Likumprojekta “Par valsts budžetu 2006.gadam”

anotācija

 

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana ir noteikta ar normatīvajiem aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši resursi.

Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju paredz valsts mērķim.

Valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas konkrētām valsts vajadzībām saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.

2.Tiesību akta projekta būtība

 

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2006.gadam” paredz valsts budžeta līdzekļu sadalījumu, kuru var saņemt ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju, lai nodrošinātu valsts iestāžu darbību, uzsākto un jaunu pasākumu, prioritāšu finansēšanu.

 

3.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2006.gadam” izstrādāts ievērojot Likuma par budžetu un finanšu vadību izvirzītās prasības, Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktos pamatuzdevumus, Valdības izvirzītos prioritāros attīstības virzienus, ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtos priekšlikumus, kā arī ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli un tautsaimniecības attīstības tendences turpmākajiem gadiem.

Valdība nodrošina, ka valsts budžeta fiskālais deficīts iekļaujas Mārstrihtas kritērijos noteiktajās robežās, plānojot fiskālo deficītu 1,5% no iekšzemes kopprodukta.

Ministru kabinets 2006.gada valsts budžeta projektā ir noteicis galvenās prioritātes:

·        sabiedrības sociālā stāvokļa uzlabošana;

·        veselības aprūpes sistēmas sakārtošana, uzlabojot ārstniecības pakalpojumu kvalitāti un to pieejamību iedzīvotājiem, rezultātā izveidojot funkcionējošu veselības aprūpes sistēmu;

·        sociālās sistēmas stiprināšana, nodrošinot iedzīvotājiem sociālos pabalstus;

·        izglītības stiprināšana, izglītības kvalitātes veicināšana, zinātnes attīstība un konkurētspējas nodrošināšana;

·        integrēšanās ES un NATO, pilnībā izmantojot to dotās iespējas un sekmīgi aizstāvot nacionālās intereses;

·        Latvijai piešķirto ES politiku instrumentu līdzekļu efektīvā apgūšana pilnā apjomā, nodrošinot valsts attīstību un izaugsmi;

·        tieslietu sistēmas, iekšlietu sistēmas stiprināšana.

2006.gada valsts budžeta projektā paredzēts papildu finansējums šādām nozīmīgām prioritātēm un prioritāriem pasākumiem:

·       40,0 milj. latu – programmai „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”;

·       33,1 milj. latu – pedagogu darba samaksas paaugstināšanai;

·       31,1 milj. latu – veselības aprūpes jomai, tai skaitā 8,3 milj. latu zāļu kompensācijai, 5,1 milj. latu rindu likvidēšanai u.c. pasākumiem;

·       30,8 milj. latu – Valsts autoceļu fondam;

·       8,7 milj. latu - valsts pasūtījumam pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu;

·       12,0 milj. latu – Iekšlietu ministrijai sistēmas iestāžu darbinieku darba samaksas palielinājumam un atvaļinājuma pabalstu izmaksai;

·       1,7 milj. latu – Iekšlietu ministrijai atvaļinājuma pabalstu parādu par 2001-2004.gadu nomaksai;

·       13,0 milj. latu – zinātnes attīstībai un konkurētspējas nodrošināšanai, tai skaitā pielietojamās zinātnes veicināšanai tautsaimniecības attīstībai;

·       9,2 milj. latu - valsts pārvaldes institucionālās kapacitātes nodrošināšanai;

·       7,0 milj. latu - valsts siltumapgādes sektora programmai;

·       6,7 milj. latu - akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksāšanai zemniekiem;

·       6,4 milj. latu – tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuratūras darbinieku atalgojumu palielinājumam;

·       5,6 milj. latu - minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 80 uz 90 latiem ar 2006.gada 1.janvāri atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 16.augusta protokollēmuma Nr.46, 27.§.;

·       5,0 milj. latu - valsts mērķdotācijām pašvaldībām dzīvokļa jautājumu risināšanai un dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstam;

·       5,0 milj .latu - NATO valstu valdību vadītāju sanāksmes nodrošināšanai;

·       5,0 milj .latu - Valsts un pašvaldību institūcijām jauno klasifikāciju ieviešanai;

·       4,8 milj. latu - programmatūras licenču pirkšanai, nomai, regulārai atjaunošanai;

·       3,3 milj. latu – bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanai;

·       2,8 milj. latu - valsts atbalsta programmai novadu infrastruktūras attīstībai;

·       2,7 milj. latu - ārstniecības personu vidējās darba samaksas palielināšanai atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 18.maija rīkojumam Nr.326 „Par pamatnostādnēm “Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē””;

·       2,2 milj. latu - naftas produktu rezervju valsts daļas izveidei un uzglabāšanai u.c.

Bez tam, paredzēts papildu finansējums grozījumu likumā „Par valsts budžetu 2005.gadam” ietekmes uz 2006.gadu nodrošināšanai.

Valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 3 228,8 milj. latu, bet izdevumi, ieskaitot tīros aizdevumus 3 374,0 milj. latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti 2 385,4 milj. latu un izdevumi plānoti 2 599,2 milj. latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2005.gada plānu ir 421,0 milj. latu jeb 19,3%.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 859,0 milj. latu un 770,3 milj. latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu pieaugums pret 2005.gada plānu ir 82,3 milj. latu jeb 12,0%.

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli un tautsaimniecības attīstības tendences turpmākajiem gadiem, nodrošinot stabilu finansiālo situāciju.

