7. Grozījumi tiesību aktos

Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību“

Likumprojekts ir izstrādāts:

·        lai nodrošinātu hierarhiskās saiknes ievērošanu un normatīvo aktu izdošanu saskaņā ar Satversmē noteikto, Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Ministru kabineta iekārtas likuma normās paredzēto;

·        lai padarītu valsts institūciju procedūras elastīgākas un efektīvākas;

·        lai precizētu terminu lietojumu likumā;

·        lai pilnīgāk un efektīvāk informētu sabiedrību par budžetu izpildi un finanšu vadību.

Svarīgākie jautājumi, kas tiek risināti ar grozījumu palīdzību, ir šādi:

1)      precizēts terminu lietojums - termins „budžeta iestādes” ir attiecināts arī uz valsts un pašvaldību aģentūrām, kā arī novērsta lietoto terminu neatbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Administratīvā procesa likuma normām.

2)      svītrota 2.panta ceturtā daļa, jo tā satur pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par valsts budžeta procesa izpildes nodrošināšanas kārtību, taču pašreiz nav nepieciešams regulēt attiecīgo sfēru ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem.

3)      vārds „realizācijas” tika aizstāts ar vārdiem „īstenošanas un uzraudzības”, jo šāds formulējums precīzāk atspoguļo situācijas būtību.

4)      5. pants ir papildināts ar desmito daļu, kas paredz Ministru kabinetam izdot noteikumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem un kārtību, kādā nosaka rezultatīvos rādītājus un sniedz pārskatus par to izpildi, jo nepieciešams stiprināt ministriju un citu centrālo valsts iestāžu atbildību par valsts budžeta līdzekļu izlietošanu atbilstoši definētajiem valsts budžeta programmu un apakšprogrammu mērķu sasniegšanas rezultatīvajiem rādītājiem.

5)      11.panta 3.punktā termins „vispārējo valdības parāda” ir aizstāts ar terminu „vispārējās valdības parāda”, lai nodrošinātu termina korekto lietošanu, attiecinot vārdu „vispārējais” uz valdību, nevis parādu.

6)      14. panta trešā daļa grozīta, un tā nosaka, ka ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, visas to padotībā esošas budžeta finansētas institūcijas un pašvaldības publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” informāciju par gada publiska pārskata pieņemšanu un iespēju iepazīties ar tā pilnu tekstu, bet nevis pašu pārskatu. Tādā veidā „Latvijas Vēstnesim” neradīsies problēmas gandrīz vienlaikus publicēt pilnus gada pārskatus, bet gan tikai informāciju par sagatavošanu un pieejamību.

7)      Tiek paredzēts, ka netiks izstrādāta Finanšu ministrijas budžeta pieprasījuma izstrādāšanas instrukcija, bet tās vietā Finanšu ministrija informēs par attiecīgajiem pamatprincipiem.

8)      Grozījumi nosaka plašāku deleģējumu Ministru kabinetam reglamentēt budžeta izpildes procesa nodrošināšanu. Precizējums izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija protokola Nr.37 15.§, kas noteica izstrādāt grozījumus 24.panta otrajā daļā.

9)      Grozījumi 29.panta otrajā daļā bija nepieciešami, lai redakcionāli to saskaņotu. Finanšu uzskaite ir tā pati grāmatvedības uzskaite, kas jau ir noteikta 29.panta otrās daļas pirmajā teikumā, un nav nepieciešams divas reizes vienā pantā paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam izdot grāmatvedības uzskaites kārtību.

10)  31.panta papildinājums ar trešo daļu bija nepieciešams, lai pilnīgāk informētu sabiedrību par valstij pienākošo un faktiski iekasēto nodokļu apjomu un gūtu pārliecību, ka visi nodokļi un nodevas budžetā ir ieskaitīti atbilstoši likumdošanā noteiktajam apjomam.

11)  Grozījumi 34. panta pirmajā daļā bija nepieciešami, lai precizētu investīciju veidus, kuros pieļaujami valsts budžeta līdzekļu ieguldījumi. Lai samazinātu ar līdzekļu ieguldīšanu saistītos finanšu riskus un palielinātu valsts budžeta līdzekļu ieguldīšanas efektivitāti, 34.panta pirmajā daļā ir paredzēta iespēja naudas vadības ietvaros izmantot atvasinātos finanšu instrumentus. Tā kā Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka iekšējie normatīvie akti ir saistoši tikai izdēvējiestādei, ir izslēgta 34.panta otrā daļa. Vairākas pašvaldības ir ierosinājušas pašvaldību budžeta līdzekļu ieguldīšanu noguldījumu veidā. Saskaņā ar šo ierosinājumu ir veikti grozījumi 34.panta trešajā daļā.

12)  Grozījumi 36.pantā bija nepieciešami, lai paredzētu iespēju valsts parāda vadībā izmantot atvasinātos finanšu instrumentus un citus darījumus valsts parāda vadībai. Jebkādus darījumus valsts parāda vadības ietvaros - aizņēmumu veikšanu un aizdevumu izsniegšanu- finanšu ministram jāveic pamatojoties uz finanšu tirgus resursu izmaksām. Lai padarītu aizņēmumu vai aizdevumu līgumu parakstīšanas procedūru elastīgāku un efektīvāku, grozījumi paredz svītrot normu, kas nosaka, ka finanšu ministrs var pilnvarot citas personas aizņēmumu vai aizdevumu līgumu parakstīšanai, tikai balstoties uz Ministru kabineta lēmumu.

