5.2. Valsts budžeta likumprojekta struktūra

Likumprojekts „Par valsts budžetu 2006. gadam“ nosaka:

·        valsts budžeta ieņēmumus;

·        valsts budžeta izdevumus;

·        tīros aizdevumus;

·        valsts budžeta mērķdotāciju apmēru pašvaldībām;

·        valsts budžeta dotāciju apmēru pašvaldībām;

·        valsts ilgtermiņa saistību limitus un valsts investīciju projektus saskaņā ar 14.pielikumu;

·        maksimālo valsts parādu gada beigās;

·        izsniedzamo valsts galvojumu apmērus;

·        pašvaldību aizņēmumu un galvojumu saistību kopējo pieļaujamo palielinājumu, kā arī pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu un pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu.

Tāpat, lai nodrošinātu finanšu vadības nosacījumu izpildi, likumā ir iekļauti šādi valsts budžeta un pašvaldību budžetu izstrādāšanas un izpildes īstenošanas norādījumi:

·        sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā;

·        noteikts iemaksu likmes apmērs valsts fondēto pensiju shēmā no iemaksu objekta;

·        budžeta izpildītājiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastādīt un apstiprināt valsts budžeta iestāžu valsts budžeta programmu un apakšprogrammu un pasākumu tāmes. Budžeta izpildītājiem piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošināt efektīvu un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu atbilstoši tāmēs plānotajam;

·        paredzēts, ka Valsts īpašuma privatizācijas fondā iemaksātie līdzekļi Ministru kabineta noteiktajā apmērā tiek ieskaitīti Finanšu ministrijas norādītajā kontā Valsts kasē valsts parāda nomaksai un pārfinansēšanai;

·        atļauts finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā dzēst valsts aizde­vumus likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komerc­sabiedrībām;

·        noteiktas tiesības Ministru kabinetam pārdalīt attiecīgajai ministrijai Finanšu ministrijas apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības fondu un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļus Eiropas Savienības politiku instrumentu, Norvēģijas valdības finanšu instrumentu un Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumentu līdzfinansēto pro­jektu un pasākumu īstenošanai. Noteikts, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā finansējumu var pieprasīt arī atbalsta sniegšanai Eiropas Savienības līdzfinansēto pašvaldību projektu īstenošanas nodrošināšanai;

·         noteiktas tiesības finanšu ministram veikt nepieciešamos maksājumus gadījumos, kad Eiropas Kopienas iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Kopienas budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apmērus, līdz grozījumu izdarīšanai šajā likumā;

·        noteiktas tiesības Ministru kabinetam Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto un finansēto projektu īstenošanai ministrijai, citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt asignējumus starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem;

·        noteikts, ka Ministru kabineta budžeta programmā 14.00.00 „Operatīvās darbības pasākumu nodrošināšana” paredzētās apropriācijas piešķiršanas, izlietojuma un to uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets;

·        noteikts, ka Ekonomikas ministrijas programmā 29.00.00 „Enerģētikas politika” paredzētās apropriācijas sadalījumu Valsts siltumapgādes sektora programmas ietvaros nosaka Ministru kabinets;

·        noteikts, ka Ekonomikas ministrijas programmā 25.00.00 „Uzņēmējdarbības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšana” paredzētās apropriācijas sadalījumu pielietojamās zinātnes veicināšanai un tautsaimniecības attīstībai nosaka Ministru kabinets;

·        noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammā 03.12.00 ”Zinātniskās darbības attīstība universitātēs” paredzētās apropriācijas izlietojumu nosaka Ministru kabinets, veicot nepieciešamo asignējumu pārdali starp ekonomiskās klasifikācijas kodiem;

·        Ministru kabinetam noteiktas tiesības Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammai 05.12.00 ”Zinātnes konkurētspējas veicināšana un bāzes finansējums” noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt asignējumus starp izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem;

·        noteikts, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas programmā 12.00.00 “Atbalsts novadiem” paredzēto apropriācijas izlietojumu nosaka Ministru kabinets;

·        noteikts, ka budžeta programmai “NATO valstu valdību vadītāju sanāksmes un ar to saistīto drošības pasākumu nodrošināšana”, “Valsts un pašvaldību institūcijām jauno klasifikāciju ieviešanai” un “Programmatūras licenču pirkšana, noma, regulāra atjaunošana” paredzētās apropriācijas izlietojumu nosaka Ministru kabinets, veicot nepieciešamo apropriācijas pārdali starp ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm, programmām, apakšprogrammām un ekonomiskās klasifikācijas kodiem;

·        noteikts, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma nodrošināšanai paredzētos līdzekļus Kultūras ministrijas apakšprogrammā 22.03.00 “Kultūras infrastruktūras attīstība” no Latvijas Bankas maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu un no likuma “Par Latvijas Banku” 18.1 pantā noteiktajiem Latvijas Bankas maksājumiem valsts budžetā uzkrāt Kultūras ministrijas atvērtajā norēķinu kontā “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts” Valsts kasē;

·        finanšu ministram noteiktas tiesības lemt par asignējumu piešķiršanu sadalījumā pa mēnešiem u.c. nosacījumi.

