LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA
BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA
Jēkaba
iela 10/12 LV 1811 tālr.
708 7318, fakss 708 7317
________________________________________________________________
Rīgā
2009. gada ____. jūnijs
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un
izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi
Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.1280/Lp9)
izskatīšanai 2.lasījumā.
Pielikumā: Komisijas apkopotie
priekšlikumi uz _____ lpp.
Ar cieņu,
komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš
Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija
Likumprojekts
(steidzams) otrajam lasījumam
Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā
(Nr.1280/Lp9)
Spēkā esošā redakcija |
Pirmā
lasījuma redakcija
|
Nr. |
Priekšlikumi ( 2 ) |
Ministru kabineta atzinums |
Komisijas atzinums |
Komisijas
atbalstītā redakcija (ar
valodas speciālistu labojumiem) |
|
Izdarīt Bērnu tiesību
aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta
Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003,
12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr; 2008, 15.nr.)
šādus grozījumus: |
|
|
|
|
Izdarīt Bērnu tiesību
aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,
1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 12.nr.;
2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr; 2008, 15.nr.) šādus
grozījumus: |
35.pants. Aizbildnībā
esoša bērna aprūpe (2) Pašvaldība sava budžeta līdzekļu ietvaros nodrošina aizbildņu
apmācību. Aizbildņa apmācības programmas paraugu apstiprina bērnu un ģimenes
lietu ministrs. |
1. Aizstāt
35.panta otrajā daļā vārdus „bērnu un ģimenes lietu ministrs” ar vārdiem
„labklājības ministrs”. |
|
|
|
|
1. Aizstāt 35.panta
otrajā daļā vārdus „bērnu un ģimenes lietu ministrs” ar vārdiem „labklājības
ministrs”. |
62.pants. Labklājības
ministrijas kompetence Labklājības ministrija: 1) izstrādā valsts politikas projektus bērna un ģimenes sociālās drošības
jomā, tajā skaitā sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā,
sociālās palīdzības, sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās
rehabilitācijas jomā, pusaudžu nodarbinātības jomā, kā arī koordinē šo
projektu izpildi un atbild par to; 2) organizē un koordinē sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību
atbilstoši valsts programmām un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likumam; 3) nodroš
ina valsts pasūtījumu sociālo darbinieku sagatavošanai par
valsts budžeta līdzekļiem. |
2. Izteikt
62.pantu šādā redakcijā: „62.pants. Labklājības
ministrijas kompetence (1)
Labklājības ministrija: 1) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju,
Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju un Veselības ministriju, citām
valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām izstrādā
ilgtermiņa valsts politikas projektus bērnu tiesību aizsardzības jomā, tai
skaitā izstrādā valsts politikas projektus bāreņu un bez vecāku gādības
palikušu bērnu alternatīvās aprūpes jomā; 2) organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērnu
tiesību aizsardzības jomā; 3) pārrauga un metodiski vada bāriņtiesu darbu (izņemot funkcijas, kas
noteiktas Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā); 4) koordinē
valsts un pašvaldību institūciju sadarbību to kompetencē esošajos bērnu tiesību
aizsardzības un ģimenes tiesību jautājumos; 5) koordinē
bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu bērna tiesību aizsardzības jomā; 6) nodrošina
bērnu tiesību aizsardzības procesa kvalitātes novērtēšanu, analīzi un
priekšlikumu sagatavošanu bērnu tiesību aizsardzības uzlabošanai; 7) nodrošina ikgadējā pārskata sagatavošanu par bērnu stāvokli valstī un
tā iesniegšanu Saeimai un Ministru kabinetam; 8) sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību
komitejā ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna
tiesību nodrošināšanai; 9) informē sabiedrību par bērnu tiesību aizsardzības jomā pieņemto likumu
un normatīvo aktu noteikumiem, kā arī par starptautisko tiesību principiem
šajā jomā. (2) Labklājības ministrs apstiprina
ikgadējo valsts programmu bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai.” |
|
|
|
|
2. Izteikt
62.pantu šādā redakcijā: „62.pants. Labklājības
ministrijas kompetence (1)
Labklājības ministrija: 1) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju,
Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju un Veselības ministriju, citām
valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām izstrādā
ilgtermiņa valsts politikas projektus bērnu tiesību aizsardzības jomā, tai
skaitā valsts politikas projektus bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu
alternatīvās aprūpes jomā; 2) organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērnu
tiesību aizsardzības jomā; 3) pārrauga un metodiski vada bāriņtiesu darbu (izņemot funkcijas, kas
noteiktas Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā); 4) koordinē
valsts un pašvaldību institūciju sadarbību to kompetencē esošajos bērnu
tiesību aizsardzības un ģimenes tiesību jautājumos; 5) koordinē
bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu bērnu tiesību aizsardzības jomā; 6) nodrošina
bērnu tiesību aizsardzības procesa kvalitātes novērtēšanu, analīzi un
