Frakciju viedokļi 2020.gada 30.janvārī

(03.02.2020.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan pārraide “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama, un nākamajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Labvakar, cienījamie, godātie radioklausītāji! Jā, bija gara diena, un mēs turpinājām aizvadītajā nedēļā iesākto sēdi. Es īsumā mēģināšu jums izstāstīt par aktuālākajiem jautājumiem, likumprojektiem no Nacionālās apvienības skatpunkta.

Sākumā es pievērsīšos ikgadējām ārlietu debatēm, kas norisinājās aizvadītajā ceturtdienā. Atskatoties uz 2019. gada ārpolitikas aktualitātēm, jāsaka: tās spilgti raksturo starptautisko organizāciju un normu, starptautiskās kārtības, lomas un ietekmes mazināšanās. Vienlaikus jāatceras, ka daudzas no problēmām, ar kurām nākotnē jācīnās un kurām jāatrod risinājumi, ir un būs tādas, kurām vērts pievērsties tikai daudzpusējās sadarbības ietvaros: klimata pārmaiņas, migrācijas kontrole, ieroču un masu iznīcināšanas ieroču kontrole, kibertelpas aizsardzība un citas. Būs atsevišķi jautājumi, kuros mūsu rokās būs tas, kā dzīvosim nākotnē. Par mūsu iedzīvotāju aizsardzību būs stingri un aktīvi jāiestājas nu jau ar 1. februārī sagaidāmo Lielbritānijas izstāšanos, kā arī vēl garajā procesā par turpmāko attiecību noregulēšanu.

Diemžēl pagājušajā nedēļā debatēs aktualizētā nepieciešamība mūsu Latvijas delegācijai turpināt rādīt stingru mugurkaulu Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā šonedēļ kļuva vēl aktuālāka ne to patīkamāko iemeslu dēļ. Atgādināšu, ka pērn, neskatoties uz Ukrainas, Gruzijas un Baltijas valstu spēcīgo pretestību, Eiropas Padome Parlamentārajā asamblejā nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai. Balsstiesības Krievijai tika apturētas, reaģējot uz Krimas aneksiju 2014. gadā. Šonedēļ Parlamentārā asambleja demonstrēja jaunu cinisma līmeni, par savu viceprezidentu ievēlot Pjotru Tolstoju, labi zināmu Kremļa propagandistu, kurš izceļas ar izteikti antisemītiskiem izteikumiem. Ar nožēlu jāsaka: šobrīd Eiropas Padome caur Parlamentāro asambleju faktiski leģitimizē Krievijas prettiesiskās darbības ilgu gadu garumā un demonstrē, ka militārā agresija šodienas Eiropā ne vien var notikt, bet arī ar laiku var tikt pat normalizēta.

Šobrīd EPPA lēmumu diskreditē Eiropas Padome, kas, uzsvēršu, ir vecākā, joprojām aktīvi strādājošā organizācija Eiropā – dibināta 1949. gadā uz Otrā pasaules kara drupām. Grūti saprast, kā, darbojoties šajā organizācijā, var neizprast ar Krieviju saistīto neseno lēmumu svaru un simboliskās asociācijas.

Latvijai priekšā ir gan aktīvs darbs, gan pārdomu periods par to, kāda ir mūsu loma un iespējas mainīt šo visai satraucošo kursu.

Tagad pievērsīšos izskatītajiem un atbalstītajiem likumprojektiem. Arī aizvadītajā Saeimas sēdē mēs atbalstījām Ministru kabineta virzīto lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai pret teroristisko organizāciju ISIL/Da’esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Irākā”. Šis ir svarīgs juridisks lēmums, kas saistīts ar Latvijas suverēnām tiesībām legāli piedalīties dažādās starptautiskajās operācijās un ir viens no stūrakmeņiem mūsu drošībai un solidaritātei gan ar citām valstīm, gan arī mēģinājumos palīdzēt risināt drošības problēmas globālajā pasaulē, tā parādot sevi kā lojālu un aktīvu sabiedroto. 2014. gada 26. jūnijā Irākas valdība ar pārstāvju starpniecību ANO lūdza starptautiskajai sabiedrībai palīdzību cīņā pret teroristisko organizāciju ISIL/Da’esh jeb tā dēvēto Islāma valsti.

