Rīgā
01.06.2009. Nr.90/TA-1716,
TA-1718, TA-1722,
TA-1725, TA-1720, TA-1729
TA-1622, TA-1623, TA-1627,
TA-1629, TA-1630, TA-1631,
TA-1632, TA-1759, TA-1551,
SAN-1912, TA-1784, TA-1785,
TA-1787, TA-1789, TA-1545,
TA-1791,TA-1792, TA-1793,
TA-1794, TA-1795, TA-1796,
TA-1797,TA-1798, TA-1799,
TA-1800, TA-1801; TA-1705
Saeimas Prezidijam
Nosūtām
izskatīšanai Ministru kabineta š.g. 27.maija sēdē atbalstītos
likumprojektus, kuri iekļauti valsts budžeta 2009.gadam grozījumu likumprojekta
paketē:
likumprojektu
"Grozījums
Civilprocesa likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija
(atbildīgā amatpersona - Timpare 67162698,
evija.timpare@tm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kuru izstrādāja
Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Tralmaks 67038604,
kristaps.tralmaks@vzd.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi likumā "Fizisko personu datu aizsardzības
likumā"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona
- Plūmiņa 67223131, signe.plumina@dvi.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums Informācijas atklātības likumā", kuru izstrādāja Tieslietu
ministrija (atbildīgā amatpersona - Plūmiņa 67223131,
signe.plumina@dvi.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"", kuru
izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Tralmaks 67038604,
kristaps.tralmaks@vzd.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi "Valsts nodrošinātās juridiskās
palīdzības likumā"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija
(atbildīgā amatpersona - Tverjanoviča-Bore 67162684,
Jevgenija.Tverjanovica@tm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums Elektronisko sakaru likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas
ministrija (atbildīgā amatpersona - Andrukoviča 67013144,
Natalja.Andrukovica@em.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"", kuru
izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Andrukoviča 67013144,
Natalja.Andrukovica@em.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums Vides aizsardzības likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas
ministrija (atbildīgā amatpersona - Andrukoviča 67013144,
Natalja.Andrukovica@em.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un
lietošanas ierobežošanu"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija
(atbildīgā amatpersona - Innusa 67013178,
dzineta.innusa@em.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi Standartizācijas likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas
ministrija (atbildīgā amatpersona - Andrukoviča 67013144,
Natalja.Andrukovica@em.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas
ministrija (atbildīgā amatpersona - Andrukoviča 67013144,
Natalja.Andrukovica@em.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"", kuru
izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Skribnovska 67013051, Elita.Skribnovska@em.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi
likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kuru
izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Ruško 67013173,
ilze.rusko@em.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums likumā "Par valsts pensijām"", kuru izstrādāja
Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Upīte 67021556,
Inese.Upite@lm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi
Tiesībsarga likumā", kuru izstrādāja Tiesībsarga birojs (atbildīgā
amatpersona - Bojāre 67686767, tiesibsargs@
tiesibsargs.lv);
likumprojektu
"Grozījums
Bāriņtiesu likumā", kuru izstrādāja Bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rāgs 67356496,
Sandris.Rags@bm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi
Bērnu tiesību aizsardzības likumā", kuru izstrādāja Bērnu, ģimenes
un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rāgs
67356496, Sandris.Rags@bm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi
Jaunatnes likumā", kuru izstrādāja Bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rāgs 67356496,
Sandris.Rags@bm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi
Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā", kuru izstrādāja Bērnu,
ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rāgs
67356496, Sandris.Rags@bm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi
Valsts sociālo pabalstu likumā", kuru izstrādāja Labklājības
ministrija (atbildīgā amatpersona - Baranovska 67021558,
Inara.Baranovska@lm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā
finanšu instrumenta vadības likumā", kuru izstrādāja Bērnu, ģimenes
un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rāgs
67356496, Sandris.Rags@bm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums
likumā "Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju"", kuru
izstrādāja Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija
(atbildīgā amatpersona - Rāgs 67356496,
Sandris.Rags@bm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums
likumā "Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību
piemērošanu"", kuru izstrādāja Bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rāgs 67356496,
Sandris.Rags@bm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums
likumā "Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un
tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību"",
kuru izstrādāja Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija
(atbildīgā amatpersona - Rāgs 67356496,
S
andris.Rags@bm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums
likumā "Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību
aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu
aizsardzības pasākumiem"", kuru izstrādāja Bērnu, ģimenes un
sabiedrības integrācijas lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rāgs
67356496, Sandris.Rags@bm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi
likumā "Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību
starpvalstu adopcijas jautājumos"", kuru izstrādāja Bērnu,
ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rāgs
67356496, Sandris.Rags@bm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums
likumā "Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas
civiltiesiskajiem aspektiem"", kuru izstrādāja Bērnu, ģimenes
un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rāgs
67356496, Sandris.Rags@bm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums
likumā "Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par
jauno pilsoņu apmaiņu"", kuru izstrādāja Bērnu, ģimenes un
sabiedrības integrācijas lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rāgs
67356496, Sandris.Rags@bm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums
likumā "Par Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokolu par bērnu
iesaistīšanu bruņotos konfliktos"", kuru izstrādāja Bērnu,
ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rāgs
67356496, Sandris.Rags@bm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums
likumā "Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu
aizsardzību", kuru izstrādāja Bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rāgs 67356496,
Sandris.Rags@bm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums
Sabiedrības integrācijas fonda likumā", kuru izstrādāja Bērnu,
ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rāgs
67356496, Sandris.Rags@bm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums
likumā "Par zemes komisijām"", kuru izstrādāja Tieslietu
ministrija (atbildīgā amatpersona - Tralmaks 67038604,
kristaps.tralmaks@vzd.gov.lv);
Pielikumā:
1. Likumprojekts "Grozījums
Civilprocesa likumā" uz 1 lpp.
2. Likumprojekta "Grozījums Civilprocesa likumā "
anotācija uz 8 lpp.
3. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes
protokola Nr.34 54.§ izraksts uz 1 lp.
4. Likumprojekts "Grozījumi
Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" uz 1 lpp.
5. Likumprojekta "Nekustamā īpašuma valsts kadastra
likumā" anotācija uz 11 lpp.
6. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes
protokola Nr.34 56.§ izraksts uz 1 lp.
7. Likumprojekts "Grozījumi
Fizisko personu datu aizsardzības likumā" uz 2 lpp.
8. Likumprojekta "Grozījumi Fizisko personu
datu aizsardzības likumā " anotācija uz 10 lpp.
9. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes
protokola Nr.34 60.§ izraksts uz 1 lp.
10. Likumprojekts
"Grozījums Informācijas atklātības likumā" uz 1 lpp.
11. Likumprojekta "Grozījums Informācijas
atklātības likumā" anotācija uz 7 lpp.
12. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes
protokola Nr.34 62.§ izraksts uz 1 lp.
13. Likumprojekts
"Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" uz 1
lpp.
14. Likumprojekta "Grozījums likumā
"Par nekustamā īpašuma nodokli"" anotācija uz 6 lpp.
15. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes
protokola Nr.34 63.§ izraksts uz 1 lp.
16. Likumprojekts
"Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā" uz 7
lpp.
17. Likumprojekta "Grozījumi Valsts
nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā " anotācija uz 11 lpp.
18. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes
protokola Nr.34 67.§ izraksts uz 1 lp.
19. Likumprojekts "Grozījums Elektronisko
sakaru likumā" uz 1 lpp.
20. Likumprojekta "Grozījums Elektronisko
sakaru likumā" anotācija uz 5 lpp.
21. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 2.§ izraksts uz 1 lp.
22. Likumprojekts
"Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" uz 1 lpp.
23. Likumprojekta "Grozījumi likumā
"Par atbilstības novērtēšanu"" anotācija uz 12 lpp.
24. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 3.§ izraksts uz 1 lp.
25. Likumprojekts
"Grozījums Vides aizsardzības likumā" uz 1 lpp.
26. Likumprojekta "Grozījums Vides
aizsardzības likumā" anotācija uz 5 lpp.
27. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 4.§ izraksts uz 1 lp.
28. Likumprojekts
"Grozījums likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un
lietošanas ierobežošanu" uz 1 lpp.
29. Likumprojekta "Grozījums likumā
"Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas
ierobežošanu" anotācija uz 6 lpp.
30. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 5.§ izraksts uz 1 lp.
31. Likumprojekts
"Grozījumi Standartizācijas likumā" uz 1 lpp.
32. Likumprojekta "Grozījumi Standartizācijas
likumā" anotācija uz 10 lpp.
33. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 6.§ izraksts uz 1 lp.
34. Likumprojekts
"Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" uz 1 lpp.
35. Likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes
likumā" anotācija uz 6 lpp.
36. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 7.§ izraksts uz 1 lp.
37. Likumprojekts
"Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" uz 1 lpp.
38. Likumprojekta "Grozījumi likumā
"Par mērījumu vienotību"" anotācija uz 6 lpp.
39. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 8.§ izraksts uz 1 lp.
40. Likumprojekts
"Grozījumi
likumā "Par nodokļiem un nodevām"" uz 1 lpp.
41. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un
nodevām"" anotācija uz 9 lpp.
42. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 36.§ izraksts uz 1 lp.
43. Likumprojekts
"Grozījums
likumā "Par valsts pensijām"" uz 1 lpp.
44. Likumprojekta " Grozījums likumā "Par valsts
pensijām"" anotācija uz 6 lpp.
45. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola
Nr.34 37.§ izraksts uz 1 lp.
46. Likumprojekts
"Grozījumi
Tiesībsarga likumā" uz 1 lpp.
47. Likumprojekta "Grozījumi Tiesībsarga likumā"
anotācija uz 5 lpp.
48.
Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 78.§ izraksts uz 1 lp.
49. Likumprojekts
"Grozījums
Bāriņtiesu likumā" uz 1 lpp.
50. Likumprojekta "Grozījums Bāriņtiesu likumā"
anotācija uz 8 lpp.
51.
Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 79.§ izraksts uz 1
lp.
52. Likumprojekts
"Grozījumi
Bērnu tiesību aizsardzības likumā" uz 2 lpp.
53. Likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības
likumā" anotācija uz 12 lpp.
54.
Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 80.§ izraksts uz 1
lp.
55. Likumprojekts
"Grozījumi
Jaunatnes likumā" uz 1 lpp.
56. Likumprojekta "Grozījumi Jaunatnes likumā"
anotācija uz 8 lpp.
57.
Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 82.§ izraksts uz 1
lp.
58. Likumprojekts
"Grozījumi
Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" uz 1 lpp.
59. Likumprojekta "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda
likumā" anotācija uz 9 lpp.
60.
Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 84.§ izraksts uz 1
lp.
61. Likumprojekts
"Grozījumi
Valsts sociālo pabalstu likumā" uz 3 lpp.
62. Likumprojekta "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā"
anotācija uz 16 lpp.
63.
Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 85.§ izraksts uz 1
lp.
64. Likumprojekts
"Grozījumi
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā
finanšu instrumenta vadības likumā" uz 1 lpp.
65. Likumprojekta "Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu
instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības
likumā" anotācija uz 8 lpp.
66.
Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 86.§ izraksts uz 1
lp.
67. Likumprojekts
"Grozījums
likumā "Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju"" uz 1
lpp.
68. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par Eiropas Konvenciju
par bērnu adopciju"" anotācija uz 7 lpp.
69.
Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 87.§ izraksts uz 1
lp.
70. Likumprojekts
"Grozījums
likumā "Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību
piemērošanu"" uz 1 lpp.
71. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par Eiropas Padomes
Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu"" anotācija uz 8 lpp.
72. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 88.§ izraksts uz 1 lp.
73. Likumprojekts
"Grozījums
likumā "Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un
tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību""
uz 1 lpp.
74. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par Hāgas 1961.gada
5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami
attiecībā uz bērnu aizsardzību"" anotācija uz 8 lpp.
75.
Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 89.§ izraksts uz 1
lp.
76. Likumprojekts
"Grozījums
likumā "Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību
aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu
aizsardzības pasākumiem"" uz 1 lpp.
77. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par Hāgas konvenciju
par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību
attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem""
anotācija uz 8 lpp.
78.
Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 90.§ izraksts uz 1
lp.
79. Likumprojekts
"Grozījumi
likumā "Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību
starpvalstu adopcijas jautājumos"" uz 1 lpp.
80. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Hāgas konvenciju
par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos""
anotācija uz 7 lpp.
81.
Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 91.§ izraksts uz 1
lp.
82. Likumprojekts
"Grozījums
likumā "Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas
civiltiesiskajiem aspektiem"" uz 1 lpp.
83. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par Hāgas konvenciju
par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem""
anotācija uz 8 lpp.
84.
Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 92.§ izraksts uz 1
lp.
85. Likumprojekts
"Grozījums
likumā "Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par
jauno pilsoņu apmaiņu"" uz 1 lpp.
86. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas
valdības un Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu""
anotācija uz 8 lpp.
87.
Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 93.§ izraksts uz 1
lp.
88. Likumprojekts
"Grozījums
likumā "Par Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokolu par bērnu
iesaistīšanu bruņotos konfliktos"" uz 1 lpp.
89. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par Konvencijas par
bērna tiesībām papildu protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos
konfliktos"" anotācija uz 7 lpp.
90.
Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 94.§ izraksts uz 1
lp.
91. Likumprojekts
"Grozījums
likumā "Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu
aizsardzību" uz 1 lpp.
92. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par Vispārējo
konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību" anotācija uz 7
lpp.
93.
Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 95.§ izraksts uz 1
lp.
94. Likumprojekts
"Grozījums
Sabiedrības integrācijas fonda likumā" uz 1 lpp.
95. Likumprojekta "Grozījums Sabiedrības integrācijas fonda
likumā" anotācija uz 7 lpp.
96.
Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 96.§ izraksts uz 1
lp.
97. Likumprojekts
"Grozījums
likumā "Par zemes komisijām"" uz 1 lpp.
98. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes
komisijām"" anotācija
uz 7 lpp.
99.
Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 46.§ izraksts uz 1
lp.
Ministru prezidents, bērnu, ģimenes
un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis
Milenberga 67082895
Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā
Izdarīt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 8.nr., 2008, 15.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:
3.pants. Tiesības uz juridisko palīdzību
(1) Tiesības uz juridisko palīdzību ir:
1) Latvijas pilsonim;
2) Latvijas nepilsonim;
3) bezvalstniekam;
4) Eiropas Savienības pilsonim, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, bet tiesiski uzturas Latvijas Republikā;
5) ārzemniekam (tai skaitā bēglim un personai, kurai ir piešķirts alternatīvais statuss Latvijas Republikā), kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, ja viņš tiesiski uzturas Latvijas Republikā un ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
6) personai, kurai atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtam starptautiskajam saistībām ir tiesības uz Latvijas Republikas nodrošināto juridisko palīdzību;
7) patvēruma meklētājam;
8) personai, kuras pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm, pārrobežu strīdos;
(2) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., un 5. punktā minētajām fiziskajām personām ir tiesības pieprasīt juridisko palīdzību, ja:
1) tās ir ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā fiziskā persona atzīstama par maznodrošinātu vai trūcīgu;
2) tās pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ), vai persona atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā (turpmāk īpašā situācija).
(3) Šā panta pirmās daļas 6. un 8. punktā minētajām fiziskām personām ir tiesības pieprasīt juridisko palīdzību, ja šīs personas, ievērojot to īpašo situāciju vai īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, nav spējīgas nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos personas īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai, un to izvērtēšanas kārtību.
