Rīgā

 

 

Rīgā

 

 

02.06.2009.                            Nr.90/TA-1673, TA-1677, TA-1690,

TA-1764, TA-1708, TA-1709,

TA-1717, TA-1711, TA-1712,

TA-1710, TA-1721, TA-1724,

TA-1726, TA-1695, TA-1681,

TA-1643, TA-1728, TA-1836,

TA-1686, TA-1786, TA-1754,

TA-1621, TA-1596, TA-1636,

TA-1762, TA-1696, TA-1746,

TA-1858, TA-1765, TA-1694,

TA-1835, TA-1748

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta š.g. 27.maija, 29.maija un 1.jūnija sēdē atbalstītos likumprojektus, kuri iekļauti valsts budžeta 2009.gadam grozījumu likumprojekta paketē:

likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā", kuru izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Kušķe 67047880, Guntra.Kuske@izm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā", kuru izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Kušķe 67047880, Guntra.Kuske@izm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā", kuru izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Kārkliņš 67047840, Raimonds.Karklins@izm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā", kuru izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Kārkliņš 67047840, Raimonds.Karklins@izm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ķipēna 67162616, Kristine.Kipena@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ķipēna 67162616, Kristine.Kipena@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ķipēna 67162616, Kristine.Kipena@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Dundurs 67036931, Zigmunds.Dundurs@tm.gov.lv).

likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Gratkovska 67036961, Indra.Gratkovska@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Papsujevičs 67021128, Mihails.Papsujevics@vpd.gov.lv);

likumprojektu "Par likuma "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām" atzīšanu par spēku zaudējušu", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Kušķe 67162676, Gundega.Kuske@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Novožilova 67162697, Linda.Novozilova@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Kušķe 67162676, Gundega.Kuske@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Ozola 67026518, Dace.Ozola@vidm.gov.lv);

likumprojektu "Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu", kuru izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Depkovska 67047945, Anita.Depkovska@izm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Ciltsdarba likumā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Ingiļāvičute 67027661, Biruta.Ingilavicute@zm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Plūmiņa 67223131, signe.plumina@dvi.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Lore 67013207, Kaspars.Lore@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Avota 67083954, aiva.avota@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kuru izstrādāja Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rāgs 67356496, Sandris.Rags@bm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā", kuru izstrādāja Valsts kanceleja (atbildīgā amatpersona - Osvalde 67082971, rudite.osvalde@mk.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Tūrisma likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Beļskis 67013113, Edmunds.Belskis@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ošiņa 67095622, Inga.Osina@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Gurecka 67027063, Linda.Gureck a@zm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Orlovskis 67027370, Andris.Orlovskis@zm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā", kuru izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Grīnis 67047910, edgars.grinis@izm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā", kuru izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Jaunzeme 67770464, kristine.jaunzeme@raplm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Pastare 67027029, Inese.Pastare@zm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rudzīte 67028984, Agnese.Rudzite@vid.gov.lv);

likumprojektu "Par likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" atzīšanu par spēku zaudējušu", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Lore 67013207, Kaspars.Lore@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā", kuru izstrādāja Satiksmes ministrija (atbildīgā amatpersona - Girucka 67028381, iveta.girucka@sam.gov.lv);

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā" uz 1 lpp.

2. Likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" anotācija uz 5 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 8.§ izraksts uz 1 lp.

4. Likumprojekts "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" uz 1 lpp.

5. Likumprojekta "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" anotācija uz 4 lpp.

6. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 9.§ izraksts uz 1 lp.

7. Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" uz 2 lpp.

8. Likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" anotācija uz

6 lpp.

9. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 11.§ izraksts uz 1 lp.

10. Likumprojekts "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" uz 3 lpp.

11. Likumprojekta "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" anotācija uz 4 lpp.

12. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 12.§ izraksts uz 1 lp.

13. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" uz 1 lpp.

14. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" anotācija uz 6 lpp.

15. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 15.§ izraksts uz 1 lp.

16. Likumprojekts "Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā" uz 1 lpp.

17. Likumprojekta "Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā" anotācija uz 9 lpp.

18. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 16.§ izraksts uz 1 lp.

19. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" uz 3 lpp.

20. Likumprojekta "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" anotācija uz 13 lpp.

21. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 17.§ izraksts uz 1 lp.

22. Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" uz

3 lpp.

23. Likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" anotācija uz 10 lpp.

24. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 18.§ izraksts uz 1 lp.

25. Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" uz 3 lpp.

26. Likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" anotācija uz 10 lpp.

27. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 19.§ izraksts uz 1 lp.

28. Likumprojekts "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā" uz 2 lpp.

29. Likumprojekta "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā" anotācija uz 17 lpp.

30. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 20.§ izraksts uz 1 lp.

31. Likumprojekts "Par likuma "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām" atzīšanu par spēku zaudējušu" uz 1 lpp.

32. Likumprojekta "Par likuma "Par tiesu piesēdētāju vēlēšanām" atzīšanu par spēku zaudējušu" anotācija uz 4 lpp.

33. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 21.§ izraksts uz 1 lp.

34. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" uz 4 lpp.

35. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" anotācija uz 26 lpp.

36. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 22.§ izraksts uz 1 lp.

37. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" uz

1 lpp.

38. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" anotācija uz 4 lpp.

39. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 23.§ izraksts uz 1 lp.

40. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" uz 3 lpp.

41. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" anotācija uz 12 lpp.

42. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 27.§ izraksts uz 1 lp.

43. Likumprojekts "Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" uz 1 lpp.

44. Likumprojekta "Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" anotācija uz 7 lpp.

45. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 13.§ izraksts uz 1 lp.

46. Likumprojekts "Grozījumi Ciltsdarba likumā" uz 4 lpp.

47. Likumprojekta "Grozījumi Ciltsdarba likumā" anotācija uz 8 lpp.

48. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 29.§ izraksts uz 1 lp.

49. Likumprojekts "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" uz 1 lpp.

50. Likumprojekta "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" anotācija uz 9 lpp.

51. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 66.§ izraksts uz 1 lp.

52. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" uz 2 lpp.

53. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" anotācija uz 10 lpp.

54. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 32.§ izraksts uz 1 lp.

55. Likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" uz 4 lpp.

56. Likumprojekta "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" anotācija uz 8 lpp.

57. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 6.§ izraksts uz 1 lp.

58. Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" uz 2 lpp.

59. Likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" anotācija uz 11 lpp.

60. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 81.§ izraksts uz 1 lp.

61. Likumprojekts "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" uz 6 lpp.

62. Likumprojekta "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" anotācija uz 7 lpp.

63. Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33 70.§ izraksts uz 1 lp.

64. Likumprojekts "Grozījumi Tūrisma likumā" uz 1 lpp.

65. Likumprojekta "Grozījumi Tūrisma likumā" anotācija
uz 7 lpp.

66. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 1.§ izraksts uz 1 lp.

67. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā"" uz 2 lpp.

68. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā"" anotācija uz 5 lpp.

69. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 18.§ izraksts uz 2 lp.

70. Likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā" uz 2 lp.

71. Likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" anotācija uz 6 lpp.

72. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 5.§ izraksts uz 1 lp.

73. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" uz 3 lpp.

74. Likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" anotācija uz 8 lpp.

75. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 10.§ izraksts uz 1 lp.

76. Likumprojekts "Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" uz 3 lpp.

77. Likumprojekta "Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" anotācija uz 14 lpp.

78. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 25.§ izraksts uz 1 lp.

79. Likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" uz 1 lpp.

80. Likumprojekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" anotācija uz 7 lpp.

81. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 42.§ izraksts uz 1 lp.

82. Likumprojekts "Grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā" uz 1 lpp.

83. Likumprojekta "Grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā" anotācija uz 4 lpp.

84. Ministru kabineta 2009.gada 1.jūnija sēdes protokola Nr.36 7.§ izraksts uz 1 lp.

85. Likumprojekts "Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā" uz 2 lpp.

86. Likumprojekta "Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā" anotācija uz 7 lpp.

87. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 74.§ izraksts uz 2 lp.

88. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" uz 4 lpp.

89. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" anotācija uz 8 lpp.

90. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35  7.§ izraksts uz 1 lp.

91. Likumprojekts "Par likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" atzīšanu par spēku zaudējušu" uz 1 lpp.

92. Likumprojekta "Par likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" atzīšanu par spēku zaudējušu" anotācija uz 12 lpp.

93. Ministru kabineta 2009.gada 1.jūnija sēdes protokola Nr.36  1.§ izraksts uz 1 lp.

94. Likumprojekts "Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā" uz 1 lpp.

95. Likumprojekta "Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā" anotācija uz 7 lpp.

96. Ministru kabineta 2009.gada 1.jūnija sēdes protokola Nr.36 2.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes

un sabiedrības integrācijas lietu ministrs                      V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

Milenberga 67082895


Likumprojekts

 

Grozījumi likumā „Par tiesu varu”

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr., 2006, 7., 24.nr., 2007, 24.nr., 2008, 10., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt visā likuma tekstā vārdus „un tiesas piesēdētāja” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

2. Izslēgt 11.panta otrajā daļā vārdus „vai tiesas piesēdētāja”.

3. 13.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus „kā arī tiesas piesēdētājs”;

izslēgt trešo daļu.

4. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

„14.pants. Tiesneša noraidījums

(1) Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti, kā arī likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzētajos gadījumos.

 

(2) Šādos gadījumos tiesnesim sevi jāatstata.

 

(3) Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, personas, kas piedalās lietā, var pieteikt noraidījumu tiesnesim.

 

(4) Tiesneša noraidīšanas pamatu un noraidījuma izskatīšanas kārtību nosaka likums.”

 

5. Izslēgt 15.panta pirmajā daļā vārdus „vai tiesas piesēdētājs”.

 

6. Izslēgt 31.panta otro daļu.

 

7. 37.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

„(1) Apgabaltiesā pirmās instances tiesas sēdēs civillietas un krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski.”

 

izslēgt otro daļu.

 

8. Izslēgt 56., 64., 65., 69., 85. un 88.pantu.

 

9. Izteikt 67.pantu šādā redakcijā:

 

„67.pants. Tiesu varas simboli

Tiesu varas simboli ir tiesneša svinīgais solījums, mantija un amata zīme.”

 

10. Izteikt 68.pantu šādā redakcijā:

 

„68.pants. Tiesneša svinīgais solījums

 

(1) Tiesnesis, stājoties amatā, dod svinīgo solījumu:

"Es,___, uzņemoties tiesneša pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un svinīgi solu būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot to, tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem."

 

(2) Tiesneša svinīgo solījumu pieņem valsts prezidents.

 

(3) Tiesnesis stājas pie savu pienākumu pildīšanas pēc svinīgā solījuma došanas.”

 

11. Izteikt 70.pantu šādā redakcijā:

 

„70.pants. Tiesneša svinīgā solījuma došanas kārtība

(1) Tiesnesis nolasa svinīgā solījuma tekstu. To paraksta katrs tiesnesis, kā arī amatpersona, kas svinīgo solījumu pieņem.

