3. Ieņēmumu analīze
3.1. Nodokļu ieņēmumi
Kopējie nodokļu ieņēmumi 2007. gada septiņos mēnešos bija 2 481,2 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2006. gada atbilstošo periodu ir par 664,4 milj. latu jeb 36,6% vairāk, kas liecina par sekmīgu tautsaimniecības attīstību.
2008. gadā kopējie nodokļu ieņēmumi prognozēti 5 377,6 milj. latu apjomā, kas salīdzinājumā ar 2007. gada prognozi ir par 987,1 milj. latu jeb 22,5% vairāk. Tiek prognozēts, ka kopējie nodokļu ieņēmumi 2008. gadā veidos 34,1% no IKP.
3.1. tabula. Nodokļu ieņēmumi, milj. latu.
|
|
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
|
fakts |
prognoze |
||||
|
Nodokļu ieņēmumi, t. sk. |
1794,9 |
2046,6 |
2575,3 |
3340,8 |
4390,4 |
5377,6 |
|
Tiešie nodokļi |
1087,2 |
1282,5 |
1532,0 |
1977,7 |
2671,8 |
3239,9 |
|
Netiešie nodokļi |
690,1 |
745,7 |
1019,9 |
1331,1 |
1678,6 |
2094,3 |
|
Pārējie nodokļi |
17,6 |
18,5 |
23,5 |
32,0 |
40,0 |
43,4 |
3.2. tabula. Nodokļu ieņēmumi, % no IKP.
|
|
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
|
fakts |
prognoze |
||||
|
Nodokļu ieņēmumi, t. sk. |
28,1 |
27,5 |
28,4 |
29,7 |
32,2 |
34,1 |
|
Tiešie nodokļi |
17,0 |
17,3 |
16,9 |
17,6 |
19,6 |
20,5 |
|
Netiešie nodokļi |
10,8 |
10,0 |
11,3 |
11,8 |
12,3 |
13,3 |
|
Pārējie nodokļi |
0,3 |
0,2 |
0,3 |
0,3 |
0,3 |
0,3 |
3.1.1. Tiešie nodokļi
Tiešie nodokļi ietver:
· uzņēmumu ienākuma nodokli;
· iedzīvotāju ienākuma nodokli;
· valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;
· nekustamā īpašuma nodokli.
2006. gadā tiešo nodokļu ieņēmumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā bija 17,6 procenti. 2007. gadā īpatsvars tiek prognozēts 19,6% apmērā, savukārt 2008. gadā 20,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
3.1. att. Tiešie nodokļu ieņēmumi, % no iekšzemes kopprodukta.
2007. gada septiņos mēnešos uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi bija 240,7 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2006. gada atbilstošo periodu uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi ir palielinājušies par 90,7 milj. latu jeb 60,5 procentiem.
2007. gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 405,3 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2006. gadu ir par 151,5 milj. latu jeb 59,7% vairāk.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu veicina strauja ekonomiskā izaugsme, kas savukārt sekmē peļņas pieaugumu uzņēmējdarbībā. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju 2007. gada 13. augustā taksācijas gada uzņēmumu peļņa pirms nodokļu aprēķināšanas 2006. gadā bija 2 531,3 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2005. gadu ir par 811,5 milj. latu jeb 47,2% vairāk.
Par veiksmīgu ekonomikas attīstību un uzņēmumu peļņas pieaugumu liecina arī uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijās atspoguļotie dati. Saskaņā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām pēdējos gados uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksājamās summas pārsniedz atmaksājamās summas, tādējādi veidojot pozitīvu saldo.
3.2. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksājamo summu pārsniegums pār atmaksājamām summām, milj. latu. (Datu avots: VID).
Paredzams, ka 2008. gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme saglabāsies nemainīga, tas ir, 15 procenti. Ņemot vērā prognozēto ekonomikas pieauguma tempu, tiek pieņemts, ka pieaugs arī uzņēmumu peļņa, kas galvenokārt noteiks uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu. Nodokļa ieņēmumus negatīvi ietekmēs nodokļa atlaides, no kurām nozīmīgākā ir nodokļa atlaide ziedotājiem, kas atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta 2007. gada 27. augusta informācijai 2006. gadā tika piemērota 18,1 milj. latu apmērā.
Kā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus veicinošo faktoru 2008. gadā var minēt prognozējamo uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu no VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs un SIA Lattelecom 47,8 milj. latu apmērā SIA Lattelecom privatizācijas rezultātā.
2008. gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 560,0 milj. latu, kas ir par 154,7 milj. latu jeb 38,2% vairāk nekā prognozēts 2007. gadā.
3.3. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu
procentos no IKP (kreisā ass),
IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums.
3.3. tabula. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi.
|
|
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
|
fakts |
prognoze |
||||
|
Uzņēmumu ienākuma nodoklis, milj. latu |
93,9 |
127,8 |
180,7 |
253,8 |
405,3 |
560,0 |
|
pieauguma tempi, faktiskās cenās, % |
-14,4 |
36,1 |
41,3 |
40,5 |
59,7 |
38,2 |
|
pieauguma tempi, salīdzināmās cenās, % |
-16,8 |
28,2 |
32,4 |
31,9 |
46,8 |
30,0 |
|
% no IKP |
1,5 |
1,7 |
2,0 |
2,3 |
3,0 |
3,5 |
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus galvenokārt ietekmē tautsaimniecībā nodarbināto skaits, darba samaksa, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs, minimālā darba alga, kā arī nodokļa atvieglojumi.
Pēdējos gadus iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma temps ir bijis augsts. 2005. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pieauga par 16,9%, savukārt 2006. gadā par 29,1 procentu. 2007. gada septiņos mēnešos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi bija 486,8 milj. latu, kas ir par 131,6 milj. latu jeb 37,1% vairāk nekā 2006. gada atbilstošajā periodā.
Nodokļa ieņēmumu pieaugumu galvenokārt sekmēja strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksas pieaugums, kas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju 2007. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2006. gada atbilstošo periodu pieauga par 32,8 procentiem. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu veicina arī minimālās darba algas paaugstināšana no 2007. gada 1. janvāra no 90 latiem līdz 120 latiem.
Tomēr, ņemot vērā, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma tempi saglabājas augsti, jāsecina, ka pēdējos gados tos būtiski nav ietekmējis palielinātais ar nodokli neapliekamais mēneša minimums (2006. gadā 32 lati, 2007. gadā 50 lati) un atvieglojums par apgādībā esošu personu (2006. gadā 22 lati, 2007. gadā 35 lati).
