Rīgā
30.04.2009. Nr.90/TA-737
Saeimas Prezidijam
Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē
atbalstīto likumprojektu "Par Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču
veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem,
kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība,
5.protokolu". Likumprojektu izstrādāja Ārlietu ministrija (atbildīgā
amatpersona - Jirgensone 67016156, Ieva.jirgensone@mfa.gov.lv).
Pielikumā: 1. Likumprojekts
uz 1 lp.
2. Konvencijas par tādu konkrētu parasto
ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par
ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība,
Protokola teksts angļu valodā un tā tulkojums latviešu
valodā uz 23 lpp.
3. Likumprojekta
anotācija uz 11 lpp.
4. Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa sēdes
protokola Nr.27 3.§ izraksts uz 2 lp.
Ministru prezidents,
bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis
Stafecka 67082931
1.pants. 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu
parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var
uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva
darbība (turpmāk Konvencija), 2003.gada 28.novembra Protokols par sprādzienbīstamām
kara paliekām (5.protokols) (turpmāk Protokols) ar šo likumu tiek pieņemts un
apstiprināts.
2.pants. Protokola 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un
11.pantā paredzēto saistību izpildi koordinē Aizsardzības ministrija, pārējo
Protokolā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija.
3.pants. Protokols stājas spēkā
Konvencijas 5.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to
paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
4.pants. Likums stājas spēkā tā
izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Protokols angļu valodā un tā
tulkojums latviešu valodā.
Ārlietu ministra vietā
satiksmes ministrs
K.Gerhards
KONVENCIJAS
PAR TĀDU KONKRĒTU PARASTO IEROČU
VEIDU
LIETOŠANAS AIZLIEGŠANU VAI IEROBEŽOŠANU, KURUS VAR
UZSKATĪT
PAR IEROČIEM, KAS NODARA ĀRKĀRTĪGUS POSTĪJUMUS VAI
KAM IR
NESELEKTĪVA DARBĪBA
PROTOKOLS PAR SPRĀDZIENBĪSTAMĀM KARA PALIEKĀM
(V PROTOKOLS)
Augstās
Līgumslēdzējas Puses,
Atzīstot nopietnās
humanitārās problēmas pēc militāriem konfliktiem, kuras radījušas
sprādzienbīstamas kara paliekas,
Apzinoties
vajadzību noslēgt Protokolu par vispārējas dabas pasākumiem pēckonflikta
stāvokļa izlabošanai, lai mazinātu sprādzienbīstamu kara palieku radīto risku
un ietekmi,
Un esot gatavas
veikt vispārēja rakstura aizsargpasākumus, brīvprātīgi sekodamas Tehniskajā
pielikumā minētajiem labās prakses paraugiem munīcijas drošuma uzlabošanai, tā
mazinot sprādzienbīstamu kara palieku daudzumu,
Ir vienojušās par
turpmāko:
1. pants
Vispārīgi noteikumi un
piemērošanas joma
1. Saskaņā ar
Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un tādām starptautisko tiesību normām
bruņotu konfliktu gadījumiem, kuras uz pusēm attiecas, Augstās Līgumslēdzējas
Puses, gan katra atsevišķi, gan sadarbojoties ar citām Augstajām Līgumslēdzējām
Pusēm, uzņemas šajā protokolā noteiktās saistības, lai mazinātu
sprādzienbīstamu kara palieku radīto risku un ietekmi pēckonflikta situācijās.
2. Šis Protokols
attiecas uz sprādzienbīstamām kara paliekām Augsto Līgumslēdzēju Pušu zemes
teritorijās, tostarp iekšējos ūdeņos.
3. Šis Protokols
piemērojams situācijās, kas izriet no konfliktiem, kuri aprakstīti Konvencijas
1. panta no 1. līdz 6. punktam, ievērojot 2001. gada
21. decembrī veiktos grozījumus.
4. Šī Protokola 3.,
4., 5., un 8. pants attiecas uz sprādzienbīstamām kara paliekām, kas nav
pašreizējās sprādzienbīstamas kara paliekas, kas noteiktas šī Protokola
2. panta 5. punktā.
2. pants
Definīcijas
Šajā protokolā:
1. Sprādzienbīstama
munīcija nozīmē parasto munīciju, kas satur sprāgstvielas, izņemot mīnas,
lamatmīnas/maskētas mīnas un citas ierīces, kuras definētas šīs Konvencijas II
Protokolā, kas grozīts 1996. gada 3. maijā.
2. Nesprāgusi munīcija nozīmē sprādzienbīstamu munīciju,
kura ir pielādēta, kurai ir aktivizēts detonators, kurai ir uzvilkts aizslēga
belzenis vai kura ir jebkādā citādā veidā sagatavota izmantošanai bruņotā
konfliktā. Tā var būt tikusi izšauta,
nomesta, palaista vai citādi raidīta un tai būtu vajadzējis sprāgt, taču tā
nav sprāgusi.
3. Pamesta
sprādzienbīstama munīcija nozīmē sprādzienbīstamu munīciju, kas nav tikusi
izmantota bruņotā konfliktā, un ko kāda militārā konfliktā iesaistīta puse
pametusi vai izmetusi izgāztuvē, un kas vairs neatrodas tās puses uzraudzībā,
kura to pametusi vai izmetusi izgāztuvē. Pamesta sprādzienbīstama munīcija var
un var nebūt pielādēta, tai var vai nevar būt aktivizēts
detonators, uzvilkts aizslēga belzenis, vai tā citādā veidā sagatavota
izmantošanai.
4.
Sprādzienbīstamas kara paliekas nozīmē nesprāgušu munīciju un pamestu
sprādzienbīstamu munīciju.
5. Pašreizējas
sprādzienbīstamas kara paliekas nozīmē nesprāgušu munīciju un pamestu
sprādzienbīstamu munīciju, kas pastāvējusi, pirms šis Protokols stājies spēkā
attiecībā uz Augstajām Līgumslēdzējām pusēm, kuru teritorijā tā atrodas.
3. pants
Sprādzienbīstamu
kara palieku neitralizācija, aizvākšana vai iznīcināšana
1. Katra Augstā
Līgumslēdzēja Puse un bruņotā konfliktā iesaistīta puse uzņemas šajā pantā
noteiktās saistības attiecībā uz visām sprādzienbīstamām kara paliekām tās
kontrolētajās teritorijās. Gadījumos, kad sprāgstošas munīcijas kļuvusi par
sprādzienbīstamām kara paliekām, taču tās lietotājs nekontrolē attiecīgo
teritoriju, pēc karadarbības beigām lietotājs nodrošina cita starpā, kur tas
iespējams, tehnisku, finansiālu, materiālu vai cilvēkresursu palīdzību
divpusēji vai caur trešo pusi, par kuru panākta kopēja vienošanās, tostarp ar
Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas vai ar citu attiecīgu organizāciju
palīdzību, lai veicinātu šādu sprādzienbīstamu kara palieku iezīmēšanu un
neitralizāciju, aizvākšanu vai iznīcināšanu.
2. Pēc karadarbības
beigām un cik vien ātri iespējams, katra Augstā Līgumslēdzēja Puse un bruņotā
konfliktā iesaistītā puse skartajās teritorijās iezīmē, neitralizē, aizvāc un
iznīcina sprāgstošās kara paliekas, kas atrodas tās kontrolē. Sprādzienbīstamu
kara palieku ietekmētām teritorijām, kas saskaņā ar šī panta 3. punktu
atzītas par tādām, kura rada nopietnu humānu risku, piešķirams prioritārs
statuss atmīnēšanai, palieku aizvākšanai un iznīcināšanai.
