Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"

(Nr.42/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi trešajam lasījumam (2)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Grozījumi likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"				Grozījumi likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"
	Izdarīt likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14.nr.; 2001, 23.nr.; 2004, 23.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14.nr.; 2001, 23.nr.; 2004, 23.nr.) šādus grozījumus:
28.pants. Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu (1) Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu iestājas tad, ja atbilstoši šā likuma 27.panta noteikumiem ir pierādīts preču zīmes pārkāpuma fakts. Pierādīt pārkāpuma faktu ir cietušās puses (preču zīmes īpašnieka vai licenciāta) pienākums. (2) Prasību Rīgas apgabaltiesā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var celt preču zīmes īpašnieks (tā tiesību pārņēmējs). Patstāvīgu prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu licenciāts ir tiesīgs celt ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu. Preču zīmes īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja licenciātam tiesības patstāvīgi celt prasību piešķirtas licences līgumā vai arī preču zīmes īpašnieks prasību neceļ, kaut arī licenciāts rakstveidā uzaicinājis viņu to darīt. Jebkurš attiecīgās preču zīmes licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu. (3) Persona, pret kuru celta prasība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, nevar iebilst pret prasību, tikai atsaucoties uz to, ka preču zīme netiek izmantota vai tās darbība pārtraucama citu iemeslu dēļ, taču atbilstoši šā likuma 31. vai 32. panta noteikumiem tā var celt pretprasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tās atcelšanu. Šajos gadījumos preču zīmes pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl tās reģistrācija netiek atzīta par spēkā neesošu vai atcelta. (4) Ja preču zīmes pārkāpuma fakts tiek pierādīts, cietusī puse var prasīt, lai tiesa atkarībā no pārkāpēja vainas pakāpes pieņemtu spriedumu par vienu pasākumu vai vairākiem šādiem pasākumiem (sankcijām): 1) preču zīmes nelikumīgas izmantošanas pārtraukšana un nelikumīgas izmantošanas aizliegums; 2) sakarā ar preču zīmes nelikumīgu izmantošanu nodarīto zaudējumu, arī neiegūtās peļņas, atlīdzināšana; 3) tiesāšanās izdevumu segšana, ietverot likumā paredzētos lietas vešanas izdevumus, kā arī pārstāvja honorāru. (5) Tiesas spriedumā var noteikt pasākumus preču zīmes pārkāpumu turpmākai novēršanai, arī pienākumu iznīcināt preci ar nelikumīgo marķējumu vai atdot to preču zīmes īpašniekam, tā tiesību pārņēmējam vai licenciātam, ja viņš tam piekrīt, vai nodot to izmantošanai labdarības nolūkiem, ja var nodrošināt, ka prece neatgriežas saimnieciskajā apritē un neizraisa turpmāku kaitējumu tiesīgajai pusei. Kad to attaisno lietas apstākļi, spriedumā var noteikt arī pienākumu iznīcināt rīkus un materiālus, kas lietoti vai paredzēti galvenokārt pretlikumīgo izstrādājumu izgatavošanai, ja to īpašnieks zināja vai viņam no lietas apstākļiem bija acīmredzams, ka šie rīki un materiāli lietoti vai paredzēti prettiesisku darbību veikšanai. Pēc prasītāja lūguma tiesa šajās lietās var piemērot likumā noteiktos prasības nodrošināšanas līdzekļus arī gadījumos, kad prasībai nav mantiska rakstura (nav prasīta zaudējumu atlīdzība). (6) Nosakot atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, pārkāpēja vainas pakāpes noteikšanai kā pierādījumu var izmantot šā likuma 24.panta trešajā daļā minētā brīdinājuma saņemšanas faktu. (7) Gadījumos, kad preču zīmes pārkāpums izdarīts tīši vai ar ļaunprātīgu nolūku, vainīgās personas saucamas arī pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības. (8) Neatkarīgi no šā likuma 27.panta un šā panta noteikumiem prasības par reģistrētu, kā arī nereģistrētu preču zīmju pārkāpumiem, arī šā likuma 4.panta devītajā daļā paredzētajos gadījumos, var pamatot arī ar citu normatīvo aktu noteikumiem. (9) Prasību pret preču zīmes pārkāpēju var celt triju gadu laikā no brīža, kad cietusī puse uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par preču zīmes pārkāpuma faktu.	1. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā: “28.pants. Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu (1) Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu iestājas, ja atbilstoši šā likuma 27.panta noteikumiem ir pierādīts preču zīmes pārkāpuma fakts. Atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var noteikt arī tad, ja konstatē, ka preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības var tikt pārkāptas vai tiks pārkāptas drīzumā (iespējams pārkāpums), jo atbildētājs pats vai ar citas personas (starpnieka) palīdzību ir veicis pasākumus, kas atzīstami par sagatavošanos preču zīmes nelikumīgai izmantošanai. (2)  Prasību Rīgas apgabaltiesā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var iesniegt preču zīmes īpašnieks vai tā tiesību pārņēmējs. Licenciāts ir tiesīgs iesniegt prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu. Preču zīmes īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja licenciātam tiesības iesniegt tiesā prasību piešķirtas licences līgumā vai arī preču zīmes īpašnieks prasību neiesniedz, kaut gan licenciāts rakstveidā uzaicinājis viņu to darīt. Jebkurš attiecīgās preču zīmes licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu. (3) Persona, pret kuru celta prasība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, var celt pretprasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tās atcelšanu atbilstoši šā likuma 31. vai 3 2.panta noteikumiem. Šādā gadījumā preču zīmes pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl tās reģistrācija netiek atzīta par spēkā neesošu vai atcelta. (4) Nosakot atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, atbildētāja vainas pakāpes noteikšanai kā pierādījumu var izmantot šā likuma 24.panta trešajā daļā minētā brīdinājuma saņemšanas faktu. (5) Prasību pret preču zīmes pārkāpēju var celt triju gadu laikā no brīža, kad cietusī puse uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu. (6) Prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var pamatot arī ar normatīvajiem aktiem par negodīgu konkurenci vai citiem normatīvajiem aktiem.”			redakcionāli precizēts	1. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā: “28.pants. Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu (1) Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu iestājas, ja atbilstoši šā likuma 27.panta noteikumiem ir pierādīts preču zīmes pārkāpuma fakts. Atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var noteikt arī tad, ja konstatē, ka preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības var tikt pārkāptas vai tiks pārkāptas drīzumā (iespējams pārkāpums), jo atbildētājs pats vai ar citas personas (starpnieka) palīdzību ir veicis pasākumus, kas atzīstami par sagatavošanos preču zīmes nelikumīgai izmantošanai. (2) Prasību Rīgas apgabaltiesā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var iesniegt preču zīmes īpašnieks vai tā tiesību pārņēmējs. Licenciāts ir tiesīgs ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu iesniegt prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu. Preču zīmes īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja licenciātam tiesības iesniegt tiesā prasību piešķirtas licences līgumā vai arī preču zīmes īpašnieks prasību neiesniedz, kaut gan licenciāts rakstveidā uzaicinājis viņu to darīt. Jebkurš attiecīgās preču zīmes licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu. (3) Persona, pret kuru celta prasība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, var celt pretprasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tās atcelšanu atbilstoši šā likuma 31. vai 32.panta noteikumiem. Šādā gadījumā preču zīmes pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl tās reģistrācija netiek atzīta par spēkā neesošu vai atcelta. (4) Nosakot atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, atbildētāja vainas pakāpes noteikšanai kā pierādījumu var izmantot šā likuma 24.panta trešajā daļā minētā brīdinājuma saņemšanas faktu. (5) Prasību pret preču zīmes pārkāpēju var celt triju gadu laikā no brīža, kad cietusī puse uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu. (6) Prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var pamatot arī ar normatīvajiem aktiem par negodīgu konkurenci vai citiem normatīvajiem aktiem.”
