Pašvaldību budžeta ieņēmumi veidojas no nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem, valsts dotācijām un mērķdotācijām un pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumiem.
2008. gadā pašvaldību budžeta ieņēmumi tiek prognozēti 1630,6 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2007. gada novērtējumu ir par 16,8% vairāk.
2.10. tabula. Pašvaldību budžeta struktūra* (milj. latu)
|
|
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
|
fakts |
novērtējums |
novērtējums |
||
|
Ieņēmumi |
679,0 |
805,7 |
1032,6 |
1395,0 |
1630,6 |
|
1. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi |
631,4 |
752,8 |
963,7 |
1292,0 |
1510,1 |
|
1.1. Nodokļu ieņēmumi |
369,8 |
435,3 |
563,4 |
765,8 |
884,7 |
|
1.1.1.Iedzīvotāju ienākuma nodoklis |
310,6 |
370,6 |
491,9 |
687,7 |
804,8 |
|
1.1.2.Nodokļi no īpašuma |
56,8 |
61,6 |
66,4 |
71,0 |
72,2 |
|
t.sk. saimnieciskā gada ieņēmumi |
50,8 |
57,2 |
63,1 |
68,0 |
68,7 |
|
parādu maksājumi |
6,0 |
4,4 |
3,3 |
3,0 |
3,5 |
|
1.1.3.Iekšējie nodokļi par pakalp. un precēm |
2,5 |
3,2 |
5,1 |
7,1 |
7,7 |
|
1.2. Nenodokļu ieņēmumi 1.3.Ārvalstu finanšu palīdzība |
27,0 5,5 |
28,6 3,1 |
34,4 8,2 |
39,5 1,3 |
44,5 1,5 |
|
1.4. Pašu ieņēmumi |
47,5 |
61,6 |
73,7 |
85,0 |
96,5 |
|
1.5. Pārskaitījumi no citiem budžetiem |
181,6 |
224,2 |
284,0 |
400,5 |
482,9 |
|
2. Pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumi |
47,6 |
52,8 |
68,8 |
103,0 |
120,5 |
|
2.1. Dabas resursu nodoklis |
2,2 |
2,2 |
2,6 |
2,2 |
2,4 |
|
2.2. Pārējie ieņēmumi |
54,3 |
59,5 |
92,9 |
121,3 |
133,1 |
|
t.sk. ziedojumi un dāvinājumi |
3,5 |
3,3 |
3,5 |
3,5 |
3,5 |
|
pārskaitījumi no citiem budžetiem |
25,4 |
26,4 |
39,1 |
68,5 |
93,3 |
|
Izdevumi |
687,5 |
823,4 |
1038,5 |
1395,0 |
1630,6 |
|
1. Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi |
631,6 |
764,5 |
965,5 |
1292,0 |
1510,1 |
|
1.1. Uzturēšanas izdevumi |
540,7 |
640,9 |
781,1 |
1078,0 |
1260,1 |
|
1.2. Kapitālie izdevumi |
90,9 |
123,6 |
184,4 |
214,0 |
250,0 |
|
2. Pašvaldību speciālā budžetu izdevumi |
55,9 |
58,9 |
73,0 |
103,0 |
120,5 |
|
2.1. Uzturēšanas izdevumi |
33,7 |
37,1 |
40,1 |
61,0 |
71,5 |
|
2.2. Kapitālie izdevumi |
22,2 |
21,7 |
33,0 |
42,0 |
49,0 |
|
Finansiālā
bilance |
-8,5 |
-17,7 |
-6,0 |
0,0 |
0,0 |
* Bez savstarpējiem norēķiniem un saņemtajiem transfertu pārskaitījumiem.