Lai kompensētu pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma tempa samazinājumu, kas rodas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošām personām apjoma pieauguma rezultātā, likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli no 2007. gada paredz šādu iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas proporciju ieskaitīšanai budžetā:
· 79% tiek ieskaitīti maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā;
· 21% valsts pamatbudžetā.
3.4. att. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi sadalījumā pa saņēmēju kontiem, ceturkšņu sadalījumā, milj. latu. (Datu avots: VID).
Lielākais īpatsvars kopējos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, kuri tiek ieskaitīti Valsts kases sadales kontā (2007. gada septiņos mēnešos 56,3% no kopējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem), kā arī tiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, kuri tiek ieskaitīti tieši Rīgas pilsētas budžetā, t.i., Rīgas administratīvajā teritorijā nodokļu maksātāji vai darba devēji par Rīgā dzīvojošiem nodokļa maksātājiem iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā tieši Rīgas pilsētas budžetā (2007. gada septiņos mēnešos 40,0% no kopējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem).
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma tempus nedaudz samazina nodokļa atmaksu pieaugums. 2007. gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar 2006. gada atbilstošo periodu nodokļa atmaksas pieauga par 0,8 milj. latu jeb 11,0% un sasniedza 8,5 milj. latu. Nodokļa atmaksu pieaugums liecina, ka aizvien vairāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju izmanto likumdošanā paredzētās iespējas saņemt atpakaļ nomaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem izglītībai un ārstniecības pakalpojumiem.
2007. gadā kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 870,5 milj. latu apmērā, kas ir par 213,3 milj. latu jeb 32,4% vairāk nekā 2006. gadā.
Likumdošanas izmaiņas
· Saskaņā ar likumu Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (pieņemts Saeimā 2007. gada 17. maijā), kas stājās spēkā 2007. gada 12. jūnijā, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir apliekami ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas. Ar nodokli neapliek ienākumus tikai no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas nodokļa maksātāja īpašumā ir vismaz 60 mēnešus un ir nodokļa maksātāja deklarētā dzīvesvieta, kā arī īpaši atrunātos gadījumos, kad tiek atsavinātas lauksaimniecības zemes. Attiecībā uz ienākumiem no nekustamo īpašumu (ja tie ierakstīti Zemesgrāmatā vai atbilst citiem likumā noteiktiem kritērijiem) atsavināšanas, kas ir iegādāti līdz likuma spēkā stāšanās dienai, līdz 2010. gada 1. jūlijam tiek piemēroti pārejas noteikumi, kas paredz piemērot normas, kādas bija spēkā līdz likuma grozījumu izdarīšanai.
· Ar nodokli paredzēts aplikt arī ienākumu no tādu kapitāla daļu vai cita veida līdzdalības atsavināšanas Latvijā vai ārvalstī izveidotā komercsabiedrībā vai citā personā, ja šīs komercsabiedrības vai citas personas aktīvos nekustamā īpašuma īpatsvars pārsniedz 50 procentus.
· Ar 2008. gada 1. janvāri saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli saimnieciskās darbības veicējiem tiks piemērota nodokļa likme 15% apmērā.
· Ministru kabinets 2007. gada 28. augustā ir pieņēmis noteikumus Nr. 592 Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi, kas paredz, ka minimālā mēneša darba alga valstī no 2008. gada 1. janvāra ir 160 latu.
· Ministru kabinets 2007. gada 26. jūnijā ir pieņēmis noteikumus Nr. 443 Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai 2008. gadā, saskaņā ar kuriem 2008. gadam noteiktais neapliekamā minimuma apmērs mēnesī ir 80 lati, bet nodokļa atvieglojuma par apgādājamo personu apmērs mēnesī 56 lati.
· Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra sēdē atbalstīto likumprojektu Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (protokols Nr. 55, 64. §) no 2008. gada 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu iemaksājamā daļa pašvaldību budžetā ir 80%, savukārt valsts pamatbudžetā 20%.
3.4. tabula. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli
neapliekamā minimuma,
nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām personām un
minimālās mēneša darba algas izmaiņu ietekme 2008. gadā.
|
|
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
Minimālā darba alga
mēnesī, lati |
80 |
90 |
120 |
160 |
|
Neapliekamais
minimums mēnesī, lati |
26 |
32 |
50 |
80 |
|
Nodokļa atvieglojums
mēnesī par apgādībā esošu personu, lati |
18 |
22 |
35 |
56 |
|
Neapliekamā minimuma
un atvieglojumu par apgādībā esošām personām izmaiņu ietekme pret
2007. gadu, milj. latu |
|
|
|
-107,0 |
|
Minimālās algas
izmaiņu ietekme pret 2007. gadu, milj. latu |
|
|
|
+28,8 |
|
Kopējā izmaiņu ietekme pret 2007. gadu, milj.
latu |
|
|
|
-78,2 |
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma, kā arī atvieglojuma par apgādībā esošām personām paaugstināšanas rezultāta fiskālā ietekme 2008. gadā tiek prognozēta -107,0 milj. latu, savukārt minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas fiskālā ietekme uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem tiek prognozēta +28,8 milj. latu. Līdz ar to kopējā likumdošanas izmaiņu ietekme 2008. gadā tiek prognozēta -78,2 milj. latu.
Veidojot iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu prognozi 2008. gadam, jāņem vērā arī, ka nodokļa ieņēmumu pieauguma tempus nedaudz varētu samazināt nodokļa atmaksu pieaugums, kā arī likumdošanas normas, kas paredz saimnieciskās darbības veicējiem samazinātās 15% likmes piemērošanu, ietekme.
Kopumā 2008. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 1 006,0 milj. latu, kas ir par 135,5 milj. latu jeb 15,6% vairāk nekā prognozēts 2007. gadā.
3.5. att. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu
procentos no IKP (kreisā ass),
IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums.
