6. Valsts finansiālo saistību kopsavilkums

6.1. Centrālās valdības parāds

Aizņemšanās apjomu un valsts (centrālās valdības) parāda līmeni vidējā termiņā ietekmē kopējās finansēšanas nepieciešamības apjoms, kuru veido valsts budžeta finansiālā bilance, valsts budžeta aizdevumu un aizdevumu atmaksu starpība (turpmāk – finansējamie tīrie aizdevumi), valsts parāda saistību dzēšamais apjoms, kā arī valsts budžeta cikla un saistību izpildes nodrošināšanai nepieciešamais likvīdo naudas līdzekļu rezerves apjoms.

Ņemot vērā valdības apņemšanos īstenot pasākumu kopumu inflācijas ierobežošanai un makroekonomiskās nesabalansētības mazināšanai valstī (t.s. inflācijas samazināšanas plānu), stingri ievērojot inflācijas samazināšanas plānā nosprausto mērķi īstenot stingrāku fiskālo politiku straujas ekonomiskās izaugsmes apstākļos, likumā „Par valsts budžetu 2007. gadam” sākotnēji plānotā valsts budžeta finansiālā deficīta (177,8 milj. latu) vietā paredzēts sasniegt finansiālo pārpalikumu. Kā arī atbilstoši Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram 2008.–2010. gadam vidējā termiņā valsts konsolidētais budžets tiek plānots ar pārpalikumu. Līdz ar to aizņemšanās pasākumi gan iekšējā, gan ārējā finanšu tirgū tiek veikti, lai nodrošinātu finansējumu vidējā termiņa finansēšanas nepieciešamības segšanai, ko pamatā veido valsts parāda saistības, valsts budžeta aizdevumu izsniegšanai nepieciešamais līdzekļu apjoms un likvīdo naudas līdzekļu rezerve. Turklāt atbilstoši Latvijas valsts parāda vadības stratēģijai paredzēts nodrošināt valsts vērtspapīru tirgus attīstību, iespēju robežās veicot regulāras vērtspapīru emisijas gan vietējā, gan starptautiskajā kapitāla tirgū, kas vienlaikus sekmē labākas turpmāko aizņēmumu veikšanas iespējas.

6.2. Valsts parāda saistības 2007. gadā

Saskaņā ar 2007. gada otrā ceturkšņa datiem, valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru veido eiroobligācijas un valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas (attiecīgi 43,2% un 34,4% no kopējā centrālās valdības parāda apjoma). Valsts parāda saistību atlikušo daļu veido iekšējā aizņēmuma parādzīmes un aizņēmumi no starptautiskajām finanšu institūcijām.

Ņemot vērā līdz 2007. gada 1. augustam uzņemtās valsts parāda saistības, valsts parāda atmaksas nominālvērtībā turpmākajos gados sadalītas sekojoši:

6.1. tabula. Centrālās valdības parāda atmaksas profils (milj. latu)

	2008	2009	2010	2011	2012	2013-2030	Kopā
Centrālās valdības parāda atmaksa	183,67	17,52	59,70	82,81	7,13	581,13	931,69
Procentos no kopējā atmaksu apjoma	20%	2%	6%	9%	1%	62%	100%
Iekšējā parāda atmaksa	30,33	2,22	46,25	73,69	0,00	213,82	366,31
Ārējā parāda atmaksa	153,34	15,30	13,45	9,12	7,13	367,31	565,65

2007. gadā kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai 302,7 milj. latu apmērā, t.sk. valsts iekšējā un ārējā parāda saistību pārfinansēšanai 144,4 milj. latu apmērā, tiek veikti aizņēmumi gan iekšējā, gan ārējā finanšu tirgū.

2007. gada janvārī – aprīlī finansēšanas nepieciešamības segšanai izmantotas īstermiņa valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisijas ar sākotnējo dzēšanas termiņu seši un divpadsmit mēneši, kā arī vidējā termiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu divi un pieci gadi. Novērtējot 2007. gada pirmo mēnešu iekšējā aizņēmuma valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas rezultātus tika secināts, ka situācija valsts vērtspapīru tirgū rada pietiekamu pamatu nopietnam satraukumam par iespējām vajadzīgos resursus nodrošināt tikai vietējā finanšu tirgū, līdz ar to tika pieņemts lēmums 2007.gada rudenī piesaistīt resursus ārējā finanšu tirgū, organizējot eiroobligāciju emisiju 500 milj.eiro apjomā. Savukārt 2007.gada trešajā un ceturtajā ceturksnī valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru tirgū, pastāvot labvēlīgiem nosacījumiem, plānots turpināt piesaistīt resursus galvenokārt latu aizņēmumu pārfinansēšanai. Nepieciešamības gadījumā likviditātes nodrošināšanai līdz eiroobligāciju emisijai ir paredzēta iespēja izmantot īstermiņa aizņēmumus naudas tirgū, kā arī noslēgtās kredītlīnijas.

