6. Valsts finansiālo saistību kopsavilkums

6.1. Ieteiktie valsts aizņēmumi

2006. gadā valsts aizņēmumu apjomu un valsts parāda līmeni ietekmēs kopējās finansēšanas nepieciešamības apjoms, kuru veido valsts budžeta finansējamais fiskālais deficīts, valsts parāda saistību dzēšamais apjoms, kā arī valsts budžeta cikla un saistību izpildes nodrošināšanai nepieciešamais likvīdo finanšu resursu rezerves apjoms.

Nosakot kopējās finansēšanas nepieciešamības apjomu 2006. gadam, tika izmantots pieņēmums, ka valsts budžeta finansējamais fiskālais deficīts 2006. gadā nepārsniegs 1,5% no IKP un veidos 144,2 milj. latu. 2006. gadā dzēšamo valsts parāda saistību kopējais apjoms, kurā lielāko īpatsvaru (240,0 milj. latu) veido iekšējā parāda saistības, prognozēts 253,2 milj. latu apmērā, kā arī valsts budžeta cikla izpildes un saistību finansēšanai katra mēneša sākumā nepieciešams nodrošināt minimālo finanšu resursu apjomu jeb likvīdo finanšu resursu rezervi 2% apmērā no kārtējā gadā valsts budžetā plānotajiem bruto izdevumiem. Tādēļ paredzams, ka uz 2007. gada 1.janvāri valsts budžeta cikla izpildes un saistību finansēšanai pieejamais līdzekļu atlikums tiks nodrošināts vismaz 60 milj. latu apmērā.

Līdz ar to kopējā finansēšanas nepieciešamība 2006. gadā tiek prognozēta 453,7 milj. latu apmērā.

6.1. tabula. Finansēšanas nepieciešamība 2006. gadā (milj. latu)

Valsts budžeta finansējamais fiskālais deficīts	145,2
Valsts parāda dzēšana:	253,2
esošā iekšējā parāda dzēšana	131,3
plānotā iekšējā parāda dzēšana	108,7
esošā ārējā parāda dzēšana	13,2
Likvīdo resursu rezerve uz 01.01.2007.	60,0
Finansēšanas nepieciešamība kopā	458,4

Ņemot vērā, ka uz 2006. gada 1.janvāri tiks nodrošināta likvīdo finanšu resursu rezerve aptuveni 80 milj. latu apmērā, nepieciešamo finanšu resursu apjoms, kas ir jāpiesaista 2006. gada kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai, prognozēts 373,7 milj. latu.

Kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai 2006. gadā ir plānots piesaistīt finanšu resursus gan iekšējā, gan ārējā finanšu tirgū, izmantojot dažādus finanšu instrumentus. No valsts iekšējā aizņēmuma instrumentiem 2006. gadā tiks izmantotas īstermiņa valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisijas ar dzēšanas termiņu seši un divpadsmit mēneši, kā arī atkarībā no finanšu tirgus situācijas plānots izmantot kādu no vidēja termiņa iekšējā aizņēmuma instrumentiem (obligāciju emisijas ar dzēšanas termiņu trīs un pieci gadi) vai ilgtermiņa instrumentiem (obligāciju emisijas ar dzēšanas termiņu desmit gadi). Tomēr, gadījumā, ja dažādu faktoru ietekmē (izmaiņas finanšu tirgus situācijā, pieprasījuma pēc valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīriem samazinājums u.c.) visus nepieciešamos finanšu resursus nebūs iespējams aizņemties iekšējā tirgū saskaņā ar apstiprināto valsts iekšējā aizņēmumu vērtspapīru emisijas grafiku, nepieciešamības gadījumā papildu resursu piesaistīšanai paredzams izmantot arī Valsts kases noslēgtos līgumus ar kredītiestādēm par kredītlīniju (overdraftu) vai termiņa aizņēmumu piešķiršanu. Veicot 2006. gadā plānoto iekšējā parāda dzēšanu un aizņemšanos aptuveni 180,0 milj. latu apmērā, prognozēts, ka valsts iekšējais parāds 2006. gadā samazināsies par 68,9 milj. latu, gada beigās sasniedzot 453,2 milj. latu.