3.5. tabula. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi.
|
|
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
|
fakts |
prognoze |
||||
|
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, milj. latu |
367,1 |
435,5 |
509,1 |
657,2 |
870,5 |
1006,0 |
|
pieauguma tempi, faktiskās cenās, % |
14,9 |
18,6 |
16,9 |
29,1 |
32,4 |
15,6 |
|
pieauguma tempi, salīdzināmās cenās, % |
11,7 |
11,7 |
9,6 |
21,2 |
21,7 |
8,7 |
|
% no IKP |
5,7 |
5,9 |
5,6 |
5,8 |
6,4 |
6,4 |
3.6. tabula. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pa budžetiem*.
|
|
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
|
fakts |
prognoze |
||||
|
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, milj. latu |
367,1 |
435,5 |
509,1 |
657,2 |
870,5 |
1006,0 |
|
Valsts budžetā |
103,7 |
123,6 |
137,4 |
164,0 |
182,8 |
201,2 |
|
Pašvaldību pamatbudžetā |
263,5 |
311,9 |
371,7 |
493,2 |
687,7 |
804,8 |
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas
Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir ieņēmumu ziņā lielākais nodoklis, kas, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, 2007. gada septiņos mēnešos veidoja 30,4% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.
2007. gada septiņos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi (ieskaitot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus un brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas) bija 755,5 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2006. gada atbilstošo periodu ir par 214,0 milj. latu jeb 39,5% vairāk. Sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugumu noteica strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas un nodarbināto skaita pieaugums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju 2007. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2006. gada atbilstošo periodu strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksas pieauga par 32,8 procentiem. Nodokļa ieņēmumu pieaugumu veicināja arī minimālās darba algas paaugstināšana no 2007. gada 1. janvāra no 90 latiem līdz 120 latiem.
Vienlaicīgi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pieauguma tempu samazināja iemaksas, kas tiek veiktas saskaņā ar likumdošanā noteiktajiem likmju atvieglojumiem. 2007. gada pirmajā pusē valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas tika maksātas par pazeminātām likmēm, bija 40,4 milj. latu, kas ir par 12,7 milj. latu jeb 45,9% vairāk nekā 2006. gada pirmajā pusē. Par pazeminātām likmēm sociālās apdrošināšanas iemaksas veic, piemēram, strādājošie pensionāri, invalīdi un pašnodarbinātās personas.
Kopumā 2007. gadā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi tiek prognozēti 1 325,0 milj. latu apmērā, kas ir par 324,8 milj. latu jeb 32,5% vairāk nekā 2006. gadā. Tajā skaitā iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā tiek prognozētas 105,0 milj. latu apmērā.
Likumdošanas izmaiņas
Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā ar 2008. gada 1. janvāri ir ne mazāk kā 8% (pašreiz 4%) no likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu noteiktā iemaksu objekta.
Iemaksu likmes fondēto pensiju shēmā palielinājuma rezultātā samazinās valsts sociālās apdrošināšanas budžetā ieskaitāmo sociālās apdrošināšanas iemaksu pieauguma tempi. Savukārt kopējo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomu tas neietekmē.
Sagatavojot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu prognozes 2008. gadam, galvenokārt tika ņemtas vērā darba samaksas un tautsaimniecībā nodarbināto skaita prognozes, kā arī Ministru kabinetā atbalstītā minimālās mēneša darba algas paaugstināšana līdz 160 latiem no 2008. gada 1. janvāra.
2008. gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi tiek prognozēti 1 601,7 milj. latu apmērā, kas ir par 276,7 milj. latu jeb 20,9% vairāk nekā prognozēts 2007. gadā. No tiem iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā atbilstoši Labklājības ministrijas aprēķiniem tiek prognozētas 243,7 milj. latu apmērā.
3.6. att. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu
ieņēmumu procentos no IKP (kreisā ass),
IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums.
3.7. tabula. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi.
|
|
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
|
fakts |
prognoze |
||||
|
Sociālās apdrošināšanas iemaksas, milj. latu |
574,3 |
662,4 |
780,6 |
1000,2 |
1325,0 |
1601,7 |
|
t.sk. iemaksas
valsts fondēto pensiju shēmā, |
12,4 |
21,2 |
29,6 |
41,8 |
105,0 |
243,7 |
|
pieauguma tempi, faktiskās cenās, % |
6,8 |
15,3 |
17,8 |
28,1 |
32,5 |
20,9 |
|
pieauguma tempi, salīdzināmās cenās, % |
3,8 |
8,6 |
10,4 |
20,3 |
21,8 |
13,7 |
|
% no IKP |
9,0 |
8,9 |
8,6 |
8,9 |
9,7 |
10,1 |
Nekustamā īpašuma nodokli veido nekustamā īpašuma nodoklis par zemi un ēkām, kā arī kopējos nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumos tiek ieskaitīti parāda maksājumi. Nodoklis tiek iemaksāts tās pagasta vai pilsētas pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.
Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi (ieskaitot parādu maksājumus) 2007. gada septiņos mēnešos bija 42,7 milj. latu, kas ir par 2,9 milj. latu jeb 7,2% vairāk nekā 2006. gada atbilstošajā periodā.
Līdz 2006. gada 31. decembrim ar nekustamā īpašuma nodokli tika aplikta zeme, ēkas un būves. Zemei kā nodokļa bāze ir noteikta tās kadastrālā vērtība, bet ēkas un būves līdz minētajam datumam tika apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli pēc to gada vidējās bilances vērtības vai inventarizācijas vērtības. Sākot ar 2007. gada 1. janvāri arī ēkām kā nodokļa bāze ir noteikta tās kadastrālā vērtība, savukārt būves ar nekustamā īpašuma nodokli vairs netiek apliktas. Lai nepasliktinātu pašvaldību finansiālo situāciju, ko varētu izraisīt ēku aplikšanas kārtības izmaiņas, 2007. gadam nekustamā īpašuma nodokļa par ēkām iekasējamības koeficients tiek piemērots 0,75, savukārt nekustamā īpašuma nodokļa par zemi iekasējamības koeficients saglabājas esošajā līmenī un ir 0,95 visām pašvaldībām.
Kopumā prognozēts, ka 2007. gadā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi tiks iekasēti 71,0 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2006. gadu ir par 4,6 milj. latu jeb 7,0% vairāk.
Likumdošanas izmaiņas
2007. gada 26. jūnijā Ministru kabinets ir apstiprinājis aktualizēto nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzi, kā arī atbalstījis informatīvajā ziņojumā Priekšlikumi nekustamā īpašuma nodokļa pilnveidošanai, lai novērstu būtiskus nekustamā īpašuma sloga palielināšanu iedzīvotājiem ietvertos priekšlikumus, tai skaitā par vienotu samazinātu nodokļa likmi 1% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, 2008. 2010. gadam paredzētu attiecīgā nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu visiem nodokļa maksātājiem 25% apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu.
Saskaņā ar Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2008. gada domstarpību un vienošanās protokolu (apstiprināts 2007. gada 4. oktobrī) Ministru kabineta viedoklis ir noteikt 2008. gadam nekustamā īpašuma nodokļa par ēkām un zemi iekasējamības koeficientu 0,95 visām pašvaldībām.
Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu attīstības tendencēs nav vērojama liela makroekonomisko rādītāju ietekme. Izstrādājot nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes 2008. gadam, galvenokārt tiek ņemti vērā faktiskās izpildes dati, kā arī iepriekš minētās likumdošanas izmaiņas, kā rezultātā 2008. gadā saskaņā ar Valsts zemes dienesta informāciju būtiski pieaug nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.
Pašlaik prognozēts, ka 2008. gadā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, ieskaitot parādu maksājumus, tiks iekasēti 72,2 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2007. gada prognozi ir par 1,7% vairāk.
3.7. att. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu
procentos no IKP (kreisā ass),
IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums.
3.8. tabula. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi.
|
|
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
|
fakts |
prognoze |
||||
|
Nekustamā īpašuma nodoklis, milj. latu |
51,9 |
56,8 |
61,6 |
66,4 |
71,0 |
72,2 |
|
pieauguma tempi, faktiskās cenās, % |
11,2 |
9,5 |
8,5 |
7,8 |
7,0 |
1,7 |
|
pieauguma tempi, salīdzināmās cenās, % |
8,0 |
3,1 |
1,6 |
1,2 |
-1,7 |
-4,3 |
|
% no IKP |
0,8 |
0,8 |
0,7 |
0,6 |
0,5 |
0,5 |
3.1.2. Netiešie nodokļi
Netiešie nodokļi ietver:
· pievienotās vērtības nodokli,
· akcīzes nodokli,
· vieglo automobiļu un motociklu nodokli,
· elektroenerģijas nodokli,
· muitas nodokli.
Prognozēts, ka 2007. gadā netiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā būs 12,3% līmenī. Savukārt 2008. gadā netiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā tiek prognozēts 13,3% līmenī.
3.8. att. Netiešie nodokļu ieņēmumi, % no iekšzemes kopprodukta.
Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir nozīmīgs valsts pamatbudžeta ieņēmumu avots, kas 2007. gada septiņos mēnešos veidoja 50,9% no valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem.
2007. gada septiņos mēnešos pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi bija 658,3 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2006. gada atbilstošo periodu ir par 162,3 milj. latu jeb 32,7% vairāk. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus sekmēja mazumtirdzniecības apgrozījuma un importa pieaugums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums 2007. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2006. gada pirmo pusi pieauga par 26,0 procentiem. Preču importa apjoms 2007. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2006. gada pirmo pusi palielinājās par 30,1 procentu.
Vienlaicīgi pievienotās vērtības
nodokļa ieņēmumus ietekmē arī patēriņa cenu indeksa pieaugums. Patēriņa cenu
indekss precēm un pakalpojumiem 2007. gada jūlijā salīdzinājumā ar
2006. gada jūliju pieauga par 9,5 procentiem. Būtisku ietekmi uz
pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugumu noteica cenu līmeņa pieaugums
alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+14,3%) un ar mājokļa
uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītiem pakalpojumiem (+15,2%).
Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugumu ietekmējošo faktoru mazumtirdzniecības apgrozījuma un importa pieaugums liecina par iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, kā arī labklājības līmeņa paaugstināšanos, neskatoties uz straujo cenu pieaugumu.
Kopumā 2007. gadā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 1 205,3 milj. latu apmērā, kas ir par 274,7 milj. latu jeb 29,5% vairāk nekā 2006. gadā.
Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu prognozes 2008. gadam tiek sagatavotas, galvenokārt ņemot vērā prognozētās iekšzemes pieprasījuma un eksporta izmaiņas, kā rezultātā pieaug nodokļa atmaksas. Nodokļa ieņēmumu pieaugumu ietekmēs arī plānotā Eiropas Savienības fondu apguve, jo veicot pakalpojumu apmaksu un preču iegādes, tiks maksāts pievienotās vērtības nodoklis.
Kopumā 2008. gadā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 1 520,0 milj. latu apmērā, kas ir par 314,7 milj. latu jeb 26,1% vairāk nekā prognozēts 2007. gadā.
3.9. att.
Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu procentos no IKP (kreisā ass),
IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums.
3.9. tabula. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi.
|
|
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
|
fakts |
prognoze |
||||
|
Pievienotās
vērtības nodoklis, milj. latu |
459,2 |
486,7 |
677,1 |
930,5 |
1205,3 |
1520,0 |
|
pieauguma
tempi, faktiskās cenās, % |
19,9 |
6,0 |
39,1 |
37,4 |
29,5 |
26,1 |
|
pieauguma
tempi, salīdzināmās cenās, % |
16,5 |
-0,2 |
30,4 |
29,0 |
19,0 |
18,6 |
|
% no IKP |
7,2 |
6,5 |
7,5 |
8,3 |
8,8 |
9,6 |
Akcīzes nodoklis
2007. gada septiņos mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi bija 246,4 milj. latu un salīdzinājumā ar atbilstošu periodu 2006. gadā tie pieauga par 49,8 milj. latu jeb 25,3 procentiem.
Kopumā 2007. gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 428,2 milj. latu apmērā, kas ir par 62,0 milj. latu jeb 16,9% vairāk nekā 2006. gadā.
Akcīzes nodoklis naftas produktiem
2007. gadā septiņos mēnešos akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumi bija 144,5 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2006. gada atbilstošo periodu ir par 19,6% vairāk.
Akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumu pieaugumu
galvenokārt sekmēja naftas produktu kopējā patēriņa apjoma pieaugums un akcīzes
nodokļa likmju pieaugums no š.g. 1. janvāra. Saskaņā ar likumu Par
akcīzes nodokli no 2007. gada 1. janvāra tika palielināta akcīzes
nodokļa likme naftas produktiem. Akcīzes nodokļa likme svinu nesaturošam
benzīnam tika palielināta no Ls 192 līdz Ls 209 par 1000 litriem, savukārt
dīzeļdegvielai no Ls 164 līdz Ls 178 par 1000 litriem. Saskaņā ar Valsts
ieņēmumu dienesta informāciju naftas produktu kopējā patēriņa apjoms
2007. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2006. gada atbilstošo
periodu pieauga par 10,7 procentiem. Lielākais ieņēmumu īpatsvars akcīzes
nodokļa naftas produktiem ieņēmumos 2007. gada pirmajā pusē bija
dīzeļdegvielai 59,4 procenti, kā arī benzīnam
39,2 procenti.
Atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas informācijai 2007. gada 1. jūlijā salīdzinājumā ar 2003. gada 1. janvāri reģistrēto transportlīdzekļu, kas patērē benzīnu, īpatsvars kopējā reģistrēto transportlīdzekļu skaitā ir samazinājies no 81,5% līdz 69,6%, savukārt dīzeļdegvielu patērējošo transportlīdzekļu īpatsvars kopējā transportlīdzekļu skaitā ir pieaudzis no 17,7% līdz 27,3%, tas savukārt izraisa dīzeļdegvielas patēriņa pieaugumu.
3.10. att. Naftas produktu kopējais patēriņš,
tonnās
(Datu avots: VID Akcīzes preču
pārvalde).
Likumdošanas izmaiņas
Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 18. septembra sēdē (protokols Nr. 52, 45.§) atbalstīto likumprojektu Grozījumi likumā Par akcīzes nodokli no 2008. gada 1. janvāra akcīzes nodokļa likme svinu nesaturošajam benzīnam ir 226 lati par 1000 litriem, savukārt dīzeļdegvielai un petrolejai 192 lati par 1000 litriem.
Veidojot akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumu prognozi 2008. gadam, tika ņemti vērā iepriekšējo gadu faktiskās izpildes dati, likumdošanas izmaiņas, transportlīdzekļu un naftas produktu patēriņa struktūras izmaiņu tendences.
Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas no 2008. gada 1. janvāra ietekmē akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumi pieaugs par 21,6 milj. latu. Līdz ar to kopumā 2008. gadā akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumi tiek prognozēti 296,6 milj. latu apmērā, kas ir par 39,7 milj. latu jeb 15,4% vairāk nekā prognozēts 2007. gadā.
Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem
un alum
2007. gada septiņos mēnešos akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi bija 51,7 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2006. gada atbilstošo periodu ir par 10,7 milj. latu jeb 26,2% vairāk. Jāatzīmē, ka akcīzes nodokļa likme pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem 2007. gadā netika paaugstināta un saglabājās 630 latu par 100 litriem absolūtā spirta.
2007. gada septiņos mēnešos akcīzes nodokļa alum
ieņēmumi salīdzinājumā ar 2006. gada atbilstošo periodu palielinājās par 1,0 milj.
latu jeb 17,4% un bija 6,5 milj. latu. Akcīzes nodokļa likme alum
2007. gadā netika paaugstināta un saglabājās 1,30 latu par katru
absolūtā spirta tilpumprocentu.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju alkoholisko dzērienu realizācijas apjoms 2007. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2006. gada atbilstošo periodu pieauga par 30,9 procentiem.
3.11. att. Alkoholisko dzērienu realizācija,
tūkst. dekalitru.
(Datu avots: VID Akcīzes preču pārvalde).
Ņemot vērā, ka turpmākajos gados nav gaidāmas būtiskas izmaiņas likumdošanā attiecībā uz akcīzes nodokļa likmēm, kopumā 2008. gadā akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi tiek prognozēti 101,9 milj. latu apmērā, kas ir par 11,7 milj. latu jeb 13,0% vairāk nekā prognozēts 2007. gadā.
Savukārt akcīzes nodokļa alum ieņēmumi 2008. gadā tiek prognozēti 11,0 milj. latu, kas ir par 0,5 milj. latu jeb 4,5% vairāk nekā prognozēts 2007. gadā.
Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem
Akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumi 2007. gada septiņos mēnešos bija 40,3 milj. latu un veidoja 16,4% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2006. gada septiņiem mēnešiem akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumi ir palielinājušies par 14,1 milj. latu jeb 53,6 procentiem.
Akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumu pieaugumu pamatā noteica iepriekš plānotais akcīzes nodokļa likmju palielinājums no 2007. gada 1. janvāra. Likumā Par akcīzes nodokli ir noteikts, ka akcīzes nodokļa likme cigaretēm sākot ar 2007. gada 1. janvāri bija paaugstināta līdz 8,4 latiem par 1000 cigaretēm plus 19,2% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas, savukārt sākot ar 2007. gada 1. jūliju līdz 10,0 latiem par 1000 cigaretēm plus 25,0% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas.
Kopumā tiek prognozēts, ka 2007. gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumi pieaugs par 12,4% un būs 64,7 milj. latu. Ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošinās akcīzes nodokļa likmju pieaugums.
Likumdošanas izmaiņas
Saskaņā ar likuma Par akcīzes nodokli 13. panta pirmās daļas 2. punktu un pārejas noteikumu 3. punktu akcīzes nodokļa likme cigaretēm no 2008. gada 1. janvāra ir 17,8 lati par 1000 cigaretēm plus 32,2% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas.
Veidojot akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumu prognozi 2008. gadam, tika ņemtas vērā akcīzes nodokļa cigaretēm likmju izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekš likumā Par akcīzes nodokli noteikto nodokļa likmju paaugstināšanas grafiku. Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas ietekmē akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumu prognoze 2008. gadam ir paaugstināta par 35,0 milj. latu.
Tiek prognozēts, ka kopumā 2008. gadā salīdzinājumā ar 2007. gada prognozi akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumi pieaugs par 41,6 milj. latu jeb 64,3% un būs 106,3 milj. latu.
Akcīzes nodoklis kafijai un
bezalkoholiskajiem dzērieniem
2006. gada septiņos mēnešos akcīzes nodokļa kafijai ieņēmumi bija 1,8 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2006. gada atbilstošo periodu samazinājās par 6,6 tūkst. latu jeb 0,4%. Savukārt akcīzes nodokļa bezalkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi bija 1,7 milj. latu, salīdzinājumā ar 2006. gada atbilstošo periodu tie palielinājās par 0,4 milj. latu jeb 28,4 procentiem.
2007. gadā akcīzes nodokļa kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi tiek prognozēti 5,9 milj. latu apmērā, kas ir par 0,4 milj. latu jeb 6,6% vairāk nekā 2006. gadā.
Pamatojoties uz iepriekšējo gadu izpildes tendencēm, kā arī ņemot vērā to, ka turpmākajos gados nav paredzamas akcīzes nodokļa likmju izmaiņas, akcīzes nodokļa kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi 2008. gadā tiek prognozēti 6,4 milj. latu apmērā, kas ir par 0,5 milj. latu jeb 8,0% vairāk nekā prognozēts 2007. gadā.
3.12. att. Akcīzes nodokļa ieņēmumu procentos no
IKP (kreisā ass),
IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums.