 

(2) Tiesnesis dod svinīgo solījumu, tērpies mantijā.

 

(3) Pēc svinīgā solījuma pieņemšanas valsts prezidents izsniedz tiesnesim amata zīmi.”

 

12. Izslēgt 89.panta otro daļu.

 

13. Aizstāt pārejas noteikumu 7.punkta otrajā teikumā vārdus un skaitli „un 2009.gadā” ar skaitļiem un vārdiem „2009. un 2010.gadā”.

 

14. Izteikt pārejas noteikumu 17.punktu šādā redakcijā:

 

„17. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina:

 

līdz 2009.gada 1.janvārim - atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 2,5;

 

2009.gadā - ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2,5 un saskaņā ar pārejas noteikumu 20.punktu;

 

2010.gadā - ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2,5;

 

2011.gadā - atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 3,5”.

 

15. Papildināt pārejas noteikumu 20.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

 

„20. No 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.decembrim tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu atlīdzību nosaka 85% apmērā no darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar pārejas noteikumu 7. un 17.punktu.”

 

16. Papildināt pārejas noteikumus ar 21., 22.un 23.punktupunktu šādā redakcijā:

 

„21. Krimināllietās, kurās līdz grozījumu šā likuma 31.panta otrajā daļā un 37.panta otrajā daļā spēkā stāšanās dienai ir uzsākta iztiesāšana koleģiālā sastāvā, iztiesāšanu turpina koleģiālā sastāvā līdz sprieduma taisīšanai vai kriminālprocesa izbeigšanai tiesas sēdē. Tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā nevar saukt pie kriminālatbildības un apcietināt bez tās pašvaldības piekrišanas, kura viņu ievēlējusi. Lēmumu par tiesas piesēdētāja apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās Tiesas tiesnesis. Ja tiesas piesēdētājs notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un attiecīgā pašvaldība.

 

22. Šā likuma pārejas noteikumu 21.punktā noteikto pienākumu izpildes laikā, tiesas piesēdētājam par pienākumu veikšanu rajona (pilsētas) tiesā maksā darba algu, kuru aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 0,85, un par pienākumu veikšanu apgabaltiesā maksā darba algu, kuru aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu.

 

23. Šā likuma normas, kurās noteikta tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu darba samaksas aprēķināšanas kārtība ir spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, bet ne ilgāk kā līdz likuma par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu spēkā stāšanās brīdim.”

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

 

 

Tieslietu ministrs                                                                             M. Segliņš

 

 

 

Vīza: Valsts sekretārs                                                            M. Lazdovskis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

25.05.2009. 9:45

752

Novožilova, 67162697

Linda.Novozilova@tm.gov.lv


Likumprojekta

„Grozījumi likumā „Par tiesu varu””

anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Ministru kabineta 2009. gada 30. aprīļa sēdes protokola Nr. 28, 3. § 7. punkts.

 

 

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Latvijā tiesu piesēdētāji piedalās koleģialitātes principa īstenošanā atsevišķu likumā noteiktu krimināllietu iztiesāšanā rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās kā pirmās instances tiesās.

Pašreiz tiesu piesēdētāji piedalās jautājumu, kas rodas, izskatot lietu koleģiāli, izlemšanā saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” (turpmāk - likums).

Ievērojot ekonomisko situāciju valstī, izdevumu samazinājums šobrīd solidāri veicams ne tikai izpildvaras, bet arī likumdošanas un tiesu varas ietvaros. Saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” valsts un pašvaldību institūcijās, kurām pieejamo finansējumu atlīdzības izmaksai nosaka saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2009.gadam”, jau vienreiz tika samazināts amatpersonu (darbinieku) atlīdzības izmaksai paredzētā finansējuma apjoms par 15 procentiem no kopējā institūcijai 2009.gadā šim pašam mērķim noteiktā vai plānotā finansējuma apjoma.

Tiesneša mēneša amatalgas aprēķināšanas kārtība noteikta likuma 119.pantā.

Saskaņā ar likuma 119.panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 4,5. panta pārējās daļās ir noteikta apgabaltiesas, Augstākās tiesas un Augstākās tiesas senatora amatalgas aprēķināšanas kārtība, kas ir piesaistīta rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalgas apmēram.

Savukārt likuma pārejas noteikumu 7. punkts noteic, ka tiesneša mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu, 2007., 2008. un 2009. gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2005. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu. 2009. gadā tiesneša mēneša amatalga, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu, nosakāma saskaņā ar pārejas noteikumu 20. punktu, saskaņā ar kuru ar likumu „Par tiesu varu” noteikto atlīdzību (mēneša amatalgu, prēmijas u.c.) 2009. gadā nosaka atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā".

Attiecībā uz zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgas aprēķināšanas kārtību likuma 120.1 pants noteic, ka to aprēķina, Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 4,5.

Savukārt likuma pārejas noteikumu 17. punkts noteic, ka 2009. gadā Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina ņemot vērā strādājošo 2006. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2,5 un saskaņā ar pārejas noteikumu 20. punktu.

Atbilstoši likuma 78. pantam tiesu varas simboli ir tiesneša zvērests, piesēdētāja zvērests, mantija un amata zīme.

 

 3. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Saskaņā ar likumprojektu tiek paredzēts atteikties no tiesu piesēdētāja institūta, to attiecīgi svītrojot no likuma.

Ievērojot to, ka tiesu piesēdētāja institūta darbība lielākoties ir formāla, to, ka sabiedrības iesaiste tiesas spriešanā var tik īstenota citos veidos, proti - jebkuram sabiedrības loceklim, tajā skaitā žurnālistam ir iespēja piedalīties atklātos tiesas procesos, kā arī paust sabiedrības viedokli ar masu mediju starpniecību, kā arī, ņemot vērā to, ka saskaņā ar likumu tiesu piesēdētājam pat nav nepieciešama juridiskā izglītība, tiesu piesēdētāja institūta likvidēšana neietekmēs personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Bez tam likumprojekts paredz, ka no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 31. decembrim tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu atlīdzība tiks noteikta 85% apmērā no darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar pārejas noteikumu 7. un 17. punktu.

Savukārt pārejas noteikumu 7. un 17. punktā mēneša amatalgas aprēķināšanas kārtība 2010. gadā tiek pielīdzināta 2009. gada otrā pusgada darba samaksas noteikšanas kritērijiem.

Augstākā tiesa ir izteikusi iebildumu par tiesnešu atlīdzības samazinājumu likumprojekta pašreizējā redakcijā. Līdz ar to 3.sadaļas aprēķinu daļā nav iekļauta likumprojekta ietekme uz Augstākās tiesas budžetu.

Vienlaikus, ievērojot to, ka tiesnesim ir likumā noteiktās pilsoņa tiesības un brīvības, kā arī, ņemot vērā to, ka pie noteiktām reliģiskām konfesijām piederīgām personām nav atļauts dot zvērestus, lai tiesnesim nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes 99. pantā noteiktās tiesības, viens no tiesu varas simboliem - zvērests -, nemainot tā būtību, tiek pārdēvēts par svinīgo solījumu.

Tā kā gadījumos, kad jau ir uzsākta krimināllietu iztiesāšana koleģiālā sastāvā (viena tiesneša un divu tiesas piesēdētāju sastāvā), lietas iztiesāšana turpināma koleģiālā sastāvā līdz sprieduma taisīšanai vai kriminālprocesa izbeigšanai tiesas sēdē, likumprojekts papildināts ar pārejas noteikumu, atbilstoši kuram tiesas piesēdētājam tiks maksāta darba alga arī turpmāk, kamēr attiecīgais kriminālprocess tiks izbeigts vai arī lietā tiks taisīts spriedums. Tāpat noteikts, ka minēto pienākumu izpildes laikā tiesas piesēdētājs saglabā likumā noteikto imunitāti.

Papildus norādāms, ka, ņemot vērā atteikšanos no tiesu piesēdētāju institūta, procesuālais regulējums papildināts ar tiesas priekšsēdētāja tiesībām sarežģītās lietas noteikt lietas koleģiālu izskatīšanu triju tiesnešu sastāvā.

 

 

 

 4. Cita informācija

 

 Nav

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms

 

 

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms

 

 

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām 

Nav attiecināms 

 

 

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms 

 

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība 

Likvidējot tiesu piesēdētāju institūtu, iespējama bezdarba līmeņa palielināšanās.

Atbilstoši Prokuratūras likuma 52. pantam prokuroru darba samaksa ir pielīdzināta tiesneša darba samaksai. Saskaņā ar likuma 119.1 pantu un Satversmes tiesas likuma 38.pantu attiecīgi Augstākās tiesas tiesnešu atalgojuma apmērs ir noteikts atkarībā no rajona (pilsētas) tiesnešu darba samaksas, bet Satversmes tiesas tiesnešiem atkarībā no Augstākās tiesas tiesnešu mēneša amatalgas.

Ievērojot minēto, veicot grozījumus likumā attiecībā uz rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu un apgabaltiesu tiesnešu darba samaksas noteikšanu, notiks arī prokuroru, kā arī Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesnešu atalgojuma samazināšana.

Līdz ar to tiesnešiem un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem, kā arī prokuroriem 2009. un 2010.gadā gadā netiks nodrošināts darba apjomam un raksturam atbilstošs atalgojums.

Ievērojot minēto, iespējamas negatīvas sekas attiecībā uz tiesu sistēmas turpmāko attīstību, tajā skaitā grūtības tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amata vietu nokomplektēšanā.

Saskaņā ar pašreizējo regulējumu likumā likumdevējs ir paredzējis pakāpenisku tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu atalgojuma paaugstināšanas sistēmu nolūkā nodrošināt tiesneša un zemesgrāmatu nodaļas tiesneša statusam, amatam noteiktajām prasībām un neatkarības garantijām atbilstošu atalgojumu. Mainot minēto likumā nostiprināto mēneša amatalgas aprēķināšanas kārtību, netieši tiek ietekmēts tiesu varas un tiesnešu neatkarības princips, kas nostiprināts Latvijas Republikas Satversmes 83. pantā un likumā, kā arī tiek aizskarts tiesiskās paļāvības princips. Tā kā tiesiskās paļāvības princips skatāms kontekstā ar samērīguma principu, salīdzinot tiesnešu interešu aizsardzību, samazinot to atlīdzību, ar visas sabiedrības interešu aizskārumu kopumā, ja valsts pārvaldē nepieciešams veikt papildus finansiālu samazinājumu, secināms, ka tiesnešu atalgojuma samazinājums ir samērīgs.

 

 

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē 

 Nav attiecināms

 

 7. Cita ietekme

Nav attiecināms

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

  

 (tūkst. latu)

 

Rādītāji

2009

likuma grozījumi (23.12.2008.)