13)  Lai nerastos dažādas likuma normas tulkošanas iespējas, 37.pantā nosaka to, ka galvojumi valsts vārdā sniedzami tikai studiju un studējošo kreditēšanas, Valsts investīciju programmas projektu un komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai un to var sniegt tikai finanšu ministrs.

14)  46.pants tika papildināts ar piekto daļu, lai nodrošinātu Ministru kabinetam iespēju izvērtēt budžeta institūciju saņemto līdzekļu izlietošanas lietderīgumu un efektivitāti, kontrolēt nosprausto mērķu sasniegšanu un analizēt rezultatīvo rādītāju neizpildi.

15)  Pārejas noteikumu 6.punkts ir svītrots, jo punkts ir zaudējis aktualitāti.

16)  Ņemot vērā 5.panta jauno desmito daļu, Pārejas noteikumi papildināti ar jaunu 16.punktu, kurā ir paredzēts Ministru kabinetam līdz 2006.gada 1.aprīlim izdot noteikumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem, un kārtību, kādā nosaka rezultatīvos rādītājus un sniedz pārskatus par to izpildi.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2006. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību””

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”” paredz, nelielus precizējumus un tehniskus grozījumus šobrīd spēkā esošā likuma „Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” ( turpmāk- likums) normās.

Svarīgākie jautājumi, kas tiek risināti ar grozījumu palīdzību, ir šādi:

1. precizēti likuma tekstā vārdi „uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)”, kas aizstāti ar vārdu „kapitālsabiedrības” (attiecīgajā locījumā), tādējādi likumā lietotais termins atbildīs Komerclikumā noteiktajam. Tā kā likumā bija minētas normas, kas saistītas ar pašvaldības uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, taču atbilstoši Komerclikumam pašvaldības uzņēmumu ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu bija jāpārveido par kapitālsabiedrību, tad šobrīd likumā lietotie termini bija zaudējuši spēku;

2. skaidrāk definēti dokumenti, kas pašvaldībām ir jāiekļauj stabilizācijas projektā, kā arī precizēti termiņi, kad pašvaldībām un stabilizācijas uzraugiem ir jāiesniedz atskaites par stabilizācijas pasākumu īstenošanas gaitu;

3. precizēti likumā vārdi “finansu”, kas izteikti ar vārdu “finanšu”.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2006. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldību budžetiem””

Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” paredz tehniskus grozījumus šobrīd spēkā esošā likuma “Par pašvaldību budžetiem” (turpmāk - likums) normās, lai nebūtu pretrunas starp spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un nedublētos likumā noteiktās normas ar citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Svarīgākie jautājumi, kas tiek risināti ar grozījumu palīdzību, ir šādi:

1. precizēti Likuma tekstā vārds „uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)”, kas aizstāti ar vārdu „kapitālsabiedrības” (attiecīgajā locījumā), tādējādi likumā lietotais termins atbildīs Komerclikumā noteiktajam. Tā kā likumā bija minētas normas, kas saistītas ar pašvaldības uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, taču atbilstoši Komerclikumam pašvaldības uzņēmumu ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu bija jāpārveido par kapitālsabiedrību, tad šobrīd likumā lietotie termini bija zaudējuši spēku;

2. precizēti likuma tekstā panti kas saistīti ar budžeta ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas klasifikācijām. Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 11.pantu Ministru kabinets ir apstiprinājis ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas klasifikācijas. Līdz ar to šobrīd likumā lietotie termini, ka šīs klasifikācijas apstiprina finanšu ministrs, ir zaudējuši spēku;

3. svītrota likuma VIII nodaļa, kas nosaka grāmatvedības uzskaites un saimnieciskā gada pārskata par pašvaldības budžeta izpildes noteikumus, jo kārtību un apjomu, kādā valsts budžeta iestādes un pašvaldības sagatavo gada pārskatus nosaka Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumi Nr.466 “Valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtība”, kas izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 30.panta pirmo un otro daļu un 43.panta pirmo daļu, kā arī šobrīd ir izstrādāts un tiek saskaņots ar attiecīgajām institūcijām Ministru kabineta noteikumu projekts, kas nosaka kārtību kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti, kurš izdots pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 29.panta otro daļu. Līdz ar to nav nepieciešams likumā noteikt normas, kas ir atrunātas citos normatīvajos aktos;

4. svītrots likuma Pārejas noteikumu 2.punkts, kas nosaka, ka likuma X nodaļa “Pašvaldību budžeti, pašvaldībām apvienojoties administratīvi teritoriālās reformas ietvaros” ir spēkā vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas laikā līdz 2004.gada 30.novembrim, jo administratīvi teritoriālās reformas darbības termiņš ir noteikts Administratīvi teritoriālās reformas likumā.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2006. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””

Likums paredz valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondu izveidošanas un to līdzekļu uzkrāšanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību. Privatizācijas fondi tiek veidoti no naudas līdzekļiem, kas iegūti valsts un pašvaldības objektu privatizācijas rezultātā.