3. Pēc karadarbības
beigām, un cik vien ātri iespējams, katra Augstā Līgumslēdzēja Puse un bruņotā
konfliktā iesaistītā puse veic šādus pasākumus tās kontrolē esošās ietekmētās
teritorijās, lai samazinātu sprāgstošu kara palieku radīto risku:
(a) inspicē un
novērtē kara palieku radītos draudus;
(b) novērtē un
prioritizē iezīmēšanas, neitralizēšanas, aizvākšanas un iznīcināšanas vajadzības
un praktiskās iespējas;
(c) iezīmē un
neitralizē, aizvāc vai iznīcina sprādzienbīstamas kara paliekas;
(d) rīkojas, lai
piesaistītu resursus šo darbību veikšanai.
4. Veicot
iepriekšminētos pasākumus, Augstās Līgumslēdzējas Puses un bruņotā konfliktā iesaistītās
puses ievēro starptautiskās normas, tostarp Starptautisko stratēģiju mīnu
problēmas pārvarēšanai (International Mine Action Standards).
5. Vajadzības
gadījumā Augstās Līgumslēdzējas Puses sadarbojas gan savā starpā, gan ar citām
valstīm, atbilstošām reģionālām un starptautiskām organizācijām, un
nevalstiskām organizācijām, lai cita starpā sniegtu tehnisku, finansiālu,
materiālu palīdzību un cilvēkresursus, ieskaitot, kad vien apstākļi to ļauj,
kopīgas operācijas, kas nepieciešamas šī panta nosacījumu izpildei.
4. pants
Informācijas
reģistrēšana, uzglabāšana un pārsūtīšana/sniegšana
1. Augstās
Līgumslēdzējas Puses un bruņotā konfliktā iesaistītās puses, cik plaši vien
iespējams un ciktāl piepildāms, reģistrē un uzglabā informāciju par sprādzienbīstamas
munīcijas lietošanu vai pamešanu, lai veicinātu sprādzienbīstamu kara palieku
ātru iezīmēšanu, neitralizēšanu, aizvākšanu un iznīcināšanu, izglītošanu riska
mazināšanai un attiecīgas informācijas sniegšanu tai pusei, kura kontrolē
teritoriju, un šīs teritorijas civiliedzīvotājiem.
2. Augstās
Līgumslēdzējas Puses un bruņotā konfliktā iesaistītās puses, kuras izmantojušas
pamestu sprādzienbīstamu munīciju, kas varētu būt kļuvusi par sprādzienbīstamām
kara paliekām, karadarbībai beidzoties, nekavējoties un ciktāl izpildāms,
saskaņā ar šo pušu likumīgajām drošības interesēm, sniedz šādu informāciju
divpusēji vai ar tādas trešās puses palīdzību, par kuru panākta kopēja
vienošanās, tostarp ar Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzību pusei vai pusēm,
kas kontrolē skarto teritoriju vai, pēc lūguma, citām attiecīgām organizācijām,
kuras, kā pārliecinājusies informācijas sniedzēja puse, veic vai veiks
izglītošanu par risku un sprādzienbīstamu kara palieku iezīmēšanu,
neitralizēšanu, aizvākšanu vai iznīcināšanu ietekmētajās teritorijās.
3. Reģistrējot,
uzglabājot un pārsūtot/sniedzot šādu informāciju, Augstās Līgumslēdzējas Puses
ievēro Tehniskā pielikuma 1. daļu.
5. pants
Citi
piesardzības pasākumi civilās sabiedrības,
atsevišķu civiliedzīvotāju un civilo objektu aizsardzībai no
sprādzienbīstamu kara palieku izraisītā riska un sekām
1. Augstās
Līgumslēdzējas Puses un bruņotā konfliktā iesaistītās puses savā kontrolē
esošās un sprādzienbīstamu kara atlieku skartās teritorijās veic visus
iespējamos piesardzības pasākumus, lai aizsargātu civilo sabiedrību atsevišķus
civiliedzīvotājus un civilos objektus no sprādzienbīstamu kara palieku
izraisītā riska un sekām.
Iespējamie
piesardzības pasākumi ir tādi aizsargpasākumi, kurus iespējams praktiski
realizēt un piemērot, ņemot vērā konkrētos apstākļus, ieskaitot humānus un
militārus apsvērumus. Šie piesardzības pasākumi var ietvert brīdinājumus,
civiliedzīvotāju izglītošanu par riskiem, sprādzienbīstamu kara palieku skartu
teritoriju iezīmēšanu, nožogošanu un pārraudzību, kā noteikts Tehniskā
pielikuma 2. daļā.
6. pants
Nosacījumi
humāno misiju un organizāciju aizsardzībai no sprādzienbīstamu kara palieku
radītām sekām
1. Katra Augstā
Līgumslēdzēja Puse un bruņotajā konfliktā iesaistītā puse:
(a) ciktāl
iespējams, no sprādzienbīstamu kara palieku radītām sekām pasargā humānās
misijas un organizācijas, kas ar Augstās Līgumslēdzējas Puses vai bruņotā
konfliktā iesaistītās puses piekrišanu darbojas vai darbosies šīs puses
kontrolētā teritorijā;
(b) pēc šādu humāno
misiju un organizāciju pieprasījuma un ciktāl iespējams, sniedz informāciju par
visu tai zināmu sprādzienbīstamu kara palieku atrašanās vietu teritorijā, kur
darbosies vai darbojas humanitārā misija vai organizācija, kas pieprasījusi
informāciju.
2. Šī panta
nosacījumi neskar pastāvošās starptautiskās humānās tiesības vai citus šo jomu
reglamentējošus starptautiskos dokumentus, vai Apvienoto Nāciju Organizācijas
Drošības padomes lēmumus, kuri paredz lielāku aizsardzību.
7. pants
Palīdzība attiecībā
uz pastāvošajām sprāgstošām kara paliekām
1. Katrai Augstajai
Līgumslēdzējai Pusei ir tiesības vajadzības gadījumā lūgt un saņemt palīdzību
no citas Augstās Līgumslēdzējas Puses, no valstīm, kuras nav šīs Konvencijas
dalībvalstis, un no attiecīgām starptautiskām organizācijām un iestādēm, lai
risinātu sprādzienbīstamu kara palieku radītās problēmas.
2. Katra Augstā
Līgumslēdzēja Puse, ja vien tas iespējams, sniedz palīdzību, lai risinātu
sprādzienbīstamu kara palieku radītās problēmas kā nepieciešams un iespējams.
To darot, Augstās Līgumslēdzējas Puses ņem vērā arī šī Protokola humānos
mērķus, kā arī starptautiskās normas, tostarp Starptautisko stratēģiju mīnu
problēmas pārvarēšanai.
8. pants
Sadarbība un
palīdzība
1. Katra Augstā
Līgumslēdzēja Puse, ja vien tas iespējams, sniedz palīdzību sprādzienbīstamu
kara palieku iezīmēšanai un neitralizēšanai, to aizvākšanai vai iznīcināšanai,
civiliedzīvotāju izglītošanai par risku un citās saistītās darbībās, cita
starpā, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas, attiecīgu starptautisku,
reģionālu vai nacionālu organizāciju vai institūciju starpniecību, kā arī caur
Sarkanā Krusta starptautisko komiteju, nacionālajām Sarkanā Krusta un Sarkanā
Pusmēness biedrībām un to starptautisko federāciju, nevalstiskām organizācijām,
vai pamatojoties uz divpusēju vienošanos.
