1. Makroekonomiskās stratēģijas apraksts

1.1. Ārējā ekonomiskā vide

2004. gadā bija vērojams straujākais pasaules ekonomikas pieauguma temps kopš 70-tajiem gadiem, kas tiek vērtēts 5% apmērā (2003. gadā — 3,7%). Straujāku pasaules ekonomisko attīstību 2004. gadā noteica vairāki faktori, ieskaitot, atbilstošas makroekono­miskās politikas, vēsturiski zemākās reālās procentu likmes, celtniecības tirgus attīstība un jaunattīstības valstu izaugsme. Pasaules ekonomikas izaugsmes reģionālais sadalījums 2004. gadā turpināja paplašināties, un spēcīgu ieguldījumu ekonomikas attīstībā deva Eiropas Savienības (ES) jaunās dalībvalstis, Latīņamerikas, Tuvo Austrumu un Āfrikas valstis.

Ekonomiskā aktivitāte eiro zonā un ES 2004. gadā bija augstāka nekā 2003. gadā. IKP pieaugums 2004. gadā, saistībā ar straujāku pasaules ekonomikas un tirdzniecības attīstību, eiro zonā sasniedza 2% un ES kopumā 2,4% (2003. gadā — 0,6% un 1,0%). Ņemot vērā, negaidīto ekonomiskās aktivitātes samazinājumu 2004. gada otrajā pusē, ko ietekmēja augstās naftas cenas un eiro vērtības celšanās, ekonomiskā izaugsme 2005. gada sākumā tiek prognozēta zemāka. Attiecīgi tiek prognozēts, ka IKP pieaugums 2005. gadā eiro zonā būs 1,6% un ES kopumā 2%, 2006. gadā pieaugot un atgriežoties iepriekšējā līmenī. Prognoze 2005./2006. gadam tiek balstīta uz spēcīgāku iekšējā pieprasījuma, patēriņa un investīciju pieaugumu, kā arī uz ekonomikas attīstību veicinošām makroekonomikas politikām. Galvenie ekonomikas virzītājspēki tiek saistīti arī ar zemu inflāciju un algu lēnāku pieaugumu, lab­vēlīgiem finanšu noteikumiem, rentabilitātes palielināšanos un strukturālo reformu progresu, palielinot uzticēšanos starp patērētājiem un uzņēmējiem.

Tiek prognozēts, ka ES nodarbinātība 2005. gadā pieaugs par 0,7% un 2006. gadā par 0,8%, salīdzinot ar 0,5% pieaugumu 2004. gadā. Bet nodarbinātības pieaugums tikai nedaudz ietekmēs bezdarbu, un 2005. gadā tas saglabāsies nemainīgs 9% (2004. gadā 9%), 2006. gadā samazinoties līdz 8,7 procentiem.

2004. gadā pieaugušās energo resursu cenas, kā arī netiešo nodokļu un administratīvi noteikto cenu palielināšanās inflāciju praktiski neietekmēja, tā vidēji saglabājās 2003. gada līmenī 2,1% apmērā. 2005. gada pirmajā pusē eiro zonā saglabājās relatīvi stabils inflācijas līmenis. Šī gada pirmajā pusē patēriņa cenas vidēji pieauga par 2,1%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Inflācijas pieaugumu š.g. pirmajā pusē galvenokārt ietekmēja augošās enerģijas cenas, mājokļu cenu pieaugums, cenu pieaugums alkoholam un tabakai, kā arī transportam un izglītībai. Tiek prognozēts, ka 2005. gadā eiro zonā inflācija samazināsies līdz 1,9% zema vietējo cenu spiediena rezultātā, 2006. gadā samazinoties līdz 1,5 procentiem. ES kopumā tiek prognozēts, ka inflācija arī samazināsies līdz 1,9% 2005. gadā, 2006. gadā samazinoties līdz 1,7 procentiem.

Eiro zonā tiek prognozēti arī turpmāki uzlabojumi valsts finansēs, budžeta deficītam samazinoties līdz 2,6% no IKP (2004. gadā 2,7% un 2003. gadā 2,8%). ES kopumā 2005. gadā budžeta deficīts tiek prognozēts nemainīgs — 2,6% apmērā no IKP.

ASV ekonomikā 2005. un 2006. gadā tiek prognozēts zemāks ikgadējā IKP pieaugums — attiecīgi 3,6% un 3,0% (2004. gadā 4,4%), ko noteiks pakāpenisks īstermiņa un ilgtermiņa procentu likmju kāpums un vājāki fiskālie stimuli, kas negatīvi ietekmēs privātā patēriņa izdevumu apjomu. Līdzīgi arī investīciju pieaugums tiek prognozēts zem 9%, kas bija 2004. gadā. Tiek prognozēts, ka eksporta pieauguma rādītāji 2005. gadā pārsniegs importa rādītājus, kā aizkavēts efekts dolāra vērtības lejupslīdei 2002.-2004. gadā, stabilizējot tirdzniecības un tekošā konta deficīta daļu no IKP 2006. gadā.

Japānas IKP pieaugums ir novērtēts zemāks nekā prognozēts, galvenokārt saistībā ar izmaiņām nacionālajos kontos. Neraugoties uz to, IKP pieaugums 2004. gadā sasniedza 2,7 procentus (2003. gadā 1,3%). Turpmāka pasaules ekonomiskā izaugsme, noturīgs inves­tīciju un kāpjošs privātā patēriņa pieaugums ļauj sagaidīt 1,1% un 1,7% lielu IKP pieaugumu 2005. un 2006. gadā.

Āzijā (atskaitot Japānu) IKP pieaugums 2004. gadā sasniedza 7,8% (2003. gadā 7,6%), ko ietekmēja pasaules ekonomikas atveseļošanās un vietējā pieprasījuma palielināšanās. 2005./2006. gadā tiek prognozēts zemāks IKP kāpums – 7,1%, ko ietekmēs eksporta pieprasījuma krišanās, jo īpaši IT sektorā. Tiek prognozēts, ka cunami ietekme uz Āzijas reģiona ekonomiku būs īslaicīga un tiks viegli pārvarēta.

Krievijā IKP pieaugums 2004. gadā sasniedza 8% (2003. gadā 7,7%), bet neskatoties uz augstajām fosilo energoresursu cenām, ekonomiskā izaugsme gada beigās samazinājās, līdz ar zemākiem uzņēmējdarbības konfidences rādītājiem, kas norāda uz strukturālo reformu lēno gaitu un valdības iejaukšanos ekonomikā. Tiek prognozēts, ka IKP pieauguma temps turpinās samazināties attiecīgi līdz 6,5% 2005. gadā un līdz 5,7% 2006. gadā. Krievijas ekonomikas galvenais virzītājspēks iepriekšējos gados, galvenokārt, bija ārējā tirdzniecība, privātais patēriņš un investīcijas. Tiek prognozēts, ka tekošā konta pārpalikums 2005. gadā palielināsies un saglabāsies virs 10 procentiem.

IKP pieaugums citās NVS valstīs bija augstāks nekā Krievijā, piemēram, Ukrainā IKP pieaugums pārsniedza 12% un Baltkrievijā sasniedza 11%, ko ietekmēja ārējā pieprasījuma pieaugums, kā arī, palielinoties neto ienākumiem, spēcīgs iekšējā pieprasījuma pieaugums. Ekonomikas izaugsmi veicināja arī augstas patēriņa produktu cenas un investīcijas dabas resursu sektoros. Tiek prognozēts, ka NVS valstu IKP pieaugums 2005. gadā samazināsies līdz 7,5% un 2006. gadā līdz 7,0 procentiem.

Kopumā pastāv atsevišķi nozīmīgi riska faktori pasaules ekonomiskai izaugsmei, jo īpaši saistībā ar pasaules tekošā konta nesabalansētību un augstajām, nepastāvīgajām naftas cenām, ņemot vērā pieaugošo naftas produktu pieprasījumu un ģeopolitiskos riskus. Finanšu tirgu attīstība norit saskaņoti ar pasaules ekonomisko izaugsmi, lai gan pastāv bažas par strauju aktīvu un kredītrisku pārvērtēšanu, investoriem kļūstot piesardzīgākiem pret risku.

ES izaugsmes prognozes lielā mērā balstās uz iekšējā pieprasījuma kāpumu, lai gan patērētāju apsekojumi neliecina par šāda scenārija realizēšanos. Iedzīvotāju patēriņu var aizkavēt arī augošās naftas cenas un lēnāka strukturālo reformu realizācija. Ekonomisko izaugsmi apdraud arī atsevišķu ES valstu globālās konkurētspējas samazināšanās.

2004. gadā naftas cenas pasaulē pieauga par 32 procentiem. Kaut arī naftas cenu kāpums 2004. gadā bija zemāks nekā iepriekšējos naftas cenu kāpuma izraisītajos šokos un attīstītākās naftas importētājvalstis ir samazinājušas savu atkarību no naftas produktiem, 2004. gada straujais naftas produktu pieaugums ir negatīvi ietekmējis pasaules ekonomikas izaugsmi. Patstāvīgi augstajām naftas cenām un to pieaugošai nepastāvībai ir negatīva ietekme arī uz nākotnes pasaules ekonomikas izaugsmes prognozēm.

