5.2. Valsts budžeta likumprojekta struktūra

 

Likumprojekts „Par valsts budžetu 2009. gadam” nosaka:

·        valsts budžeta ieņēmumus;

·        valsts budžeta izdevumus;

·        valsts budžeta mērķdotāciju apmēru pašvaldībām;

·        valsts budžeta dotācijas apmēru pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam;

·        valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar 14. pielikumu;

·        maksimālo valsts parādu gada beigās;

·        valsts vārdā izsniedzamo galvojumu apmērus;

·        valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu;

·        pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu un pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu.

Tāpat, lai nodrošinātu finanšu vadības nosacījumu izpildi, likumprojektā ir iekļauti šādi valsts budžeta un pašvaldību budžetu izstrādāšanas un izpildes īstenošanas norādījumi:

·        noteikts, ka pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu neietekmē pašvaldību ilgtermiņa saistības, ko tās uzņēmušās atbilstoši likuma „Par pašvaldību budžetiem” 22. pantam;

·        noteikts, ka rajona pašvaldībai ir tiesības saņemt aizņēmumu tikai tad, ja šāda aizņēmuma ņemšanu ir atbalstījušas vairāk kā puse no novadā ietilpstošajām vietējām pašvaldībām, kas pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas uzņemas pilnā apmērā atmaksāt rajona pašvaldības saņemto aizņēmumu. Vietējo pašvaldību domju (padomju) lēmumos ir jānorāda saistību izpildes finansējuma avoti;

·        noteikts Izglītības un zinātnes ministrijai finansējums studējošo un studiju kredītu dzēšanai;

·        noteikts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā;

·        noteikts iemaksu likmes apmērs valsts fondēto pensiju shēmā no iemaksu objekta;

·        noteikti izdevumi programmai „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” 2009. gadā saskaņā ar 16. pielikumu. Programmas „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” izlietojumu nosaka Ministru kabinets;

·        noteikts, ka budžeta izpildītājiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāsastāda un jāapstiprina valsts budžeta iestāžu valsts budžeta programmu un apakšprogrammu un pasākumu tāmes. Budžeta izpildītājiem piešķirto līdzekļu ietvaros jānodrošina efektīvs un racionāls valsts budžeta līdzekļu izlietojums atbilstoši tāmēs plānotajam;

·        noteikts, ka ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos plānotajā apjomā saskaņā ar 2. pielikumu;

·        noteikti Valsts prezidenta kancelejas programmas „Valsts prezidenta darbības nodrošināšana” ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam un reprezentācijas izdevumiem mēnesī;

·        noteikti mērķdotāciju un dotāciju pašvaldībām programmu izpildītāji un noteikts, ka tie nodrošina finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei;

·        noteikts iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem;

·        noteikta Valsts kases iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu budžeta sadales kontā ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa, kā arī, ja sadales kontā ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognoze neizpildās, atļauts finanšu ministram segt trūkstošo daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas, kas tiek ieskaitīta valsts pamatbudžetā;

·        atļauts finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā dzēst valsts aizde­vumus likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām;

·        noteiktas tiesības finanšu ministram veikt nepieciešamos maksājumus gadījumos, kad Eiropas Kopienas iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Kopienas budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apmērus, līdz grozījumu izdarīšanai šajā likumā;

·        noteikts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja budžeta programmā 02.00.00 „Operatīvās darbības pasākumu nodrošināšana” paredzētās apropriācijas piešķiršanas, izlietojuma un tās uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets;

·        noteikts, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apakšprogrammā 25.01.00 „Atbalsts novadiem infrastruktūras attīstībai” paredzētās apropriācijas izlietojuma kārtību novadu pašvaldībām infrastruktūras attīstībai nosaka Ministru kabinets;

·        noteikts, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apakšprogrammā 25.05.00 „Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas attīstība un uzturēšana” paredzētās apropriācijas piešķiršanas kārtību pašvaldību publiskajām bibliotēkām bezmaksas interneta un datoru izmantošanai nosaka Ministru kabinets;

·        noteikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā 41.08.00 „Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” plānoto finansējumu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai;

·        noteikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasā­kumu īstenošanai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām;

·        noteikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp program­mām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus (nosacījumi neattiecas uz šā likuma 26., 27. pantā paredzēto apropriācijas pārdali):

1)   kopējais pārdales apjoms starp programmām (apakšprogrammām) nedrīkst izraisīt katras atsevišķas programmas (apakšprogrammas) palielinājumu lielāku par 5% no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma;

2)   ir pieļaujama tikai tāda apropriācijas pārdale no kapitālajiem izdevumiem uz kārtējiem izdevumiem, kas neietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei nākamajiem periodiem noteiktos maksimāli pieļaujamos izdevumu apjomus;