2. Izteikt 5.pantu un 6.pantu šādā redakcijā:
5.pants. Juridiskās palīdzības vispārīgie noteikumi
(1) Valsts nodrošina juridisko palīdzību juridiska rakstura jautājuma risināšanai ārpustiesas un tiesā aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai šajā likumā paredzētajos gadījumos, veidos un apjomā.
(2) Patvēruma meklētājam valsts nodrošina juridisko palīdzību apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros. Institūcija, kas ir atbildīga par patvēruma iesniegumu izskatīšanu, nodrošina juridiskās palīdzības nepieciešamības izvērtēšanu un juridiskās palīdzības pieprasītāja komunikāciju ar juridiskās palīdzības sniedzēju.
(3) Juridiskās palīdzības apjomu nosaka stundās un noteiktu darbību veidā. Ministru kabinets nosaka juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību.
(4) Valsts nodrošina juridisko palīdzību personai, izvērtējot tās atbilstību juridiskās palīdzības saņemšanai, kā arī personas iesniegumā par juridisko palīdzību un tam pievienotajos dokumentos norādīto informāciju, izņemot likumā noteiktos gadījumus.
(5) Izdevumi, kas saistīti ar šajā likumā noteiktajā kārtībā sniegtās juridiskās palīdzības nodrošināšanu, tiek segti no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.
(6) Šajā likumā noteiktajos gadījumos persona pilnībā atmaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus.
(7) Valsts nesedz tiesāšanās izdevumus (tai skaitā valsts nodevu, kancelejas nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus un citus), kas personai jāmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai tiesas nolēmumu.
(8) Izņēmuma gadījumos juridisko palīdzību sniedz papildus šajā likumā noteiktajam piešķirtajam juridiskās palīdzības veidiem un apjomam, neņemot vērā šā likuma 6.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā minētos nosacījumus, ja juridiskās palīdzības nesniegšana būtiski ierobežotu Latvijas Republikas Satversmē garantētās personas pamattiesības.
6.pants. Juridiskās palīdzības atteikuma pamats
(1) Juridisko palīdzību atsaka, ja:
1) persona neatbilst šā likuma 3. pantā minētajiem kritērijiem;
2) šis likums neparedz juridiskās palīdzības nodrošināšanas gadījumu;
3) personas pieprasītā juridiskā palīdzība ir nepamatota;
4) persona nav savlaicīgi pieprasījusi juridisko palīdzību;
5) kompetentā iestāde ir palīdzējusi personai, norādot uz situācijas risināšanas tiesiskajām iespējām, sagatavojot personas tiesību aizsardzībai vai īstenošanai nepieciešamos dokumentus vai sniedzot cita veida palīdzību, kas norāda uz to, ka juridiskā palīdzība nav nepieciešama;
6) divu pēdējo gadu laikā kopš iepriekšējās juridiskās palīdzības pieprasīšanas personai ir bijusi pārtraukta juridiskās palīdzības sniegšana tādēļ, ka šī persona, pieprasot juridisko palīdzību, sniegusi īstenībai neatbilstošas ziņas;
7) persona, kurai ir bijis uzlikts par pienākumu atmaksāt ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus, nav to izdarījusi noteiktajā laikā un apmērā;
8) tā attiecas uz prasījumu, kas tieši saistīts ar personas saimniecisko vai komercdarbību vai neatkarīgu profesionālo darbību;
9) tā ir saistīta ar muitas vai nodokļu jautājumiem;
10) tā attiecas uz prasījumu par
goda un cieņas aizskaršanu,
11) tā ir saistīta ar morālā
kaitējuma atlīdzināšanu;
12) strīdu izšķir šķīrējtiesā vai izmantojot citus alternatīvus strīdu risināšanas mehānismus;
13) tā ir saistīta ar aizdevuma līguma
saistību izpildi un persona tajā ir aizdevējs, vai ar greznuma lietām vai
pakalpojumiem;
14) tā attiecas uz prasījumu par līguma saistību izpildi, ja izdevumi par juridiskās palīdzības nodrošināšanu ir nesamērīgi lieli ar prasījuma summu.
3. Izteikt 9., 10. un 11.pantu šādā redakcijā:
9.pants. Ārpustiesas juridiskā palīdzība
Valsts nodrošina juridiskās konsultācijas un procesuālo dokumentu sastādīšanu:
1) civiltiesiska rakstura strīdā aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai;
2) noziedzīgā nodarījumā cietušai personai, lai noskaidrotu tās tiesības un pienākumus privātās apsūdzības kriminālprocesa uzsākšanai un lai sastādītu ar to saistītos procesuālos dokumentus;
3) persona ir iesaistīta juridiska rakstura strīdā, kurā iespējama tiesvedība, lai sagatavotu pieteikumu vai prasības pieteikumu tiesai vai izlīguma dokumentu.
10.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana civillietās
Juridisko palīdzību civillietā persona var pieprasīt līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.
11.pants. Juridiskās palīdzības veidi civillietās
Valsts nodrošina tiesvedības laikā šādu juridisko palīdzību:
1) juridiskās konsultācijas;
2) procesuālo dokumentu sastādīšanu;
3) pārstāvību tiesā.
4. Izslēgt 12., 13. un 14.pantu.
5. Papildināt ar jaunu IV1 nodaļu šādā redakcijā:
IV1 nodaļa
Juridiskā palīdzība pārrobežu strīdos
14.1 pants. Pārrobežu strīda jēdziens
Pārrobežu strīds ir strīds, kurā tās puses pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils, kura pieprasa juridisko palīdzību, laikā, kad saņemts attiecīgs iesniegums par juridiskās palīdzības pieprasīšanu (turpmāk iesniegums pārrobežu strīda lietā), nav tiesas sēdes norises vai tiesas nolēmuma vai publiska akta izpildīšanas valstī.
14.2 pants.
Juridiskās palīdzības sniegšana pārrobežu strīdos
(1) Valsts nodrošina juridisko palīdzību ārpustiesas un tiesā.
(2) Juridiskā palīdzības saņemšanai nav attiecināmi šā likuma 6.panta 5., 10., 11., 12., 13. un 14. punktā noteiktie juridiskās palīdzības atteikuma pamati.
(3) Juridisko palīdzību pārrobežu strīdu civillietā persona var pieprasīt tikmēr, kamēr tiesas nolēmums vai publiskais akts nav izpildīts.
14.3 Juridiskās palīdzības veidi pārrobežu strīdu lietās
(1)Valsts nodrošina:
1) juridiskās konsultācijas;
2) procesuālo dokumentu sastādīšanu;
3) pārstāvību tiesā.
(2) Personai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam ir tiesības saņemt:
1) tulka pakalpojumus;
2) tādu tiesas vai kompetentās iestādes pieprasītu un juridiskās palīdzības saņēmēja iesniegtu dokumentu tulkojumu, kuri ir nepieciešami lietas izšķiršanai;
3)
to izdevumu samaksu, kas saistīti ar ierašanos uz tiesas sēdēm, ja personas
klātbūtne tiesā ir paredzēta likumā vai to pieprasa tiesa, nolemjot, ka
attiecīgo personu nevar uzklausīt citādā veidā.
14.4 pants. Iesnieguma iesniegšana un pārsūtīšana pārrobežu strīdā
(1) Ja persona, kuras pastāvīgā dzīvesvietas vai domicils ir Latvijas Republikā, vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, tā Juridiskās palīdzības administrācijai iesniedz attiecīgu iesniegumu.
(2) Juridiskās palīdzības administrācija šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu 7 dienu laikā no šā iesnieguma tulkojuma saņemšanas iestādē pārsūta citas valsts kompetentajai iestādei.
