Likumprojekta Grozījumi
likumā
Par valsts budžetu 2009. gadam
1. Izmaiņas makroekonomiskajā
situācijā
Ārējā ekonomiskā vide
Pašlaik pasaules ekonomikas izaugsme piedzīvo ievērojamu kritumu, kuru ir izraisījusi krīze pasaules lielākajos finanšu un nekustamā īpašuma tirgos. Ekonomikas krīzes ietekmē būtiski ir samazinājušies gan attīstīto, gan jaunattīstības valstu vidū notiekošās starptautiskās tirdzniecības apjomi.
2009. gada I ceturkšņa ātro novērtējumu rādītāji liecina, ka lielākajās pasaules ekonomikās notiek izlaides apjomu samazināšanās ASV sezonāli izlīdzinātais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2009. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 2,6%, Japānā par 9,1%. Savukārt, Eiropas Savienības (ES) kopējais IKP samazinājums bija 4,4%, t.sk. būtiski kritumi bija valstīs, kas ir nozīmīgi Latvijas tirdzniecības partneri Igaunijā par 15,6%, Lietuvā par 12,6%, Vācijā par 6,7%, Zviedrijā par 6,5%, Lielbritānijā par 4,1 procentu. Krievijā IKP 2009. gada I ceturksnī samazinājās par 9,5 procentiem.
1.att. Ekonomiskā izaugsme ES un
dalībvalstīs (Eurostat dati),
% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu
Šāda negatīvā globālās ekonomikas attīstība ir likusi arī starptautiskajām institūcijām būtiski pārskatīt pasaules ekonomikas attīstības perspektīvas. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka 2009. gadā pasaules izlaides apjomi kritīsies par 1,3%, bet attīstīto valstu ekonomikas pat par 3,8%.
Vājā ekonomiskā situācija veicina arī deflācijas spiedienu gan uz izejvielu, gan gatavās produkcijas tirgiem, kā arī rada papildus spiedienu uz darbaspēka tirgu, kuru no otras puses ietekmē arī preču un pakalpojumu pieprasījuma samazinājums.
Pašreizējā ekonomiskā situācija
2008. gadā Latvijas IKP salīdzināmās cenās samazinājās par 4,6%. To galvenokārt noteica straujais privātā patēriņa un investīciju, kā arī eksporta kritums. Lielākais IKP kritums bija vērojams gada beigās, kad IKP 2008. gada IV ceturksnī samazinājās par 10,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. 2009. gada I ceturksnī ekonomiskā situācija turpināja pasliktināties un atbilstoši CSP sākotnējam novērtējumam IKP samazinājās par 18%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
Gada vidējā inflācija 2008. gadā bija 15,4%, tomēr gada otrajā pusē tā sāka samazināties, decembrī 12 mēnešu inflācijai krītoties līdz 10,5%. 2009. gada sākumā šī tendence turpinājās, un, neskatoties uz būtisku netiešo nodokļu likmju kāpumu, 12 mēnešu inflācija aprīlī samazinājās līdz 6,2%.
Sākot ar 2008. gada rudeni, strauji sāka pasliktināties darba tirgus situācija, pieaugot bezdarbam. 2009. gada aprīlī reģistrētā bezdarba līmenis palielinājās līdz 11% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Būtiski samazinās nodarbinātība un vakanču skaits. Vidējā mēneša darba samaksa tautsaimniecībā 2008. gadā vēl palielinājās par 20,5%, bet gada pēdējā ceturksnī pieauguma tempi īpaši sabiedriskajā sektorā būtiski samazinājās un bija zemāki par inflāciju. 2009. gada I ceturksnī vidējā darba samaksa tautsaimniecībā, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, samazinājās par 6,2% un bija 469 lati. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vidējā darba samaksa palielinājās par 3,5%, t.sk. privātajā sektorā par 5,1%, bet sabiedriskajā sektorā tā savukārt samazinājās par 1,4 procentiem.
Finanšu kapitāla plūsma, kas iepriekšējos gados veicināja strauju iekšējā pieprasījuma kāpumu, ir būtiski samazinājusies, turklāt pieaugošie parāda apkalpošanas izdevumi samazina mājsaimniecību rīcībā esošos ieņēmumus. Risku palielinājums un finanšu kapitāla sadārdzināšanās Latvijā, krītoties valsts kredītreitingiem, būtiski ir samazinājuši komercbanku aktivitāti.