3.10. tabula. Akcīzes nodokļa ieņēmumi pa veidiem*.
|
|
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
|
fakts |
prognoze |
||||
|
Akcīzes nodoklis, |
205,4 |
234,6 |
314,0 |
366,2 |
428,2 |
522,1 |
|
Alkoholiskie dzērieni |
40,9 |
44,3 |
57,6 |
72,6 |
90,2 |
101,9 |
|
Alus |
9,1 |
8,7 |
9,1 |
9,8 |
10,5 |
11,0 |
|
Naftas produkti |
128,2 |
148,4 |
198,9 |
220,7 |
257,0 |
296,6 |
|
Tabakas izstrādājumi |
22,6 |
28,5 |
43,4 |
57,5 |
64,7 |
106,3 |
|
Pārējās akcīzes preces |
4,6 |
4,7 |
5,1 |
5,6 |
5,9 |
6,4 |
*neieskaitot akcīzes nodokli vieglajiem automobiļiem un motocikliem.
3.11. tabula. Akcīzes nodokļa ieņēmumi*.
|
|
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
|
fakts |
prognoze |
||||
|
Akcīzes nodoklis, milj. latu |
205,4 |
234,6 |
314,0 |
366,2 |
428,2 |
522,1 |
|
pieauguma tempi, faktiskās
cenās, % |
19,8 |
14,2 |
33,9 |
16,6 |
16,9 |
21,9 |
|
pieauguma tempi, salīdzināmās
cenās, % |
16,4 |
7,5 |
25,5 |
9,5 |
7,5 |
14,7 |
|
% no IKP |
3,2 |
3,2 |
3,5 |
3,3 |
3,1 |
3,3 |
*neieskaitot akcīzes nodokli vieglajiem automobiļiem un motocikliem.
Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis
Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi 2007. gada septiņos mēnešos bija 10,3 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2006. gada atbilstošo periodu ir par 3,0 milj. latu jeb 41,9% vairāk.
Saskaņā ar likumu Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli aprēķināto nodokli valsts budžetā iemaksā pirms attiecīgā vieglā automobiļa vai motocikla reģistrācijas Ceļu satiksmes drošības direkcijā (turpmāk CSDD). Saskaņā ar CSDD informāciju pirmo reizi reģistrēto vieglo automobiļu skaits Latvijā 2007. gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar 2006. gada atbilstošo periodu ir palielinājies par 31,6 procentiem.
2007. gadā vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 17,8 milj. latu apmērā, kas ir par 4,1 milj. latu jeb 30,1% vairāk nekā 2006. gadā.
Likumdošanas izmaiņas
Saskaņā ar likumu Grozījums likumā Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli (pieņemts Saeimā 2007. gada 17. maijā), kas stājās spēkā 2007. gada 12. jūnijā, tika mainīta nodokļa piemērošanas sistēma vieglajiem automobiļiem, nosakot papildus pēc automobiļa vecuma noteiktajai nodokļa likmei automobilim ar motora tilpumu 3 001 cm3 un lielāku piemērot arī šādas likmes:
· automobilim ar motora tilpumu no 3 001 cm3 līdz 3 500 cm3 300 latu;
· automobilim ar motora tilpumu no 3 501 cm3 līdz 4 000 cm3 400 latu;
· automobilim ar motora tilpumu no 4 001 cm3 līdz 4 500 cm3 500 latu;
· automobilim ar motora tilpumu no 4 501 cm3 un lielāku 600 latu.
Pamatojoties uz iepriekšējo gadu CSDD apkopoto statistiku par pirmo reizi reģistrēto vieglo automobiļu un motociklu skaitu Latvijā, tiek prognozēts pirmo reizi reģistrējamo vieglo automobiļu un motociklu skaita pieaugums, līdz ar to vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumu pieaugums.
2008. gadā vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 22,2 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2007. gada prognozi ir par 4,4 milj. latu jeb 24,7% vairāk.
3.13. att. Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa
ieņēmumu procentos no IKP
(kreisā ass), IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums.
3.12. tabula. Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi*.
|
|
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
|
fakts |
prognoze |
||||
|
Vieglo automobiļu un
motociklu nodoklis, |
6,7 |
7,3 |
9,5 |
13,7 |
17,8 |
22,2 |
|
pieauguma tempi, faktiskās
cenās, % |
11,3 |
8,8 |
30,7 |
43,9 |
30,1 |
24,7 |
|
pieauguma tempi, salīdzināmās
cenās, % |
8,2 |
2,4 |
22,5 |
35,2 |
19,6 |
17,3 |
|
% no IKP |
0,1 |
0,1 |
0,1 |
0,1 |
0,1 |
0,1 |
*ieskaitot akcīzes nodokli vieglajiem automobiļiem un motocikliem.
Atbilstoši Elektroenerģijas nodokļa likumam, kas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī, gala patērētājiem piegādātājai elektroenerģijai tiek piemērota nodokļa likme 0,35 lati par megavatstundu.
Elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi 2007. gada septiņos mēnešos bija 172,6 tūkst. latu.
Ņemot vērā nodokļa atbrīvojumus un atvieglojumus (atbrīvota elektroenerģija, kuru izmanto siltuma un elektroenerģijas koģenerācijai, preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, mājsaimniecību lietotāji u.c.), 2007. gadā elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi valsts budžetā tiek prognozēti 350,0 tūkst. latu apmērā.
Likumdošanas izmaiņas
Saskaņā ar Elektroenerģijas nodokļa likuma 5. pantu un pārejas noteikumu 2. punktu no 2008. gada 1. janvāra gala patērētājiem piegādātājai elektroenerģijai tiks piemērota nodokļa likme 0,45 lati par megavatstundu.
Pieņemot, ka vidējā termiņā elektroenerģijas patēriņa pieauguma tempi saglabāsies nemainīgi, kā arī ņemot vērā paredzētās nodokļa likmju izmaiņas, elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi 2008. gadā tiek prognozēti 440,0 tūkst. latu.
Muitas nodoklis
Sākot ar 2004. gada 1. maiju Eiropas Savienības noteiktie muitas tarifi tiek piemēroti attiecībā pret precēm, kas tiek importētas no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
2007. gada septiņos mēnešos muitas nodokļa ieņēmumi bija 16,0 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2006. gadu atbilstošo periodu muitas nodokļa ieņēmumi ir palielinājušies par 4,7 milj. latu jeb 41,7 procentiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2007. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2006. gada pirmo pusi imports no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, palielinājās par 151,0 milj. latu jeb 21,4 procentiem.