Likumprojekts paredz izmantot valsts objektu privatizācijas rezultātā iegūtos līdzekļus kā finansējuma avotu atlīdzības izmaksai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, ja tiesības uz atlīdzību saskaņā ar likumu „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumos” piešķir valsts. Nododot privatizācijai valsts īpašuma objektus, valsts rada iespējas privātajiem uzņēmējiem uzņēmējdarbības attīstībai. Privatizācijas rezultātā gūtie līdzekļi tiek izmantoti valsts atbalsta sniegšanai uzņēmējdarbībai, privātuzņēmējdarbību apkalpojošās infrastruktūras izveides, darbības un attīstības izveidei, kā arī kompensāciju izmaksai naudā par zemes īpašuma kompensācijas sertifikātiem, kas piešķirti par bijušajiem zemes īpašumiem lauku apvidū. Tādējādi privatizācijas rezultātā gūtie līdzekļi būtu izmantojami zemes īpašnieku saimnieciskās darbības ierobežojumu kompensācijai, ja saimnieciskās darbības ierobežojumi nepieciešami valsts uzņemto saistību izpildīšanai citās, tai skaitā, dabas aizsardzības, jomās.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2006. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””

Likums paredz zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos atlīdzību no valsts budžetā šim mērķiem paredzētajiem līdzekļiem, nenorādot finansējuma avotu.

Likumprojekts precizē finansējuma avotu atlīdzības izmaksai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos, ja tiesības uz atlīdzību saskaņā ar likumu piešķir valsts.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2006. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””

Uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstītās pensijas piešķir saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām”. Saskaņā ar šajā likumā ietverto ideoloģiju, pensijas apmērs ir atkarīgs no personas ienākumiem, no kuriem veiktas (bija jāveic) sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ņemot vērā šobrīd esošo ekonomisko situāciju (salīdzinoši zemās algas, bezdarbu), pensijas apmērs, kas gan ar katru gadu pieaug, tomēr ne vienmēr ir pietiekams. Tādēļ arī Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību īpaša vērība vērsta pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanas pasākumiem. Tā paredz stiprināt valsts pensiju sistēmas kapacitāti, nodrošinot virzību uz pietiekamām pensijām un tās finansiālo stabilitāti, kā to nosaka arī Lisabonas stratēģija. Arī Ministru kabineta 14.01.2004. rīkojums Nr.23 „Par koncepciju „Par nepieciešamo rīcību trūkumu novēršanai valsts pensiju politikas īstenošanā”” nosaka sagatavot un noteiktā kārtībā līdz 2005.gada 1.aprīlim iesniegt Ministru kabinetā grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kas sekmētu virzību uz pietiekamu pensiju nodrošināšanu atbilstoši sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānotajiem līdzekļiem.

Saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu” obligātās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta līdzekļiem tiek veiktas arī par alternatīvā dienesta veicējiem, personām, kuras atrodas attiecīgajā ārvalstī dienesta pienākumus pildoša karavīra laulātā statusā un personām, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi. Lai nodrošinātu savstarpēji saistītu normatīvo aktu saskaņošanu, minētie iemaksu periodi ir jāiekļauj likuma „Par valsts pensijām”.

Saskaņā ar grozījumiem likumā ”Par privātajiem pensiju fondiem” (kas izdarīti ar 10.10.2002. likumu) ir izslēgta iespēja 3.līmeņa pensiju shēmā uzkrāto papildpensijas kapitālu pievienot 1.līmeņa pensiju shēmas kapitālam (kura veidošanu nosaka likums „Par valsts pensijām”).

Attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pensijām jāatzīmē, ka atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumiem Nr. 348 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam ir šāds: 1) bērnam līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas (patreiz t.i. Ls 20); 2) bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas (patreiz t.i. Ls 24). Lai tuvinātos minētajiem uzturlīdzekļu minimālajiem apmēriem un lai uzlabotu ģimeņu ar bērniem, kuras zaudējušas apgādnieku, materiālo labklājību, nepieciešams paaugstināt likumā „Par valsts pensijām” noteikto apgādnieka zaudējuma pensijas garantēto minimālo apmēru katram bērnam (šobrīd 50% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (Ls 17.50)). Apgādnieka zaudējuma pensijas minimālā apmēra paaugstināšanas sakarā pozitīvs lēmums ir pieņemts arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā.

Ja persona pēc pensijas piešķiršanas ir strādājusi, tad pensijas pārrēķināšanu saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 24.pantu var veikt ne biežāk kā reizi trijos gados. Taču pensionāri savos iesniegumos ir izteikuši vēlmi pensijas pārrēķināšanu izdarīt biežāk (vismaz reizi gadā). Tāda prakse ir arī citās valstīs, kur ir ieviesta līdzīga 1.līmeņa pensiju shēma.

Atbilstoši likumam „Par valsts pensijām”, pensijas līdz 2005.gada 31.decembrim tiek indeksētas atkarībā no inflācijas vienu vai divas reizes gadā, tādējādi nodrošinot pensionāru pirktspējas līmeņa saglabāšanu. Valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (Ls 105), pārskatāmas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un ne mazāk kā 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Bet pensijas, kuru apmērs pārsniedz Ls 105, bet nepārsniedz Ls 175 tiek indeksētas, piemērojot faktisko patēriņa cenu indeksu. Savukārt no 2006.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (Ls 175), pārskatāmas ik gadu, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un ne mazāk kā 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma indeksa.