3)   pārskaitījumi pašvaldībām tiek nodrošināti tikai ar transfertu starpniecību;

4)   nav pieļaujama apropriācijas pārdale atlīdzības palielināšanai, ja tā ietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei nākamajiem periodiem noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu atlīdzībai un kopējo izdevumu apjomu;

5)   nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām) uz citiem izdevumiem;

6)   nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai uz citiem izdevumiem;

7)   nav pieļaujamas tādas apropriācijas izmaiņas, kas palielina ministrijas ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu;

8)   nav pieļaujama apropriācijas pārdale starp šajā likumā apstiprināto pamatbudžetu un speciālo budžetu;

9)   speciālajā budžetā nav pieļaujama apropriācijas pārdale starp apakšprogrammām;

10) nav pieļaujama jaunu programmu (apakšprogrammu) izveidošana.

 

·        noteikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības pārdalīt programmā „Apropriācijas rezerve” apstiprināto apropriāciju, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu veikt noslēdzošos maksājumus par 2008. gadā saņemtajiem pakalpojumiem un īstenotajiem investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1)   2008. gadā bija uzsākta un netika pabeigta iepirkumu procedūra, bet 2009. gadā attiecīgajam pasākumam apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs bijis nepietiekams;

2)   2008. gada valsts budžetā plānotu un iesāktu investīcijas projektu (izņemot izdevumus atlīdzībai) pabeigšanai, ja 2009. gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs bijis nepietiekams;

3)   maksājumiem, kas nepieciešami 2008. gada valsts budžetā plānotiem un iesāktiem pasākumiem un pasūtījumiem, ja galīgā norēķina maksājumus (izņemot komunālos maksājumus) nevarēja nodrošināt preču vai pakalpojumu piegādātāja darba nepietiekamas kvalitātes vai aizkavētas piegādes dēļ un 2009. gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs bijis nepietiekams;

4)   investīciju projektu sagatavošanai nepieciešamo zemesgabalu iegādei (atsavināšanai), ja par iegādes nepieciešamību ir iesniegts objektīvs pamatojums;

·        noteikts līdzekļu apjoms, ko Valsts akciju sabiedrībai „Latvijas valsts meži” jāieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos kā maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm);

·        noteikts, ka programmas 42.00.00 „Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana” izpildītājs ir Valsts kase un tā nodrošina programmas uzskaiti valsts budžeta finanšu bilances ietvaros;

·        noteikts, ka Valsts īpašuma privatizācijas fondā iemaksātie līdzekļi Ministru kabineta noteiktajā apmērā tiek ieskaitīti Finanšu ministrijas norādītajā kontā Valsts kasē ilgtermiņa stabilizācijas rezerves papildināšanai, valsts parāda nomaksai un pārfinansēšanai;

·        ja pēc šā likuma pieņemšanas normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos tiek veikta līdzekļu pārdale starp ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, vai tiek palielināta apropriācija, Finanšu ministrijai uzdots katru mēnesi līdz nākamā mēneša 10. datumam atbilstoši veiktajām izmaiņām precizēt valsts budžeta kopsavilkuma datus;

·        apstiprināts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apakšprogrammā 25.02.00 “Atbalsts pašvaldību investīciju projektiem” paredzētās apropriācijas sadalījums pašvaldībām saskaņā ar 17.pielikumu;

·        atļauts Finanšu ministrijai pārņemt valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” kredītsaistības pret Ziemeļu investīciju banku par aizdevuma līgumu „MVU Aizdevumu programma” un atļauts valsts akciju sabiedrībai „Latvijas Hipotēku un zemes banka” par attiecīgo summu palielināt pamatkapitālu;

·        atļauts finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā palielināt Latvijas Republikas saistības pret Starptautisko Valūtas fondu Latvijas Republikas kvotas palielināšanai Starptautiskajā Valūtas fondā saskaņā ar kvotas palielinājuma apmaksas dienā noteikto Starptautiskā Valūtas fonda valūtas maiņas kursu;

·        noteikts, ka valsts atbild par valsts akciju sabiedrības „Lauku attīstības fonds” saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu sniegtajām garantijām atbilstoši „Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmai 2007.-2013.gadam”;

·        atļauts kultūras ministram pārskaitīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta 2009.gada finansējuma atlikumu Kultūras ministrijas apakšprogrammā 22.04.00 „Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana” uz Kultūras ministrijas projekta īstenošanai atvērto uzkrājošo norēķinu kontu Valsts kasē.