Muitas nodokļa ieņēmumi 2007. gadā tiek prognozēti 27,0 milj. latu, kas ir par 6,2 milj. latu jeb 30,1% vairāk nekā 2006. gadā.
Muitas nodokļa ieņēmumu prognoze 2008. gadam ir sagatavota, galvenokārt pamatojoties uz preču importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un Eiropas Savienības vidējās svērtās muitas nodokļa likmes prognozēm. Tiek prognozēts, ka 2008. gadā muitas nodokļa ieņēmumi būs 29,5 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007. gada prognozi ir par 2,6 milj. latu jeb 9,5% vairāk.
3.14. att. Muitas nodokļa ieņēmumu procentos no
IKP (kreisā ass),
IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums.
3.13. tabula. Muitas nodokļa ieņēmumi.
|
|
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
|
fakts |
prognoze |
||||
|
Muitas nodoklis, milj. latu |
18,8 |
17,1 |
19,2 |
20,7 |
27,0 |
29,5 |
|
pieauguma tempi, faktiskās
cenās, % |
24,5 |
-8,7 |
12,2 |
7,6 |
30,1 |
9,5 |
|
pieauguma tempi, salīdzināmās
cenās, % |
21,0 |
-14,0 |
5,2 |
1,1 |
19,6 |
3,0 |
|
% no IKP |
0,3 |
0,2 |
0,2 |
0,2 |
0,2 |
0,2 |
Dabas resursu nodokļa maksājumi ir tieši saistīti ar Latvijas uzņēmumu ekonomiskajām aktivitātēm un to izraisītajām vides noslodzēm. Līdz ar to nodokļa ieņēmumi gan palielinās, palielinoties kopējai ekonomiskai aktivitātei, gan arī samazinās, uzņēmumiem un pašvaldībām veicot vides aizsardzības pasākumus. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā un pašvaldību speciālajā budžetā.
Dabas resursu nodokļa ieņēmumi valsts
pamatbudžetā un pašvaldību speciālajā budžetā 2007. gada septiņos mēnešos
bija 7,4 milj. latu, kas ir par 0,4 milj. latu jeb 4,7% mazāk nekā
2006. gada septiņos mēnešos.
Kopējie dabas resursu nodokļa ieņēmumi 2007. gadā tiek prognozēti 11,3 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2006. gadu ir par 0,3 milj. latu jeb 3,1% vairāk. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2007. gadā tiek prognozēti 9,1 milj. latu apmērā.
Likumdošanas izmaiņas
2007. gada 18. septembrī Ministru kabinets ir atbalstījis likumprojektu Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (protokols Nr. 52, 49.§), kas no 2008. gada 1. janvāra paredz:
· aplikt ar nodokļa papildlikmi plastmasas iepirkuma maisiņus;
· piemērot 0 procentu likmi, realizējot akmeņogles, koksu un lignītu (brūnogles) personai, kurai ir licence elektroenerģijas ražošanai vai licence siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā.
Likumprojekta ietekmē dabas resursu nodokļa ieņēmumi 2008. gadā palielināsies par 42,3 tūkst. latu, 2009. gadā par 44,4 tūkst. latu, 2010. gadā par 46,6 tūkst. latu.
Ņemot vērā arī iepriekš minētās likumdošanas izmaiņas, dabas resursu nodokļa ieņēmumi 2008. gadam tiek prognozēti 12,2 milj. latu apmērā, kas ir par 0,9 milj. latu jeb 7,6% vairāk nekā prognozēts 2007. gadā.
3.15. att. Dabas resursu nodokļa ieņēmumu
procentos no IKP (kreisā ass),
IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums.
3.14. tabula. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi.
|
|
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
|
fakts |
prognoze |
||||
|
Dabas resursu nodoklis, milj. latu |
9,8 |
8,3 |
10,3 |
11,0 |
11,3 |
12,2 |
|
pieauguma tempi, faktiskās
cenās, % |
-9,0 |
-15,8 |
25,2 |
6,2 |
3,1 |
7,6 |
|
pieauguma tempi, salīdzināmās
cenās, % |
-11,6 |
-20,7 |
17,4 |
-0,2 |
-5,2 |
1,2 |
|
% no IKP |
0,2 |
0,1 |
0,1 |
0,1 |
0,1 |
0,1 |
3.15. tabula. Dabas resursu ieņēmumi pa budžetiem.
|
|
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
|
fakts |
prognoze |
||||
|
Dabas resursu nodoklis, milj. latu |
9,8 |
8,3 |
10,3 |
11,0 |
11,3 |
12,2 |
|
Valsts budžetā |
7,7 |
6,1 |
8,1 |
8,4 |
9,1 |
9,8 |
|
Pašvaldību pamatbudžetā |
2,1 |
2,2 |
2,2 |
2,6 |
2,2 |
2,4 |
Izložu un azartspēļu nodokli maksā uzņēmumi, kas likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli noteiktajā kārtībā saņēmuši speciālu atļauju izložu un azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai. Ienākumi no azartspēļu nodokļa 75% apmērā tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā, bet 25% apmērā ieskaitāmi tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle. Savukārt ienākumi no valsts mēroga izložu nodokļa tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā, bet no vietējā mēroga izložu nodokļa tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta izloze.
2007. gada septiņos mēnešos izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi bija 16,9 milj. latu, kas ir par 5,5 milj. latu jeb 48,5% vairāk salīdzinājumā ar 2006. gada atbilstošo periodu.
2007. gadā izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 28,7 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2006. gadu ir par 7,7 milj. latu jeb 36,8% vairāk. Izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti atbilstoši Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas aprēķiniem.
Saskaņā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas aprēķiniem 2008. gadā izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 31,2 milj. latu, kas ir par 2,5 milj. latu jeb 8,7% vairāk nekā prognozēts 2007. gadā.
3.15. att. Izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumu
procentos no IKP (kreisā ass),
IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums.