2005. gada I ceturksnī Brent jēlnaftas cena pieauga — par 25%, bet OPEC naftas cena — par 37%, ko galvenokārt veicināja naftas produktu pieprasījuma pieaugums pasaulē un bažas, ka pasaules naftas pieprasījuma pieaugums būs lielāks nekā naftas ieguves palielinājuma potenciāls. Ja š.g. II ceturkšņa sākumā naftas cenu pieaugums nedaudz atkāpās, jo OPEC kārtējā sanāksmē 16. martā nolēma palielināt naftas ieguves apjomu par 0,5 milj. barelu dienā, lai samazinātu spriedzi naftas tirgū, tad jūnijā Brent jēlnaftas cena sasniedza 60 ASV dolārus par barelu. Pēc Eiropas Komisijas II ceturkšņa ziņojuma tiek prognozēts, ka vidējā naftas cena 2005. gadā būs 54 ASV dolāri par barelu, bet 2006. gadā 59 ASV dolāri par barelu, attiecīgi par 6% un 23% pārsniedzot pavasara prognozes.

Pasaules tirdzniecība 2004. gadā pieauga par 10,7 procentiem. 2005. gadā tiek pro­gnozēts mērenāks pasaules tirdzniecības pieaugums 8,2% apmērā, 2006. gadā samazinoties līdz 7,4%, ņemot vērā pasaules ekonomiskās izaugsmes cikla izlīdzināšanos.

Tiek prognozēts, ka 2005. un 2006. gadā pasaules IKP pieaugums būs zemāks — 4,1% apmērā (2004. gadā 5%), ko ietekmēs mērenāks globālās tirdzniecības kāpums. Spēcīgi ekonomiskās aktivitātes rādītāji 2005. gadā, galvenokārt, tiek prognozēti Āzijas, Āfrikas un NVS valstīs.

1.1. tabula. Reālā IKP un pasaules tirdzniecības pieauguma tempi (% pret iepriekšējo gadu)

 

2002

2003

2004

2005

2006

 

fakts

prognoze

Japāna

-0,3

1,4

2,7

1,1

1,7

ASV

1,9

3,1

4,4

3,6

3,0

Krievija

4,7

7,3

7,1

6,0

5,3

Eiropas Savienība (ES-25)

1,1

1,0

2,4

2,0

2,3

Eiro zona (ES-12)

0,9

0,6

2,0

1,6

2,1

Pasaule

2,8

3,7

5,0

4,2

4,1

Pasaules tirdzniecības pieaugums

4,6

7,0

10,7

8,2

7,4

Avots: Economic Forecasts Spring 2005, European Commission.

 

1.2. Pašreizējā ekonomiskā attīstība[1]

1.2.1. Iekšzemes kopprodukts, ekonomiskā aktivitāte

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk tekstā — CSP) datiem Latvijas iekš­zemes kopprodukts (IKP) 2005. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, salīdzi­nāmās cenās pieauga par 9,5 procentiem.

2005. gada pirmajā pusē IKP pieaugumu galvenokārt nodrošināja augstais iekšzemes patē­riņš un investīciju līmenis. Šajā periodā bija vērojams tirdzniecības apgrozījuma straujš pieaugums, kā arī augsti investīciju izaugsmes tempi būvniecības nozarē.

Nozaru griezumā IKP pieaugumu gada pirmajā pusē veicināja apjomu kāpums tirdzniecībā par 17,1% (īpatsvars IKP struktūrā — 19,4%), transporta un sakaru nozarē — par 15,2% (15,8%), komercpakalpojumu nozarē par — 6,5% (13,1%), būvnie­cībā — par 16,0% (5,2 pro­centi). Apstrādes rūpniecībā apjomi pieauga par 3,7 procentiem.

1. att.   MSI un IKP, % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas novērtējumu, Makroekonomisko rādītāju sa­liktais indekss (MSI)[2] 2005. gada pirmajā pusē, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, salīdzi­nāmajās cenās pieauga par 8,2%, tai skaitā I ceturksnī — par 8,1%, bet II ceturksnī — par 8,4 procentiem. Š.g. I ceturksnī MSI pieaugumu galvenokārt noteica preču eksporta pieaugums, kā arī mazumtirdz­niecības apgrozījuma palielinājums. Par ekonomiskās aktivi­tātes pieaugumu liecina arī iekšzemes naudas piedāvājuma M2D palielinājums. Savukārt indeksa pieaugumu š.g. I ceturksnī ierobežoja rūpniecības produkcijas izlaides un ostās pārkrauto kravu apjoma samazinājums. Š.g. II ceturksnī MSI pieaugumu visvai­rāk veicināja eksporta kāpums un pieaugums transporta nozarē, jo palielinājās gan ostās pārkrauto kravu apjoms, gan kravu pārvadājumi pa dzelzceļu.

1.2.2. Tautsaimniecības nozaru attīstība

Rūpniecība

2005. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, sezonāli izlīdzi­nātā rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 3,8% (7,3% 2004. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2003. gadā), tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrā­dē — par 23,1%, apstrādes rūpniecībā — par 4%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgā­des nozarē — par 2,6 procentiem.

Pēc CSP datiem lielākais ražošanas apjomu pieaugums š.g. pirmajā pusē bija vērojams ci­tu transportlīdzekļu (kuģu un laivu būve un remonts) ražošanā — par 27,4%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā — par 24,7%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā — par 16,3%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā — par 14,9%, tekstilizstrādājumu ražošanā — par 10,4%, ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā — par 9,4%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas — par 5,4%, mēbeļu ražošanā — par 4,1%, pārtikas produktu un dzērienu ražošanā — par 2,2 procentiem.

2. att.   Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss, % pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi.

Ražošanas apjomi š.g. pirmajā pusē samazinājās radio, televīzijas, sakaru iekārtu un apara­tūras ražošanā — par 19,1%, metālu ražošanā — par 11,6%, apģērbu ražošanā, kažokādu apstrādē un krāsošanā — par 3,5%, elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā — par 1,6%, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā — par 1,3 procentiem.

Lauksaimniecība

2005. gada pirmajā pusē visu veidu saimniecībās saražotās gaļas apjoms bija 51,1 tūkst. t, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2004. gada attiecīgajā periodā. Saražotu olu daudzums š.g. pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2004. gadā, ir pieaudzis par 3,4% un bija 274,7 milj. gabalu, bet saražotā piena apjoms ir pieaudzis par 0,5% un bija 374,4 tūkst. tonnas.

2005. gada pirmajā pusē turpinājās lopkopības produkcijas iepirkuma cenu pieaugums. Š.g. jūnijā lopu un putnu vidējā iepirkuma cena bija par 15,6% augstāka nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, t.sk. liellopu vidējā iepirkuma cena bija par 32,2% augstāka. Arī piena iepirkuma cena turpināja palielināties un š.g. jūnijā bija par 21,4% augstāka nekā atbilstošajā periodā pērn. Cūku iepirkuma cena š.g. jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, pieauga par 5,5 procentiem.

Transports

2005. gada pirmajā pusē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 29,8 milj. t kravu, kas ir par 4,6% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms š.g. pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, palielinājās par 16,6%, pieaugot gan iekšzemes, gan starptau­tiskajiem kravu pārvadājumiem.

Šī gada pirmajā pusē Latvijas ostās tika pārkrauts 29,9 milj. t kravu, kas ir par 1,2% jeb 0,3 milj. t vairāk nekā 2004. gada attiecīgajā periodā. 2005. gada pirmajos 6 mēnešos no ostām nosūtīja 28,4 milj. t kravu, kas ir par 1,5% vairāk nekā 2004. gada pirmajā pusē. 2005. gada janvārī-jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauga no ostām nosūtīto naftas produktu, ogļu un minerālmēslu apjoms, bet samazinājās nosūtītās jēlnaftas un kokmateriālu apjoms. Saņemto kravu apjoms ostās 2005. gada pirmajā pusē bija 1,5 milj. t, kas ir par 5% mazāk nekā 2004. gada 6 mēnešos. To galvenokārt noteica cu­kura kravu, kā arī abu lielāko saņemto kravu — kravu konteineros un mobilo kravu apjomu samazināšanās.

Starp ostām nosūtītās un saņemtās kravas pieauga Rīgas ostā — par 3,9% un Ventspils ostā — par 0,5%, kamēr Latvijas mazajās ostās un Liepājas ostā pārkrauto kravu apjoms samazinājās attiecīgi par 7,7% un 5,3 procentiem.

3. att.   Nosūtītās un saņemtās kravas ostās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni.

Kopš 2002. gada ir samazinājies pa maģistrālo naftas cauruļvadu transportētās naftas apjoms. Naftas transports pa maģistrālo naftas cauruļvadu 2005. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājies par 8,8% un bija 6,7 tūkst. tonnu. Pretēja situācija ir naftas produktu transportā — 2005. gada sešos mēnešos pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu tika transportētas 2,9 tūkst. t. naftas produktu, kas ir par 5,7% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Pasažieru pārvadājumi ar autotransportu (regulārās satiksmes autobusiem) 2005. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 4% un sasniedza 100,8 milj. pasažieru.

Ar pilsētas elektrotransportu pārvadāto pasažieru skaits š.g. pirmajā pusē bija 91,1 milj, kas ir par 0,9% vairāk nekā 2004. gada pirmajā pusē.

Pa dzelzceļu pārvadāto pasažieru skaits š.g pirmajā pusē pieauga par 7,7% un bija 12,1 milj.

2005. gada pirmajā pusē strauji turpināja pieaugt pasažieru apgrozība lidostā „Rī­ga“. 2005. gada janvārī-jūnijā lidostā iebrauca un izbrauca 810,6 tūkst. pasažieru, kas ir 1,9 reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Strauji pieauga gan to pasažieru skaits, kuri izmanto Latvijas aviokompāniju pakalpojumus, gan to, kuri izvēlas ārvalstu aviokom­pāniju pakalpojumus.

2005. gada pirmajā pusē ir samazinājusies pasažieru apgrozība Rīgas pasažieru ostā. Ostā iebrauca un izbrauca 81,4 tūkst. pasažieru, kas ir par 24,3% mazāk nekā 2004. gada attiecīgajā periodā.