Latvija kopā ar sabiedrotajiem atsaucās, un kopš 2014. gada Latvija ir politiski pievienojusies starptautiskajai koalīcijai cīņā ar šo teroristisko organizāciju. Un, protams, pašreiz mēs zinām, kāds saspīlējums Tuvajos Austrumos ir gan no ASV aktivitātēm Irākā... Irākas valdība pašlaik ir apturējusi šo lūgumu pēc palīdzības, pēc apmācībām, un... bet jebkurā gadījumā Irākas valdība vēl nav atsaukusi savu aicinājumu pēc palīdzības kopumā. Tikmēr mūsu karavīriem ir leģitīms pamats šai misijai, tāpēc arī mēs atbalstījām valdības iesniegto lēmuma projektu pagarināt mandātu līdz 2022. gada 1. februārim.

Un es zinu, ka mani kolēģi izstāstīs arī par citām aktualitātēm, ko es atļaušos... neaizņemot pilnīgi visu šo ētera laiku.

Pēdējais, kam es noslēgumā vēlos pievērst uzmanību, ir Nacionālās apvienības iniciatīva – noteikt, ka apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija būtu veicama tikai valsts valodā. Valsts valodas statuss nav vienkārši ķeksītis vai mērķtiecīgs apgrūtinājums visiem, kas nezina latviešu valodu. Jā, Latvijā dzīvo cilvēki, kuru dzimtā valoda nav latviešu, kuri ikdienā varbūt izmanto kādu citu mazākumtautību valodu. Latvijā dzīvo, sazinās, savstarpēji sadarbojas un kopējā radošajā un profesionālajā darbībā iesaistās daudz un dažādu tautību un kultūru cilvēku. Un tā tiešām ir vērtība pati par sevi. Šajā visā plašajā daudzveidībā valsts valoda atrodas valodu hierarhijas augstākajā pakāpē. Jā, runāties varam visdažādākajās valodās, tomēr valsts valodai jābūt sabiedrības vienotajai un reālajai saziņas valodai starp Latvijas iedzīvotājiem. Priekšvēlēšanu aģitācija svešvalodā – tā, faktiski iedzīvinot, velkot paralēles valodas saziņai ar sabiedrību tik fundamentālu procesu un tiesību kā vēlēšanu īstenošanai, nevairo ne kopības, ne vienotas sabiedrības veidošanos. Tieši pretēji, līdz ar budžeta finansējuma palielināšanu politiskajām partijām sanāks, ka ar valsts budžeta līdzekļiem tiks apmaksātas darbības, kas faktiski ir pretrunā ar Valsts valodas likumu un Satversmi. Šodienas Latvijā nedrīkst būt iespējamība, situācija, ka Latvijas pilsonis, vēlētājs, nezinot kādu svešvalodu, nespēj uzzināt kādas politiskās partijas piedāvājumu. Iniciatīva nav ne mērķtiecīgi izslēdzoša, ne noraidoša, ne kādi citādi slikta, kā to jau dažiem paticis nodēvēt.

Latviešu valodas kā valsts valodas statuss nepastāv pats par sevi. Šo statusu ikdienā nostiprināsim arī caur likumiem. Sagatavotie grozījumi jau tuvākajā laikā tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā.

Paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamais runās Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Uldis Budriķis. Lūdzu!

U. Budriķis (JK).

Jā, labdien... labvakar jau, godātie klausītāji! Vienu sekundīti... Šodien jauno konservatīvo deputāti uzsāk cīņu ar viltus ziņām, iesniedzot likumprojektu, kas paredz grozījumu Krimināllikumā, kurš skan šādi... Par apzinātu panikas, trauksmes raisīšanu sabiedrībā mantkārīgos nolūkos... no šī mēs cenšamies uzsākt, lai par to būtu kriminālatbildība. Šis ir tikai pirmais solis lielākas problēmas risināšanā. Šobrīd mūsu sabiedrībā mēs katru dienu... ikdienā savas darbības saistām ar virtuālo pasauli. Un, būsim godīgi, kiberhuligānisms ir realitāte. Latvijas informatīvajā telpā popularitātes pieaugumu arvien vairāk piedzīvo tā dēvētās klikšķu ķeršanas tīmekļvietnes. Tās nav reģistrētas kā masu saziņas līdzekļi, taču mēģina iekarot reklāmas tirgu, savā saturā apzināti iekļaujot provokatīvu, tendenciozu un sagrozītu informāciju, tādējādi cenšoties piesaistīt sabiedrības uzmanību. Šādu ziņu un atsevišķu tīmekļvietņu veidošana un uzturēšana pārsvarā ir mantkārīgos nolūkos. Proti, mantkārīgs nolūks ir tad, ja vainīgā darbības ir saistītas ar cenšanos gūt sev kādu materiālu labumu. Šādu darbību rezultātā Latvijas informatīvajā telpā arvien biežāk parādās nepatiesas ziņas un sagrozīta informācija par norisēm Latvijā politikā, ekonomikā vai sabiedriskajā dzīvē ar mērķi sēt paniku un radīt trauksmi, lai pretī gūtu materiālu labumu, piemēram, izvietojot automatizētu reklāmu tīmekļvietnēs.