2. Katra Augstā
Līgumslēdzēja Puse, ja vien tas iespējams, sprādzienbīstamu kara palieku
upuriem nodrošina ārstēšanu, rehabilitāciju un sociālu un
ekonomisku reintegrāciju. Šādu palīdzību, cita starpā, var sniegt ar
Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas, starptautisku, reģionālu vai nacionālu
organizāciju vai institūciju starpniecību, kā arī caur Sarkanā Krusta
starptautisko komiteju, nacionālajām Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness
biedrībām un to starptautisko federāciju, nevalstiskajām organizācijām, vai
pamatojoties uz divpusēju vienošanos.
3. Katra Augstā
Līgumslēdzēja Puse, ja vien tas iespējams, līdzdarbojas trasta fondos Apvienoto
Nāciju Organizācijas sistēmas ietvaros, kā arī citos atbilstošos trasta fondos,
lai veicinātu palīdzības sniegšanu, kā paredz šis Protokols.
4. Katrai Augstajai
Līgumslēdzējai Pusei ir tiesības piedalīties pēc iespējas plašākā apmaiņā ar
aprīkojumu, ar materiālo, zinātnisko un tehnoloģisko informāciju, kas nepieciešama
šī Protokola izpildei, izņemot ar ieročiem saistītu tehnoloģiju. Augstās
Līgumslēdzējas Puses apņemas veicināt šādu apmaiņu saskaņā ar nacionālajiem
tiesību aktiem un neievieš pārmērīgus ierobežojumus atmīnēšanas aprīkojuma un
ar to saistītās tehnoloģiskās informācijas sniegšanai, ja tā vajadzīga humāniem
nolūkiem.
5. Katra Augstā
Līgumslēdzēja Puse apņemas sniegt informāciju attiecīgām Apvienoto Nāciju
Organizācijas izveidotām datubāzēm par pretmmīnu pasākumiem, it īpaši
informāciju par dažādiem līdzekļiem un tehnoloģijām sprādzienbīstamu kara
palieku neitralizēšanai, speciālistu reģistriem, profesionālajām organizācijām
un valstu kontaktpunktiem sprādzienbīstamu kara palieku neitralizēšanai, un
brīvprātīgi tehnisko informāciju par attiecīgiem sprādzienbīstamas munīcijas
veidiem.
6. Augstās
Līgumslēdzējas Puses var iesniegt ar attiecīgu informāciju pamatotus palīdzības
lūgumus Apvienoto Nāciju Organizācijas, citām attiecīgām iestādēm vai citām
valstīm. Šos lūgumus var iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas
ģenerālsekretāram, kurš tos pāradresē visām Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm un
attiecīgām starptautiskām organizācijām un nevalstiskām organizācijām.
7. Gadījumā, kad
lūgta Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzība, Apvienoto Nāciju Organizācijas
ģenerālsekretārs savu un Apvienoto Nāciju Organizācijas iespēju robežās var veikt
vajadzīgos pasākumus, lai novērtētu situāciju un sadarbībā ar lūgumu iesniegušo
Augsto Līgumslēdzēju Pusi un citām Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm, kuru
atbildība noteikta 3. pantā, ieteiktu sniegt atbilstošu palīdzību.
Ģenerālsekretārs var arī ziņot Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm par jebkuru šādu
novērtējumu, kā arī par lūgtās palīdzības veidu un apjomu, tostarp iespējamo
palīdzību no Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidotiem trasta fondiem.
9. pants
Vispārēji
aizsargpasākumi
1. Ņemot vērā
dažādus apstākļus un iespējas, katra Augstā Līgumslēdzēja Puse tiek rosināta
veikt vispārēja rakstura aizsargpasākumus, lai mazinātu sprādzienbīstamu kara
palieku daudzumu, tostarp, bet ne tikai pasākumus, kuri minēti Tehniskā
pielikuma 3. daļā.
2. Katra Augstā
Līgumslēdzēja Puse var brīvprātīgi apmainīties ar informāciju attiecībā uz tās
veiktajiem pasākumiem, lai sekmētu labāko paraugu iedibināšanu attiecībā uz šī
panta 1. daļu.
10. pants
Augsto
Līgumslēdzēju Pušu konsultācijas
1. Augstās
Līgumslēdzējas Puses apņemas sniegt konsultācijas un sadarboties cita ar citu
visos jautājumos, kas attiecas uz šī Protokola darbību. Šajā nolūkā Augstās
Līgumslēdzējas Puses rīko konferenci, par to vienojoties vairākumam, taču ne
mazāk, kā astoņpadsmit Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm.
2. Augsto
Līgumslēdzēju Pušu konferenču darbā ietilpst:
(a) šī Protokola
statusa un darbības pārskatīšana;
(b) tādu jautājumu apspriešana, kuri attiecas
uz šī protokola ieviešanu dalībvalstīs, tostarp uz valstu ikgadējiem pārskatiem
un informācijas aktualizēšanu;
(c) sagatavošanās
pārskata konferencēm.
3. Augsto
Līgumslēdzēju Pušu konferences izmaksas sedz Augstās Līgumslēdzējas Puses un
dalībvalstis, kuras nepiedalās konferencē atbilstoši attiecīgi pielāgotai
Apvienoto Nāciju Organizācijas vērtēšanas skalai.
11. pants
Atbilstība
1. Katra Augstā
Līgumslēdzēja Puse pieprasa, lai tās bruņotie spēki un atbilstošas iestādes vai
departamenti izstrādā attiecīgas instrukcijas un operatīvās procedūras un lai
tās personālsastāvs tiktu sagatavots atbilstīgi šī Protokola noteikumiem.
2. Augstās
Līgumslēdzējas Puses apņemas sniegt cita citai konsultācijas un abpusēji
sadarboties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra un citu
piemērotu starptautisku procedūru starpniecību, lai atrisinātu
jebkādas problēmas,
kas varētu rasties attiecībā uz šā Protokola noteikumu skaidrošanu un
piemērošanu.
Tehniskais pielikums
Šajā Tehniskajā
pielikumā iekļauti labākie paraugi rīcībai, kas vērsta uz šī Protokola 4., 5.
un 9. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Augstās Līgumslēdzējas Puses šo
Tehnisko pielikumu ievieš brīvprātīgi.
1. Ar nesprāgušu munīciju (NM) un pamestu
sprādzienbīstamu munīciju (PSM) saistītas informācijas reģistrēšana,
uzglabāšana un sniegšana:
(a) Informācijas
reģistrēšana: Dalībvalstij jācenšas pēc iespējas precīzāk reģistrēt šādu
informāciju par sprādzienbīstamu munīciju, kas var būt kļuvusi par PSM:
(i) tādu
teritoriju atrašanās vieta, kuras bijušas kā mērķzonas sprādzienbīstamas
munīcijas lietošanai;
(ii) aptuvens
sprādzienbīstamas munīcijas vienību skaits, kas pielietots (i) daļā minētajās
teritorijās;
(iii) (i)
apakšpunktā minētajās teritorijās lietotās sprādzienbīstamas munīcijas veids un
raksturs;
(iv) zināmās
un iespējamās NM vispārējā atrašanās vieta;
Ja dalībvalsts
militāru operāciju gaitā bijusi spiesta pamest sprādzienbīstamu munīciju, tai
jācenšas PSM atstāt, paveicot vajadzīgos drošības pasākumus, un par šo munīciju
reģistrēt šādu informāciju:
(v) PSM
atrašanās vieta;
(vi) aptuvens
PSM daudzums katrā noteiktā objektā:
(vii) PSM
veidi katrā noteiktā objektā.
