4. Nodokļu atvieglojumu (atlaižu) un nodokļu parādu summas

4.1. Nodokļu atvieglojumi un atlaides

Lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību, virknē Latvijas nodokļu un citos likumos ir paredzētas dažādas nodokļu atlaides un atvieglojumi.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Pašreiz saskaņā ar likumu „Par uzņēmumu ienākuma nodokli“ un citiem likumiem spēkā ir vairākas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides.

Likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli“ ir paredzētas šādas atlaides:

·        nodokļa atlaide par ārvalstīs samaksāto nodokli – 2005. gadā atlaide bija 966,8 tūkst. latu, 2006. gadā atlaide bija 1 664,8 tūkst. latu;

·        nodokļa atlaide par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem – (atlaidi piemēro tikai tajā taksācijas periodā, kurā ir pabeigts atbalstāmo investīciju projekts, un tās piemērošanai nepieciešams Ministru kabineta lēmums par investīciju projekta atbalstu) 2005. gadā atlaide bija 975,4 tūkst. latu, 2006. gadā atlaide bija 645,9 tūkst. latu. Šī veida atlaidi saņēma A/S “Latvijas finieris”;

·        nodokļa atlaide maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību – 2005. gadā atlaide bija 524,1 tūkst. latu, 2006. gadā atlaide bija 480,5 tūkst. latu;

·        nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos – 2005. gadā piemērotās atlaides summa bija 0,3 tūkst. latu. Saskaņā ar likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” Pārejas noteikumu 70.punktu likuma 19. pantā noteiktā nodokļa atlaide bija spēkā līdz 2005. gada 31. decembrim;

·        nodokļa atlaide ziedotājiem – 85% (90%) apmērā no ziedotajām summām, bet ne vairāk kā 20% no kopējās nodokļu summas – 2005. gadā piemērotās atlaides summa bija 13 700,1 tūkst. latu, 2006. gadā piemērotās atlaides summa bija 17 167,4 tūkst. latu;

·        īpašā nodokļa atlaide invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām – 2005. gadā piemērotās atlaides summa bija 30,5 tūkst. latu, 2006. gadā piemērotās atlaides summa bija 5,1 tūkst. latu.

Citos likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides:

·        likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” noteiktā peļņas nodokļa (uzņēmumu ienākuma nodokļa) atlaide 100% (50%), kuru tiesīgi izmantot uzņēmumi ar ārvalstu ieguldījumiem, kas reģistrēti līdz 1995. gada 1. aprīlim un kuri atbilda nodokļa atlaides saņemšanai izvirzītajiem kritērijiem – 2005. gadā piemērotās atlaides summa bija 1 930,8 tūkst. latu. Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanas kārtības likumu 28. panta otro daļu sākot ar 2006. gada 1. janvāri netiek piemēroti nodokļa atvieglojumi par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā.

·        likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 7. pantā pirmā daļā zonas kapitālsabiedrībai vai licencētai kapitālsabiedrībai noteiktā uzņēmuma nodokļa atlaide 80% apmērā no aprēķinātās nodokļa summas – 2005. gadā atlaides summa bija 3 194,8 tūkst. latu, 2006. gadā atlaides summa bija 740,5 tūkst. latu.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Piemērotie iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par darba ņēmējiem no paziņojumiem par algas nodokli un par saimnieciskās darbības veicējiem no gada ienākumu deklarācijām bija šādi:

2005. gadā:

·        atvieglojumi par apgādājamiem – 112 013,7 tūkst. latu;

·        atvieglojumi par invaliditāti – 5 449,8 tūkst. latu;

·        atvieglojumi politiski represētajām personām – 3 619,8 tūkst. latu;

·        atvieglojumi nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem – 7,6 tūkst. latu.

2006. gadā:

·        atvieglojumi par apgādājamiem – 120 032 tūkst. latu;

·        atvieglojumi par invaliditāti – 8 438 tūkst. latu;

·        atvieglojumi politiski represētajām personām – 4 693,7 tūkst. latu;

·        atvieglojumi nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem – 10,7 tūkst. latu;

Fizisko personu – saimnieciskā darba veicēju deklarētie ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas 2005. gadā veidoja 15 920,3 tūkst. latu, bet 2006. gadā ir 13 837,6 tūkst. latu.

