Likums

Rīgā

20.05.2009. Nr.90/TA-3109 (2008)

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"". Likumprojektu izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Ruža 67021586, Inese.Ruza@lm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 9 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 12.maija sēdes protokola Nr.31 20.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi likumā
"Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"

Izdarīt likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr.; 1997, 6., 16.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 2.nr.; 2000, 6.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 2.¹un 2.² pantu šādā redakcijā:

"2.¹pants.Valsts nozīmes izglītības objekta statuss ir šādiem nekustamajiem īpašumiem:

1) ēkai (būvei) Jūrmalā, Dubultu prospektā 71 (kadastra Nr. 1300 011 1102 001), kas 2005.gada 25.novembrī ierakstīta Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000194702;

2) ēkām (būvēm) Jūrmalā, Līgatnes ielā 5 (kadastra Nr. 1300 011 1107 001, 1300 011 1107 002), kas 2006.gada 31.augustā ierakstītas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1000 0024 7809;

3) ēkām (būvēm) Jūrmalā, Dubultu prospektā 59 (būvju kadastra apzīmējumi 1300 011 1304 002, 1300 011 1304 007, 1300 011 1304 008, 1300 011 1303 003, 1300 011 1302 004, 1300 011 1302 005 un 1300 011 1302 006).

2.²pants. Šā likuma 2.¹pantā minētie nekustamie īpašumi zaudē valsts nozīmes izglītības objekta statusu, ja tie netiek izmantoti izglītības programmu īstenošanai."

2. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. Valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektu nekustamā īpašuma sastāvu pēc attiecīgās ministrijas pieteikuma nosaka finanšu ministrs un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā."

