Likums

Rīgā

10.07.2009. Nr.90/TA-1509

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Roze 67219351, maira.roze@pmlp.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 12 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 16 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija sēdes protokola Nr.47 26.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Imigrācijas likumā

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 1., 5., 9.nr.; 2007, 5., 15.nr.; 2008, 3., 13.nr.; 2009, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

aizstāt 3.punktā vārdu "dokuments" ar vārdiem "Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) apstiprināts dokuments";

aizstāt 5.punktā vārdu "dokuments" ar vārdiem "Pārvaldē apstiprināts dokuments";

papildināt pantu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

"5¹) kompetenta valsts iestāde – Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts policija vai atbilstoša iestāde ārvalstīs;";

papildināt pantu ar 8.¹punktu šādā redakcijā:

"8¹) uzaicinājums – rakstisks apliecinājums, kurā uzaicinātājs uzņemas šajā likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties Latvijas Republikā (ar vīzu);";

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

"9) uzaicinātājs – fiziska vai juridiska persona, kura uzaicina ārzemnieku;".

2. Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdus "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde)" ar vārdu "Pārvalde".

3. 4.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punkta "d" apakšpunktu pēc vārdiem "Latvijas Republikā" ar vārdiem "vai Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā";

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) ir derīga vīza derīgā ceļošanas dokumentā, Šengenas līguma dalībvalsts izsniegta uzturēšanās atļauja, Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja vai Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja. Ārzemnieks, kurš ārvalstī saņēmis jaunu ceļošanas dokumentu, var izmantot iepriekšējo ceļošanas dokumentu ar derīgu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā vienreizējai iebraukšanai Latvijas Republikā, lai saņemtu jaunu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;";

papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem "Latvijas Republikā" ar vārdiem "vai citā Šengenas līguma dalībvalstī";

papildināt otrās daļas 2.punktu pēc vārdiem "Apvienoto Nāciju Organizācijas pasi" ar vārdiem "(Laissez-passer)";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta" ar vārdiem "vai par kuru Šengenas informācijas sistēmā iekļauts ziņojums, lai liegtu iespēju ieceļot un uzturēties Šengenas līguma dalībvalstīs".

4. 5.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "neizbraucot no Latvijas Republikas" ar vārdiem "neizbraucot no Šengenas līguma dalībvalstu teritorijas";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ārzemniekam ir pienākums pēc valsts iestāžu pieprasījuma dokumentāri pierādīt ieceļošanas un uzturēšanās likumību, kā arī sniegt pārbaudei savus biometrijas datus saskaņā ar Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumu."

5. Papildināt 9.panta otro daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

& quot;10) drīkst strādāt pie jebkura darba devēja Latvijas Republikā. Ārzemnieku kategorijas, kuri drīkst strādāt pie jebkura darba devēja, nosaka Ministru kabinets."

6. Papildināt I nodaļu ar 9.¹ pantu šādā redakcijā:

"9.¹ pants. Uzaicinātājs uzņemas atbildību par uzaicinātāārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķa atbilstību dokumentos norādītajam, viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu."

7. 12.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem "Latvijas Republikā" ar vārdiem "vai citā Šengenas līguma dalībvalstī";

izslēgt otro daļu.

8. Izslēgt 13.panta trešās daļas 2.punktā vārdus "Pārvaldes priekšnieka".

9. Aizstāt 14.pantā vārdus "vīzas izsniegšanu" ar vārdiem "ielūguma apstiprināšanu, atteikumu apstiprināt ielūgumu, apstiprināta ielūguma atcelšanu, vīzas izsniegšanu, atteikumu izsniegt vīzu, izsniegtas vīzas derīguma termiņa atcelšanu vai vīzas anulēšanu".

10. Papildināt likumu ar 15.¹ pantu šādā redakcijā:

"15.¹ pants. (1) Ielūguma apstiprināšanu atsaka vai apstiprinātu ielūgumu atceļ, ja:

1) konstatēts šā likuma 16.panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 13., 15., 16. vai 17.punktā minētais iemesls;

2) uzaicinātājs nav iesniedzis Ministru kabineta noteikumos norādītos ielūguma apstiprināšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar ielūguma apstiprināšanu un uzaicināmā ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā;

3) konstatēts, ka uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas;

4) konstatēts, ka uzaicinātā ārzemnieka rīcībā nav Latvijas Republikā atzīta ceļošanas dokumenta;

5) uzaicinātāja sniegtā vai Pārvaldes iegūtā informācija neliecina par ārzemnieka noturīgu saikni ar viņa mītnes zemi un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku;

6) uzaicinātājs ir zaudējis tiesības uzaicināt ārzemnieku;

7) uzaicinātāja komercsabiedrības pamatkapitāls nav apmaksāts saskaņā ar Komerclikumu.

(2) Ja konstatēts, ka uzaicinātājs ir sniedzis nepatiesas ziņas par to, ka reģistrējies kā nodokļu maksātājs, vai par nodokļu parādiem, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests, Pārvalde ir tiesīga pieņemt lēmumu par aizliegumu uz sešiem mēnešiem šai personai uzaicināt ārzemnieku.

(3) Ja konstatēts, ka uzaicinātājs pēdējā gada laikā pārkāpis ar ārzemnieku nodarbināšanu saistīto normatīvo aktu prasības, Pārvalde ir tiesīga pieņemt lēmumu par aizliegumu uz vienu gadu šai personai uzaicināt ārzemnieku.

(4) Uzaicinātājam ir tiesības šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā pieņemto lēmumu apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.

(5) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut apstiprināt ielūgumu šajā pantā minētajos gadījumos vai samazināt šā panta otrajā vai trešajā daļā noteikto aizlieguma termiņu, ja uzaicinātā ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīta ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem."

11. 16.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem "Latvijas Republikā" ar vārdiem "vai citā Šengenas līguma dalībvalstī";

papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem "Latvijas Republikā" ar vārdiem "vai citā Šengenas līguma dalībvalstī";

papildināt pirmās daļas 7.punktu pēc vārdiem "atsauc ielūgumu" ar vārdiem "vai uzaicinājumu";

papildināt pirmās daļas 15.punktu pēc vārda "kompetentas" ar vārdu "valsts";

izteikt pirmās daļas 16.punktu šādā redakcijā:

"16) konstatēts, ka par uzaicināto ārzemnieku Šengenas informācijas sistēmā iekļauts ziņojums, lai liegtu ārzemniekam iespēju ieceļot un uzturēties Šengenas līguma dalībvalstīs;";

papildināt pirmo daļu ar 17., 18., 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

"17) konstatēts, ka ārzemnieks, uzturoties Latvijas Republikā, ir izdarījis administratīvo pārkāpumu un normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav samaksājis uzlikto naudas sodu;

18) ārzemnieks, kuram pēdējā gada laikā ir izsniegta vīza, pamatojoties uz nodarbinātību Latvijas Republikā, un kuram saskaņā ar šā likuma 9.pantu nepieciešama darba atļauja, minēto darba atļauju nav saņēmis;

19) ārzemnieks pēdējo piecu gadu laikā ir bijis izraidīts no Latvijas Republikas un viņš vai viņa uzaicinātājs nav sedzis izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma izpildi vai ārzemnieka piespiedu izraidīšanu;

20) konstatēts, ka ārzemnieks pēdējā gada laikā vairākkārt pārkāpis ieceļošanas vai uzturēšanās noteikumus Latvijas Republikā vai Šengenas līguma dalībvalstīs vai izmantojis iepriekš izsniegto vīzu neatbilstoši deklarētajam ieceļošanas mērķim.";

izslēgt trešās daļas pirmajā teikumā vārdus "uzturēšanās atļauja vai";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Tās vīzas, kas izsniegta, pamatojoties uz nodarbinātību Latvijas Republikā, derīguma termiņu atceļ, ja ārzemnieks, kuram saskaņā ar šā likuma 9.pantu nepieciešama darba atļauja, to nav saņēmis."

