Rīgā

 

29.05.2009.                Nr.90/TA-1150

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Kolbergs 67219415, marcis.kolbergs@pmlp.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33  9.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                              V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā

 

Izdarīt Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 16.nr.; 2003, 6., 9.nr.; 2006, 9.nr.; 2007, 20.nr.; 2009, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Nepilngadīgais bērns, kurš, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu, ievietots ārpusģimenes aprūpes iestādē vai audžuģimenē citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, saglabā reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā, bet ārpusģimenes aprūpes iestādes vai audžuģimenes adresi norāda kā papildu adresi. Ja viņam nav tiesiska pamata saglabāt reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā, par viņa dzīvesvietu saskaņā ar šā likuma 10.pantu reģistrējama attiecīgā ārpusģimenes aprūpes iestādes vai audžuģimenes adrese. Reģistrēt šādu bērna adresi var arī pašvaldība, kuras darbības teritorijā atrodas bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu ārpusģimenes aprūpes iestādē vai audžuģimenē, par to paziņojot pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas reģistrētā adrese."

 

2.  7.pantā:

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "vai pa pastu, kā arī tad, ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī";

izslēgt piektajā daļā vārdus "pa pastu vai".

 

3.  8.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus "pa pastu vai";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Deklarējot dzīvesvietu šā likuma 5.pantā noteiktajos gadījumos, dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai persona, kuru dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis rakstveidā pilnvarojis, deklarācijā norāda dzīvesvietas deklarētāja ārpusģimenes aprūpes iestādes, audžuģimenes vai veco ļaužu pansionāta adresi tikai kā papildu adresi un laikposmu, uz kuru viņš tajā ir ievietots.";

 

izslēgt astotās daļas pirmajā teikumā vārdus "un deklarācijas iesnieguma veidlapas paraugu".

 

4. Izslēgt 8.1 pantu.

 

5. Izslēgt 9.panta trešo un ceturto daļu.

Pārejas noteikums

 

Dzīvesvietas deklarācijas iesniegumus, kas nosūtīti pa pastu pirms šā likuma spēkā stāšanās, Pārvalde izskata atbilstoši attiecīgā iesnieguma nosūtīšanas dienā spēkā esošajai dzīvesvietas deklarācijas iesniegumu izskatīšanas kārtībai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministre

L.Mūrniece

 

Likumprojekta „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēš anas likumā” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Nav attiecināms

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

Dzīvesvietas deklarēšanas likumā šobrīd noteiktas tiesības personai deklarēt dzīvesvietu personīgi ierodoties pašvaldībā, kā arī nosūtot dokumentus pa pastu vai elektroniski Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk – Pārvalde).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 3.novembra sēdē (prot.Nr.77 3.§ 2.punkts) noteikto izdevumu samazinājumu un likumu „Par valsts budžetu 2009.gadam” Pārvaldei samazināti izdevumi. Ņemot vērā situāciju, kad dzīvesvietas deklarēšanas funkcijas izpildei netiek piešķirts finansējums un ministrijām ir nepieciešams samazināt pašreizējos izdevumus, Pārvalde nespēj nodrošināt dzīvesvietas deklarēšanas pa pastu funkcijas izpildi.

Ar 2006.gada 23.marta grozījumiem Dzīvesvietas deklarēšanas likumā tika iekļautas normas, kurās paredzēta iespēja deklarēt dzīvesvietu pa pastu. Sākotnēji šāda kārtība tika paredzēta personām, kurām nav iespēja ierasties personīgi pašvaldībā, taču, tā kā visi sūtījumi no Pārvaldes tiek nosūtīti ierakstītās vēstulēs, šīm personām nepieciešams ierasties pasta nodaļā sūtījumu saņemšanai. Līdz ar to dzīvesvietas deklarēšanas pa pastu funkcijai zūd tās sākotnējā jēga. Turklāt bieži personas izmanto deklarēšanas pakalpojumu pa pastu pēc tam, kad pašvaldībā ir saņemts atteikums deklarēt dzīvesvietu, taču Pārvaldei nav informācijas par šādu atteikumu.

Tāpat jāņem vērā tas, ka deklarēt dzīvesvietu pašvaldībā ir iespējams tajā pašā dienā, kamēr pa pastu tas notiek ne ātrāk kā mēneša laikā, jo saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 8.1 pantu, pēc deklarācijas iesnieguma saņemšanas, Pārvalde sagatavo dzīvesvietas deklarāciju un nosūta to personai parakstīšanai. Parakstīto deklarāciju persona nosūta atpakaļ Pārvaldei un ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu tiek iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Pēc minēto ziņu iekļaušanas Iedzīvotāju reģistrā, Pārvalde rakstiski informē personu par to, ka tās dzīvesvieta ir deklarēta. Tā kā iesniedzot deklarācijas iesniegumu personas nereti tos aizpilda kļūdaini, papildus sarakstei ar personu nepieciešami papildus resursi šo neprecizitāšu novēršanai. Tādējādi tiek tērēts neatbilstoši daudz līdzekļu pasta sūtījumiem, kuru maksa no 2008.gada decembra ir ievērojami palielināta. Līdz ar to nepieciešams dzīvesvietas deklarēšanas pa pastu funkciju pārtraukt. Tādējādi turpmāk personām saglabāsies iespēja deklarēt dzīvesvietu pašvaldībā, kā arī elektroniski Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

                                         

3. Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojektā paredzēts izslēgt Dzīvesvietas deklarēšanas likuma normas, kas nosaka dzīvesvietas deklarēšanas kārtību pa pastu. Tāpat likumprojekts paredz attiecīgu pārejas noteikumu par tiem dzīvesvietas deklarēšanas iesniegumiem, kas Pārvaldei nosūtīti pa pastu pirms šī projekta spēkā stāšanās.