Labklājības ministrs

U.Augulis

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu	Nav attiecināms
2. Pašreizējās situācijas raksturojums	Sociālās integrācijas valsts aģentūra, (turpmāk- SIVA) juridiskā adrese - Dubultu prospekts 71, Jūrmala, LV- 2015, ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir invalīdu un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālā integrācija. SIVA darbojas jau 15 gadus un ir ievērojami attīstījusies. SIVA no divām profesionālās izglītības audzēkņu grupām ir izaugusi par vērā ņemamu profesionālās rehabilitācijas iestādi ar plašu arodizglītības, profesionālās vidējās un profesionālās augstākās izglītības programmu piedāvājumu. SIVA galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti atgriezties sabiedrībā kā tās pilnvērtīgiem locekļiem. Latvijā ir aptuveni 70000 cilvēku ar invaliditāti darbaspējīgā vecumā. Visbiežāk invaliditāti cilvēki iegūst satiksmes negadījumu, darba traumu un dažādu saslimšanu dēļ. Šobrīd lielākā daļa cilvēku ar invaliditāti ir nodarbināti mazkvalificētos un bieži vien slikti apmaksātos darbos - apkopēji, sētnieki, palīgstrādnieki, trauku mazgātāji. SIVA nodrošina invalīdiem un personām ar funkcionāliem traucējumiem iespēju saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus - iespēju apgūt 21 profesionālās izglītības programmu: 1) 14 profesionālās vidējās, arodizglītības un profesionālās pamatizglītības programmas. 2) 7 pirmā līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības programmas. Profesionālās rehabilitācijas procesa nodrošināšanai SIVA izmanto 18 ēkas, kas atrodas gan uz valsts, gan privātpersonu zemes (skat. pielikumā). Visas SIVA apgūstamās profesionālās pamatizglītības, vidējās izglītības, arodizglītības un studiju programmas ir akreditētas. Ik gadu SIVA mācās apmēram 500 audzēkņu no visas Latvijas – jaunieši ar invaliditāti un jau pieauguši cilvēki, kuriem jāapgūst jauna profesija, jo kādas saslimšanas vai traumas dēļ viņi vairs nevar turpināt līdz šim veikto darbu. 80% no absolventiem pēc mācību beigšanas veiksmīgi atrod darbu un strādā savā profesijā – par grāmatvežiem un lietvežiem, par mehāniķiem, datorsistēmu tehniķiem un programmētājie m, par pavāriem, par mārketinga un tirdzniecības speciālistiem, par personāla vadītājiem. SIVA ir vienīgā profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja Latvijas teritorijā un tās darbība sekmē dzīves kvalitātes uzlabošanos cilvēkiem ar invaliditāti - viņu fizisko un garīgo veselību, brīvo laiku un tā izmantošanu, darbu un materiālo nodrošinājumu, saikni ar sabiedrību, tiesībām patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos realizēt. Līdz ar to nekustamais īpašums, ko SIVA izmanto savu funkciju realizācijā, atbilst valsts nozīmes izglītības objekta statusam un iekļaujama likuma „Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” 2.pantā noteiktajā valsts nozīmes izglītības objektu sarakstā. Labklājības ministrijas viedokli par iespēju nekustamajam īpašumam, ko SIVA izmanto savu funkciju realizācijā, noteikt valsts nozīmes izglītības objekta statusu un iekļaut to iepriekš minētajā likumā konceptuāli atbalsta arī Izglītības un zinātnes ministrija (2008.gada 8.aprīļa vēstule Nr.1-10/2459) un Finanšu ministrija (2008.gada 19.marta vēstule Nr.5-1-02/979). Likumā „Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” (turpmāk – likums) minēto iestāžu nekustamā īpašuma sastāvu Ministru kabinetam bija jāapstiprina divu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās, respektīvi līdz 1996. gada 4. janvārim. Taču, lai arī šis jautājums vairākkārtīgi tika skatīts Ministru kabinetā, šis likumdevēja dotais uzdevums norādītajā termiņā netika izpildīts. Piemēram, Ministru kabineta 1996. gada 9. aprīļa sēdes lēmuma (protokols Nr. 20 22. §) 2. punktā noteikts, ka Finanšu ministrijai mēneša laikā noteiktā kārtībā jāiesniedz Ministru kabinetā izskatīšanai valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektu saraksti, kurus ministrijas iesniegušas Valsts īpašuma fondam atbilstoši likumam "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm". Tādējādi jau pirmo reizi šīs jautājums Ministru kabinetā tika skatīts, kad likumā noteiktais termiņš bija pagājis. Atkārtoti šis jautājums tika skatīts Ministru kabineta 1997. gada 19. novembra sēdē (protokols Nr. 65 13. §). Uz šo brīdi, pamatojoties uz likuma 7. pantu, Ministru kabinetā ir apstiprināti trīs valsts nozīmes objektu sastāvi (ēkas un zeme), pamatojoties uz Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa rīkojumiem: 1. Nr. 251 „Par valsts nozīmes kultūras objekta "Rīgas cirks" Rīgā, Merķeļa ielā 4, sastāvu”; 2. Nr. 252 „Par valsts nozīmes kultūras objekta "Rīgas kinostudija" Rīgā, Šmerļa ielā 3, sastāvu”; 3. Nr. 254 „Par nacionālās sporta bāzes "Biķernieku kompleksā sporta bāze" Rīgā, S.Eizenšteina ielā 2, sastāvu”. Valsts nozīmes objektu sastāvi Ministru kabinetā tika apstiprināti 2003. gada 29. aprīlī, kas ir vairāk kā septiņus gadus vēlāk no likumā noteiktā termiņa, bet pārējiem valsts nozīmes objektiem sastāvi vēl nav apstiprināti. Tādējādi nepieciešams no likuma 7. panta svītrot vārdus „divu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās dienas”.
3. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz: 1. papildināt likumu „Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” ar: 1.1. 2.¹ pantu, nosakot nekustamos īpašumus, ko apsaimnieko SIVA, kas iekļaujami valsts nozīmes izglītības objektu sarakstā; 1.2. 2.² pantu, nosakot, ka 2.¹ pantā minētie nekustamie īpašumi zaudē valsts nozīmes izglītības objekta statusu, ja tie netiek izmantoti izglītības programmu īstenošanā: 2. precizēt likuma 7.pantu, paredzot Ministru kabinetam tiesības bez termiņa ierobežojuma noteikt likumā minēto valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektu nekustamā īpašuma sastāvu.
4. Cita informācija	Nekustamajam īpašumam, ko savu funkciju realizācijā izmanto SIVA, nosakot valsts nozīmes izglītības objekta statusu, būs iespējams piemērot likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta otro daļu, kas paredz, ka likumā „Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” noteiktajiem objektiem zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt 5 % no zemes kadastrālās vērtības.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārējā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām					Nav attiecināms
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstākā resursu izmantošanas efektivitāte					Nav attiecināms
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām					Zemes gabali, uz kuriem atrodas SIVA ēkas, kuras izmanto iestādes funkciju izpildei, ar adresi Jūrmalā, Dubultu prospektā 71, Līgatnes ielā 5, Dubultu prospektā 59, pieder gan valstij, gan privātpersonām. Piemērojot likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otro daļu, kas paredz, ka ar likumu „Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm„ noteiktajiem objektiem zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt 5% no zemes kadastrālās vērtības, zināmā mērā var tikt ietekmēta uzņēmējdarbība, ja zemes gabalu īpašnieki to veic. Tomēr jāatzīmē, ka šī norma ir vērsta uz sabiedrībai nozīmīgu objektu saglabāšanu un funkcionēšanas nodrošināšanu, kas nepieciešama, lai sabiedrības locekļi (šajā gadījumā cilvēki ar invaliditāti) realizētu savas cilvēka pamattiesības uz izglītību un profesijas iegūšanu. Nosakot ierobežojumus zemes nomas maksas apmērā, netiek ierobežotas zemes gabalu īpašnieku tiesības uz īpašumu, bet gan noteikts samērīgs nomas maksas apmērs.
4. ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām					Nav attiecināms
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība					Nav attiecināms
6. Ietekme uz vidi: 6.1.dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņošanu vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē					Nav attiecināms
7. Cita ietekme					Nav attiecināms
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji				(tūkst. latu)
				2009. gads			Turpmākie trīs gadi
							2010.		2011.	2012.
1				2			3		4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets				Nav attiecināms			Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets				Nav attiecināms			Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets				Nav attiecināms			Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai				Nav attiecināms			Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)				Nav attiecināms			Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
6. Cita informācija				Nav attiecināms			Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt						Nav attiecināms
2. Cita informācija						Nav attiecināms
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību						Nav attiecināms
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām						Nav attiecināms
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem						Nav attiecināms
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu						Nav attiecināms
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)		Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)						Komentāri
Nav attiecināms		Nav attiecināms						Nav attiecināms
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem						Nav attiecināms
6. Cita informācija						Nav attiecināms
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas						Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „SUSTENTO” un „Apeirons” pārstāvjiem tika aizsūtīts likumprojekts un uzaicinājums piedalīties starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmē 2008.gada 8.septembrī. Minēto organizāciju pārstāvji uz sanāksmi neieradās un nekādus komentārus nesniedza.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)						Nav attiecināms
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti						Nav attiecināms
4. Konsultācijas ar ekspertiem						Nav attiecināms
5. Cita informācija						Nav attiecināms
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Normatīvā akta projekta normu izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās Sociālās integrācijas valsts aģentūra.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Sabiedrība par normatīvā akta ieviešanu tiks informēta ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietojot to informācijas sistēmā “NAIS” un bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē – www.likumi.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo			Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija			Nav attiecināms