12. Papildināt likumu ar 22.¹pantu šādā redakcijā:

"22.¹ pants. (1) Izsaukuma apstiprināšanu atsaka vai apstiprināto izsaukumu atceļ, ja:

1) uzaicinātājs nav iesniedzis Ministru kabineta noteikumos norādītos izsaukuma apstiprināšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar izsaukuma apstiprināšanu un uzaicināmā ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā;

2) uzaicinātais ārzemnieks iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

3) konstatēts, ka uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas;

4) kompetentas valsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai atteiktu ārzemniekam ieceļošanu;

5) konstatēts, ka uzaicinātā ārzemnieka rīcībā nav Latvijas Republikā atzīta ceļošanas dokumenta;

6) uzaicinātāja sniegtā vai Pārvaldes iegūtā informācija neliecina par ārzemnieka noturīgu saikni ar viņa mītnes zemi un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku;

7) konstatēts, ka par uzaicināto ārzemnieku Šengenas informācijas sistēmā iekļauts ziņojums, lai liegtu ārzemniekam iespēju ieceļot un uzturēties Šengenas līguma dalībvalstīs;

8) uzaicinātājs rakstveidā atsaucis izsaukumu;

9) uzaicinātājs ir zaudējis tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

10) uzaicinātājs ir zaudējis tiesības uzaicināt ārzemnieku;

11) konstatēts, ka ārzemnieks, uzturoties Latvijas Republikā, ir izdarījis administratīvo pārkāpumu un normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav samaksājis uzlikto naudas sodu;

12) uzaicinātāja komercsabiedrības pamatkapitāls nav samaksāts saskaņā ar Komerclikumu.

(4) Uzaicinātājam ir tiesības šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā pieņemto lēmumu apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.

(5) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut apstiprināt izsaukumu šajā pantā minētajos gadījumos vai samazināt šā panta otrajā vai trešajā daļā noteikto aizlieguma termiņu, ja uzaicinātā ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīta ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem."

13. 23.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem "saistītas ar filiāli" ar vārdiem "ja komercsabiedrība vai ārzemju komersanta filiāle ir ierakstīta komercreģistrā ne mazāk kā vienu gadu pirms uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas, tā veic aktīvu saimniecisku darbību un tās darbība dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai";

papildināt pirmās daļas 17.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja ir nodibināta aizgādnība, uzturēšanās atļauju izsniedz uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem;";

aizstāt pirmās daļas 18.punktā vārdu "trīs" ar vārdu "piecus";

papildināt pirmo daļu ar 25. un 26.punktu šādā redakcijā:

"25) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemnieks nav izpildījis šā likuma 24.panta piektās daļas nosacījumu un viņam ir tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar:

a) šā likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3. un 6.punktu vai 25.panta otro daļu,

b) šā likuma 24.panta pirmās daļas 7.punktu (ja ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šā likuma 23.panta trešo daļu),

c) šā likuma 28.panta otro daļu;

26) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemnieks var ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā atbilstoši kārtībai, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos par vīzu prasības atcelšanu, viņam ir pietiekami iztikas līdzekļi un viņš ir sasniedzis Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu.";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "ierobežojumus ārzemniekiem" ar vārdiem "kā arī kritērijus, kas pamato, ka komercsabiedrība, ārzemju komersanta filiāle, individuālais komersants vai pašnodarbināta persona veic aktīvu saimniecisku darbību un dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai vai ārvalsts komersanta pārstāvniecība veic aktīvu darbību";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "termiņuzturēšanās atļauju" ar vārdiem "uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem";

aizstāt ceturtajā daļā skaitļus un vārdus "1., 2., 3., 4., 6., 7., 8., 9., 10., 12., 13., 14., 15., 16., 19. un 20.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "1., 2., 3., 4., 6., 8., 9., 10., 12., 13., 14., 15., 16., 19., 20., 22., 23., 25. un 26.punktā";

aizstāt piektajā daļā skaitļus un vārdus "2., 3., 4., 6., 7., 8., 9., 10., 15., 16., 18., 19., 20. un 21.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "2., 3., 4., 6., 8., 9., 10., 15., 16., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 25. un 26.punktā".

14. 24.pantā:

aizstāt pirmās daļas 7.punktā vārdus "tieši pirms pieteikuma iesniegšanas dienas" ar vārdiem "pirms pēdējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām";

izslēgt sesto daļu;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Šā panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktā minētajos gadījumos ārzemnieks var pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja ārzemnieks nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus pirms pēdējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām. Uzturēšanās Latvijas Republikā atzīstama par nepārtrauktu, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz vienu gadu. Prombūtne uzskatāma par attaisnotu, ja tās iemesls ir bijis no personas neatkarīgi apstākļi (ārzemnieka slimība vai nepārvarama vara). Nepārtrauktas uzturēšanās laikā ieskaita akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku, bet ne ilgāk kā pusi no minētā laika, kā arī Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā dienestā esošas personas dienesta laiku ārvalstīs (tas attiecas arī uz laulāto un apgādībā esošu bērnu, kas ar viņu uzturas ārvalstīs)."

15. 30.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "un viņu laulātie";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecas uz Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecāka laulāto neatkarīgi no viņa vecuma."

16. Papildināt 31.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ārzemnieks, kuram viens no vecākiem ir Latvijas Republikas pilsonis, ir tiesīgs turpināt uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šā panta pirmās daļas nosacījumiem arī tad, ja minētais vecāks nomirst."

17. 32.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) pārstāvniecībā, kura neatrodas Šengenas līguma dalībvalstī, – ārzemnieks, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā. Ja ārzemniekam ir derīga uzturēšanās atļauja kādā no Šengenas līguma dalībvalstīm, viņam ir tiesības iesniegt dokumentus pārstāvniecībā, kura atrodas Šengenas l īguma dalībvalstī;";

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "ar citu uzturēšanās iemeslu" ar vārdiem "izņemot gadījumu, ja ārzemnieks Latvijas Republikā ir ieguvis augstāko izglītību".

18. 33.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pārvalde pēc visu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas tos izskata un atbildi sniedz:

1) par termiņuzturēšanās atļauju – 30 dienu laikā;

2) par pastāvīgās uzturēšanās atļauju – 90 dienu laikā;

3) par pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kura pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 1. vai 8.punktu, – 30 dienu laikā;

4) par uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu – 30 dienu laikā.";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "atļaujas pieprasīšanai" ar vārdiem "vai reģistrēšanai";

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai Pārvaldē iesniedz:

1) termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai – ne vēlāk kā 30 dienas pirms iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām;

2) pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai – ne vēlāk kā 90 dienas pirms iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām;

3) uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 23.panta trešo daļu – ne vēlāk kā 60 dienas pirms iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām;

4) uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai bērnam, kurš dzimis Latvijas Republikā, – ne vēlāk kā 90 dienas pēc viņa dzimšanas;

5) uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai – ne vēlāk kā 30 dienas pirms uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas dienas.