priekšlikumu sagatavošanu bērnu tiesību aizsardzības uzlabošanai; 7) nodrošina ikgadējā pārskata par bērnu stāvokli valstī sagatavošanu un
iesniegšanu Saeimai un Ministru kabinetam; 8) sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību
komitejai ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna
tiesību nodrošināšanai; 9) informē sabiedrību par bērnu tiesību aizsardzības jomā pieņemto likumu
un normatīvo aktu noteikumiem, kā arī par starptautisko tiesību principiem
šajā jomā. (2) Labklājības ministrs apstiprina
ikgadējo valsts programmu bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai.” |
63.pants. Izglītības un
zinātnes ministrijas kompetence (1) Izglītības un zinātnes ministrija: 1) izstrādā valsts politikas projektus bērnu izglītības un sporta jomā un
organizē apstiprināto projektu izpildi; 2) nodrošina izglītības pieejamību un kvalitāti; 3) sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju izstrādā izglītošanas
programmas bērna tiesību aizsardzības jomā; 4) nodrošina veselības mācības satura obligātu iekļaušanu vispārējās
izglītības programmās; 5) nosaka izglītības darbiniekiem izvirzāmās kvalifikācijas prasības un
kritērijus, veicina izglītības darbinieku kvalifikācijas līmeņa
paaugstināšanu; 6) kopā ar Labklājības ministriju un Veselības ministriju izstrādā valsts programmu sociālo darbinieku, sociālo pedagogu un skolotāju sagatavošanai darbam ar bērniem ar īpašām vajadzībām un bērniem, kuriem nepieciešama uzvedības sociālā un pedagoģiskā korekcija, kā arī ar šo bērnu ģimenēm un koordinē valsts programmas īstenošanu; 7) (izslēgts ar 15.05.2003. likumu). (2) (Izslēgta ar 15.05.2003. likumu). |
3. 63.pantā: aizstāt pirmās
daļas trešajā punktā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministriju” ar vārdiem
„Labklājības ministriju”; papildināt ar
trešo daļu šādā redakcijā: „(3)
Izglītības un zinātnes ministrs apstiprina ikgadējo jaunatnes politikas
valsts programmu.”. |
|
|
|
|
3. 63.pantā: aizstāt pirmās
daļas 3.punktā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministriju” ar vārdiem
„Labklājības ministriju”; papildināt
pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: „(3)
Izglītības un zinātnes ministrs apstiprina ikgadējo jaunatnes politikas
valsts programmu.” |
64.pants. Iekšlietu ministrijas
kompetence Iekšlietu ministrija: 1) sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju un citām atbildīgajām
institūcijām nodrošina, lai tiek izstrādāts programmas projekts triju
gadu periodam bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret
noziegumu, un koordinē šīs programmas īstenošanu; |
4. Aizstāt
64.panta 1.punktā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministriju” ar vārdiem
„Labklājības ministriju”. |
|
|
|
|
4. Aizstāt
64.panta 1.punktā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministriju” ar vārdiem
„Labklājības ministriju”. |
65.pants. Bērnu un ģimenes
lietu ministra un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kompetence (1) Bērnu un ģimenes lietu ministrs: 1) apstiprina ikgadējo valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa
uzlabošanai un jaunatnes politikas valsts programmu; 2) koordinē valsts un pašvaldību institūciju sadarbību to kompetencē
esošajos bērna tiesību aizsardzības un ģimenes tiesību jautājumos; 3) nodrošina bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitātes novērtēšanu,
analīzi un priekšlikumu sagatavošanu par nepieciešamajiem grozījumiem
normatīvajos aktos; 4) nodrošina ikgadējā pārskata sagatavošanu par bērnu stāvokli valstī un
iesniedz to Saeimai un Ministru kabinetam; 5) atbild par valdības apstiprināto programmu īstenošanu; 6) bez īpaša pilnvarojuma ved sarunas par starptautisku līgumu noslēgšanu
un saskaņo to tekstu; 7) vada Ministru kabineta izveidotās Bērna tiesību aizsardzības komisijas
darbu. (2) Bērnu un ģimenes lietu ministrija: 1) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju,
Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un
Veselības ministriju, citām valsts un pašvaldību institūcijām un
nevalstiskajām organizācijām izstrādā ilgtermiņa valsts politikas projektus
bērna tiesību aizsardzības jomā; 2) piedalās sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas projekta
izstrādāšanā bērna un ģimenes tiesību jomā; 3) piedalās bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu alternatīvās
aprūpes politikas projekta izstrādāšanā; 4) organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērna
tiesību aizsardzības jomā un izstrādā priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos
aktos, lai nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību; 5) metodiski vada bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu bērna tiesību
aizsardzības jomā; 6) pārrauga un metodiski vada bāriņtiesu darbu (izņemot funkcijas, kas
noteiktas Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā); 7) sniedz metodisku palīdzību bērna tiesību aizsardzības speciālistiem
pašvaldībās; 8) sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību
komitejā ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna
tiesību nodrošināšanai; 9) informē sabiedrību par bērna tiesību aizsardzības jomā pieņemto likumu
un normatīvo aktu noteikumiem, kā arī par starptautisko tiesību principiem
šajā jomā. |
5. Izslēgt
65.pantu. |
|
|
|
|
5. Izslēgt
65.pantu. |
67.1 pants.