 

2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

 

Sekmē uzņēmējdarbības vides attīstību, atbalsta Latvijas uzņēmumu eksportu un mazos un vidējos uzņēmumus, sekmē uzņēmumu konkurētspējas celšanu starptautiskā mērogā un administratīvo kapacitāti saistībā ar Eiropas Savienības procedūrām. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir pieejami Eiropas Savienības politiku instrumentu – Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, kas paredz sākotnēji valsts ieguldījumu, kas vēlāk, atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajām prasībām un pamatprincipiem tiek atmaksāti valsts budžetam.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

 

Nodrošinot darba samaksas paaugstināšanu pedagogiem, iekšlietu sistēmas iestāžu darbiniekiem, tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, prokuroriem, pozitīvi ietekmēs šo darbinieku pirktspēju, līdz ar to uzlabosies arī to dzīves līmenis.

Nodrošināts finansējums pensiju indeksācijai, pabalstu izmaksām un piemaksām pie valsts vecuma pensijām, kuru apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus.

Labvēlīgi sabiedrības sociālo stāvokli ietekmēs paredzētais papildu finansējums veselības jomā.

Finansējums zinātnei, augstākās izglītības un profesionālās izglītības kvalitātes veicināšanai veicinās zinātnes pētījumus un augsti kvalificētu speciālistu pieaugumu valstī.

 

4. Ietekme uz vidi

Paredzētais finansējums nodrošina vides kvalitātes uzlabošanu un infrastruktūras sakārtošanu, dabas resursu saglabāšanu, apsaimniekošanu un ilgtspējīgu izmantošanu, sabiedrības aizsardzību pret jonizējošo starojumu un drošu radioaktīvo vielu, bīstamo atkritumu un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, normatīvo aktu un politikas īstenošanas dokumentu izstrādi vides un dabas aizsardzības jomā atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanas prasībām.

 

5.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

tūkst. Ls

Rādītāji

 

Trīs nākamie gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

2005*

2006*

2007

2008

-

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

2 708 127,1

3 228 804,9

-

-

-

2. Izmaiņas budžeta izde- vumos (ieskaitot tīros aiz- devumus)

 

2 849 314,3

3 374 035,0

-

-

-

3. Finansiālā ietekme

 

 

- 141 187,2

-145 230,1

-

-

-

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Deficīta finansēšanas avoti:

·        aizņēmumi, valsts pamatbudžeta maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikuma izmaiņas u.c.

 

 

 

 

 

 

 

141 187,2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

145 230,1

-

-

-

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

-

-

-

-

-

6.Cita informācija

 

* 2005.gadā parādīti likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam”” apstiprinātie dati, 2006.gadā atspoguļoti likumprojekta “Par valsts budžetu 2006.gadam” dati.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1.Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Valsts budžeta 2006.gadam likumu projektu paketē ir iekļauti un jāpieņem likumprojekti:

·       Likumprojekts „Grozījumi likumā ²Par pievienotās vērtības nodokli””;

·       Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”;

·       Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību””;

·       Likumprojekts „Grozījumi likumā  „Par pašvaldību budžetiem””;

·       Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””;

·       Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””;

·       Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””;

·       Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””;

·       Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””;

·       Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””;

·       Likumprojekts „Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”;

·       Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par autoceļiem””.

Paredzēts sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektu par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem, kas paredz kārtību, kādā nosaka rezultatīvos rādītājus un sniedz pārskatus par to izpildi.

 

 

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Likumprojektā paredzētas Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā. Tā kā 2003.gada maijā parakstītais Pievienošanās ES līgums paredz visu pilntiesīgas dalībvalsts saistību, pienākumu un tiesību pārņemšanu līdz ar iestāšanās brīdi ES, tad šādas dalībvalsts iemaksas veicamas katru gadu – ik mēnesi.

Eiropas Savienības dalībvalstu saistības veikt iemaksas nosaka Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums.

Iemaksu kārtību nosaka Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmums par Kopienu pašu resursu sistēmu (2000/597/EC, Euratom), Padomes 2000. gada 22. maija Regula (EK, Euratom) Nr.1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EC, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu, kā arī Padomes 2004. gada 16. novembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2028/2004, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000.

Ievērotas regulas par ES fondiem, kā arī citas regulas un direktīvas.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Institūcijām, kurām ir noslēgti līgumi par dalību starptautiskajās organizācijās, likumprojektā ir paredzēts nepieciešamais finansējums dalības maksai.

3. Saistības, kas izriet no Latvijas saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums                                                                                

                                                                                                                         1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

5.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Notikušas sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē ir skatītas prioritātes 2006.gada valsts budžetam.

 

2.Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formu- lējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis iestrādāts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2006.gada domstarpību un vienošanās protokolā.

3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Regulāri ar masu mediju starpniecību sabiedrība informēta par likumprojekta “Par valsts budžetu 2006.gadam” izstrādes gaitu, svarīgākajiem prognozējamiem makroekonomiskajiem un fiskālajiem rādītājiem, izmaiņām nodokļu likumos un valsts budžeta prioritātēm.

 

4.Konsultācijas ar starptau- tiskajiem konsultantiem

 

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses un (vai) pašvaldības puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Budžeta finansētu institūciju – budžeta iestāžu, pilnīgi vai daļēji no budžeta finansētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju vadītāji (budžeta izpildītāji) var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties saistības tikai likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam” noteikto apropriāciju ietvaros saskaņā ar finansēšanas plānos noteiktajiem asignējumu apjomiem.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Paredzētas preses konferences ar preses pārstāvjiem par likumprojektu “Par valsts budžetu 2006.gadam”, publikācija Latvijas Vēstnesī, tiks izdota valsts budžeta 2006.gadam gadagrāmata.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts ir izstrādāts, ņemot vērā indivīda intereses – valdība ir centusies nodrošināt vismazāko iespējamo fiskālā deficīta līmeni atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu prognozēm līdz gada beigām un, iekļaujot izdevumu daļā jaunos, neatliekamos pasākumus.

 

 

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs                                                     O.Spurdziņš