Lai aizsargātu darba ņēmēju, ja darba devējs nav nomaksājis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, 2004.gada 14.septembrī Ministru kabinets akceptēja Koncepciju par darba ņēmēju tiesībām uz valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, paredzot ieskaitīt personu apdrošināšanas stāžā arī darba periodus laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam, par kuriem darba devējs ir aprēķinājis, bet nav samaksājis obligātās iemaksas. Ir izstrādāts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas š.g. 9.martā tika pieņemts saeimā 3.lasījumā.

Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) Latvijai ir saistoša Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulu (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām un pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā.

Galvenās izmaiņas, kas iestrādātas likumprojektā, ir šādas:

1) noteikts, ka apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam nedrīkst būt mazāks par 65 procentiem (Ls 22.75) no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta;

2) mainīta pensiju pārrēķināšanas kārtība, nosakot, ka, sākot ar 2006.gada 1.janvāri persona pensiju var pārrēķināt neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita (šobrīd ne mazāk kā 12 mēneši), savukārt, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, ja persona pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) strādājusi un uzkrājusi pensijas kapitālu, tad viņa pensiju var pārrēķināt reizi gadā neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita, nevis reizi trijos gados;

3) mainīta pensiju indeksācijas kārtība līdz 2014.gada 31.decembrim, nosakot, ka:

·        līdz 2009.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas 1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem, bet no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim - pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem;

·        valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, līdz 2009.gada 31.decembrim pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, bet no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim - pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

Grozījumi pensiju indeksācijas kārtībā paredzēti, lai straujāk paaugstinātos tieši zemo pensiju apmēri.

4) noteikta pensiju pārrēķināšanas kārtība sakarā ar apdrošināšanas iemaksu parāda ieskaitīšanu darba periodā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam. Pensijas, pamatojoties uz personas pieprasījumu, pārrēķināmas ar 2005.gada 1.aprīli. Personai, kurai minētajā laika periodā ir uzkrāts apdrošināšanas periods, bet nav reģistrētas apdrošināšanas iemaksas, šīs iemaksas aprēķina no Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas, kāda bijusi noteikta attiecīgajā laika periodā;

5) papildināts apdrošināšanas stāža uzskaitījums ar apdrošināšanas stāža iemaksu periodiem (alternatīvais dienests, laiks, kad persona uzturas ārvalstī kopā ar laulāto, kurš kā karavīrs pilda dienesta pienākumus ārvalstī, izņemot gadījumu, kad šis karavīrs piedalās starptautiskā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā un laiks, kurā persona saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi), par kuriem atbilstoši likumam „Par valsts sociālo apdrošināšanu” veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta;

6) Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuriem piešķirtās (pārrēķinātās) pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus (ieskaitot Latvijas institūciju, ES un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu, un, valstu, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi, izmaksājamo pensijas daļu), līdz 2009.gada 31.decembrim viņu labklājības uzlabošanai par apdrošināšanas un tam pielīdzināto stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā piešķirot (pārrēķinot) pensiju, paredzēta piemaksa par katru darba stāža gadu pie vecuma pensijas atbilstoši sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānotajiem līdzekļiem. Piemaksas pie vecuma pensijas piešķiršanas nosacījumus, kā arī tās apmēra noteikšanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Ievērojot to, ka 2004.gadā jaunpiešķirto vecuma pensiju vidējais apmērs ir Ls 83,16, kā arī, ņemot vērā to, ka pēdējo sešu gadu laikā jaunpiešķirto vecuma pensiju vidējais pieaugums gadā ir gandrīz pieci lati, tad līdz 2010.gadam jaunpiešķirto pensiju vidējais apmērs varētu sasniegt Ls 105. Pie tam, jaunpiešķirtās vecuma pensijas apmērs 2004.gadā, salīdzinot ar 2003.gadu ir pieaudzis par Ls 16,61. Atkarībā no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta iespējām, likumā ir iespējama noteiktā termiņa pagarināšana. Attiecībā uz jau piešķirtajām piemaksām nekāds izmaksas termiņš nav noteikts.

7) sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, likumprojekts precizē pensijas piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību personām, kuras strādājušas divās vai vairākās ES un EEZ dalībvalstīs.

Grozījumi likumā „Par valsts pensijām” veikti gan tiesību normu sakārtošanas nolūkā, gan arī, lai panāktu virzību uz pietiekamu pensijas nodrošinājumu.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2006. gada 1. janvārī.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par autoceļiem””

Likuma „Par autoceļiem” 12.panta ceturtās daļas pašreizējā redakcija nosaka, ka Valsts budžeta līdzekļus Valsts autoceļu fonda programmai piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu un Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā.

Šāds finansējuma princips spēj nodrošināt tikai 1/3 daļu no valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai un renovācijai nepieciešamo līdzekļu daudzuma. Lai atrisinātu problēmu, Satiksmes ministrija izstrādāja un Ministru kabinetā iesniedza koncepciju „Par valsts autoceļu finansēšanas modeli”, kuru 2005.gada 7.jūnijā skatīja Ministru kabineta sēdē (protokols nr.34, 42 §). Ministru kabinets atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu palielināt finansējumu valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.

Atbilstoši koncepcijas „Par valsts autoceļu finansēšanas modeli” noteiktajiem pamatprincipiem tika izstrādāts grozījumu projekts likumam „Par autoceļiem”, kuru paredzēts iesniegt Saeimā kopīgā paketē ar likumu „Par valsts budžetu 2006.gadam”.

