3. Ieņēmumu analīze

3.1. Nodokļu ieņēmumi

Kopējie nodokļu ieņēmumi 2005. gada astoņos mēnešos bija 1639,7 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu ir par 334,4 milj. latu jeb 25,6% vairāk, kas liecina par sekmīgu tautsaimniecības attīstību.

2006. gadā kopējie nodokļu ieņēmumi prognozēti 2980,4 milj. latu apjomā, kas salīdzinājumā ar 2005. gada plānu ir par 559,3 milj. latu jeb 23,1% vairāk.

Tiek prognozēts, ka kopējie nodokļu ieņēmumi 2006. gadā būs 31,6% no IKP. Ņemot vērā, ka vidējā termiņā saglabāsies strauja ekonomikas attīstība, tiek prognozēts, ka nodokļu ieņēmumu tempi pārsniegs IKP pieauguma tempus faktiskajās cenās. Tā rezultātā vidējā termiņā tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu īpatsvara pret IKP mērens pieaugums. Kopējā īpatsvara palielinājumu pamatā noteiks netiešo nodokļu pieaugums.

3.1. tabula. Nodokļu ieņēmumi (milj. latu)

	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	fakts				plāns	prognoze
Nodokļu ieņēmumi, t. sk.	1455,1	1607,5	1794,9	2046,6	2421,0	2980,4
Tiešie nodokļi	912,3	1013,7	1087,2	1282,5	1468,1	1728,3
Netiešie nodokļi	526,9	575,6	690,1	745,7	931,7	1229,3
Pārējie nodokļi	15,9	18,1	17,6	18,5	21,2	22,8

3.2. tabula. Nodokļu ieņēmumi (% no IKP)

	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	fakts				plāns	prognoze
Nodokļu ieņēmumi, t. sk.	28,2	28,3	28,4	27,9	28,8	31,6
Tiešie nodokļi	17,7	17,8	17,2	17,5	17,5	18,3
Netiešie nodokļi	10,2	10,1	10,9	10,2	11,1	13,0
Pārējie nodokļi	0,3	0,3	0,3	0,3	0,3	0,2

3.1.1. Tiešie nodokļi

Tiešie nodokļi ietver:

· uzņēmumu ienākuma nodokli;

· iedzīvotāju ienākuma nodokli;

· valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;

· nekustamā īpašuma nodokli.

2004. gadā tiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā bija 17,5 procenti. 2005. gadā īpatsvars arī tiek plānots 17,5% apmērā, bet 2006. gadā – 18,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

3.1. att. Tiešie nodokļu ieņēmumi, % no iekšzemes kopprodukta.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Ar mērķi uzlabot uzņēmējdarbības vidi un sekmēt ekonomikas attīstību kopš 2002. gada tika veikta uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazināšana. Kopumā nodokļa likme ir samazināta no 25% līdz 15 procentiem.

2005. gada astoņos mēnešos uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi bija 126,8 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu ir par 41,7 milj. latu jeb 48,9% vairāk. Lielo nodokļu maksātāju iemaksas 2005. gada astoņos mēnešos bija 61,0 milj. latu jeb 48,1% no kopējiem nodokļa ieņēmumiem, bet pārējo nodokļu maksātāju iemaksas bija 65,8 milj. latu jeb 51,9% no kopējiem nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2004. gada astoņiem mēnešiem lielo nodokļu maksātāju iemaksas ir palielinājušās par 50,7%, savukārt pārējo nodokļu maksātāju iemaksas ir palielinājušās par 47,3 procentiem.

2004. gadā bija strauja ekonomiskā izaugsme, par ko liecina iekšzemes kopprodukta pieaugums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2004. gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu, iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās pieauga par 8,3 procentiem. Par ekonomikas izaugsmi liecina arī uzņēmējdarbības peļņas pieaugums. Uzņēmumu kopējā peļņa pirms nodokļu nomaksas, pēc apkopotajiem gada pārskatiem par 2004. gadu, bija 435,1 milj. latu, kas jau šobrīd pārsniedz 2003. gada peļņu par 201,1 milj. latu jeb 86,0% (jāatzīmē, ka dati par iepriekšējo finanšu gadu vēl pilnībā nav apkopoti). Lielākā peļņa pēc nodokļu nomaksas 2004. gadā bija uzņēmumiem SIA “Latvijas Mobilais telefons” – 54,7 milj. latu, a/s “Latvijas Kuģniecība” – 37,8 milj. latu un VAS “Latvijas valsts meži” – 33,8 milj. latu. (š.g. 19. septembra informācija).*

Par veiksmīgu ekonomikas attīstību un uzņēmumu peļņas pieaugumu liecina arī fakts, ka pēdējos gadus, saskaņā ar uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijā atspoguļotajiem rādītājiem, uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksājamās summas pārsniedz atmaksājamās summas, tādējādi veidojot pozitīvu saldo. Salīdzinot 2004. gada un 2003. gada uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju rādītājus (VID apkopotā informācija uz 2004. gada 12. septembri), var secināt, ka 2004. gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksājamās summas pārsniegums pār atmaksājamām summām ir palielinājies par 7,4 milj. latu jeb 61,5 procentiem.

3.2. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksājamo summu pārsniegums pār atmaksājamām summām, milj. latu. (Datu avots: VID).

Likumdošanas izmaiņas

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli““, paredz ar 2006. gadu:

· nepiemērot nodokļa atlaides par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem, jo nodokļa atlaide neatbilst visiem komercdarbībai sniegtā valsts atbalsta kritērijiem, ko nosaka Eiropas Savienība;

· nepiemērot nodokļa atlaidi uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos;

· mainīt zaudēto parādu norakstīšanas kritērijus, nosakot, ka debitoru parādu nodokļa vajadzībām atļauts norakstīt arī tad, ja debitoru parādu piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ (debitoru parāda summa ir mazāka nekā ar tās apgūšanu saistītie izdevumi), ja iepriekš ir veikti visi iespējamie pasākumi parāda atgūšanai;

· noteikt īpašu kārtību jaunu tehnoloģisko iekārtu nolietojuma norakstīšanai, pamatlīdzekļu iegādes vērtību reizinot ar koeficientu, tādējādi atļaujot izmaksās norakstīt lielāku vērtību nekā pamatlīdzekļa iegādes vērtība;

· piemērot agrākajām bezpeļņas organizācijām – dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām īpašu nodokļu režīmu, lai nesadārdzinātu dzīvokļu īpašniekiem ēku apsaimniekošanu.

Paredzams, ka minētie grozījumi 2006. gadā radīs budžeta ieņēmumu samazinājumu 5,9 milj. latu apmērā.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti, ņemot vērā paredzētās ekonomikas pieauguma tendences, likumdošanā noteikto nodokļa maksāšanas kārtību un prognozējamās izmaiņas nodokļu atvieglojumos. Prognozēts, ka 2006. gadā iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās salīdzinājumā ar 2005. gadu palielināsies par 7,5 procentiem.

2006. gadā un turpmākajos gados uzņēmumu ienākuma nodokļa likme saglabāsies nemainīga, tas ir, 15 procenti. Ņemot vērā, ka gan 2005. gadā, gan vidējā termiņā tiek prognozēti augsti ekonomikas pieauguma tempi, tiek pieņemts, ka pieaugs arī uzņēmumu peļņa, kas galvenokārt noteiks uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu. Turpinoties straujam kreditēšanas apjoma pieaugumam, tiek prognozēts peļņas apjoma pieaugums finanšu sektorā. Ekonomikas attīstību vidējā termiņā noteiks arī Eiropas Savienības fondu apguve, kas sekmēs uzņēmumu peļņas pieaugumu un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu.

Nodokļa ieņēmumus negatīvi ietekmēs nodokļa atlaides, no kurām lielākā ir nodokļa atlaide ziedotājiem, kas 2004. gadā tika piemērota 10,1 milj. latu apmērā. Savukārt nodokļa atlaide par atbalstāmo investīciju projektu ietvaros veiktajiem ieguldījumiem 2004. gadā bija 5,3 milj. latu un salīdzinājumā ar 2003. gadu palielinājās par 4,9 milj. latu. Nodokļu atlaides pieaugums par atbalstāmo investīciju projektu ietvaros veiktajiem ieguldījumiem liecina par investīciju un inovāciju palielinājumu uzņēmējdarbībā.

