Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

 

Jēkaba iela 10/12        LV 1811                tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

 

2009. gada ____. jūnijs

Nr.9/2 – 2 – 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.1280/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

 

 

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz _____ lpp.

 

 

Ar cieņu,

 

komisijas priekšsēdētājs                                                 G.Bērziņš

 

 

 

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

            Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

(Nr.1280/Lp9)

 

 

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

 

Priekšlikumi

( 2 )

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

 

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr; 2008, 15.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr; 2008, 15.nr.) šādus grozījumus:

35.pants. Aizbildnībā esoša bērna aprūpe

(2) Pašvaldība sava budžeta līdzekļu ietvaros nodrošina aizbildņu apmācību. Aizbildņa apmācības programmas paraugu apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs.

1. Aizstāt 35.panta otrajā daļā vārdus „bērnu un ģimenes lietu ministrs” ar vārdiem „labklājības ministrs”.

 

 

 

 

 

1. Aizstāt 35.panta otrajā daļā vārdus „bērnu un ģimenes lietu ministrs” ar vārdiem „labklājības ministrs”.

62.pants. Labklājības ministrijas kompetence

Labklājības ministrija:

1) izstrādā valsts politikas projektus bērna un ģimenes sociālās drošības jomā, tajā skaitā sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā, sociālās palīdzības, sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās rehabilitācijas jomā, pusaudžu nodarbinātības jomā, kā arī koordinē šo projektu izpildi un atbild par to;

2) organizē un koordinē sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību atbilstoši valsts programmām un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam;

3) nodroš ina valsts pasūtījumu sociālo darbinieku sagatavošanai par valsts budžeta līdzekļiem.

 

2. Izteikt 62.pantu šādā redakcijā:

„62.pants. Labklājības ministrijas kompetence

(1) Labklājības ministrija:

1) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju un Veselības ministriju, citām valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām izstrādā ilgtermiņa valsts politikas projektus bērnu tiesību aizsardzības jomā, tai skaitā izstrādā valsts politikas projektus bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu alternatīvās aprūpes jomā;

2) organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērnu tiesību aizsardzības jomā;

3) pārrauga un metodiski vada bāriņtiesu darbu (izņemot funkcijas, kas noteiktas Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā);

4) koordinē valsts un pašvaldību institūciju sadarbību to kompetencē esošajos bērnu tiesību aizsardzības un ģimenes tiesību jautājumos;

5) koordinē bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu bērna tiesību aizsardzības jomā;

6) nodrošina bērnu tiesību aizsardzības procesa kvalitātes novērtēšanu, analīzi un priekšlikumu sagatavošanu bērnu tiesību aizsardzības uzlabošanai;

7) nodrošina ikgadējā pārskata sagatavošanu par bērnu stāvokli valstī un tā iesniegšanu Saeimai un Ministru kabinetam;

8) sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejā ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai;

9) informē sabiedrību par bērnu tiesību aizsardzības jomā pieņemto likumu un normatīvo aktu noteikumiem, kā arī par starptautisko tiesību principiem šajā jomā.

 (2) Labklājības ministrs apstiprina ikgadējo valsts programmu bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai.”

 

 

 

 

2. Izteikt 62.pantu šādā redakcijā:

„62.pants. Labklājības ministrijas kompetence

(1) Labklājības ministrija:

1) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju un Veselības ministriju, citām valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām izstrādā ilgtermiņa valsts politikas projektus bērnu tiesību aizsardzības jomā, tai skaitā valsts politikas projektus bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu alternatīvās aprūpes jomā;

2) organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērnu tiesību aizsardzības jomā;

3) pārrauga un metodiski vada bāriņtiesu darbu (izņemot funkcijas, kas noteiktas Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā);

4) koordinē valsts un pašvaldību institūciju sadarbību to kompetencē esošajos bērnu tiesību aizsardzības un ģimenes tiesību jautājumos;

5) koordinē bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu bērnu tiesību aizsardzības jomā;

6) nodrošina bērnu tiesību aizsardzības procesa kvalitātes novērtēšanu, analīzi un priekšlikumu sagatavošanu bērnu tiesību aizsardzības uzlabošanai;

7) nodrošina ikgadējā pārskata par bērnu stāvokli valstī sagatavošanu un iesniegšanu Saeimai un Ministru kabinetam;

8) sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejai ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai;

9) informē sabiedrību par bērnu tiesību aizsardzības jomā pieņemto likumu un normatīvo aktu noteikumiem, kā arī par starptautisko tiesību principiem šajā jomā.

 (2) Labklājības ministrs apstiprina ikgadējo valsts programmu bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai.”

63.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

(1) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) izstrādā valsts politikas projektus bērnu izglītības un sporta jomā un organizē apstiprināto projektu izpildi;

2) nodrošina izglītības pieejamību un kvalitāti;

3) sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju izstrādā izglītošanas programmas bērna tiesību aizsardzības jomā;

4) nodrošina veselības mācības satura obligātu iekļaušanu vispārējās izglītības programmās;

5) nosaka izglītības darbiniekiem izvirzāmās kvalifikācijas prasības un kritērijus, veicina izglītības darbinieku kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanu;

6) kopā ar Labklājības ministriju un Veselības ministriju izstrādā valsts programmu sociālo darbinieku, sociālo pedagogu un skolotāju sagatavošanai darbam ar bērniem ar īpašām vajadzībām un bērniem, kuriem nepieciešama uzvedības sociālā un pedagoģiskā korekcija, kā arī ar šo bērnu ģimenēm un koordinē valsts programmas īstenošanu;

7) (izslēgts ar 15.05.2003. likumu).