(4) Ja ārzemnieks nav tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā šā panta pirmajā daļā noteiktajā laikposmā, kas nepieciešams Pārvaldei, lai tā izskatītu dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai, Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem un ir pamatots ar attiecīgiem dokumentiem. Šādos gadījumos lēmumu pieņem paātrinātā kārtībā – piecu darbdienu laikā, ja tiek pieprasīta termiņuzturēšanās atļauja vai reģistrēta uzturēšanās atļauja, un 10 darbdienu laikā, ja tiek pieprasīta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Ja uzturēšanās atļauja tiek pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta trešo daļu, iekšlietu ministrs lēmumu pieņem 60 dienu laikā vai saskaņā ar šā likuma 24.panta otro daļu – 90 dienu laikā."

19. 34.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārda "ārzemnieks" ar vārdiem "vai viņa uzaicinātājs";

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda "ārzemnieks" ar vārdiem "vai viņa uzaicinātājs";

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) ārzemnieks pēdējā gada laikā ir nelikumīgi uzturējies Latvijas Republikā vai Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā vai ar tiesas spriedumu konstatēts, ka viņš palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā;";

papildināt pirmās daļas 7.punktu pēc vārdiem "Latvijas Republikā aizliegta" ar vārdiem "vai konstatēts, ka par ārzemnieku Šengenas informācijas sistēmā iekļauts ziņojums, lai liegtu ārzemniekam iespēju ieceļot un uzturēties Šengenas līguma dalībvalstīs";

aizstāt pirmās daļas 19.punktā vārdu "ārvalsts" ar vārdu "valsts";

papildināt pirmo daļu ar 26., 27., 28. un 29.punktu šādā redakcijā:

"26) uzaicinātājs ilgāk par sešiem mēnešiem pēdējā gada laikā uzturējies ārpus Latvijas Republikas, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs ir jūrnieks vai pilda militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civildienestu ārpus Latvijas Republikas, vai ārzemniekam ar uzaicinātāju ģimenē ir kopīgs bērns;

27) uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3. vai 4.punktu un komercsabiedrība, ārvalstu komersanta filiāle, individuālais komersants vai pašnodarbināta persona pēdējā gada laikā nav veikusi aktīvu saimniecisko darbību un nav devusi ekonomisku labumu Latvijas Republikai;

28) ārzemnieks pieprasa uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 8.punktu un ārvalsts komersanta pārstāvniecība, kas darbojas Latvijas Republikā, pēdējā gada laikā nav veikusi aktīvu darbību;

29) pastāvīgās uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo daļu un iepriekš izsniegto termiņuzturēšanās atļauju ir bijis pamats anulēt.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja konstatēts, ka ārzemnieks, uzturoties Latvijas Republikā, ir izdarījis administratīvo pārkāpumu un normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav samaksājis uzlikto naudas sodu, uzturēšanās atļauju izsniedz tikai pēc attiecīgā soda samaksas."

20. 35.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārda "ārzemnieks" ar vārdiem "vai viņa uzaicinātājs";

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem "Latvijas Republikā aizliegta" ar vārdiem "vai konstatēts, ka par ārzemnieku Šengenas informācijas sistēmā iekļauts ziņojums, lai liegtu ārzemniekam iespēju ieceļot un uzturēties Šengenas līguma dalībvalstīs";

papildināt pirmās daļas 13.punktu pēc vārdiem "gadījumā, ja ārzemniekam" ar vārdiem "pēdējā gada laikā";

papildināt pirmās daļas 21.punktu pēc vārda "atļauju" ar vārdiem "vai ārzemnieks triju mēnešu laikā no šajā likumā noteiktās uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas dienas nav iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai";

papildināt pirmo daļu ar 23., 24., 25. un 26.punktu šādā redakcijā:

"23) kompetentas valsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu, lai aizliegtu ārzemniekam uzturēties Latvijas Republikā vai Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā;

24) ārzemnieks saņēmis uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2.punktu kā individuālais komersants un pēdējā gada laikā nav veicis aktīvu saimniecisko darbību un nav devis ekonomisku labumu Latvijas Republikai;

25) ārzemnieks saņēmis uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 3.punktu un komercsabiedrība vai ārvalstu komersanta filiāle, kurā viņš nodarbināts, pēdējā gada laikā nav veikusi aktīvu saimniecisko darbību un nav devusi ekonomisku labumu Latvijas Republikai;

26) ārzemnieks saņēmis uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 8.punktu un ārvalsts komersanta pārstāvniecība, kas darbojas Latvijas Republikā un kurā ārzemnieks nodarbināts, pēdējā gada laikā nav veikusi aktīvu darbību."

21. 36.pantā:

papildināt pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem "gadījumā, ja ārzemniekam" ar vārdiem "pēdējā gada laikā";

papildināt pirmo daļu ar 14.punktu šādā redakcijā:

"14) ārzemnieks sešu mēnešu laikā no atļaujai noteiktās reģistrēšanas dienas nav iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja ārzemniekam anulē uzturēšanās atļauju, pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē arī viņa nepilngadīgajiem bērniem, izņemot, ja bērna otrs vecāks ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, vai bērns pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis neatkarīgi no vecāka, kuram anulē pastāvīgās uzturēšanās atļauju, vai viņš ir nodots ārpusģimenes aprūpē. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē arī aizbildnībā vai aizgādnībā esošai personai, kura saņēmusi atļauju uzturēties Latvijas Republikā pie minētā ārzemnieka."

22. Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi piemērojami, ja laulība noslēgta, pirms ārzemnieks izdarījis noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā noteiktajā kārtībā saukts pie kriminālatbildības."

23. Papildināt 39.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ārzemniekam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja, ir pienākums 30 dienu laikā pēc jauna ceļošanas dokumenta saņemšanas Latvijas Republikā (iepriekšējā ceļošanas dokumenta vietā) iesniegt to Pārvaldē jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

(4) Ārzemniekam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja, ir pienākums pēc jauna ceļošanas dokumenta saņemšanas ārpus Latvijas Republikas (iepriekšējā ceļošanas dokumenta vietā) 30 dienu laikā pēc ieceļošanas Latvijas Republikā iesniegt to Pārvaldē jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai."

24. 40.pantā:

papildināt pirmo un otro daļu pēc vārdiem "uzturēšanās atļaujas izsniegšanas" ar vārdiem "vai reģistrēšanas";

papildināt trešo un ceturto daļu pēc vārdiem "atteikts izsniegt" ar vārdiem "vai reģistrēt";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju un ir pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai iesniegto dokumentu izskatīšanas termiņa pagarināšanu, viņam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā līdz lēmuma pieņemšanai par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, reģistrēšanu, anulēšanu vai atteikumu piešķirt uzturēšanās atļauju."

25. Papildināt 47.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem "apstrīdējis izbraukšanas rīkojumu" ar vārdiem "vai nav izpildījis Pārvaldes priekšnieka lēmumu, ar kuru saskaņā apstrīdētais izbraukšanas rīkojums atstāts negrozīts".