2.11. tabula. Pašvaldību budžeta struktūra (% no iekšzemes kopprodukta)
|
|
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
|
fakts |
novērtējums |
novērtējums |
||
|
Ieņēmumi |
9,1 |
8,9 |
9,2 |
10,2 |
10,3 |
|
1. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi |
8,5 |
8,3 |
8,6 |
9,5 |
9,6 |
|
1.1. Nodokļu ieņēmumi |
5,0 |
4,8 |
5,0 |
5,6 |
5,6 |
|
1.1.1.Iedzīvotāju ienākuma nodoklis |
4,2 |
4,1 |
4,4 |
5,0 |
5,1 |
|
1.1.2.Nodokļi no īpašuma |
0,8 |
0,7 |
0,6 |
0,5 |
0,5 |
|
t.sk. saimnieciskā gada ieņēmumi |
0,7 |
0,6 |
0,6 |
0,5 |
0,4 |
|
parādu maksājumi |
0,1 |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
|
1.1.3.Iekšējie nodokļi par pakalp. un precēm |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
0,1 |
0,0 |
|
1.2. Nenodokļu ieņēmumi |
0,4 |
0,3 |
0,3 |
0,3 |
0,3 |
|
1.3. Ārvalstu finanšu palīdzība |
0,1 |
0,0 |
0,1 |
0,0 |
0,0 |
|
1.4. Pašu ieņēmumi |
0,6 |
0,7 |
0,7 |
0,6 |
0,6 |
|
1.5. Pārskaitījumi no citiem budžetiem |
2,4 |
2,5 |
2,5 |
2,9 |
3,1 |
|
2. Pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumi |
0,6 |
0,6 |
0,6 |
0,8 |
0,8 |
|
2.1. Dabas resursu nodoklis |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
|
2.2. Pārējie ieņēmumi |
0,7 |
0,7 |
0,8 |
0,9 |
0,8 |
|
t.sk. ziedojumi un dāvinājumi |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
|
pārskaitījumi no citiem budžetiem |
0,3 |
0,3 |
0,3 |
0,5 |
0,6 |
|
Izdevumi |
9,2 |
9,1 |
9,2 |
10,2 |
10,3 |
|
1. Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi |
8,5 |
8,4 |
8,6 |
9,5 |
9,6 |
|
1.1. Uzturēšanas izdevumi |
7,3 |
7,1 |
6,9 |
7,9 |
8,0 |
|
1.2. Kapitālie izdevumi |
1,2 |
1,4 |
1,6 |
1,6 |
1,6 |
|
2. Pašvaldību speciālā budžetu izdevumi |
0,8 |
0,6 |
0,6 |
0,8 |
0,8 |
|
1.1. Uzturēšanas izdevumi |
0,5 |
0,4 |
0,4 |
0,4 |
0,5 |
|
1.2. Kapitālie izdevumi |
0,3 |
0,2 |
0,3 |
0,3 |
0,3 |
|
Finansiālā
bilance |
-0,1 |
-0,2 |
-0,1 |
0,0 |
0,0 |
Prognozēts, ka pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumi 2008. gadā būs 1510,1 milj. latu, kas ir par 16,9% vairāk nekā sagaidāms 2007. gadā. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumu palielinājumu 2008.gadā salīdzinājumā ar 2007.gada novērtējumu galvenokārt ietekmēs iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu palielinājums par 117,1 milj. latu jeb 17,0% un pārskaitījumu no citiem budžetiem palielinājums par 82,4 milj. latu jeb 20,6 procentiem. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu pašvaldību pamatbudžetā ietekmēs arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa procentuālā sadalījuma izmaiņas. 2008. gadā plānots pašvaldību pamatbudžetā ieskaitīt 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (līdzšinējo 79% vietā), bet valsts pamatbudžetā 20% (līdzšinējo 21% vietā).
Prognozēts, ka 2008. gadā pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi būs 120,5 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007. gada novērtējumu ir par 17,0% vairāk. Pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumu palielinājumu 2008. gadā salīdzinājumā ar 2007. gada novērtējumu galvenokārt ietekmēs prognozējamais pārskaitījumu no citiem budžetiem palielinājums par 24,8 milj. latu jeb 36,2 procentiem.