(3) Juridiskās palīdzības
administrācija atsaka pārsūtīt iesniegumu, ja tas nav saistīts ar pārrobežu
strīdu. Šo lēmumu persona var apstrīdēt šā likuma
26.pantā noteiktajā kārtībā.
14.5 pants. Pārrobežu strīdā saņemto iesniegumu izskatīšana
(1) Ja Juridiskās palīdzības administrācija saņem citas valsts kompetentās iestādes pārsūtītu attiecīgu iesniegumu pārrobežu strīdā, to izskata vispārīgā kārtībā.
(2) Personas īpašo situāciju izvērtē pēc tiem pašiem kritērijiem, kurus izmanto, izskatot ar pārrobežu strīdiem nesaistītus juridiskās palīdzības pieprasījumus.
(3) Personas īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa atbilstību juridiskās palīdzības piešķiršanai izvērtē saskaņā ar šā likuma 3.panta trešajā daļā paredzētiem Ministru kabineta noteikumiem.
(4) Persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, var lūgt juridisko palīdzību arī tādā gadījumā, ja pierāda, ka tā nespēj samaksāt ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus, jo labklājības līmenis pastāvīgās dzīvesvietas vai domicila valstī un valstī, kurā notiek tiesas sēde, ir atšķirīgs.
6. Izteikt 15., 16., 17. un 18.pantu šādā
redakcijā:
15.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana administratīvajās lietās
Valsts nodrošina juridisko palīdzību administratīvajās lietās apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros un persona to var pieprasīt līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.
16.pants. Juridiskās palīdzības veidi administratīvajās lietās
Valsts nodrošina:
1) juridiskās konsultācijas;
2) procesuālo dokumentu sastādīšanu;
3) pārstāvību tiesā.
17.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana krimināllietās
Persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības uz aizstāvību vai pārstāvību, var pieprasīt juridisko palīdzību līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.
18.pants. Juridiskās palīdzības veidi krimināllietā
Valsts nodrošina:
1) konsultāciju sniegšanu un procesuālo dokumentu sastādīšanu privātās apsūdzības kriminālprocesa uzsākšanai;
2) procesuālo dokumentu sastādīšanu kriminālprocesā;
3) aizstāvību vai pārstāvību kriminālprocesā.
7. Izteikt 22. un 23.pantu šādā redakcijā:
22.pants. Iesniegums par juridisko palīdzību un informācija par
juridisko palīdzību
(1) Persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību, iesniedz:
1) iesniegumu par juridisko palīdzību aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu;
2) ja nepieciešams, dokumentu kopijas, kas apliecina veidlapā minētās ziņas;
3) dokumentus, kas apliecina personas atbilstību īpašajai situācijai vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdoto dokumentu (izziņu), kas apliecina personas atbilstību trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusam.
(2) Juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.
(3) Persona var saņemt juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu, kā arī informāciju par veidlapas aizpildīšanu un tai pievienojamiem dokumentiem Juridiskās palīdzības administrācijā vai pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā ir šīs personas dzīvesvieta vai kur tā tiesiski uzturas.
(4) Juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu un informāciju par tās aizpildīšanu izsniedz bez maksas.
(5) Persona iesniegumu par juridisko palīdzību (aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu) iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai.
(6) Persona var saņemt informāciju par juridisko palīdzību apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros institūcijā, kas ir atbildīga par patvēruma iesniegumu izskatīšanu.
(7) Ja pieņemts lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu, persona ir saņēmusi juridisko palīdzību, bet nav izmantots šā likuma 5. panta trešajā daļā paredzētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktais juridiskās palīdzības apjoms, un persona vēlas saņemt turpmāko juridisko palīdzību, tā iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai iesniegumu par turpmāko juridisko palīdzību un ja nepieciešams, dokumentu kopijas, kas apliecina iesniegumā minētās ziņas.
(1) Juridiskās palīdzības administrācija 21 dienas laikā, bet lietās, kas skar bērnu tiesības, 14 dienu laikā, no dienas, kad saņemts iesniegums par juridisko palīdzību vai iesniegums par turpmāko juridisko palīdzību, izvērtē juridiskās palīdzības sniegšanas nepieciešamību un apjomu un pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.
(2) Ja Juridiskās palīdzības administrācija konstatē, ka lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama papildu informācija, tā 7 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieprasa papildu informāciju juridiskās palīdzības pieprasītājam, nepieciešamības gadījumā juridiskās palīdzības sniedzējam, valsts un pašvaldību iestādēm, informējot par to juridiskās palīdzības pieprasītāju.
(3) Papildu informācijas pieprasīšana aptur šā panta pirmajā daļā noteikto lēmuma pieņemšanas termiņu.
(4) Ja Juridiskās palīdzības administrācija 15 dienu laikā nesaņem no juridiskās palīdzības pieprasītāja pieprasīto informāciju, tā lemj par atteikumu piešķirt juridisko palīdzību.
(5) Lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt ir administratīvs akts.
(6) Juridiskās palīdzības administrācija lēmumā par juridiskās palīdzības piešķiršanu norāda piešķirtās juridiskās palīdzības apjomu, norīkoto juridiskās palīdzības sniedzēju, pirmās tikšanās laiku un vietu, izņemot šā likuma 33.panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā.
(7) Lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu daļā par juridiskās palīdzības sniedzēja norīkošanu nav administratīvs akts.
(8) Juridiskās palīdzības administrācija pieņem lēmumu par administratīvās lietas izbeigšanu, ja:
1) persona atsauc iesniegumu par juridisko palīdzību vai iesniegumu par turpmāko juridisko palīdzību;
2) persona, kas iesniegusi iesniegumu par juridisko palīdzību vai iesniegumu par turpmāko juridisko palīdzību, ir mirusi.
(9) Šajā likumā noteiktā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtība neattiecas uz juridiskās palīdzības nodrošināšanu apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros.
8. Izteikt 25. un 26.pantu šādā redakcijā:
25.pants. Lēmuma paziņošana
Lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt paziņo rakstveidā, nosūtot to uz juridiskās palīdzības pieprasītāja norādīto adresi vai nododot personiski, kā arī paziņo lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu juridiskās palīdzības sniedzējam, izņemot šā likuma 33.panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā.
26.pants. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības
kārtība
(1) Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu persona var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Juridiskās palīdzības administrācijā. Juridiskās palīdzības administrācija pārsūta iesniegumu 7 dienu laikā no dienas, kad tas saņemts, Tieslietu ministrijai.
(2) Tieslietu ministrijas lēmumu, kas pieņemts, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto apstrīdēšanas iesniegumu, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
9. Izteikt 33. pantu šādā redakcijā:
33.pants.
Juridiskās palīdzības sniedzēja norīkošana
(1) Pieņemot lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu, Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā.
(2) Juridiskās palīdzības administrācija izvēlas juridiskās palīdzības sniedzēju, ņemot vērā juridiskās palīdzības sniedzēja:
1) kompetenci;
2) specializāciju;
3) noslogojumu;
4) spēju konkrētajā lietā sniegt juridisko palīdzību (piemēram, izvērtē interešu konflikta iespējamību u.c.);
5) atrašanās vietu, lai izvērtētu, kāds attālums jāveic personai, lai saņemtu juridisko palīdzību.
(3) Izņēmuma gadījumos, kad pieņemot lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu nav iespējams norīkot juridiskās palīdzības sniedzēju, nosakot pirmās tikšanās laiku un vietu, Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju pēc lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu pieņemšanas.
(4) Šā panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju un informē juridiskās palīdzības pieprasītāju par juridiskās palīdzības apjomu, pirmās tikšanās laiku un vietu ar juridiskās palīdzības sniedzēju.