2006. gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 238,6 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2005. gada plānu ir par 68,3 milj. latu jeb 40,1% vairāk.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori 2006. gadā
+ ekonomikas izaugsme + uzņēmumu peļņas pieaugums + uzņēmējdarbības vides uzlabošanās	– nodokļa atvieglojumi un atlaides – likumdošanas izmaiņas (fiskālā ietekme -5,9 milj. latu)

3.3. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, milj. latu.

3.4. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu procentos no IKP (kreisā ass),
IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums.

3.3 tabula. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (milj. latu)

	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	fakts				plāns	prognoze
Uzņēmumu ienākuma nodoklis, milj. latu	98,4	109,7	93,9	127,8	170,3	238,6
pieauguma tempi faktiskās cenās, %	33,5	11,5	-14,4	36,1	33,2	40,1
pieauguma tempi salīdzināmās cenās, %	30,2	9,4	-16,8	28,2	25,2	34,1
% no IKP	1,9	1,9	1,5	1,7	2,0	2,5

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus galvenokārt ietekmē tautsaimniecībā nodarbināto skaits, darba samaksa, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs, minimālā darba alga, kā arī nodokļa atvieglojumi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma temps ir bijis stabils un augsts. 2003. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pieauga par 14,9%, bet 2004. gadā par 18,6 procentiem.

2005. gada astoņos mēnešos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi sasniedza 324,3 milj. latu, kas bija par 44,9 milj. latu jeb 16,1% vairāk nekā 2004. gada atbilstošajā periodā. Nodokļa ieņēmumu pieaugums ir saistīts gan ar darba samaksas palielināšanos, gan nodarbināto skaita pieaugumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2005. gada II ceturksnī vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 16,4%. Pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, 2005. gada sešos mēnešos salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu par 1,6% ir samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem algu, kas ir zemāka par minimālo algu, par 2,4% samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem algu no 80 – 100 latiem, savukārt darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem algu lielāku par 500 latiem, palielinājies par 1,5%. Savukārt nodarbināto iedzīvotāju skaits, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju, 2005. gada II ceturksnī palielinājās par 0,7% salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu. Nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka darba tirgū ienāk 80-tajos gados dzimušie, kad bija vērojama labvēlīga demogrāfiskā situācija.

3.5. att. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi sadalījumā pa saņēmēju kontiem, ceturkšņu sadalījumā, milj. latu. (Datu avots: VID).

Lielākais īpatsvars kopējos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos ir tiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, kuri tiek ieskaitīti Valsts kases sadales kontā (2005. gada 2. ceturksnī 53,1% no kopējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem), kā arī tiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, kuri tiek ieskaitīti tieši Rīgas pilsētas budžetā, t.i., Rīgas administratīvajā teritorijā nodokļu maksātāji vai darba devēji par Rīgā dzīvojošiem nodokļa maksātājiem iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā tieši Rīgas pilsētas budžetā (2005. gada 2. ceturksnī 42,5% no kopējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem).

Iepriekšējos gados lielākie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma tempi bija novērojami Valsts kases sadales kontam un tiem ieņēmumiem, kuri tika ieskaitīti tieši Rīgas pilsētas budžetā. Savukārt 2005. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, lielākie iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieauguma tempi bija tiem ieņēmumiem, kas tiek ieskaitīti tieši Ventspils pilsētas budžetā – 22,0% un tieši Liepājas pilsētas budžetā – 18,8%, kas liecina par to, ka tautsaimniecībā nodarbināto darba samaksa starp reģioniem sāk izlīdzināties.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma tempus nedaudz samazina nodokļa atmaksu pieaugums. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksām ir tendence strauji palielināties, 2005. gada sešos mēnešos salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu nodokļa atmaksas pieauga par 1,0 milj. latu jeb 21,9% un sasniedza 5,6 milj. latu. Nodokļa atmaksu pieaugums, liecina, ka aizvien vairāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju izmanto likumdošanā paredzētās iespējas saņemt atpakaļ nomaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem izglītībai un ārstniecības pakalpojumiem.

Likumdošanas izmaiņas

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumiem Nr. 481 „Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”, 2006. gadā tiek paaugstināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums līdz 32 latiem mēnesī un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām līdz 22 latiem mēnesī. Kopējais iedzīvotāju ienākuma nodokļa nepaliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošām personām paaugstināšanas grafiks ir apstiprināts 2004. gada 20. maija Ministru kabineta sēdē ( Ministru kabineta sēdes protokollēmums Nr. 30 7.§).

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” paredz mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas proporciju ieskaitīšanai budžetā, paredzot, ka 75% tiek ieskaitīti maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā un 25% valsts pamatbudžetā, tādējādi kompensējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma samazinājumu pašvaldību budžetos, ar nodokli neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu paaugstināšanas rezultātā.

3.4. tabula. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām personām ietekme

	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010
Neapliekamais minimums mēnesī, lati	21	26	32	40	50	60	70
Nodokļa atvieglojums mēnesī par apgādībā esošu personu, lati	10,5	18	22	28	35	45	53
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izmaiņas pret iepriekšējo gadu, milj. latu		-21,2	-21,3	-24,9	-33,5	-36,5	-34,5

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozē 2006. gadam ir ņemta vērā minimālās darba algas paaugstināšana no 80 latiem līdz 90 latiem, kas palielina iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus par 9,8 milj. latu. Tiek prognozēts arī darba samaksas un tautsaimniecībā nodarbināto skaita pieaugums, kas sekmēs iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu palielinājumu. Tomēr, ņemot vērā plānotās izmaiņas neapliekamā minimuma apmērā, nodokļa ieņēmumu pieauguma tempi samazināsies.

Kopumā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2006. gadā prognozēti 550,1 milj. latu apmērā, kas ir par 58,9 milj. latu jeb 12,0% vairāk nekā 2005. gada plāns. 2006. gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks ieskaitīts budžetā šādā sadalījumā: 75% — maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā (līdzšinējo 73% vietā) un 25% — valsts pamatbudžetā (līdzšinējo 27% vietā). Tādējādi nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2006. gadā prognozēti 137,5 milj. latu apmērā, bet pašvaldību budžetā 412,6 milj. latu apmērā.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori 2006. gadā
+ darba samaksas tautsaimniecībā pieaugums par 10,2% + nodarbināto skaita pieaugums par 1,0% + minimālās darba algas paaugstināšana no Ls 80 līdz Ls 90 + darba samaksas paaugstināšana sabiedriskajā sektorā strādājošajiem	- nodokļa atmaksas par kompensējamiem izdevumiem izglītībai un medicīnas pakalpojumiem - ar nodokli neapliekamā minimuma pieaugums no Ls 26 līdz Ls 32 un nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām personām palielinājums no Ls 18 līdz Ls 22 (fiskālā ietekme –21,3 milj. latu)

3.6. att. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, milj. latu.

3.7. att. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu procentos no IKP (kreisā ass),
IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums.

3.5. tabula. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (milj. latu)

	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	fakts				plāns	prognoze
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, milj. latu	283,8	319,5	367,1	435,5	491,2	550,1
pieauguma tempi faktiskās cenās, %	8,7	12,6	14,9	18,6	12,8	12,0
pieauguma tempi salīdzināmās cenās, %	6,0	10,5	11,7	11,7	6,0	7,2
% no IKP	5,5	5,6	5,8	5,9	5,8	5,8

3.6. tabula. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pa budžetiem (milj. latu)

	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	fakts				plāns	prognoze
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, milj. latu	283,8	319,5	367,1	435,5	491,2	550,1
Valsts budžetā	79,8	91,1	103,7	123,6	132,6	137,5
Pašvaldību pamatbudžetā	204,0	228,5	263,5	311,9	358,6	412,6

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas

Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir ieņēmumu ziņā lielākais nodoklis, kas, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, 2005. gada astoņos mēnešos veidoja 30,6% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.