 

Likumprojekta „Par valsts budžetu 2009. gadam” pielikumos noteikti plānotie valsts budžeta ieņēmumi pa veidiem, un detalizēti ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pamatbudžeta un speciālā budžeta programmu un apakšprogrammu izdevumi kārtējā saimnieciskajā gadā, kā arī valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms 2010., 2011. gadā un tālākā laika posmā līdz projektu īstenošanai.

 

1. pielikums „Valsts konsolidētais budžets 2009. gadam”.

„Valsts konsolidētais budžets 2009. gadam” ietver valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summu, izslēdzot no tā ieņēmumu un izdevumu daļas transfertus (savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem).

Valsts budžeta izdevumi sastāv no uzturēšanas izdevumiem un kapitālajiem izdevumiem. Valsts budžeta izdevumi neietver parāda pamatsummas atmaksu un citus finanšu darījumus, kurus uzskaita atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajai finansēšanas klasifikācijai.

Šajā pielikumā ir noteikts valsts konsolidētā budžeta, valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta finansiālās bilances apjoms, kā arī norādīti tā finansēšanas avoti – aizņēmumi; valsts pamatbudžeta maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas; valsts pamatbudžeta ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas; valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas.

Finansiālā bilance ir valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība.

Valsts budžetam ir finansiālais pārpalikums, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir pozitīva jeb valsts budžeta ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem. Valsts budžetam ir finansiālais deficīts, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir negatīva jeb valsts budžeta ieņēmumi ir mazāki par izdevumiem.

 

2. pielikums „Valsts budžeta ieņēmumi”.

2. pielikums ietver valsts pamatbudžeta ieņēmumus 2009. gadā, valsts speciālā budžeta ieņēmumus 2009. gadā, valsts pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas un citus maksājumus no valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem un veiktās darbības.

Šajā pielikumā plānotie valsts budžeta ieņēmumi sadalīti divās lielās grupās — valsts pamatbudžeta ieņēmumi pa ieņēmumu veidiem: nodokļu ieņēmumi, nenodokļu ieņēmumi, ieņēmumi no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finanšu palīdzība un valsts speciālā budžeta ieņēmumi.

Noteiktas valsts pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas un citi maksājumi no ministriju un citu centrālo valsts iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem un veiktās darbības.

 

3. pielikums „Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums”.

Šajā pielikumā noteikts valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums ieņēmumu, resursu izdevumu segšanai un budžeta izdevumu ekonomisko kategoriju sadalījumā, kā arī šo resursu izdevumu segšanai un izdevumu sadalījums pa ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm.

Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkuma ieņēmumu apjoms atbilst 2. pielikumā „Valsts budžeta ieņēmumi“ noteiktajam, savukārt resursos izdevumu segšanai iekļauti šādi finanšu līdzekļi: dotācija no vispārējiem ieņēmumiem (ieņēmumu avots ir nodokļu un nenodokļu ieņēmumi), ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos, transferti.

Transferts ir īpaši iezīmētu budžeta līdzekļu pārskaitījums, ko var veikt viena līmeņa budžeta – valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžeta, pašvaldību speciālā budžeta ietvaros vai starp dažāda līmeņa budžetiem. Transferta saņēmējs saņemto budžeta līdzekļu pārskaitījumu var izmantot gan izdevumu segšanai, gan pārskaitīšanai tālāk citam transferta saņēmējam.

 

4. pielikums „Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām“.

Valsts budžetā 2009. gadam ministriju un citu centrālo valsts iestāžu resursi izdevumu segšanai un izdevumi tiek plānoti sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām.

Ar budžeta programmu saprot savstarpēji saistītu, uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopumu, kurš tiek plānots, izpildīts, uzskatīts un kontrolēts no budžeta finansētās institūcijās un par kura izpildi atbild budžeta izpildītāji.

Programmu budžets dod iespēju noteikt valsts funkciju realizācijai nepieciešamo pakalpojumu efektīvāko un racionālāko realizētāju.

Valsts budžetā 2009. gadam tiek iekļauta ārvalstu finanšu palīdzība, kuru plānots saņemt un izlietot ministriju un centrālo valsts iestāžu programmu (apakšprogrammu) finansēšanai atbilstoši Eiropas Savienības finanšu palīdzības programmām. Valsts budžeta izdevumos iekļauti valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības politiku instrumentu finansēto projektu īstenošanai, tai skaitā ES struktūrfondu, ES Kohēzijas fonda un citu ES finanšu instrumentu finansēto projektu īstenošanai.

Programmu un apakšprogrammu izdevumi plānoti šādās grupās atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijai atbilstoši ekonomiskajām kategorijām: uzturēšanas izdevumi, kurus veido kārtējie izdevumi, procentu maksājumi, subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti, kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā un starptautiskā sadarbība, uzturēšanas izdevumu transferti un kapitālie izdevumi, kurus veido pamatkapitāla veidošana, kapitālo izdevumu transferti, mērķdotācijas.