(5) Norīkojumā Juridiskās palīdzības administrācija norāda:
1) juridiskās palīdzības pieprasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu un kontaktinformāciju;
2) juridiskās palīdzības sniedzēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, prakses vietu un kontaktinformāciju;
3) lietu kategoriju, kurā piešķirta juridiskā palīdzība;
4) juridiskās palīdzības veidu un apjomu;
5) juridiskās palīdzības sniegšanas laiku;
6) pirmās tikšanās laiku un vietu ar juridiskās palīdzības sniedzēju vai sazināšanās kārtību ar juridiskās palīdzības sniedzēju.
(6) Norīkojums nav administratīvs akts.
(7) Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju patvēruma meklētājam, ja no institūcijas, kas atbildīga par patvēruma iesnieguma izskatīšanu un juridiskās palīdzības sniegšanas nepieciešamības izvērtēšanu, saņemts attiecīgs pieprasījums.
(8) Juridiskās palīdzības administrācija nenodrošina pieņemtā lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildi un pieņem lēmumu par administratīvās lietas izbeigšanu, ja:
1) persona iesniedz attiecīgu lūgumu;
2) persona, kurai piešķirta juridiskā palīdzība, ir mirusi;
3) saņemts atzinums no juridiskās palīdzības sniedzēja par turpmākās juridiskās palīdzības nodrošināšanas nelietderību;
4) persona atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies pie juridiskās palīdzības sniedzēja norādītajā laikā un vietā un nav paziņojusi par neierašanos Juridiskās palīdzības administrācijai vai juridiskās palīdzības sniedzējam, vai atsakās līdzdarboties juridiskās palīdzības saņemšanai vai lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildes nodrošināšanai;
5) pēc
lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu pieņemšanas tiek konstatēts, ka
persona neatbilst šā likuma 3.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajiem
kritērijiem.
10. Izslēgt 34. panta pirmās daļas 5.
punktu, otro un trešo daļu.
11. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:
35.pants. Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksas kārtība
(1) Juridiskās palīdzības administrācija, konstatējusi kādu no šā likuma 34.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem gadījumiem, pieņem lēmumu par to izdevumu samaksu, kuri saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu. Minēto lēmumu pieņem ne vēlāk kā trīs gadus no attiecīgās juridiskās palīdzības sniegšanas pēdējās dienas.
(2) Juridiskās palīdzības administrācija šā likuma 25.pantā paredzētajā kārtībā paziņo personai par pieņemto lēmumu. Šo lēmumu persona var apstrīdēt šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā.
(3) Lēmumā par izdevumu samaksu, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu, Juridiskās palīdzības administrācija norāda atmaksājamo izdevumu summu un valsts budžeta kontu, kurā tā ieskaitāma.
(4) Persona samaksā ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos izdevumus 30 kalendāra dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā lēmuma spēkā stāšanās un iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai maksājumu apliecinošus dokumentus.
(5) Ja ir pamatoti iemesli, persona, iesniedzot motivētu rakstveida iesniegumu, var lūgt Juridiskās palīdzības administrāciju šā panta pirmajā daļā noteiktajā lēmumā norādītās summas samaksas sadalīšanu termiņos. Juridiskās palīdzības administrācija pieņem lēmumu par atmaksājamo izdevumu summas samaksas sadalīšanu termiņos vai atteikumu par atmaksājamās summas samaksas sadalīšanu termiņos.
(6) Ja atmaksājamā izdevumu summa tiek sadalīta daļās, visa summa atmaksājama ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad stājies spēkā Juridiskās palīdzības administrācijas lēmums par izdevumu samaksu, kuri saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu.
(7) Ja persona šā panta pirmajā daļā noteikto lēmumu neizpilda un labprātīgi nesamaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus, Juridiskās palīdzības administrācija iesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izdotu izpildrīkojumu.
(8) Ar juridisko palīdzību saistītie atmaksātie izdevumi ieskaitāmi valsts budžetā.
12. Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu 8. un 9. punktu šādā redakcijā:
8. Līdz dienai, kad stājās spēkā
šā likuma 3.panta trešajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas
reglamentē gadījumus, kādos personas īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis
uzskatāms par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai, un to izvērtēšanas
kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2009. gada 31. decembrim ir piemērojami Ministru
kabineta 2006. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 558 Noteikumi par personas īpašās situācijas,
īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās
palīdzības piešķiršanai, ciktāl
tie nav pretrunā ar šo likumu.
Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.
Tieslietu ministrs M. Segliņš
Vīza: Valsts sekretārs M. Lazdovskis
21.05.2009. 08:32
2 719
J.Tverjanoviča-Bore
67162684; Jevgenija.Tverjanovica@tm.gov.lv
Likumprojekta Grozījumi
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā
anotācija
|
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|||||||||||||||||||||||||||
|
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu |
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada
31.marta sēdes protokola 56.§ Par likumprojektu Grozījumi likumā Par
valsts budžetu 2009.gadam ministrijām un citām
centrālajām valsts iestādēm ir uzdots nodrošināt strukturālo reformu
īstenošanu, tai skaitā pārskatot to realizētās darbības funkcijas un
īstenojamās nozaru politikas. Minēto mērķu
sasniegšanai ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm ir uzdots
plānot valsts budžeta izdevumu samazinājumu, kā arī sniegt priekšlikumus par: 1. izmaiņām to īstenotajās nozaru politikās; 2. to struktūru optimizēšanu, veicot padotības
iestāžu apvienošanu, reorganizēšanu, pievienošanu vai likvidēšanu, tai skaitā
paredzot konkrētas funkcijas nerealizēšanu; 3. strādājošo skaita samazināšanu, tai skaitā
veicot strukturālās reformas; 4. iespējām optimizēt budžeta programmu un
apakšprogrammu sarakstu. Likumprojekts Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (turpmāk - likumprojekts) izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 30.aprīļa protokola Nr.28 3.§ doto uzdevumu ministrijām izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2009.gadam paketē iekļaujamos grozījumus normatīvajos aktos. Vienlaicīgi Ministru kabineta 2009.gada 8.maija sēdē (protokola Nr. 30) tika nolemts, ka ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm ir uzdots sagatavot un līdz 2009.gada 14.maijam iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumus likumprojektam Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2009.gadam un paskaidrojumus. |
||||||||||||||||||||||||||
|
2. Pašreizējās situācijas raksturojums
|
2005.gada 1.jūnijā stājās spēkā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums (turpmāk- likums), kura mērķis ir veicināt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošinot valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. Likums reglamentē valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanas un sniegšanas kārtību ārpustiesas un tiesvedības stadijā civillietās, krimināllietās cietušajam un administratīvajās lietās. Saskaņā ar likumu Administrācijai ir šādas funkcijas: 1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izmaksāt juridiskajai palīdzībai paredzētos līdzekļus; 2) nodrošināt mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu; 3) likumā noteiktajos gadījumos piedzīt valsts budžeta līdzekļus, kas piešķirti juridiskās palīdzības nodrošināšanai. Praksē konstatētais: 1. Administrācijas funkciju dublēšanās ar pašvaldību funkcijām 2009.gada 18.martā stājās spēkā Ministru kabineta 2009.gada 3.marta noteikumi Nr. 214 Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, kas nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par trūcīgu, kā arī kārtību, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis. Saskaņā ar šo Ministru kabineta noteikumu 3.punktu ģimenes (personas) ienākumu un materiālā stāvokļa atbilstību noteikumos noteiktajam līmenim pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas novērtē un lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam pieņem tās pašvaldības sociālais dienests, kuras teritorijā ģimene (persona) deklarējusi savu dzīvesvietu. Ja ģimene (persona) atbilst trūcīgas ģimenes (personas) statusam, pašvaldības sociālais dienests izsniedz rakstisku izziņu par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam. Izziņas par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam paraugs ir apstiprināts kā Ministru kabineta 2009.gada 3.marta noteikumu Nr. 214 Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu 3.pielikums. Attiecībā uz pašvaldības funkcijas - maznodrošinātās personas statusa piešķiršana nodrošināšanu, saskaņā ar likuma Par pašvaldībām 14.panta trešo daļu savu funkciju izpildes nodrošināšanai likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības izdod saistošus noteikumus, tādējādi nosakot kārtību, saskaņā ar kuru personai tiek piešķirts maznodrošinātās personas statuss. Savukārt Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumi Nr. 558 Noteikumi par personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai nosaka gadījumus, kādos personas īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai. Saskaņā ar minēto Ministru kabineta noteikumu Nr. 558 6.punktu, lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, persona Administrācijā iesniedz iesniegumu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam un dokumentus, kas apliecina personas atbilstību īpašajai situācijai, īpašuma stāvoklim un ienākumu līmenim. Pamatojoties uz minēto iesniegumu un dokumentiem, Administrācija izvērtē juridiskās palīdzības pieprasītāja atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai sakarā ar tās īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni. Ņemot vērā minēto un Administrācijas uzdevumu optimizācijas nolūkā ar mērķi novērst tās funkciju dublēšanos ar pašvaldību funkcijām, likumu nepieciešams precizēt, izslēdzot normas, kas paredz Administrācijas pienākumu vērtēt personas īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, izņemot noteiktas personu grupas. 2. Komplicēta un laikietilpīga Administrācijas lēmuma par
juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt procedūra Saskaņā ar likumu Administrācija, nodrošinot valsts garantētās juridiskās palīdzības sniegšanu, veic šādas darbības: - izskata iesniegumus par juridisko palīdzību; - pieņem lēmumus par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt (administratīvais akts); - ja lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama papildu informācija, pieprasa to no juridiskās palīdzības pieprasītāja; - paziņo lēmumu iesniedzējam; - izvēlas un norīko ar atsevišķu norīkojumu juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā; - informē juridiskās palīdzības pieprasītāju par norīkoto juridiskās palīdzības sniedzēju, juridiskās palīdzības apjomu, kā arī par vietu un laiku, kur un kad būs pirmā tikšanās ar juridiskās palīdzības sniedzēju u.c. Līdz ar to ir nepieciešams efektivizēt Administrācijas lēmuma par
juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt procedūru. 3. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības
atteikuma pamati Likuma 6.pantā ir noteikti gadījumi, kuriem iestājoties valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība tiek atteikta, piemēram, personas pieprasītā juridiskā palīdzība ir nepamatota vai ir pieprasīta nesavlaicīgi; juridiskā palīdzība attiecas uz prasījumu, kas tieši saistīts ar prasītāja komercdarbību, neatkarīgu profesionālo darbību, ar muitas vai nodokļu jautājumiem un citos gadījumos. Praksē ir konstatēti gadījumi, kad personas, kuras atbilst likumā noteiktajām prasībām, pieprasa valsts nodrošināto juridisko palīdzību juridisko strīdu risināšanai, kuros prasījuma summas apmērs nav samērīgs ar izdevumiem par juridiskās palīdzības nodrošināšanu, vai, kas saistīti ar greznuma lietām vai pakalpojumiem u.c. Līdz ar ko, lai nodrošinātu valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai paredzēto valsts budžeta līdzekļu racionālu un mērķtiecīgu izlietojumu, kā arī lai nodrošinātu dotā uzdevuma - plānot valsts budžeta izdevumu samazinājumu - izpildi, nepieciešams izvērtēt stadijas un jomas, kurās tiek nodrošināta personām iespēja saņemt valsts atbalstu, paplašinot juridiskās palīdzības atteikuma pamatus, izņemot gadījumus, kad juridiskās palīdzības sniegšanas nepieciešamība izriet no Latvijas Republikas uzņemtajām starptautiskajām saistībām. 4. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas administratīvajās
lietās lietderība Pašreiz valsts nodrošina juridisko palīdzību administratīvajās lietās - konsultāciju pirmstiesas, tiesvedības un tiesu nolēmuma izpildes stadijā, procesuāla dokumenta sagatavošanu pirmstiesas, tiesvedības un tiesu nolēmuma izpildes stadijā un pārstāvību tiesā - ierobežojot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu stundās un noteiktu darbību veidā. Saskaņā ar 2008.gada 22.decembra Ministru kabineta noteikumiem Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību Nr.1068, kas stājās spēkā 2009.gada 1.janvārī, valsts sedz izdevumus par konsultāciju ne vairāk par piecām stundām vienas administratīvas lietas ietvaros, izdevumus ne vairāk kā par trīs procesuālo dokumentu sagatavošanu vienas administratīvas lietas ietvaros un izdevumus par pārstāvību tiesā ne vairāk kā par 40 stundām vienas lietas ietvaros. Atbilstoši Administrācijas oficiālajā interneta mājas
lapā (skatīt http://www.jpa.gov.lv/lat/aktualitates/statistika/statistika/?doc=589 )
ievietotajiem statistiskas datiem, 2008.gadā ir pieņemti 82 Administrācijas
pozitīvie lēmumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu
administratīvajās lietās, kā arī tika izmaksāti LVL 2268,06. Administratīvā procesa likuma 3.pantā un 4.panta pirmajā daļā ir noteikti administratīvā procesa pamatmērķi, kā arī piemērojami vispārējie tiesību principi. Vienlaicīgi Administratīvā procesa likumā ir noteikts, ka administratīvajam aktam un iestādes faktiskajai rīcībai jāatbilst minētajiem vispārējiem tiesību principiem. Lai ierosinātu administratīvo lietu iestādē, persona var vērsties ar mutvārdu vai rakstveida iesniegumu iestādē. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 56.pantu iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīvesvieta, un prasījums. Administratīvā procesa likuma 78.pants noteic, ka iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedz rakstveidā vai mutvārdos iestādei, kura izdevusi administratīvo aktu, tajā norādot, kuru administratīvo aktu un kādā apjomā apstrīd, kā arī iesniedzēja lūgumu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 107.panta ceturto daļu, lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas (objektīvās izmeklēšanas princips). Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 150.panta ceturtajai daļai, ja administratīvā procesa dalībnieku iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, tiesa savāc tos pēc savas iniciatīvas. Ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 56., 78., 107. un 150.pantā noteikto, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piektajā daļā noteikto, secināms, ka iesnieguma vai pieteikuma sastādīšanai un iesniegšanai iestādē vai Administratīvajā rajona tiesā, lai apstrīdētu izdoto administratīvo aktu, nav nepieciešamas speciālas juridiskas zināšanas un personai nepastāv šķēršļi, lai realizētu savas tiesības. Turklāt atzīmējams, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 18.panta ceturto daļu administratīvajās lietās, kas adresātam ir sarežģītas, pēc iestādes vai tiesas lēmuma, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, tās pārstāvim izmaksā atlīdzību no valsts budžeta. Ņemot vērā minēto un Administrācijas funkcijas, proti, mērķtiecīgi un efektīvi garantēt valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, nodrošināšanas nepieciešamību, kā arī lai nodrošinātu dotā uzdevuma - plānot valsts budžeta izdevumu samazinājumu - izpildi, no likuma ir izslēdzamas normas, kas paredz valsts garantētās juridiskās palīdzības nodrošināšanu administratīvajās lietās. Minētais nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad juridiskās palīdzības sniegšanas administratīvajā lietā nepieciešamība izriet no Latvijas Republikas uzņemtajām starptautiskajām saistībām (Padomes 2005. gada 1. decembra direktīva 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu). 5. Juridiskās palīdzības nodrošināšanai piešķirto valsts budžeta