1.2.3. Inflācija

2005. gada pirmajā pusē saglabājās augsts inflācijas līmenis. Šajā periodā patēriņa cenas pieauga par 4,5% (t.i., šogad jūnijā, salīdzinot ar 2004. gada decembri), kas ir par 1 procentpunktu mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Inflācijas pieaugumu š.g. pirmajā pusē ietekmēja šādi faktori:

·        pārtikas preču cenas š.g. pirmajā pusē palielinājās par 8,6% (2004. gada atbilstošā pe­riodā — par 8,3%), dārgākas kļuvušas gandrīz visas pārtikas preces, īpaši kartupeļi — par 90,9% (23,0%), dārzeņi — par 26,2% (11,1%), siers — par 21,2% (9,4%), augļi — par 21,0% (17,2%), piens un piena produkti — par 11,0% (21,0%), zivis — par 8,6% (5,9%). Viens no būtiskajiem faktoriem, kas nozīmīgi ietekmēja pārtikas preču cenas, bija lauksaimnieciskās ražošanas izejvielu cenu kāpums, kas aizsākās iepriekšējā gadā. Attiecībā uz pārtikas preču cenu pieaugumu turpmākajā laikā, iespējams, ka piena cenu līmenis vairs nepaaugstināsies, jo piena iepirkuma cenas ir sasniegušas ES līmeni, savukārt liellopu gaļas cenas, iespējams, vēl kāps līdz ar eksporta palielināšanos un liellopu skaita samazinājuma Latvijā;

·        pasaules naftas cenu kāpums, kas 2005. gada pirmajā pusē būtiski paaugstināja degvielas cenu līmeni Latvijā (par 13,5%) un atbilstoši kopējo patēriņa cenu līmeni — par 0,6 procentpunktiem. Cenu kāpumu noteica arī š.g. 1. janvārī atbilstoši ES direk­tīvām palielinātā akcīzes nodokļa likme;

·        administratīvi regulējamās cenas š.g. pirmajā pusē pieauga par 3,0%, cenu līmeni galvenokārt paaugstināja medicīnas pakalpojumu cenu kāpums par 25,1%, ko noteica jaunie MK noteikumi Nr.1036 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība“, un dzīvojamo telpu īres (atbilstoši grozījumiem likumā „Par dzīvojamo telpu īri“) cenu pieaugums — par 13,3 procentiem;

·        straujie kreditēšanas pieauguma tempi. Kredītu pieauguma tempu palielināšanos ietekmēja labvēlīgie monetārie nosacījumi (t.i., zemas procentu likmes). 2005. gada pir­majos piecos mēnešos, salīdzinot ar 2004. gada attiecīgo periodu, kredīti iekšzemes uz­ņēmumiem pieauga par 38,7% (2004. gada attiecīgajā periodā — par 28,3%) un privāt­personām — par 74,4% (par 79,5%), bet kopumā — par 49,8% (par 40,8 procentiem).

Savukārt cenas samazinājums š.g. pirmajā pusē bija vērojams apģērbam un apa­viem — par 1,9% un sakariem — par 2,4 procentiem.

Patēriņa cenas jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 6,3%, tai skaitā par 6,5% precēm un par 5,9% pakalpojumiem.

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar 2004. gada attiecīgo periodu, pārtikas produktu cenas pieauga par 10,6%, tai skaitā maizei un labības produktiem — par 7,0%, pienam un piena produktiem — par 12,7%, gaļai — par 7,7%, eļļai un taukiem — par 8,6 procentiem. Zemākas cenas nekā pirms gada bija olām (par 2,5%), cukuram (par 1,5%), cenas sama­zinājās arī sakaru grupā: telefona iekārtas kļuva lētākas par 13,8% un telefona pakalpo­jumi palētinājās par 4,0 procentiem. Atpūtas un kultūras grupā cenas kritās audio, video, foto un datu apstrādes iekārtām — par 6,0 procentiem. Pieauguma tempa sama­zināšanos veicināja arī apdrošināšanas pakalpojumu cenu samazinājums (par 5,4%).

4. att.   Patēriņa cenu indekss.

Ražotāju cenas 2005. gada pirmajā pusē Latvijas rūpniecībā pieauga par 3,4% un jūnijā bija par 7,0% augstākas nekā 2004. gada jūnijā. Š.g. jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, cenas ievērojami palielinājās pārtikas produktu un dzērienu ražo­šanā — par 11,1%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā — par 20,2%, gatavo metālizstrādājumu — par 21,5%, citu transportlīdzekļu ražošanā — par 19,4 procentiem. Ražotāju cenu indekss pārskata periodā samazinājās tekstil­izstrādājumu ražošanā — par 0,7 procentiem. Salīdzinot ražotāju cenu dinamiku produkcijai, kura tiek realizēta vietējā tirgū, un produkcijai, kuru eksportē, gada laikā cenas straujāk cēlās vietējā tirgū realizētajai produkcijai. Savukārt 2005. gada II ceturksnī, salīdzinājumā ar 2004. gada II ceturksni, eksportētās produkcijas cenu pieaugums par 1,1 procentpunktu pārsniedza vietējā tirgū realizētās produkcijas cenu pieaugumu.

2005. gada II ceturksnī, salīdzinot ar 2004. gada II ceturksni, ražotāju cenas pieauga par 7,9 procentiem. Lielākais cenu kāpums bija citu transportlīdzekļu ražošanā — par 22,4%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu — par 20,4%, gatavo metālizstrādājumu — par 20,3% un koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā — par 11,1 pro­centu. Vienlaikus cenas pazeminājās tekstilizstrādājumu ražošanā — par 0,5 procentiem.

Būvniecības izmaksas 2005. gada II ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada II ceturk­sni cēlās vidēji par 11,4 procentiem. Tas ir lielākais izmaksu kāpums kopš 1998. gada III ceturkšņa. Visstraujākais izmaksu sadārdzinājums bija pazemes maģistrālo cauruļvadu izbūvē — par 12,8% un transporta objektu būvē — par 17,8 procentiem. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas palielinājās par 12,9%, būvmateriālu cenas — par 10,2%, savukārt strādnieku darba samaksa — par 14,7 procentiem.

1.2.4. Iedzīvotāju ienākumi

2005. gada I un II ceturksnī vidējā bruto darba samaksa tautsaimniecībā attiecīgi bija 227 un 242 lati, kas, salīdzi­not ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir par 16,4% vairāk. Vidējā neto darba samaksa tautsaimniecībā, salīdzinājumā ar 2004. gada atbilstošo periodu, palielinājās I ceturksnī par 17,2% un bija 163 lati, bet II ceturksnī par 16,9% un bija 173 lati. Neto ienākumu palielinājumu š.g. pirmajā pusē stimulēja neapliekamā minimuma palieli­nāšana, sākot ar 2005. gada janvāri, no 21 lata uz 26 latiem. Neraugoties uz straujāku patēriņa cenu pieaugumu pārskata periodā, neto darba samaksas reālais pieaugums norāda uz iedzīvotāju pirktspējas kāpumu. Strādājošo darba samaksas reālais pieaugums 2005. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2004. gada atbilstošo periodu, bija 9,8 %, bet II ceturksnī 9,9 procenti. Š.g. pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, neto darba samaksa sabied­riskajā sektorā pieauga nedaudz straujāk nekā privātajā.

Vecuma pensijas vidējais lielums 2005. gada I un II ceturksnī attiecīgi bija 76,93 un 80,09 lati, kas ir par 9,9 un 9,65 latiem jeb 14,8% un 13,7% vairāk nekā 2004. gada attiecīgajā periodā.

1.2.5. Nodarbinātība un bezdarbs

2005. gada pirmajā pusē bija vērojams zemāks reģistrētā bezdarba līmenis, nekā iepriek­šējā gada atbilstošajā periodā. Šī gada otrajā ceturksnī reģistrētā bezdarba līmenis turpinā­ja samazināties, nokrītoties līdz 7,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem jūnija beigās, kas ir zemākais reģistrētā bezdarba rādītājs kopš 2002. gada. Salīdzinot ar 2004. gada II ceturksni, reģistrētā bezdarba rādītājs ir samazinājies par 0,8 procentpun­ktiem jeb 8,7 tūkst. cilvēku, bet salīdzinot ar š.g. pirmo ceturksni, reģistrētā bezdarba rādītājs ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem jeb 5,1 tūkst. cilvēku. Kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits š.g. jūnijā bija 84,4 tūkst. cilvēku.

Joprojām aktuāla ir ilgstošo bezdarbnieku problēma. Šī gada II ceturkšņa beigās ilgāk par gadu darbu nevarēja atrast 23,1 tūkst. bezdarbnieku. Salīdzinot ar š.g. I ceturksni, ilgstošo bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 2,1 procentpunktu jeb 1,5 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, ilgstošo bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 3,9 procentpunktiem jeb 2,9 tūkst. cilvēku.

5. att.   Bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem) perioda beigās.

Neliela situācijas uzlabošanās š.g. jūnija beigās bija vērojama arī bezdarba līmenī pa reģioniem, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Augstākais reģistrētā bezdarba līmenis š.g. II ceturkšņa beigās tika reģistrēts Ludzas rajonā — 28,2% (28,3% pagājušā gada II ceturkšņa beigās), Rēzeknes rajonā — 26,3% (27,4%) un Balvu rajonā — 24,0% (27,0%). Savukārt zemākais bezdarba līmenis tika reģistrēts Rīgā — 4,4% (4,5%); Ogres rajonā — 5,3% (5,4%); un Rīgas rajonā — 5,1% (5,5 procenti).