Ārējā parāda dzēšana 2006. gadā prognozēta 13,3 milj. latu apmērā, savukārt, aizņemšanās plānota 315,3 milj. latu apmērā. 2006. gadā ārējā finanšu tirgū akcents tiks likts uz aizņēmumiem kapitāla tirgū, vai nu papildinot jau apgrozībā esošo eiroobligāciju laidienu ar papildu emisiju vai arī veicot jaunu eiroobligāciju emisiju apjomā 400-500 milj. eiro. Bez tam tiks turpināta aizņemšanās no starptautiskām finanšu institūcijām ilgtermiņa investīciju projektu finansēšanai saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem līgumiem 0,3 milj. latu apmērā un no Eiropas Investīciju bankas Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansēto projektu līdzfinansēšanai. Veicot aizņēmumus ārvalstu finanšu tirgū, prognozēts, ka 2006. gadā ārējais parāds pieaugs par 302,0 milj. latu un 2006. gada beigās veidos 893,9 milj. latu.

Kopumā prognozēts, ka valsts parāds 2006. gadā palielināsies par 233,1 milj. latu un 2006. gada beigās sasniegs 1 347,1 milj. latu, veidojot 14,3 % no IKP.

6.2. tabula. Valsts parāda prognoze (milj. latu)

	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts	prognoze
Valsts parāds kopā	975,0	1 114,0	1 347,1	1 375,3	1 545,5	1 732,3	1 937,5
% pret IKP	13,3%	13,3%	14,3%	13,2%	13,5%	13,7%	14,0%
Iekšējais parāds	423,0	522,1	453,2	495,1	537,2	562,5	583,1
Ārējais parāds	552,0	591,9	893,9	880,2	1 008,3	1 169,9	1 354,4

Realizējot šādu aizņemšanās scenāriju 2006. gada finansēšanas nepieciešamība tiks nodrošināta pilnībā.

6.2. Valsts parāda saistības

Latvijas valsts parāda apjoms joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības dalībvalstu starpā. Sagaidāms, ka 2005. gada beigās valsts parāda apjoms veidos 13,3% no IKP, bet 2006. gada beigās tas tiek prognozēts 14,3% apmērā no IKP. Tā kā pēdējos gados valsts budžeta fiskālais deficīts Latvijā ir bijis zems, nepārsniedzot Māstrihtas kritērijos noteikto atsauces līmeni, un Latvijā realizētā fiskālā politika ir vērsta uz valsts budžeta fiskālā deficīta pakāpenisku samazināšanu, ilgtermiņā nodrošinot sabalansēta budžeta izveidi, tad atbilstoši tam tika novērtēts, ka valsts parāds vidējā termiņā nepārsniegs 14,3% no IKP.

Ilgtermiņa parāda saistību uzņemšanās rada ar parāda apkalpošanu saistītus valsts budžeta izdevumus. Paredzamā valsts parāda pastāvīgā palielināšanās nenovēršami izraisa tā apkalpošanas izmaksu pieaugumu vidējā termiņā atbilstoši valsts parāda pieauguma dinamikai.

6.3. tabula. Valsts parāda apkalpošanas izmaksas (milj. latu)

	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts	prognoze
Iekšējā parāda apkalpošana	23,6	23,5	22,5	24,5	25,6	27,4	28,4
Ārējā parāda apkalpošana	23,3	23,9	28,2	40,3	41,9	42,9	49,4
Valsts parāda apkalpošana kopā	46,9	47,3	50,7	64,8	67,5	70,3	77,8

Prognozēts, ka valsts parāda apkalpošanas izdevumi 2006. gadā pieaugs par 3,4 milj. latu, salīdzinot ar 2005. gadā plānotajiem izdevumiem. Iekšējā parāda apkalpošanas izmaksas plānotas 22,5 milj. latu apmērā un to samazinājums saistīts ar 2001. gadā valsts budžeta fiskālā deficīta finansēšanas nepieciešamības segšanai emitēto valsts iekšējā aizņēmuma piecu gadu obligācijas dzēšanu 2006. gada janvārī.

Ārējā parāda apkalpošanas izmaksas 2006. gadā plānotas 28,2 milj. latu apmērā jeb par 4,3 milj. latu vairāk, salīdzinot ar 2005. gada plānotajiem izdevumiem.