Normatīvā akta būtība ir autoceļu pārvaldīšanas, uzturēšanas un renovācijas finansējuma noteikšana atkarībā no ceļu lietotāju maksājuma lieluma. Projekts nosaka, ka Valsts budžeta līdzekļus Valsts autoceļu fonda programmai piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu un tai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un 80 procentiem no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem.

Valsts autoceļa fonda programmai piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā. Noteiktais Valsts autoceļu fonda programmas aprēķina princips stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Līdz tā spēkā stāšanās brīdim Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par summu, kas atbilst plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un daļas no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Daļa no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ir:

1) 2007.gadā 65 procenti;

2) 2008.gadā 70 procenti;

3) 2009.gadā 75 procenti.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2006. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””

Likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” pašreiz nav iekļautas normas, kas atrunātu Padomes 1990.gada 23.jūlija direktīvā 90/434/EEK (turpmāk –Padomes direktīva 90/434/EEK) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, daļējai sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, kā arī Eiropas komercsabiedrības un Eiropas Kooperatīvās sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu (ar grozījumiem atbilstoši Padomes 2005.gada 17.februāra direktīvai 2005/19/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 90/434/EEK) paredzētos gadījumus saistībā ar Eiropas komercsabiedrību un Eiropas Kooperatīvo sabiedrību juridiskās adreses pārcelšanu. Likumprojektā iekļautas normas, kas nodrošina likuma normu atbilstību atbilstoši Padomes direktīvas 90/434/EEK, prasībām un paredz iespēju Eiropas komercsabiedrībām un Eiropas Kooperatīvajām sabiedrībām pārcelt juridisko adresi tādā veidā, ka pats juridiskās adreses pārcelšanas fakts nerada papildu nodokļu saistības attiecībā uz uzkrājumiem un rezervēm, kā arī atļauj turpināt norakstīt zaudējumus.

Pašreiz likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, izņemot paātrināto nolietojuma norakstīšanu pamatlīdzekļiem un likuma 17.1 pantu, kas paredz piemērot nodokļa atlaidi par veiktajām investīcijām Ministru kabineta atbalstīto investīciju projektu ietvaros, nav paredzēti citi nodokļu stimuli investīciju veicināšanai. Vienlaikus likuma 17.1pantā paredzētā nodokļa atlaide neatbilst visiem komercdarbībai sniegtā valsts atbalsta kritērijiem, ko nosaka Eiropas Savienība. Tādējādi atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra lēmumam (prot. Nr. 68. 26.§) jāveic grozījumi pašreiz spēkā esošajās likuma normās, izslēdzot neefektīvās un valsts atbalsta prasībām neatbilstošās nodokļu atlaides un nosakot īpašu kārtību jaunu tehnoloģisko iekārtu nolietojuma norakstīšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra lēmumam likumprojektā iestrādāti grozījumi, kas paredz izslēgt likuma 17.1 un 19.pantu (nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos) un noteikt īpašu kārtību jaunu tehnoloģisko iekārtu nolietojuma norakstīšanai, pamatlīdzekļu iegādes vērtību reizinot ar koeficientu, tādējādi atļaujot izmaksās norakstīt lielāku vērtību nekā pamatlīdzekļa iegādes vērtība. Tāpat tiek mainīta jaunu vieglo automašīnu nodokļu vajadzībām paredzētā nolietojuma norakstīšanas kārtība, paredzot tām turpmāk nepiemērot dubulto nolietojuma norakstīšanas likmi, kā tas bija līdz šim.

Atbilstoši likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normām, apliekamais ienākums var tikt samazināts tikai par to zaudēto parādu summām, kuras atbilst likuma 9.pantā noteiktajiem kritērijiem, kas nosaka, ka uzņēmums var norakstīt zaudētos debitoru parādus tikai pēc tam, kad saņemts tiesas spriedums par parādu piedziņu un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību. Tomēr praksē bieži nelielu parādu atgūšanas izdevumi pārsniedz paša parāda apmēru. Lai atrisinātu šo situāciju, nepieciešams veikt grozījumus likuma 9.pantā, mainot zaudēto parādu norakstīšanas kritērijus. Likumprojekts paredz veikt grozījumus likuma 9.pantā, mainot zaudēto parādu norakstīšanas kritērijus un nosakot, ka debitoru parādu nodokļa vajadzībām atļauts norakstīt arī tad, ja debitora parādu piedziņa tiesa ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ (debitoru parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi), ja iepriekš ir veikti visi iespējamie pasākumi parāda atgūšanai.

Ņemot vērā izdarītās izmaiņas Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, tiek mainīts agrākajām bezpeļņas organizācijām – dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām piemērotais nodokļa režīms, lai šīm kooperatīvajām sabiedrībām neradītu šķēršļus ēku kapitālajiem remontiem u.tml. pasākumu īstenošanai nepieciešamo līdzekļu uzkrāšanai un tādējādi nesadārdzinātu dzīvokļu īpašniekiem ēku apsaimniekošanu.

Likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” lietotā terminoloģija pilnībā neatbilst Komerclikumā lietotajai terminoloģijai, tādējādi nepieciešams precizēt visu terminoloģiju, kas saistīta ar nodokļa maksātāju uzskaitījumu un vairākām likumā ietvertajām definīcijām. Lai nodrošinātu atbilstību Komerclikumā lietotajai terminoloģijai, likumprojektā precizēta lietotā terminoloģija, kas saistīta ar nodokļa maksātāju uzskaitījumu un vairākām likumā ietvertajām definīcijām.