līdzekļu piedziņa Saskaņā ar likuma 8.panta 3.punktu viens no Administrācijas pamatuzdevumiem ir likumā noteiktajos gadījumos piedzīt valsts budžeta līdzekļus, kas piešķirti juridiskās palīdzības nodrošināšanai, kā arī likuma 34.pantā paredzēti gadījumi, kuriem iestājoties persona, kas saņēmusi juridisko palīdzību, atmaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus pilnā apmērā, tai skaitā 34.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktais Administrācijas pienākums vērtēt, vai gada laikā pēc juridiskās palīdzības saņemšanas ir būtiski uzlabojies personas īpašā situācija, īpašuma stāvoklis vai ienākumu līmenis. Vienlaikus Ministru kabineta 2007.gada 2.janvāra noteikumi Nr. 17 Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksas un personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa uzlabošanās izvērtēšanas kārtība nosaka kārtību, kādā Administrācija izvērtē personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa vai ienākumu līmeņa uzlabošanās gada laikā pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas, un kārtību, kādā persona, kas saņēmusi juridisko palīdzību, samaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus. Atbilstoši Administrācijas sniegtajiem statistikas datiem laika posmā no 2005.gada līdz 2007.gadam ir pieņemti 1667 lēmumi par juridiskās palīdzības piešķiršanu, izmaksāto valsts budžeta līdzekļu apmērs 2006. un 2007.gada ir LVL 30454,63. 169 lietās ir veikta mantiskā stāvokļa uzlabošanās pārbaude, kā rezultātā 70 lietās konstatēts, ka personas mantiskais stāvoklis nav uzlabojies, 47 lietās ir iestājies piedziņas noilgums vai persona vēl nav izmantojusi piešķirto juridisko palīdzību, 5 piedziņas lietas ir pabeigtas un kopējā piedzītā summa ir LVL 48. Ņemot vērā piedziņas funkcijas nodrošināšanai patērēto resursu (tai skaitā, Administrācijas kapacitāti, administratīvo slogu un personālresursus) nesamērīgumu ar šīs funkcijas izpildes rezultātā sasniegtajiem mērķiem (neadekvāti mazie ieņēmumi valsts budžetā), no likuma ir nepieciešams izslēgt Administrācijas pienākumu vērtēt, vai gada laikā pēc juridiskās palīdzības saņemšanas ir būtiski uzlabojies personas īpašā situācija, īpašuma stāvoklis vai ienākumu līmenis, attiecīgi nodrošinot valsts budžeta līdzekļu, kas piešķirti juridiskās palīdzības nodrošināšanai, piedziņu. |
||||||||||||||||||||||||||
|
3. Normatīvā akta projekta būtība
|
Likumprojekts ir izstrādāts pamatojoties uz to, ka atbilstoši Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānam tiek veikti pasākumi, lai optimizētu valsts pārvaldes struktūru un samazinātu valsts budžeta izdevumus. Ņemot vērā Administrācijas funkcijas - mērķtiecīgi un efektīvi garantēt valsts budžeta līdzekļu izlietojumu - nodrošināšanas nepieciešamību, likumprojekts paredz: - izslēgt no likuma normas, kas paredz valsts garantētās juridiskās palīdzības nodrošināšanu administratīvajās lietās, ņemot vērā Administratīvā procesa likuma mērķus un tajā ietvertos tiesību principus (Administratīvā procesa likuma 3.pants un 4.panta pirmā daļa), kā arī Administratīvā procesa likuma 18.panta ceturtajā daļā paredzēto nosacījumu, proti, administratīvajās lietās, kas adresātam ir sarežģītas, pēc iestādes vai tiesas lēmuma, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, tās pārstāvim izmaksā atlīdzību no valsts budžeta, izņemot lietas apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros (saskaņā ar Padomes 2005. gada 1. decembra direktīvu par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu); - precīzi definēt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanas stadiju; - novērst
Administrācijas funkciju dublēšanos ar pašvaldību funkcijām, izslēdzot normas, kas
paredz Administrācijas pienākumu vērtēt personas īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, izņemot noteiktas
personu grupas; - izslēgt likumā noteikto Administrācijas pienākumu vērtēt, vai gada laikā pēc juridiskās palīdzības saņemšanas ir būtiski uzlabojusies personas īpašā situācija, īpašuma stāvoklis vai ienākumu līmenis, nodrošinot valsts budžeta līdzekļu, kas piešķirti juridiskās palīdzības nodrošināšanai, piedziņu, ņemot vērā piedziņas funkcijas nodrošināšanai patērēto resursu nesamērīgumu ar šīs funkcijas izpildes rezultātā iegūtajiem ieņēmumiem valsts budžetā; - paplašināt likumu ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības atteikuma pamatiem, paredzot izņēmumu gadījumos, kad juridiskās palīdzības sniegšanas nepieciešamība izriet no Latvijas Republikas uzņemtajām starptautiskajām saistībām; - efektivizēt Administrācijas lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt procedūru. Likumprojekts paredz tā spēkā stāšanās datumu 2009. gada 1. jūlijs. Iesniegumus par juridisko palīdzību, kuri saņemti Administrācijā līdz 2009. gada 1. jūlijam, Administrācija izskata, juridisko palīdzību piešķir un nodrošina tādā kārtībā un tādos gadījumos un apjomā, kāds tiesiskais regulējums bija spēkā līdz 2009. gada 1. jūlijam. |
||||||||||||||||||||||||||
|
4. Cita informācija
|
Nav attiecināms |
||||||||||||||||||||||||||
|
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||||||||||||||||||||||||||
|
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām |
Nav attiecināms |
||||||||||||||||||||||||||
|
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte |
Nav attiecināms |
||||||||||||||||||||||||||
|
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām |
Likumprojekts paredz administratīvo procedūru vienkāršošanu un optimizēšanu, līdz ar to nav prognozējama administratīvā sloga palielināšanās. |
||||||||||||||||||||||||||
|
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām |
Likumprojekts paredz administratīvo procedūru vienkāršošanu un optimizēšanu, līdz ar to nav prognozējama administratīvā sloga fiziskajām personām palielināšanās. |
||||||||||||||||||||||||||
|
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība |
Nav attiecināms |
||||||||||||||||||||||||||
|
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē
|
Nav attiecināms |
||||||||||||||||||||||||||
|
7. Cita ietekme |
Nav attiecināms |
||||||||||||||||||||||||||
|
III. Kāda var būt normatīvā akta
ietekme uz |
|||||||||||||||||||||||||||
|
|
(tūkst. latu) |
||||||||||||||||||||||||||
|
Rādītāji |
2009 |
Turpmākie trīs gadi |
|||||||||||||||||||||||||
|
2010 |
2011 |
2012 |
|||||||||||||||||||||||||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|||||||||||||||||||||||
|
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets |
33,3 33,3 |
0 |
0 |
0 |
|||||||||||||||||||||||
|
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets |
33,3 33,3 |
-33,3 -33,3 |
-33,3 -33,3 |
-33,3 -33,3 |
|||||||||||||||||||||||
|
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets |
Nav attiecināms |
33,3 33,3 |
33,3 33,3 |
33,3 33,3 |
|||||||||||||||||||||||
|
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|||||||||||||||||||||||
|
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā) Saskaņā ar 2008.gada 23.decembrī izsludināto likumu Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2009.gadam 2009.gadā:
2009.gadā likumprojekta Grozījumi Valsts nodrošinātās
juridiskās palīdzības likumā minēto funkciju nodrošināšanai 2009.gadā paredzētais
finansējums LVL 33 328 1)Atlīdzība: LVL 19 060 2 juriskonsulti (atalgojums LVL 640) x 12 mēneši = LVL 15 360 VSAOI (24,09%) 15 360 x 0,2409 = LVL 3 700 2) LVL 2 268 kārtējie izdevumi, kas saistīti ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu administratīvajās lietās (izņemot gadījumus, kad valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšana izriet no Latvijas Republikas uzņemtajām starptautiskajām saistībām); 3) LVL 12 000 kārtējie izdevumi, kas saistīti ar noteiktu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu civillietās noteiktās lietu kategorijās un gadījumos (izņemot pārrobežu lietās, kas izriet no attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem); juridiskās palīdzības sniegšanu nolēmumu izpildes stadijā (izņemot pārrobežu lietās, kas izriet no attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem); ar pieņemamo lēmumu procedūru; Administrācijas pienākums vērtēt personas mantisko stāvokli; Administrācijas funkciju veikšana juridiskās palīdzības saņēmēja mantiskā stāvokļa uzlabošanās izvērtēšanai. Izdevumu