Turpmākie trīs gadi

 

2010

2011

2012

 

1

2

3

4

5

 

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets 

20 919,2

0

          0

 

 

 

0

 

 

 

 

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets  

20 919,2

-3 156,5

343,3

343,3

 

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets  

0

3 156,5

-343,3

 

-343,3

 

 

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai  

 Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

2009.gads

 

I. Atlīdzība tiesnešiem Ls 9 889 413, t.sk.,

Atalgojums tiesnešiem Ls 7 969 549, t.sk

 

     Paredzēts noteikt, ka tiesneša amatalga ar 2009.gada 1.jūliju ir 85% apmērā no likumā noteiktās amatalgas. Ievērojot to, ka jūlija mēnesī tiks izmaksāta darba samaksa par jūniju un tiesnesim aizejot kārtējā atvaļinājumā (piecas kalendāra nedēļas) jāizmaksā vidējā darba samaksa, faktiskā līdzekļu ekonomija plānojama četriem mēnešiem.

1)     Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatalga saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1107. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 940,95. Starpība Ls 166,05. Rajona (pilsētas) tiesās strādā 105 tiesneši, kuriem nav piešķirta kvalifikācijas klase. Ekonomija- 105 tiesneši x starpība Ls 166,05 x 4 mēneši = Ls 69741. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1107 x 105 x 12 mēneši – samazinājums Ls 69741 = Ls 1 325 079;

2)     Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatalga ar piemaksu par 5.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1184,49.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1006,82. Starpība Ls 177,67. Rajona (pilsētas) tiesās strādā 47 tiesneši, kuriem piešķirta 5.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 47 tiesneši x starpība Ls 177,67 x 4 mēneši = Ls 33402 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1184,49 x 47 x 12 mēneši – samazinājums Ls 33402 = Ls 634 650;

3)     Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatalga ar piemaksu par 4.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1261,98.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1072,68. Starpība Ls 189,3.  Rajona (pilsētas) tiesās strādā 14 tiesneši, kuriem  piešķirta 4.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 14 tiesneši x starpība Ls 189,3 x 4 mēneši = Ls 10601 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1261,98 x 14 x 12 mēneši – samazinājums Ls 10601 = Ls 201 412;

4)     Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatalga ar piemaksu par 3.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1339,47.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1138,55. Starpība Ls 200,92.  Rajona (pilsētas) tiesās strādā 56 tiesneši, kuriem  piešķirta 3.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 56 tiesneši x starpība Ls 200,92 x 4 mēneši = Ls 45006 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1339,47 x 56 x 12 mēneši – samazinājums Ls 45006 = Ls 855 118;

5)     Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatalga ar piemaksu par 2.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1416,96.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1204,42. Starpība Ls 212,54.  Rajona (pilsētas) tiesās strādā 37 tiesneši, kuriem  piešķirta 2.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 37 tiesneši x starpība Ls 212,54 x 4 mēneši = Ls 31456 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1416,96 x 37 x 12 mēneši – samazinājums Ls 31456 = Ls 597 674;

6)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatalga bez piemaksas par kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1217,70.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1035,05. Starpība Ls 182,65.  Rajona (pilsētas) tiesās strādā 5 tiesas priekšsēdētāja vietnieki, kuriem  nav piešķirta kvalifikācijas klase. Ekonomija- 5 tiesas priekšsēdētāja vietnieki x starpība Ls 182,65 x 4 mēneši = Ls 3653 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1217,7 x 5 x 12 mēneši – samazinājums Ls 3653 = Ls 69 409;

7)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatalga ar piemaksu par 5.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1302,94.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1107,5. Starpība Ls 195,44.  Rajona (pilsētas) tiesās strādā 3 tiesas priekšsēdētāja vietnieki, kuriem  piešķirta 5.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 3 tiesas priekšsēdētāja vietnieki x starpība Ls 195,44 x 4 mēneši = Ls 2345 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1302,94 x 3 x 12 mēneši – samazinājums Ls 2345 = Ls 44 561;

8)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatalga ar piemaksu par 4.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1388,18. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1179,95. Starpība Ls 208,23.  Rajona (pilsētas) tiesās strādā 3 tiesas priekšsēdētāja vietnieki, kuriem piešķirta 4.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 3 tiesas priekšsēdētāja vietnieki x starpība Ls 208,23x 4 mēneši = Ls 2499 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1388,18 x 3 x 12 mēneši – samazinājums Ls 2499 = Ls 47 476;

9)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatalga ar piemaksu par 3.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1473,42.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1252,41, Starpība Ls 221,01.  Rajona (pilsētas) tiesās strādā 2 tiesas priekšsēdētāja vietnieki, kuriem  piešķirta 3.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 2 tiesas priekšsēdētāja vietnieki x starpība Ls 221,01 x 4 mēneši = Ls 1768 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1473,42 x 2 x 12 mēneši – samazinājums Ls 1768 = Ls 33594;

10)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatalga ar piemaksu par 2.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1558,66.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1324,86. Starpība Ls 233,8.  Rajona (pilsētas) tiesās strādā 3 tiesas priekšsēdētāja vietnieki, kuriem  piešķirta 2.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 3 tiesas priekšsēdētāja vietnieki x starpība Ls 233,8 x 4 mēneši = Ls 2806 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1558,66 x 3 x 12 mēneši – samazinājums Ls 2806 = Ls 53 306;

11)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas tiesneša amatalga bez piemaksas par kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1328,4.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1129,14. Starpība Ls 199,26. Rajona (pilsētas) tiesās strādā 1 tiesas priekšsēdētājs, kuram nav piešķirta kvalifikācijas klase un ir 5 apgabaltiesas tieneši, kuriem nav piešķirta kvalifikācijas klase. Ekonomija- 6 tiesas priekšsēdētāji un apgabaltiesas tieneši x starpība Ls 199,26 x 4 mēneši = Ls 4782 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1328,4 x 6 x 12 mēneši – samazinājums Ls 4782 = Ls 90 863;

12)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas tiesneša amatalga ar piemaksu par 5.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1421,39. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1208,18. Starpība Ls 213,21. Rajona (pilsētas) tiesās strādā 3 tiesas priekšsēdētāji, kuriem piešķirta 5.kvalifikācijas klase un ir 1 apgabaltiesas tienesis, kuram piešķirta 5.kvalifikācijas klase. Ekonomija – 4 tiesas priekšsēdētāji un apgabaltiesas tieneši x starpība Ls 213,21 x 4 mēneši = Ls 3411 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1421,39 x 4 x 12 mēneši – samazinājums Ls 3411 = Ls 64 815;

13)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas tiesneša amatalga ar piemaksu par 4.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1514,38.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1287,22. Starpība Ls 227,16. Rajona (pilsētas) tiesās strādā 3 tiesas priekšsēdētāji, kuriem piešķirta 4.kvalifikācijas klase un ir 1 apgabaltiesas tienesis, kuram piešķirta 4.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 4 tiesas priekšsēdētāji un apgabaltiesas tieneši x starpība Ls 227,16 x 4 mēneši = Ls 3635 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1514,38 x 4 x 12 mēneši – samazinājums Ls 3635 = Ls 69 056;

14)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas tiesneša amatalga ar piemaksu par 3.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1607,36. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1366,26. Starpība Ls 241,1.  Rajona (pilsētas) tiesās strādā 3 tiesas priekšsēdētāji, kuriem piešķirta 3.kvalifikācijas klase un ir 39 apgabaltiesas tieneši, kuriem piešķirta 3.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 42 tiesas priekšsēdētāji un apgabaltiesas tieneši x starpība Ls 241,1 x 4 mēneši = Ls 40505 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1607,36 x 42 x 12 mēneši – samazinājums Ls 40 505 = Ls 769 605;

15)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas tiesneša amatalga ar piemaksu par 2.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1700,35. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1445,3. Starpība Ls 255,05. Rajona (pilsētas) tiesās strādā 20 tiesas priekšsēdētāji, kuriem piešķirta 2.kvalifikācijas klase un ir 50 apgabaltiesas tieneši, kuriem piešķirta 2.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 70 tiesas priekšsēdētāji un apgabaltiesas tieneši x starpība Ls 255,05 x 4 mēneši = Ls 71414 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1700,35 x 70 x 12 mēneši – samazinājums Ls 71414 = Ls 1 356 880;

16)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas tiesneša amatalga ar piemaksu par 1.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1793,34. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1524,34. Starpība Ls 269. Rajona (pilsētas) tiesās strādā 5 tiesas priekšsēdētāji, kuriem piešķirta 1.kvalifikācijas klase un ir 18 apgabaltiesas tieneši, kuriem piešķirta 1.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 23 tiesas priekšsēdētāji un apgabaltiesas tieneši x starpība Ls 269 x 4 mēneši = Ls 24748 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1793,34 x 23 x 12 mēneši – samazinājums Ls 24748 = Ls 470 214;

17)     Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka un kolēģijas priekšsēdētāja amatalga ar piemaksu par 3.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1741,31. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1480,11. Starpība Ls 261,20. Apgabaltiesās ir 2 priekšsēdētāja vietnieki, kuriem piešķirta 3.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 2 tiesas priekšsēdētāja vietnieki x starpība Ls 261,20 x 4 mēneši = Ls 2090. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1741,31 x 2 x 12 mēneši – samazinājums Ls 2090 = Ls 39 702;

18)     Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka un kolēģijas priekšsēdētāja amatalga ar piemaksu par 2.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1842,05. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1565,74. Starpība Ls 276,31. Apgabaltiesās ir 7 priekšsēdētāja vietnieki, kuriem  piešķirta 2.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 7 tiesas priekšsēdētāja vietnieki x starpība Ls 276,31 x 4 mēneši = Ls 7737. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1842,05 x 7 x 12 mēneši – samazinājums Ls 7737 = Ls 146 996;

19)     Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka un kolēģijas priekšsēdētāja amatalga ar piemaksu par 1.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1942,79. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1651,37. Starpība Ls 291,42. Apgabaltiesās ir 4 priekšsēdētāja vietnieki, kuriem piešķirta 1.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 4 tiesas priekšsēdētāja vietnieki x starpība Ls 291,42 x 4 mēneši = Ls 4663. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1942,79 x 4 x 12 mēneši – samazinājums Ls 4663 = Ls 88 591;

20)     Apgabaltiesas priekšsēdētāja amatalga ar piemaksu par 3.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1875,26. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1593,97. Starpība Ls 281,29. Apgabaltiesās ir 1 priekšsēdētājs , kuram piešķirta 3.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 1 tiesas priekšsēdētājs x starpība Ls 281,29 x 4 mēneši = Ls 1125. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1875,26 x 1 x 12 mēneši – samazinājums Ls 1125 = Ls 21 378;

21)     Apgabaltiesas priekšsēdētāja amatalga ar piemaksu par 2.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1983,74. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1686,18. Starpība Ls 297,56. Apgabaltiesās ir 2 priekšsēdētāji , kuriem piešķirta 2.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 2 tiesas priekšsēdētājs x starpība Ls 297,56 x 4 mēneši = Ls 2380. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1983,74 x 2 x 12 mēneši – samazinājums Ls 2380 = Ls 45 229;

22)     Apgabaltiesas priekšsēdētāja amatalga ar piemaksu par 1.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 2092,23. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1778,4. Starpība Ls 313,83. Apgabaltiesās ir 3 priekšsēdētāji , kuriem piešķirta 1.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 3 tiesas priekšsēdētāji x starpība Ls 313,83 x 4 mēneši = Ls 3766. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 2092,23 x 3 x 12 mēneši – samazinājums Ls 3766 = Ls 71 554;

