Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides

 

12.06.2009.

9/8 -

  

 

Saeimas Prezidijam

 

 

          Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniedz otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā” (Nr.1232/Lp9) (Steidzams).

                            

 

         

Pielikumā:   apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta                                             otrajam lasījumam uz .... lpp.

 

                                    

                                   

 

Ar cieņu,

 

 

 

Guntis Blumbergs

komisijas priekšsēdētājs

 

 

Iesniedz  Tautsaimniecības, agrārās,  vides

un reģionālās politikas komisija                                                                                                                                             Likumprojekts otrajam lasījumam

                                                                                                                                                  Steidzams

 

 

 

Grozījumi Konkurences  likumā

(Reģ. nr. 1232/Lp9) 

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

 

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

(12 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

6

 

Grozījumi Konkurences likumā

 

 

 

Grozījumi Konkurences likumā

 

Izdarīt Konkurences likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 22.nr.; 2004, 10.nr.; 2008, 9.nr., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Konkurences likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 22.nr.; 2004, 10.nr.; 2008, 9., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

            1. Aizstāt visā likumā:

 

 

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

 

            vārdu „finansu” ar vārdu „finanšu”;

 

 

 

 

 

            vārdus "naudas sods" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "soda nauda" (attiecīgā locījumā).

1

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 1.panta otro daļu (par vārdu “naudas sods” aizstāšanu ar vārdiem “soda nauda”).

Atbalstīts

 

 

13.pants. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

(1) Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā:

1) atteikšanās slēgt darījumu ar citu tirgus dalībnieku vai grozīt darījuma noteikumus bez objektīvi attaisnojoša iemesla, tajā skaitā netaisnīga un nepamatota atteikšanās piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;

2) preču ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības ierobežošana bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājam;

3) tādu noteikumu izvirzīšana, kuri darījuma slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar citu tirgus dalībnieku padara atkarīgu no tā, vai šis tirgus dalībnieks uzņemas papildu saistības, kuras pēc būtības un pēc komerciālā lietojuma neattiecas uz konkrēto darījumu;

4) netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana;

5) nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.

           

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā atrodas tāds tirgus dalībnieks vai vairāki tādi tirgus dalībnieki, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū Latvijas teritorijā pietiekami ilgā laika posmā. Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā, ir aizliegts ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mazumtirdzniecībā izpaužas kā:

 

2. 13.pantā:

izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(2) Dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā atrodas tāds tirgus dalībnieks vai vairāki tādi tirgus dalībnieki, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu pietiekami ilgā laika posmā un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū Latvijas teritorijā. Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā, ir aizliegts ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mazumtirdzniecībā var izpausties kā:”

2

Deputāts A.Bērziņš

izteikt 13. panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(2) Dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā atrodas tāds tirgus dalībnieks vai vairāki tādi tirgus dalībnieki, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu pietiekami ilgā laika posmā un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū Latvijas teritorijā. Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā, ir aizliegts ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mazumtirdzniecībā izpaužas kā:”

Atbalstīts

 

2. 13.panta otrajā daļā:

izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:

“(2) Dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā atrodas tāds tirgus dalībnieks vai vairāki tādi tirgus dalībnieki, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu pietiekami ilgā laika posmā un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū Latvijas teritorijā. Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā, ir aizliegts ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mazumtirdzniecībā izpaužas kā:”;

1) netaisnīgu un nepamatotu noteikumu piemērošana vai uzspiešana attiecībā uz preču atdošanu atpakaļ, ja vien netiek atdota nekvalitatīva prece vai prece, arī patērētājiem nezināma, jauna prece, kuras piegādes vai piegādes apjoma palielinājuma iniciators ir piegādātājs;

                       

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2) netaisnīgu un nepamatotu maksājumu piemērošana vai uzspiešana par piegādātās preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami ar jaunas, patērētājiem nezināmas preces virzīšanu tirgū;

 

            izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) netaisnīgu un nepamatotu maksājumu (arī atlaižu u.tml.) piemērošana vai uzspiešana par piegādātās preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā, tai skaitā par preču izvietošanu veikalu plauktos un tirdzniecības veicināšanas pasākumiem, par netaisnīgu un nepamatotu nav uzskatāms objektīvi pamatots maksājums par jaunas, patērētājiem nezināmas preces virzīšanu tirgū;”

3

Atbildīgā komisija

izteikt 13. panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) netaisnīgu un nepamatotu maksājumu, atlaižu piemērošana vai uzspiešana par preču piegādi, piegādātās preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā, tai skaitā par preču izvietošanu veikalu plauktos un tirdzniecības veicināšanas pasākumiem, par netaisnīgu un nepamatotu nav uzskatāms objektīvi pamatots maksājums par jaunas, patērētājiem nezināmas preces virzīšanu tirgū;”

Atbalstīts

 

 

Redakc.

preciz.