26. Papildināt 55.panta trešo daļu pēc vārdiem "piespiedu izraidīšanu" ar vārdiem "(ja tāds ir pieņemts)".

27. 57.pantā:

papildināt pirmās daļas otro teikumu pēc vārdiem "Valsts robežsardzes" ar vārdiem "vai Valsts policijas";

papildināt pirmo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Aizturētajam ir pienākums sadarboties ar Valsts robežsardzi un Valsts policiju savas identitātes noskaidrošanā."

28. 61.pantā:

aizstāt pirmās daļas 6.punktā vārdus "Latvijas Republikas kompetentu" ar vārdiem "kompetentu valsts";

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) saskaņā ar šā likuma 34.panta pirmās daļas 6., 13., 15., 16. vai 19.punktu ir pieņemts lēmums atteikt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu vai saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmās daļas 6., 7., 16., 17. vai 20.punktu vai 36.panta pirmās daļas 3. vai 6.punktu ir pieņemts lēmums anulēt uzturēšanās atļauju;";

papildināt ceturtās daļas 4.punktu pēc vārdiem "ar tiesas spriedumu" ar vārdiem "vai prokurora priekšrakstu par sodu, vai lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības";

papildināt ceturtās daļas 5.punktu pēc vārdiem "uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā" ar vārdiem "vai citā Šengenas līguma dalībvalstī".

29. Aizstāt 61.¹ panta pirmajā daļā vārdus "Valsts policijas priekšnieks, Valsts robežsardzes priekšnieks vai valsts drošības" ar vārdiem "Kompetentas valsts".

30. 63.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai Eiropas Savienības Padomes regulām attiecībā uz ārzemnieku ir ieviesti ceļošanas ierobežojumi, Pārvaldes amatpersona viņu iekļauj sarakstā."

31. Aizstāt 69.pantā vārdus "Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas" ar vārdu "Savienības".

32. Papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā:

"16. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.janvārim izdod šā likuma 9.panta otrās daļas 10.punktā minētos noteikumus."