6. att.   Ilgstošo bezdarbnieku skaits un īpatsvars no kopējā bezdarbnieku skaita, perioda beigās.

Atbilstoši darbaspēka apsekojumu datiem, tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums ir novērojams kopš 2000. gada. Š.g. I ceturksnī vidējais nodarbināto iedzīvotāju skaits bija 1015,4 tūkst. cilvēku, kas ir par 1,3 procentpunktiem jeb 13 tūkst. cilvēku vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Par 0,8 procentpunktiem š.g. I ce­turksnī pieauga arī nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un bija 56 procenti. Nodarbināto kopskaitā vīriešu bija nedaudz vairāk nekā sieviešu, attiecīgi 52 un 48 procenti.

Šī gada I ceturksnī bija vērojams zemākais darba meklētāju īpatsvars (bezdarbs pēc Starptautiskās darba organizācijas definīcijas) pēdējo gadu laikā. 2005. gada I ceturksnī tas bija 9,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem — kas ir par 1,6 procent­punktiem zemāks nekā 2004. gada I ceturksnī.

1.2.6. Ārējā tirdzniecība un maksājumu bilance

2005. gada pirmajā pusē saglabājās augsti pieauguma tempi ārējās tirdzniecības apgro­zījumā. Ārējās tirdzniecības apgrozījums 2005. gada pārskata periodā, salīdzinot ar 2004. gada atbilstošo periodu, faktiskajās cenās palieli­nājās par 27,7%, sasniedzot 3478,5 milj. latu vērtību. Preču eksports pieauga par 36,4%, sasniedzot 1340,8 milj. latu, savukārt importa pieauguma tempi bija zemāki, un līdz ar to importa apjomi pieauga par 22,7% un bija 2137,6 milj. latu. Preču tirdzniecības deficīts palielinājās par 5,0% un bija 796,8 milj. latu.

Šī gada janvārī – jūnijā nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koks un tā izstrā­dājumi — 26,6% no eksporta kopvērtības, parastie metāli un to izstrādājumi — 13,7%, minerālprodukti — 10,7 procenti. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu visstraujāk pieauga pārtikas rūpniecības ražojumu, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu, tabakas eksports — par 56,8%, mehānismu un mehānisko ierīču, elektro­iekārtu — par 43,2%, parasto metālu un to izstrādājumu — par 42,4 procentiem.

Latvijas nozīmīgākās partnervalstis preču eksportā bija ES valstis, 2005. gada jūnijā preču eksports uz ES valstīm bija 74,4% no Latvijas eksporta kopapjoma. Preču eksports uz ES valstīm š.g. pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauga par 30,8% un bija 1028,7 milj. latu. Eksports uz NVS valstīm 2005. gada jūnijā sasniedza 13,1% no Latvijas eksporta kopapjoma. Eksports uz NVS valstīm 2005. gada janvārī-jūnijā, salīdzinot ar 2004. gadu, pieauga par 57,2 procentiem.

Latvijas importā nozīmīgāko vietu š.g. pirmajā pusē ieņēma mehānismi un mehāniskās ierīces, elektriskās iekārtas — 18,9% no kopējā importa, minerālprodukti — 15,5%, satiksmes līdzekļi — 10,1 procents. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu visstraujāk pieauga minerālproduktu imports — par 80,6%, mehānismu un mehānisko ierīču, elektroiekārtu — par 20,7%, parasto metālu un to izstrādājumu — par 20,5 pro­centiem.

2005. gada jūnijā preču imports no ES valstīm bija 77,1% no Latvijas importa kop­apjoma. Preču imports uz ES valstīm 2005. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauga par 280,0 milj. latu jeb par 21,9 procentiem. Savukārt imports no NVS valstīm š.g. jūnijā sasniedza 15,2% no Latvijas importa kopapjoma. Imports no NVS valstīm 2005. gada janvārī-jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2004. gadā, pieauga par 129,4 milj. latu jeb par 46,8 procentiem.

2005. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas galvenie eksporta partneri bija Lielbri­tānija — 11,4% no kopējā eksporta (13,8% 2004. gada attiecīgajā periodā); Vācija — 10,0% no kopējā eksporta (13,6%); Lietuva — 9,5% (8,6 procenti); Igaunija —9,8% (10,0%) un Zviedrija — 8,8% (9,6 procenti).

Importā nozīmīgāko vietu ieņēma Lietuva — 5,8% no kopējā importa (9,7% 2004. ga­da attiecīgajā periodā); Vācija — 12,8% (15,2%); Krievija — 12,4% (8,6%); Igaunija — 6,1% (6,8 procenti).

Saskaņā ar Latvijas Bankas provizoriskajiem datiem, š.g. pirmajā pusē maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 376,5 milj. latu, kas ir par 112,4 milj. latu mazāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Tekošā konta deficīta samazinājuma galvenais noteicošais faktors bija preču bilances uzlabošanās, samazinoties eksporta un importa pieauguma starpībai. Šī gada janvārī-jūnijā pakalpojumu bilances pozitīvais saldo saruka par 28,7 milj. latu un bija 140,7 milj. latu, sedzot 21,2% no preču negatīvās bilances. Ienākumu konta negatīvais saldo ievērojami samazinājās — par 60,8 milj. latu un bija 21,8 milj. latu. Tekošā konta deficīta pieaugumu nedaudz ierobežoja kārtējo pārvedumu bilances pieaugums par 14,3 milj. latu, uzrādot 167,1 milj. latu saldo atlikumā. Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo š.g. janvārī–jūnijā bija 432,8 milj. latu. Šī gada pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, nedaudz pieauga tiešās investīcijas, strauji sama­zinoties portfeļinvestīcijām, kuru vienreizēju pieaugumu pagājušā gada pirmajā pusē noteica valsts ārējā parāda parādzīmju emisija. Tiešo investīciju neto plūsma š.g. jūnijā bija 150,4 milj. latu, sedzot 40% no tekošā konta deficīta. Salīdzinot ar 2004. gada pirmo pusi, vairāk kā divas reizes pie­auga arī citu ieguldījumu pozitīvais saldo — par 217,1 milj. latu un bija 381,1 milj. latu. Latvijas Bankas rezerves aktīvi š.g. janvārī – jūnijā pieauga par 161,9 milj. latu.

1.2.7. Monetārais sektors

2005. gada II ceturkšņa beigās Latvijā darbojās 22 bankas un 32 krājaizdevumu sabiedrības.

2005. gada II ceturksnī plašā nauda M2X pieauga līdz 3 272 milj. latu, tādējādi, salīdzinot ar 2004. gada attiecīgo periodu, tā palielinājās par 14,3%, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tās pieaugums veidoja 8,6 procentus.

2005. gada pirmajā pusē uzņēmumu un privāt­personu nogul­dījumi, salīdzinot ar 2004. gada attiecīgo periodu, palielinājās par 15,8 pro­centiem. Tajā skaitā pieprasījumu noguldīju­mu apjoms ir pieaudzis par 18,4%, termiņa un krājnoguldījumu apjoms — par 6,9%, bet rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā — par 19,2 procentiem.

7. att.   M2X struktūra un dinamika.

2005. gada II ceturksnī strauji palielinājās privātuzņēmumiem un privāt­personām izsnieg­to kredītu apjoms — salīdzinot ar 2004. gada pirmo pusi, tas ir pieaudzis par 20,4%, kas liecina par ekonomiskās aktivitātes un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu.

8. att.   Komercbanku aktīvu dinamika.

Šī gada jūnijā skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs), salīdzinot ar 2004. gada jūniju, palielinājās par 9,1 procentu.

Skaidras naudas-noguldījumu attiecība 2005. gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, samazinājās par 1,6 procentpunktu un bija 26,7 procenti.

Latvijas bankas aktīvi 2005. gada II ceturksnī, salīdzinot ar 2004. gada attiecīgo periodu, pieauga par 387,1 milj. latu jeb par 34,1%, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, par 135,0 milj. latu jeb 9,7 procentiem. Aktīvu pieaugumu pārskata periodā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, galvenokārt noteica ārējo aktīvu pieaugums par 39,6%, neraugoties uz kredītu kredītiestādēm samazināšanos. Savukārt pasīvu pusē pieaugums bija latiem apgrozībā par 14,8%, kā arī gan kredītiestāžu gan arī valdības noguldījumiem attiecīgi par 117,7% un 62,0 procentiem.

Uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto īstermiņa latu kredītu vidējā procentu likme 2005. gada II ceturksnī svārstījās 5,7% un 7,5% robežās. No uzņēmumiem un privāt­personām piesaistīto latu termiņdepozītu vidējā likme 2005. gada pirmajā pusē svārstījās sasniedzot savu zemāko likmi — 2,6% maijā un augstāko — 3,5% janvārī. Starpbanku tirgus likme latu kredītiem atradās 2,2%–3,5% robežās.

Eiro vērtība attiecībā pret ASV dolāru gada laikā ir pieaugusi aptuveni par 2 procentiem. 2005. gada jūnija beigās LVL/USD kurss bija 0,583, kas, salīdzinot ar 2004. gada attiecīgo periodu, norāda uz dolāra sadārdzināšanos attiecībā pret latu par 7,2 procentiem. Š.g. jūnija beigās LVL/EUR kurss bija 0,7028, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, norāda uz eiro sadārdzināšanos attiecībā pret latu par 6,0 procentiem.

1.2.8. Vērtspapīru tirgus

Vērtspapīru tirgus 2005. gada pirmajā pusē uzrādīja pozitīvas attīstības tendences. Rīgas Fondu biržas RIGSE indekss[3] 2005. gada sešos mēnešos svārstījās 408,62 — 486,12 pun­ktu robežās, augstāko vērtību sasniedzot 30. jūnijā. Jūnija beigās indeksa vērtība bija 486,12 punkti, kas, salīdzinot ar janvāra sākumu, ir palielinājusies par 77,5 punktiem.