Statistiskā informācija par bērna tiesību stāvokli Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Bērnu un ģimenes
lietu ministrija, Labklājības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību
lietu ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Valsts bērnu
tiesību aizsardzības inspekcija un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei
sniedz statistisko informāciju par bērna tiesību aizsardzību valstī, par
vecākiem, kuriem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības, un par ģimenēm,
kuras kopā ar bērniem izliktas no dzīvokļa, par bērnu adopciju, bērnu
nodošanu ārpusģimenes aprūpē, audzinoša un ārstnieciska rakstura piespiedu
līdzekļu piemērošanu bērniem, bērnu saukšanu pie kriminālatbildības, par
obligāto izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem, kuri neapmeklē izglītības
iestādes, un par bērniem, kuri kļuvuši par vardarbības upuriem, un ielas
bērniem, kā arī iesniedz attiecīgu kopsavilkumu Centrālajai statistikas
pārvaldei. Centrālā statistikas pārvalde
reizi gadā apkopo minēto informāciju un iesniedz to Bērnu un ģimenes lietu
ministrijai un Tiesībsarga birojam. |
6. 67.1
pantā: izslēgt
pirmajā teikumā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministrija”; aizstāt otrajā
teikumā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministrijai” ar vārdiem „Labklājības
ministrijai”. |
|
|
|
|
6. 67.1
pantā: izslēgt
pirmajā teikumā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministrija”; aizstāt otrajā
teikumā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministrijai” ar vārdiem „Labklājības
ministrijai”. |
72.pants. Bērnu iestāžu darbinieku un pasākumu
organizatoru atbildība (6) Darbinieks vai
iestādes vadītājs, pildot savus pienākumus, ir atbildīgs par bērna tiesību
ievērošanu. Ja ir pamatotas aizdomas par to, ka šā panta ceturtajā daļā
minētās personas pieļāvušas bērna tiesību pārkāpumus, darba devējs attiecīgos
darbiniekus atstādina no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu
noskaidrošanai. Darba devējam ir pienākums atstādināt darbinieku vai iestādes
vadītāju, ja to uz pamatotu aizdomu pamata par bērna tiesību iespējamiem
pārkāpumiem pieprasa bērnu un ģimenes lietu ministrs. |
7. Aizstāt
72.panta sestajā daļā vārdus „bērnu un ģimenes lietu ministrs” ar vārdiem
„Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija” |
|
|
|
|
7. Aizstāt
72.panta sestajā daļā vārdus „bērnu un ģimenes lietu ministrs” ar vārdiem
„Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija”. |
|
Likums stājas spēkā vienlaikus
ar grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”. |
1 2 |
Juridiskais
birojs Aizstāt likumprojektā
piedāvātajā norādē par likumprojekta spēkā stāšanās laiku vārdus „vienlaikus
ar” ar vārdiem un skaitli „vienlaikus ar 2009. gada jūnijā
pieņemtajiem”. Ministru kabinetsIzteikt noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā
2009.gada 1.jūlijā.” |
Neatbalstīts Atbalstīts |
Neatbalstīts Atbalstīts |
Likums stājas spēkā
2009.gada 1.jūlijā. |