(b) Informācijas
uzglabāšana: Ja dalībvalsts reģistrējusi informāciju saskaņā ar (a)
apakšpunktu, šī informācija uzglabājama tā, lai to pēc tam varētu iegūt un
sniegt saskaņā ar (c) apakšpunkta nosacījumiem;
(c) Informācijas
sniegšana: Informācija, kas reģistrēta un uzglabāta, kā paredzēts (a) un (b)
apakšpunktos, sniedzama saskaņā ar šādiem nosacījumiem un ņemot vērā
informācijas sniedzējas dalībvalsts drošības intereses un citas saistības:
(i) Saturs:
Sniegtajā
informācijā par NM jāiekļauj sīkas
ziņas par:
(1) Zināmās un
iespējamās NM vispārējo atrašanās vietu;
(2) mērķzonās
pielietotās sprādzienbīstamas munīcijas veidiem un aptuvenu vienību skaitu;
(3)
sprādzienbīstamās munīcijas atpazīšanas paņēmieniem, tostarp krāsu, lielumu un
formu, un citām attiecīgām pazīmēm;
(4) paņēmieni
sprādzienbīstamās munīcijas drošai likvidēšanai.
Sniegtajā
informācijā par PSM jāiekļauj sīkas ziņas par:
(5) PSM
atrašanās vietu;
(6) aptuvenu
PSM vienību skaitu katrā noteiktā objektā:
(7) PSM
veidiem katrā noteiktā objektā.
(8) PSM atpazīšanas paņēmieniem, tostarp krāsu,
lielumu un formu;
(9) PSM iepakojuma veidu un paņēmienus;
(10)gatavības pakāpi;
(11) visu PSM zonā zināmo lamatmīnu/maskētu mīnu
atrašanās vietu un raksturu;
ii) Saņēmējs:
informācija sniedzama pusei vai pusēm, kuras kontrolē skarto teritoriju, un
personām vai iestādēm, kuras, kā par to pārliecinājusies informācijas sniedzēja
dalībvalsts, skartajā teritorijā ir iesaistījusies vai iesaistīsies NM vai PSM
neitralizācijā un civiliedzīvotāju izglītošanā par NM vai PSM radītiem
draudiem;
iii)
Mehānisms: Dalībvalstij iespēju robežās jāizmanto informācijas sniegšanas mehānismi,
kas izveidoti starptautiskā vai vietējā mērogā, tādi kā UNMAS (Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretmīnu pasākumu dienests), IMSMA - (Informācijas pārvaldības sistēma pretmīnu pasākumiem), vai
citas profesionālas organizācijas, kuras informācijas sniedzēja dalībvalsts
uzskata par atbilstošām;
iv) Piemērota
laika izvēle: Informācija sniedzama pēc iespējas ātrāk, ievērojot tādus
faktorus, kā notiekošas militāras vai humānas operācijas skartajās teritorijās,
informācijas pieejamība un ticamība un attiecīgi drošības jautājumi;
2. Brīdinājumi, izglītošana par risku, iezīmēšana,
nožogošana un pārraudzība;
Galvenie
jēdzieni
(a) Brīdinājumi ir
precīza brīdinošas informācijas sniegšana civiliedzīvotājiem, lai mazinātu
draudus, ko skartajās teritorijās rada sprādzienbīstamas kara paliekas;
(b)
Civiliedzīvotāju izglītošanā par risku iekļaujamas izglītojošas programmas par
risku, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp skartajām kopienām, valdības
iestādēm un humānās palīdzības organizācijām, informējot skartās kopienas par
sprādzienbīstamu kara palieku radītajiem draudiem. Izglītojošām programmām par
risku parasti ir ilgtermiņa raksturs;
Labākie rīcības
paraugi brīdinājumu došanai un izglītošanai par risku
(c) Visām
brīdinājumu programmām un izglītošanas programmām, kur tas iespējams, jāņem
vērā noteicošās nacionālās un starptautiskās normas, tostarp Starptautiskā
stratēģija mīnu problēmas pārvarēšanai.
(d) Brīdinājumi un
izglītošanas programmas nodrošināmas skartajiem civiliedzīvotājiem, kuru skaitā
ietilpst civiliedzīvotāji zonās un apkārt zonām, kur atrodas sprādzienbīstamas
kara paliekas, un civiliedzīvotāji, kas pārvietojas cauri šādām zonām.
(e) Brīdinājumi
dodami pēc iespējas ātrāk atkarībā no apstākļiem un pieejamās informācijas.
Brīdinājumi un izglītošana par risku vienmēr jānodrošina skartajām kopienām cik
drīz vien iespējams.
(f) Konfliktā
iesaistītajām pusēm, ja tām trūkst resursu un prasmju, lai efektīvi veiktu
izglītošanu par risku, jāizmanto trešās puses, tādas kā starptautiskas organizācijas
un nevalstiskas organizācijas.
(g) Konfliktā
iesaistītajām pusēm, ja iespējams, jānodrošina papildu resursi brīdinājumiem un
izglītošanai par risku. Šāds nodrošinājums varētu iekļaut loģistikas atbalstu,
mācību materiālu izstrādi izglītošanai par risku, finanšu atbalstu un vispārēju
kartogrāfisku informāciju.
Sprādzienbīstamu
kara palieku skartas teritorijas iezīmēšana, nožogošana un pārraudzība
(h) Vietās, kur
atrodas sprādzienbīstamas kara paliekas, konfliktā iesaistītajām pusēm konflikta
gaitā un pēc tā cik drīz un cik plaši vien iespējams jāpanāk, ka
sprādzienbīstamu kara palieku skartās zonas tiek iezīmētas, nožogotas un
uzraudzītas saskaņā ar zemāk minētiem nosacījumiem, tā liedzot piekļuvi
civiliedzīvotājiem:
(i) Iespējami
bīstamo zonu iezīmēšanai lietojamas brīdinājuma zīmes, kas marķētas ar
paņēmieniem, kuri attiecīgās zonas iedzīvotājiem viegli atpazīstami. Zīmēm un
citam bīstamās zonas marķējumam jābūt pēc iespējas labāk saredzamam, izlasāmam,
izturīgam un noturīgam pret vides ietekmi, un tam skaidri jānorāda, kura puse
aiz iezīmētās robežlīnijas uzskatāma par nesprāgušu kara palieku skartu zonu un
kura puse uzskatāma par drošu.
(j) Izveidojama
attiecīga iestāde, kuras pienākums ir pārraudzīt un uzturēt pastāvīgās un
pagaidu marķējuma sistēmas, kas saskaņotas ar nacionālajām un vietējām riska
izglītošanas programmām.
3. Vispārēji aizsargpasākumi
Ciktāl iespējams un
ja vajadzīgs dalībvalstīm, kas ražo vai iegādājas sprādzienbīstamu munīciju,
jācenšas panākt, ka sprāgstoša munīcijas ekspluatācijas laikā tiek ieviesti un
ievēroti šādi pasākumi:
(a) Munīcijas
ražošanas vadība
(i) Ražošanas
process izveidojams tā, lai sasniegtu pēc iespējas augstāku munīcijas
uzticamību.
