Likumprojekta

“Par Eiropas Kopienu un to dalībvalstu un Albānijas Republikas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Eiropas Savienības (turpmāk – ES) attiecības ar Albāniju, tāpat kā ar pārējām Rietumbalkānu valstīm, tiek veidotas Stabilizācijas un asociācijas procesa (turpmāk – SAP) ietvaros. Būtisks solis ir Stabilizācijas un asociācijas nolīguma (turpmāk – SAN) ar ES noslēgšana un parakstīšana. Eiropas Komisija sarunas ar Albāniju par SAN slēgšanu oficiāli uzsāka 2003.gada 31. janvārī. Sarunas tika pabeigtas 2006. gada 18. februārī pēc septiņām oficiālām sarunu kārtām. Līgums tika parakstīts 2006. gada 12. jūnijā Briselē Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes ārlietu ministru sanāksmē. Tas stāsies spēkā pēc ratifikācijas visās ES dalībvalstīs un Albānijas Republikā. Latvija atbalstīja SAN slēgšanu ar Albāniju, uzskatot, ka integrācija Eiropā ir vienīgais veids, kā nodrošināt nākamo kandidātvalstu sekmīgu demokrātisko un ekonomisko attīstību. Tālāka paplašināšanās ir ES un Latvijas interesēs.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Līgums ir svarīga Albānijas integrācijas ES sastāvdaļa, kas veido līgumtiesisko attiecību bāzi starp ES un Albāniju un ir galvenais posms Albānijas integrācijai ceļā uz tās ES dalībvalsts statusu. Ārlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz apstiprināt Eiropas Kopienu un to dalībvalstu un Albānijas Republikas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu.
3. Cita informācija	Laikā, kamēr vēl nav pabeigtas procedūras, lai šis nolīgums stātos spēkā, dažu SAN daļu noteikumi, īpaši par preču brīvu apriti, kā arī attiecīgie noteikumi par transportu, stājas spēkā ar pagaidu nolīgumiem starp Kopienu un Albāniju, saskaņā ar SAN 136. pantu. SAN ar tā spēkā stāšanos aizstāj Briselē 1992. gada 11. maijā parakstīto Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Albānijas Republiku par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	SAN iekļautie nosacījumi rada abpusēji labvēlīgus priekšnoteikumus makroekonomiskās vides uzlabošanai un tirdzniecībai starp ES un Albāniju.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Puses apņemas ievērot brīvā tirgus ekonomikas principus un Kopienas gatavību atbalstīt Albānijas ekonomikas reformas. Puses apņemas īstenot brīvu tirdzniecību saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) noteiktajām tiesībām un pienākumiem. Nolīgums paredz abpusēji izdevīgus uzņēmējdarbības noteikumus iesaistītajām pusēm. Līdz šim Latvijas ekonomiskā sadarbība ar Albāniju nav bijusi aktīva. 2005.gadā Latvijas - Albānijas tirdzniecības bilance bija pozitīva un sastādīja 87,2 tūkst. EUR.
3. Sociālo seku izvērtējums	Negatīvas sociālās sekas nav paredzamas, jo nolīgumā paredzēta iespēju līdztiesība. Likumprojektam nebūs tiešas ietekmes uz Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un darba tirgu. Puses paredz sociālo sadarbību, lai veicinātu reformas Albānijas nodarbinātības politikā, ekonomikas stiprināšanā un integrācijas kontekstā, kā arī paredz atbalstu Albānijas sociālās sistēmas pielāgošanai jaunajām ekonomiskajām un sociālajām prasībām, par standartu ņemot Kopienas sociālās aizsardzības līmeni.
4. Ietekme uz vidi	Ietekme uz vidi vērtējama pozitīvi, jo nolīgumā paredzēta sadarbība vides degradācijas novēršanā, sekmējot tās ilgtspējību.
5. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2006	2007	2008	2009	2010
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildus izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.			Latvijai likumprojekta apstiprināšana neprasa papildus tiesību aktu pieņemšanu vai grozījumu veikšanu citos jau esošajos aktos.
2. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts atbilst saistībām pret Eiropas Savienību.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Nav.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Nav.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Nav.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas		Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Nolīguma X sadaļa paredz ES Padomes un Komisijas locekļiem, no vienas puses un Albānijas valdības locekļiem, no otras puses, izveidot Stabilizācijas un asociācijas padomi, kas pārraudzīs šī nolīguma piemērošanu un īstenošanu. Latvijā jaunas institūcijas netiek izveidotas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Par normatīvo aktu sabiedrība tiks informēta, to publicējot oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Ārlietu ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktores p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A. Pabriks	N. Penke	I.Bīlmane	E. Vijupe	V. Erte

12.09.2006. 15:00

1 119

E. Poļanskis

7016294, edgars.polanskis@mfa.gov.lv