Tāpat likumprojekts paredz veikt vairākus tehniskus un redakcionālus precizējumus saistībā ar izmaiņām citos normatīvajos aktos.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2006. gada 1. janvārī.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””

2001.gada 20.decembrī Saeima ir pieņēmusi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu saskaņā ar kura pārejas noteikumu 4.punktu Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.septembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.

2004.gada 22.janvārī Saeima ir pieņēmusi Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumu saskaņā ar kura pārejas noteikumu 1.punktu Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.oktobrim iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.

2004.gada 17.jūnijā Saeima ir pieņēmusi likumu “Sabiedriskā labuma organizāciju likums”, kura 4.panta pirmā daļa nosaka, ka sabiedriskā labuma organizācijām ir tiesības saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus.

Saistībā ar iepriekš minēto likumu pieņemšanu ir nepieciešams precizēt atsevišķas likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normas.

Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” pašreizējā redakcija nosaka, ka līdz 2006.gada 31.decembrim ar nodokli apliek saimnieciskajā darbībā izmantojamas ēkas un būves pēc to gada vidējās bilances vērtības vai inventarizācijas vērtības, ja nodokļa maksātājs bilanci nesastāda. Šī likuma norma bieži tiek atšķirīgi tulkota no nodokļa maksātāju un nodokļa administrācijas viedokļa, tādēļ nepieciešams to precizēt, lai izslēgtu dažādas tās interpretācijas iespējas.

Likumprojekts izstrādāts, lai atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam precizētu likuma 1.panta otrās daļas 18.punkta redakciju, kura noteica, ka no nodokļa maksas ir atbrīvotas sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem piederošas ēkas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu sarakstu.

Lai saskaņotu terminoloģiju ar pašlaik Saeimā izskatāmo likumprojektu “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums”, likuma 4.pants ir izteikts jaunā redakcijā, ar nosacījumu, ka jaunā redakcija stājas spēkā vienlaicīgi ar minēto likumu.

Ņemot vērā konstatētās problēmas atsevišķu likuma normu piemērošanā, ir precizēta likuma 9.panta, kā arī pārejas noteikumu 3., 8. un 9.punkta redakcija.

Ņemot vērā to, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā Valsts atbalsta komisija vairs nepastāv un tās funkcijas pilda Eiropas Komisija, ir precizēts likuma 5.pants attiecībā uz nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību nodokļa maksātājiem, kuri veic saimniecisko darbību.

Saskaņā ar Komerclikumā lietoto terminoloģiju ir precizēta likuma 6.panta ceturtā daļa.

Atbilstoši ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotās darba grupas “Par tiesību aktu, kuri regulē nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu dzīvojamo ēku telpu grupām (arī dzīvokļa īpašumam) informatīvajā ziņojumā, kurš š.g. 20.septembrī akceptēts Ministru kabinetā, paredzētajam uzdevumam, likuma 7.pants papildināts ar jaunu daļu.

Ar 2007.gadu nodokļa aprēķinu arī par ēkām, tāpat kā līdz šim par zemi, veiks pašvaldība. Lai nodrošinātu pilnīgu nodokļa maksātāju par ēkām apzināšanu, likuma pārejas noteikumi ir papildināti ar jaunu punktu, kurš nosaka nodokļa maksātājiem par ēkām pienākumu mēneša laikā rakstveidā informēt pašvaldību, ja līdz 2007.gada 1.februārim nav saņemts nodokļa maksāšanas paziņojums, kā arī attiecīgas soda sankcijas šī pienākuma neizpildes gadījumā.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2006. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījumi likumā ²Par pievienotās vērtības nodokli””

Likumā ²Par pievienotās vērtības nodokli² (turpmāk – likums) lietotā terminoloģija pilnībā neatbilst Komerclikumā lietotajai terminoloģijai; tādējādi nepieciešams precizēt visu terminoloģiju, kas saistīta ar nodokļa maksātāju uzskaitījumu un vairākām likumā ietvertajām normām.

Likumā lietotais termins ²ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona² pilnībā neatbilst Padomes 1977.gada 17.maija Sestās direktīvas par to, kā saskaņojami dalībvalstu likumi par apgrozījuma nodokļiem – kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma: vienāds pamats vērtējumam (77/388/EEC) (turpmāk – Sestā direktīva) prasībām, tādējādi to ir nepieciešams precizēt. Nepieciešamais precizējums ir pamatojams ar to, ka šobrīd Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID), veicot normatīvajos aktos noteiktos kontroles pasākumus, konstatē gadījumus, kad darījumos iesaistītās ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas (turpmāk – apliekamā persona), izmantojot kredītiestāžu starpniecību, nodrošina naudas plūsmu un rada iespaidu par naudas līdzekļu izmantošanu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā u.c. Taču faktiski norēķinu kontos ieskaitītie naudas līdzekļi tiek noņemti no norēķinu kontiem, bet ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā netiek izmantoti, tādējādi notiek izvairīšanās no nodokļa nomaksas, jo apliekamai personai veidojas pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – nodoklis) pārmaksa, izmantojot atbilstoši likumam formāli pareizi noformētus dokumentus par faktiski nesaņemtām precēm vai pakalpojumiem. Savukārt, nodokļa pārmaksas atmaksa tiek pieprasīta no budžeta atbilstoši likuma 12.panta vienpadsmitajai daļai. Saskaņā ar minētā likuma 8.panta piekto daļu tikai apliekamai personai ir tiesības izsniegt nodokļa rēķinu un atskaitīt priekšnodokli atbilstoši likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktam. Līdz ar to VID, veicot nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas pareizības pārbaudi un konstatējot, ka apliekamā persona nav veikusi saimniecisko darbību, ir maz iespēju apstrīdēt apliekamās personas tiesības atskaitīt priekšnodokli.