9. att.   Rīgas Fondu Biržas RIGSE indekss.

 

1.3. Makroekonomiskās attīstības scenārijs[4]

Latvijas IKP salīdzināmas cenās 2004. gadā pieauga par 8,3 procentiem. Šādus straujus ekonomikas pieauguma tempus nodrošināja augsts iekšējais pieprasījums – privātais patēriņš un investīcijas, kā arī Latvijas uzņēmēju spēja paplašināt eksporta tirgu. Strauji pieauga arī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums. Preču un pakalpojumu eksports palielinājās par 20,5% un imports par 25,8 procentiem, tādējādi pieauga tirdzniecības un pakalpojumu bilances negatīvais saldo, un maksājumu bilances tekošā konta deficīts sasniedza pēdējo gadu augstāko līmeni – 12,4% no IKP. 2004. gadā iezīmējās arī straujāks patēriņa cenu pieaugums, gada vidējai inflācijai pieaugot līdz 6,2%, ko noteica pamatā piedāvājuma puses faktoru kopums.

2005. gada pirmajā pusē ekonomiskās attīstības tendences turpinājās. Finanšu minis­trijas aprēķinātais Makroekonomisko rādītāju saliktais indekss (MSI) liecina, ka 2005. gada pirmajā pusē, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, MSI salīdzināmajās cenās pieauga par 8,2 procentiem, tai skaitā I ceturksnī — par 8,1%, bet II ceturksnī — par 8,4 procentiem.

1.2. tabula. IKP sadalījumā pa nozarēm (pieauguma tempi 2000. gada cenās, % pret iepriekšējo periodu).

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007 - 2010

 

fakts

prognoze

IKP

6,4

7,2

8,3

7,5

7,5

7,0

Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn.

4,3

-2,2

4,2

5,0

5,0

5,0

Rūpniecība

9,0

9,3

7,7

5,0

8,1

7,9

Elektroenerģija, gāze un ūdens apg.

4,1

4,7

4,7

3,2

3,2

3,0

Celtniecība

10,7

13,9

12,8

14,0

12,5

9,0

Sabiedriskie pakalpojumi

2,3

4,0

3,7

3,0

3,0

3,0

Privātie pakalpojumi

6,9

8,4

9,7

8,9

8,1

7,6

 

1.3. tabula. IKP izlietojums (pieauguma tempi 2000. gada cenās,
% pret iepriekšējo periodu).

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007 - 2010

 

fakts

prognoze

IKP

6,4

7,2

8,3

7,5

7,5

7,0

Sabiedriskais patēriņš

2,2

1,9

2,1

2,4

2,4

2,1

Privātais patēriņš

7,4

8,2

9,3

8,6

8,3

6,7

Kopējā pamatkapitāla veidošana

13,0

10,9

17,3

16,0

12,8

8,6

Preču un pakalpojumu eksports

5,2

5,0

9,3

12,7

10,7

8,0

Preču un pakalpojumu imports

4,6

13,0

15,3

11,6

9,8

7,5

 

1.1. att. IKP pieaugums salīdzināmās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz stabilu un augstu ekonomikas izaugsmi. Prognozētais IKP pieauguma temps vidējā termiņā ir aptuveni 7,0% gadā. 2005. un 2006. gadā ekonomikas attīstību veicinās līdzšinējais stabilais iekšējais pieprasījums, investīciju palielināšanās, t.sk. arī ES fondu atbalsta dēļ un eksporta iespēju paplašināšanās, un šajos gados tiek prognozēts 7,5% liels IKP pieaugums.

1.4. tabula. Maksājumu bilances pamatrādītāji (% no IKP).

 

2002

2003

2004

2005

2006

2010

 

fakts

prognoze

Tekošais konts

-6,7

-8,2

-12,4

-10,0

-9,4

-7,9

Tiešās investīcijas

2,7

2,4

4,0

4,0

4,1

4,4

Rezerves aktīvi

0,0

-0,6

-2,9

-3,7

-1,7

-1,3

Citi aktīvi:

 

 

 

 

 

 

Neto portfeļa un citas investīcijas (ieskaitot statistisko novirzi)

4,0

6,4

11,3

9,7

7,0

4,8

 

Ekonomisko attīstību vidējā termiņā noteiks gan ES, gan pasaules ārējās ekonomiskās konjuktūras apstākļi un tas, kādā veidā tiks nostiprināta Latvijas konkurētspēja vienota tirgus apstākļos, un cik veiksmīgi Latvija spēs apgūt ES strukturālos fondus. Ekonomikas attīstību vidējā termiņā turpinās ietekmēt augstais iekšzemes pieprasījums, eksporta, kā arī kopējā pamatkapitāla veidošanas pieaugums.

1.3.1. IKP izlietojums

Pēdējos gados privātais patēriņš bija nozīmīgs IKP pieauguma veicinātājs un arī vidējā termiņā tas būs galvenais ekonomikas attīstības virzītājspēks. Privātā patēriņa pieau­gumu galvenokārt veicinās iedzīvotāju ienākumu kāpums. Salīdzinājumā ar produktivitātes pieaugumu darba algas pieaugums būs zemāks, taču, pateicoties sagaidāmajam straujajam produktivitātes izaugsmes tempam, arī darba algas pieaugums būs salīdzinoši augsts. Privātā patēriņa pieaugumu veicinās arī stabils nodarbinātības līmenis un kreditēšanas attīstība, mājsaimniecībām saglabājot aktīvu aizņemšanos. Tomēr tiek prognozēts, ka vidējā termiņā lielāka nekā pašlaik ieņēmumu daļa tiks novirzīta uzkrājumu veidošanai, samazinot patēriņa pieauguma tempus. Tuvākajos gados patēriņa pieaugumu mazinās cenu kāpums, stingrāka fiskālā un monetārā politika.

Īstenojot stingru valsts fiskālo politiku, valsts budžeta izdevumu pieaugums un sabiedriskā patēriņa pieaugums vidējā termiņā būs mērens — salīdzināmās cenās vidēji nedaudz vairāk par 2% gadā.

IKP izaugsmi būtiski ietekmēs kopējā pamatkapitāla veidošanas pieaugums. Makro­ekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka investīciju pieauguma temps pārsniegs IKP pieauguma tempus. Vidējā termiņā investīcijas sekmēs stabila investīcijām labvēlīga makroekonomiskā vide un ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Pieaugs gan ārvalstu, gan vietējās privātās un sabiedriskās investīcijas. Investīciju pieaugumu turpinās stimulēt ES fondu izmantošanas iespējas un valdības ekonomiskās politikas pasākumi, kas vērsti uz uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu, kā arī kreditēšanas attīstība. Pēdējos gados ir novērojama arvien lielāka banku sektora iesaistīšanās vietējo uzņēmumu kreditēšanā. Sagaidāms, ka arī nākotnē pieaugs izsniegto kredītu apjoms, samazinoties patēriņa kredītu īpatsvaram. Investīcijas ir lielā mērā atkarīgas arī no iekšzemes uzkrā­jumu līme­ņa. Sagaidāms, ka vidējā termiņā uzkrājumu pieaugumu veicinās noguldījumu apdrošinā­šanas attīstība, pensiju sistēmas reforma, kā arī vērtspapīru tirgus attīstība.

1.5. tabula. Iekšzemes kopprodukta izlietojuma struktūra (faktiskajās cenās %).

 

2002

2003

2004

2005

2006

2010

Preču un pakalpojumu eksports

41,1

42,3

43,9

46,2

47,2

47,6

Preču un pakalpojumu imports

-51,2

-55,1

-59,8

-61,1

-61,2

-60,5

Ārējās tirdzniecības bilance

-10,1

-12,8

-15,8

-14,8

-14,1

-12,8

Kopējais patēriņš

83,8

84,5

82,9

82,5

82,5

79,1

 - privātais patēriņš

62,7

62,9

62,8

63,1

63,5

62,3

 - sabiedriskais patēriņš

21,1

21,6

20,1

19,4

19,0

17,1

Kopējā pamatkapitāla veidošana

24,1

24,4

25,9

27,7

28,8

30,7

 

Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz pastāvīgu ārējās tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu. Vidējā termiņā tiek prognozēts, ka eksporta pieauguma tempi būs augstāki nekā importa pieauguma tempi. Vairākās no­zarēs iepriekšējos periodos ir ieguldītas ievērojamas investīcijas (piemēram, apstrādes rūpniecība, transports un sakari), kas ļauj cerēt uz ievērojamu produktivitātes un tādējādi arī konkurētspējas pieaugumu. Par sagaidāmo produktivitātes pieaugumu liecina arī augstais kapitālpreču īpatsvars Latvijas importa struktūrā. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka produktivitātes pieaugums pārsniegs reālas algas pieaugumu, kas ļaus Latvijas uzņēmumiem saglabāt un palielināt konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū. Latvijas uzņēmumi pēdējos gados ir atraduši arvien jaunus noieta tirgus, un, ir paredzams, ka arī vidējā termiņā turpināsies jaunu tirgu apgūšana un nostiprināšanās esošajos. Eksporta pieaugumu veicina uzņēmēju iespējas darboties ES iekšējā tirgū un valdības ekonomiskās politikas pasākumi, kas vērsti uz eksporta veicināšanu. Ir sagaidāms, ka vidējā termiņā Latvijas eksporta struktūra dažādosies un tajā samazināsies koksnes īpatsvars, bet pieaugs preču ar augstāku pievienoto vērtību īpatsvars.

