Finanšu ministra Ata Slaktera ziņojums

par 2009. gada valsts budžetu

Valsts budžets 2009. gadam izstrādāts, ievērojot valdības izvirzītos neatliekamos uzdevumus un prioritātes, ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtos priekšlikumus, kā arī ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli.

Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2008. gada plānu, ir 200,1 milj. latu jeb 4,9%, savukārt valsts speciālā budžeta izdevumu pieaugums plānots 336,4 milj. latu jeb 27,6%. Līdz ar to valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 5 461,6 milj. latu, bet izdevumi – 5 791,3 milj. latu. Šādas prognozes cieši saistītas ar valsts tautsaimniecības attīstības tendencēm.

Tādējādi 2009. gadā valsts budžetā tiek plānots deficīts 1,85% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Prognozēts, ka IKP nākamgad pieaugs par 2%, gada inflācija būs 7,6%, bet darba meklētāju īpatsvars – 8,1%. Vēl 2008. gada jūlijā, kad Finanšu ministrija uzsāka aktīvu darbu pie 2009. gada valsts budžeta projekta, daudziem nozares ekspertiem šādas prognozes par valsts tautsaimniecības attīstību šķita pārlieku pesimistiskas. Taču šodien pasaules ekonomika nonākusi tādā situācijā, kurā šādas prognozes par Latvijas tautsaimniecības attīstību jau šķiet optimistiskas.

Brīdī, kad ekonomiskā lejupslīde pasaulē sasniegusi globālus apmērus, svarīgi ir ne tikai globāli risinājumi, bet arī tas, kādus pasākumus katra valsts ir paredzējusi šīs krīzes ietekmes mazināšanai. 2009. gada valsts budžets ir izveidots ar deficītu, kas ir viens no stimulējoša rakstura fiskālajiem instrumentiem. Tāpat nākamā gada valsts budžeta ietvaros ir paredzēts turpināt tautsaimniecības stimulēšanas pasākumus ar nodokļu likumdošanas palīdzību – īpaši ražošanas un eksporta jomās, kā arī nodrošināt budžeta līdzekļus Eiropas Savienības (ES) fondu apguvei un saglabāt atbalstu investīciju projektiem.

Strādājot pie 2009. gada valsts budžeta projekta un ievērojot pasaules ekonomiskās attīstības tendences, tika veikti vairāki būtiski pasākumi, kas vērsti uz valsts pārvaldes iestāžu veicamo uzdevumu efektivitātes paaugstināšanu. Atbilstoši MK 2008. gada 4. septembra sēdē pieņemtajam lēmumam ministrijām bija jāsamazina tām plānotie valsts budžeta līdzekļi par 10,67% attiecībā pret precizēto maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu 2009. gada budžeta ietvarā. Panāktais ietaupījums budžetā sastāda 136,8 milj. latu. Tāpat valdībā tika lemts līdz nākamā gada beigām samazināt valsts pārvaldes darbinieku skaitu par 10% jeb 2419 štata vienībām.

Lai arī valsts budžeta ietvars ir stingri matemātiski noteikts, to plānošanu nav iespējams veikt mehāniski. Katra budžeta programma sevī ietver reālus pasākumus un

plānotos rezultātus, tādēļ, samazinot budžeta izdevumus, bija svarīgi izmantot funkcionālu pieeju. Valdībā tika noteikti samazināšanai nepakļaujamie budžeta izdevumi – piemēram, līdzfinansējums ES fondu apguvei, finansējums sociālajiem pabalstiem un pensijām. Tikai tad ministru uzdevums bija izvērtēt sava resora iestāžu funkcijas un iespēju tās optimizēt, ietaupot budžeta līdzekļus.

Par vienu no 2009. gada valsts budžeta prioritātēm noteikta ES fondu līdzekļu apguve, kas joprojām būs balsts tautsaimniecības attīstībai ilgtermiņā. Kopumā 2009. gada valsts budžeta projektā līdzekļu nodrošināšana ES fondu līdzekļu apgūšanai paredzēti 923,0 milj. latu, kas sastāda aptuveni 16% no kopējiem valsts konsolidētā budžeta izdevumiem.

Tāpat budžetā iestrādāts būtisks izdevumu palielinājums dažādu sociālo problēmu risināšanai. Piemēram, lai ar 2009. gada 1. janvāri nodrošinātu minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no 160 līdz 180 latiem, budžetā paredzēti papildu 2,7 milj. latu. Valsts pamatbudžetā paredzēts papildu finansējums valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta invalīdam kopš bērnības, kā arī piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēra palielināšanai.

Savukārt valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā aktuālu sociālo vajadzību risināšanai 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadā plānoto, paredzēts izdevumu palielinājums 336,4 milj. latu apmērā. Lielākais finansējuma pieaugums paredzēts pensiju indeksācijai, pensiju un pabalstu izmaksām, kā arī piemaksām pie valsts vecuma pensijām. Tas vēlreiz apliecina valdības centienus tautsaimniecības lejupslīdes laikā īpaši atbalstīt tās sociālās grupas, kas augstās inflācijas sekas izjūt visskaudrāk.

Salīdzinot ar 2008. gada plānu, likumprojektā paredzēts papildu finansējums iepriekšējos gados uzsākto pasākumu nodrošināšanai – valsts parāda vadībai, Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai, Liepājas un Ventspils lidostu iekšzemes lidojumiem un citiem. Lai veicinātu valsts tautsaimniecības atveseļošanos, ir būtiski saglabāt finansējumu investīciju projektiem, kas nodrošina ekonomisko aktivitāti.

Kopumā 2009. gada valsts budžeta projekts ir vērsts uz Latvijas tautsaimniecības stimulēšanu un attīstību ilgtermiņā, kas globālās finanšu krīzes kontekstā ir racionālākais valsts pārvaldes finanšu līdzekļu izmantošanas plāns.

Finanšu ministrs Atis Slakteris