Ārējās tirdzniecības apjomi 2009. gada I ceturksnī ir samazinājušies par 32,7%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, turklāt eksporta apjoms ir samazinājies mazāk (par 26%) nekā importa (par 36,5%), uzlabojot ārējās tirdzniecības bilanci. Eksporta kritumu nosaka nelabvēlīgā ārējā vide. Samazinās arī atsevišķu svarīgu eksporta preču cenas, piemēram, koksnei un metāliem. Papildus dažos būtiskos tirgos ir samazinājusies to nacionālo valūtu vērtība, ietekmējot ieņēmumus latu izteiksmē. Importa kritumu nosaka iekšzemes patēriņa samazinājums, tāpat ir kritušies investīciju apjomi. Maksājumu bilances tekošā konta bilance 2009. gada I ceturksnī ir bijusi sabalansēta.
2.att. MSI un IKP, % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu
Saskaņā ar Finanšu ministrijas novērtējumu, Makroekonomisko rādītāju saliktais indekss (MSI) 2009. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2008. gada atbilstošo periodu, salīdzināmās cenās samazinājās par 16,9 procentiem. 2009. gada pirmajā ceturksnī MSI negatīvi ietekmēja zemā rūpnieciskās produkcijas izlaide, mazumtirdzniecības apgrozījuma samazinājums un mazāks skaidrās naudas daudzums apgrozībā salīdzinājumā ar atbilstošo periodu 2008. gadā. Tāpat negatīvi indeksa vērtību ietekmēja ostās pārkrauto un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoma samazinājums.
Makroekonomiskās attīstības scenāriji
Pašlaik spēkā esošais 2009. gada valsts budžets tika izstrādāts, balstoties uz 2008. gada decembra prognozi par IKP kritumu salīdzināmās cenās 5% apmērā. Šis scenārijs tika saskaņots ar SVF un Eiropas Komisiju. 2009. gada sākumā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veica ievērojamu atpakaļvērstu IKP korekciju, izmainot IKP vērtības gan faktiskajās, gan salīdzināmajās cenās, sākot no 2007. gada I ceturkšņa, kā rezultātā kļuva skaidrs, ka tautsaimniecības patiesais izlaides samazinājums 2008. gadā ir bijis ievērojami lielāks nekā tika uzskatīts iepriekš. Turklāt tieši 2008. gada beigās globālās finanšu krīzes ietekme sasniedza reālo sektoru, kas iezīmējās ar strauju starptautiskās tirdzniecības un tādējādi arī eksporta iespēju samazinājumu. Šie un citi faktori norādīja uz dziļāku tautsaimniecības recesiju nekā tika prognozēts iepriekš. Finanšu ministrija atbilstoši darba plānam 2009. gada februārī atjaunoja makroekonomiskās prognozes. Prognožu sagatavošanas procesā tās tika saskaņotas ar Latvijas banku, Ekonomikas ministriju, tika veiktas konsultācijas arī ar privātā sektora analītiķiem un Starptautisko Valūtas fondu. Prognožu izstrādē tika ņemtas vērā arī Eiropas Komisijas janvāra prognozes. Scenārijs paredzēja, ka 2009. gadā IKP salīdzināmās cenās samazināsies par 12,0%. Tomēr pirmo gada mēnešu dati liecina, ka tautsaimniecības recesijas dziļums ir bijis lielāks gan Latvijā, gan pasaulē, kas noteica nepieciešamību atkārtoti grozīt prognozes.
Makroekonomiskās attīstības scenārijs
2009. gada valsts budžeta grozījumu sagatavošanai
Latvijas ekonomikas attīstība gada pirmajos četros mēnešos liecina, ka IKP kritums ir vēl straujāks nekā tika paredzēts februāra scenārijā, piepildoties virknei iekšēju un ārēju riska faktoru.