Importa pieauguma tempi saglabāsies salīdzinoši augstā līmenī. Pieprasījumu pēc importa daļēji ierobežos reālas alga pieaugums, kas būs zemāks par IKP un produktivitātes pie­augumu. Taču būtisks importa pieauguma tempu samazinājums nav gaidāms tādēļ, ka im­porta struktūrā dominē preces, kas Latvijā netiek ražotas (dažādas iekārtas un mašīnas, izejvielas) un kas ir nepieciešamas tālākai ražošanas modernizācijai un ekonomikas attīs­tībai. Ir sagaidāms, ka vidējā termiņā importa struktūrā turpinās pieaugt iekārtu un investīciju preču īpatsvars.

1.3.2. IKP no ražošanas aspekta

Rūpniecības nozares pieaugums salīdzināmajās cenās 2004. gadā bija 7,7%. Straujāks apstrādes rūpniecības apjomu pieaugums bija vērojams 2004. gada sākumā, savukārt gada otrajā pusē, samazinoties ražošanas apjoma pieaugumam, saražotās produkcijas vērtības pieaugums palika augstā līmenī, ko noteica ražotāju cenu pieaugums. Ražotāju cenas 2004. gada laikā Latvijas rūpniecībā kopumā pieauga par 11,4 procentiem. Rūpniecības un it īpaši uz eksportu orientēto nozaru izaugsmi, veicināja eksporta palielināšanās uz ES-25, ko pozitīvi ietekmēja Latvijai labvēlīgais eiro kurss. 2004. gadā eksports būtiski palielinājās arī uz NVS un trešajām valstīm, kas norāda uz kopējo nozares konkurētspējas pieaugumu.

Arī vidējā termiņā ir sagaidāmi augsti rūpniecības attīstības tempi. Turpmākās inves­tīcijas ražošanas modernizācijā, arī piesaistot ES fondu līdzekļus, vairos nozares produk­tivitāti un konkurētspēju. Rūpniecības nozaru attīstību veicinās dažādi valdības ekonomiskās politikas pasākumi, kas vērsti uz uzņēmēju spēju attīstīšanu, augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un inovāciju veicināšanu.

Beidzamajos gados enerģētikas sektors ir uzrādījis mērenus izaugsmes tempus, un līdzīga attīstība tiek plānota arī vidējā termiņa, ko raksturos zudumu samazināšana un efektivitātes uzlabošana, kā arī pakāpenisks rūpniecības pieaugums.

Būvniecības sektors arī 2004. gadā turpināja dinamiski attīstīties un uzrādīja lielu pieaugumu par — 12,8% salīdzinā­mās cenās, ko noteica jaunās būvniecības apjomu, remonta un rekonstrukcijas darbu apjoma palielinājums. 2004. gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu būvniecības izmaksas cēlās par 6,4 procentiem. Vidējā termiņā būvniecība būs viena no visdinamiskākajām nozarēm, ko noteiks hipotekārās kreditē­šanas turpmāka attīstība, ekono­miskās aktivitātes pieaugums un investīciju kāpums. Sektora attīstību iezīmēs arī ES fondu finansētu projektu realizācijas pieaugums un pieprasījums pēc dzīvojamo māju būvniecības.

Lauksaimniecības sektora attīstība būs atkarīga no vairā­kiem faktoriem, to skaitā, privātā patēriņa pieauguma, lauksaimniecības ražotņu un pro­duktu pielāgošanas ES standartiem un kvalitātes kritērijiem un no ārējā pieprasījuma. Nozares attīstību veicinās vienlīdzīgākas konkurences iespējas ES iekšējā tirgū un ES fondu sniegtais atbalsts, lauksaimniecības modernizācijai un darbības diversifikācijai. Turpinoties sektora reformām, nostiprināsies ekonomiski pastāvīgs lauku saimniecības modelis, samazināsies lauksaim­niecībā nodarbināto skaits, uzlabosies lauku infrastruktūra un pieaugs sektora produktivitāte un darba samaksa. Tomēr lauksaimniecības un zivsaimniecības apjomu pieaugumu ierobežos ražošanas un nozvejas kvotas. Būtiska ietekme uz nozares attīstību būs arī iespējamām ES Kopējās lauksaimniecības politikas izmaiņām. Mērenāku nozares pieaugumu noteiks arī mežsaimniecības lēnāks pieaugums, jo ir gandrīz sasniegts optimālais mežistrādes apjoms un tālāka nozares attīstība notiks efektivitātes celšanas virzienā. Novecošanas un depopulācijas tendences lauku apvidos, var mazināt lauksaimniecības nozares potenciālu un ir būtisks kavēklis tālākai attīstībai.

Privāto pakalpjumu nozares pēdējā desmitgadē ir bijušas vienas no straujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm, arī 2004. gadā tās pieauga par 9,7 procentiem. Vidējā termiņā privāto pakalpojumu attīstība būs atkarīga no dažādu pakalpojumu sektoru attīstības, un ir gaidāms arī tālāks to īpatsvara pieaugums IKP struktūrā.

Transporta un sakaru nozare, it īpaši naftas tranzīts no Krievijas, ir atkarīga no politiski regulējamiem faktoriem, taču turpmāka infrastruktūras attīstība un pakalpojumu diversifikācija nākotnē paredz kravu pārvadājuma apjomu pieaugumu. Sektora attīstību sekmēs gan Latvijas ārējās tirdzniecības pieaugums, gan NVS valstu eksporta un pasaules tirdzniecības attīstība.

Komerc- un finanšu pakalpojumos ir sagaidāmi augsti pieauguma tempi. Izaugsmes iespējas pastāv arī tūrisma nozarē. Sakaru nozares apjoma pieaugumu būtiski sekmēs notiekošā telekomunikāciju tirgus liberalizācija.

Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem un patēriņa kredītu izplatībai, ir paredzams arī turpmāks tirdzniecības (īpaši nepārtikas preču tirdzniecības) pieaugums, taču izaugsmes tempi būs zemāki nekā līdz šim, jo ir vērojama tirgus piesātināšanās un vidējā termiņā nebūs iespējams saglabāt tik augstus pieauguma tempus kā līdz šim.

Sabiedrisko pakalpojumu nozares pieaugums 2004. gadā salīdzināmās cenās sastādīja 3,7 procentus. Sabiedrisko pakalpojumu nozarē vidējā termiņā tiek prognozēts salīdzinoši zems pieaugums — 3,0% gadā.

1.6. tabula. IKP sadalījumā pa nozarēm (struktūra %, faktiskajās cenās).

 

2002

2003

2004

2005

2006

2010

 

fakts

prognoze

Lauksaimn., mežsaimn., zvejniecība

4,6

4,3

4,3

4,2

4,1

3,6

Rūpniecība

13,8

14,2

14,2

14,2

14,4

14,7

Elektroenerģija, gāze un ūdens apgāde

3,2

3,0

3,0

2,8

2,7

2,4

Celtniecība

5,5

5,6

5,8

6,2

6,5

6,9

Pakalpojumi

72,8

72,9

72,7

72,6

72,3

72,4

 

1.3.3. Demogrāfiskās tendences, nodarbinātība, bezdarbs

Latvijas iedzīvotāju skaits arī 2004. gadā turpināja samazināties, sarūkot par 0,55 procentiem. 2005. gada pirmajā pusē tas bija 2 miljoni 303 tūkstoši jeb par 12,3 tūkstošiem cilvēku mazāk nekā gadu iepriekš. Iedzīvotāju skaits dabiskās kustības dēļ š.g. pirmajā pusē kritās par 6,2 tūkstošiem, emigrācijas pārsvars pār imigrāciju to samazināja vēl par 0,6 tūkstošiem cilvēku.

Zemās dzimstības, salīdzinoši lielās mirstības un negatīvā migrācijas saldo rezultātā iedzī­votāju skaits Latvijā pakāpeniski samazināsies. Salīdzinājumā ar 2004. gadu, iedzīvotāju skaits 2010. gadā samazināsies par 3,4 procentiem. Tomēr, analizējot demogrāfiskos rādītājus, redzams, ka darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits līdz 2010. gadam būs samērā stabils un pensionāru skaits palielināsies tikai nedaudz.

Nodarbināto skaita pieaugums tiek prognozēts samēra lēns — par 1,0% 2005. un 2006. gadā, par 0,5% 2007. un 2008. gadā, un par 0,1% turpmākajos gados. Nodarbinātības pieaugumu vidējā termiņā veicinās valsts ekonomiskās programmas un ES strukūrfondu atbalstīti pasākumi. Tomēr pārstrukturizācijas un tehnolo­ģiskā progresa rezultātā IKP pieaugums balstīsies galvenokārt uz produktivitātes pieaugumu.

Makroekonomiskais attīstības scenārijs paredz pakāpenisku reģistrētā bezdarba līmeņa samazināšanos līdz 7,5% 2010. gadā, ko veicinās ekonomiskās aktivitātes pieau­gums, kā arī dažādi ekonomiskās politikas pasākumi (reģionālā attīstība, investī­ciju veicināšana, darbaspēka reģionālā mobilitāte, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība, pieprasījumu un piedāvājuma sabalansēšana).

Vidējā termiņā tiek prognozēts, ka vidējās bruto darba algas pieaugums būs zemāks nekā produktivitātes pieaugums. Turpmākajos gados gaidāmais darba ražīguma pieaugums būs virs 6% gadā.

1.7. tabula. Nodarbinātība un bezdarbs Latvijā (tūkst. cilv.).