23)     Zemesgrāmatu tiesneša amatalga saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 755. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 641,75. Starpība Ls 113,25.  Zemesgrāmatu nodaļās strādā 32 tiesneši, kuriem nav piešķirta kvalifikācijas klase. Ekonomija- 32 tiesneši x starpība Ls 113,25 x 4 mēneši = Ls 14496. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 755 x 32 x 12 mēneši – samazinājums Ls 14496 = Ls 275 424;

24)     Zemesgrāmatu tiesneša amatalga ar piemaksu par 5.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 807,85. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 686,67. Starpība Ls 121,18.  Zemesgrāmatu nodaļās strādā 7 tiesneši, kuriem piešķirta 5.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 7 tiesneši x starpība Ls 121,18 x 4 mēneši = Ls 3393. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 807,85 x 7 x 12 mēneši – samazinājums Ls 3393 = Ls 64 466;

25)&n bsp;    Zemesgrāmatu tiesneša amatalga ar piemaksu par 3.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 913,55.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 776,52. Starpība Ls 137,03. Zemesgrāmatu nodaļās strādā 19 tiesneši, kuriem piešķirta 3.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 19 tiesneši x starpība Ls 137,03 x 4 mēneši = Ls 10414. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 913,55 x 19 x 12 mēneši – samazinājums Ls 10414 = Ls 197 875;

26)     Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amatalga saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 868,25. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 738,01. Starpība Ls 130,24. Zemesgrāmatu nodaļās strādā 4 priekšnieki, kuriem nav piešķirta kvalifikācijas klase. Ekonomija- 4 tiesneši x starpība Ls 130,24 x 4 mēneši = Ls 2084. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 868,25 x 4 x 12 mēneši – samazinājums Ls 2084 = Ls 39 592;

27)     Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amatalga ar piemaksu par 5.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 929,03. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 789,68. Starpība Ls 139,35. Zemesgrāmatu nodaļās strādā 3 priekšnieki, kuriem piešķirta 5.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 3 tiesneši x starpība Ls 139,35 x 4 mēneši = Ls 1672. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 929,03 x 3 x 12 mēneši – samazinājums Ls 1672 = Ls 31 773;

28)     Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amatalga ar piemaksu par 4.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 989,81. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 841,34. Starpība Ls 148,47.  Zemesgrāmatu nodaļās strādā 1 priekšnieks, kuram piešķirta 4.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 1 priekšnieks x starpība Ls 148,47 x 4 mēneši = Ls 594 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 989,81 x 1 x 12 mēneši – samazinājums Ls 594 = Ls 11 284;

29)     Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amatalga ar piemaksu par 3.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Ls 1050,58. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 892,99. Starpība Ls 157,59.  Zemesgrāmatu nodaļās strādā 20 priekšnieki, kuriem  piešķirta 3.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 20 priekšnieks x starpība Ls 157,59 x 4 mēneši = Ls 12607. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1050,58 x 20 x 12 mēneši – samazinājums Ls 12 607 = Ls 239 532;

30)     Plānojam, ka vidēji 45 tiesnešiem tiks paaugstināta kvalifikācijas klase, kas ir papildus 7% piemaksa pie amatalgas no vidējās algas Ls 987,43, jeb vidēji Ls 69,12 vienam tiesnesim. Tādējādi kopējā ekonomija no amatalgas samazināšanas ir samazināma par Ls 12441 (Ls 69,12 x 45 tiesneši x 4 mēneši) .

Finansējums pēc grozījumiem – 8 375 900 – 418 792 + 12 441 = Ls 7 969 549.

 

 

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ls 1 919 864

Tiesnešu atlīdzības samazinājums Ls 406351  x 24,09% = Ls 97 890. Finansējums pēc grozījumiem Ls 7 969 549 x 24,09% = Ls 1 919 864.

 

Kopā samazinājums atlīdzībai tiesnešiem 2009.gadā ar plānotajiem grozījumiem

 Ls 504 241  (t.sk. atalgojums Ls 406 351)

 

II. Atlīdzība tiesas piesēdētājiem Ls 95 950

Atalgojums tiesas piesēdētājiem Ls 77 323

 

Tiesas piesēdētāja stundas tarifa likme par pienākumu veikšanu apgabaltiesā ir Ls 1,46, bet par pienākumu veikšanu rajona (pilsētas) tiesā Ls 1,24. Vidēji mēnesī apgabaltiesas sēdēs tiesas piesēdētāji piedalās 1262 stundas. 1262 stundas x Ls 1,46 x 1,24 mēneši = Ls 2285. Rajona (pilsētas) tiesas sēdēs tiesas piesēdētāji piedalās vidēji 4254 stundas. 4254 stundas x 1,24 x 1,1 mēnesis = Ls 5802.

Finansējums pēc grozījumiem likumā-  Ls 85410 (likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam” redakcijā uz 23.12.2008.)– samazinājums Ls 8087 =Ls 77 323

 

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ls 18 627

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas Ls 20 575 – samazinājums Ls 1948 = Ls 18 627.

Kopā samazinājums atlīdzībai 2009.gadā Ls 10 035 (t.sk. atalgojums Ls 8087)

 

Pavisam samazinājums 2009.gadā atlīdzībai sakarā ar tiesnešu amatalgas samazinājumu un atteikšanos no tiesu piesēdētājiem – Ls 514 276 ( samazinājums tiesnešiem Ls  504 241 + samazinājums tiesas piesēdētājiem Ls 10 035) , t.sk. atalgojums Ls 414 438 ( tiesnešiem Ls 406 351 + piesēdētājiem Ls 8 087).

 

 

III. Atlīdzība Satversmes tiesas tiesnešiem Ls 250177, t.sk.,

Atalgojums Satversmes tiesas tiesnešiem Ls 201609, t.sk

 

     Paredzēts noteikt, ka tiesneša amatalga ar 2009. gada 1. jūliju ir 85% apmērā no likumā noteiktās amatalgas. Ievērojot to, ka jūlija mēnesī tiks izmaksāta darba samaksa par jūniju un tiesnesim aizejot kārtējā atvaļinājumā (piecas kalendāra nedēļas) jāizmaksā vidējā darba samaksa, faktiskā līdzekļu ekonomija plānojama četriem mēnešiem.

31)     Satversmes tiesas tiesneša amatalga saskaņā ar likumiem „Par tiesu varu” un „Satversmes tiesas likumu” ir Ls 2406. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 2045.10. Starpība Ls 360.90. Satversmes tiesā strādā 5 tiesneši. Ekonomija- 5 tiesneši x starpība Ls 360.90 x 4 mēneši = Ls 7218. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 2406 x 5 x 12 mēneši – samazinājums Ls 7218 = Ls 137142;

32)     Satversmes tiesas priekšsēdētāja amatalga saskaņā ar likumiem „Par tiesu varu” un „Satversmes tiesas likumu” ir Ls 3008.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 2556.80. Starpība Ls 451.20. Ekonomija- 1 tiesnesis x starpība Ls 451.20 x 4 mēneši = Ls 1805 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 3008 x 1 x 12 mēneši – samazinājums Ls 1805 = Ls 34291;

33)     Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatalga saskaņā ar likumiem „Par tiesu varu” un „Satversmes tiesas likumu” ir Ls 2647.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 2249.95. Starpība Ls 397.05. Ekonomija- 1 tiesnesis x starpība Ls 397.05 x 4 mēneši = Ls 1588. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 2647 x 1 x 12 mēneši – samazinājums Ls 1588.20 = Ls 30176.

Finansējums pēc grozījumiem – 212220 – 10611 = Ls 201609.

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ls 48568

Tiesnešu atlīdzības samazinājums Ls 10611  x 24,09% = Ls 2556. Finansējums pēc grozījumiem Ls 201609 * 0,2409% = Ls 48568.

 

Kopumā samazinājums atlīdzībai 2009.gadā Ls 13167 (t.sk.atalgojums Ls 10611)

 

 

IV.Atlīdzība prokuroriem Ls 9 646 821

Atalgojums prokuroriem Ls 7 774 052

 

Paredzēts noteikt, ka prokurora amatalga tiek noteikta, saglabājot Prokuratūras likumā noteikto proporciju atbilstošajai tiesnešu algai un ar 2009.gada 1.jūliju ir 85% apmērā no noteiktās amatalgas. Ievērojot to, ka jūlija mēnesī tiks izmaksāta darba samaksa par jūniju un prokuroram, aizejot kārtējā atvaļinājumā (piecas kalendāra nedēļas) jāizmaksā vidējā darba samaksa, faktiskā līdzekļu ekonomija plānojama četriem mēnešiem.

 

 

1)     Rajona (pilsētas) prokuratūras, specializētās prokuratūras prokurora amatalga ir Ls 1084.86. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 922,13. Starpība Ls 162,73. Rajona (pilsētas) prokuratūrās, specializētās prokuratūrās strādā 25 prokurori bez amata pakāpes. Ekonomija – 25 prokurori x starpība Ls 162,73 x 4 mēneši = Ls 16273. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1084.86 x 25 x 12 mēneši – samazinājums Ls 16273 = Ls 309 185;

2)     Rajona (pilsētas) prokuratūras, specializētās prokuratūras prokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 5.kvalifikācijas klasei ir Ls 1160.80. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 986.68. Starpība Ls 174.12. Rajona (pilsētas) prokuratūrās, specializētās prokuratūrās strādā 89 prokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 5.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 89 prokurori x starpība Ls 174.12 x 4 mēneši = Ls 61986.72.   Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1160.80 x 89 x 12 mēneši – samazinājums Ls 61986.72 = Ls 1 177 747.68;

3)     Rajona (pilsētas) prokuratūras, specializētās prokuratūras prokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei ir Ls 1236.74. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1051.23. Starpība Ls 185.51.  Rajona (pilsētas) prokuratūrās, specializētās prokuratūrās strādā 93 prokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei. Ekonomija - 93 prokurori x starpība Ls 185.51 x 4 mēneši = Ls 69009.72.   Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1236.74 x 93 x 12 mēneši – samazinājums Ls 69009.72 = Ls 1 311 192.12;

4)     Rajona (pilsētas) prokuratūras, specializētās prokuratūras prokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 3.kvalifikācijas klasei ir Ls 1312.68. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1115.78. Starpība Ls 196.90.  Rajona (pilsētas) prokuratūrās, specializētās prokuratūrās strādā 73 prokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 3.kvalifikācijas klasei. Ekonomija - 73 prokurori x starpība Ls 196.90 x 4 mēneši = Ls 57494.80.   Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1312.68 x 73 x 12 mēneši – samazinājums Ls 57494.80 = Ls 1 092 412.88;

5)     Rajona (pilsētas) prokuratūras, specializētās prokuratūras virsprokurora vietnieka amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei ir Ls 1318.77. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1120.96. Starpība Ls 197.81. Specializētā prokuratūrā strādā 1 virsprokurora vietnieks ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 1 virsprokurora vietnieks x starpība Ls 197.81 x 4 mēneši = Ls 791.24.   Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1318.77 x 1 x 12 mēneši – samazinājums Ls 791.24 = Ls 15 034;