2.3.2. Pašvaldību finanšu izlīdzināšana
2007. gadā pašvaldību kopējā finanšu nepieciešamība tika noteikta 562 143 tūkst. latu. Atbilstoši 2008. gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam pašvaldību kopējā finanšu nepieciešamība ir paredzēta 717 680 tūkst. latu, kas ir par 27,67% vairāk nekā 2007. gadā, bet ne mazāk kā 597 558 tūkst. latu, kas ir par 6,3% vairāk nekā 2007. gadā.
Pēc 2008. gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķiniem pašvaldību iemaksas fondā saskaņā ar likumu Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu un Ministru kabineta noteikumiem Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2008. gadā ir plānotas 86 685,9 tūkst. latu. Savukārt pašvaldībām nepieciešamā dotācija no fonda ir plānota 93 838,8 tūkst. latu. Līdz ar to valsts budžeta dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 2008. gadā ir plānota 7 152,9 tūkst. latu apmērā.
Atbilstoši 2008. gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam ir paredzēts, ka iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā veiks 65 pašvaldības, to skaitā Rīgas, Jelgavas, Jūrmalas un Ventspils pašvaldības. Dotāciju no fonda saņems 427 pašvaldības, to skaitā Daugavpils pilsēta, bet 61 pašvaldība ne veiks iemaksas fondā, ne saņems dotāciju no tā.
Lielākie maksātāji fondā, rēķinot procentuāli no vērtētiem ieņēmumiem (iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa), 2008. gadā būs Rīgas rajona Garkalnes novads 24,5%, Rīgas rajona Babītes pagasts 22,84%, un Rīgas rajona Ķekavas pagasts 21,81%. Rīgas pilsētas iemaksas fondā būs lielākās pēc kopējo iemaksu apjoma, kas 2008. gadā ir plānots 52 614,2 tūkst. latu, bet ne procentuāli no vērtētiem ieņēmumiem 14,2 procenti.
Izdevumi uz vienu iedzīvotāju republikas pilsētu pašvaldību funkciju izpildei tiek plānoti vidēji Ls 113, rajonu pašvaldību funkciju izpildei vidēji Ls 18, bet pagastu un pilsētu pašvaldību funkciju izpildei vidēji Ls 109.
Bērniem līdz 6 gadu vecumam vai izdevumiem, kas saistīti ar pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanu, uz vienu bērnu vecuma grupā tiek plānoti republikas pilsētās vidēji Ls 835 un pagastos un rajonu pilsētās vidēji Ls 685.
Jauniešiem vecumā no 7 līdz 18 gadiem vai vispārizglītojošo iestāžu uzturēšanai, izdevumi uz vienu audzēkni plānoti vidēji Ls 723 republikas pilsētās, Ls 594 pagastos un rajonu pilsētās un Ls 79 rajonu pašvaldībām ārpusskolas izglītības iestāžu uzturēšanai.
Kopējie izdevumi uz vienu iedzīvotāju 2008. gadā plānoti republikas pilsētu pašvaldību grupā vidēji Ls 289, pagastu un rajona pilsētu grupā vidēji Ls 291, bet rajona pašvaldību grupā Ls 47.
Šie izdevumi republikas pilsētu pašvaldībām, pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām un rajona pašvaldībām tiek aprēķināti saskaņā ar likumu Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu un tie ir atkarīgi no pašvaldību izdevumu raksturojošajiem kritērijiem un to skaitliskajām vērtībām katrā pašvaldībā, šo kritēriju īpatsvara (relatīvās vērtības) attiecīgajai pašvaldību grupai, kurš ir noteikts likuma Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu pielikumā, un aprēķinātās finanšu nepieciešamības attiecīgajai pašvaldību grupai. Ņemot vērā šos rādītājus, izdevumi pašvaldībām uz vienu iedzīvotāju, uz vienu jaunieti vecumā no 7 līdz 18 gadiem un uz vienu bērnu līdz 6 gadu vecumam ir atšķirīgi.