Labs piemērs necik sen tam, kā internetā ceļo viltus ziņa, bija, ka Cēsīs reģistrēti pirmie koronavīrusa gadījumi. Protams, tās ir viltus ziņas, un nekādu atsauču uz to nav.

Būsim godīgi, šis ir kiberhuligānisms, un tam ir mantkārīgs raksturs, jo ziņu ievietotājs gūst labumu no aplamo ziņu ievietošanas. Tā ir salīdzinoši jauna tendence, un likumdevējs par šāda veida kiberpārkāpumiem nav paredzējis nekādu atbildību... tikai pastarpinātu. Mūsu ieskatā, par šādām ekstrēmām sabiedrības maldināšanas epizodēm jānosaka kriminālatbildība, ja tā ir vērsta uz labuma gūšanu. Šī ir tikai pirmā jauno konservatīvo iniciatīva šīs ļoti aktuālās problēmas risināšanā.

Tas arī īsumā viss.

Paldies, klausītāji, un līdz nākamajai reizei!

Vadītāja. Paldies Uldim Budriķim no Jauno konservatīvo frakcijas.

Nākamajai vārds frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātei Inesei Ikstenai.

I. Ikstena (AP!).

Labvakar, cienījamie klausītāji! Es vēlētos sniegt informāciju par to, kas noticis Ilgtspējīgas attīstības komisijā, kurā mēs piedalāmies, jo pie mums viesojās Veselības ministrijas pārstāvji, lai sniegtu informāciju, kas Latvijā pašlaik notiek veselības aprūpes jomā.

Un, izrādās, Latvijas situācija ir pavisam bēdīga. Trūkst gan finansējuma, gan speciālistu, līdz ar to veselības aprūpei ir jābūt prioritārai turpmākajos gados. Šī tikšanās notika Nacionālā attīstības plāna
2021.–2027. gadam ietvaros. Un tādi interesanti fakti no veselības nozares ekspertu sniegtās informācijas: Latvijā uz vienu cilvēku gadā pašlaik ir paredzēti vien 639 eiro, bet Igaunijā ir 1400 eiro, vidēji Eiropas Savienībā – 2000 eiro uz cilvēku gadā, bet Vācijā plānoti pat 5000 eiro.

Savukārt ārstu vidējais vecums ir 54 gadi. Un, ja valsts reģionos tie ārsti, kuri ir sasnieguši 68 gadu vecumu, aizietu pensijā, tad pietrūktu 30 procentu mediķu reģionos.

Līdz ar to mēs, deputāti, Ilgtspējīgas attīstības komisijā vienojāmies sagatavot vēstuli valdībai, kurā, uzsverot ārkārtas situāciju nozarē, aicināsim izvērtēt iespēju par prioritāti tuvākajiem gadiem Nacionālajā attīstības plānā noteikt atsevišķu veselības nozares vajadzību īstenošanu.

Veselības ministre Ilze Viņķele klātesošos informēja par nozares aktualitātēm, tostarp ārstniecības personu skaitu valstī. Ministre uzsvēra, ka ieguldījumi veselības aprūpē veicina arī ekonomikas izaugsmi un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Inesei Ikstenai no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

 “Frakciju viedokļos” nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labvakar, godātie radioklausītāji! Vēlos jūs informēt par frakcijas SASKAŅA sagatavoto, iesniegto un šodien Saeimā izskatīto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Latvijā PVN likme zālēm ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Medikamentu nepieejamība palielina saslimšanas riskus, ilgumu un nelabvēlīgi ietekmē pacientu veselību. Tāpēc rosinājām grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, lai noteiktu samazinātu PVN likmi 5 procentu apmērā tādām kompensējamām zālēm, kuras ir iekļautas valsts kompensējamo zāļu reģistrā.

Zāļu iegādes kompensācijas sistēma nodrošina pacientiem iespēju saņemt noteiktu slimību ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kurus pilnībā vai daļēji apmaksā valsts un kuri ir iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā.

Ja zāles ir iekļautas šajā sarakstā, tad automātiski tās kļūs lētākas un pieejamākas pacientiem. Jāpiebilst, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tika saņemta pilsoņu iniciatīva par zāļu un medikamentu PVN samazināšanu līdz 5 procentiem, par kuru savākti jau vairāk nekā četrpadsmitarpus tūkstoši parakstu.