6)     Rajona (pilsētas) prokuratūras, specializētās prokuratūras virsprokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 5.kvalifikācijas klasei ir Ls 1350.32. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1147.77. Starpība Ls 202.55.  Rajona (pilsētas) prokuratūrās, specializētās prokuratūrās strādā 5 virsprokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 5.kvalifikācijas klasei. Ekonomija - 5 virsprokurori x starpība Ls 202.55 x 4 mēneši = Ls 4051.   Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1350.32 x 5 x 12 mēneši – samazinājums Ls 4051 = Ls 76 968.20;

7)     Rajona (pilsētas) prokuratūras, specializētās prokuratūras virsprokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei ir Ls 1438.66. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1222.86. Starpība Ls 215.80.  Rajona (pilsētas) prokuratūrās, specializētās prokuratūrās strādā 4 virsprokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei. Ekonomija - 4 virsprokurori x starpība Ls 215.80 x 4 mēneši = Ls 3452.80.   Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1438.66 x 4 x 12 mēneši – samazinājums Ls 3452.80 = Ls 65 602.88;

8)     Rajona (pilsētas) prokuratūras, specializētās prokuratūras virsprokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 3.kvalifikācijas klasei ir Ls 1527. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1297.94. Starpība Ls 229.06.  Rajona (pilsētas) prokuratūrās, specializētās prokuratūrās strādā 35 virsprokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 3.kvalifikācijas klasei. Ekonomija - 35 virsprokurori x starpība Ls 229.06 x 4 mēneši = Ls 32068.40.   Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1527 x 35 x 12 mēneši – samazinājums Ls 32068.40 = Ls 609 271.60;

9)     Tiesu apgabala prokuratūras prokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 5.kvalifikācijas klasei ir Ls 1279.25. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1087.37. Starpība Ls 191.88. Tiesu apgabala prokuratūrās strādā 11 prokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 5.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 11 prokurori x starpība Ls 191.88 x 4 mēneši = Ls 8442.72.   Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1279.25 x 11 x 12 mēneši – samazinājums Ls 8442.72 = Ls 160 418.28;

10)Tiesu apgabala prokuratūras prokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei ir Ls 1362.94. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1158.50. Starpība Ls 204.44. Tiesu apgabala prokuratūrās strādā 32 prokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 32 prokurori x starpība Ls 204.44 x 4 mēneši = Ls 26168.32. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1362.94 x 32 x 12 mēneši – samazinājums Ls 26168.32 = Ls 497 200.64;

11)Tiesu apgabala prokuratūras prokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 3.kvalifikācijas klasei ir Ls 1446.63. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1229.64. Starpība Ls 216.99. Tiesu apgabala prokuratūrās strādā 48 prokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 3.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 48 prokurori x starpība Ls 216.99 x 4 mēneši = Ls 41662.08. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1446.63 x 48 x 12 mēneši – samazinājums Ls 41662.08 = Ls 791 596.80;

12)Tiesu apgabala prokuratūras prokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 2.kvalifikācijas klasei ir Ls 1530.32. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1300.77. Starpība Ls 229.55. Tiesu apgabala prokuratūrā strādā 1 prokurors ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 2.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 1 prokurors x starpība Ls 229.55 x 4 mēneši = Ls 918.20. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1530.32 x 1 x 12 mēneši – samazinājums Ls 918.20 = Ls 17 445.64;

13)Tiesu apgabala prokuratūras virsprokurora vietnieka amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 2.kvalifikācijas klasei ir Ls 1657.84. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1409.18. Starpība Ls 248.66. Tiesu apgabala prokuratūrā strādā 4 virsprokurora vietnieki ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 2.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 4 virsprokurora vietnieki x starpība Ls 248.66 x 4 mēneši = Ls 3978.56. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1657.84 x 4 x 12 mēneši – samazinājums Ls 3978.56 = Ls 75 597.76;

14)Tiesu apgabala prokuratūras virsprokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 2.kvalifikācijas klasei ir Ls 1785.37. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1517.57. Starpība Ls 267.80. Tiesu apgabala prokuratūrā strādā 6 virsprokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 2.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 6 virsprokurori x starpība Ls 267.80 x 4 mēneši = Ls 6427.20. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1785.37 x 6 x 12 mēneši – samazinājums Ls 6427.20 = Ls 122 119.44;

15)Ģenerālprokuratūrā prokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 5.kvalifikācijas klasei ir Ls 1492.46. Samazinot algu par 15 %, tā būs Ls 1268.59. Starpība Ls 223.87. Ģenerālprokuratūrā strādā 2 prokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 5.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 2 prokurori x starpība Ls 223.87 x 4 mēneši = Ls 1790.96. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1492.46 x 2 x 12 mēneši – samazinājums Ls 1790.96 = Ls 34 028.08;

16)Ģenerālprokuratūrā prokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei ir Ls 1590.09. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1351.58. Starpība Ls 238.51. Ģenerālprokuratūrā strādā 18 prokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 18 prokurori x starpība Ls 238.51 x 4 mēneši = Ls 17172.72. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1590.09 x 18 x 12 mēneši – samazinājums Ls 17172.72 = Ls 326 286.72;

17)Ģenerālprokuratūrā prokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 3.kvalifikācijas klasei ir Ls 1687.73. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1434.58. Starpība Ls 253.15. Ģenerālprokuratūrā strādā 41 prokurors ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 3.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 41 prokurors x starpība Ls 253.15 x 4 mēneši = Ls 41516.60. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1687.73 x 41 x 12 mēneši – samazinājums Ls 41516.60 = Ls 788 846.56;

18)Ģenerālprokuratūrā virsprokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei ir Ls 1892.97. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1609.03. Starpība Ls 283.94. Ģenerālprokuratūrā strādā 1 virsprokurors ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 1 virsprokurors x starpība Ls 283.94 x 4 mēneši = Ls 1135.76. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1892.97 x 1 x 12 mēneši – samazinājums Ls 1135.76 = Ls 21 579.88;

19)Ģenerālprokuratūrā virsprokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 3.kvalifikācijas klasei ir Ls 2009.21. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1707.83. Starpība Ls 301.38. Ģenerālprokuratūrā strādā 1 virsprokurors ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 3.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 1 virsprokurors x starpība Ls 301.38 x 4 mēneši = Ls 1205.52. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 2009.21 x 1 x 12 mēneši – samazinājums Ls 1205.52 = Ls 22 905;

20)Ģenerālprokuratūrā virsprokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 2.kvalifikācijas klasei ir Ls 2125.44. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1806.63. Starpība Ls 318.81. Ģenerālprokuratūrā strādā 6 virsprokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 2.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 6 virsprokurori x starpība Ls 318.81 x 4 mēneši = Ls 7651.44. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 2125.44 x 6 x 12 mēneši – samazinājums Ls 8926.68 = Ls 144 105;

21)Ģenerālprokuratūrā departamenta virsprokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 2.kvalifikācijas klasei ir Ls 2288.40. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1945.13. Starpība Ls 343.27. Ģenerālprokuratūrā strādā 1 departamenta virsprokurors ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 2.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 1 departamenta virsprokurors x starpība Ls 343.27 x 4 mēneši = Ls 1373.08. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 2288.40 x 1 x 12 mēneši – samazinājums Ls 1373.08 = Ls 26 087.72;

22)Ģenerālprokuratūrā departamenta virsprokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 1.kvalifikācijas klasei ir Ls 2413.54. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 2051.50. Starpība Ls 362.04. Ģenerālprokuratūrā strādā 2 departamenta virsprokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 1.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 2 departamenta virsprokurori x starpība Ls 362.04 x 4 mēneši = Ls 2896.32. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 2413.54 x 2 x 12 mēneši – samazinājums Ls 2896.32 = Ls 55 028.64;

23)Ģenerālprokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 1.kvalifikācijas klasei ir Ls 2929.12. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 2489.75. Starpība Ls 439.37. Ekonomija –  1 x starpība Ls 439.37 x 4 mēneši = Ls 1757.48. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 2929.12 x 1 x 12 mēneši – samazinājums Ls 1757.48 = Ls 33 391.96.

Finansējums pēc grozījumiem Ls 7 774 052

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ls 1 872 769

      Prokuroru atlīdzības samazinājums Ls 410 500 x 24,09% = Ls 98 889.

      Finansējums pēc grozījumiem Ls 7 774 052 x 24,09% = Ls 1 872 769.

      Kopumā samazinājums atlīdzībai 2009.gadā Ls 509 389     (t.sk. atalgojums Ls 410 500).

 

Pavisam samazinājums 2009.gadā Ls 1 036 832 (Ls 514 276 + Ls 13 167 + Ls 509 389)

 

 

2010.gads

 

I.Atlīdzība tiesnešiem Ls 8 880 932, t.sk.,

Atalgojums tiesnešiem Ls 7 156 847, t.sk

 

1)      Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatalga saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1107. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 940,95. Starpība Ls 166,05. Rajona (pilsētas) tiesās strādā 105 tiesneši, kuriem nav piešķirta kvalifikācijas klase. Ekonomija- 105 tiesneši x starpība Ls 166,05 x 12 mēneši = Ls 209223. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1107 x 105 x 12 mēneši – samazinājums Ls 209223 = Ls 1 185 597;

2)     Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatalga ar piemaksu par 5.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1184,49.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1006,82. Starpība Ls 177,67. Rajona (pilsētas) tiesās strādā 47 tiesneši, kuriem piešķirta 5.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 47 tiesneši x starpība Ls 177,67 x 12 mēneši = Ls 100206 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1184,49 x 47 x 12 mēneši – samazinājums Ls 100206 = Ls 567 846;

3)     Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatalga ar piemaksu par 4.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1261,98.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1072,68. Starpība Ls 189,3.  Rajona (pilsētas) tiesās strādā 14 tiesneši, kuriem  piešķirta 4.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 14 tiesneši x starpība Ls 189,3 x 12 mēneši = Ls 31802 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1261,98 x 14 x 12 mēneši – samazinājums Ls 31802 = Ls 180 210;

4)     Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatalga ar piemaksu par 3.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1339,47.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1138,55. Starpība Ls 200,92.  Rajona (pilsētas) tiesās strādā 56 tiesneši, kuriem  piešķirta 3.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 56 tiesneši x starpība Ls 200,92 x 12 mēneši = Ls 135018 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1339,47 x 56 x 12 mēneši – samazinājums Ls 135018 = Ls 765 106;

5)     Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatalga ar piemaksu par 2.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1416,96.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1204,42. Starpība Ls 212,54.  Rajona (pilsētas) tiesās strādā 37 tiesneši, kuriem  piešķirta 2.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 37 tiesneši x starpība Ls 212,54 x 12 mēneši = Ls 94368 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1416,96 x 37 x 12 mēneši – samazinājums Ls 94368 = Ls 534 762;

6)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatalga bez piemaksas par kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1217,70.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1035,05. Starpība Ls 182,65.  Rajona (pilsētas) tiesās strādā 5 tiesas priekšsēdētāja vietnieki, kuriem  nav piešķirta kvalifikācijas klase. Ekonomija- 5 tiesas priekšsēdētāja vietnieki x starpība Ls 182,65 x 12 mēneši = Ls 10959. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1217,7 x 5 x 12 mēneši – samazinājums Ls 10959 = Ls 62 103;