	2. Papildināt likumu ar 28.^1 pantu šādā redakcijā: “28.^1 pants. Zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmēra noteikšanas kārtība (1) Ja personas vainas dēļ notikusi preču zīmes nelikumīga izmantošana, šā likuma 28.panta otrajā daļā minētie tiesību subjekti ir tiesīgi prasīt radītā zaudējuma un morālā kaitējuma atlīdzību. (2) Zaudējuma atlīdzības un morālā kaitējuma apmērs nosakāms saskaņā ar Civillikumu. Nosakot zaudējumu apmēru, var ņemt vērā arī tās personas negodīgi gūto peļņu, kura prettiesiski izmantojusi preču zīmi. (3) Ja faktisko zaudējumu atlīdzības apmēru grūti noteikt, zaudējumu atlīdzības apmērs ir atbilstošs tai summai, kuru varētu saņemt preču zīmes īpašnieks par preču zīmes izmantošanas tiesību nodošanu licenciātam.”	1	Juridiskais birojs Ierosinām izteikt likumā paredzētā 28.^1 panta trešo daļu (likumprojekta 3. pants) šādā redakcijā: “(3) Ja faktisko zaudējumu atlīdzības apmēru nevar noteikt saskaņā ar šā panta otro daļu, zaudējumu atlīdzības apmērs ir atbilstošs tai summai, kuru varētu saņemt preču zīmes īpašnieks par preču zīmes izmantošanas tiesību nodošanu licenciātam.”	redakcionāli precizēts Atbalstīts	2. Papildināt likumu ar 28.^1 pantu šādā redakcijā: “28.^1 pants. Zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmēra noteikšanas kārtība (1) Ja personas vainas dēļ notikusi preču zīmes nelikumīga izmantošana, šā likuma 28.panta otrajā daļā minētie tiesību subjekti ir tiesīgi prasīt radītā zaudējuma un morālā kaitējuma atlīdzību. (2) Zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmērs nosakāms saskaņā ar Civillikumu. Nosakot zaudējumu apmēru, var ņemt vērā arī tās personas negodīgi gūto peļņu, kura prettiesiski izmantojusi preču zīmi. (3) Ja faktisko zaudējumu atlīdzības apmēru nevar noteikt saskaņā ar šā panta otro daļu, zaudējumu atlīdzības apmērs ir atbilstošs tai summai, kuru varētu saņemt preču zīmes īpašnieks par preču zīmes izmantošanas tiesību nodošanu licenciātam.”
41.pants. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesiskās aizsardzības saturs (1) Komercdarbībā ir aizliegts lietot nepatiesas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai jebkurus tādus ģeogrāfiskus nosaukumus vai ģeogrāfiska rakstura apzīmējumus, vai tiem līdzīgus apzīmējumus, kuru lietošana var izraisīt patērētāju maldinājumu attiecībā uz preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi. (2) Ja precēm vai pakalpojumiem, kurus pieņemts apzīmēt ar kādu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, patērētāju vai tirgus dalībnieku uztverē piemīt īpaša kvalitāte vai speciālas īpašības, šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošana komercdarbībā pieļaujama tikai saistībā ar tādām norādītās izcelsmes precēm un pakalpojumiem, kam ir attiecīgā kvalitāte vai īpašības. (3) Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir plaši pazīstama un tai ir īpaša reputācija patērētāju vai tirgus dalībnieku vidū, šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai tai līdzīga apzīmējuma lietošana komercdarbībā saistībā ar citas izcelsmes precēm un pakalpojumiem nav pieļaujama pat gadījumos, kad tas neizraisa patērētāju maldinājumu attiecībā uz preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, bet dod iespēju negodīgi izmantot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju vai tās atšķirtspēju vai nodarīt tām kaitējumu.
	3. Papildināt 41.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem aizliegts lietot norādes un apzīmējumus, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu un izcelsmes nosaukumu aizsardzību."				3. Papildināt 41.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem aizliegts lietot norādes un apzīmējumus, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu un izcelsmes nosaukumu aizsardzību."
43.pants. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesiskās aizsardzības nodrošināšana (1) Apzīmējumu lietošana komercdarbībā pretēji šā likuma 41.panta noteikumiem atzīstama par negodīgas konkurences izpausmi, un par to paredzēta atbildība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par negodīgu konkurenci, kā arī citiem normatīvajiem aktiem. (2) Prasību Rīgas apgabaltiesā par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nelikumīgas lietošanas pārtraukšanu var celt jebkura ieinteresētā persona, arī profesionālās apvienības un ražotāju, tirdzniecības vai pakalpojumu sniedzēju apvienības, kuru statūti paredz šo apvienību biedru (locekļu) ekonomisko interešu aizsardzību, kā arī organizācijas un institūcijas, kuru uzdevums saskaņā ar to statūtiem ir patērētāju tiesību aizsardzība.	4. Papildināt 43.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:   "(3) Prasību lietās par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nelikumīgas lietošanas pārtraukšanu tiesa var piemērot tos pašus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kādi paredzēti preču zīmes nelikumīgas izmantošanas gadījumā.”			redakcionāli precizēts	4. Papildināt 43.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Lietās par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nelikumīgas lietošanas pārtraukšanu tiesa var piemērot tos pašus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kādi paredzēti preču zīmes nelikumīgas izmantošanas gadījumā.”
	5. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:				5. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:
	"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu				"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
	Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu."				Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu."
		2	Juridiskais birojs Ierosinām papildināt likumprojektu ar likuma spēkā stāšanās nosacījumu šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā 2007. gada 1. martā.”	Atbalstīts	Likums stājas spēkā 2007. gada 1. martā.