Šādās situācijās ar nodokli apliekamās personas definīcijai, kas noteikta atbilstoši Sestajai Direktīvai, būtu izšķiroša nozīme apliekamās personas priekšnodokļa atskatījumu apstrīdēšanā.

Ir nepieciešami uzlabojumi negodprātīgu nodokļu maksātāju, kuri snieguši VID nepatiesu informāciju, izslēgšanas procesā no VID ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra.

Lai novērstu situāciju, ka persona, kura ir bijusi izslēgta no apliekamo personu reģistra par nodokļa deklarāciju neiesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu nodokļa deklarācijas, ir atkārtoti reģistrēta kā apliekamā persona un neierobežoti var saņemt atpakaļ priekšnodokli, nepieciešams papildināt likuma 12.panta divpadsmito daļu, lai VID būtu iespēja izvērtēt šādus gadījumus.

Sniedzot atsevišķus pakalpojumus no likuma normām izriet, ka pakalpojuma sniegšanas vieta ir cita Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts, taču reāli pakalpojums tiek izmantots Latvijā (iekšzemē). Pēc nodokļa piemērošanas pamatprincipiem, nodoklis ir jāmaksā tās valsts budžetā, kur minētais pakalpojums tiek izmantots (patēriņa valstī). Likumā pašlaik nav iestrādātas tādas normas, kas ļautu iekasēt nodokli patēriņa valstī.

Ņemot vērā sociālo pakalpojumu sistēmas veidošanās procesā notiekošās izmaiņas, kad būtiski ir mainījies sociālo pakalpojumu finansēšanas princips (šobrīd par sociālo pakalpojumu apmaksu primāri atbildīgs ir klients, bet pašvaldība pilnīgi vai daļēji sedz pakalpojuma izmaksas atbilstoši konkrētās personas ienākumu līmenim – apmaksājot sociālos pakalpojumus gan institucionālā aprūpē, gan aprūpē ārpus institūcijām) un sociālie pakalpojumi tiek balstīti uz pieejamību veicinošiem principiem (sociālo pakalpojumu sniegšana tiek orientēta uz individuālu sociālo darbu ar klientu ģimeniskā vidē un, pēc iespējas, personas dzīvesvietā, un tikai tad, ja sniegto sociālo pakalpojumu apjoms nav pietiekams, sociālo pakalpojumu saņemšana tiek nodrošināta specializētās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās), izriet, ka pašreizējā likuma redakcija šajā jomā nav sekmīgi pielāgota mainīgajām vajadzībām un tiem specifiskajiem gadījumiem, kas rodas sociālo pakalpojumu sniedzējiem. No Sestās direktīvas 13.panta A daļas 1.punkta ²g² apakšpunkta izriet, ka atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa ir piemērojams publisko tiesību subjektu sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un valsts atzītu labdarības organizāciju sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem.

Likumā nav precīzi noteikts, kuros gadījumos ir piemērojams atbrīvojums no nodokļa preču importa darījumos. ES normatīvie akti muitas jomā paredz plašāku muitas nodokļa atbrīvojuma piemērošanu nekā pievienotās vērtības nodokļa jomā. Līdz ar to ir nepieciešams precīzi noteikt to normatīvo aktu muitas jomā pamatojoties uz kuru ir arī piemērojams atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa.

Administrējot nodokli, jo īpaši attiecībā uz darījumiem ar jauniem transportlīdzekļiem, VID ir secinājis, ka nepieciešams precizēt likuma normu, kas nosaka prasības nodokļa rēķiniem.

Likuma 10.pantā ir iekļauta sešpadsmitā daļa, kas paredz atskaitāmā priekšnodokļa korekcijas principu, kurš neattiecas uz VID veicamajām pārbaudēm par darījumu cenas neatbilstību tirgus vērtībai un pārbaudēm nepieciešamās informācijas pieprasīšanu no nodokļu maksātājiem. Darījumu cenu koriģēšanas mehānisms, kas ir iekļauts likuma 10.panta sešpadsmitajā daļā, ir pretrunā ar šajā pantā noteikto regulējumu par priekšnodokļa atskaitīšanas principiem. Līdz ar to, šī norma ir izslēdzama no normatīvā regulējuma. Lai risinātu šajā pantā iekļauto problēmu ir nepieciešams noteikt citu normatīvo bāzi, lai VID, veicot nodokļa administrēšanu un kontroli, saskaras ar dažādām problēmām, kuras traucē efektīvi realizēt VID noteiktās funkcijas un uzliktos pienākumus. Dažas no šīm problēmām var risināt, pilnveidojot darbā izmantojamās metodes un uzlabojot sadarbību starp VID un citām institūcijām, tomēr ir problēmas, kuru risināšanai ir nepieciešama attiecīgā likumdošanas bāze, kas savukārt prasa attiecīgo grozījumu un papildinājumu veikšanu normatīvajos aktos. Viena no problēmām, ar ko nākas saskarties VID darbā ir, ka apliekamās personas sistemātiski un ilglaicīgi realizē preces vai pakalpojumus zem to pašizmaksas, neatkarīgi no šo preču vai pakalpojumu tirgus konjunktūras svārstībām, kā rezultātā izveidojas nodokļa pārmaksa, kura tiek pieprasīta atmaksai no budžeta.