2005. gada astoņos mēnešos ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, bija 502,6 milj. latu, kas ir par 74,3 milj. latu jeb 17,3% vairāk nekā 2004. gada atbilstošajā periodā. Nodokļa ieņēmumu pieaugums pamatā ir saistīts ar darba samaksas un tautsaimniecībā nodarbināto skaita pieaugumu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2005. gada II ceturksnī vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 16,4%. Vidējās bruto darba samaksas pieaugumu noteica darba ņēmēju skaita sadalījuma izmaiņas pa ieņēmumu grupām. Savukārt nodarbināto iedzīvotāju skaits, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju, 2005. gada II ceturksnī palielinājās par 0,7% salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu. Sociālās apdrošināšanas iemaksas pieaugums skaidrojams arī ar to, ka darba tirgū ienāk 80-tajos gados dzimušie, kad bija vērojama labvēlīga demogrāfiskā situācija.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi tiek prognozēti ņemot vērā minimālās darba algas paaugstināšanu no 80 latiem līdz 90 latiem, kas palielina sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus par 14,4 milj. latu. Tiek prognozēts arī darba samaksas un tautsaimniecībā nodarbināto skaita pieaugums, kas sekmēs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu palielinājumu. 2006. gada valsts budžeta projektā ir paredzēti līdzekļi pedagogu un iekšlietu sistēmā strādājošo algu paaugstināšanai, kā arī papildus finansējums paredzēts tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuratūras darbinieku un veselības aprūpes jomā strādājošo algu palielināšanai.

Savukārt nodokļa ieņēmumu pieaugumu samazināt varētu pieaugošais to sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms, kas tiek veikts, pamatojoties uz iemaksu likmes atvieglojumiem. 2005. gada septiņos mēnešos par pazeminātām likmēm veikto iemaksu apjoms sasniedza 27,8 milj. latu, kas bija par 5,6 milj. latu jeb 25,5% vairāk nekā 2004. gada attiecīgajā periodā. Par pazeminātām likmēm sociālās apdrošināšanas iemaksas veic, piemēram, strādājošie pensionāri, invalīdi un pašnodarbinātās personas.

2006. gadā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi tiek prognozēti 878,2 milj. latu apmērā, kas ir par 130,8 milj. latu jeb 17,5% vairāk nekā 2005. gada plāns. Tajā skaitā iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā tiek prognozētas 35,5 milj. latu apmērā.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus ietekmējošie faktori 2006. gadā
+ darba samaksas tautsaimniecībā pieaugums par 10,2% + nodarbināto skaita pieaugums par 1,0% + minimālās darba algas paaugstināšana no Ls 80 līdz Ls 90 + darba samaksas paaugstināšana sabiedriskajā sektorā strādājošajiem	– valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu, kas veiktas par pazeminātām likmēm, pieaugums

3.8. att. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi, milj. latu.

3.9. att. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu procentos no IKP (kreisā ass),
IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums.

3.7. tabula. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (milj. latu)

	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	fakts				plāns	prognoze
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, milj. latu	484,1	537,8	574,3	662,4	747,4	878,2
t.sk. iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, milj. latu	2,8	9,0	12,4	21,2	28,6	35,5
pieauguma tempi faktiskās cenās, %	3,8	11,1	6,8	15,3	12,8	17,5
pieauguma tempi salīdzināmās cenās, %	1,3	9,0	3,8	8,6	6,0	12,4
% no IKP	9,4	9,5	9,1	9,0	8,9	9,3

Nekustamā īpašuma nodoklis

Nekustamā īpašuma nodokli veido nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm, kā arī kopējos nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumos tiek ieskaitīti parāda maksājumi. Nodoklis tiek iemaksāts tās pagasta vai pilsētas pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.

2005. gada astoņos mēnešos nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu ir palielinājušies par 5,2 milj. latu jeb 13,2% un bija 44,2 milj. latu.

3.8. tabula. Nekustamā īpašuma nodoklis (milj. latu)

	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	fakts				plāns	prognoze
Nekustamā īpašuma nodoklis, milj. latu	46,1	46,7	51,9	56,8	59,3	61,4
t.sk. saimnieciskā gada ieņēmumi, milj. latu	43,0	43,6	48,5	50,8	55,8	58,6
parādu maksājumi, milj. latu	3,1	3,0	3,4	6,0	3,5	2,8

Kopumā prognozēts, ka 2006. gadā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi tiks iekasēti 61,4 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2005. gada plānu ir par 2,1 milj. latu jeb 3,5% vairāk.

Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori 2006. gadā
+ zemes kadastrālās vērtības pieaugums + būvniecības apjomu pieaugums	- atlaides brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās - nodokļa atlaides politiski represētajām personām

3.10. att. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, milj. latu.

3.11. att. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu procentos no IKP (kreisā ass),
IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums.

3.9. tabula. Nekustamā īpašuma nodoklis (milj. latu)

	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	fakts				plāns	prognoze
Nekustamā īpašuma nodoklis, milj. latu	46,1	46,7	51,9	56,8	59,3	61,4
pieauguma tempi faktiskās cenās, %	4,2	1,3	11,2	9,5	4,5	3,5
pieauguma tempi salīdzināmās cenās, %	1,7	-0,6	8,0	3,1	-1,8	-1,0
% no IKP	0,9	0,8	0,8	0,8	0,7	0,7

3.1.2. Netiešie nodokļi

Netiešie nodokļi ietver:

· pievienotās vērtības nodokli,

· akcīzes nodokli,

· vieglo automobiļu un motociklu nodokli,

· muitas nodokli.

Plānots, ka 2005. gadā netiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā būs 11,1% līmenī (2004. gadā bija 10,2% no iekšzemes kopprodukta). Savukārt 2006. gadā netiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā tiek prognozēts 13,0% līmenī. Netiešo nodokļu īpatsvara pieaugums tiek prognozēts saistībā ar straujo pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugumu.

3.12. att. Netiešie nodokļu ieņēmumi, % no iekšzemes kopprodukta.

Pievienotās vērtības nodoklis

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir nozīmīgs valsts budžeta ieņēmumu avots, kas 2005. gada astoņos mēnešos veidoja 25,1% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.

Straujš pieaugums ir vērojams pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos. 2005. gada astoņos mēnešos pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi bija 411,7 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu ir par 110,7 milj. latu jeb 36,8% vairāk.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieauguma pamatā ir mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējā apgrozījuma, importa, kā arī patēriņa cenu indeksa pieaugums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums 2005. gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu pieauga par 20,7 procentiem. Tai pat laikā importa apjoms palielinājās par 23,7 procentiem. Savukārt patēriņa cenu indekss precēm un pakalpojumiem 2005. gada astoņos mēnešos (t.i. 2005. gada augustā salīdzinājumā ar 2004. gada decembri) pieauga par 4,3 procentiem. Vidējā cenu līmeņa pieaugumu visvairāk, t.i. par 2,02 procentpunktiem ietekmēja pārtikas preču cenu pieaugums, kā arī degvielas cenu pieaugums par 1,1 procentpunktu. Degvielas cenu pieaugums saistīts ar straujajām cenu izmaiņām pasaules naftas tirgū un rezultātā būtiski ietekmē arī pārtikas preču cenas.

Uz robežas iekasētā pievienotās vērtības nodokļa summa 2005. gada astoņos mēnešos bija 118,4 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu ir par 109,1 milj. latu jeb 48,0% mazāk. Uz robežas iekasētā pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu ietekmēja nodokļa maksāšanas kārtība, kas stājās spēkā 2004. gada 1. maijā un noteica, ka pievienotās vērtības nodoklis par precēm, kas tiek ievestas no Eiropas Savienības dalībvalstīm, tiek aprēķināts un nomaksāts par realizētajām precēm iekšzemē līdz pēctaksācijas perioda 15. datumam. Līdz 2004. gada 1. maijam pievienotās vērtības nodoklis par šīm precēm tika maksāts uz robežas vai 10 dienu laikā, ja tika izmantots galvojums.

Neto iekšzemē iekasētā* pievienotās vērtības nodokļa apjoms 2005. gada astoņos mēnešos bija 293,4 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu ir par 219,8 milj. latu vairāk.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieauguma tempu samazina nodokļa atmaksu summas, kas 2005. gada astoņos mēnešos bija 188,5 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu ir par 38,7 milj. latu jeb 25,8% vairāk.