(2) (Izslēgta ar 15.05.2003. likumu).

3. 63.pantā:

aizstāt pirmās daļas trešajā punktā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministriju” ar vārdiem „Labklājības ministriju”;

papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Izglītības un zinātnes ministrs apstiprina ikgadējo jaunatnes politikas valsts programmu.”.

 

 

 

 

 

3. 63.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministriju” ar vārdiem „Labklājības ministriju”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Izglītības un zinātnes ministrs apstiprina ikgadējo jaunatnes politikas valsts programmu.”

 

64.pants. Iekšlietu ministrijas kompetence

Iekšlietu ministrija:

1) sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju un citām atbildīgajām institūcijām nodrošina, lai tiek izstrādāts programmas projekts triju gadu periodam bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu, un koordinē šīs programmas īstenošanu;

4. Aizstāt 64.panta 1.punktā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministriju” ar vārdiem „Labklājības ministriju”.

 

 

 

 

 

4. Aizstāt 64.panta 1.punktā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministriju” ar vārdiem „Labklājības ministriju”.

 

65.pants. Bērnu un ģimenes lietu ministra un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kompetence

(1) Bērnu un ģimenes lietu ministrs:

1) apstiprina ikgadējo valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai un jaunatnes politikas valsts programmu;

2) koordinē valsts un pašvaldību institūciju sadarbību to kompetencē esošajos bērna tiesību aizsardzības un ģimenes tiesību jautājumos;

3) nodrošina bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitātes novērtēšanu, analīzi un priekšlikumu sagatavošanu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos;

4) nodrošina ikgadējā pārskata sagatavošanu par bērnu stāvokli valstī un iesniedz to Saeimai un Ministru kabinetam;

5) atbild par valdības apstiprināto programmu īstenošanu;

6) bez īpaša pilnvarojuma ved sarunas par starptautisku līgumu noslēgšanu un saskaņo to tekstu;

7) vada Ministru kabineta izveidotās Bērna tiesību aizsardzības komisijas darbu.

(2) Bērnu un ģimenes lietu ministrija:

1) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju, citām valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām izstrādā ilgtermiņa valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;

2) piedalās sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas projekta izstrādāšanā bērna un ģimenes tiesību jomā;

3) piedalās bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu alternatīvās aprūpes politikas projekta izstrādāšanā;

4) organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērna tiesību aizsardzības jomā un izstrādā priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību;

5) metodiski vada bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu bērna tiesību aizsardzības jomā;

6) pārrauga un metodiski vada bāriņtiesu darbu (izņemot funkcijas, kas noteiktas Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā);

7) sniedz metodisku palīdzību bērna tiesību aizsardzības speciālistiem pašvaldībās;

8) sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejā ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai;

9) informē sabiedrību par bērna tiesību aizsardzības jomā pieņemto likumu un normatīvo aktu noteikumiem, kā arī par starptautisko tiesību principiem šajā jomā.

5. Izslēgt 65.pantu.

 

 

 

 

 

5. Izslēgt 65.pantu.

 

67.1 pants. Statistiskā informācija par bērna tiesību stāvokli

Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Labklājības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei sniedz statistisko informāciju par bērna tiesību aizsardzību valstī, par vecākiem, kuriem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības, un par ģimenēm, kuras kopā ar bērniem izliktas no dzīvokļa, par bērnu adopciju, bērnu nodošanu ārpusģimenes aprūpē, audzinoša un ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem, bērnu saukšanu pie kriminālatbildības, par obligāto izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem, kuri neapmeklē izglītības iestādes, un par bērniem, kuri kļuvuši par vardarbības upuriem, un ielas bērniem, kā arī iesniedz attiecīgu kopsavilkumu Centrālajai statistikas pārvaldei. Centrālā statistikas pārvalde reizi gadā apkopo minēto informāciju un iesniedz to Bērnu un ģimenes lietu ministrijai un Tiesībsarga birojam.

6. 67.1 pantā:

izslēgt pirmajā teikumā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministrija”;

aizstāt otrajā teikumā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministrijai” ar vārdiem „Labklājības ministrijai”.

 

 

 

 

 

6. 67.1 pantā:

izslēgt pirmajā teikumā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministrija”;

aizstāt otrajā teikumā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministrijai” ar vārdiem „Labklājības ministrijai”.

 

72.pants. Bērnu iestāžu darbinieku un pasākumu organizatoru atbildība

(6) Darbinieks vai iestādes vadītājs, pildot savus pienākumus, ir atbildīgs par bērna tiesību ievērošanu. Ja ir pamatotas aizdomas par to, ka šā panta ceturtajā daļā minētās personas pieļāvušas bērna tiesību pārkāpumus, darba devējs attiecīgos darbiniekus atstādina no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu noskaidrošanai. Darba devējam ir pienākums atstādināt darbinieku vai iestādes vadītāju, ja to uz pamatotu aizdomu pamata par bērna tiesību iespējamiem pārkāpumiem pieprasa bērnu un ģimenes lietu ministrs.

 

 

 

 

7. Aizstāt 72.panta sestajā daļā vārdus „bērnu un ģimenes lietu ministrs” ar vārdiem „Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija”

 

 

 

 

 

7. Aizstāt 72.panta sestajā daļā vārdus „bērnu un ģimenes lietu ministrs” ar vārdiem „Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija”.

 

 

Likums stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”.

1

 

 

 

 

 

 

 

 

2

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā norādē par likumprojekta spēkā stāšanās laiku vārdus „vienlaikus ar” ar vārdiem un skaitli „vienlaikus ar 2009. gada jūnijā pieņemtajiem”.

 

Ministru kabinets

Izteikt noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.”

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.