Likumā nav norādītas situācijas, kā maksājams nodoklis, ja nomas pirkuma (līzinga) līgums, kas noslēgts par lietota nekustamā īpašuma vai nomas pirkuma (līzinga) darījumiem iegādāta nelietota nekustamā īpašuma nomas pirkuma (līzinga) gadījumā, tas tiek lauzts. Līdz ar to nepieciešams likumā noteikt nodokļa maksāšanas kārtību.

Likumā nav noteikts kā aprēķināma atskaitāmā priekšnodokļa daļa, ja apliekamā persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus, kā arī veic valsts izpildvaras funkcijas un šī persona nav nodrošinājusi atsevišķu preču un pakalpojumu uzskaiti. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību.

Nepieciešams precizēt Ministru kabinetam doto pilnvarojumu izdot likuma skaidrojošos noteikumus.

Precizētas likuma normas, tai skaitā:

·        likumā lietotie termini ²ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona² un ²atlīdzība²;

·        likumā tiks lietotie termini, kas atbilst Komerclikumā lietotajiem termiem;

·        precizēta atskaitāmā priekšnodokļa noteikšana tām personām, kas veic gan ar nodokli apliekamus, gan neapliekamus darījumus, kā arī veic valsts vai pašvaldību izpildvaras funkcijas;

·        attiecībā uz atsevišķiem pakalpojumiem, to sniegšanas vietas;

·        vienkāršota apliekamo personu izslēgšanas kārtība no VID ar nodokli apliekamo personu reģistra;

·        nodokļa rēķinā norādāmā informācija jaunu transportlīdzekļu piegādes darījumos;

·        sakārtots nodokļa piemērošanas režīms sociālo pakalpojumu sistēmas jomā;

·        precīzi noteikts to preču uzskaitījums, kurām piemērojas atbrīvojums no nodokļa importa gadījumos;

·        noteikts, kā maksājams nodoklis nomas pirkuma (līzinga) līguma laušanas gadījumos darījumos ar nekustamo īpašumu;

·        noteikts, kā nosakāma atskaitāmā priekšnodokļa daļa atsevišķos gadījumos.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2006. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””

Likumprojekts paredz mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas proporciju ieskaitīšanai budžetā, paredzot, ka 75 procenti tiek ieskaitīti maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā un 25 procenti valsts pamatbudžetā, tādējādi kompensējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma samazinājumu pašvaldību budžetos, ar nodokli neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu paaugstināšanas 2006.gadā rezultātā.

Likumprojektā ir iestrādāti grozījumi, kas paredz saskaņot likumā lietotos terminus ar Komerclikumā lietotajiem terminiem attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem un tiem subjektiem, kuriem ir pienākums aprēķināt, ieturēt un samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Grozījumi likuma 22. pantā paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta noteiktais papildu deklarācijas iesniegšanas termiņa pagarinājums nedrīkst pārsniegt 90 dienas no papildu deklarācijas pieprasīšanas dienas.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2006. gada 1. janvārī.

Likumprojekts “Grozījums likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””

Likumprojekts izstrādāts, lai paātrinātu un padarītu efektīvāku maksātnespējas procesa norisi. Ar likumprojekta pieņemšanu tiktu nodrošināta maksātnespējas procesu administratoru darbības uzraudzība visos maksātnespējas procesos, neatkarīgi no konkrētā maksātnespējas procesa uzsākšanas termiņa.

Šobrīd maksātnespējas procesa administratora pienākumus uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros maksātnespējas process uzsākts līdz 2003. gada 1. janvārim, pilda personas, kurām nav atbilstoša administratora kvalifikācija. Likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” pārejas noteikumu 17.punktā ir noteikts, ka persona, kas iecelta par administratoru pirms 2003. gada 1. janvāra, saglabā savu statusu līdz attiecīgā maksātnespējas procesa izbeigšanai vai tās atcelšanai likumā noteiktajā kārtībā. Uz šiem administratoriem neattiecas likuma normas, kas paredz valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” (turpmāk – Aģentūra) uzraudzību pār administratora darbību un pienākumu segt administrācijas izmaksas no līdzekļiem, kuri Aģentūrai piešķirti šiem mērķiem.

 

Lai nodrošinātu likuma normu vienveidīgu piemērošanu un efektīvāku maksātnespējas procesa gaitu, likumprojektā paredzēts – ja maksātnespējas process netiek pabeigts līdz 2006. gada 1. jūlijam, pēc Aģentūras pieteikuma tiesa atceļ administratoru, ja šī persona iecelta par administratoru maksātnespējas procesā pirms 2003. gada 1. janvāra. Šāds termiņa ierobežojums dos iespēju personām, kuras ieceltas par administratoru pirms 2003. gada pabeigt tos maksātnespējas procesus, kuros tas objektīvi ir iespējams un paātrinās attiecīgo maksātnespējas procesu norisi.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2006. gada 1. janvārī.