Likumdošanas izmaiņas

Saskaņā ar likumu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, kas pieņemts Saeimā 2005. gada 16. jūnijā, sākot ar 2006. gada 1. jūliju siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem tiks piemērota pievienotās vērtības nodokļa 18% likme, atceļot šobrīd pastāvošo atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu prognoze 2006. gadam ir sagatavota, galvenokārt pamatojoties uz iekšzemes pieprasījuma un eksporta prognozēm, kā arī citu makroekonomisko rādītāju novērtējumu. Tiek prognozēts, ka 2006. gadā inflācija pieaugs par 4,5% un rezultātā, pieaugot preču cenām, palielināsies arī pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumu apmērs. Nodokļa ieņēmumu pieaugumu ietekmēs arī plānotā Eiropas Savienības fondu apguve, jo veicot pakalpojumu apmaksu un preču iegādes, tiks maksāts pievienotās vērtības nodoklis.

Kopumā 2006. gadā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 829,2 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar plānu 2005. gadā ir par 213,1 milj. latu jeb 34,6% vairāk.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori 2006. gadā
+ iekšzemes pieprasījuma pieaugums par 11,5% + mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums + importa pieaugums par 12,6%	– preču eksporta pieaugums par 14,6%, kā rezultātā pieaug nodokļa atmaksas

3.13. att. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, milj. latu.

3.14. att. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu procentos no IKP (kreisā ass),
IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums.

3.10. tabula. Pievienotās vērtības nodoklis (milj. latu)

	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	fakts				plāns	prognoze
Pievienotās vērtības nodoklis, milj. latu	350,6	383,0	459,2	486,7	616,1	829,2
pieauguma tempi faktiskās cenās, %	3,8	9,3	19,9	6,0	26,6	34,6
pieauguma tempi salīdzināmās cenās, %	1,2	7,2	16,5	-0,2	19,0	28,8
% no IKP	6,8	6,7	7,3	6,6	7,3	8,8

Akcīzes nodoklis

2005. gada astoņos mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi bija 196,0 milj. latu un salīdzinājumā ar atbilstošu periodu 2004. gadā (neieskaitot akcīzes nodokļa vieglajiem automobiļiem un motocikliem ieņēmumus) tie pieauga par 35,9 procentiem.

Kopumā 2005. gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts budžetā tiek plānoti 289,3 milj. latu apmērā, kas ir par 23,3% vairāk nekā iekasēts 2004. gadā.

Likumdošanas izmaiņas

Likumā „Par akcīzes nodokli“ ir noteikts, ka akcīzes nodokļa likme cigaretēm sākot ar 2006. gada 1. janvāri tiek paaugstināta līdz 7,6 latiem par 1000 cigaretēm plus 14,8% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas.

Akcīzes nodoklis naftas produktiem

2005. gadā astoņos mēnešos akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumi bija 126,0 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu ir par 38,2% vairāk. Akcīzes nodokļa benzīnam ieņēmumi 2005. gada astoņos mēnešos bija 53,5 milj. latu, un akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai ieņēmumi — 70,4 milj. latu.

Nodokļa ieņēmumu pieaugumu sekmēja gan akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana naftas produktiem no š.g. 1. janvāra, gan naftas produktu kopējā patēriņa apjoma pieaugums. Naftas produktu kopējais patēriņš pieauga, neskatoties uz būtisku naftas produktu cenu pieaugumu, kuru, savukārt, sekmēja naftas produktu cenu pieaugums pasaulē. Tā piemēram, „Brent” jēlnaftas cena no 39,5 dolāriem par barelu 2004.gada beigās pieauga līdz 68,27 dolāriem par barelu š.g. 30.augustā, kad tika sasniegts cenas maksimums. Tiek prognozēts, ka viesuļvētras „Katrīna” ietekmē naftas produktu cenas varētu turpināt pieaugt.

3.15. att. Naftas produktu vidējā cena par 1 litru mēneša vidū, Ls
(Datu avots: Eiropas Komisija).

Neskatoties uz būtisku cenas pieaugumu, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju naftas produktu kopējā patēriņa apjoms 2005. gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu pieauga par 11,6 procentiem.

Atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) informācijai 2005. gada 1. jūlijā salīdzinājumā ar 2000. gada 1. janvāri reģistrēto transportlīdzekļu, kas patērē benzīnu, īpatsvars kopējā reģistrēto transportlīdzekļu skaitā ir samazinājies no 87,0% līdz 74,8%, savukārt dīzeļdegvielu patērējošo transportlīdzekļu īpatsvars kopējā transportlīdzekļu skaitā ir pieaudzis no 12,9% līdz 22,3%, tas savukārt izraisa dīzeļdegvielas patēriņa pieaugumu.

3.16. att. Naftas produktu kopējais patēriņš gada pirmajā pusē, tonnās
(Datu avots: VID Akcīzes preču pārvalde).

Tiek prognozēts, ka vidējā termiņā dīzeļdegvielas patēriņš pieaugs straujākā tempā salīdzinājumā ar benzīna patēriņu. Prognozējams, ka dīzeļdegvielas patēriņa pieaugumu sekmēs ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstība, tajā skaitā iedzīvotāju pirktspējas palielināšanās un transporta pakalpojumu attīstība (uzņēmumi galvenokārt izmanto dīzeļdegvielu patērējošos vieglos un kravas transportlīdzekļus), kas savukārt veicinās dīzeļdegvielu patērējošo transportlīdzekļu pieaugumu.

Veidojot akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumu plānu 2006. gadam, tiek ņemti vērā iepriekšējo gadu faktiskās izpildes dati, transportlīdzekļu un naftas produktu patēriņa struktūras izmaiņu tendences.

Akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumi 2006. gadā tiek prognozēti 248,0 milj. latu apmērā, kas ir par 61,1 milj. latu jeb 32,7% vairāk nekā plānots 2005. gadā.

Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un alum

2005. gada astoņos mēnešos akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi bija 35,8 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu ir par 29,1% vairāk. Ieņēmumu pieaugumu galvenokārt noteica alkoholisko dzērienu kopējā patēriņa pieaugums.

2005. gada astoņos mēnešos akcīzes nodokļa pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi bija 30,8 milj. latu, un salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu tie palielinājās par 28,0 procentiem.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju alkoholisko dzērienu realizācijas apjoma pieaugums 2005. gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar 2004. gada septiņiem mēnešiem bija 28,6 procenti.

3.17. att. Alkoholisko dzērienu realizācija, tūkst. dekalitru.
(Datu avots: VID Akcīzes preču pārvalde).

Jāatzīmē, ka būtiski ar alkoholisko dzērienu ražošanu un produkcijas realizāciju saistītus rādītājus ietekmē lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs AS „Latvijas Balzams“. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju 2005. gada pirmajā pusē AS „Latvijas Balzama“ ražotās produkcijas realizācijas īpatsvars bija 39,4% no Latvijā kopumā realizētajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Ņemot vērā iepriekšējos gados novērotās alkoholisko dzērienu patēriņa tendences, kā arī to, ka kopējos akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumus galvenokārt ietekmē pārējo alkoholisko dzērienu grupas ieņēmumi un ar tiem saistītie faktori, kopumā 2006. gadā akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi tiek prognozēti 62,2 milj. latu apmērā, kas ir par 20,0% vairāk nekā plānots 2005. gadā.

2005. gada astoņos mēnešos akcīzes nodokļa alum ieņēmumi salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu pieauga par 5,8% un bija 6,2 milj. latu. Akcīzes nodokļa alum ieņēmumu pieaugumu galvenokārt noteica alus realizācijas apjoma pieaugums 2005. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2004. gada pirmo pusi, kas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju bija 1,3 procenti.

2006. gadā akcīzes nodokļa alum ieņēmumi tiek prognozēti 9,3 milj. latu apmērā, kas ir par 6,0% vairāk nekā plānots 2005. gadā.

Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem

2005. gada astoņos mēnešos akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumi valsts budžetā tika iekasēti 24,6 milj. latu apmērā, kas ir par 8,4 milj. latu jeb 51,5% vairāk nekā 2004. gada atbilstošajā periodā. 2005. gada astoņos mēnešos akcīzes nodokļa cigaretēm ieņēmumi veidoja 99,4% no kopējiem akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumiem un salīdzinājumā ar 2004. gada astoņiem mēnešiem pieauga par 52,4 procentiem.

Akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumu pieaugumu pamatā noteica akcīzes nodokļa likmju palielinājums no 2005. gada 1. janvāra. Likmju palielinājuma rezultātā 2005. gada janvārī akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumi tika iekasēti 11,9 milj. latu apmērā. Tā kā likumdošana neparedz veikt nodokļa pārrēķinu par starpību starp veco un jauno nodokļa likmi, 2004. gada decembrī tika izlaists apgrozībā liels tabakas izstrādājumu apjoms, par kuru nodoklis, ņemot vērā maksāšanas kārtību, tika samaksāts 2005. gada janvārī.

Būtisks akcīzes nodokļa likmju pieaugums cigaretēm, kā arī cigarešu cenu pieaugums un izmaiņas cigarešu patēriņa tendencēs var būtiski ietekmēt kopējos akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumus.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju cigarešu realizācijas apjoms 2005. gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošo periodu 2004. gadā ir samazinājies par 33,1 procentu.

Tiek prognozēts, ka 2006. gadā salīdzinājumā ar plānoto 2005. gadā akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumi pieaugs par 25,0% un būs 45,8 milj. latu. Ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošinās akcīzes nodokļa likmju pieaugums, kompensējot patēriņa apjoma samazinājumu.

Akcīzes nodoklis kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem

2005. gada astoņos mēnešos akcīzes nodokļa kafijai ieņēmumi bija 1,9 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu palielinājās par 36,1 tūkst. latu jeb 1,9 procentiem. Savukārt akcīzes nodokļa bezalkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi bija 1,5 milj. latu, salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu tie palielinājās par 137,7 tūkst. latu jeb 10,4 procentiem.

Pamatojoties uz iepriekšējo gadu datiem, akcīzes nodokļa kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi 2006. gadā tiek prognozēti 5,4 milj. latu apmērā.

Akcīzes nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori 2006. gadā

+ iekšzemes pieprasījuma pieaugums par 11,5%

+ iedzīvotāju pirktspējas pieaugums

+ akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana cigaretēm

+ nodokļa administrēšanas uzlabošana

3.18. att. Akcīzes nodokļa ieņēmumi, milj. latu.

3.19. att. Akcīzes nodokļa ieņēmumu procentos no IKP (kreisā ass),
IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums.

3.11. tabula. Akcīzes nodoklis pa veidiem* (milj. latu)

	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	fakts				plāns	prognoze
Akcīzes nodoklis, milj. latu	155,4	171,5	205,4	234,6	289,3	370,7
Alkoholiskie dzērieni	40,6	41,0	40,9	44,3	51,9	62,2
pieauguma tempi faktiskajās cenās, %		1,2%	-0,4%	8,4%	17,0%	20,0%
Alus	3,3	4,3	9,1	8,7	8,8	9,3
pieauguma tempi faktiskajās cenās, %		29,8%	111,8%	-4,8%	0,6%	6,0%
Naftas produkti	85,7	101,3	128,2	148,4	187,0	248,0
pieauguma tempi faktiskajās cenās, %		18,2%	26,6%	15,7%	26,0%	32,7%
Tabakas izstrādājumi	21,7	20,4	22,6	28,5	36,6	45,8
pieauguma tempi faktiskajās cenās, %		-6,2%	10,7%	26,4%	28,5%	25,0%
Pārējās akcīzes preces	4,1	4,4	4,6	4,7	5,1	5,4
pieauguma tempi faktiskajās cenās, %		9,1%	4,4%	0,7%	8,7%	5,5%

*neieskaitot akcīzes nodokli vieglajiem automobiļiem un motocikliem

3.12. tabula. Akcīzes nodoklis* (milj. latu)

	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	fakts				plāns	prognoze
Akcīzes nodoklis, milj. latu	155,4	171,5	205,4	234,6	289,3	370,7
pieauguma tempi faktiskajās cenās, %		10,4%	19,8%	14,2%	23,3%	28,1%
pieauguma tempi salīdzināmās cenās, %		8,3%	16,4%	7,5%	15,9%	22,6%
% no IKP	3,0%	3,0%	3,3%	3,2%	3,4%	3,9%

*neieskaitot akcīzes nodokli vieglajiem automobiļiem un motocikliem

Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis

2005. gada astoņos mēnešos vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi bija 6,1 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu (ieskaitot akcīzes nodokļa vieglajiem automobiļiem un motocikliem ieņēmumus) ir par 1,3 milj. latu jeb 27,5% vairāk. Kopumā 2005. gadā vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi ir plānoti 8,1 milj. latu.

Saskaņā ar likumu „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli“ aprēķināto nodokli valsts budžetā iemaksā pirms attiecīgā vieglā automobiļa vai motocikla reģistrācijas Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Saskaņā ar CSDD informāciju pirmo reizi reģistrēto vieglo automobiļu skaits Latvijā 2005. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu ir palielinājies par 15,2 procentiem.

Pamatojoties uz iepriekšējo gadu Ceļu satiksmes drošības direkcijas apkopoto statistiku par pirmo reizi reģistrēto vieglo automobiļu un motociklu skaitu Latvijā, vidējā termiņā tiek prognozēts pirmo reizi reģistrējamo vieglo automobiļu un motociklu skaita pieaugums, līdz ar to vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumu pieaugums.

2006. gadā vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 10,4 milj. latu apmērā.

Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori 2006. gadā

+ pirmo reizi reģistrējamo vieglo automobiļu un motociklu skaita pieaugums

3.20. att. Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi, milj. latu.

3.21. att. Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumu procentos no IKP (kreisā ass), IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums.

3.13. tabula. Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis* (milj. latu)

	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	fakts				plāns	prognoze
Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis, milj. latu	5,6	6,0	6,7	7,3	8,1	10,4
pieauguma tempi faktiskajās cenās, %		7,8%	11,3%	8,8%	11,2%	28,0%
pieauguma tempi salīdzināmās cenās, %		5,8%	8,2%	2,4%	4,5%	22,5%
% no IKP	0,1%	0,1%	0,1%	0,1%	0,1%	0,1%

*ieskaitot akcīzes nodokli vieglajiem automobiļiem un motocikliem, kas tika iekasēts saskaņā ar 1999. gada 25. novembra likumu „Par akcīzes nodokli“ (zaudēja spēku 2004. gada 1. maijā).

Muitas nodoklis

Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā kļuva saistoši Eiropas Savienības muitas likumdošanas akti. Tādējādi Eiropas Savienības muitas nodokļa likmes un tirdzniecības politikas pasākumi tiek piemēroti attiecībā pret tām precēm, kas tiek importētas no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Sākot ar 2004. gada 1. maiju, pārvadājot preces Eiropas Savienības iekšienē, vairs nav jāmaksā muitas nodoklis, bet attiecībā pret precēm, kas tiek importētas no ārpus Eiropas Savienības esošām valstīm, tiek piemēroti Eiropas Savienības noteiktie muitas tarifi.

2005. gada astoņos mēnešos muitas nodokļa ieņēmumi bija 12,1 milj. latu, kas ir par 1,1 milj. latu jeb 9,5% vairāk salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu.

Muitas nodokļa ieņēmumu plāns 2006. gadam ir sagatavots, galvenokārt pamatojoties uz preču importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Savienības vidējās svērtās muitas nodokļa likmes prognozēm. Tādējādi prognozēts, ka 2006. gadā muitas nodokļa ieņēmumi būs 19,1 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2005. gada plānu ir par 0,8 milj. latu jeb 4,6% vairāk.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2005. gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu, imports no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis palielinājās par 154,7 milj. latu jeb 30,1%.

Muitas nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori 2006. gadā

+ importa pieaugums no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis

3.22. att. Muitas nodokļa ieņēmumi, milj. latu.

3.23. att. Muitas nodokļa ieņēmumu procentos no IKP (kreisā ass),
IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums.

3.14. tabula. Muitas nodoklis (milj. latu)

	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	fakts				plāns	prognoze
Muitas nodoklis, milj. latu	15,3	15,1	18,8	17,1	18,2	19,1
pieauguma tempi faktiskās cenās, %	6,4	-1,6	24,5	-8,7	6,3	4,6
pieauguma tempi salīdzināmās cenās, %	3,8	-3,5	21,0	-14,0	-0,1	0,1
% no IKP	0,3	0,3	0,3	0,2	0,2	0,2

3.1.3. Pārējie nodokļi

Dabas resursu nodoklis

Dabas resursu nodokļa mērķis ir ierobežot resursu nesaimniecisku izmantošanu un vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunas un pilnveidotas tehnoloģijas ieviešanu, kas samazina piesārņojumu, atbalstīt ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecībā, kā arī veidot aizsardzības pasākumu finansiālo nodrošinājumu.