Fizisko personu deklarētie attaisnotie izdevumi 2005. gadā bija 36 508,8 tūkst. latu, no tā:

·        izdevumi izglītības un specialitātes iegūšanai – 21 045,5 tūkst. latu;

·        izdevumi medicīnas pakalpojumiem – 15 463,2 tūkst. latu, tai skaitā izdevumi ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kurus ir tiesības ietvert attaisnotajos izdevumos pilnā apmērā – 9 686 tūkst. latu.

Uz nākamajiem taksācijas periodiem attiecināmie attaisnotie izdevumi veido 32 110,1 tūkst. latu.

Fizisko personu deklarētie attaisnotie izdevumi 2006. gadā bija 26 809,2 tūkst. latu, no tā:

·        izdevumi izglītības un specialitātes iegūšanai – 12 960,4 tūkst. latu;

·        izdevumi medicīnas pakalpojumiem – 13 848,7 tūkst. latu, tai skaitā izdevumi ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kurus ir tiesības ietvert attaisnotajos izdevumos pilnā apmērā – 9 026,3 tūkst. latu.

Uz nākamajiem taksācijas periodiem attiecināmie attaisnotie izdevumi veido 24 267,9 tūkst. latu.

Nekustamā īpašuma nodoklis

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām, Rēzeknes speciālās eko­nomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām un Rīgas un Ventspils brīvostas uzņēmējsabied­rībām piemērotā atlaide:

·        2005. gadā atbilstoši 2005. gada ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa pārskatiem kopējā atlaide bija 770,6 tūkst. latu, tajā skaitā 80% atlaide saskaņā ar SEZ likumiem – 768 tūkst. latu, bet pašvaldību piešķirtā atlaide saskaņā ar SEZ likumiem – 0,00 tūkst. latu.

·        Atbilstoši 2006. gada ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa deklarācijām kopējā atlaide ir 645,3 tūkst. latu, tajā skaitā 80% atlaide saskaņā ar SEZ likumiem – 641,1 tūkst. latu, bet pašvaldību piešķirtā atlaide saskaņā ar SEZ likumiem – 0,0 tūkst. latu.

·        2006. gadā atbilstoši 2006. gada ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa pārskatiem kopējā atlaide bija 635,9 tūkst. latu, tajā skaitā 80% atlaide saskaņā ar SEZ likumiem – 631,7 tūkst. latu, bet pašvaldību piešķirtā atlaide saskaņā ar SEZ likumiem – 0,00 tūkst. latu.

Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodoklis atmaksāts:

·        Par lauksaimniecībā izmantoto dīzeļdegvielu (atmaksas neiespaido valsts budžeta nodokļu ieņēmumus):

·        2005. gadā – 11 468,7 tūkst. latu un 2006. gadā 10 686,9 tūkst. latu apmērā;

·        Par degvieleļļu, kas izmantota kā kurināmais:

·        2005. gadā tika atmaksāts 408,5 tūkst. latu un 2006. gadā 332,9 tūkst. latu.

2005. un 2006. gadā netika kapitalizētas privatizēto un privatizējamo valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību valsts budžetā ieskaitāmās nodokļu parādu summas.

 

4.2. Nodokļu parādi

Valsts budžeta ieņēmumus negatīvi ietekmē nodokļu parādi.

4.1. tabula. Nodokļu parādi (milj. latu)

 

2006. gada
1. janvārī

2007. gada
1. janvārī

2007. gada
1. jūlijā

Izmaiņas
(jūl. 2007 / janv. 2007)

milj. latu

%

Pievienotās vērtības nodoklis

213,7

261,5

290,0

28,5

10,9

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

43,1

50,7

56,5

5,7

11,3

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

40,5

34,6

43,4

8,9

25,6

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

30,4

33,1

37,9

4,8

14,6

Sociālais nodoklis

27,1

24,7

24,0

-0,7

-2,8

Akcīzes nodoklis

8,0

8,6

8,7

0,1

0,9

Īpašuma nodoklis

2,0

1,6

1,6

0,0

-0,7

Kopā:

364,8

414,8

462,0

47,3

11,4

 

2007. gada 1. jūlijā kopējie nodokļu parādi (neieskaitot maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu parādus) bija 462,0 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007. gada 1. janvāri ir par 47,3 milj. latu jeb 11,4% vairāk.