Iedzīvotāji ir pamatoti satraukti par zāļu dārdzību mūsu valstī, salīdzinot ar zāļu cenām Lietuvā un Igaunijā, un aicina grozīt normatīvos aktus, kā arī pārskatīt zāļu cenu politiku. Starp citu, zāļu ražotāji sen uzskata Latviju, Lietuvu un Igauniju par vienotu tirgu, tikai atšķirība starp Latviju un kaimiņvalstīm ir tāda, ka Latvijā ir patērētājam nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs.

Pēc būtības mūsu likumprojekta mērķis ir rast risinājumus, kā mazināt nabadzību Latvijā, it īpaši pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Gandrīz visi šie cilvēki lieto zāles, tāpēc Saeimas balsojums “par” būtu viņiem labs atbalsts.

Viens no likumprojekta uzdevumiem ir pievērst uzmanību tam, ka nabadzība it īpaši sāpīgi skar šo sabiedrības daļu un ka izdzīvot cilvēkiem nav viegli.

To, ka šī problēma ir aktuāla un nepieciešams risinājums, pamatoti norāda vairākas organizācijas, kuras apvieno seniorus un cilvēkus ar invaliditāti. Tāpēc viens no frakcijas SASKAŅA konkrētajiem piedāvājumiem un risinājumiem ir samazināt PVN likmi kompensējamām zālēm no 12 procentiem uz 5 procentiem. Salīdzinājumam – Lietuvā šī likme ir 5 procenti, Igaunijā – 9 procenti – sen un ilgstoši.

Mēs uzskatām, ka atbalsts likumprojektam “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” ir visu Saeimas deputātu sirdsapziņas jautājums. Diemžēl Saeimas vairākums domā savādāk, Saeimas vairākumam ir cits viedoklis. Un tas šodien apstiprinājās, jo Saeimas vairākums noraidīja Saskaņas sagatavoto likumprojektu. Pret balsoja jaunās Vienotības deputāti, KPV LV, Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas deputāti. Es pieļauju, ka šiem cilvēkiem nāksies skaidrot vēlētājiem savas bezatbildīgās uzvedības motīvus šodien.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas Saskaņa.

Nākamais runās frakcijas KPV LV deputāts Ēriks Pucens. Lūdzu!

Ē. Pucens (KPV LV).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šovakar es gribētu jums pastāstīt par darbu, kas notiek Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, kur intensīvi tiek strādāts pie novadu reformas. Visa mēneša garumā mēs esam ļoti cītīgi strādājuši ļoti ilgas stundas un esam tikuši galā ar likuma pamattekstu. Diskusijas komisijā bija ļoti spraigas. Deputāti diskutēja ar ministrijām, bet lēmumi ir pieņemti. Un mēs esam nonākuši jau pie nākamās fāzes, kur sākam jau runāt par šo pielikumu, tieši par teritorijām, par karti... kā izskatīsies Latvijas novadu karte.

Esam izskatījuši jau vienu no pirmajiem reģioniem. Tas ir Pierīgas reģions. Tika uzklausīti visi Pierīgas novadu mēri, izskatīti visi iesniegtie priekšlikumi, iespējamie varianti un tika nobalsots par ļoti daudziem kompromisiem, lai Pierīgā atrastu labāko variantu.

Pierīgas reģions ir ļoti sarežģīts, jo patiešām šī iedzīvotāju vilkme uz Rīgu ir ļoti milzīga, bet kaut kādi risinājumi ir jāpieņem. Viens no lēmumiem, kas tika pieņemts arī saistībā ar Pierīgu, ir tas, ka mēs komisijā uzdevām ministrijai izstrādāt piedāvājumu, vai ir pamats izveidot 40. novadu Latvijas kartē – Saulkrastu novadu. Mēs uzklausījām vietējos iedzīvotājus no Saulkrastiem, mēs uzklausījām arī iedzīvotājus no Limbažiem, kuri ir ļoti neapmierināti, ka daļa Limbažu teritorijas tiktu atņemta un pievienota pie Saulkrastiem. Tā ka būs jāgaida ministrijas piedāvājums, kāds ir viņu redzējums, un pēc tam mēs varēsim pieņemt lēmumus.

Tā ka arī šonedēļ darbs vēl joprojām nebeidzas un komisija turpina strādāt. Tātad piektdien, rītdien, arī ir gara diena – no desmitiem rītā līdz pieciem vakarā būs skatīšana par Latgales reģionu. Latgales reģions... Latgales reģionā noskaņojums ir daudz mierīgāks. Novadu domes vadītāji ir arī iesūtījuši savus priekšlikumus. Redzēsim, kā mums rīt veiksies. Es ceru, ka pa rītdienu komisija spēs tikt galā.