CSP sākotnējais novērtējums liecina, ka 2009. gada I ceturksnī IKP salīdzināmās cenās samazinājās par 18%. Esošās tendences un vēl vājāks ārējās vides novērtējums, nekā tika izmantots iepriekšējā scenārijā, liecina, ka arī II un III ceturksnī tautsaimniecības izlaides samazināšanās tempi nebūs zemāki kā I ceturksnī. Neliels uzlabojums, pamatā bāzes efekta dēļ, ir gaidāms tikai gada pēdējā ceturksnī. Gada otrajā pusē IKP attīstību ietekmēs arī tas, ka valsts izdevumi pietuvosies kopējai tautsaimniecības attīstības cikla fāzei, ierobežojot valsts budžeta deficīta apjomu.
Tādejādi makroekonomiskās attīstības scenārijs 2009. gadā paredz IKP samazinājumu salīdzināmās cenās par 18%, pieaugot arī negatīvā deflatora lielumam. Šis scenārijs iekļauj gaidāmo politikas izmaiņu ietekmi uz ekonomisko attīstību un ir ticis izstrādāts sadarbībā ar Eiropas Komisiju, SVF un Latvijas banku.
IKP samazinājumu visvairāk ietekmēs bruto pamatkapitāla veidošanas apjomu ievērojams samazinājums, kā arī privātā un sabiedriskā patēriņa samazinājums. Pie tam, uz iekšējā pieprasījuma un pamatkapitāla veidošanas samazinājuma rēķina, sagaidāms, ka imports samazināsies straujāk, nekā eksports.
1.1. tabula. IKP izlietojums
(pieauguma tempi 2000. gada cenās, % pret iepriekšējo periodu)
|
|
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
|
|
fakts |
prognoze |
||
|
IKP |
12,2 |
10,0 |
-4,6 |
-18,0 |
|
Sabiedriskais patēriņš |
4,9 |
3,7 |
1,5 |
-12,0 |
|
Privātais patēriņš |
21,2 |
14,8 |
-11,0 |
-25,3 |
|
Kopējā pamatkapitāla veidošana |
16,4 |
7,5 |
-13,2 |
-29,0 |
|
Preču un pakalpojumu eksports |
6,5 |
10,0 |
-1,3 |
-15,5 |
|
Preču un pakalpojumu imports |
19,4 |
14,7 |
-13,6 |
-28,5 |
Gada vidējā patēriņa cenu inflācija samazināsies līdz 3,1%, decembrī 12 mēnešu inflācijai uzrādot negatīvu rādītāju -1,7%. Vidējā darba samaksa tautsaimniecībā kritīsies par 12%, darba meklētāju īpatsvars sasniegs 15,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.
1.2. tabula. Galvenie makroekonomiskie rādītāji
|
|
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
|
|
fakts |
prognoze |
||
|
IKP faktiskajās cenās, milj. latu |
11171,7 |
14779,8 |
16243,2 |
12980,9 |
|
Maksājumu bilances tekošā konta bilance, % no IKP |
-22,5 |
-22,5 |
-12,6 |
-2,0 |
|
Gada vidējā inflācija |
6,5 |
10,1 |
15,4 |
3,1 |
|
Darba samaksas izmaiņas, % |
23,0 |
31,5 |
20,5 |
-12,0 |
Nozaru griezumā pievienotās vērtības samazinājums tiek paredzēts visās nozarēs, bet lielākais kritums ir sagaidāms būvniecībā, apstrādājošā rūpniecībā, tirdzniecībā un finanšu pakalpojumu nozarē.
Scenārija izpildi lielā mērā ietekmēs ārējās vides turpmākā attīstība, ka arī nepieciešamo kopbudžeta izmaiņu un strukturālo reformu ieviešanas ātrums un kvalitāte. Būtiska ir finanšu tirgu dalībnieku uzticības saglabāšana un paaugstināšana. Šie riski var ietekmēt aprakstītā scenārija izpildi gan negatīvā, gan pozitīvā virzienā.
2. Izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos
2.1. Nodokļu ieņēmumi
2009. gada 4 mēnešos salīdzinājumā ar 2008. gada atbilstošo periodu kopējie nodokļu ieņēmumi samazinājās par 17,3 procentiem un bija 1 334,0 milj. latu. Nodokļu ieņēmumu samazināšanos galvenokārt ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums, saimnieciskās darbības apjoma samazināšanās un piešķirto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu pieaugums.