Dabas resursu nodokļa maksājumi ir tieši saistīti ar Latvijas uzņēmumu ekonomiskajām aktivitātēm un to izraisītajām vides noslodzēm. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā un pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos.

2005. gada astoņos mēnešos kopējie dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija 7,4 milj. latu, kas ir par 1,7 milj. latu jeb 29,5% vairāk salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu.

Likumdošanas izmaiņas

Likumprojekts „Dabas resursu nodokļa likums” (atbalstīts Ministru kabineta komitejas 2005. gada 19. septembra sēdē, protokollēmums Nr. 37 10.§) paredz, ka:

· ar 2006. gada 1. jūliju ar nodokli tiks apliktas elektriskās un elektroniskās iekārtas saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu;

· ar 2006. gada 1. janvāri netiks piemērots nodoklis par bīstamo atkritumu sadedzināšanu.

Paredzams, ka minētie grozījumi 2006. gadā radīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu palielinājumu par 662,0 tūkst. latu, bet pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumu samazinājumu par 240,0 tūkst. latu.

Kopējie dabas resursu nodokļa ieņēmumi 2006. gadā tiek prognozēti 8,6 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2005. gada plānu ir par 0,1 milj. latu jeb 1,3% vairāk. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2006. gadā tiek prognozēti 7,4 milj. latu apmērā.

Dabas resursu nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori 2006. gadā
+ uzņēmumu ekonomiskās aktivitātes kāpums + lielāka vides noslodze + elektrisko un elektronisko iekārtu aplikšana ar nodokli (fiskālā ietekme 662,0 tūkst latu)	– vides aizsardzības pasākumi – nodokļa atvieglojumi un atlaides – nodokļa likmes nepiemērošana par bīstamo atkritumu sadedzināšanu (fiskālā ietekme - 240,0 tūkst. latu)

3.24. att. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi, milj. latu.

3.25. att. Dabas resursu nodokļa ieņēmumu procentos no IKP (kreisā ass),
IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums.

3.15. tabula. Dabas resursu nodoklis (milj. latu)

	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	fakts				plāns	prognoze
Dabas resursu nodoklis, milj. latu	10,5	10,8	9,8	8,3	8,5	8,6
pieauguma tempi faktiskās cenās, %	1,7	2,3	-9,0	-15,8	2,3	1,3
pieauguma tempi salīdzināmās cenās, %	-0,8	0,4	-11,6	-20,7	-3,8	-3,0
% no IKP	0,2	0,2	0,2	0,1	0,1	0,1

3.16. tabula. Dabas resursu ieņēmumi pa budžetiem (milj. latu)

	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	fakts				plāns	prognoze
Dabas resursu nodoklis, milj. latu	10,5	10,8	9,8	8,3	8,5	8,6
Valsts budžetā	8,1	8,6	7,8	6,1	7,0	7,4
Pašvaldību speciālajā budžetā	2,4	2,2	2,1	2,2	1,5	1,2

Izložu un azartspēļu nodoklis

Izložu un azartspēļu nodokli maksā uzņēmumi, kas likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli“ noteiktajā kārtībā saņēmuši speciālu atļauju izložu un azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai. Ienākumi no azartspēļu nodokļa 75 procentu apmērā tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā, bet 25 procentu apmērā ieskaitāmi tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle. Savukārt ienākumi no valsts mēroga izložu nodokļa tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā, bet no vietējā mēroga izložu nodokļa — tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta izloze.

2005. gada astoņos mēnešos izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi bija 8,6 milj. latu, kas ir par 2,0 milj. latu jeb 29,7% vairāk salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu.

2006. gadā nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 14,2 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2005. gada plānu ir par 1,5 milj. latu jeb 11,7% vairāk. Izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti atbilstoši Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas aprēķiniem.

Izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori 2006. gadā
+ izložu un azartspēļu organizēšanas uzraudzība un kontrole, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un uzraudzības un kontroles metodes	- nerentablo azartspēļu iekārtu izņemšana no tirgus - stingrākas prasības azartspēļu organizēšanas vietām

3.26. att. Ieņēmumi no izložu un azartspēļu nodokļa, milj. latu.

3.27. att. Izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumu procentos no IKP (kreisā ass),
IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums.

3.17. tabula. Izložu un azartspēļu nodoklis (milj. latu)

	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	fakts				plāns	prognoze
Izložu un azartspēļu nodoklis, milj. latu	5,3	7,4	7,8	10,2	12,7	14,2
pieauguma tempi faktiskās cenās, %	11,3	38,1	5,6	31,2	24,9	11,7
pieauguma tempi salīdzināmās cenās, %	8,6	35,5	2,6	23,5	17,4	6,9
% no IKP	0,1	0,1	0,1	0,1	0,2	0,2

3.18. tabula. Izložu un azartspēļu nodoklis (milj. latu)

	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	fakts				plāns	prognoze
Izložu un azartspēļu nodoklis, milj. latu	5,3	7,4	7,8	10,2	12,7	14,2
Valsts budžetā	4,0	5,6	5,9	7,7	9,6	10,8
Pašvaldību speciālajā budžetā	1,3	1,8	1,9	2,5	3,1	3,5

3.2. Nenodokļu ieņēmumi

Valsts budžetā atbilstoši likumdošanā noteiktajam tiek ieskaitīti dažādi nenodokļu ieņēmumi – valsts nodevas un maksājumi.

2006. gadā valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi tiek prognozēti 207,4 milj. latu apmērā.

2005. gada astoņos mēnešos nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā tika iekasēti 129,7 milj. latu apmērā, kas ir par 35,5 milj. latu jeb 37,7% vairāk nekā 2004. gada atbilstošajā periodā.

2005. gada astoņos mēnešos nenodokļu ieņēmumos vislielākais īpatsvars 37,0% bija ieņēmumiem no dividendēm (maksājumiem) par valsts kapitāla izmantošanu 48,0 milj. latu apmērā. Ievērojamas nenodokļu ieņēmumu summas 2005. gada astoņos mēnešos valsts pamatbudžets saņēma no valsts nodevām par juridiskiem un citiem pakalpojumiem 29,1 milj. latu jeb 22,4% no iekasēto nenodokļu kopsummas un no speciāliem mērķiem paredzētām valsts nodevām 15,8 milj. latu jeb 12,1% no iekasēto nenodokļu kopsummas.

Galvenie valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi ir:

Latvijas Bankas maksājums

Latvijas Bankas maksājums valsts pamatbudžetā tiek veikts saskaņā ar likuma „Par Latvijas Banku“ 18.¹ panta 2. daļu.

2005. gada astoņos mēnešos ieņēmumi no Latvijas bankas maksājuma bija 0,5 milj. latu, kas ir par 1,8 milj. latu jeb 78,2% mazāk nekā 2004. gada atbilstošajā periodā.

Pamatojoties uz Latvijas Bankas prognozēm, 2006. gadā Latvijas Bankas maksājums tiek plānots 0,2 milj. latu apmērā. Latvijas Bankas maksājuma samazinājums skaidrojams ar plānoto peļņas samazinājumu. Latvijas Banka plāno, ka 2005. gada peļņa pirms sadales būs aptuveni 1,1 milj. latu apmērā.

Dividendes (maksājumi) par valsts kapitāla izmantošanu

Sagatavojot plānu dividendēm (maksājumiem) par valsts kapitāla izmantošanu 2006. gadam tiek pieņemts, ka uzņēmumi, kas ir maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu maksātāji, 2005. gadā būs darbojušies ar peļņu.

2005. gada astoņos mēnešos dividendes (maksājumi) par valsts kapitāla izmantošanu tika iekasēti 48,0 milj. latu apmērā. Lielākos maksājumus veica:

· SIA “Lattelekom” 22,2 milj. latu apmērā. Pamatojoties uz Lursoft informāciju SIA “Lattelekom” peļņa pēc nodokļu nomaksas 2004. gadā bija 33,5 milj. latu. Kopumā dividendes tika izmaksātas 43,5* milj. latu apmērā, tai skaitā 22,2 milj. latu valsts budžetā, ko noteica gan 2004. gadā gūtā peļņa, gan dalība “Latvijas Mobila Telefona” kapitālā;

· VAS „Latvijas meži“ 12,4 milj. latu apmērā;

· VAS „Latvenergo“ 7,4 milj. latu apmērā;

· SIA „Latvijas Mobilais Telefons“ 2,7 milj. latu apmērā.