samazinājums 2009.gadā: 2009.gada
2.pusgadā (01.07.2009.- 31.12.2009.) - LVL 16 664, tai skaitā: 1) 2 juriskonsultu amata vietu likvidēšana LVL 9530 2 juriskonsulti (atalgojums LVL 640) x 6 mēneši = LVL 7 680 VSAOI (24,09%) 7 680 x 0,2409 = LVL 1 850 2) LVL 1 134 - kārtējo izdevumu samazinājums, no likuma izslēdzot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu administratīvajās lietās (izņemot gadījumus, kad juridiskās palīdzības nodrošināšana izriet no Latvijas Republikas uzņemtajām starptautiskajām saistībām); 2) LVL 6 000 kārtējo izdevumu samazinājums, nosakot noteiktu juridiskās palīdzības sniegšanu civillietās noteiktās lietu kategorijās un gadījumos (izņemot pārrobežu lietās, kas izriet no attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem); izslēdzot juridiskās palīdzības sniegšanu nolēmumu izpildes stadijā (izņemot pārrobežu lietās, kas izriet no attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem); efektivizējot pieņemamo lēmumu procedūru; izslēdzot Administrācijas pienākumu vērtēt personas mantisko stāvokli; izslēdzot Administrācijas funkciju veikt juridiskās palīdzības saņēmēja mantiskā stāvokļa uzlabošanās izvērtēšanu. Izdevumu
samazinājums 2010.gadā un turpmāk: - LVL 33 328, tai skaitā: 1) 2 juriskonsultu amata vietu likvidēšana LVL 19 060 2 juriskonsulti (atalgojums LVL 640) x 6 mēneši = LVL 15 360 VSAOI (24,09%) 7 680 x 0,2409 = LVL 3 700 2) LVL 2 268 - kārtējo izdevumu samazinājums, no likuma izslēdzot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu administratīvajās lietās (izņemot gadījumus, kad juridiskās palīdzības nodrošināšana izriet no Latvijas Republikas uzņemtajām starptautiskajām saistībām); 2) LVL 12 000 kārtējo izdevumu samazinājums, nosakot noteiktu juridiskās palīdzības sniegšanu civillietās noteiktās lietu kategorijās un gadījumos (izņemot pārrobežu lietās, kas izriet no attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem); izslēdzot juridiskās palīdzības sniegšanu nolēmumu izpildes stadijā (izņemot pārrobežu lietās, kas izriet no attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem); efektivizējot pieņemamo lēmumu procedūru; izslēdzot Administrācijas pienākumu vērtēt personas mantisko stāvokli; izslēdzot Administrācijas funkciju veikt juridiskās palīdzības saņēmēja mantiskā stāvokļa uzlabošanās izvērtēšanu. |
|||||||||||||||||||||||||||
|
6. Cita informācija |
Priekšlikumus par izdevumu samazināšanu iekļaut grozījumos likumā Par valsts budžetu 2009.gadam, kā arī ņemt vērā turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu izstrādē. |
||||||||||||||||||||||||||
|
IV. Kāda var būt normatīvā akta
ietekme uz |
|||||||||||||||||||||||||||
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Likumprojektā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, paredzot, kādos gadījumos personu (kurām atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtam starptautiskajam saistībām ir tiesības uz Latvijas Republikas nodrošināto juridisko palīdzību, un kurām pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm, pārrobežu strīdos) īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai, un to izvērtēšanas kārtību. Līdz ar to līdz jauno Ministru kabineta noteikumu izdošanai ir nosakāms, ka spēkā paliek Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumi Nr. 558 Noteikumi par personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai. Ar likumprojekta spēkā stāšanos ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr. 1068 Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību, Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra noteikumos Nr.850 Noteikumi par juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu, saskaņojot to ar likuma grozījumiem. Vienlaicīgi ar likumprojekta spēkā stāšanos zaudēs spēku Ministru kabineta 2007.gada 2.janvāra noteikumi Nr. 17 Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksas un personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa uzlabošanās izvērtēšanas kārtība. |
||||||||||||||||||||||||||
|
2. Cita informācija |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
V. Kādām
Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts |
|||||||||||||||||||||||||||
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Nav attiecināms |
||||||||||||||||||||||||||
|
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām |
Nav attiecināms |
||||||||||||||||||||||||||
|
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Nav attiecināms |
||||||||||||||||||||||||||
|
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||||||||||||||||||||||||||
|
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu |
Nav attiecināms |
||||||||||||||||||||||||||
|
2.tabula |
|||||||||||||||||||||||||||
|
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. |
Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību |
Komentāri |
|||||||||||||||||||||||||
|
Nav attiecināms |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem |
Nav attiecināms |
||||||||||||||||||||||||||
|
6. Cita informācija |
Nav attiecināms |
||||||||||||||||||||||||||
|
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu |
|||||||||||||||||||||||||||
|
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas |
Konsultācijas nav notikušas |
||||||||||||||||||||||||||
|
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Nav attiecināms |
||||||||||||||||||||||||||
|
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti |
Nav attiecināms |
||||||||||||||||||||||||||
|
4. Konsultācijas ar ekspertiem |
Nav attiecināms |
||||||||||||||||||||||||||
|
5. Cita informācija |
Nav attiecināms |
||||||||||||||||||||||||||
|
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|||||||||||||||||||||||||||
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Normatīvā akta projekts neparedz radīt jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas. Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju ietvaros. |
||||||||||||||||||||||||||
|
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Normatīvā akta projekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis un periodiskajā izdevumā Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, kā arī iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un tiesību aktu portālā www.likumi.lv. |
||||||||||||||||||||||||||
|
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Ja indivīds uzskata, ka viņa tiesības likums
aizskar nepamatoti, viņš var vērsties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes
tiesā. Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, ir piemērojams
vispārējais administratīvais process. |
||||||||||||||||||||||||||
|
4. Cita informācija |
Nav attiecināms |
||||||||||||||||||||||||||
Tieslietu ministrs M. Segliņš
Vīza: Valsts sekretārs M. Lazdovskis
27.05.2009. 15:45
3 554
J.Tverjanoviča-Bore
67162684; Jevgenija.Tverjanovica@tm.gov.lv
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
Ārkārtas sēde
|
Rīgā |
Nr.34 |
2009.gada 27.maijā |
67.§
Likumprojekts "Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā"
TA-1729
___________________________________________________________
(I.Baldiņa, V.Dombrovskis)
1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.
2. Tieslietu ministrijai
precizēt likumprojekta anotāciju un iesniegt to Valsts kancelejā līdz š.g.
28.maijam plkst.12.00.
3. Valsts kancelejai
sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā valsts budžeta grozījumu
likumprojekta paketē.
4. Noteikt, ka
atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.
|
Ministru
prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs |
|
V.Dombrovskis |
|
|
||
|
Valsts kancelejas
direktora vietā - Tiesību aktu redakcijas departamenta vadītāja |
|
D.Vaivare |
|
|
||
2009-MK-PROT-34-2705-#67.doc
1