Labklājības ministrs U.Augulis

Vīza: valsts sekretāra p.i. I.Alliks

08.05.2009 14:22

1777

I.Ruža

67021586, Inese.Ruza@lm.gov.lv

Nr.	Ēkas adrese	Ēku skaits	Ēku īpašnieks	Ēku izmantošanas veids	Piezīmes
1.	Slokas iela 68	1	Valsts	Sociālās integrācijas valsts aģentūras mācību telpas	-
2.	Slokas iela 61	3	Valsts	Sociālās integrācijas valsts aģentūras mācību telpas	-
3.	Nometņu iela 24	1	Valsts	Sociālās integrācijas valsts aģentūras izglītojamo izmitināšana (dienesta viesnīca)	-
4.	Dūņu ceļš 2	3	Valsts	Sociālās integrācijas valsts aģentūras telpas Dienas centra vajadzībām (personām ar garīga rakstura traucējumiem)	-
5.	Dubultu prospekts 71	3	Valsts	Sociālās integrācijas valsts aģentūras sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana izglītojamiem; Izglītojamo izmitināšana (dienesta viesnīca)	Ēkas atrodas uz valsts un 7 privātīpašnieku zemes gabaliem, kuru adrese ir Dubultu prospekts 71, Līgatnes iela 5, Maltas iela 4.
6.	Dubultu prospekts 59	6	Valsts	Sociālās integrācijas valsts aģentūras izglītojamo izmitināšana (dienesta viesnīca)	Ēkas atrodas uz valsts un 5 privātīpašnieku zemes gabaliem, kuru adrese ir Dubultu prospekts 59, Ventas iela 1, Ventas iela 3

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs		V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore		G.Veismane