2.3. Pašvaldību budžetu projekts

Pašvaldību budžeta ieņēmumi veidojas no nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem, valsts dotācijām un mērķdotācijām un pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumiem.

2.3.1. Pašvaldību budžeti

2006. gadā pašvaldību budžeta ieņēmumi tiek prognozēti 879,5 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2005. gada novērtējumu ir par 12,7% vairāk.

2.10. tabula. Pašvaldību budžeta struktūra* (milj. latu)

 

2002

2003

2004

2005

2006

 

fakts

novērtējums

projekts

Ieņēmumi

506,2

581,4

679,0

780,5

879,5

1. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi

467,2

538,7

631,4

712,5

806,9

1.1. Nodokļu ieņēmumi

275,1

318,4

369,8

421,0

477,5

   1.1.1.Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

226,7

264,7

310,6

358,6

412,6

   1.1.2.Nodokļi no īpašuma

46,7

51,9

56,8

59,3

61,4

t.sk. saimnieciskā gada ieņēmumi

43,6

48,5

50,8

55,8

58,6

parādu maksājumi

3,0

3,4

6,0

3,5

2,8

   1.1.3.Iekšējie nodokļi par pakalp. un precēm

1,8

1,9

2,5

3,1

3,5

1.2. Nenodokļu ieņēmumi**

25,1

34,5

46,5

38,9

46,0

1.3. Pašu ieņēmumi

27,5

28,4

33,5

42,7

35,5

1.4. Pārskaitījumi no citiem budžetiem

139,5

157,4

181,6

209,9

247,9

2. Pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumi

39,0

42,6

47,6

68,0

72,6

2.1. Dabas resursu nodoklis

2,1

2,1

2,2

1,5

1,2

2.2. Pārējie ieņēmumi

48,6

49,1

54,3

66,5

71,4

    t.sk. ziedojumi un dāvinājumi

5,6

3,1

3,5

2,5

2,0

          pārskaitījumi no citiem budžetiem

20,8

25,2

25,4

31,0

42,7

Izdevumi

551,9

604,6

687,5

809,8

908,8

1. Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi

499,7

552,9

631,6

741,8

836,2

      1.1. Uzturēšanas izdevumi

405,0

465,7

540,7

641,2

710,4

      1.2. Kapitālie izdevumi

30,3

35,9

54,4

49,9

58,8

      1.3. Investīcijas

64,5

51,3

36,5

50,7

67,0

2. Pašvaldību speciālā budžetu izdevumi

52,2

51,8

55,9

68,0

72,6

      2.1. Uzturēšanas izdevumi

29,0

32,4

33,7

40,7

42,8

      2.2. Kapitālie izdevumi

22,1

17,2

20,6

25,3

27,5

      2.3. Investīcijas

1,1

2,1

1,6

2,0

2,3

Finansiālā bilance

-45,7

-23,2

-8,5

-29,3

-29,3

Tīrie aizdevumi

0,8

-1,0

-0,4

 

 

Fiskālā bilance

-46,4

-22,2

-8,1

-29,3

-29,3

*              Bez savstarpējiem norēķiniem un saņemtajiem transfertu pārskaitījumiem.

**           Ieskaitot ārvalstu finanšu palīdzību.

 


2.11. tabula. Pašvaldību budžeta struktūra (% no iekšzemes kopprodukta)

 

2002

2003

2004

2005

2006

 

fakts

novērtējums

projekts

Ieņēmumi

8,9

9,2

9,3

9,3

9,3

1. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi

8,2

8,5

8,6

8,5

8,5

1.1. Nodokļu ieņēmumi

4,8

5,0

5,0

5,0

5,1

   1.1.1.Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

4,0

4,2

4,2

4,3

4,4

   1.1.2.Nodokļi no īpašuma

0,8

0,8

0,8

0,7

0,7

   t.sk. saimnieciskā gada ieņēmumi

0,8

0,8

0,7

0,7

0,6

          parādu maksājumi

0,1

0,1

0,1

0,0

0,0

   1.1.3.Iekšējie nodokļi par pakalp. un precēm

0,0

0,0

0,0

0,0

0,0

1.2. Nenodokļu ieņēmumi*

0,4

0,5

0,6

0,5

0,5

1.3. Pašu ieņēmumi

0,5

0,4

0,5

0,5

0,4

1.4. Pārskaitījumi no citiem budžetiem

2,5

2,5

2,5

2,5

2,6

2. Pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumi

0,7

0,7

0,6

0,8

0,8

2.1. Dabas resursu nodoklis

0,0

0,0

0,0

0,0

0,0

2.2. Pārējie ieņēmumi

0,9

0,8

0,7

0,8

0,8

    t.sk. ziedojumi un dāvinājumi

0,1

0,0

0,0

0,0

0,0

          pārskaitījumi no citiem budžetiem

0,4

0,4

0,3

0,4

0,5

Izdevumi

9,7

9,6

9,4

9,6

9,6

1. Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi

8,8

8,8

8,6

8,8

8,9

      1.1. Uzturēšanas izdevumi

7,1

7,4

7,4

7,6

7,5

      1.2. Kapitālie izdevumi

0,5

0,6

0,7

0,6

0,6

      1.3. Investīcijas

1,1

0,8

0,5

0,6

0,7

2. Pašvaldību speciālā budžetu izdevumi

0,9

0,8

0,8

0,8

0,8

      2.1. Uzturēšanas izdevumi

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

      2.2. Kapitālie izdevumi

0,4

0,3

0,3

0,3

0,3

      2.3. Investīcijas

0,0

0,0

0,0

0,0

0,0

Finansiālā bilance

-0,8

-0,4

-0,1

-0,3

-0,3

Tīrie aizdevumi

0,0

0,0

0,0

 

 

Fiskālā bilance

-0,8

-0,4

-0,1

-0,3

-0,3

*     Ieskaitot ārvalstu finanšu palīdzību.