Dividendes (maksājumi) par valsts kapitāla izmantošanu 2006. gadā tiek prognozētas 27,9 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2005. gada plānu ir par  19,9 milj. latu jeb 41,6% mazāk. Samazinājumu galvenokārt nosaka SIA „Lattelekom” ieņēmumu no dividendēm prognozētais samazinājums. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju 2006. gadā valsts budžetā ieņēmumi no SIA „Lattelekom” dividendēm tiek prognozēti 7,5 milj. latu apmērā, t.i., par 14,6 milj. latu jeb 65,9% mazāk nekā 2005. gadā.

Atbilstoši 2004. gada 30. novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 996 „Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskatīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa un citi maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu” 5. punktam, VAS „Latvenergo“ 2006. gadā ir jāieskaita valsts pamatbudžetā papildus dividendes 1,1 milj. latu apmērā.

VAS „Latvijas valsts meži“ maksājums 2006. gadā tiek prognozēts 11,4 milj. latu apmērā.

Procentu maksājumi par kredītiem

Ieņēmumi no procentu maksājumiem tiek prognozēti atbilstoši noslēgtajiem aizdevumu līgumiem. 2006. gadā procentu maksājumi par kredītiem tiek prognozēti 9,3 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2005. gada plānu ir par 0,8 milj. latu jeb 7,9% mazāk.

2005. gada astoņos mēnešos procentu maksājumi par kredītiem tika iekasēti 7,7 milj. latu apmērā, kas ir par 1,9 milj. latu jeb 19,5% mazāk nekā 2004. gada astoņos mēnešos.

Plānoto ieņēmumu samazinājumu ir veicinājuši tālāk minētie faktori.

2005.gada laikā aizdevumu likmes ir turpinājušas samazināties un šobrīd tās atrodas vēsturiski zemākajās robežās. Šobrīd valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru garākais termiņš ir desmit gadi un vidējā peļņas likme saskaņā ar 2004.gada 22.septembra izsoles rezultātiem ir 4,86 %, bet vidējā peļņas likme piecgadīgajiem valsts iekšējā aizņēmumu vērtspapīriem saskaņā ar 2005.gada 22.marta izsoles rezultātiem ir pat 3,30 %. Tāpēc lielākā daļa aizņēmumu ņēmēju izvēlas fiksēt aizdevuma likmi uz piecu gadu periodu. Pēdējo gadu laikā, izprotot procentu maksājumu uzlikto slogu pašvaldībām, pēc pašvaldību lūguma ar finanšu ministra rīkojumu tiek samazinātas arī iepriekš izsniegto aizdevumu procentu likmes.

Savukārt, lai finansētu valsts pensiju speciālā budžeta un invaliditātes, maternitātes un slimību speciālā budžeta finansiālo deficītu, 1999., 2000., 2001. un 2002.gados tika veikti aizņēmumi no valsts pamatbudžeta. BO VAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” (turpmāk – BO VAS VSAA) ar Valsts kasi atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajam aizņēmuma no valsts pamatbudžeta apmēram slēdza aizdevumu līgumus, kuros tika noteikti aizdevuma procenti un to piemērošanas kārtība. Tā kā valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets pēdējos gados tiek plānots ar pozitīvu finansiālo bilanci, tad BO VAS VSAA veic pirmstermiņa aizdevumu atmaksu atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā apstiprinātajam apmēram. Atmaksu rezultātā ik gadus samazinās kredītprocentu maksājumu apjoms. 2004.gadā tika plānots, ka 2005.gada laikā BO VAS VSAA procentos par aizdevumu izmantošanu samaksās 2,6 milj. latu, taču 2005.gada laikā faktiski jau ir saņemti un līdz 2005.gada beigām vēl tiks saņemti kopumā tikai 1,5 milj. latu. Savukārt 2006.gada laikā saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem BO VAS VSAA būtu jāveic procentu maksājumi 1,1 milj. latu apmērā, taču minētā summa var samazināties, ja tiks veiktas pirmstermiņa aizdevumu atmaksas.

Procentu maksājumi par valdības depozītu

2005. gada astoņos mēnešos procentu maksājumi par valdības depozītu tika iekasēti 3,5 milj. latu apmērā, kas ir par 0,8 milj. latu jeb 27,3% vairāk nekā 2004. gada atbilstošajā periodā.

2006. gadā procentu maksājumi par valdības depozītu tiek prognozēti 2,5 milj. latu, kas ir par 0,8 milj. latu jeb 24,0% mazāk nekā 2005. gada plāns.

Novērtējot procentu ieņēmumus par valdības depozītu 2006.gadā, ieņēmumu apjomu galvenokārt ietekmē divi faktori – valsts budžeta uz laiku brīvo līdzekļu apjoms, kuru var izvietot termiņnoguldījumos, un līdzekļu izvietošanas procentu likmes.

Valsts budžeta izpildes nodrošināšanai mēneša ietvaros nepieciešamā likvīdo resursu rezerve ir vidēji 60 – 80 milj.latu. Tomēr, ņemot vērā līdzšinējās tendences, kad valsts budžeta izpilde kalendārā gada pirmajā pusē parasti ir labāka nekā prognozēts (deficīts būtiski palielinās tieši gada pēdējos mēnešos) un efektīvu aizņemšanos iespējams veikt tikai vienmērīgi visa gada laikā, var prognozēt, ka Valsts kases rīcībā esošais līdzekļu apjoms atsevišķos laika periodos pārsniegs likvīdo resursu rezervi. Plānots, ka vidējais brīvo resursu atlikums (uz mēneša sākumu) 2006.gadā varētu veidot aptuveni 110 milj. latu.

Lai arī ievērojamu daļu no aizņēmumiem valsts budžeta deficīta segšanai un centrālās valdības parāda pārfinansēšanai veido aizņēmumi ārvalstu valūtās, pie tam papildu ārvalstu valūtu resursi tiek iegūti Eiropas Savienības politiku instrumentu ietvaros, valsts budžeta izdevumos lielāko īpatsvaru veido izdevumi latos, tāpēc nepieciešamie līdzekļi tiek iegūti no ārvalstu valūtu konvertācijām uz latiem. Līdz ar to var prognozēt, ka arī 2006.gadā lielāko daļu no izvietojamā resursu apjoma joprojām veidos tieši latu resursi. Jāatzīmē, ka Latvijas Banka pēdējā laikā ir veikusi vairākus pasākumus latu procentu likmju paaugstināšanai (piemēram obligāto rezervju normas paaugstināšana), taču šo pasākumu efekts līdz šim ir bijis ļoti īslaicīgs. Pie tam jau kopš 2005.gada sākuma ir novērojama izteikta latu un eiro īstermiņa procentu likmju konverģence, kā rezultātā latu resursu likmes atrodas savos vēsturiski zemākajos līmeņos vai tuvu tiem. Lai arī makroekonomiskie dati liecina par samērā augstu inflācijas līmeni, kas iespējams varētu stimulēt Latvijas Banku arī turpmāk padziļinātu uzmanību pievērst pasākumiem latu procentu likmju paaugstināšanai, šobrīd saskaņā ar aktuālajām finanšu tirgus dalībnieku aptaujām neliels īstermiņa procentu likmju kāpums aptuveni 20 bāzes punktu apmērā varētu notikt ne ātrāk kā 2006.gada pirmajā pusē, ko pamatā ietekmēs eirozonas ekonomikas atveseļošanās tempi. Līdz ar to var pieņemt, ka vidējās īstermiņa resursu procentu likmes variēs aptuveni 2,20 – 2,40% apmērā. Lai arī citu rīcībā esošo resursu izvietošanas likmes tiek prognozētas nedaudz zemākas par īstermiņa latu resursu izvietošanas likmēm, tās varētu kompensēt ieguvumi no atsevišķiem ilgtermiņa latu resursu izvietošanas darījumiem.

Valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem

Valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem veido liels skaits dažādu valsts nodevu, no kurām lielākās ir nodeva par īpašuma un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, nodeva par darbību veikšanu tiesu iestādēs, Zemesgrāmatu kancelejas nodeva, nodeva par konsulāro amatpersonu sniegtajiem pakalpojumiem un nodeva par darbību veikšanu Uzņēmumu reģistrā.

2005. gada astoņos mēnešos valsts nodeva par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem tika iekasēta 29,1 milj. latu apmērā, kas ir par 6,1 milj. latu jeb 26,7% vairāk nekā 2004. gada atbilstošajā periodā. Lielākie ieņēmumi 18,3 milj. latu apmērā bija no nodevas par īpašuma un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, no nodevas par darbību veikšanu tiesu iestādēs 2,2 milj. latu apmērā un no Zemesgrāmatu kancelejas nodevas 1,9 milj. latu apmērā.

2006. gadā valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem tiek prognozētas 41,5 milj. latu apmērā, kas ir par 1,2 milj. latu jeb 3,0% vairāk nekā 2005. gada plāns.

Valsts nodeva par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai

2005. gada astoņos mēnešos ieņēmumi no valsts nodevas par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu samazinājās par 0,1 milj. latu jeb 12,5% un bija 0,9 milj. latu. Lielākie ieņēmumi bija no preču un pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodevas 0,3 milj. latu apmērā, no pārējām nodevām par speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem 0,2 milj. latu apmērā un no valsts nodevas par speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu uzņēmējdarbībai ar akcīzes precēm 0,1 milj. latu apmērā.

2006. gadā ieņēmumi no valsts nodevas par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai tiek prognozēti 1,8 milj. latu apmērā, kas ir par 43,0 tūkst. latu jeb 2,4% mazāk nekā 2005. gada plāns. Tajā skaitā ieņēmumi no valsts nodevas par preču un pakalpojumu loteriju organizēšanu 2006. gadā tiek prognozēti 0,3 milj. latu apmērā.

Speciāliem mērķiem paredzētās valsts nodevas

2005. gada astoņos mēnešos ieņēmumi no speciāliem mērķiem paredzētajām valsts nodevām bija 15,8 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu ir par 2,7 milj. latu jeb 20,3% vairāk.

Speciāliem mērķiem paredzētās valsts nodevas 2006. gadā tiek prognozētas 26,2 milj. latu apmērā, kas ir par 1,3 milj. latu jeb 5,3% vairāk nekā 2005. gada plāns.

Transportlīdzekļa ikgadējā nodeva 2006. gadā tiek prognozēta 21,5 milj. latu apmērā, kas ir par 1,2 milj. latu jeb 5,8% vairāk nekā plāns 2005. gadā. Savukārt izložu un azartspēļu valsts nodeva, pamatojoties uz to, ka līdz 2005. gada beigām plānots pieņemt jaunu izložu un azartspēļu likumu, kas stāsies spēkā 2006. gada 1. janvārī, tiek prognozēta 1,7 milj. latu apmērā, kas ir par 0,1 milj. latu jeb 6,7% mazāk nekā plānots 2005. gadā.

Cukura ražošanas nodeva 2006. gadā tiek prognozēta 0,7 milj. latu apmērā, kas ir par 0,1 milj. latu jeb 18,5% vairāk nekā 2005. gadā plāns. Cukura ražošanas nodeva tiek noteikta, lai nodrošinātu kopējās lauksaimniecības politikas realizāciju un stabilitāti cukura tirgū. Nodevas ieņēmumi tiek plānoti, pamatojoties uz Eiropas Padomes 2001. gada 19. jūnija regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgu kopēju organizāciju. Saskaņā ar šo regulu tiek noteikta intervences cena, kas baltajam cukuram 2001./2002. līdz 2005./2006. tirdzniecības gadam ir 63,19 EUR/100 kg., kā arī tiek noteikta cukura ražošanas kvota, kuru piešķir Kopienas dalībvalstīm. 2005./2006. tirdzniecības gadam cukura ražošanas pamatkvota (A kvota) ir noteikta 66,4 tūkst. tonnu apjomā un cukura ražošanas papildu kvota (B kvota) 105 tonnu apjomā.

Pārējās valsts nodevas

2005. gada astoņos mēnešos pārējās valsts nodevas tika iekasētas 0,7 milj. latu apmērā, kas ir par 9,1 tūkst. latu jeb 1,2% vairāk nekā 2004. gada atbilstošajā periodā.

2006. gadā pārējās valsts nodevas tiek prognozētas 0,7 milj. latu apmērā, kas ir par 0,2 milj. latu jeb 24,2% mazāk nekā plāns 2005. gadā.

Lielākā šajā postenī ieskaitāmā nodeva ir valsts nodeva par azartspēļu iekārtu marķēšanu. Pamatojoties uz to, ka līdz 2005. gada beigām plānots pieņemt jaunu izložu un azartspēļu likumu, kas stāsies spēkā 2006. gada 1. janvārī, valsts nodeva par azartspēļu iekārtu marķēšanu 2006. gadā tiek prognozēta 0,6 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2005. gada plānu ir par 0,2 milj. latu jeb 27,3% mazāk.

Sodi un sankcijas

2005. gada astoņos mēnešos ieņēmumi no sodiem un sankcijām valsts pamatbudžetā veidoja 5,8 milj. latu, kas ir par 1,0 milj. latu jeb 14,7 % mazāk nekā 2004. gada atbilstošajā periodā.

2006. gadā ieņēmumi no sodiem un sankcijām tiek prognozēti 12,3 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2005. gada plānu ir par 0,8 milj. latu jeb 6,1% mazāk. Lielākie ieņēmumi 2006. gadā tiek plānoti no naudas sodiem, kurus iekasē Ceļu policija 5,2 milj. latu apmērā, kā arī no iemaksām par Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēs atklātām slēpto un samazināto ienākumu summām 2,3 milj. latu apmērā.

Pārējie nenodokļu ieņēmumi

2005. gada astoņos mēnešos ieņēmumi no pārējiem nenodokļu ieņēmumiem bija 17,5 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu ir par 4,7 milj. latu jeb 37,1% vairāk. Lielākie ieņēmumi bija no UMTS licences 6,7 milj. latu apmērā. Papildus ieņēmumi valsts budžetā tika iekasēti, jo 2005. gada martā tika rīkota izsole par trešo mobilo operatora licenci UMTS tīklā, kurā uzvarēja Lietuvas kompānija “Bite GSM”, par licenci piedāvājot 5,4 milj. latu vairāk nekā izsoles sākumcena. Pārējos nenodokļu ieņēmumus veidoja arī Eiropas Kopienas vienreizējā pievienošanās akta maksājums, kas 2005. gada astoņos mēnešos bija 1,8 milj. latu.

Valsts pamatbudžeta pārējie nenodokļi 2006. gadā tiek prognozēti 84,9 milj. latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta pārējos nenodokļu ieņēmumos tiek ieskaitīti ieņēmumi no Eiropas Savienības vienreizējā pievienošanās akta maksājuma. Šo maksājumu nosaka Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, 30. pants. Maksājums tiek maksāts no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta vienu reizi mēnesī. Saskaņā ar pievienošanās aktā noteikto šie ieņēmumi 2006. gadā tiek prognozēti 2,6 milj. latu apmērā.

3.3. Pašu ieņēmumi un ārvalstu finanšu palīdzība

2005. gada astoņos mēnešos valsts pamatbudžetā budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem bija 64,6 milj. latu, tas ir par 7,9 milj. latu jeb 14,0% vairāk nekā 2004. gada atbilstošajā periodā. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem 2005. gada astoņos mēnešos bija 15,0 tūkst. latu.

2006. gadā budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem valsts pamatbudžetā plānoti 101,0 milj. latu, bet valsts speciālajā budžetā — 73,7 tūkst. latu.

2005. gada astoņos mēnešos ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības valsts pamatbudžetā bija 172,5 milj. latu, tas ir par 91,6 milj. latu vairāk nekā 2004. gada atbilstošajā periodā. 2006. gadā ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības valsts pamatbudžetā plānoti 453,5 milj. latu apmērā.

---

* Datu avots: www.lursoft.lv

* neto iekšzemē iekasētā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir starpība starp iekšzemē iekasētā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu summu un nodokļa atmaksām.

* Datu avots: www.lattelekom.lv