(ii) Ražošanas
procesiem veicami sertificēti kvalitātes kontroles pasākumi.
(iii)
Sprādzienbīstamas munīcijas ražošanas gaitā piemērojama kvalitātes
nodrošinājuma sistēma, kas sertificēti saskaņā ar starptautiski atzītiem
standartiem.
(iv)
Pieņemšanas izmēģinājumi veicami kā izmēģinājumi ar kaujas šaušanu noteiktos
apstākļos vai piemērojot citas apstiprinātas metodes.
(v)
Sprādzienbīstamas munīcijas pārsūtīšanas/pārvietošanas un nodošanas laikā
jāievēro augstas drošības normas.
(b) Munīcijas
apsaimniekošana
Lai
sprādzienbīstamai munīcijai nodrošinātu pēc iespējas lielāku ilgtermiņa
uzticamību, dalībvalstis tiek rosinātas piemērot labās prakses paraugus un
operatīvās procedūras attiecībā uz šādas munīcijas uzglabāšanu, transportēšanu,
uzglabāšanu lauka apstākļos un rīkošanos ar to saskaņā ar šādiem norādījumiem.
(i) Ja vajadzīgs,
sprādzienbīstama munīcija uzglabājama drošās telpās vai atbilstošos
konteineros, kas nepieciešamības gadījumā aizsargā sprāgstošu munīciju un tās
sastāvdaļas mākslīgas atmosfēras apstākļos.
(ii) Dalībvalstij
jātransportē sprāgstoša munīcija uz un no ražotnēm, noliktavām un lauka tādā
veidā, lai pēc iespējas mazinātu sprādzienbīstamās munīcijas bojājumus.
(iii) Ja vajadzīgs,
uzkrājot un transportējot sprādzienbīstamu munīciju, dalībvalstij jāizmanto
atbilstoši konteineri un mākslīgas atmosfēras apstākļi.
(iv) Sprādzienu
draudi uzkrājumu glabātuvēs samazināmi, tās atbilstoši iekārtojot.
(v) Dalībvalstīm
jāpiemēro atbilstoša sprādzienbīstamās munīcijas uzskaites, izsekošanas un
izmēģināšanas kārtība, kas iekļauj ziņas par katras sprādzienbīstamās munīcijas
vienības numuru, partiju, sēriju, un informāciju par to, kur sprāgstošā
munīcija atradusies, kādos apstākļos glabāta un kādai vides ietekmei tikusi
pakļauta.
(vi) Ja vajadzīgs,
regulāri jāveic uzkrātās sprādzienbīstamās munīciju izmēģinājumi, šaujot kaujas
apstākļos, lai nodrošinātu vēlamo munīcijas funkcionēšanu.
(vii) Uzkrātās
sprādzienbīstamās munīcijas mezglu daļām, ja vajadzīgs, veicami laboratorijas
izmeklējumi, lai nodrošinātu vēlamo munīcijas funkcionēšanu.
(viii) Lai uzturētu
sprādzienbīstamās munīcijas uzkrājumu uzticamību, reaģējot uz iegūto
informāciju par uzskaiti, izsekošanu un izmēģinājumu kārtību, vajadzības
gadījumā jāveic atbilstoši pasākumi, tostarp korekcijas aplēsēs par
prognozējamo munīcijas glabāšanas laiku.
(c) Apmācība
Lai nodrošinātu
sprādzienbīstamās munīcijas uzticamu darbību atbilstoši tās nolūkam, svarīgs
faktors ir pienācīga apmācība personālam, kas rīkojas ar sprādzienbīstamo
munīciju un ir iesaistīts tās transportēšanā un lietošanā. Tādēļ dalībvalstīm
jāapstiprina un jāuztur atbilstošas mācību programmas, tā panākot, ka personāls
tiek pienācīgi apmācīts par munīciju, ar kuru tam būs nepieciešams saskarties.
(d) Nodošana
Dalībvalstij, kas
paredzējusi nodot sprāgstošu munīciju citai dalībvalstij, kurai līdz šim nav
piederējusi tāda veida sprādzienbīstama munīcija, jācenšas panākt, lai
saņēmējai dalībvalstij būtu iespēja pareizi uzglabāt, uzturēt un lietot šo
sprādzienbīstamo munīciju.
(e) Turpmākā
ražošana
Lai sasniegtu
visaugstāko iespējamo munīcijas uzticamību, dalībvalstij jāapzina paņēmieni un
līdzekļi, lai paaugstinātu tādas sprādzienbīstamas munīcijas uzticamību, kuru
tā paredzējusi ražot vai iegādāties.
Ārlietu ministrs |
Valsts sekretārs |
Juridiskā dienesta vadītājs |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
M.Riekstiņš |
A.Teikmanis |
I. Mangule |
E.Vijupe |
I.Jirgensone |
13.01.09. 11:05
3035
I.Jirgensone
67016156;Ieva.jirgensone@mfa.gov.lv
PROTOCOL ON EXPLOSIVE REMNANTS OF WAR (PROTOCOL V)
The High
Contracting Parties,
Recognising the serious
post-conflict humanitarian problems caused by explosive remnants of war,
Conscious of the need to
conclude a Protocol on post-conflict remedial measures of a generic nature in
order to minimise the risks and effects of explosive remnants of war,
And willing to address generic
preventive measures, through voluntary best practices specified in a Technical
Annex for improving the reliability of munitions, and therefore minimising the
occurrence of explosive remnants of war,
Have agreed as
follows:
Article 1
General
provision and scope of application
1.
In
conformity with the Charter of the United Nations and of the rules of the
international law of armed conflict applicable to them, High Contracting
Parties agree to comply with the obligations specified in this Protocol, both
individually and in co-operation with other High Contracting Parties, to
minimize the risks and effects of explosive remnants of war in post-conflict
situations.
2.
This
Protocol shall apply to explosive remnants of war on the land territory
including internal waters of High Contracting Parties.
3.
This
Protocol shall apply to situations resulting from conflicts referred to in
Article 1, paragraphs 1 to 6, of the Convention, as amended on 21 December
2001.
4.
Articles
3, 4, 5 and 8 of th
is Protocol apply to explosive remnants of war other than
existing explosive remnants of war as defined in Article 2, paragraph 5 of this
Protocol.
Article 2
Definitions For the purpose of this
Protocol,
1.
Explosive ordnance means conventional munitions containing explosives, with the exception
of mines, booby traps and other devices as defined in Protocol II of this
Convention as amended on 3 May 1996.
2.
Unexploded ordnance means explosive ordnance that has been primed, fused, armed, or
otherwise prepared for use and used in an armed conflict It may have been
fired, dropped, launched or projected and should have exploded but failed to do
so.
3.
Abandoned explosive ordnance means explosive ordnance that has not been used during
an armed conflict, that has been left behind or dumped by a party to an armed
conflict, and which is no longer under control of the party that left it behind
or dumped it. Abandoned explosive ordnance may or may not have been primed,
fused, armed or otherwise prepared for use.
4.
Explosive remnants of war means unexploded ordnance and abandoned explosive
ordnance.
5.
Existing explosive remnants of war means unexploded ordnance and abandoned
explosive ordnance that existed prior to the entry into force of this Protocol
for the High Contracting Party on whose territory it exists.
Article 3
Clearance,
removal or destruction of explosive remnants of war
1.