 

Prognozēts, ka pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumi 2006. gadā būs 806,9 milj. latu, kas ir par 13,3% vairāk nekā sagaidāms 2005. gadā. Kopumā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gada novērtējumu tiek prognozēti par 15,1% vairāk, ko sekmēs gan darba samaksas, gan arī tautsaimniecībā nodarbināto skaita pakāpenisks pieau­gums. 2006. gadā plānots mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu procentuālo sadalī­jumu starp pašvaldību budžetu un valsts pamatbudžetu, t.i. 75% – maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā un 25% – valsts pamatbudžetā.

Prognozēts, ka 2006. gadā pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi būs 72,6 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2005. gada novērtējumu ir par 6,7% vairāk. Pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumu palielinājumu 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gada novērtējumu galvenokārt ietekmēs prognozējamais pārskaitījumu no citiem budžetiem palielinājums par 11,6 milj. latu jeb 37,5 procentiem.

 

2.3.2. Pašvaldību finanšu izlīdzināšana

2005. gadā pašvaldību kopējā finanšu nepieciešamība tika noteikta 340 530,2 tūkst. latu. 2006. gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas projektā pašvaldību kopējā finanšu nepieciešamība ir paredzēta 407 216,4 tūkst. latu, kas ir par 19,58% vairāk nekā 2005. gadā, bet ne mazāk kā 355 854,1  tūkst. latu, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2005. gadā.

Pēc 2006. gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķiniem pašvaldību iemaksas fondā saskaņā ar likumu “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” un Ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2006.gadā”  ir plānotas 48 897,0 tūkst. latu. Savukārt pašvaldībām nepieciešamā dotācija no fonda ir plānota 56 049,9 tūkst. latu. Līdz ar to valsts budžeta dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 2005. gadā ir plānota 7 152,9 tūkst. latu apmērā.

2006. gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas projektā ir paredzēts, ka iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā veiks 56 pašvaldības, to skaitā Rīgas, Jelgavas, Jūrmalas un Ventspils pašvaldības. Dotāciju no fonda saņems 441 pašvaldības, to skaitā Daugavpils pilsēta, bet 59 pašvaldības ne veiks iemaksas fondā, ne saņems dotāciju no tā.

Lielākie maksātāji fondā, rēķinot procentuāli no vērtētiem ieņēmumiem (iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa), 2006. gadā būs Rīgas rajona Garkalnes pagasts —25,39 %, Rīgas rajona Mārupes pagasts —23,55 procenti un Rīgas rajona Babītes pagasts- 22,82 % . Rīgas pilsētas iemaksas fondā būs lielākās pēc kopējo iemaksu apjoma, kas 2006. gadā ir plānots 31 552,2 tūkst. latu, bet ne procentuāli no vērtētiem ieņēmumiem — 16,07 procenti.

Izdevumi uz vienu iedzīvotāju republikas pilsētu pašvaldību funkciju izpildei tiek plānoti vidēji Ls 64, rajonu pašvaldību funkciju izpildei — vidēji Ls 10, bet pagastu un pilsētu pašvaldību funkciju izpildei vidēji — Ls 61.

Bērniem līdz 6 gadu vecumam vai izdevumiem, kas saistīti ar pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanu, uz vienu bērnu vecuma grupā tiek plānoti republikas pilsētās vidēji Ls 453 un pagastos un rajonu pilsētās vidēji Ls 336.

Jauniešiem vecumā no 7 līdz 18 gadiem vai vispārizglītojošo iestāžu uzturēšanai, izdevumi uz vienu audzēkni plānoti vidēji Ls 340 republikas pilsētās, Ls 285 pagastos un rajonu pilsētās un Ls 38 rajonu pašvaldībām ārpusskolas izglītības iestāžu uzturēšanai.

Kopējie izdevumi uz vienu iedzīvotāju 2006. gadā plānoti republikas pilsētu pašvaldību grupā vidēji Ls 163, pagastu un rajona pilsētu grupā vidēji Ls 164, bet rajona pašvaldību grupā Ls 27.

Šie izdevumi republikas pilsētu pašvaldībām, pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām un rajona pašvaldībām tiek aprēķināti saskaņā ar likumu “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” un tie ir atkarīgi no pašvaldību izdevumu raksturojošajiem kritērijiem un to skaitliskajām vērtībām katrā pašvaldībā, šo kritēriju īpatsvara (relatīvās vērtības) attiecīgajai pašvaldību grupai, kurš ir noteikts likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” pielikumā, un aprēķinātās finanšu nepieciešamības attiecīgajai pašvaldību grupai. Ņemot vērā šos rādītājus, izdevumi pašvaldībām uz vienu iedzīvotāju, uz vienu jaunieti vecumā no 7 līdz 18 gadiem un uz vienu bērnu līdz 6 gadu vecumam ir atšķirīgi.