Ņemot vērā 2007. gadā prognozējamo centrālās valdības parāda pieaugumu 336,4 milj. latu apmērā, sagaidāms, ka centrālās valdības parāds 2007.gada beigās uzskaites vērtībā sasniegs 1 334,7 milj. latu un veidos 9,8% no IKP.

6.3. Aizņemšanās pasākumi 2008.-2010. gadā

Bāzes finansēšanas nepieciešamības apjoms 2008.-2010.gadam prognozēts, balstoties uz Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā 2008.–2010. gadam ietverto valsts budžeta finansiālās bilances prognozi šim periodam, kā arī ņemot vērā līdz 2007. gada 1. augustam uzņemto 2008.-2010. gadā dzēšamo valsts parāda saistību kopējo apjomu, kas veido 260,9 milj. latu, t.sk. 2008.gadā dzēšamās eiroobligācijas 138,5 milj. latu (197 milj. eiro) apmērā. Bāzes finansēšanas nepieciešamības prognoze sagatavota ar pieņēmumu, ka valsts budžeta finansējamie tīrie aizdevumi turpmākajos gados neveidos būtisku pieaugumu salīdzinot ar 2008. gadā plānoto apjomu. Kā arī aprēķinā ietverta likvīdo naudas līdzekļu vidējā rezerve 100 milj. latu apmērā, kas jānodrošina uz 2009., 2010., 2011. gada 1. janvāri sabalansēta valsts budžeta izpildes cikla un saistību izpildes nodrošināšanai katra gada sākumā.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, kopējā bāzes finansēšanas nepieciešamība 2008.-2010. gadam novērtēta 85,3 milj. latu apmērā, t.sk. finansēšanas nepieciešamība 2008. gadā prognozēta 259,8 milj. latu apmērā.

6.2. tabula. Finansēšanas aprēķins 2008. - 2010. gadam (milj. latu)

Ņemot vērā 2007. gadā veicamos resursu piesaistīšanas pasākumus, prognozēts, ka finansēšanai pieejamais likvīdo resursu apjoms 2007. gada beigās veidos aptuveni 250,0 milj. latu. Līdz ar to finansējuma pietiekamības aprēķins liecina, ka 2008.gadā papildus pieejamajam likvīdo resursu apjomam ir jānodrošina finansējums tikai 10 milj. latu apmērā, bet 2008.-2010.gadā kopā prognozējams resursu pārpalikums aptuveni 165 milj. latu apmērā.

2008. gadā finansēšanai pamatā paredzēts izmantot 2007. gadā plānotās eiroobligāciju emisijas 500 milj. eiro apjomā rezultātā iegūtos finanšu resursus, kas galvenokārt tiks novirzīti apgrozībā esošo eiroobligācijju dzēšanai 197,0 milj. eiro apmērā 2008. gada novembrī. 2008. gadā iespējama arī Eiropas Investīciju bankas aizdevuma atlikušās summas izmantošana Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansēto projektu līdzfinansēšanai 75 milj. eiro apmērā.

Valsts iekšējie aizņēmumi galvenokārt tiks izmatoti valsts iekšējā parāda saistību pārfinansēšanai. Pašreiz no valsts iekšējā aizņēmuma instrumentiem 2008. gadā paredzēts izmantot īstermiņa valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisijas ar dzēšanas termiņu seši un divpadsmit mēneši, kā arī atkarībā no finanšu tirgus situācijas plānots izmantot kādu no vidēja vai ilgtermiņa iekšējā aizņēmuma instrumentiem (obligāciju emisijas ar dzēšanas termiņu divi, pieci vai desmit gadi). Tomēr gadījumā, ja dažādu faktoru ietekmē (izmaiņas finanšu tirgus situācijā, pieprasījuma pēc valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīriem samazinājums u.c.) visus nepieciešamos finanšu resursus nebūs iespējams aizņemties iekšējā tirgū, papildu latu resursu nodrošināšanai iespējams veikt uz laiku brīvo eiro resursu konvertācijas, kā arī īstermiņa likviditātes nodrošināšanai vietējā finanšu tirgū iespējams izmantot Valsts kases noslēgtos līgumus ar kredītiestādēm par kredītlīniju (overdraftu) vai termiņa aizņēmumu piešķiršanu. Ņemot vērā relatīvi nelielos valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apjomus, kas tiks dzēsti 2008. gadā, jaunu latu parādzīmju un obligāciju emsijas apjomi būs ierobežoti, un paredzams, ka apgrozībā esošo valsts latu parāda vērtspapīru apjoma pieaugums būs nebūtisks. Iekšējā aizņēmuma parādzīmju, vidējā un ilgtermiņa obligāciju emisijas paredzams turpināt arī 2009.-2010. gadā galvenokārt latu aizņēmumu pārfinansēšanai.