 

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) netaisnīgu un nepamatotu maksājumu, atlaižu piemērošana vai uzspiešana par preču piegādi, piegādātās preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā, tai skaitā par preču izvietošanu veikalu plauktos un tirdzniecības veicināšanas pasākumiem. Par netaisnīgu un nepamatotu nav uzskatāms objektīvi pamatots maksājums par jaunas, patērētājiem nezināmas preces virzīšanu tirgū;”;

3) netaisnīgu un nepamatotu maksājumu piemērošana vai uzspiešana par līguma slēgšanu, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami ar to, ka līgums tiek slēgts ar jaunu piegādātāju, kuram līdz ar to nepieciešama īpaša izvērtēšana; 

4) netaisnīgu un nepamatotu maksājumu piemērošana vai uzspiešana par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai;

           

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5) netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm;

 

            izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

            „5) netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm. Norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm ir netaisnīgs un nepamatoti garš, ja tas pārsniedz desmit dienas no tādu preču derīguma termiņa beigām, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām, bet pārējām pārtikas precēm – 30 dienas no preču piegādes dienas.”

4

Atbildīgā komisija

izteikt 13. panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

            „5) netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm. Norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm ir netaisnīgs un nepamatoti garš, ja tas pārsniedz 30 dienas no preču piegādes dienas tādām pārtikas precēm, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām.”

Atbalstīts

 

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm. Norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm ir netaisnīgs un nepamatoti garš, ja tas pārsniedz 30 dienas no preču piegādes di enas tādām pārtikas precēm, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām;”.

6) netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošana vai uzspiešana par darījumu noteikumu pārkāpumu.

 

           

 

 

 

 

 

 

 

            papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7) nepamatoti atšķirīgu noteikumu, nosacījumu vai maksājumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.”

5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6

Deputāts A.Bērziņš

izslēgt likumprojekta 2. punkta daļu: papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7) nepamatoti atšķirīgu noteikumu, nosacījumu vai maksājumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.”

 

Atbildīgā komisija

izslēgt 1. lasījuma redakcijas 13.panta otrās daļas 7.punktu.

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. nr. 6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

            papildināt  pantu ar 2¹ daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mazumtirdzniecībā uzskatāma arī netaisnīga pārdošanas cenu noteikšana vai  piemērošana mazumtirdzniecībā”.

7

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8

Deputāts A.Bērziņš

izslēgt likumprojekta 2. punkta daļu: „papildināt  pantu ar 2¹ daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mazumtirdzniecībā uzskatāma arī netaisnīga pārdošanas cenu noteikšana vai  piemērošana mazumtirdzniecībā”.”

 

Atbildīgā komisija

izslēgt 1. lasījuma redakcijas 13.panta 2.1 daļu.

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. nr. 8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

(3) Ja tirgus dalībnieks mazumtirdzniecībā atrodas tādā dominējošā stāvoklī, kā tas noteikts šā likuma 1.panta 1.punktā un dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana izpaužas šā panta pirmajā daļā noteiktajā veidā, mazumtirdzniecības tirgus dalībnieka atbildība iestājas saskaņā ar šā likuma 14.panta otrās daļas 1.punktu.

 

 

 

 

 

 

15.pants. Tirgus dalībnieku apvienošanās noteikumi

(1) Tirgus dalībnieku apvienošanās ir:

1) divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās, lai kļūtu par vienu tirgus dalībnieku (saplūšana);

2) viena tirgus dalībnieka pievienošanās citam tirgus dalībniekam (pievienošanās);

3) tāds stāvoklis, kad viena vai vairākas fiziskās personas, kurām jau ir izšķiroša ietekme pār vienu vai vairākiem tirgus dalībniekiem, vai viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst daļu vai visus cita tirgus dalībnieka vai citu tirgus dalībnieku aktīvus vai tiesības tos izmantot, vai tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem. Aktīvu vai to izmantošanas tiesību iegūšanu uzskata par apvienošanos, ja aktīvu vai to izmantošanas tiesību iegūšana palielina minēto aktīvu un tiesību ieguvēja tirgus daļu jebkurā konkrētajā tirgū;

4) tāds stāvoklis, kad divas vai vairākas fiziskās personas kopīgi vai viena fiziskā persona vienlaicīgi iegūst daļu vai visus divu vai vairāku tirgus dalībnieku aktīvus vai to izmantošanas tiesības, vai tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem.