Each
High Contracting Party and party to an armed conflict shall bear the
responsibilities set out in this Article with respect to all explosive remnants
of war in territory under its control. In cases where a user of explosive
ordnance which has become explosive remnants of war, does not exercise control
of the territory, the user shall, after the cessation of active hostilities,
provide where feasible, inter alia technical, financial, material or
human resources assistance, bilaterally or through a mutually agreed third
party, including inter alia through the United Nations system or other
relevant organizations, to facilitate the marking and clearance, removal or
destruction of such explosive remnants of war.
2.
After
the cessation of active hostilities and as soon as feasible, each High
Contracting Party and party to an armed conflict shall mark and clear, remove
or destroy explosive remnants of war in affected territories under its control.
Areas affected by explosive remnants of war which are assessed pursuant to
paragraph 3 of this Article as posing a serious humanitarian risk shall be
accorded priority status for clearance, removal or destruction.
3. After the
cessation of active hostilities and as soon as feasible, each High
Contracting Party and party to an armed conflict shall take the following
measures in
affected territories under its control, to reduce the risks posed by explosive
remnants
of war:
(a)
survey
and assess the threat posed by explosive remnants of war;
(b)
assess
and prioritize needs and practicability in terms of marking and clearance,
removal or destruction;
(c)
mark
and clear, remove or destroy explosive remnants of war;
(d)
take
steps to mobilize resources to carry out these activities.
4.
In
conducting the above activities High Contracting Parties and parties to an
armed conflict shall take into account international standards, including the
International Mine Action Standards.
5.
High
Contracting Parties shall co-operate, where appropriate, both among themselves
and with other states, relevant regional and international organizations and
non-governmental organizations on the provision of inter alia technical,
financial, material and human resources assistance including, in appropriate
circumstances, the undertaking of joint operations necessary to fulfil the
provisions of this Article.
Article
4
Recording,
retaining and transmission of information
1.
High
Contracting Parties and parties to an armed conflict shall to the maximum
extent possible and as far as practicable record and retain information on the
use of explosive ordnance or abandonment of explosive ordnance, to facilitate
the rapid marking and clearance, removal or destruction of explosive remnants
of war, risk education and the provision of relevant information to the party
in control of the territory and to civilian populations in that territory.
2.
High
Contracting Parties and parties to an armed conflict which have used or
abandoned explosive ordnance which may have become explosive remnants of war
shall, without delay after the cessation of active hostilities and as far as
practicable, subject to these parties legitimate security interests, make
available such information to the party or parties in control of the affected
area, bilaterally or through a mutually agreed third party including inter
alia the United Nations or, upon request, to other relevant organizations
which the party providing the information is satisfied are or will be
undertaking risk education and the marking and clearance, removal or
destruction of explosive remnants of war in the affected area.
3.
In
recording, retaining and transmitting such information, the High Contracting
Parties should have regard to Part 1 of the Technical Annex.
Article 5
Other
precautions for the protection of the civilian population, individual civilians
and civilian objects from the risks and effects of explosive remnants of war
1.
High Contracting Parties and parties to an armed conflict shall take all
feasible precautions in the territory under their control affected by explosive
remnants of war to protect the civilian population, individual civilians and
civilian objects from the risks and effects of explosive remnants of war. Feasible
precautions are those precautions which are practicable or practicably
possible, taking into account all circumstances ruling at the time, including
humanitarian and military considerations. These precautions may include
warnings, risk education to the civilian population, marking, fencing and
monitoring of territory affected by explosive remnants of war, as set out in
Part 2 of the Technical Annex.
Article 6
Provisions for the protection
of humanitarian missions and organizations from the effects of explosive
remnants of war
1. Each High Contracting Party and
party to an armed conflict shall:
(a)
Protect,
as far as feasible, from the effects of explosive remnants of war, humanitarian
missions and organizations that are or will be operating in the area under the
control of the High Contracting Party or party to an armed conflict and with
that partys consent.
(b)
Upon
request by such a humanitarian mission or organization, provide, as far as
feasible, information on the location of all explosive remnants of war that it
is aware of in territory where the requesting humanitarian mission or
organization will operate or is operating.
2. The provisions of this Article are without prejudice to existing
International
Humanitarian Law or other international instruments as applicable or decisions
by the
Security Council of the United Nations which provide for a higher level of
protection.
Article 7
Assistance
with respect to existing explosive remnants of war
1.
Each
High Contracting Party has the right to seek and receive assistance, where
appropriate, from other High Contracting Parties, from states non-party and
relevant international organizations and institutions in dealing with the
problems posed by existing explosive remnants of war.
2.
Each
High Contracting Party in a position to do so shall provide assistance in
dealing with the problems posed by existing explosive remnants of war, as
necessary and feasible. In so doing, High Contracting Parties shall also take
into account the humanitarian objectives of this Protocol, as well as
international standards including the International Mine Action Standards.
Article 8
Co-operation and assistance
1.
Each
High Contracting Party in a position to do so shall provide assistance for the
marking and clearance, removal or destruction of explosive remnants of war, and
for risk education to civilian populations and related activities inter alia
through the United Nations system, other relevant international, regional or
national organizations or institutions, the International Committee of the Red
Cross, national Red Cross and Red Crescent societies and their International
Federation, non-governmental organizations, or on a bilateral basis.
2.
Each
High Contracting Party in a position to do so shall provide assistance for the
care and rehabilitation and social and economic reintegration of victims of
explosive remnants of war. Such assistance may be provided inter alia through
the United Nations system, relevant international, regional or national
organizations or institutions, the International Committee of the Red Cross,
national Red Cross and Red Crescent societies and their International
Federation, non-governmental organizations, or on a bilateral basis.
3.
Each
High Contracting Party in a position to do so shall contribute to trust funds
within the United Nations system, as well as other relevant trust funds, to
facilitate the provision of assistance under this Protocol.
4.
Each
High Contracting Party shall have the right to participate in the fullest
possible exchange of equipment, material and scientific and technological
information other than weapons related technology, necessary for the
implementation of this Protocol. High Contracting Parties undertake to
facilitate such exchanges in accordance with national legislation and shall not
impose undue restrictions on the provision of clearance equipment and related
technological information for humanitarian purposes.
5.
Each
High Contracting Party undertakes to provide information to the relevant
databases on mine action established within the United Nations system,
especially information concerning various means and technologies of clearance
of explosive remnants of war, lists of experts, expert agencies or national
points of contact on clearance of explosive remnants of war and, on a voluntary
basis, technical information on relevant types of explosive ordnance.
6.
High
Contracting Parties may submit requests for assistance substantiated by
relevant information to the United Nations, to other appropriate bodies or to
other states. These requests may be submitted to the Secretary-General of the
United Nations, who shall transmit them to all High Contracting Parties and to
relevant international organizations and non-governmental organizations.
7.
In
the case of requests to the United Nations, the Secretary-General of the United
Nations, within the resources available to the Secretary-General of the United
Nations, may take appropriate steps to assess the situation and in co-operation
with the requesting High Contracting Party and other High Contracting Parties
with responsibility as set out in Article 3 above, recommend the appropriate
provision of assistance. The Secretary-General may also report to High
Contracting Parties on any such assessment as well as on the type and scope of
assistance required, including possible contributions from the trust funds
established within the United Nations system.
Article 9
Generic preventive measures
1.
Bearing
in mind the different situations and capacities, each High Contracting Party is
encouraged to take generic preventive measures aimed at minimizing the
occurrence of explosive remnants of war, including, but not limited to, those
referred to in part 3 of the Technical Annex.