Likumprojekta „Par valsts budžetu 2006. gadam“ pielikumos noteikti plānotie valsts budžeta ieņēmumi pa veidiem, un detalizēti ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pamatbudžeta un speciālā budžeta programmu un apakšprogrammu izdevumi kārtējā saimnieciskajā gadā, kā arī ilgtermiņa valsts saistību limiti 2007., 2008. gadā un tālākā laika posmā līdz projektu īstenošanai.

 

1. pielikums „Valsts konsolidētais budžets 2006. gadam“.

„Valsts konsolidētais budžets 2006. gadam“ ietver valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summu, izslēdzot no tā ieņēmumu un izdevumu daļas transfertus (savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem).

Valsts budžeta izdevumi sastāv no uzturēšanas izdevumiem, kapitāliem izdevumiem un izdevumiem investīcijām.

Noteikts arī valsts budžeta tīro aizdevumu kopējais apjoms.

Tīrie aizdevumi ir kopējie aizdevumi, kurus no valsts budžeta līdzekļiem piešķir juri­diskajām personām valstij nozīmīgu programmu un pasākumu īstenošanai un no kuriem atskaitīti atmaksātie aizdevumi.

Šajā pielikumā ir noteikts valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta finansiālā un fiskālā deficīta apjoms, kā arī norādīti tā finansēšanas avoti – aizņēmumi; valsts pamatbudžeta maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas; valsts pamatbudžeta ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas; valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas.

Finansiālais deficīts ir valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība (ja izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem).

Fiskālais deficīts ir valsts budžeta finansiālā deficīta un tīro aizdevumu starpība.

Fiskālā bilance veido līdzsvaru starp budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, ieskaitot tīros aizdevumus, parāda rezultātu – pārpalikumu vai deficītu.

 

2. pielikums „Valsts budžeta ieņēmumi“.

2. pielikums ietver valsts pamatbudžeta ieņēmumus 2006. gadā, valsts speciālā budžeta ieņēmumus 2006. gadā, valsts pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas un citus maksājumus no valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem un veiktās darbības.

Šajā pielikumā plānotie valsts budžeta ieņēmumi sadalīti divās lielās grupās — pamat­budžeta ieņēmumi pa ieņēmumu veidiem: nodokļu ieņēmumi (tiešie un netiešie nodokļi), nenodokļu ieņēmumi, pašu ieņēmumi, ārvalstu finanšu palīdzība un valsts speciālā budžeta ieņēmumi.

Noteiktas valsts pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas un citi maksājumi no ministriju un citu centrālo valsts iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem un veiktās darbības.

 

3. pielikums „Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums“.

Šajā pielikumā noteikts valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums ieņēmumu, resursu izdevumu segšanai un budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā, kā arī šo resursu izdevumu segšanai un izdevumu sadalījums pa ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm.

Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkuma ieņēmumu apjoms atbilst 2. pielikumā „Valsts budžeta ieņēmumi“ noteiktajam, savukārt resursos izdevumu segšanai iekļauti šādi finanšu līdzekļi: dotācija no vispārējiem ieņēmumiem (ieņēmumu avots ir nodokļu un nenodokļu ieņēmumi), maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finanšu palīdzība.

 

4. pielikums „Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām“.

Valsts budžetā 2006. gadam ministriju un citu centrālo valsts iestāžu resursi izdevu­mu segšanai un izdevumi tiek plānoti sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām.

Ar budžeta programmu saprot savstarpēji saistītu, uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopumu, kurš tiek plānots, izpildīts, uzskatīts un kontrolēts no budžeta finansētās institūcijās un par kura izpildi atbild budžeta izpildītāji.

Programmu budžets dod iespēju noteikt valsts funkciju realizācijai nepieciešamo pakal­pojumu efektīvāko un racionālāko realizētāju.

Valsts budžetā 2006. gadam tiek iekļauta ārvalstu finanšu palīdzība, kuru plā­nots saņemt un izlietot ministriju un centrālo valsts iestāžu programmu (apakšpro­grammu) finansēšanai atbilstoši Eiropas Savienības finanšu palīdzības programmām (Phare) un SAPARD, Pārejas perioda palīdzības programmai. Valsts budžeta izdevumos iekļauti valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības politiku instrumentu finansēto projektu īstenošanai, tai skaitā ES struktūrfondu, ES Kohēzijas fonda un citu ES finanšu instrumentu finansēto projektu īstenošanai.

Programmu un apakšprogrammu izdevumi plānoti šādās grupās atbilstoši budžeta izdevumu ekonomiskajai klasifikācijai: uzturēšanas izdevumi, kurus veido kārtējie izdevumi, maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem un subsīdijas un dotācijas un izdevumi kapitālieguldījumiem, kurus veido kapitālie izdevumi un valsts investīciju projektu realizācijai paredzētie līdzekļi.