7)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatalga ar piemaksu par 5.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1302,94.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1107,5. Starpība Ls 195,44.  Rajona (pilsētas) tiesās strādā 3 tiesas priekšsēdētāja vietnieki, kuriem  piešķirta 5.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 3 tiesas priekšsēdētāja vietnieki x starpība Ls 195,44 x 12 mēneši = Ls 7036 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1302,94 x 3 x 12 mēneši – samazinājums Ls 7036 = Ls 39 870;

8)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatalga ar piemaksu par 4.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1388,18. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1179,95. Starpība Ls 208,23.  Rajona (pilsētas) tiesās strādā 3 tiesas priekšsēdētāja vietnieki, kuriem piešķirta 4.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 3 tiesas priekšsēdētāja vietnieki x starpība Ls 208,23x 12 mēneši = Ls 7496. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1388,18 x 3 x 12 mēneši – samazinājums Ls 7496 = Ls 42 478;

9)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatalga ar piemaksu par 3.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1473,42.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1252,4, Starpība Ls 221,01.  Rajona (pilsētas) tiesās strādā 2 tiesas priekšsēdētāja vietnieki, kuriem  piešķirta 3.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 2 tiesas priekšsēdētāja vietnieki x starpība Ls 221,01 x 12 mēneši = Ls 5304. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1473,42 x 2 x 12 mēneši – samazinājums Ls 5304 = Ls 30 058;

10)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatalga ar piemaksu par 2.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1558,66.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1324,86. Starpība Ls 233,8.  Rajona (pilsētas) tiesās strādā 3 tiesas priekšsēdētāja vietnieki, kuriem  piešķirta 2.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 3 tiesas priekšsēdētāja vietnieki x starpība Ls 233,8 x 12 mēneši = Ls 8417. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1558,66 x 3 x 12 mēneši – samazinājums Ls 8417 = Ls 47 695;

11)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas tiesneša amatalga bez piemaksas par kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1328,4.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1129,14. Starpība Ls 199,26. Rajona (pilsētas) tiesās strādā 1 tiesas priekšsēdētājs, kuram nav piešķirta kvalifikācijas klase un ir 5 apgabaltiesas tieneši, kuriem nav piešķirta kvalifikācijas klase. Ekonomija- 6 tiesas priekšsēdētāji un apgabaltiesas tieneši x starpība Ls 199,26 x 12 mēneši = Ls 14347. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1328,4 x 6 x 12 mēneši – samazinājums Ls 14347 = Ls 81 298;

12)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas tiesneša amatalga ar piemaksu par 5.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1421,39. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1208,18. Starpība Ls 213,21. Rajona (pilsētas) tiesās strādā 3 tiesas priekšsēdētāji, kuriem piešķirta 5.kvalifikācijas klase un ir 1 apgabaltiesas tienesis, kuram piešķirta 5.kvalifikācijas klase. Ekonomija - 4 tiesas priekšsēdētāji un apgabaltiesas tieneši x starpība Ls 213,21 x 12 mēneši = Ls 10234. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1421,39 x 4 x 12 mēneši – samazinājums Ls 10234 = Ls 57 993;

13)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas tiesneša amatalga ar piemaksu par 4.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1514,38.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1287,22. Starpība Ls 227,16. Rajona (pilsētas) tiesās strādā 3 tiesas priekšsēdētāji, kuriem piešķirta 4.kvalifikācijas klase un ir 1 apgabaltiesas tienesis, kuram piešķirta 4.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 4 tiesas priekšsēdētāji un apgabaltiesas tieneši x starpība Ls 227,16 x 12 mēneši = Ls 10904. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1514,38 x 4 x 12 mēneši – samazinājums Ls 10904 = Ls 61 787;

14)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas tiesneša amatalga ar piemaksu par 3.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1607,36. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1366,26. Starpība Ls 241,1.  Rajona (pilsētas) tiesās strādā 3 tiesas priekšsēdētāji, kuriem piešķirta 3.kvalifikācijas klase un ir 39 apgabaltiesas tieneši, kuriem piešķirta 3.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 42 tiesas priekšsēdētāji un apgabaltiesas tieneši x starpība Ls 241,1 x 12 mēneši = Ls 121514 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1607,36 x 42 x 12 mēneši – samazinājums Ls 121514 = Ls 688 595;

15)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas tiesneša amatalga ar piemaksu par 2.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1700,35. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1445,3. Starpība Ls 255,05. Rajona (pilsētas) tiesās strādā 20 tiesas priekšsēdētāji, kuriem piešķirta 2.kvalifikācijas klase un ir 50 apgabaltiesas tieneši, kuriem piešķirta 2.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 70 tiesas priekšsēdētāji un apgabaltiesas tieneši x starpība Ls 255,05 x 12 mēneši = Ls 214242. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1700,35 x 70 x 12 mēneši – samazinājums Ls 214242 = Ls 1 214 052;

16)     Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas tiesneša amatalga ar piemaksu par 1.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1793,34. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1524,34. Starpība Ls 269. Rajona (pilsētas) tiesās strādā 5 tiesas priekšsēdētāji, kuriem piešķirta 1.kvalifikācijas klase un ir 18 apgabaltiesas tieneši, kuriem piešķirta 1.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 23 tiesas priekšsēdētāji un apgabaltiesas tieneši x starpība Ls 269 x 12 mēneši = Ls 74244. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1793,34 x 23 x 12 mēneši – samazinājums Ls 74244 = Ls 420 718;

17)     Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka un kolēģijas priekšsēdētāja amatalga ar piemaksu par 3.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1741,31. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1480,12. Starpība Ls 261,20. Apgabaltiesās ir 2 priekšsēdētāja vietnieki, kuriem piešķirta 3.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 2 tiesas priekšsēdētāja vietnieki x starpība Ls 261,20 x 12 mēneši = Ls 6269. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1741,31 x 2 x 12 mēneši – samazinājums Ls 6269 = Ls 35 523;

18)     Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka un kolēģijas priekšsēdētāja amatalga ar piemaksu par 2.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1842,05. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1565,75. Starpība Ls 276,31. Apgabaltiesās ir 7 priekšsēdētāja vietnieki, kuriem  piešķirta 2.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 7 tiesas priekšsēdētāja vietnieki x starpība Ls 276,31 x 12 mēneši = Ls 23210. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1842,05 x 7 x 12 mēneši – samazinājums Ls 23210 = Ls 131 522;

19)     Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka un kolēģijas priekšsēdētāja amatalga ar piemaksu par 1.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1942,79. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1651,37. Starpība Ls 291,42. Apgabaltiesās ir 4 priekšsēdētāja vietnieki, kuriem piešķirta 1.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 4 tiesas priekšsēdētāja vietnieki x starpība Ls 291,42 x 12 mēneši = Ls 13988. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1942,79 x 4 x 12 mēneši – samazinājums Ls 13988 = Ls 79 266;

20)     Apgabaltiesas priekšsēdētāja amatalga ar piemaksu par 3.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1875,26. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1593,97. Starpība Ls 281,29. Apgabaltiesās ir 1 priekšsēdētājs , kuram piešķirta 3.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 1 tiesas priekšsēdētājs x starpība Ls 281,29 x 12 mēneši = Ls 3375. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1875,26 x 1 x 12 mēneši – samazinājums Ls 3375 = Ls 19 128;

21)     Apgabaltiesas priekšsēdētāja amatalga ar piemaksu par 2.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1983,74. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1686,18. Starpība Ls 297,56. Apgabaltiesās ir 2 priekšsēdētāji , kuriem piešķirta 2.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 2 tiesas priekšsēdētājs x starpība Ls 297,56 x 12 mēneši = Ls 7141. Finansējums pēc grozījumiem – L s 1983,74 x 2 x 12 mēneši – samazinājums Ls 7141 = Ls 40 468;

22)     Apgabaltiesas priekšsēdētāja amatalga ar piemaksu par 1.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 2092,23. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 1778,4. Starpība Ls 313,83. Apgabaltiesās ir 3 priekšsēdētāji , kuriem piešķirta 1.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 3 tiesas priekšsēdētāji x starpība Ls 313,83 x 12 mēneši = Ls 11298. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 2092,23 x 3 x 12 mēneši – samazinājums Ls 11298 = Ls 64 022;

23)     Zemesgrāmatu tiesneša amatalga saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 755. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 641,75. Starpība Ls 113,25.  Zemesgrāmatu nodaļās strādā 32 tiesneši, kuriem nav piešķirta kvalifikācijas klase. Ekonomija- 32 tiesneši x starpība Ls 113,25 x 12 mēneši = Ls 43488. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 755 x 32 x 12 mēneši – samazinājums Ls 43488 = Ls 246 432;

24)     Zemesgrāmatu tiesneša amatalga ar piemaksu par 5.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 807,85. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 686,67. Starpība Ls 121,18.  Zemesgrāmatu nodaļās strādā 7 tiesneši, kuriem piešķirta 5.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 7 tiesneši x starpība Ls 121,18 x 12 mēneši = Ls 10179. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 807,85 x 7 x 12 mēneši – samazinājums Ls 10179 = Ls 57 680;

25)     Zemesgrāmatu tiesneša amatalga ar piemaksu par 3.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 913,55.  Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 776,52. Starpība Ls 137,03. Zemesgrāmatu nodaļās strādā 19 tiesneši, kuriem piešķirta 3.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 19 tiesneši x starpība Ls 137,03 x 12 mēneši = Ls 31243. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 913,55 x 19 x 12 mēneši – samazinājums Ls 31243 = Ls 177 047;

26)     Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amatalga saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 868,25. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 738,01. Starpība Ls 130,24. Zemesgrāmatu nodaļās strādā 4 priekšnieki, kuriem nav piešķirta kvalifikācijas klase. Ekonomija- 4 tiesneši x starpība Ls 130,24 x 12 mēneši = Ls 6252. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 868,25 x 4 x 12 mēneši – samazinājums Ls 6252 = Ls 35 424;

27)     Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amatalga ar piemaksu par 5.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 929,03. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 789,67. Starpība Ls 139,35. Zemesgrāmatu nodaļās strādā 3 priekšnieki, kuriem piešķirta 5.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 3 tiesneši x starpība Ls 139,35 x 12 mēneši = Ls 5017. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 929,03 x 3 x 12 mēneši – samazinājums Ls 5017 = Ls 28 428;

28)     Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amatalga ar piemaksu par 4.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 989,81. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 841,33. Starpība Ls 148,47.  Zemesgrāmatu nodaļās strādā 1 priekšnieks, kuram piešķirta 4.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 1 priekšnieks x starpība Ls 148,47 x 12 mēneši = Ls 1782 Finansējums pēc grozījumiem – Ls 989,81 x 1 x 12 mēneši – samazinājums Ls 1782 = Ls 10 096;

29)     Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amatalga ar piemaksu par 3.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1050,58. Samazinot amatalgu par 15%, tā būs Ls 892,99. Starpība Ls 157,59.  Zemesgrāmatu nodaļās strādā 20 priekšnieki, kuriem  piešķirta 3.kvalifikācijas klase. Ekonomija- 20 priekšnieks x starpība Ls 157,59 x 12 mēneši = Ls 37822. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1050,58 x 20 x 12 mēneši – samazinājums Ls 37822 = Ls 214 318;

30)     Plānojam, ka vidēji 45 tiesnešiem tiks paaugstināta kvalifikācijas klase, kas ir papildus 7% piemaksa pie amatalgas no vidējās algas Ls 987, jeb vidēji Ls 69,12 vienam tiesnesim. Tādējādi kopējā ekonomija no amatalgas samazināšanas ir samazināma par Ls 37325 (Ls 69,12 x 45 tiesneši x 12 mēneši) .