Ņemot vērā līdz 2005. gada 31. jūlijam uzņemtās faktiskās valsts parāda saistības, turpmākās valsts parāda atmaksas sadalītas sekojoši:

6.4. tabula. Valsts parāda atmaksas (milj. latu)

	2005	2006	2007	2008	2009	2010	2011-2024	Kopā
Valsts parāda atmaksa	34,68	145,19	79,46	154,71	13,71	57,66	438,73	924,14
Procentos no kopējā atmaksu apjoma	4%	16%	9%	17%	1%	6%	47%	100%
Iekšējā parāda atmaksa	24,64	132,26	66,30	0,00	0,00	46,18	126,08	395,46
Ārējā parāda atmaksa	10,03	12,93	13,16	154,71	13,71	11,47	312,65	528,68

6.3. Valsts izsniegto galvojumu saistības

Izsniegto valsts galvojumu apmērs 2005. gada 1.janvārī veidoja 214,47 milj. latu.

2005. gada budžetā paredzēti valsts galvojumi 54,84 milj. latu apmērā, tai skaitā, studiju kreditēšanai 15,12 milj. latu apmērā un studējošo kreditēšanai – 9,72 milj. latu apmērā. No 2005. gadā plānotajiem galvojumiem līdz šā gada 31.jūlijam izsniegti galvojumi 1,73 milj. latu apmērā.

Valsts galvoto aizdevumu neatmaksātais atlikums 2004. gada 31.jūlijā bija 160,74 milj. latu. Tas ir mazāks nekā izsniegto galvojumu summa, jo daļai aizdevumu ir uzsākta atmaksa, bet daļai aizdevumu izmaksa vēl nav uzsākta vai arī to līdzekļi nav pilnībā izmaksāti.

Lielākajai daļai valsts galvoto aizdevumu aizņēmēja finansiālais stāvoklis ir stabils, un tiek prognozēts, ka valsts galvotie aizdevumi tiks atmaksāti savlaicīgi un pilnā apmērā. Relatīvi sliktāks finansiālais stāvoklis ir Mērsraga ostas pārvaldei, Rojas ostas pārvaldei un Salacgrīvas ostas pārvaldei, kas, galvenokārt, skaidrojams ar konkurences palielināšanos starp mazajām ostām. Kā riskants novērtēts arī sniegtais galvojums par Ventspils Brīvostas pārvaldes saistībām, jo pārvaldei ir likviditātes problēmas, kas nelabvēlīgi ietekmē galvoto aizdevumu atmaksas iespējas. Tāpat, kā riskanti ir novērtēti galvojumi, kas sniegti par Rīgas Juridiskās augstskolas un Latvijas Olimpiskās komitejas saistībām.

Ņemot vērā šos apstākļus, pastāv risks, ka riskanto valsts galvoto aizdevumu saistības vai to daļa netiks izpildītas noteiktajā termiņā. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu izdevumus, kas var rasties, pildot uz valsts budžetu attiecināmās valsts galvotā parāda saistības 2006. gadā, ir novērtētas 5,5 milj. latu apmērā.

Valsts izsniedzamie galvojumi 2006. gada budžetā plānoti 115,7 milj. latu apmērā. Tajā skaitā 15,1 milj. latu paredzēti studiju kreditēšanai un 9,7 milj. latu studējošo kreditēšanai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumiem Nr. 220 „Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu“ no 2001. gada 1. augusta ir uzsākta un turpināsies studiju un studējošo kredītu izsniegšana no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu.

30,0 milj. latu apjomā paredzēts galvojums Latvijas Hipotēku un zemes bankai Latvijas mikro un mazo uzņēmēju attīstības kreditēšanas projektam, lai nodrošinātu ar finansējumu mikrouzņēmumus, mazos uzņēmumus un uzņēmumus, kas nevar atrast savai izaugsmei nepieciešamo finansējumu.

4,7 milj. latu apjomā paredzēts galvojums Latvijas Olimpiskajai komitejai Daugavpils Olimpiskā centra Multifunkcionālā sporta kompleksa izveidei.