2008. gadā prognozēts centrālas valdības parāda samazinājums par 144,9 milj. latu, un 2008. gada beigās uzskaites vērtībā tā apjoms sasniegs 1 189,8 milj. latu, veidojot 7,5% no IKP.

6.3. tabula. Centrālās valdības parāds 2007.-2012.gadā (milj. latu)

	2007	2008	2009	2010	2011	2012
	(prognoze)
Centrālās valdības parāds kopā	1 334,7	1 189,8	1 194,5	1 201,2	1 212,1	1 224,9
% pret IKP	9,8%	7,5%	6,6%	5,9%	4,9%	4,5%
Iekšējais parāds	414,2	426,0	448,1	468,2	488,2	508,2
Ārējais parāds	920,4	763,8	746,4	733,0	723,9	716,7

Ņemot vērā augstāk minētos valsts parāda līmeni ietekmējošos faktorus, paredzams, ka centrālās valdības parāds nākamajos gados neveidos būtisku pieaugumu un vidējā termiņā nepārsniegs 10% no IKP.

6.4. Centrālās valdības parāda apkalpošanas izdevumi

Ilgtermiņa parāda saistību uzņemšanās rada ar parāda apkalpošanu saistītus valsts budžeta izdevumus:

6.4. tabula. Centrālās valdības parāda apkalpošanas izdevumi 2007.-2012.gadā (milj. latu)

	2007	2008	2009	2010	2011	2012
			prognoze
Iekšējā parāda apkalpošana *	30,3	32,0	44,1	45,9	42,2	37,8
Ārējā parāda apkalpošana	26,7	45,3	34,9	34,1	33,5	33,1
Centrālās valdības parāda apkalpošana kopā	57,0	77,3	79,0	80,0	75,7	70,9

* t.sk. procentu maksājumi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par valsts speciālā budžeta līdzekļu izvietošanu Valsts kasē saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem

Prognozēts, ka centrālās valdības parāda apkalpošanas izdevumi 2008. gadā palielināsies par 20,3 milj. latu, salīdzinot ar 2007. gadā plānotajiem izdevumiem. Iekšējā parāda apkalpošanas izmaksas plānotas 32,0 milj. latu. Ārējā parāda apkalpošanas izmaksas 2008. gadā plānotas 45,3 milj. latu apmērā jeb par 18,6 milj. latu vairāk, salīdzinot ar 2007. gada plānotajiem izdevumiem, ko galvenokārt ietekmē 2007. gadā paredzēta eiroobligāciju emisija 500 milj. eiro apmērā.

6.5. Valsts izsniegto galvojumu saistības

Uz 2007. gada 1. janvāri bija izsniegti valsts galvojumi par saistībām, kuru kopējais sākotnējais apjoms veidoja 384,56 milj. latu, savukārt galvoto aizdevumu neatmaksātais atlikums veidoja 148,78 milj. latu.

2007. gada budžetā paredzēti valsts galvojumi 142,79 milj. latu apmērā, tai skaitā studiju kreditēšanai 15,12 milj. latu apmērā un studējošo kreditēšanai – 14,58 milj. latu apmērā. No plānotajiem galvojumiem līdz 2007. gada 31. jūlijam izsniegti galvojumi studiju un studējošo kreditēšanai 1,48 milj. latu apmērā.

Valsts galvoto aizdevumu neatmaksātais atlikums 2007. gada 31. jūlijā bija 154,40 milj. latu, no kuriem 25% jeb 38,16 milj. latu ir galvojumi, kas izsniegti studējošo kreditēšanas programmas ietvaros. Lielākajai daļai valsts galvoto aizdevumu aizņēmēja finansiālais stāvoklis ir stabils, un tiek prognozēts, ka valsts galvotie aizdevumi tiks atmaksāti savlaicīgi un pilnā apmērā.