 

2002

2003

2004

2005

2006

2010

Nodarbinātība

989

1007

1018

1028

1038

1050

pieaugums, % pret iepriekšējo periodu

2,8

1,8

1,1

1,0

1,0

0,1

Bezdarba līmenis (gada vidējais), % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem

8,9

8,6

8,7

8,5

8,1

7,5

 

1.3.4. Inflācija

Pēc ilga zemas inflācijas perioda 2003. gada beigās iezīmējās straujāka cenu pieauguma tendence, kas būtiski pastiprinājās 2004. gada laikā. 2004. gada augustā 12 mēnešu inflācija sasniedza 7,8% līmeni. Pēc tam bija vērojama inflā­cijas līmeņa pakāpeniska samazināšanās un gada vidējais patēriņa cenu pieaugums pērn bija 6,2%.

Straujo inflācijas pieaugumu 2004. gadā izsauca vairāku faktoru mijiedarbība, no kuriem noteicošie bija piedāvājuma faktori, kuru ietekme bija radusies pakāpeniski visa gada laikā. Kā būtiskākos no tiem var minēt administratīvo cenu kāpumu, nodokļu politikas izmaiņas, pieaugušās importa cenas, t.sk. īpaši naftas produktu cenas, atsevišķas institucionālās izmaiņas saistībā ar dalību ES (piem., importa tarifu un nosacījumu izmaiņas u.c.) un pārtikas cenu pieaugums.

Patēriņa cenu pieaugumu ietekmēja arī augstais un pieaugošais iekšējais pieprasījums, kas lielā mērā bija saistīts ar iedzīvotāju ienākumu un kreditēšanas augsto pieaugumu tempu. Iekšējā pieprasījuma palielinājums visbūtiskāk ietekmēja netirgojamo pakalpojumu cenas (pakalpojumi, kuri netiek eksportēti un importēti – apģērbu šūšana un tīrīšana, frizieru pakalpojumi u.tml.).

Konkurences līmenis Latvijas tautsaimniecībā arī nav uzskatāms par pie­tiekamu, daudzos tirgos ir acīmredzami dominējošie spēlētāji, turklāt iedzīvotāji, salīdzinot ar citām valstīm, ir arī mazāk aktīvi uzņēmējdarbībā.

Kā papildus faktoru, kuram pamatā piemīt ilgtermiņa raksturs, ir jāmin cenu līmeņu tuvošanās tendences vienotas ekonomiskas telpas ietvaros. 2003. gadā Latvijas mājsaimniecību gala patēriņa cenu līmenis bija tikai 55,1% no ES-25 vidējā.

Kā redzams no analīzes, lielai daļai no inflācijas pieaugumu izraisī­jušajiem faktoriem bija acīmredzams vienreizējs raksturs, kas ļāva cerēt uz straujāku inflācijas kritumu 2005. gadā, to ietekmei pakāpeniski izzūdot. Tomēr 2005. gada pirmajā pusgadā inflācijas pieauguma temps samazinājās salīdzinoši nedaudz — gada inflācijas kritums ir mazāks nekā tika prognozēts, un mēneša cenu pieauguma tempi joprojām saglabājas nozīmīgi. Tas vieš bažas par strukturālo faktoru lielāku lomu inflācijas pamatā. Tomēr, tāpat kā pērn, arī šogad ir iespējams identificēt virkni izmaksu faktoru, kas izskaidro cenu pieauguma lielu daļu. Redzamākais izmaksu inflācijas cēlonis ir nepārtrauktais degvielas cenu pieaugums, naftas cenai par barelu pasaules tirgū jūnijā sasniedzot 60 ASV dolāru robežu. Tāpat palielinājās arī virkne administratīvi ietekmējamo cenu, t.sk. īres maksa un medicīnas pakalpojumu cenas. Sekojot pasaules naftas cenu kāpumam, pie­aug arī ar tiem saistīto administratīvi regulējamo pakalpojumu cenas – gā­zei un pasažieru transportam. Turpinājās arī lauksaimniecības produktu iepirkuma cenu kāpums. Ar 1. jan­vāri tika palielinātas arī degvielas un tabakas produktu akcīzes nodokļa likmes. Ar 2005. gada 1. janvāri lats tika piesaistīts eiro, kam vajadzēja samazināt valūtas svārstību negatīvo ietekmi uz inflāciju, tomēr 2004. gada beigās pasaules valūtas tirgū notikušais īslaicīgs būtisks eiro vērtības kāpums noteica relatīvi zemu lata vērtību pret eiro, kas acīmredzot ir zemāka par līdzsvara vērtību, tādejādi izskaidrojot daļu no starpības starp inflācijas lielumu Latvijā un eiro zonā, kā arī citās valstīs, kuru valūtas ir piesaistītas eiro, t.sk. Lietuvā un Igaunijā.

Arī 2005. gadā turpinās iekšzemes pieprasījuma pieaugums, kas arī izskaidro daļu no inflācijas līmeņa. Augstu iekšzemes pieprasījumu uztur stabils darba algu un mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma pieaugums, kreditēšanas attīstība, valdības izdevumi un to struktūra.

Pašreizējā situācijas analīze neļauj prognozēt tūlītēju un strauju inflācijas līmeņa samazināšanos, ņemot vērā aizvien notiekošo, plānoto vai apstiprināto energoresursu (degvielas, gāzes, siltumenerģijas) cenu kāpumu, nepieciešamās akcīzes nodokļu likmju izmaiņas, aizvien stipro iekšzemes pieprasījumu un straujo kredītu pieaugumu. Tāpat jāņem vērā gan nepietiekamais konkurences līmenis ekonomikā, gan cenu izlīdzināšanās tendences vienotas ekonomiskas zonas ietvaros. Lata zemā vērtība piesaistes pie eiro brīdī tuvākajā laikā arī negatīvi ietekmēs inflāciju. Vairums faktoru, kas noteica inflāciju līdz šim, pamazām zaudēs savu ietekmi, to vienreizējās dabas dēļ, tomēr inflācija joprojām saglabāsies salī­dzinoši augstā līmenī un 2005. gada vidējā inflācija būs aptuveni 6,4%, notiekot tikai nelielam cenu pieauguma samazinājumam gada otrajā pusē.

Inflācijas mērķprognoze balstās uz stingru strukturālas dabas pasākumu īstenošanu, t.sk. pretciklisku fiskālo, monetāro, finanšu sektora (kredītu) vadības un konkurences veicināšana politiku, kas ļaus patēriņa cenu pieaugumu 2006. gadā samazināt līdz 4,5%, bet 2007. gadā līdz 2,8%. Būtiskākie riska faktori šādam attīstības scenārijam ir saistīti ar nepietiekamu vai ilgāku par plānoto stabilizācijas pasākumu atdevi, kā arī ārējiem faktoriem – tālāku naftas cenu un citu pasaules cenu kāpumu, Eiropas centrālās bankas monetāro politiku u.c.

1.3.5. Monetārais sektors

Vidējā termiņā Latvijas Banka saglabās savu līdzšinējo monetāro politiku, kuras galvenie mērķi ir cenu un valūtas kursa stabilitāte. Latvija no 2005. gada 2. maija ir pievienojusies VKM II ar jau pastāvošo lata kursu pret eiro. Tas bija nepieciešams solis, lai Latvija kļūtu par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībnieci un ieviestu eiro. Turpmāk valdībai kopā ar centrālo banku jāiegulda nopietns darbs, lai samazinātu inflāciju un iekļautos Māstrihtas kritēriju noteiktajās robežās. Turklāt Latvija uzņēmās vienpusēji nodrošināt valūtas kursa svārstības +/‑1% apmērā, turpinot fiksēta valūtas kursa monetāro politiku.

Latvijas Banka seko līdzi valsts makroekonomiskajai situācijai un nepieciešamības gadījumā izmanto iespējas veikt atbilstošus pasākumus. 2004. gadā Latvijas Banka sakarā ar noturīgo iekšzemes pieprasījumu un pieaugošiem makroekonomiskajiem riskiem veica refinansēšanas procentu likmes paaugstināšanu par 1 procentpunktu līdz 4%, nemainot lombarda kredītu un termiņnoguldījumu procentu likmes, kā arī paaugstināja obligāto rezervju normu par 1 procentpunktu līdz 4%, paplašinot arī obligāto rezervju bāzi ar banku saistībām pret ārvalstu bankām un ārvalstu centrālajām bankām ar noteikto termiņu vai brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 2 gadiem. Fiksētā valūtas kursa režīms valstī un Latvijas finanšu sektora specifiskās iezīmes (liels ārvalstu valūtās izsniegto kredītu īpatsvars kredītu struktūrā, kā arī banku salīdzinoši vieglā pieeja ārvalstu resursiem), tomēr ierobežo Latvijas Bankas iespējas nozīmīgi ietekmēt iekšzemes pieprasījumu.

2005. gada 14. jūlijā Latvijas Banka, ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības straujo ekonomisko izaugsmi, vienlaikus saglabājoties makroekonomiskās nesabalansētības pazīmēm, nolēma nemainīt refinansēšanas, banku noguldījumu Latvijas Bankā un lombarda kredīta procentu likmes, taču nolēma palielināt rezervju normu bankām un ārvalstu banku filiālēm no 4% uz 6%, sākot ar 2005. gada 24. augustu, lai veicinātu makroekonomisko stabilitāti kā priekšnoteikumu turpmākai tautsaimniecības izaugsmei.

Gatavojoties pilntiesīgai dalībai EMS, Latvijas Banka pielāgo monetārās politikas īstenošanas instrumentus atbilstoši Eiropas Centrālās Bankas (ECB) praksei. Latvijas Banka izmanto tādus pašus netiešos, uz tirgu balstītos monetārās politikas instrumentus kā ECB, jāpārskata tikai to relatīvais nozīmīgums un procedūru elementi. Plānotā banku rezervju normas samazināšana līdz ECB noteiktajiem 2% notiks pakāpeniski saistībā ar makro­ekonomisko risku mazināšanos.