 

 

 

 

 

 (2) Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei pilnu ziņojumu, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 25 miljoniem latu. Ziņojumu neiesniedz, ja viena no diviem apvienošanās dalībniekiem apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā nepārsniedz 1,5 miljonus latu.

            3. Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei pilnu ziņojumu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

 

 

 

3. 15.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei pilnu ziņojumu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

 

            1) apvien ošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu;

 

 

Redakc.

preciz.

 

1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 25 miljoniem latu;

 

2) apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus.

 

 

Redakc.

preciz.

 

2) apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus.”;

 

Ziņojumu neiesniedz, ja viena no diviem apvienošanās dalībniekiem apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā nepārsniedz 1,5  miljonu latu.”

9

Juridiskais birojs

izteikt 15.panta otrās daļas otro rindkopu kā 15.panta 2.1 daļu un aizstāt vārdus “Ziņojumu neiesniedz” ar vārdiem “Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā tirgus dalībnieki ziņojumu neiesniedz”;

Atbalstīts

 

Redakc.

preciz.

 

 

papildināt pantu ar jaunu 2.1 daļu šādā redakcijā:

“(21) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā tirgus dalībnieki ziņojumu neiesniedz, ja vienam no diviem apvienošanās dalībniekiem apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā nepārsniedz 1,5 miljonus latu.”;

(21) Šā panta otrajā daļā minētajiem tirgus dalībniekiem ir tiesības iesniegt Konkurences padomei saīsināto ziņojumu par apvienošanos, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) neviens no apvienošanās dalībniekiem nedarbojas vienā konkrētajā tirgū vai ar to vertikāli saistītā tirgū;

2) apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 15 procentus.

(22) Ja Konkurences padome nolemj, ka tādai tirgus dalībnieku apvienošanai, par kuru iesniegts saīsinātais ziņojums, ir nepieciešama papildu izpēte, tā var pieprasīt no tirgus dalībniekiem pilna ziņojuma iesniegšanu.

 (3) Tirgus dalībnieku apvienošanās, par kuru vajadzēja paziņot, bet tas netika izdarīts, ir nelikumīga.

(4) Ziņojums Konkurences padomei nav jāiesniedz šādos gadījumos:

 

10

Juridiskais birojs

uzskatīt līdzšinējo panta 2.1 un 2.2 daļu attiecīgi par 2.2 un 2.3 daļu.

 

Atbalstīts

 

 

 

uzskatīt līdzšinējo panta 2.1 un 2.2 daļu attiecīgi par 2.2 un 2.3 daļu.

 

1) kredītiestādēm vai apdrošināšanas sabiedrībām, kuru darbība ietver darījumus ar vērtspapīriem par saviem vai citu līdzekļiem, ir laikā ierobežotas īpašuma tiesības uz tirgus dalībnieku vērtspapīriem, kurus tās iegādājušās tālākai pārdošanai, ja šīs kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības neizmanto minēto vērtspapīru radītās balsošanas tiesības, lai ietekmētu attiecīgo tirgus dalībnieku konkurējošo darbību, vai izmanto minēto vērtspapīru radītās balsošanas tiesības, lai sagatavotu tikai tirgus dalībnieka, tā daļu, aktīvu vai attiecīgo vērtspapīru ieguldīšanu, un šāda ieguldīšana notiek gada laikā pēc balsošanas tiesību rašanās. Minēto termiņu Konkurences padome var pagarināt pēc attiecīgās kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības iesnieguma, ja tā pierāda, ka attiecīgā ieguldīšana gada laikā nav bijusi iespējama;

2) tirgus dalībnieka maksātnespējas un likvidācijas gadījumā izšķirošu ietekmi iegūst likvidators vai administrators.

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā iesniedzams un izskatāms pilnais un saīsinātais ziņojums. Šie noteikumi var ietvert papildu nosacījumus apgrozījuma aprēķināšanai, to skaitā īpašas prasības attiecībā uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Konkurences likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 16.nr.; 2000, 2.nr.). 