3.att. Kopējo nodokļu ieņēmumu un IKP pieauguma tempi faktiskajās cenās, %
Ņemot vērā
pārskatīto iekšzemes kopprodukta samazinājuma prognozi salīdzināmajās cenās (no
-5% uz -18%), tika pārskatīta arī kopējo nodokļu ieņēmumu prognoze, kas šobrīd
paredz 2009. gadā samazinājumu 25,9% apmērā salīdzinājumā ar
2008. gadu. Būtiski tika samazināta pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu
prognoze (par 416,9 milj. latu), kas ietekmē valsts pamatbudžeta rādītājus.
Kopējo nodokļu ieņēmumu prognoze (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) tiek samazināta par 714,7 milj. latu, tai skaitā valsts budžetā par 583,2 milj. latu, bet pašvaldību budžetā par 75,4 milj. latu.
Tomēr jāatzīmē, ka vēl straujāk samazinoties galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, arī nodokļu ieņēmumu kritums varētu būt straujāks.
2.1.tabula. Valsts budžeta nodokļu ieņēmumu izmaiņas 2009. gadā, milj. latu
|
|
Plāns |
Grozījumi |
Izmaiņas |
|
Valsts budžetā |
3465,1 |
2881,9 |
-583,2 |
|
Valsts
pamatbudžetā, |
2309,1 |
1720,1 |
-589,0 |
|
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis |
136,0 |
119,9 |
-16,1 |
|
Uzņēmumu ienākuma nodoklis |
242,0 |
210,0 |
-32,0 |
|
Pievienotās vērtības nodoklis |
1243,0 |
826,1 |
-416,9 |
|
Akcīzes nodoklis |
633,0 |
521,0 |
-112,0 |
|
alkoholiskajiem dzērieniem |
110,0 |
90,0 |
-20,0 |
|
alum |
11,0 |
10,0 |
-1,0 |
|
naftas produktiem |
329,0 |
270,0 |
-59,0 |
|
tabakas izstrādājumiem |
175,0 |
145,0 |
-30,0 |
|
kafijai un
bezalkoholiskajiem dzērieniem |
8,0 |
6,0 |
-2,0 |
|
Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis |
8,6 |
3,0 |
-5,6 |
|
Muitas nodoklis |
23,0 |
17,5 |
-5,5 |
|
Izložu un azartspēļu nodoklis |
17,5 |
16,6 |
-0,9 |
|
Dabas resursu nodoklis |
5,0 |
5,0 |
0,0 |
|
Elektroenerģijas nodoklis |
0,9 |
0,9 |
0,0 |
|
Valsts speciālajā budžetā, |
1156,0 |
1161,8 |
+5,8 |
|
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas |
1156,0 |
1161,8 |
+5,8 |
Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu prognoze 2009. gadam ir samazināta par 416,9 milj. latu, ņemot vērā straujāku privātā patēriņa kritumu nekā iepriekš prognozēts. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu prognoze 2009. gadam ir 826,1 milj. latu, kas ir par 26,1% mazāk nekā 2008. gada izpilde.
Neskatoties uz paaugstināto
nodokļa standartlikmi no 18% uz 21%, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi
2009. gada 4 mēnešos bija 281,6 milj. latu, kas ir par 28,2%
mazāk nekā 2008. gada atbilstošajā periodā. 2009. gada 4 mēnešos
netika nodrošināta arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu plāna izpilde, kas
bija 77,1 procents. Ieņēmumu samazināšanos galvenokārt ietekmēja kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums un
darījumu vērtības samazināšanās kopumā. Saskaņā ar Centrālās statistikas
pārvaldes informāciju mazumtirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās
2009. gada I ceturksnī samazinājās par 21,5% salīdzinājumā ar
2008. gada atbilstošo periodu.
Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus 2009. gada 4 mēnešos
ietekmēja arī atmaksu pieaugums par 3,2%, salīdzinot ar 2008. gada
atbilstošo periodu, bet tas bija būtiski zemāks nekā 2008. gada
4 mēnešos, kad atmaksas pieauga par 52,9%, salīdzinot ar 2007. gada
attiecīgo periodu.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju kopš 2009. gada
sākuma ir pieaugusi arī pievienotās vērtības nodokļa nomaksas termiņa
pagarinājumu summa, kas uz 2009. gada 1. maiju veidoja
28,7 milj. latu, kas ir 41,5% no kopējās nodokļu nomaksas termiņa
pagarinājumu summas.
2009. gada 4 mēnešos uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi bija 86,8 milj. latu, kas ir par 34,8% mazāk nekā 2008. gada atbilstošajā periodā. 2009. gada pirmajos mēnešos galvenokārt tika maksāti uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumi, kas aprēķināti, pamatojoties uz nodokļu maksātāju gūto peļņu 2007. gadā, savukārt martā-aprīlī saskaņā ar iesniegtajām deklarācijām par 2008. gadu, kas liecina par uzņēmējdarbības peļņas samazināšanos vai zaudējumiem, pieauga nodokļa atmaksas, kas negatīvi ietekmēja ieņēmumus. Lielākās uzņēmuma ienākuma nodokļa atmaksājamās summas par 2008. gadu bija AS Swedbank 10,6 milj. latu, AS Parex banka 7,6 milj. latu, AS SEB banka 5,2 milj. latu.
Akcīzes nodokļa ieņēmumu prognoze 2009. gadam ir 521,0 milj. latu un salīdzinājumā ar plānoto tā tika samazināta par 112,0 milj. latu, galvenokārt ņemot vērā akcīzes preču patēriņa samazināšanos.
Lai gan 2009. gada 1. janvārī būtiski tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes cigaretēm, savukārt 1. februārī naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, kafijai, bezalkoholiskajiem dzērieniem u.c., akcīzes nodokļa ieņēmumi kopumā 2009. gada 4 mēnešos bija 160,7 milj. latu, kas ir par 6,2% mazāk nekā 2008. gada atbilstošajā periodā.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju 2009. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2008. gada I ceturksni alkohola realizācijas apjoms ir par 30,1% mazāks un alus realizācijas apjoms ir par 11,8% mazāks. Tai pat laikā cigarešu realizācijas apjoms 2009. gada I ceturksnī ir par 37,6% mazāks nekā 2008. gada attiecīgajā periodā savukārt naftas produktu patēriņa apjoms ir par 13,2% mazāks.
Ja naftas produktu patēriņa apjoma samazinājums ir atbilstošs kopējai valsts ekonomiskajai situācijai, tad alkohola un cigarešu realizācijas apjomu straujais kritums liecina par nelegālā tirgus darbības aktivizēšanos.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognoze 2009. gadam tika samazināta par 94,8 milj. latu un ir 705,2 milj. latu, tai skaitā valsts budžetā 119,9 milj. latu un pašvaldību budžetā 585,3 milj. latu. Tiek prognozēts, ka kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gada izpildi samazināsies par 31,5 procentiem. Ieņēmumu prognoze tika pārskatīta, ņemot vērā zemāku nodarbināto skaita un vidējās darba samaksas prognozi.
Kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2009. gada 4 mēnešos bija 268,9 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2008. gada 4 mēnešiem ir par 18,0% mazāk. To pamatā ietekmēja gan likmes samazināšana no 25% uz 23% un nodokļu atvieglojumu palielināšana no 2009. gada 1. janvāra, gan nodarbinātības rādītāju pasliktināšanās.
2009. gada I ceturksnī turpinās nodarbināto skaita samazināšanās. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju darba ņēmēju skaits 2009. gada I ceturksnī samazinājās par 8,0% salīdzinājumā ar 2008. gada atbilstošo periodu. Savukārt saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju 2009. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2008. gada atbilstošo periodu, par 4,0 procentpunktiem ir palielinājies to darbinieku skaits, kas saņem darba samaksu zem minimālās algas.
Darba samaksas fonda izmaiņas
ietekmē arī kopējo sociālās
apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus. No kopējiem sociālās apdrošināšanas
iemaksu ieņēmumiem tiek veiktas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā. Kopējie
sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi 2009. gadam tiek prognozēti 1
318,7 milj. latu.