Uzturēšanas izdevumi ir izdevumi, kuri ir regulāri katru gadu un ir saistīti ar kārtējā gada patēriņu, neradot jaunas vērtības, kuras izlieto turpmākajos gados.

Kapitālie izdevumi ir izdevumi, kas saistīti ar programmu un apakšprogrammu pasākumu attīstību un to pielietojums ir ilglaicīgs.

 

5. pielikums „Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām”.

Valsts speciālo budžetu veido Labklājības ministrijas programma „Sociālā apdro­šināšana”, tās ieņēmumus veido: nodokļu ieņēmumi, (sociālās apdrošināšanas iemaksas), nenodokļu ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti.

Labklājības ministrijas programmas „Sociālā apdrošināšana” izdevumi plānoti at­bilstoši budžeta izdevumu klasifikācijai atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

 

6. pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2009. gadam” 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, tai skaitā piemaksām darba samaksai un valsts sociālās apdrošinā­šanas obligātajām iemaksām pedagogiem, kuri māca latviešu valodu un citus mācību priekšmetus latviešu valodā mazākumtautību skolēniem un darba samaksai un valsts sociālo apdrošināšanas obligātajām iemaksām pedagogiem, kuri īsteno kristīgās mācības un ētikas programmu.

 

7. pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2009. gadam” 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

8. pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2009. gadam” 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

9. pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām“.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2009. gadam“ 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

10. pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem”.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2009. gadam” 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, tai skaitā pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

11. pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2009. gadam” 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija pašvaldību izglītības iestāžu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

12. pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2009. gadam” 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

13. pielikums „Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2009. gadam” 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociā­lās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

14. pielikums „Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms”.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2009. gadam” 5. pantu šajā pielikumā apstiprināts valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms pa ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm 2009., 2010., 2011. gadam un tālākajam laika posmam līdz projekta īstenošanai. Pielikumā norādīti ES politiku instrumentu līdzfinansēto valsts investīciju apjomi sadalījumā pa saistību grupām un valsts budžeta programmām, kā arī tikai Latvijas valsts finansētie valsts investīciju projekti 2009. gadam sadalījumā pa saistību grupām, valsts budžeta programmām un konkrētiem projektiem. Ilgtermiņa saistībās ietverti arī tādi pasākumi, projekti, kurus finansē no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem.

Ilgtermiņa saistības ietver valsts investīciju un citus projektus, kuri tiek īstenoti ES finanšu līdzekļu līdzfinansējuma ietvaros – Eiropas Kopienas atbalsts transporta, telekomunikāciju un enerģijas infrastruktūras tīkliem (TEN-T); Kohēzijas fonds; Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF); Eiropas Sociālais fonds (ESF); Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds; Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai; Eiropas Zivsaimniecības fonds; Eiropas Kopienas iniciatīvas; Eiropas Kopienas iniciatīva INTERREG; Citas Eiropas Kopienas iniciatīvas; Pārejas programma (Transition Facility); 3.mērķis "Eiropas teritoriālā sadarbība"; Citi Eiropas Savienības politiku instrumenti; Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansētie projekti; ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti; Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām; pārējās investīcijas (izņemot ES politiku un ārvalstu finanšu palīdzības programmu projektus); pārējās saistības, tai skaitā – maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem, maksājumus starptautiskajās institūcijās un programmās, nomas ar izpirkumu (finanšu līzinga) ilgtermiņa saistības pamatlīdzekļu iegādei, citas ilgtermiņa saistības.

 

15. pielikums „Valsts izsniedzamie galvojumi 2009. gadam”.

Atbilstoši likumprojekta „Par valsts budžetu 2009. gadam” 6. pantā noteiktajam valsts galvojumu kopējam apjomam, pielikumā noteikti valsts izsniedzamie galvojumi sadalījumā pa galvojumu saņēmējiem, norādot galvojuma mērķi un galvo­jumu summu.

 

16. pielikums „Programma „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” 2009. gadam”.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2009. gadam” 12. pantu šajā pielikumā ir no­teikts programmai „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” plānotais finansējums 2009. gadam sadalījumā pa ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm un to programmām.

 

17. pielikums „Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apakšprogrammas 25.02.00 „Atbalsts pašvaldību investīciju projektiem” sadalījums pa pašvaldību investīciju projektiem”.

            Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2009. gadam” 35. pantu šajā pielikumā ir noteikts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apakšprogrammas 25.02.00 „Atbalsts pašvaldību investīciju projektiem” sadalījums pa pašvaldību investīciju projektiem.