Un viens... varbūt tāds viens no gada lielākajiem notikumiem... kas šodien tika arī apstiprināts Saeimā trešajā lasījumā, ir grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, ko vada KPV LV frakcijas deputāts Jānis Vitenbergs. Mēs esam pieņēmuši ļoti daudz mehānismu, lai šīs stacijas nevarētu vairs blēdīties, bet varbūt par šo tieši es atstāšu... paust viedokli savam kolēģim no Jaunās Vienotības, viņš jums pastāstīs par to sīkāk.

Paldies, klausītāji. Tiekamies nākamreiz!

Vadītāja. Paldies Ērikam Pucenam no frakcijas KPV LV.

Un noslēgumā šodien runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Atis Lejiņš. Lūdzu!

A. Lejiņš (JV).

Labdien, godātie klausītāji! Nu... šī nedēļa ir ļoti nozīmīga Latvijai. Pirms divām dienām jūs taču redzējāt, ka “Omega”, mūsu policijas specvienība, ieradās “ABLV Bank”, un tur mūsu tiesībsargājošās institūcijas veica personāla kratīšanu. Vēl pirms tam, jūs atceraties, mēs dabūjām samērā labu atzinību no Moneyval, ka mēs esam ļoti daudz izdarījuši, un tas iet roku rokā kopā ar to, ko mēs pirms divām dienām redzējām.

Vēl gribu pieminēt, ka mēs arī esam pārņēmuši Ventspils un Rīgas ostas un tā Ventspili esam izglābuši no Amerikas sankcijām. Visi paredzēja, ka šī valdība nestrādās vienu gadu, bet mēs ne tikai esam strādājuši vienu gadu, bet mēs esam panākuši to, ko es jau tagad minēju: mēs salaužam oligarhu varu Latvijā, mēs salaužam naudas atmazgātāju mafiju Latvijā, un gan jau arī mēs tiksim pie zāļu izplatītāju lobija Latvijā.

Tieši tagad, runājot par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, ko mēs šodien esam pieņēmuši trešajā lasījumā... tas ir ļoti nozīmīgs un iet roku rokā kopā ar to, ko jau es iepriekš stāstīju. Būtībā tas... mums pagāja vesels gads, mums bija vairāk nekā 15 sēdes... un būtība bija tā, ka mums bija jāierobežo pārmērīga naudas izšķiešana OIK atbalstīšanā, respektīvi, zaļās enerģijas atbalstīšanā. Visā pasaulē daudzās vietās tas jau notiek. Eiropas Savienībā to sauc varbūt citādīgi, vienā valstī, otrā valstī... OIK viņiem ir cits nosaukums, bet fakts ir tas, ka sakarā ar klimata krīzi, ko mēs tagad visi Latvijā jūtam, ir jāatsakās vairāk un vairāk no fosilās enerģijas. Problēma Latvijā bija tā, ka daudzus gadus mēs esam subsidējuši zaļo enerģiju ar nepietiekamu kontroli. Var teikt, ka negodīgi ražotāji apgāja likumu ar līkumu, bet šie grozījumi to vairs nepieļaus. Mēs esam iedevuši ieročus Ekonomikas ministrijai, atjaunojuši būvvaldes inspekciju... ka tās tagad veic būtiskus, ļoti nozīmīgus kontroles pasākumus, notiek tiesas procesi, un esam ieviesuši arī termiņus, cik ilgi var atbalstīt to vai citu zaļās enerģijas ražotāju. Un jau oktobrī mēs pieprasīsim no Ekonomikas ministrijas, kā veicas visi šie pasākumi, ko mēs tagad likumā esam ietvēruši.

Gribu arī pateikt tiem cilvēkiem, kas nav likuši saules paneļus uz jumtiem... to pēc 1. aprīļa varēs darīt, jo tas tagad atmaksāsies. Jo to enerģiju, ko mēs paši... mēs uz jumta uzliekam savus paneļus, saražojam... tas neies zudumā, jo, ja mēs ražojam vairāk, nekā mēs varam patērēt, to ieskaitīs nākamajā rēķinā, nebūs tik daudz jāmaksā. To sauc par neto sistēmu. Un tas arī beidzot ir liels panākums, un mēs veicināsim tādā ziņā zaļās enerģijas nepieciešamību Latvijā, mēs mazāk importēsim gāzi un tajā pašā laikā neļausim blēžiem apzagt valsti.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Atim Lejiņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Līdz ar to pārraide “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Piektdien, 29.martā