Likumprojektā paredzēts precizēt ārpusģimenes aprūpes formu terminoloģiju, kā arī atvieglot ārpusģimenes aprūpē esoša bērna dzīvesvietas reģistrāciju, nosakot, ka reģistrēt šāda bērna adresi var arī pašvaldība, kuras darbības teritorijā atrodas bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu, par bērna ievietošanu ārpusģimenes aprūpes iestādē.

 

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Nav attiecināms.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Līdz šim vidēji gadā dzīvesvietu pa pastu deklarēja aptuveni 3700 personas. Turpmāk personai saglabāsies iespēja deklarēt dzīvesvietu pašvaldībā, kā arī elektroniski Pārvaldē.

5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms.

7. Cita ietekme

Nav attiecināms.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

2009. gads

Turpmākie trīs gadi

2010. gads

2011. gads

2012. gads

1

2

3

4

5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms.

 

Nav attiecināms.

 

Nav attiecināms.

 

Nav attiecināms.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

Nav prognozējamas.

Nav prognozējamas.

Nav prognozējamas.

 

Nav prognozējamas.

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins.

 

 

 

Nav attiecināms.

 

 

Nav attiecināms.

 

 

Nav attiecināms.

 

 

 

 

 

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 3.novembra sēdē (prot.Nr.77 3.§ 2.punkts) noteikto izdevumu samazinājumu 2009.gadā Pārvaldei samazināti izdevumi, līdz ar to turpmāk Pārvalde nevarēs nodrošināt funkcijas – dzīvesvietas deklarēšana pa pastu – veikšanu.

Paredzamais izdevumu samazinājums Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei gadā, pieņemot, ka gadā pa pastu iesniegti 3700 deklarācijas iesniegumi ir Ls 29345, ko sastāda:

1) pasta pakalpojumi sarakstei ar personām, kuras vēlas deklarēties un pašvaldībām (3700 deklarācijas iesniegumi gadā) – Ls 15688 (aploksnes Ls 0,06 x 3700 x 4 vēstules = Ls 888; pasta pakalpojumi Ls 1 x 3700 x 4 = Ls 14800);

2) kancelejas preces – Ls 500;

3) datortehnikas uzturēšana – Ls 500;

4) atalgojums 2 štata vietām – Ls 12657 (2 pārvaldes vecākie referenti – darba alga Ls 425 x 2 x 12 = Ls 10200, VSAOI 24.09% no Ls 10200 = Ls 2457).

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumos Nr.986 „Noteikumi par dzīvesvietas deklarācijas un deklarācijas iesnieguma veidlapām un deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību” izslēdzot regulējumu par dzīvesvietas deklarēšanu pa pastu. Attiecīgos Ministru kabineta noteikumu grozījumus Iekšlietu ministrija izstrādās trīs mēnešu laikā pēc likumprojekta pieņemšanas.

 

2. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms.

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums

1. tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms.

2. tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

.

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

5. Cita informācija

 

Nav attiecināms.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas, jo Ministru kabineta noteikumu projekts neietekmē citu institūciju darbību.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav attiecināms.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Nav attiecināms.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Nav attiecināms.

5. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas un esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Informācija par normatīvā akta ieviešanu tiks publicēta arī izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietota informācijas sistēmā NAIS un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv un Pārvaldes mājaslapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts ierobežo indivīda tiesības deklarēt dzīvesvietu pa pastu. Indivīdam saglabāsies iespēja deklarēt dzīvesvietu pašvaldībā, kā arī elektroniski Pārvaldē. Patlaban turpinās darbs, lai panāktu vienošanos ar bankām par internetbankas pakalpojuma ieviešanu, kas atvieglotu iespēju strādājošām personām deklarēt dzīvesvietu.

 

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

 

Iekšlietu ministre                                                                             L.Mūrniece

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

 

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā

amatpersona

 

 

 

 

 

A.Lieljuksis

M.Rāzna

T.Stragova

J.Citskovskis

 

 

 

 

 

03.04.2009. 10:45

1433

Mārcis Kolbergs, 67219415,
marcis.kolbergs@pmlp.gov.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.33

2009.gada 26.maijā

 

 

9.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā"

     TA-1150

___________________________________________________________

(J.Citskovskis, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgā par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir iekšlietu ministre.

     3. Iekšlietu ministrijai sagatavot un līdz šī protokollēmuma 1.punktā minētā likumprojekta pieņemšanai Saeimā iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu, kas nepieciešams Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 8.panta astotajā daļā Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpildei.

 

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs

  

V.Dombrovskis

 

Valsts kancelejas direktora vietā - Tiesību aktu redakcijas departamenta vadītāja

  

D.Vaivare

 

 

 

2009-MK-PROT-33-2605-#09.doc

1