Kopējie sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi 2009. gada 4 mēnešos bija 487,6 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2008. gada atbilstošo periodu ir par 8,3% mazāk. Tai skaitā sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas tiek ieskaitītas valsts speciālajā budžetā, samazinājās par 18,3% un bija 373,4 milj. latu, savukārt iemaksas fondēto pensiju shēmā tika veiktas 114,2 milj. latu apmērā, kas ir par 53,5% vairāk nekā 2008. gada attiecīgajā periodā.
Sekmīgu iemaksu valsts fondēto pensiju shēmā izpildi 2009. gada 4 mēnešos noteica kārtība, kas paredzēja veikt iemaksas fondēto pensiju shēmā, kuras aprēķinātas, pamatojoties uz darba ienākumiem 2008. gada septembrī-decembrī.
Savukārt, ņemot vērā 2009. gada 1. maijā samazināto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā no 8% uz 2%, kas tiek piemērota iemaksu objektam no 2009. gada 1. janvāra, ir mainīts kopējās prognozes sadalījums valsts budžetā un fondēto pensiju shēmā. Iepriekš minētās likmes samazināšanas rezultātā 2009. gadā sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts budžetā tiek prognozētas 1161,8 milj. latu apmērā, t.i., par 5,8 milj. latu lielākas, savukārt fondēto pensiju shēmā ieņēmumi tiek prognozēti 156,9 milj. latu apmērā.
2.2.
Nenodokļu ieņēmumi
Nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2009. gadā kopumā tiek prognozēti 364,3 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto ir par 146,9 milj. latu vairāk.
2.2.tabula. Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu
izmaiņas 2009. gadā, milj. latu
|
|
Prognoze |
|
Valsts pamatbudžetā, |
364,3 |
|
Ieņēmumi
no dividendēm |
100,4 |
|
Procentu
ieņēmumi |
61,5 |
|
par aizdevumiem |
23,6 |
|
no depozītiem |
37,9 |
|
Ieņēmumi
no valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecības |
91,4 |
|
Valsts
nodeva par juridiskajiem pakalpojumiem |
47,3 |
Ieņēmumi no dividendēm 2009. gadā tiek prognozēti 100,4 milj. latu apmērā. Prognoze veidota, ņemot vērā informāciju par lielāko uzņēmumu ar valsts kapitāla daļu peļņu 2008. gadā, kā arī prognozētos papildu ieņēmumus saskaņā ar Ministru kabineta lēmumiem no VAS Latvijas valsts meži 15,0 milj. latu apmērā un VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs 8,4 milj. latu apmērā.
No 2009. gada sākuma līdz 25. maijam ieņēmumi no dividendēm valsts budžetā tika iemaksāti 32,2 milj. latu, tai skaitā Latvijas Banka iemaksāja 8,0 milj. latu, SIA Lattelecom 16,9 milj. latu, SIA Latvijas Mobilais telefons 2,9 milj. latu, Privatizācijas aģentūra 2,8 milj. latu.
Saskaņā ar Valsts kases informāciju procentu ieņēmumi 2009. gadā tiek prognozēti 61,5 milj. latu apmērā. Būtiski ieņēmumi tiek prognozēti no procentu ieņēmumiem no depozītiem un kontu atlikumiem (37,9 milj. latu), kur lielāko daļu veido procentu ieņēmumi no AS Parex banka izvietotajiem valdības depozītiem. Savukārt procentu ieņēmumi par aizdevumiem saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem uz 2009. gada 19. aprīli tiek prognozēti 23,6 milj. latu apmērā.
2009. gadā ieņēmumi valsts budžetā no valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecības tiek prognozēti 91,4 milj. latu apmērā. Ieņēmumi valsts budžetā ir jāieskaita saskaņā ar likuma Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos 7. pantu. 2009. gada maijā ieņēmumi no valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecības bija 21,1 milj. latu.
Ņemot vērā stagnāciju nekustamo īpašumu tirgū un kredītu plūsmu samazinājumu, ieņēmumi no valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem tiek prognozēti 47,3 milj. latu apmērā, kas ir par 15,8 milj. latu jeb 25,0% mazāk nekā 2008. gadā.