Izvērtējot aizņēmēju finansiālo stāvokli, līdzšinējo kredītvēsturi, nodrošinājuma likviditāti un apjomu, kā arī citu pieejamo informāciju, kā relatīvi riskantāki novērtēti galvojumi 5 aizņēmējiem – Ventspils Brīvostas pārvaldei, Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai, Kuldīgas rajona slimnīcai, Rojas ostas pārvaldei un Mērsraga ostas pārvaldei. Minētajiem aizņēmējiem galvoto aizņēmumu neatmaksātais atlikums 2007. gada 31. jūlijā veidoja 5,9% no kopējā galvoto aizdevumu neatmaksātā atlikuma.

Ņemot vērā šos apstākļus, pastāv risks, ka riskanto valsts galvoto aizdevumu saistības vai to daļa netiks izpildītas noteiktajā termiņā. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu izdevumus, kas var rasties, pildot uz valsts budžetu attiecināmās valsts galvotā parāda saistības 2008. gadā, ir novērtētas 3,58 milj. latu apmērā.

Likumā „Par valsts budžetu 2008. gadam” valsts izsniedzamie galvojumi 2008. gadam tiek plānoti 45,1 milj. latu apjomā.

Tai skaitā tiek plānota studējošo kreditēšana 10,7 milj. latu apjomā un studiju kreditēšana (kredītu izsniegšana studiju maksas segšanai) 13,1 milj. latu apjomā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 29.maija noteikumiem Nr.220 „Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” no 2001. gada 1.augusta ir uzsākta un turpināsies studiju un studējošo kredītu izsniegšana no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu.

Biedrībai „Latvijas Olimpiskā komiteja” tiek plānots valsts galvojums 21,3 milj. latu apjomā sporta centru rekonstrukcijai, tai skaitā:

· Latvijas Nacionālā valsts sporta centra „Mežaparks” rekonstrukcijas projekta īstenošanai – 7,3 milj. latu;

· Tenisa centra „Lielupe” rekonstrukcijas projekta īstenošanai - 6,9 milj. latu;

· Lietišķo sporta veidu centra „Kleisti” attīstības projekta īstenošanai - 7,1 milj. latu.

6.6. Valsts budžeta aizdevumi un aizdevumu atmaksas

Valsts pamatbudžeta aizdevumi (izsniegtie aizdevumi un izsniegto aizdevumu saņemtā atmaksa) 2008. gadā plānoti 134,0 milj. latu apmērā, tajā skaitā:

· 0,01 milj. latu apmērā tiek plānoti studējošo un studiju kreditēšanai saskaņā ar 1997. gada 15.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.251 „Studējošo kreditēšanas noteikumi” un 2001. gada 25.maija Ministru kabineta noteikumiem Nr.219 „Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem”;

· 145,2 milj. latu apmērā tiek plānoti aizdevumi pašvaldībām, tai skaitā pašvaldību budžetiem 125,2 milj. latu un pašvaldību kapitālsabiedrībām 20,0 milj. latu.

· 12,9 milj. latu tiek plānoti pārējiem aizdevumiem.

Saskaņā ar noslēgtajos līgumos iekļautajiem aizdevumu atmaksu grafikiem no iepriekšējos gados izsniegtajiem kredītlīdzekļiem 2008. gadā valsts pamatbudžetā aizdevumu atmaksas jāsaņem 24,2 milj. latu apmērā, tajā skaitā:

· no pamatbudžeta – Studējošo un studiju kreditēšanas – 3,5 milj. latu;

· no Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta – 0,8 milj. latu;

· no pašvaldībām – 19,1 milj. latu;

· no pārējiem – 0,8 milj. latu.

Valsts pamatbudžeta aizdevumi (izsniegtie aizdevumi un izsniegto aizdevumu saņemtā atmaksa) prognozēti 134,0 milj. latu apmērā arī 2009. gadam un 2010. gadam.

6.7. Valsts budžeta aizdevumu dzēšana

Valsts budžeta finanšu bilancē ir iekļautas parādsaistības (sliktie kredīti), kuru piedziņa nav iespējama – daļa šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ir likvidēti un izslēgti no LR Uzņēmumu reģistra.

Likvidēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) parādsaistību norakstīšana tiek veikta saskaņā ar 2003. gada 15. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 389 „Kārtība, kādā finanšu ministrs dzēš valsts aizdevumus“ atbilstoši likvidēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai komercsabiedrību norakstāmo parādsaistību kopapjomam 2,6 milj. latu apmērā.