2007. gada 1. jūlijā salīdzinājumā ar 2007. gada 1. janvāri ir palielinājies pievienotās vērtības nodokļa parāds par 28,5 milj. latu jeb 10,9% un bija 290,0 milj. latu. Pievienotās vērtības nodokļa parādu pieaugumu noteica parādsaistību nekārtošana un kontroles darba rezultātā papildus aprēķinātās, bet termiņā nesamaksātās summas.

Tai pat laikā iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds bija 56,5 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007. gada 1. janvāri ir par 5,7 milj. latu jeb 11,3% vairāk. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda pieaugumu noteica kontroles darba rezultātā papildus aprēķinātās, bet noteiktā termiņā nesamaksātās summas un parādsaistību nekārtošana.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa parāds ir palielinājies par 8,9 milj. latu jeb 25,6% un bija 43,4 milj. latu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa parāda palielinājumu ietekmēja kontroles darba rezultātā papildus aprēķinātās, bet termiņa nesamaksātās summas, kā arī aprēķinātās, bet termiņā nesamaksātās avansa summas.

2007. gada 1. jūlijā, salīdzinot ar 2007. gada 1. janvāri, par 4,8 milj. latu jeb 14,6% ir palielinājies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemak­su parāds, ko noteica kontroles darba rezultātā papildus aprēķinātās, bet noteiktā termiņā nesamaksātās summas un pārskatos aprēķinātās, bet noteiktā termiņā nesamaksātās summas. 2007. gada 1. jūlijā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemak­su parāds bija 37,9 milj. latu apmērā. Savukārt sociālā nodokļa parāds samazinājās par 0,7 milj. latu jeb 2,8 procentiem un bija 24,0 milj. latu.

Akcīzes nodokļa parāds 2007. gada 1. jūlijā bija 8,7 milj. latu, kas ir par 0,1 milj. latu jeb 0,9% vairāk nekā 2007. gada 1. janvārī. Akcīzes nodokļa parādu pieaugumu ietekmēja kontroles darba rezultātā papildus aprēķinātās, bet termiņā nesamaksātās summas, gan esošo parādsaistību nesakārtošana.

Savukārt īpašuma nodokļa parāds salīdzi­nājumā ar 2007. gada sākumu ir samazinājies par 0,7% un bija 1,6 milj. latu.

Analizējot nodokļu parādus pēc to struktūras, redzams, ka lielāko īpat­svaru kopējā nodokļu parādu struktūrā š.g. 1. janvārī, kā arī 1. jūlijā veidoja apturētie parādi. 2007. gada 1. jūlijā apturētie parādi bija 290,5 milj. latu, kas ir par 49,0 milj. latu jeb 20,3% vairāk nekā 2007. gada 1. janvārī. Lielākā daļa šo parādu uzkrājās uzņēmumiem, kas atzīti par maksātne­spējīgiem. 2007. gada 1. jūlijā apturētie parādi veidoja 62,9% no kopējiem nodokļu parādiem.

Savukārt aktuālie parādi 2007. gada 1. jūlijā salīdzinājumā ar 2007. gada 1. janvāri ir samazinājušies par 5,3 milj. latu jeb 3,1% un bija 164,7 milj. latu. Termiņa pagarinājumu parādu apjoms 2007. gada 1. jūlijā veidoja 6,9 milj. latu jeb 1,5% no kopējās nodokļu parādu summas. Salīdzinājumā ar 2007. gada sākumu termiņa pagarinājumu parādu summa ir palielinājusies par 3,5 milj. latu jeb 102,2 procentiem.

4.2. tabula. Nodokļu parādi (milj. latu)*

 

2006. gada
1. janvārī

2007. gada
1. janvārī

2007. gada
1. jūlijā

Izmaiņas
(jūl. 2006 / janv. 2006)

milj. latu

%

Aktuālie parādi

159,7

169,9

164,7

-5,3

-3,1

Termiņa pagarinājumi

3,8

3,4

6,9

3,5

102,2

Apturētie parādi

201,3

241,4

290,5

49,0

20,3

KOPĀ:

364,8

414,8

462,0

47,3

11,4

t.sk. kopējie reāli piedzenamie parādi

41,5

46,6

61,5

14,9

32,0

* ieskaitot maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu parādus