Vidējā termiņā tiek paredzēts augsts M2X pieaugums, kas pārsniegs IKP pieaugumu. Ir gaidāma naudas aprites ātruma samazināšanās. Banku sektora kopējā stabilitāte un noguldījumu apjoms turpina pieaugt, un šāda tendence tiek prognozēta arī vidējā termiņā. Turpmākajos gados paredzams iekšzemes privātpersonu un uzņēmumu kreditēšanas pieaugums un hipotekārās kreditēšanas attīstība.

Vidējā termiņā ir sagaidāms pensiju fondu, apdrošināšanas institūciju un citu nebanku finanšu institūciju lomas pieaugums Latvijas ekonomikā, kas veicinās finanšu sektora attīstību.

1.3.6. Maksājumu bilance un ārējā tirdzniecība

Maksājumu bilances tekošā konta deficīts 2004. gadā veidoja 12,4% no IKP. Tekošā konta negatīva saldo pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, noteica preču un ienākumu negatīvā saldo attiecības pret IKP pieaugums un pakalpojumu pozitīvā saldo kritums, savukārt kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo nedaudz palielinājās. Līdzīgi kā citus gadus tekošā konta deficītu sedza ārvalstu tiešās investīcijas un cits ilgtermiņa kapitāls. Latvijā veikto tiešo investīciju apjoms 2004. gadā bija divas reizes lielāks salīdzinājumā ar 2003. gadu.

1.2. att. Investīciju un uzkrājumu bilance.

Visu 2004. gadu bija novērojama strauja ārējās tirdzniecības izaugsme. Gada otrajā pusē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu preču eksports auga straujāk nekā imports. Tomēr kopumā preču importa pieaugums apsteidza preču eksporta kāpumu, jo augošais iekšzemes pieprasījums un preču krājumu veidošana pirms iestāšanās Eiropas Savienībā noteica importa straujo pieaugumu, kas paaugstināja tekošā konta deficītu. Iekšējā pieprasījuma palielinājums pārsniedza iekšzemes kopprodukta pieaugumu, tāpēc importa pieauguma tempi pārsniedza gan IKP, gan eksporta pieauguma tempus. Jāatzīmē, ka pagājušajā gadā lielā mērā augsto pieauguma tempu noteica būtisks eksporta un importa cenu kāpums, ko savukārt ietekmēja atsevišķu produktu pasaules cenu līmenis.

Vidējā termiņā labus eksporta pieauguma tempus ļauj prognozēt Latvijas eksporta preču konkurētspēja galvenajos eksporta tirgos, investīciju atdeves kāpums un eksporta veici­nošo institūciju darbības nostiprināšana. Eksporta apjomu pieaugums ir galvenais faktors, kas nodrošinās pakāpenisku tekošā konta deficīta samazināšanos. Latvijas eksportētājiem ir jāpievērš liela vērība eksporta apjomu saglabāšanai un palielināšanai, lai nostabilizētu savas tirgus nišas ES dalībvalstu tirgos un nostiprinātu savu ražojumu konkurētspēju. Pasaules tirgū sekmīgi konkurē tie Latvijas ražotāji, kas pakāpeniski pārorientējušies uz produkcijas ar augstāku pievienoto vērtību ražošanu un eksportēšanu.

Pakalpojumu pozitīvais saldo pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nedaudz saruka, samazinoties pārvadājumu pakalpojumu pozitīvajam saldo. Braucienu pakalpojumu negatī­vais saldo gandrīz nemainījās, un citu pakalpojumu pozitīvais saldo pieauga, galvenokārt palielinoties nerezidentiem sniegto citas saimnieciskās darbības, finanšu, sakaru un būvnie­cības pakalpojumu apjomam. Sagaidāms, ka palielināsies ienākumi no tūrisma, sakaru un finanšu pakalpojumiem, veicinot pakalpojumu eksporta pieaugumu.

Ienākumu saldo 2004. gadā bija negatīvs, un ir sagaidāms, ka vidējā termiņā ienākumu negatīvais saldo vēl nedaudz palielināsies, jo, pieaugot uzkrātajām ārzemju investīcijām, palielināsies arī maksājumi par investīcijām.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 2004.gadā sasniedza 922,0 miljonus latu. Finanšu resursi galvenokārt ieplūda ārvalstu tiešo investīciju un citu ieguldījumu veidā. Lielākā tiešo investīciju daļa tika veikta pašu kapitāla un reinvestētās peļņas veidā. Nedaudz pieaugot portfeļieguldījumiem ārvalstīs un Latvijas valdībai emitējot eiroobligācijas, portfeļieguldījumu saldo bija pozitīvs.

Tekošā konta negatīvais saldo tiek finansēts ar kapitāla un finanšu konta pozitīvo saldo, un kopējais maksājumu bilances saldo ir pozitīvs.

2005. gadā vairāku pagājušā gada faktoru ietekme uz tekošā konta deficīta apmēru, visticamāk, mazināsies. Lata piesaiste eiro mazinās valūtas svārstību ietekmi un pozitīvi ietekmēs ārējās tirdzniecības darījumus. Tomēr virkne ar ES strukturālo fondu apguvi saistītu projektu un joprojām spēcīgais iekšzemes pieprasījums neļauj gaidīt būtisku tekošā konta deficīta samazināšanos. Šādos apstākļos ir svarīgi saglabāt ārvalstu investoru interesi par Latviju, kā arī apliecināt stingru virzību uz makroekonomiskās stabilitātes saglabāšanu valstī, lai tekošā konta deficītam nodrošinātu ārējo tiešo investīciju segumu.

Latvija ekonomika ir maza un atvērta, un tās riski ir saistīti galvenokārt ar ārējo ekonomisko vidi. Latvijas galvenais risks ir saistīts ar lielo tekošā konta deficītu, un ir vairāki riska faktori, kā rezultātā tekošā konta deficīts varētu būtiski nesamazināties vai pat pieaugt vidējā termiņā.

Nozīmīgi riski saistās ar pieprasījumu ārējās tirdzniecības partnervalstīs, it īpaši ar ekonomisko attīstību galvenajos eksporta tirgos – Eiropas Savienības un NVS valstīs. Ārējā pieprasījuma samazināšanās var radīt spiedienu uz latu, mazināt ekonomisko aktivitāti, samazināt budžeta ieņēmumus un radīt nestabilitāti finanšu sektorā. Pasliktinoties ārējai ekonomiskajai videi, būtiska būs Latvijas prasme palielināt konkurētspēju, atrast jaunus eksporta tirgus, kā arī dažādot eksporta struktūru.

Latvijas tekošā konta deficītu nelabvēlīgi var ietekmēt arī straujas galveno Latvijas importa vai eksporta preču cenu izmaiņas pasaules tirgū. Koksnes, kas ir galvenā Latvijas eksporta prece, cenu krišanās var samazināt eksporta vērtību, bet naftas un enerģijas cenu pieaugums palielināt importa vērtību, tādējādi būtiski palielinot tekošā konta deficītu. Maksājumu bilanci var ietekmēt arī Latvijas mērogiem lieli vienreizēji darījumi, piemēram, kuģu iegāde.

Tekošā konta deficītu finansē kapitāla plūsmas. Latvijai ir jāveicina ilgtermiņa kapitāla (ārvalstu tiešo investīciju) ieplūšana, jo īstermiņa kapitāla plūsmas ir ļoti svārstīgas un grūti prognozējamas, un strauja to samazi­nāšanās var radīt maksājumu bilances grūtības. Krītoties ārzemju kapitāla plūsmām, var samazināties Latvijas Bankas ārējās rezerves, kas rada naudas piedāvājuma samazināšanos un iekšzemes procentu likmju paaugstināšanos, kas negatīvi var ietekmēt ekonomikas attīstību.


[1]               Šajā sadaļā tiek aplūkota tautsaimniecības attīstība 2005. gada pirmajā pusē, bet daži rādī­tāji sadaļas izstrādes laikā ir pieejami tikai par 2005. gada I ceturksni.

[2]               Indeksu veido šādi makroekonomiskie rādītāji: rūpniecības produkcijas izlaide, darba algas fonds, ma­zumtirdzniecības apgrozījums, iekšzemes naudas piedāvājums (M2D), preču eksports, preču imports, nosūtītās un saņemtās kravas ostās un kravu pārvadājumi dzelzceļa transportā. Katrs rādītājs tiek deflēts ar atbilstošu cenu indeksu un sezonāli izlīdzināts, vadoties pēc tā attīstības tendences. Indekss balstās uz vēsturiskajiem datiem no 1995. gada. Katram rādītājam ir noteikts īpatsvars indeksā. Indeksā tiek izmantots mērogošanas koeficients, lai tuvinātu šo indeksu iekšzemes kopprodukta dinamikas rindai.

[3]               2004. gada 27. septembrī Latvijā tika ieviests jauns kapitalizācijas indekss — RIGSE. RIGSE Fondu biržas indekss ir kapitalizācijas indekss, kurš tiek attiecināts pret iepriek­šējo vērtību un raksturo kopējo ieguldījuma atdevi. To aprēķina pastāvīgi pēc visu akciju, kas iekļautas Rīgas Fondu biržas Oficiālajā un Otrajā sarakstā, pēdējām cenām, attiecinot portfeļa tirgus kapitalizāciju pret attiecīgajiem iepriekšējās tirdzniecības sesijas rādītājiem.

[4]               Makroekonomiskās attīstības scenārijs ir izstrādāts 2005. gada augustā un balstās uz statistisko informāciju , kas tika publicēta līdz 2005. gada 31. augustam.