Iekšlietu ministre

L.Mūrniece

Likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu	„Grozījumi Imigrācijas likumā” izstrādāti pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa sēdes protokola Nr. 27 82§ 2.punktā noteikto „Iekšlietu ministrijai izstrādāt un iekšlietu ministram līdz 2009.gada 15.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”, kurā paredzēt izslēgt Imigrācijas likuma 12.panta otro daļu. Iekšlietu ministrija iekļāvusi 2009. gada darba plānā 1.2.6., kurā uzdots Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei līdz 30.06.2009. izstrādāt likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” (ārzemnieku kategoriju precizēšana, ielūgumu jautājumi u.c.)
2. Pašreizējās situācijas raksturojums	Pašreizējais Imigrācijas likuma regulējums nosaka terminu, kas ir ”uzaicinātājs”, bet nav precīzi nodefinēta uzaicinātāja atbildība un pienākumi. Likumā nav nodefinēta, kas šī likuma izpratnē ir „kompetenta valsts iestāde”. Likumā ir minēts, ka ārzemniekam nav tiesības ieceļot vai uzturēties Latvijas Republikā, ja viņš ir iekļauts to personu sarakstā, kuram ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta, bet nav norāde, ka gadījumā, ja par viņu Šengenas informācijas sistēmā iekļauts ziņojums, kas saistīts ar ieceļošanas aizliegumu, tad tas attiecas arī uz ieceļošanu Latvijas Republikā. Likumā nav regulēts, cik reizes var ārzemnieks ieceļot Latvijas Republikā uzrādot vienlaicīgi jauno ceļošanas dokumentu un iepriekšējo, kurā ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā. Likums neparedz, ka ārzemniekam ir pienākums izpildīt valsts iestāžu prasību biometrijas datu salīdzināšanai robežkontroles un imigrācijas kontroles laikā. Imigrācijas likuma 12.panta pirmā daļas 3.punkts nosaka, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt vīzu, ja viņš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un uzturēšanās vietu, vai viņam ir ielūgums. Tas nozīmē, ka ārzemniekam ir izvēles iespējas-noformēt ielūgumu vai pierādīt ieceļošanas mērķi un uzturēšanās vietu ar citiem dokumentiem. Šā panta otrā daļa nosaka gadījumus, kad nav nepieciešams ielūgums. Piemērojot likumu, rodas pārpratumi, jo bieži tiek uzskatīts, ka vīzu pieprasīt bez ielūguma var tikai Imigrācijas likuma 12.panta. otrajā daļā minētie ārzemnieki. Likums nosaka, ka robežkontroles punktos vīzu var izsniegt ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) priekšnieka, Valsts robežsardzes priekšnieka vai Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta (turpmāk – Departaments) direktora vai viņu pilnvarotu personu ikreizēju atļauju. Taču praksē Pārvalde šādus lēmumus nepieņem. Likums nenosaka visus gadījumus, kad amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku vai viņa uzaicinātāju, un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas nepieciešami lēmuma par vīzas izsniegšanu pieņemšanai. Ielūguma un izsaukuma apstiprināšanas atteikuma un atcelšanas iemesli ir noteikti tikai Ministru kabineta noteikumos, kā arī nav atrunāta šo lēmumu apstrīdēšanas kārtība. Likumā nav noteikts, ka uzaicinātājam, kurš sniedz nepatiesas ziņas par valsts noteikto nodokļu nomaksu vai pārkāpj ārzemnieku nodarbināšanas kārtību, būtu kāds ierobežojums uzaicināt ārzemniekus. Likums nosaka, ka izglītības iestāžu audzēkņi un studenti uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā nav tiesīgi iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Pārvaldē sakarā ar citu uzturēšanās iemeslu. Gadījumos, kad ārzemniekam saskaņā ar normatīvajiem aktiem jāsaņem darba atļauja un viņš to nav saņēmis, vai par viņu nav samaksāti izraidīšanas izdevumi, nav paredzēts atteikt vīzu. Likumā nav skaidri noteikts, kāda uzturēšanās atļauja ir jāizsniedz ārzemniekam, kurš pēc piecu gadu uzturēšanās ar termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā ir tiesīgs pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bet to nevar izdarīt, jo nav apguvis valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā līmenī. Likums paredz, ka ārzemnieks var pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju nepārtraukti piecus gadus tieši pirms pieteikuma iesniegšanas. Dokumenti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai jāiesniedz 90 dienas pirms iepriekšējās uzturēšanās atļaujas beigām. Tādējādi dokumentu iesniegšanas dienā ārzemniekam piecu gadu uzturēšanās termiņš vēl nav pienācis. Pašreiz ārzemnieki, lai ievērotu likuma normas ir spiesti pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz sesto gadu, kas ir pretrunā likuma jēgai: ja ārzemnieks Latvijā nepārtraukt uzturējies ar termiņuzturēšanās atļauju piecus gadus un integrējies sabiedrībā, ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Likums paredz Latvijas pilsonim uzaicināt pie sevis uz pastāvīgu dzīvi savus pilngadīgos bērnus ar ģimeni. Viņiem tiek izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas, tādējādi dodot laiku integrēties Latvijas sabiedrībā. Pēc piecu gadu uzturēšanās ar termiņuzturēšanās atļauju, viņiem ir tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Gadījumā, kad šis Latvijas pilsonis nomirst, ģimenei tiek anulētas uzturēšanās atļaujas. Tas neatbilst šā panta būtībai, jo pārcelšanās mērķis ir pastāvīga dzīve Latvijā. Likums nosaka, ka ārzemnieks, ja viņš ir persona, kura komercreģistrā reģistrēta kā personālsabiedrības biedrs, kam tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu), var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uzreiz kā nodibināta komercsabiedrība vai filiāle. Praksē bieži ir situācijas, ka saimnieciskā darbība netiek veikta, uzturēšanās atļauju saņēmušie ārzemnieki praktiski neuzturas Latvijā un ekonomisks labums valstij netiek dots. Likums nosaka, ka dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai jāiesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā (turpmāk – Pārstāvniecība). Tas nozīmē, ka iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai var arī Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā atrodošajās Pārstāvniecībās un pēc tam uzturēties Latvijas Republikā, kamēr izskata uzturēšanās atļaujas pieteikumu. Tas nenodrošina pamatprincipu, ka ārzemnieks var ieceļot tikai tad, kad ir pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu. Likums nosaka, ka dokumentus pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka bērnam izskata 90 dienu laikā. Šis laiks ir ilgs gadījumos, kad bērns ir piedzimis Latvijas Republikā un viņš ir jāreģistrē pēc iespējas ātrāk Iedzīvotāju reģistrā, lai bērns un bērna vecāki varētu realizēt visas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. Gadījumos, kad lēmumu par termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu pieņem iekšlietu ministrs, ir nepieciešams ilgāks laiks dokumentu izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai nekā pašreizējā redakcijā noteiktais. Pašreiz noteiktais termiņš ir 30 dienas. Šajā laikā dokumentu atbilstību Imigrācijas likumam un Ministru kabineta noteikumiem vērtē Pārvalde un nosūta atzinumu Iekšlietu ministrijai. Iekšlietu ministrija vērtē vai gadījums atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem, sagatavo lēmumu, kuru pieņem iekšlietu ministrs. Ievērojot to, ka šie gadījumi ir likumā nenoteikti, tie prasa padziļinātu izpēti, kā arī lēmuma pieņemšanas procedūrā ir iesaistītas divas iestādes, ir nepieciešams ilgāks lēmuma pieņemšanas laiks. Likums neparedz, ka var atteikt izsniegt uzturēšanās atļauju, ja uzaicinātājs uzturas ārpus Latvijas Republikas ilgāk par sešiem mēnešiem. Uzturēšanās atļaujas mērķis ir apvienot ģimeni vienā valstī, dzīvot kopā un veidot kopēju mājsaimniecību. Likums neparedz ārzemniekam, kurš izdarījis administratīvo pārkāpumu Latvijas Republikā un nav samaksājis uzlikto naudas sodu, ir ierobežojumi ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, tādējādi nestimulē ārzemnieku ievērot sabiedrisko kārtību. Likumā nav noteikts cik ilgi ārzemnieks var nereģistrēt uzturēšanās atļauju. Tas rada situāciju, kad ārzemnieks ir devies pastāvīgi dzīvot uz kādu citu valsti, bet par to nav ziņojis Pārvaldei un uzturēšanās atļauja nav anulēta. Tādējādi Iedzīvotāju reģistrā veidojas neprecīzi dati. Likums regulē uzturēšanās atļaujas atteikuma vai anulēšanas apstrīdēšanas kārtību, bet neregulē reģistrēšanas atteikuma apstrīdēšanas kārtību. Imigrācijas likuma 61. pantā noteikts, kad ārzemnieku iekļauj to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta. Visos gadījumos tas tiek noteikts, kā obligātais administratīvais akts, taču ne visos gadījumos tas būtu nepieciešams.
3. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekta 1.pantā definīcija „uzaicinātājs” tiek vienkāršota, uzaicinātāja atbildība un pienākumi tiek noteikti likumprojekta 6.pantā. Lai nebūtu pārpratumi, ka vīzas pieprasīšanai obligāti ir nepieciešams Pārvaldē apstiprināts ielūgums, likumprojekts tiek papildināts ar terminu „uzaicinājums”, kas nosaka, ka uzņemties atbildību un uzaicināt ārzemnieku var arī noformējot brīvas formas dokumentu, kuru fiziskas personas noformēšanas gadījumā parakstu apliecina notārs. Lai likumā turpmāk konsekventi tiktu lietots termins „kompetenta valsts iestāde”, likumprojekta 1.pantā tiek definēta, kas šī likuma izpratnē ir „kompetenta valsts iestāde”. Šīs ir iestādes, kuras ir atbildīgas valstī par valsts drošību un sabiedrisko kārtību. Vairākos likumprojekta pantos (3., 4., 7., 11 un 28.pantā) ir paplašināta likuma normas darbība no Latvijas Republikas uz Šengenas dalībvalstu teritoriju, kas ir saskaņā ar Šengenas līgumu. Likumprojektā tiek precizētas normas, kad gadījumā, ja par ārzemnieku Šengenas informācijas sistēmā iekļauts ziņojums, kas saistīts ar ieceļošanas aizliegumu, tad tas attiecas arī uz ieceļošanu Latvijas Republikā (likumprojekta 3., 11., 12., 19. un 20.pants). Likumprojekta 3.pants nosaka, ka ārzemnieks var ieceļot Latvijas Republikā uzrādot vienlaicīgi jauno ceļošanas dokumentu un iepriekšējo, kurā ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, vienu reizi. Pašreizējā regulējuma mērķis bija atļaut ārzemniekam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja un kurš devies uz ārvalstīm saņemt jaunu ceļošanas dokumentu, ieceļot Latvijā un saņemt uzturēšanās atļauju jaunajā derīgajā ceļošanas dokumentā. Bet tā kā nebija pateikts, ka tas ir paredzēts vienu reizi, lai ārzemniekam nav speciāli jādodas uz pārstāvniecību saņemt vīzu, lai varētu ieceļot, bet gan pēc ieceļošanas Pārvaldē saņemtu uzturēšanās atļauju, tad likums tiek precizēts. Papildu tam likumprojekta 23.pants nosaka termiņus, kādos ārzemniekam ir saņem jauna uzturēšanās atļauja jaunajā ceļošanas dokumentā. Ievērojot cik nozīmīga ir biometrijas datu salīdzināšana nelegālās imigrācijas atklāšanā, likumprojekta 4.pantā noteikts, ka ārzemniekam ir pienākums izpildīt valsts iestāžu prasību biometrijas datu salīdzināšanai robežkontroles un imigrācijas kontroles laikā. Likumprojekta 5.pants vienkāršo darba atļauju izsniegšanu un nosaka, ka ārzemniekiem, kuri saskaņā ar Ministru kabineta noteikto var strādāt pie jebkura darba devēja, nav jāsaņem speciāla darba atļauja. Likumprojekta 7.pants izslēdz Imigrācijas likuma 12.panta otro daļu, tādējādi uzsverot to, ka ielūgums nav obligāts, bet tā ir iespēja, pieprasot vīzu, pierādīt ieceļošanas mērķi un vietu. Likumprojekta 8.pants nosaka, ka lēmumus par vīzu izsniegšanu uz robežas vairs nepieņems Pārvaldes priekšnieks, jo tā nav viņa kompetence. Likumprojekta 9.pants papildina noteiktos gadījumus, kad amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku vai viņa uzaicinātāju, un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas nepieciešami lēmuma par ielūguma apstiprināšanu, atteikumu apstiprināt ielūgumu, apstiprināta ielūguma atcelšanu, vīzas izsniegšanu, atteikumu izsniegt vīzu vai izsniegtas vīzas derīguma termiņa atcelšanu vai anulēšanu pieņemšanai. Likumprojekta 10. un 12.pantā ir noteikti ielūguma un izsaukuma apstiprināšanas atteikuma un atcelšanas iemesli. Likumprojekta 10.pantā noteikts, ka lēmumus par ielūguma apstiprināšanas atteikumu var apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes lēmums ir galīgs. Pašreiz vīzas atteikums nav apstrīdams. Ielūgums ir vīzas izsniegšanas procesa sastāvdaļa. Tā kā Eiropas Padomē izstrādā jaunu regulu „Vīzu kodekss”, kur paredzams, ka vīzu atteikumus varēs apstrīdēt atbildīgajā institūcijā , tad tā kā ielūgums ir vīzas izsniegšanas procesa sastāvdaļa, tad projektā ir paredzēts, ka ielūgumu var apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam. Šobrīd pastāvošajos normatīvajos aktos nav noteikta īpaša ielūgumu atteikumu apstrīdēšanas kārtība, tādēļ tos var apstrīdēt gan Pārvaldes priekšniekam, gan pārsūdzēt tiesā. Vēl ne reizes praksē nav bijis gadījums, kad kāda persona pārsūdzētu ielūguma apstiprināšanas atteikumu tiesā. Likumprojekta 10. un 12.pants nosaka uzaicinātājam, kurš sniedz nepatiesas ziņas par valsts noteikto nodokļu nomaksu vai pārkāpj ārzemnieku nodarbināšanas kārtību, ierobežojumu uzaicināt ārzemniekus sešus mēnešus vai vienu gadu. Lai varētu šo normu pielietot ir nepieciešams izstrādāt informācijas sistēmu, kurā tiks uzkrāti dati par šiem uzaicinātājiem. Ministru kabinets noteiks informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un izmantošanas kārtību saskaņā ar Imigrācijas likuma 4.panta trešo daļu. Šajā elektroniskajā informācijas sistēmā tiks iekļauti arī dati par uzaicinātājiem, kuri nav seguši izdevumus, kas saistīti ar šās personas uzaicinātā ārzemnieka izbraukšanas rīkojuma izpildi vai piespiedu izraidīšanu. Likumprojekta 11.pants precizē vīzu atteikumu iemeslus. Likumprojekta paredz, ka gadījumos, kad ārzemniekam saskaņā ar normatīvajiem aktiem jāsaņem darba atļauja un viņš to nav saņēmis, vai par viņu nav samaksāti izraidīšanas izdevumi, vīzu atsaka. Likumprojekta 13.pants paredz, ka ārzemnieks, kurš ir komercreģistrā reģistrēts kā personālsabiedrības biedrs, kam tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu), var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju ne mazāk kā pēc gada, kad nodibināta komercsabiedrība vai filiāle. Pirmajā gadā ārzemnieks varēs saņemt vīzu un darba atļauju uzsākt uzņēmējdarbību. Pēc gada, ja tiks veikta aktīva saimnieciskā darbība, ārzemnieks būs tiesīgs pieprasīt uzturēšanās atļauju. Tādējādi tiks samazināts tādu komercsabiedrību skaits, kuras tiek dibinātas formāli, piemēram, pašas personas dzīvoklī, kas nav piemērots komercdarbības veikšanai, iemaksājot minimālo kapitālu un neveicot saimniecisko darbību. Parasti šādos gadījumos uzturēšanās atļaujas tiek pieprasītas tikai tādēļ, lai varētu uzturēties Šengenas dalībvalstu teritorijā, bet nevis lai veiktu komercdarbību Latvijas Republikā. Likumprojekta 13.pants nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju varēs pieprasīt ārzemnieki, kuri var uzturēties Latvijā bez vīzas un kuriem ir pietiekami iztikas līdzekļi un kuri ir sasnieguši Latvijā noteikto pensijas vecumu. Šāda prakse ir ļoti plaši piemērota pasaulē, kad cilvēki pensijas vecumā, finansiāli nodrošināti, pārceļas uz dzīvi uz citu valsti. Likumprojekta 13.pantā noteikts, ka ārzemniekam, kurš pēc piecu gadu uzturēšanās ar termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā ir tiesīgs pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bet to nevar izdarīt, jo nav apguvis valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā līmenī, ir tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar likuma 23.pantu. Likumprojekta 13. pants paredz, ka Ministru kabinets noteiks kritērijus, kas pamato, ka komercsabiedrība, ārzemju komersanta filiāle, individuālais komersants vai pašnodarbināta persona veic aktīvu saimniecisku darbību un dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai vai ārvalsts komersanta pārstāvniecība veic aktīvu darbību. Likumprojekta 14.pants paredz, ka ārzemnieks var pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju nepārtraukti piecus gadus pirms pēdējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām, tādējādi atbrīvojot ārzemnieku pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju vēl uz sesto gadu. Likumprojekta 15.pants precizē gadījumus, kad termiņuzturēšanās atļauju pieprasa pensijas vecumu sasniedzis ārzemnieks pie sava bērns Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa. Likumprojekts nosaka, ka kopā ar šo ārzemnieku ir tiesīgs pieprasīt uzturēšanās atļauju arī viņa laulātais neatkarīgi no vecuma, jo pašreizējā redakcija radīja pārpratumus, ka šim laulātajam jābūt arī sasniegušam pensijas vecumu. Likumprojekta 16.pants atrisina situāciju, ka gadījumā, kad Latvijas pilsonis, kurš uzaicinājis pie sevis uz pastāvīgu dzīvi savus pilngadīgos bērnus ar ģimeni, pēc kāda laika nomirst, ģimenei netiek anulētas uzturēšanās atļaujas, bet ir tiesības uzturēties tālāk Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju. Likumprojekta 17.pants nosaka, ka dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai jāiesniedz Pārstāvniecībā, kura neatrodas Šengenas līguma dalībvalstī. Šī norma nodrošinās pamatprincipu, ka ārzemnieks var ieceļot tikai tad, kad ir pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu. Likumprojekta 17.pants precizēs normu, kas nosaka, ka izglītības iestāžu audzēkņi un studenti uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā nav tiesīgi Pārvaldē iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai sakarā ar citu uzturēšanās iemeslu. Augstskolu beidzēji pēc mācībām varēs turpināt uzturēties Latvijas Republikā saistībā ar noslēgtām laulībām, nodarbinātību, uzņēmējdarbību, iesniedzot dokumentus Pārvaldē, nevis izbraucot ārpus Šengenas dalībvalstu teritorijas un iesniedzot dokumentus pārstāvniecībā. Likumprojekta 18.pants samazina Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka bērna dokumentu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai izskatīšanas laiku no 90 uz 30 dienām, līdz ar to nodrošinot bērna un bērna vecāku iespēju realizēt visas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. Likumprojekta 18.pants nosaka, ka gadījumos, kad lēmumu par termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu pieņem iekšlietu ministrs, dokumentus izskata 60 dienu laikā, tādējādi nosakot samērīgu lēmuma pieņemšanas termiņu, kurā ir laiks izskatīt dokumentus un sniegt atzinumus Pārvaldei un Iekšlietu ministrijai iedziļināties likumā neparedzētajā gadījumā un izvērtēt vai tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem, Likumprojekta 19.pantā paredzēts, ka var atteikt izsniegt uzturēšanās atļauju, ja uzaicinātājs uzturas ārpus Latvijas Republikas ilgāk par sešiem mēnešiem. Likumprojekta 19.pants nosaka, ka uzturēšanās atļauju var atteikt, ja ārzemnieks pieprasa uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3. vai 4.punktu un komercsabiedrība, ārvalstu komersanta filiāle, individuālais komersants vai pašnodarbināta persona pēdējā gada laikā nav veikusi aktīvu saimniecisko darbību un nav devusi ekonomisku labumu Latvijas Republikai. Šādos gadījumos arī likumprojekta 20.pants paredz uzturēšanās atļauju anulēt. Likumprojekta 10., 11., 12. un 19.,panti nodrošina, ka ārzemniekam, kurš uzturoties Latvijas Republikā ir izdarījis administratīvo pārkāpumu un nav samaksājis uzlikto naudas sodu, ielūguma, izsaukuma apstiprināšanu vai vīzu atsaka vai uzturēšanās atļaujas gadījumā, to izsniedz tikai pēc administratīvā naudas soda nomaksa, tādējādi nodrošinot tiesiskās kārtības ievērošanu. Citus administratīvā soda veidus, piemēram, aresta izpildi nav lietderīgi kontrolēt, jo, ja ārzemnieks atrodas ārpus Latvijas Republikas, tam nav iespējams izpildīt šo sodu pirms iebraukšanas Latvijas Republikā. Likumprojekta 20. un 21. pantā noteikts, ka uzturēšanās atļauju anulē, ja ārzemnieks neveic tās reģistrāciju, tādējādi varēs anulēt uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kuri ilgstoši neuzturas Latvijas Republikā vai pārcēlušies uz dzīvi citā valstī, par to neinformējot Pārvaldi. Tas nodrošinās precīzāku informāciju Iedzīvotāju reģistrā par valstī dzīvojošajiem ārzemniekiem. Likumprojekta 21.pantā noteikts, ka gadījumos, kad ārzemniekam anulē pastāvīgās uzturēšanās atļauju, to anulē viņa nepilngadīgajam bērnam, kurš saņēmis uzturēšanās atļauju saistībā ar šo vecāku. Šāds nosacījums neattiecas, ja otrs no vecākiem ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks, kuram ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja. Likumprojekta 24.pantā iekļauta uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas atteikuma apstrīdēšanas kārtība. Likumprojekta 25. un 26.pants precizē ārzemnieka piespiedu izraidīšanas gadījumus. Likumpr ojekta 27.pants precizē Valsts policijas lomu ārzemnieku identitātes noskaidrošanā. Likumprojekta 28., 29. un 30 precizēti gadījumi, kad ārzemnieku iekļauj to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.
4. Cita informācija	Nav attiecināms