2. Līdz attiecīgo šajā likumā minēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā šādi saskaņā ar Konkurences likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 30.decembra noteikumi nr.444 “Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība”;

2) Ministru kabineta 1998.gada 3.februāra noteikumi nr.37 “Kārtība, kādā atzīstamas par spēkā esošām vienošanās starp tirgus dalībniekiem”;

3) Ministru kabineta 1998.gada 3.marta noteikumi nr.73 “Ziņojuma par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) apvienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtība”;

4) Ministru kabineta 1998.gada 3.marta noteikumi nr.74 “Noteikumi par ekskluzīvo piegādes līgumu un ekskluzīvo pirkuma līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

 

 

 

 

 

5) Ministru kabineta 1998.gada 8.septembra noteikumi nr.341 “Noteikumi par vienošanos par ražošanas specializāciju, kas atbrīvota no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

6) Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumi nr.52 “Noteikumi par franšīzes līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

7) Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumi nr.53 “Noteikumi par vienošanās par kopīgu izpēti un attīstību atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

8) Ministru kabineta 1999.gada 23.marta noteikumi nr.122 “Noteikumi par patentu un zinātības ( know-how ) licences līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

9) Ministru kabineta 1999.gada 20.aprīļa noteikumi nr.147 “Noteikumi par automobiļu izplatīšanas un apkopes līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

10) Ministru kabineta 1999.gada 20.jūlija noteikumi nr.260 “Noteikumi par vienošanos apdrošināšanas jomā atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

11) Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumi nr.284 “Noteikumi par pārvadātāju, kas veic gaisa pārvadājumus, vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

 

 

 

 

 

12) Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra noteikumi nr.50 “Noteikumi par jūras pārvadātāju vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”.

 3. Šajā likumā minētā Konkurences padome ir tās Konkurences padomes visu tiesību un saistību pārņēmēja, kura tika izveidota un rīkojās saskaņā ar 1997.gada 18.jūnija Konkurences likumu.

 4. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.novembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 2003.gada 20.janvāra noteikumi Nr.22 "Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos";

2) 2003.gada 19.augusta noteikumi Nr.468 "Kārtība, kādā aprēķināms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem".

(22.04.2004. likuma redakcijā)

 5. Šā likuma 1.panta 1.punkta jaunā redakcija (termina “dominējošais stāvoklis” skaidrojums), kā arī 13.panta jaunā redakcija (dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums) un 14.panta jaunā redakcija (atbildība par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu) stājas spēkā 2008.gada 1.oktobrī.

 

 

 

 

 

6. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 14.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus par naudas soda apmēra noteikšanas kārtību dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā, paredzot finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības un naudas soda apmēra aprēķināšanas kārtību, kā arī nosaka gadījumus, kad naudas sodu ir tiesības samazināt. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumi Nr.862 “Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 7. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.oktobrim izdod:

1) šā likuma 11.panta trešajā daļā minētos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā tiek iesniegts un izskatīts ziņojums par tirgus dalībnieku vienošanos;

2) šā likuma 11.panta ceturtās daļas 1.punktā minētos noteikumus, kuros nosaka tās atsevišķu tirgus dalībnieku vienošanās, kuras būtiski neietekmē konkurenci;

3) šā likuma 11.panta ceturtās daļas 2.punktā minētos noteikumus, kuros nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem atsevišķas tirgus dalībnieku vienošanās netiek pakļautas 11.panta pirmajā daļā minētajam vienošanās aizliegumam.

 

 

 

 

 

8. Līdz šo pārejas noteikumu 7.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.oktobrim piemērojami šādi noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumi Nr.699 “Kārtība, kādā Konkurences padome atļauj Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minētās vienošanās”;

2) Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumi Nr.259 “Noteikumi par iekšzemes dzelzceļa pārvadājumu un autopārvadājumu noslēgto vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

3) Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumi Nr.434 “Noteikumi par vertikālo vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

4) Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.317 “Noteikumi par atsevišķu horizontālo sadarbības vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma”.

 

 

 

 

 

 

9. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 15.panta piektajā daļā minētos noteikumus, kuros nosaka kārtību, kādā iesniedzams un izskatāms pilnais un saīsinātais ziņojums tirgus dalībnieku apvienošanās gadījumā. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumi Nr.897 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos”.

10. Iespējamā negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpuma lietas, kuras ierosinātas līdz 2008.gada 31.decembrim, Konkurences padome pabeidz izskatīt administratīvā procesa kārtībā.

 

 

 

 

 

 

            4. Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

„11. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.janvārim izdod šā likuma 12.panta piektajā daļā minētos noteikumus par soda naudas par vienošanās aizlieguma pārkāpumu noteikšanas kārtību, kuros paredz finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības atsevišķiem gadījumiem, soda naudas apmēra noteikšanas kritērijus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, gadījumus, kad soda naudu var samazināt vai kad tirgus dalībnieku var atbrīvot no soda naudas samaksas un 14.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus par soda naudas par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apmēra noteikšanas kārtību, kuros paredz finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības un soda naudas apmēra aprēķināšanas kārtību, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma smagumu un ilgumu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī nosakot gadījumus, kad soda naudu ir tiesības samazināt. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumi Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

11

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 4.pantu.

 

Atbalstīts

 

 

 

 

12

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2009. gada 1. septembrī.”

Atbalstīts

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.septembrī.