3.16. tabula. Izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi.
|
|
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
|
fakts |
prognoze |
||||
|
Izložu un azartspēļu nodoklis, milj. latu |
7,8 |
10,2 |
13,1 |
21,0 |
28,7 |
31,2 |
|
pieauguma tempi, faktiskās
cenās, % |
5,6 |
31,2 |
28,7 |
60,0 |
36,8 |
8,7 |
|
pieauguma tempi, salīdzināmās
cenās, % |
2,6 |
23,5 |
20,6 |
50,2 |
25,7 |
2,3 |
|
% no IKP |
0,1 |
0,1 |
0,1 |
0,2 |
0,2 |
0,2 |
3.17. tabula. Izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi pa budžetiem.
|
|
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
|
fakts |
prognoze |
||||
|
Izložu un azartspēļu nodoklis, milj. latu |
7,8 |
10,2 |
13,1 |
21,0 |
28,7 |
31,2 |
|
Valsts budžetā |
5,9 |
7,7 |
9,9 |
15,9 |
21,6 |
23,5 |
|
Pašvaldību pamatbudžetā |
1,9 |
2,5 |
3,2 |
5,1 |
7,1 |
7,7 |
Valsts budžetā atbilstoši likumdošanā noteiktajam tiek ieskaitīti dažādi nenodokļu ieņēmumi valsts nodevas un maksājumi.
2007. gada septiņos mēnešos nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā tika iekasēti 151,8 milj. latu apmērā, kas ir par 37,1 milj. latu jeb 32,4% vairāk nekā 2006. gada atbilstošajā periodā.
Nenodokļu ieņēmumi 2007. gada septiņos mēnešos veidoja 8,9% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem. Lielākais īpatsvars valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumos bija:
· ieņēmumiem no valsts nodevām un maksājumiem par sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem 51,5 milj. latu, kur lielākos ieņēmumus veidoja ieņēmumi no nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, izņemot mantojumus un dāvinājumus 34,0 milj. latu, nodevas par darbību veikšanu tiesu iestādēs 2,4 milj. latu un zemesgrāmatu kancelejas nodevas, izņemot mantojumus un dāvinājumus 4,8 milj. latu;
· ieņēmumiem no dividendēm (maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu) 49,6 milj. latu, kur lielākos maksājumus veica SIA Lattelecom 18,4 milj. latu, VAS Latvijas valsts meži 16,7 milj. latu un VAS Latvenergo 7,2 milj. latu;
· ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas 17,0 milj. latu;
· ieņēmumiem no sodiem un sankcijām 7,7 milj. latu;
· procentu ieņēmumiem par aizdevumiem 6,1 milj. latu.
2007. gadā valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi tiek prognozēti 317,0 milj. latu apmērā.
2008. gadā valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi tiek prognozēti 332,3 milj. latu.
Paredzams, ka lielākos nenodokļu ieņēmumus veidos ieņēmumi no valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem, tai skaitā valsts nodevas par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
2007. gada 6. martā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 174 Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 23. janvāra noteikumos Nr. 28 Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas paredz paaugstinātas valsts nodevas likmes par zemesgrāmatā reģistrējamo trešo un katru nākamo nekustamo īpašumu uz attiecīgās fiziskās personas vārda. Minētie grozījumi ir izstrādāti, lai, ievērojot mūsdienu aktivitātes nekustamo īpašumu tirgū, ierobežotu spekulatīvo darījumu skaitu, kas izraisa nekustamo īpašumu cenu nepamatotu kāpumu, un samazināt izsniegto kredītu skaitu, kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.
Ņemot vērā iepriekš minētās izmaiņas likumdošanā, tiek prognozēts, ka ieņēmumi no valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem valsts pamatbudžetā 2008. gadā būs 140,0 milj. latu.
Ņemot vērā prognozējamo VAS Latvijas Valsts meži maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu 28,7 milj. latu apmērā, kā arī VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu SIA Lattelecom privatizācijas rezultātā 36,9 milj. latu apmērā kopējie ieņēmumi no dividendēm 2008. gadā tiek prognozēti 92,0 milj. latu apmērā.
Būtiski ieņēmumi valsts pamatbudžetā ir arī no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas, kas, pamatojoties uz faktiskās izpildes datiem, 2008. gadā tiek prognozēta 28,8 milj. latu apmērā.
Ņemot vērā Ministru kabineta noteikumu projekta Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumos Nr. 425 Kārtība, kādā atsavināma valsts un pašvaldību manta anotācijā norādīto un pieņemot, ka prognozētie ieņēmumi no nekustamo īpašumu atsavināšanas, pārdodot apbūvētus zemesgabalus, ir 7% no realizācijas cenas (pārdodot citu nekustamo īpašumu 14% no realizācijas cenas), pārējie nenodokļu ieņēmumi 2008. gadā tiek prognozēti 25,1 milj. latu apmērā.
Atbilstoši Valsts kases informācijai procentu ieņēmumi par aizdevumiem 2008. gadā tiek prognozēti 9,9 milj. latu apmērā. Savukārt procentu ieņēmumi no depozītiem un kontu atlikumiem 2008. gadā tiek prognozēti 12,0 milj. latu apmērā, kas ir par 3,9 milj. latu vairāk nekā prognozēts 2007. gadā. Saskaņā ar Valsts kases informāciju būtisks procentu ieņēmumu no depozītiem un kontu atlikumiem pieaugums ir skaidrojams ar Valsts kases rīcībā esošā uz laiku brīvo valsts budžeta līdzekļu apjoma palielināšanos Latvijas valsts eiroobligāciju emisijas rezultātā, kas saskaņā ar finanšu ministra 2007. gada 29. maijā apstiprināto Grozījumu resursu piesaistīšanas plānā 2007. 2009. gadam paredzēta 2007. gada rudenī.
Pamatojoties uz Latvijas Bankas prognozēm par plānoto peļņu 2007. gadā pirms sadales 25,9 milj. latu apmērā, 2008. gadā Latvijas Bankas maksājums tiek prognozēts 3,9 milj. latu.
3.3. Pašu ieņēmumi un ārvalstu finanšu palīdzība
2007. gada septiņos mēnešos valsts pamatbudžetā budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem bija 64,5 milj. latu, tas ir par 6,6 milj. latu jeb 11,4% vairāk nekā 2006. gada atbilstošajā periodā. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem 2007. gada septiņos mēnešos bija 68,1 tūkst. latu. Kopumā 2007. gadā budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem valsts pamatbudžetā prognozēti 132,2 milj. latu, bet valsts speciālajā budžetā 0,1 milj. latu.
Savukārt 2008. gadā budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem valsts pamatbudžetā prognozēti 143,1 milj. latu, bet valsts speciālajā budžetā 0,1 milj. latu
2007. gada septiņos mēnešos ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības valsts pamatbudžetā bija 190,4 milj. latu, tas ir par 24,2 milj. latu vairāk nekā 2006. gada atbilstošajā periodā.
2007. gadā ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības valsts pamatbudžetā prognozēti 511,6 milj. latu apmērā, savukārt 2008. gadā 763,4 milj. latu.