4,6 milj. latu apjomā paredzēts galvojums Latvijas Olimpiskajai komitejai Liepājas Olimpiskā centra Multifunkcionālās sporta halles izveidei.

10,5 milj. latu apjomā paredzēts galvojums VSIA „Jelgavas psihiatriskā slimnīca „Ģintermuiža”” ēku un infrastruktūras rekonstrukcijai un renovācijai.

1,9 milj. latu apjomā paredzēts galvojums VSIA „Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” ēku un infrastruktūras rekonstrukcijai un renovācijai.

1,3 milj. latu apjomā paredzēts galvojums VSIA „Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca „Ainaži”” ēku un infrastruktūras rekonstrukcijai un renovācijai.

10,3 milj. latu apjomā paredzēts galvojums VSIA „Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca” ēku un infrastruktūras rekonstrukcijai un renovācijai.

3,3 milj. latu apjomā paredzēts galvojums VSIA „Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca” ēku un infrastruktūras rekonstrukcijai un renovācijai.

4,0 milj. latu apjomā paredzēts galvojums SIA „Ludzas rajona slimnīca” jaunuzceltā korpusa nodošanai ekspluatācijā.

18,4 milj. latu apjomā paredzēts galvojums VAS „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” jaunā korpusa rekonstrukcijai, celtniecībai un medicīniskā aprīkojuma iegādei.

1,9 milj. latu apjomā paredzēts galvojums Rīgas Stradiņa universitātes aulas rekonstrukcijai un mācību procesa aprīkojuma iegādei.

6.4. Valsts budžeta aizdevumi un aizdevumu atmaksas

Saskaņā ar noslēgtajos līgumos iekļautajiem aizdevumu atmaksu grafikiem no iepriekšējos gados izsniegtajiem kredītlīdzekļiem 2006. gadā valsts pamatbudžetam atmaksās jāsaņem 33,7 milj. latu, tai skaitā 20,6 milj. latu no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta un valsts pamatbudžetā iekļautajiem speciālajiem budžetiem, 11,0 milj. latu no pašvaldību budžetiem, 0,3 milj. latu no pašvaldību uzņēmumiem un 1,7 milj. latu no pārējiem.

Valsts pamatbudžeta aizdevumi 2006. gada budžetā plānoti 53,9 milj. latu apmērā, tajā skaitā:

· Studējošo un studiju kreditēšanai 0,3 milj. latu saskaņā ar Ministru kabineta 1997. gada 15. jūlija noteikumiem Nr. 251 “Studējošo kreditēšanas noteikumi” un Ministru kabineta 2001. gada 25. maija noteikumiem Nr. 219 „Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāta un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem“;

· Aizdevumi pašvaldībām, pašvaldību uzņēmumiem un pārējiem uzņēmumiem 2005. gadā tiek plānoti 50,3 milj. latu apmērā, tajā skaitā: pašvaldību budžetiem — 40,3 milj. latu, pašvaldību uzņēmumiem un pārējiem — 13,3 milj. latu.

Valsts pamatbudžetā aizdevumu atmaksas plānotas 33,7 milj. latu apmērā, tajā skaitā:

· no speciālā budžeta – Valsts sociālās apdrošināšanas budžeta 10,6 milj. latu;

· no Studējošo un studiju kreditēšanas 3,1 milj. latu;

· no pamatbudžetā iekļautajiem pārējiem speciālajiem budžetiem 6,9 milj. latu;

· no pašvaldībām 11,4 milj. latu;

· no pārējiem 1,7 milj. latu.

Valsts pamatbudžeta tīrie aizdevumi (aizdevumi-atmaksas) prognozēti 20,2 milj. latu apmērā.

6.5. Valsts budžeta aizdevumu dzēšana

Valsts budžeta finanšu bilancē ir iekļautas parādsaistības (sliktie kredīti), kuru piedziņa nav iespējama — daļa šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ir likvidēti un izslēgti no Uzņēmumu reģistra.

Likvidēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) parādsaistību norakstīšana notiks saskaņā ar 2003. gada 15. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 389 „Kārtība, kādā finanšu ministrs dzēš valsts aizdevumus“ atbilstoši likvidēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) norakstāmo parādsaistību kopapjomam, kas uz 31.12.2004 ir 6,3 milj. latu.