Finansējums pēc grozījumiem – 8 375 900 + 37 325 – 1 256 377 samazinājums = Ls 7 156 847.

 

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ls 1 724 084

     Tiesnešu atlīdzības samazinājums Ls  1219052,60  x 24,09% = Ls 293 670. Finansējums pēc grozījumiem Ls 7 156 847 x 24,09% = Ls 1 724 084

 

Kopā samazinājums atlīdzībai tiesnešiem 2010.gadā Ls 1 512 722 (t.sk. atalgojums Ls 1 219 053)

 

II.Atlīdzība tiesas piesēdētājiem Ls 0

 Atalgojums tiesas piesēdētājiem Ls 0

 

Samazinājums atalgojumam piesēdētājiem - tiesas piesēdētāja stundas tarifa likme par pienākumu veikšanu apgabaltiesā ir Ls 1,46, bet par pienākumu veikšanu rajona (pilsētas) tiesā Ls 1,24. Vidēji mēnesī apgabaltiesas sēdēs tiesas piesēdētāji piedalās 1262 stundas. 1262 stundas x Ls 1,46 x 12 mēneši = Ls 22110. Rajona (pilsētas) tiesas sēdēs tiesas piesēdētāji piedalās vidēji 4254 stundas. 4254 stundas x 1,24 x 12 mēneši = Ls 63300.

 

Kopā samazinājums atalgojumam tiesas piesēdētājiem – Ls 85 410. (likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam” redakcijā uz 23.12.2008.)

 

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ls 20575

 

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazinājums = atalgojums Ls 85410 x 24,09% = Ls 20575

Kopā samazinājums atlīdzībai piesēdētājiem 2010.gadā Ls 105 985  (t.sk. atalgojums Ls 85 410).

 

Pavisam samazinājums 2010.gadā atlīdzībai sakarā ar tiesnešu amatalgas samazinājumu un atteikšanos no tiesu piesēdētājiem – Ls 1 618 707  ( samazinājums tiesnešiem Ls  1 512 722 + samazinājums tiesas piesēdētājiem Ls 105 985), t.sk. atalgojums Ls 1 304 463 (tiesnešiem Ls 1 219 053 + piesēdētājiem Ls 85 410).

 

 

III.Atlīdzība prokuroriem Ls 8 714 254

Atalgojums prokuroriem Ls 7 022 527

1)     Rajona (pilsētas) prokuratūras, specializētās prokuratūras prokurora amatalga ir Ls 1084.86. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 922,13. Starpība Ls 162,73. Rajona (pilsētas) prokuratūrās, specializētās prokuratūrās strādā 25 prokurori bez amata pakāpes. Ekonomija – 25 prokurori x starpība Ls 162,73 x 12 mēneši = Ls 48819. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1084.86 x 25 x 12 mēneši – samazinājums Ls 48819 = Ls 276 639;

2)     Rajona (pilsētas) prokuratūras, specializētās prokuratūras prokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 5.kvalifikācijas klasei ir Ls 1160.80. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 986.68. Starpība Ls 174.12. Rajona (pilsētas) prokuratūrās, specializētās prokuratūrās strādā 89 prokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 5.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 89 prokurori x starpība Ls 174.12 x 12 mēneši = Ls 185960.16.   Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1160.80 x 89 x 12 mēneši – samazinājums Ls 185960.16 = Ls 1 053 774.24;

3)     Rajona (pilsētas) prokuratūras, specializētās prokuratūras prokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei ir Ls 1236.74. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1051.23. Starpība Ls 185.51.  Rajona (pilsētas) prokuratūrās, specializētās prokuratūrās strādā 96 prokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei. Ekonomija - 96 prokurori x starpība Ls 185.51 x 12 mēneši = Ls 213707.52.   Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1236.74 x 96 x 12 mēneši – samazinājums Ls 213707.52 = Ls 1 211 016.96;

4)     Rajona (pilsētas) prokuratūras, specializētās prokuratūras prokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 3.kvalifikācijas klasei ir Ls 1312.68. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1115.78. Starpība Ls 196.90.  Rajona (pilsētas) prokuratūrās, specializētās prokuratūrās strādā 73 prokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 3.kvalifikācijas klasei. Ekonomija - 73 prokurori x starpība Ls 196.90 x 12 mēneši = Ls 172484.40.   Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1312.68 x 73 x 12 mēneši – samazinājums Ls 172484.40 = Ls 977 423.28;

5)     Rajona (pilsētas) prokuratūras, specializētās prokuratūras virsprokurora vietnieka amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei ir Ls 1318.77. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1120.96. Starpība Ls 197.81. Specializētā prokuratūrā strādā 1 virsprokurora vietnieks ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 1 virsprokurora vietnieks x starpība Ls 197.81 x 12 mēneši = Ls 2373.72.   Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1318.77 x 1 x 12 mēneši – samazinājums Ls 2373.72 = Ls 13 451.52;

6)     Rajona (pilsētas) prokuratūras, specializētās prokuratūras virsprokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 5.kvalifikācijas klasei ir Ls 1350.32. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1147.77. Starpība Ls 202.55.  Rajona (pilsētas) prokuratūrās, specializētās prokuratūrās strādā 5 virsprokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 5.kvalifikācijas klasei. Ekonomija - 5 virsprokurori x starpība Ls 202.55 x 12 mēneši = Ls 12153.   Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1350.32 x 5 x 12 mēneši – samazinājums Ls 12153 = Ls 68 866.20;

7)     Rajona (pilsētas) prokuratūras, specializētās prokuratūras virsprokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei ir Ls 1438.66. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1222.86. Starpība Ls 215.80.  Rajona (pilsētas) prokuratūrās, specializētās prokuratūrās strādā 4 virsprokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei. Ekonomija - 4 virsprokurori x starpība Ls 215.80 x 12 mēneši = Ls 10358.40.   Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1438.66 x 4 x 12 mēneši – samazinājums Ls 10358.40 = Ls 58 697.28;

8)     Rajona (pilsētas) prokuratūras, specializētās prokuratūras virsprokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 3.kvalifikācijas klasei ir Ls 1527. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1297.94. Starpība Ls 229.06.  Rajona (pilsētas) prokuratūrās, specializētās prokuratūrās strādā 35 virsprokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 3.kvalifikācijas klasei. Ekonomija - 35 virsprokurori x starpība Ls 229.06 x 12 mēneši = Ls 96205.20.   Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1527 x 35 x 12 mēneši – samazinājums Ls 96205.20 = Ls 545 134.80;

9)     Tiesu apgabala prokuratūras prokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 5.kvalifikācijas klasei ir Ls 1279.25. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1087.37. Starpība Ls 191.88. Tiesu apgabala prokuratūrās strādā 11 prokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 5.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 11 prokurori x starpība Ls 191.88 x 12 mēneši = Ls 25328.16.   Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1279.25 x 11 x 12 mēneši – samazinājums Ls 25328.16 = Ls 143 532.84;

10)Tiesu apgabala prokuratūras prokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei ir Ls 1362.94. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1158.50. Starpība Ls 204.44. Tiesu apgabala prokuratūrās strādā 34 prokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 34 prokurori x starpība Ls 204.44 x 12 mēneši = Ls 83411.52. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1362.94 x 34 x 12 mēneši – samazinājums Ls 83411.52 = Ls 472 668;

11)Tiesu apgabala prokuratūras prokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 3.kvalifikācijas klasei ir Ls 1446.63. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1229.64. Starpība Ls 216.99. Tiesu apgabala prokuratūrās strādā 48 prokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 3.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 48 prokurori x starpība Ls 216.99 x 12 mēneši = Ls 124986.24. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1446.63 x 48 x 12 mēneši – samazinājums Ls 124986.24 = Ls 708 272.64;

12)Tiesu apgabala prokuratūras prokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 2.kvalifikācijas klasei ir Ls 1530.32. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1300.77. Starpība Ls 229.55. Tiesu apgabala prokuratūrā strādā 1 prokurors ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 2.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 1 prokurors x starpība Ls 229.55 x 12 mēneši = Ls 2754.60. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1530.32 x 1 x 12 mēneši – samazinājums Ls 2754.60 = Ls 15 609.24;

13)Tiesu apgabala prokuratūras virsprokurora vietnieka amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 2.kvalifikācijas klasei ir Ls 1657.84. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1409.18. Starpība Ls 248.66. Tiesu apgabala prokuratūrā strādā 4 virsprokurora vietnieki ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 2.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 4 virsprokurora vietnieki x starpība Ls 248.66 x 12 mēneši = Ls 11935.68. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1657.84 x 4 x 12 mēneši – samazinājums Ls 11935.68 = Ls 67 640.64;

14)Tiesu apgabala prokuratūras virsprokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 2.kvalifikācijas klasei ir Ls 1785.37. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1517.57. Starpība Ls 267.80. Tiesu apgabala prokuratūrā strādā 6 virsprokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 2.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 6 virsprokurori x starpība Ls 267.80 x 12 mēneši = Ls 19281.60. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1785.37 x 6 x 12 mēneši – samazinājums Ls 19281 60 = Ls 109 265.04;

15)Ģenerālprokuratūrā prokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 5.kvalifikācijas klasei ir Ls 1492.46. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1268.59. Starpība Ls 223.87. Ģenerālprokuratūrā strādā 2 prokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 5.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 2 prokurori x starpība Ls 223.87 x 12 mēneši = Ls 5372.88. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1492.46 x 2 x 12 mēneši – samazinājums Ls 5372.88 = Ls 30 446.16;

16)Ģenerālprokuratūrā prokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei ir Ls 1590.09. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1351.58. Starpība Ls 238.51. Ģenerālprokuratūrā strādā 18 prokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 18 prokurori x starpība Ls 238.51 x 12 mēneši = Ls 51518.16. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1590.09 x 18 x 12 mēneši – samazinājums Ls 51518.16 = Ls 291 941.28;

17)Ģenerālprokuratūrā prokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 3.kvalifikācijas klasei ir Ls 1687.73. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1434.58. Starpība Ls 253.15. Ģenerālprokuratūrā strādā 41 prokurors ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 3.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 41 prokurors x starpība Ls 253.15 x 12 mēneši = Ls 124549.80. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1687.73 x 41 x 12 mēneši – samazinājums Ls 124549.80 = Ls 705 813.36;

18)Ģenerālprokuratūrā virsprokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei ir Ls 1892.97. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1609.03. Starpība Ls 283.94. Ģenerālprokuratūrā strādā 1 virsprokurors ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 4.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 1 virsprokurors x starpība Ls 283.94 x 12 mēneši = Ls 3407.28. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 1892.97 x 1 x 12 mēneši – samazinājums Ls 3407.28 = Ls 19 308.36;