2.
Each
High Contracting Party may, on a voluntary basis, exchange information related
to efforts to promote and establish best practices in respect of paragraph 1 of
this Article.
Article 10
Consultations
of High Contracting Parties
1. The High Contracting Parties undertake to
consult and co-operate with each other on all issues related to the operation of
this Protocol. For this purpose, a Conference of High Contracting Parties shall
be held as agreed to by a majority, but no less than eighteen High Contracting
Parties.
2. The work of the conferences of High Contracting Parties shall
include:
(a)
review
of the status and operation of this Protocol;
(b)
consideration
of matters pertaining to national implementation of this Protocol, including
national reporting or updating on an annual basis.
(c)
preparation
for review conferences.
3. The costs of the Conference of High Contracting Parties shall be
borne by the
High Contracting Parties and States not parties participating in the
Conference, in
accordance with the United Nations scale of assessment adjusted appropriately.
Article 11 Compliance
1.
Each
High Contracting Party shall require that its armed forces and relevant
agencies or departments issue appropriate instructions and operating procedures
and that its personnel receive training consistent with the relevant provisions
of this Protocol.
2.
The
High Contracting Parties undertake to consult each other and to co-operate with
each other bilaterally, through the Secretary-General of the United Nations or
through other appropriate international procedures, to resolve any problems
that may arise with regard to the interpretation and application of the
provisions of this Protocol.
Technical Annex
This Technical Annex contains suggested best
practice for achieving the objectives contained in Articles 4, 5 and 9 of this
Protocol. This Technical Annex will be implemented by High Contracting Parties
on a voluntary basis.
1. Recording, storage and
release of information for Unexploded Ordnance (UXO) and Abandoned Explosive
Ordnance (AXO)
(a) Recording of information: Regarding explosive ordnance which
may have
become UXO a State should endeavour to record the following information as
accurately as possible:
(i) the location of areas targeted using explosive ordnance;
(ii) the approximate number of explosive ordnance used in the areas
under (i);
(iii) the type and nature of explosive ordnance used in areas under (i);
(iv) the general location of known and probable UXO;
Where a State has been obliged to abandon
explosive ordnance in the course of operations, it should endeavour to leave
AXO in a safe and secure manner and record information on this ordnance as
follows:
(v)
the location of AXO;
(vi)
the approximate amount of AXO at each specific site;
(vii) the types of AXO at each specific site.
(b)
Storage
of information: Where a State has recorded information in accordance with
paragraph (a), it should be stored in such a manner as to allow for its
retrieval and subsequent release in accordance with paragraph (c).
(c)
Release
of information: Information recorded and stored by a State in accordance with
paragraphs (a) and (b) should, taking into account the security interests and
other obligations of the State providing the information, be released in
accordance with the following provisions:
(i) Content:
On UXO the released information should contain
details on:
(1)
the
general location of known and probable UXO;
(2)
the
types and approximate number of explosive ordnance used in the targeted areas;
(3)
the
method of identifying the explosive ordnance including colour, size and shape
and other relevant markings;
(4)
the
method for safe disposal of the explosive ordnance.
On
AXO the released information should contain details on:
(5)
the
location of the AXO;
(6)
the
approximate number of AXO at each specific site;
(7)
the
types of AXO at each specific site;
(8)
the
method of identifying the AXO, including colour, size and shape;
(9)
information
on type and methods of packing for AXO;
(10)
state
of readiness;
(11) the location and nature of any
booby traps known to be present in
the area of AXO.
ii) Recipient: The
information should be released to the party or parties in control of the
affected territory and to those persons or institutions that the releasing
State is satisfied are, or will be, involved in UXO or AXO clearance in the
affected area, in the education of the civilian population on the risks of UXO
or AXO.
iii) Mechanism: A State should, where feasible, make use of those
mechanisms established internationally or locally for the release of
information, such as through UNMAS, IMSMA, and other expert agencies, as
considered appropriate by the releasing State.
iv) Timing: The information should be released as soon as
possible, taking into account such matters as any ongoing military and
humanitarian operations in the affected areas, the availability and reliability
of information and relevant security issues.
2.
Warnings, risk education, marking, fencing and monitoring
Key terms
(a)
Warnings
are the punctual provision of cautionary information to the civilian
population, intended to minimise risks caused by explosive remnants of war in
affected territories.
(b)
Risk
education to the civilian population should consist of risk education
programmes to facilitate information exchange between affected communities,
government authorities and humanitarian organisations so that affected
communities are informed about the threat from explosive remnants of war. Risk
education programmes are usually a long term activity.
Best practice elements of
warnings and risk education
(c)
All
programmes of warnings and risk education should, where possible, take
into account prevailing national and international standards, including the
International Mine Action Standards.
(d)
Warnings
and risk education should be provided to the affected civilian population which
comprises civilians living in or around areas containing explosive remnants of
war and civilians who transit such areas.
(e)
Warnings
should be given, as soon as possible, depending on the context and the
information available. A risk education programme should replace a warnings
programme as soon as possible. Warnings and risk education always should be
provided to the affected communities at the earliest possible time.
(f)
Parties
to a conflict should employ third parties such as international organisations
and non-governmental organisations when they do not have the resources and
skills to deliver efficient risk education.
(g)
Parties
to a conflict should, if possible, provide additional resources for warnings
and risk education. Such items might include: provision of logistical support,
production of risk education materials, financial support and general
cartographic information.
Marking, fencing, and
monitoring of an explosive remnants of war affected area
(h)
When possible, at any time during the course of a conflict and
thereafter, where explosive remnants of war exist the parties to a conflict
should, at the earliest possible time and to the maximum extent possible,
ensure that areas containing explosive remnants of war are marked, fenced and
monitored so as to ensure the effective exclusion of civilians, in accordance
with the following provisions.
(i) Warning
signs based on methods of marking recognised by the affected community should
be utilised in the marking of suspected hazardous areas. Signs and other
hazardous area boundary markers should as far as possible be visible, legible,
durable and resistant to environmental effects and should clearly identify
which side of the marked boundary is considered to be within the explosive
remnants of war affected area and which side is considered to be safe.
(j)
An appropriate structure should be put in place with responsibility for
the monitoring and maintenance of permanent and temporary marking systems,
integrated with national and local risk education programmes.
3. Generic preventive measures
States producing or procuring explosive
ordnance should to the extent possible and as appropriate endeavour to ensure
that the following measures are implemented and respected during the life-cycle
of explosive ordnance.
(a) Munitions manufacturing management
(i) Production processes
should be designed to achieve the greatest reliability of munitions.
(ii) Production
processes should be subject to certified quality control measures.
(iii) During the production of explosive
ordnance, certified quality assurance standards that are internationally
recognised should be applied.
(iv) Acceptance testing should be conducted through live-fire testing
over a range of conditions or through other validated procedures.
(v) High reliability standards should be required in the course of
explosive ordnance transactions and transfers.
(b) Munitions management
In order to ensure the best possible long-term
reliability of explosive ordnance, States are encouraged to apply best practice
norms and operating procedures with respect to its storage, transport, field
storage, and handling in accordance with the following guidance.
(i) Explosive ordnance, where necessary,
should be stored in secure
facilities or appropriate containers that
protect the explosive ordnance and its components in a controlled atmosphere,
if necessary.