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām	Likumprojekts stimulēs juridisko personu maksāt normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, ja tās darbība ir saistīta ar ārzemnieku nodarbināšanu, un normatīvo aktu ievērošanu, jo nemaksāšanas un normatīvo aktu neievērošanas gadījumā šāda juridiska persona zaudēs tiesības uzaicināt ārzemniekus sešus mēnešus vai vienu gadu. Likumprojekts sekmēs administratīvā naudas soda iekasēšanu par ārzemnieku izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kuri izdarīti uzturoties Latvijas Republikā un par kuriem nav samaksāta uzliktā soda nauda, jo vīzu vai uzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs saņemt tikai pēc administratīvā naudas soda samaksas. Pašreiz Pārvaldes rīcībā nav šāda statistika, jo Pārvaldei nav informācijas sistēma, kurā šo informāciju varētu uzkrāt.
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte	Nav attiecināms
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām	Uzaicinātājiem (darba devējiem) būs norādīta precīzāka atbildība par uzaicinātajiem ārzemniekiem. Likumprojekts paredz lielāku ārzemnieku loku, kuriem nebūs nepieciešama darba atļauja, lai strādātu Latvijas Republikā. Tas nozīmē, ka palielināsies ārzemnieku skaits, kuriem nebūs nepieciešams saņemt darba atļauju kā atsevišķu dokumentu, bet tas, ka persona var strādāt pie jebkura darba devēja tiks ierakstīts uzturēšanās atļaujā. 2008.gadā ir izsniegtas 9125 darba atļaujas. No tām 3752 darba atļaujas Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu un pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušu ārzemnieku laulātajiem, kuri var strādāt pie jebkura darba devēja. . Administratīvās procedūras, kas attiecas uz ārzemnieku, paliks nemainīgas, nebūs nepieciešamības atjaunot darba atļauju tās nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām	Likumprojekts paredz Ministru kabinetam noteikt to ārzemnieku loku, kuriem nebūs nepieciešama darba atļauja kā atsevišķs dokuments, lai strādātu Latvijas Republikā. Informācija par to, ka ārzemnieks var strādāt pie jebkura darba devēja, tiks ierakstīta uzturēšanās atļaujā. Administratīvās procedūras, kas attiecas uz ārzemnieku, paliks nemainīgas, nebūs nepieciešamības atjaunot darba atļauju tās nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā.
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība	Uzņēmēji, ja vēlēsies arī turpmāk nodarbināt ārzemniekus, būs ieinteresēti maksāt par nodarbināto ārzemnieku normatīvajos aktos noteiktos nodokļus un ievērot normatīvos aktus saistībā ar nodarbinātību.
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē	Nav attiecināms
7. Cita ietekme	Nav attiecināms