19)Ģenerālprokuratūrā virsprokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 3.kvalifikācijas klasei ir Ls 2009.21. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1707.83. Starpība Ls 301.38. Ģenerālprokuratūrā strādā 1 virsprokurors ar amata pakāpi, kas at bilst tiesneša 3.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 1 virsprokurors x starpība Ls 301.38 x 12 mēneši = Ls 3616.56. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 2009.21 x 1 x 12 mēneši – samazinājums Ls 3616.56 = Ls 20 493.96;

20)Ģenerālprokuratūrā virsprokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 2.kvalifikācijas klasei ir Ls 2125.44. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1806.63. Starpība Ls 318.81. Ģenerālprokuratūrā strādā 6 virsprokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 2.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 6 virsprokurori x starpība Ls 318.81 x 12 mēneši = Ls 22954.32. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 2125.44 x 6 x 12 mēneši – samazinājums Ls 22954.32 = Ls 130 077.36;

21)Ģenerālprokuratūrā departamenta virsprokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 2.kvalifikācijas klasei ir Ls 2288.40. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 1945.13. Starpība Ls 343.27. Ģenerālprokuratūrā strādā 1 departamenta virsprokurors ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 2.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 1 departamenta virsprokurors x starpība Ls 343.27 x 12 mēneši = Ls 4119.24. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 2288.40 x 1 x 12 mēneši – samazinājums Ls 4119.24 = Ls 23 341.56;

22)Ģenerālprokuratūrā departamenta virsprokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 1.kvalifikācijas klasei ir Ls 2413.54. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 2051.50. Starpība Ls 362.04. Ģenerālprokuratūrā strādā 2 departamenta virsprokurori ar amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 1.kvalifikācijas klasei. Ekonomija – 2 departamenta virsprokurori x starpība Ls 362.04 x 12 mēneši = Ls 8 688.96. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 2413.54 x 2 x 12 mēneši – samazinājums Ls 8688.96 = Ls 49 236;

23)Ģenerālprokurora amatalga ar piemaksu par amata pakāpi, kas atbilst tiesneša 1.kvalifikācijas klasei ir Ls 2929.12. Samazinot algu par 15%, tā būs Ls 2489.75. Starpība Ls 439.37. Ekonomija –  1 x starpība Ls 439.37 x 12 mēneši = Ls 5272.44. Finansējums pēc grozījumiem – Ls 2929.12 x 1 x 12 mēneši – samazinājums Ls 5272.44 = Ls 29 877.

Finansējums pēc grozījumiem Ls 7 022 527

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ls 1 691 727

      Prokuroru atlīdzības samazinājums Ls 1 239 259 x 24,09% = Ls 298 537.

      Finansējums pēc grozījumiem Ls 7 022 527 x 24,09% = Ls 1 691 727.

      Kopumā samazinājums atlīdzībai 2010.gadā Ls 1 537 796  (t.sk. atalgojums Ls 1 239 259).

 

 

Pavisam samazinājums 2010.gadā Ls 3 156 503 (Ls 1 618 707 + Ls 1 537 796)

 

 

 

 

2011. un 2012.gads

 

 

Aprēķins amatalgas noteikšanai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 120.1 pantu, piemērojot 2009.gada aprēķinos lietoto 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu. Nepieciešamie papildus finanšu līdzekļi 2011.,2012.gadiem saistībā ar vidējās algas pieaugumu tiks aprēķināti un izskatīti atbilstoši budžeta iespējām, izstrādājot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam.

 

2006.gada vidējā mēneša bruto darba samaksa

302

lati

Piemērojamais koeficients

3,5

 

Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatalga (lati)

1057,00

 

 

 

 

 

I.Kopā atlīdzība palielinājums Ls 449 307,70, t.sk

Atalgojums Ls 362 082,12

 

1)     Zemesgrāmatu tiesneša amatalga saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 755. 2011.gadā amatalga piemērojot koeficentu 3,5 prognozējama Ls 1057. Palielinājums Ls 302.  Zemesgrāmatu nodaļās strādā 32 tiesneši, kuriem nav piešķirta kvalifikācijas klase. Papildus nepieciešams- 32 tiesneši x starpība Ls 302 x 12 mēneši = Ls 115 968.

2)     Zemesgrāmatu tiesneša amatalga ar piemaksu par 5.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 807,85. 2011.gadā amatalga piemērojot koeficentu 3,5 prognozējama Ls 1130,99. Palielinājums Ls 323,14.  Zemesgrāmatu nodaļās strādā 7 tiesneši, kuriem piešķirta 5.kvalifikācijas klase. Papildus nepieciešams - 7 tiesneši x starpība Ls 323,14 x 12 mēneši = Ls 27 143,76.

3)     Zemesgrāmatu tiesneša amatalga ar piemaksu par 3.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 913,55.  2011.gadā amatalga piemērojot koeficentu 3,5 prognozējama Ls 1278,97. Palielinājums Ls 365,42. Zemesgrāmatu nodaļās strādā 19 tiesneši, kuriem piešķirta 3.kvalifikācijas klase. Papildus nepieciešams - 19 tiesneši x starpība Ls 365,42 x 12 mēneši = Ls 83 315,76.

4)     Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amatalga saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 868,25. 2011.gadā amatalga piemērojot koeficentu 3,5 prognozējama Ls 1215,55. Palielinājums Ls 347,3. Zemesgrāmatu nodaļās strādā 4 priekšnieki, kuriem nav piešķirta kvalifikācijas klase. Papildus nepieciešams - 4 tiesneši x starpība Ls 347,3 x 12 mēneši = Ls 16 670,40.

5)     Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amatalga ar piemaksu par 5.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 929,03. 2011.gadā amatalga piemērojot koeficentu 3,5 prognozējama Ls 1300,64. Palielinājums Ls 371,61. Zemesgrāmatu nodaļās strādā 3 priekšnieki, kuriem piešķirta 5.kvalifikācijas klase. Papildus nepieciešams - 3 tiesneši x starpība Ls 371,61 x 12 mēneši = Ls 13 377,96.

6)     Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amatalga ar piemaksu par 4.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 989,81. 2011.gadā amatalga piemērojot koeficentu 3,5  prognozējama Ls 1385,73. Palielinājums Ls 395,92.  Zemesgrāmatu nodaļās strādā 1 priekšnieks, kuram piešķirta 4.kvalifikācijas klase. Papildus nepieciešams - 1 priekšnieks x starpība Ls 395,92 x 12 mēneši = Ls 4 751,04.

7)     Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amatalga ar piemaksu par 3.kvalifikācijas klasi saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir Ls 1050,58. 2011.gadā amatalga piemērojot koeficentu 3,5 prognozējama Ls 1470,81. Palielinājums Ls 420,23.  Zemesgrāmatu nodaļās strādā 20 priekšnieki, kuriem  piešķirta 3.kvalifikācijas klase. Papildus nepieciešams - 20 priekšnieks x starpība Ls 420,23 x 12 mēneši = Ls 100 855,20.

 

Papildus finansējums atalgojumam Ls 362 082,12

 

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ls 3 704 921

 Tiesnešu atlīdzības palielinājums Ls  362 082,12  x 24,09% = Ls 87 225,58

 

Palielinājums 2011.gadā  Ls 362 082,12 + Ls 87 225,58 = Ls 449 307,70

 

 

II.               Atlīdzība tiesas piesēdētājiem Ls 0

Atalgojums tiesas piesēdētājiem Ls 0

 

Samazinājums atalgojumam piesēdētājiem - tiesas piesēdētāja stundas tarifa likme par pienākumu veikšanu apgabaltiesā ir Ls 1,46, bet par pienākumu veikšanu rajona (pilsētas) tiesā Ls 1,24. Vidēji mēnesī apgabaltiesas sēdēs tiesas piesēdētāji piedalās 1262 stundas. 1262 stundas x Ls 1,46 x 12 mēneši = Ls 22110. Rajona (pilsētas) tiesas sēdēs tiesas piesēdētāji piedalās vidēji 4254 stundas. 4254 stundas x 1,24 x 12 mēneši = Ls 63300.

 

Kopā samazinājums atalgojumam tiesas piesēdētājiem – Ls 85 410 (likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam” redakcijā uz 23.12.2008.).

 

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ls 20575

 

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazinājums = atalgojums Ls 85410 x 24,09% = Ls 20575

Kopā samazinājums atlīdzībai piesēdētājiem 2010.gadā Ls 105 985 (t.sk. atalgojums Ls 85 410).

 

 

Pavisam palielinājums 2011. un 2012.gadā atlīdzībai sakarā ar zemesgrāmatu tiesnešu amatalgas koeficenta palielinājumu no 2,5 uz 3,5 un ņemot vērā atteikšanos no tiesu piesēdētājiem – Ls 343 322,70  (palielinājums atlīdzībai zemesgrāmatu tiesnešiem Ls 449 307,70 – samazinājums atlīdzībai tiesas piesēdētājiem Ls 105 985), t.sk. atalgojums Ls 276 672,12 (palielinājums tiesnešiem Ls 362 082,12 – samazinājums piesēdētājiem Ls 85 410).

 

 6. Cita informācija 

Saskaņā ar grozījumiem paredzēts, ka tiesnešu amatalga netiek pārrēķināta līdz 2010.gada 31.decembrim.

Priekšlikumus par izdevumu samazināšanu iekļaut grozījumos likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”, kā arī ņemt vērā turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu izstrādē.

Satversmes tiesa nav iesniegusi savus priekšlikumus atlīdzības samazinājumam 2010.gadam.

Nepieciešamie papildus finanšu līdzekļi 2011.,2012.gadiem saistībā ar vidējās algas pieaugumu tiks aprēķināti un izskatīti atbilstoši budžeta iespējām, izstrādājot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Vienotā paketē virzāmi šādi likumprojekti:

1.   “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”;

2.   “Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””;

3.   „Likums par likuma „Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” atzīšanu par spēku zaudējušu”

 

 2. Cita informācija

Nav

 

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Nav

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 Nav

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Nav

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums–rezolūcija, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav

 

2. tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Nav.

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

 Nav

6. Cita informācija

 Nav

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

 Nav

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 Nav

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 Nav

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Nav

5. Cita informācija

 Nav

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpildi nodrošinās Tiesu administrācija piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 2.panta pirmo daļu likumprojekts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Informācija par normatīvā akta ieviešanu tiks ievietota informācijas sistēmā NAIS un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

 

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Ja normatīvais akts ierobežo indivīda tiesības, indivīds Satversmes tiesas likuma noteiktajā kārtībā var iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu, lai izvērtēta tiktu normatīvā akta atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem).

 

 4. Cita informācija

Nav

 

Tieslietu ministrs                                                                                     M. Segliņš

 

 

Vīza: Valsts sekretārs                                                                                        M. Lazdovskis

 

 

29.05.2009. 08:28

11378

Novožilova, 67162697

Linda.Novozilova@tm.gov.lv

 


LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

 

Rīgā

Nr.35

2009.gada 29.maijā

 

 

 

22

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu""

TA-1724

______________________________________________________

(V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā valsts budžeta grozījumu likumprojekta paketē.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

 

Valsts kancelejas direktore         G.Veismane