Uzturēšanas izdevumi ir izdevumi, kuri ir regulāri katru gadu un ir saistīti ar kārtējā gada patēriņu, neradot jaunas vērtības, kuras izlieto turpmākajos gados.

Izdevumi kapitālieguldījumiem ir izdevumi, kas saistīti ar programmu un apakšprog­rammu attīstību un to pielietojums ir ilglaicīgs.

Saskaņā ar Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto tikai finanšu ministrs drīkst kārtot valsts aizņēmumu un aizdevumu lietas valsts budžeta likumā noteiktajos apjomos, tāpēc Finanšu ministrijai valsts pamatbudžetā plānoti valsts budžeta tīrie aizdevumi — kopējie aizdevumi, kurus no valsts budžeta līdzekļiem piešķir juridiskajām personām valstij nozīmīgu projektu un pasākumu īstenošanai un no kuriem atskaitīti atmaksājamie aizdevumi.

 

5. pielikums „Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām“.

Valsts speciālo budžetu veido Labklājības ministrijas programma „Sociālā apdro­šināšana“, tās ieņēmumus veido: īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi un maksas pakalpo­jumi un citi pašu ieņēmumi.

Labklājības ministrijas programmas „Sociālā apdrošināšana“ izdevumi plānoti at­bilstoši budžeta izdevumu ekonomiskajai klasifikācijai.

 

6. pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām“.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2006. gadam“ 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, t.sk. piemaksām darba samaksai un valsts sociālās apdrošinā­šanas obligātajām iemaksām pedagogiem, kuri māca latviešu valodu un citus mācību priekšmetus latviešu valodā mazākumtautību skolēniem un darba samaksai un valsts sociālo apdrošināšanas obligātajām iemaksām pedagogiem, kuri īsteno kristīgās mācības un ētikas programmu.

 

7. pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām“.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2006. gadam“ 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

8. pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām“.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2006. gadam“ 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

9. pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām“.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2006. gadam“ 3. pantu pieli­kumā plānota mērķdotācija pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

10. pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem“.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2006. gadam“ 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, t.sk. pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

11. pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām“.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2006. gadam“ 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija pašvaldību izglītības iestāžu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

12. pielikums „Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām“.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2006. gadam“ 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociā­lās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

13. pielikums „Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām“.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2006. gadam“ 3. pantu pielikumā iekļau­tas no valsts pamatbudžeta plānotās mērķdotācijas investīcijām sadalījumā pa pilsētām un rajoniem, norādot projekta nosaukumu un veicamo projektu īstenošanas izmaksas.

 

14. pielikums „Pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, valsts ilgtermiņa saistību limiti un valsts investīciju projekti“.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2006. gadam“ 5. pantu šajā pielikumā apstiprinātas pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē un ārvalstu finanšu palīdzības un valsts budžeta līdzdalības maksājumi pa ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm 2006., 2007., 2008. gadam un tālākajam laika posmam līdz projekta īstenošanai. Pielikumā norādīti ES politiku instrumentu līdzfinansēto valsts investīciju apjomi sadalījumā pa saistību grupām un valsts budžeta programmām, kā arī tikai Latvijas valsts finansētie valsts investīciju projekti 2005. gadam sadalījumā pa saistību grupām, valsts budžeta programmām un konkrētiem projektiem.

Ilgtermiņa saistības ietver valsts investīciju un citus projektus, kuri tiek īstenoti ES finanšu līdzekļu līdzfinansējuma ietvaros – Phare programma, Pārejas perioda palīdzība, SAPARD programma, ES Kohēzijas fonds, ES Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Zivsaimniecības vadības finanšu instruments (ZVFI), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) virzības daļa, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) garantiju daļa; Eiropas Kopienas iniciatīvas, citas Eiropas Kopienas programmas, Eiropas Kopienas atbalsts transporta, telekomunikāciju un enerģijas infrastruktūras tīkliem (TEN-T), Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības finanšu instrumenti, investīcijas (izņemot ārvalstu finanšu palīdzības programmu projektus) - maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem, maksājumus starptautiskajās organizācijās un programmās, aizņēmumu pamatsummu atmaksu, pārējās ilgtermiņa saistības.

 

15. pielikums „Valsts izsniedzamie galvojumi 2006. gadam“.

Atbilstoši likumprojekta „Par valsts budžetu 2006. gadam“ 6. pantā noteiktajam valsts galvojumu kopējam apjomam, pielikumā noteikti valsts izsniedzamie galvojumi sadalījumā pa galvojumu saņēmējiem, norādot galvojuma mērķi un galvo­jumu summu.

 

16. pielikums „Programma „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO“ 2006. gadam“.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2006. gadam“ 10. pantu šajā pielikumā ir no­teikts programmai „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO“ plānotais finansējums 2006. gadam sadalījumā pa ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm un to programmām.