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	2009.gads	Turpmākie trīs gadi
Rādītāji	2009.gads	2010	2011	2012
1	2	3	4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets	0	84,7 13,8 47,5 23,4	84,7 13,8 47,5 23,4	84,7 13,8 47,5 23,4
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets	0	0 0 0 0	0 0 0 0	0 0 0 0
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets	0	84,7 13,8 47,5 23,4	84,7 13,8 47,5 23,4	84,7 13,8 47,5 23,4
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā) 5.1. Ieņēmumi no administratīvo sodu piemērošanas un no darba samaksas nodokļu nomaksas kopā – Ls 84 700 t.sk. · valsts speciālajā budžetā – Ls 47 490; · valsts pamatbudžetā – Ls 13 842 ( Ls 5 842 + Ls 8000); · pašvaldību budžetā – Ls 23 368.	1.Ieņēmumi valsts pamatbudžetā no administratīvās soda naudas iekasēšanas Ls 8 000 Prognozējamais ārzemnieku skaits, kuri nav samaksājuši uzlikto administratīvo soda naudu un vēlas ieceļot gadā varētu būt 30. Administratīvā soda nauda vidēji ir Ls 100. 30 x Ls100=Ls 3 000* Prognozējamais juridisko personu skaits, kuri nav samaksājuši uzlikto administratīvo soda naudu par ārzemnieku nodarbināšanu bez darba atļaujas un vēlas uzaicināt citus ārzemniekus ieceļot Latvijas Republikā, gadā varētu būt 10. Administratīvā soda nauda vidēji ir Ls500. 10x Ls 500=Ls 5 000.* 2. Ieņēmumi no darba samaksas nodokļu nomaksas Ls 76 700 ; · valsts speciālajā budžetā – Ls 47 490 (Ls 11 505 + Ls 4 298 + Ls 23 069 + Ls 8 618) · valsts pamatbudžetā – Ls 5 842 ( Ls 1916 + Ls 3 926) · pašvaldību budžetā – Ls 23 368 (Ls 7 666 + Ls 15 702) Juridiskās personas, kuras nodarbināja ārzemniekus, bet par viņiem nav veikuši valstī noteikto nodokļu nomaksu, un vēlas uzaicināt citus ārzemniekus, viņiem jāsamaksā nesamaksātie nodokļi. Prognozējam, ka 6 mēnešus nav samaksāti nodokļi par 20 nodarbinātajiem, kura darba alga ir Ls 398. 20 x Ls 398 x 6 mēn. = Ls 47 760 24.09% (darba devēja VSAOI) no Ls 47 760 = Ls 11 505 9% (darba ņēmēja VSAOI) no Ls 47 760 = Ls 4298 23% (IIN) no Ls 41 662 (Ls 47 760 – Ls 1 800 (neapliekamais minimums 20 x Ls 90) – Ls 4298) = Ls 9 582 (20% - Ls 1 916, 80% - Ls 7 666). Prognozējam, ka 6 mēnešus nav samaksāti nodokļi par 20 ārzemniekiem, kura darba alga ir Ls 798. 20 x Ls 798 x 6 mēn. = Ls 95 760 24.09%(darba devēja VSAOI) no Ls 95 760 = Ls 23 069 9% (darba ņēmēja VSAOI) no Ls 95 760 = Ls 8 618 23%(IIN) no Ls 85 342 (Ls 95 760 – Ls 1 800 (neapliekamais minimums 20 x Ls 90) – Ls 8 618) = Ls 19 628 (20% - Ls 3 926 , 80% - Ls 15 702).
6.Cita informācija	Lai Pārvalde sekmīgi sekmētu normatīvajos aktos noteikto nodokļu nomaksu, nepieciešams izveidot elektronisko informācijas sistēmu, kurā uzkrāt datus par personām, kuras ir zaudējušas tiesības uzaicināt ārzemnieku. Šo sistēmu paredzēts izveidot kā apakšsistēmu Vīzu informācijas sistēmā pie ielūgumu sadaļas (ielūgumu datu bāzes). Prasību specifikācijas izstrādei nepieciešamas 16 cilvēkstundas – Ls 560. Datu bāzes programmatūras izstrādei nepieciešamas 55 cilvēkstundas – Ls 1925. Statistikas programmatūras izstādei nepieciešamas 8 cilvēkstundas – Ls 280. Kopējās vienreizējās izmaksas Ls 2765 + PVN (21%) Ls 580.65 = Ls 3345.65 Ievērojot pašreizējo ekonomisko un budžeta fiskālo situāciju valstī, nevar paredzēt papildus valsts budžeta līdzekļus datu bāzes un statistikas programmatūras izstrādei. Lai turpmāk tiktu samazināta to nodokļu maksātāju daļa, kurai ir nodokļu parādi un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu atbilstoši LR tiesību aktu prasībām, finanšu līdzekļi, iespēju robežās tiks meklēti no Iekšlietu ministrijas iekšējiem resursiem (no citu informācijas sistēmu uzturēšanas izdevumiem). Līdz ar to nevar paredzēt šīs informatīvās sistēmas izveides termiņu.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nepieciešams izstrādāt grozījumus šādos Ministru kabineta noteikumos:

1) Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.183 „Ielūgumu apstiprināšanas kārtība”, no kuriem tiks izslēgti ielūgumu atteikuma iemesli;

2) Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumi Nr.813 „Uzturēšanās atļauju noteikumi”, no kuriem tiks izslēgti izsaukuma iemesli, izslēgti individuālajam komersantam uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti;

3) Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumi Nr.44 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem”, kuros noteiks ārzemnieku kategorijas, kas var stādāt pie jebkura darba devēja bez darba atļaujas.

Papildu tam saskaņā ar Imigrācijas likuma 3.panta trešo daļu ir nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuri noteiks elektroniskās informācijas sistēmas apjomu, izveidošanas un izmantošanas kārību, kurā tiks iekļauti dati par uzaicinātājiem, par kuriem ir pieņemts lēmums par aizliegumu uzaicināt ārzemniekus. Tā kā šo informācijas sistēmu izmantos gan apstiprinot ielūgumus, gan izsniedzot vīzas, gan izsniedzot uzturēšanās atļaujas, informācija ir jāiekļauj atsevišķos Ministru kabineta noteikumos un nevar to iekļaut jau esošajos noteikumos.

Minētos Ministra kabineta noteikumus Iekšlietu ministrija izstrādās un Ministru kabinetā noteiktajā kārtībā iesniegs līdz 2009. gada 1.decembrim.

2. Cita informācija

Nav attiecināms

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Nav attiecināms
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām	Nav attiecināms
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Nav attiecināms

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu		Nav attiecināms
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)		Komentāri
Nav attiecināms	Nav attiecināms		Nav attiecināms
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem			Nav attiecināms
6. Cita informācija			Nav attiecināms

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas	Pirms likumprojekta izsludināšanas projekts tika nosūtīts Latvijas darba devēju konfederācijai un Latvijas brīvo arodbiedrību konfederācijai. Nekādi komentāri nav saņemti. Atsevišķi jautājumi ir skaņoti ar Latvijas augstskolu pārstāvjiem.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Latvijas augstskolu pārstāvji atbalsta likumprojekta tālāku virzību..
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti	Projekts ievietots Pārvaldes mājas lapā.
4. Konsultācijas ar ekspertiem	Konsultācijas netika veiktas.
5. Cita informācija	Nav attiecināms

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta īstenošanai netiks izveidotas jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas. Likumprojektā ir precizēts termins „kompetenta valsts iestāde” un noteiktas šo iestāžu tiesības un pienākumi. Likumprojekts tikai precizē drošības iestāžu uzskaitījumu, bet būtiski nemaina to funkcijas. Lai Pārvalde un Pārstāvniecības varētu pārbaudīt vai ārzemnieks ir samaksājis viņam uzlikto administratīvo sodu, tām ir nepieciešams pārbaudīt vai lēmums par administratīvā soda uzlikšanu nav pārsūdzēts tiesā un stājies spēkā. Līdz ar to šīm iestādēm ir nepieciešama piekļuve Tiesu informācijas sistēmai. Lai to veiktu tiks noslēgts līgums par iespēju skatīt Tiesu informācijas sistēmu tiešsaistē.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likumprojekts pēc pieņemšanas Saeimā tiks publicēts likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā, kā arī tiks publicēts interneta bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv, Pārvaldes mājas lapā, kā arī Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā: 1) Pārvaldes amatpersonu lēmumus ir tiesīgs apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam; 2) Pārvaldes priekšnieka lēmumus var pārsūdzēt Administratīvajā: tiesā. Ir daži izņēmumi: - atteikumu apstiprināt ielūgumu un izsaukumu var apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieka lēmums ir galīgs; - atteikums izsniegt vīzu nav apstrīdams.
4. Cita informācija	Nav attiecināms

Iekšlietu ministre ____________________________________ L.Mūrniece

Vīza: valsts sekretārs _________________________________ A.Lieljuksis

06.05.2009 11:29

4457

Maira Roze

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes

priekšnieka vietniece

67219351, maira.roze@pmlp.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.47

2009.gada 7.jūlijā

26.§

Likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā"

TA-1509

___________________________________________________________

(M.Roze, V.Dombrovskis)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir iekšlietu ministre.

Ministru prezidents		V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore		G.Veismane

2009-MK-PROT-47-0707-#26.doc