(ii) A State should transport explosive ordnance to and from
production facilities, storage facilities and the field in a manner that minimises
damage to the explosive ordnance.
(iii) Appropriate containers
and controlled environments, where necessary, should be used by a State when
stockpiling and transporting explosive ordnance.
(iv) The risk of explosions in
stockpiles should be minimised by the use of appropriate stockpile
arrangements.
(v) States should apply appropriate
explosive ordnance logging, tracking
and testing procedures, which should include
information on the date of manufacture of each number, lot or batch of
explosive ordnance, and information on where the explosive ordnance has been,
under what conditions it has been stored, and to what environmental factors it
has been exposed.
(vi) Periodically, stockpiled explosive ordnance should undergo,
where appropriate, live-firing testing to ensure that munitions function as
desired.
(vii) Sub-assemblies of stockpiled explosive
ordnance should, where
appropriate, undergo laboratory testing to
ensure that munitions function as desired.
(viii) Where necessary, appropriate action,
including adjustment to the expected shelf-life of ordnance, should be taken as
a result of
information acquired by logging, tracking and
testing procedures, in order to maintain the reliability of stockpiled
explosive ordnance.
(c) Training
The proper training of all personnel involved
in the handling, transporting and use of explosive ordnance is an important
factor in seeking to ensure its reliable operation as intended. States should
therefore adopt and maintain suitable training programmes to ensure that
personnel are properly trained with regard to the munitions with which they
will be required to deal.
(d) Transfer
A State planning to transfer explosive ordnance
to another State that did not previously possess that type of explosive ordnance
should endeavour to ensure that the receiving State has the capability to
store, maintain and use that explosive ordnance correctly.
(e) Future production
A State should examine ways and means of
improving the reliability of explosive ordnance that it intends to produce or
procure, with a view to achieving the highest possible reliability.
Ārlietu ministrs |
Valsts sekretārs |
Juridiskā dienesta vadītājs |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
M.Riekstiņš |
A.Teikmanis |
I. Mangule |
E.Vijupe |
I.Jirgensone |
13.01.09. 11:05
3723
I.Jirgensone
67016156; Ieva.jirgensone@mfa.gov.lv
Likumprojekta
Par Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu
vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus
postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 5.protokolu anotācija
I.
Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|||||||||||
1. Atsauce uz
Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas
dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta
projektu |
2006. gada Ārlietu ministrijas apstiprinātajās ārpolitikas
pamatnostādnēs 2006.-2010.gadam tiek norādīts, ka arvien pieaugošajā pasaules
globalizācijā un integrācijā katras valsts un sabiedrības attīstība un
labklājība ir tieši atkarīgas no to spējas efektīvi darboties starptautiskajā
laukā. Viens no Latvijas drošības politikas svarīgākajiem elementiem ir
atbildīga rīcība un starptautisko saistību un normu ievērošana bruņojuma
kontroles un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jomā. Līdz ar to
Latvijas pievienošanās starptautiskam humanitāro tiesību instrumentam ir
solis pretim šo principu īstenošanai. |
||||||||||
2. Pašreizējās
situācijas raksturojums |
Latvija kā ANO dalībvalsts 1993.gada 4. jūlijā kļuva par 1980.gada
10.oktobra Konvencijas par tādu
konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus
var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir
neselektīva darbība (Latvijas Vēstnesis, 24.12.1997, nr. 341), kā arī tās
protokolu: I protokols Par neatklājamām šķembām; II grozītais protokols Par mīnu, lamatu mīnu un citu ierīču
lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu; III protokols Par aizdedzinošu ieroču lietošanas aizliegšanu vai
ierobežošanu; IV protokols Par redzi afektējošiem lāzerieročiem, dalībvalsti. (Konvencijas
grozījumi publicēti laikrakstā Latvijas Vēstnesis 01.04.2003. Nr.50) V protokols
(turpmāk tekstā Protokols) par sprādzienbīstamām kara paliekām ir jaunākais
Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai
ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus
postījumus vai kam ir neselektīva darbība (turpmāk Konvencija), protokols.
Protokols stājās
spēkā 2006.gada 12.novembrī Konvencijas 3. Pārskata konferences laikā.
Protokola mērķis
ir novērst risku, ko civiliedzīvotājiem rada valstu rīcībā esoša, kā arī
konfliktu rezultātā paliekoša nesprāgusī munīcija.
Eiropas Savienība kopīgajos paziņojumos vairākkārt aicinājusi visas
Konvencijas dalībvalstis bez kavēšanās pievienoties minētajam Protokolam. Konvencijas 3. Pārskata konferencē 2006.gadā apstiprinātais
Konvencijas visaptverošais rīcības plāns paredz, ka līdz 2011.gadam
Konvencijas dalībvalstis pieliks visas pūles, lai pievienotos visiem tās
protokoliem. Latvija līdz šim
brīdim ir pievienojusies četriem no Konvencijas protokoliem.
|
||||||||||
3. Normatīvā akta
projekta būtība |
Likumprojekts Par Konvencijas par tādu konkrētu parasto
ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par
ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība,
5.protokolu paredz šī protokola pieņemšanu un apstiprināšanu.
Protokols uzliek bruņotā konfliktā iesaistītām valstīm par pienākumu: - uzņemties
saistības attiecībā uz visām sprādzienbīstamām kara paliekām tās
kontrolētajās teritorijās. Gadījumos, kad sprāgstoša munīcija kļuvusi par
sprāgstošām kara paliekām, taču tās lietotājs nekontrolē attiecīgo
teritoriju, pēc karadarbības beigām lietotājs nodrošina cita starpā, kur tas
iespējams, tehnisku, finansiālu, materiālu vai cilvēkresursu palīdzību
divpusēji vai caur trešo pusi, par kuru panākta kopēja vienošanās, tostarp ar
ANO sistēmas vai ar citu attiecīgu organizāciju palīdzību, lai veicinātu šādu
sprāgstošu kara palieku iezīmēšanu un neitralizāciju, aizvākšanu vai
iznīcināšanu. - veikt
nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu civiliedzīvotājus no nesprāgušās
munīcijas, tostarp veikt sprādzienbīstamu kara palieku skarto teritoriju
iežogošanu un novērošanu, veikt izglītošanu par risku un sprādzienbīstamu kara
palieku iezīmēšanu, neitralizēšanu, aizvākšanu vai iznīcināšanu skartajās
teritorijās; - iespēju robežās
reģistrēt un uzglabāt informāciju par sprādzienbīstamas munīcijas lietošanu
vai pamešanu, lai veicinātu sprādzienbīstamu kara palieku ātru iezīmēšanu,
neitralizēšanu, aizvākšanu un iznīcināšanu, izglītošanu riska mazināšanai un
sniegt attiecīgu informāciju tai pusei, kura kontrolē teritoriju, un šīs
teritorijas civiliedzīvotājiem. No Protokola neizriet retroaktīvas saistības, tas neattiecas uz konfliktiem, kas notikuši
pirms tā stāšanās spēkā, līdz ar to no Pirmā un Otrā pasaules kara Latvijas
teritorijā palikušās
sprādzienbīstamās kara paliekas un problēmas ar to likvidēšanu nav
saistāmas ar Protokola izpildi. Tomēr Protokola 7.pants paredz, ka līgumslēdzēj- valstis ir tiesīgas
lūgt palīdzību trešajām valstīm, lai risinātu ar nesprāgušo munīciju, kas jau atrodas to teritorijā,
likvidāciju saistītās problēmas. |
||||||||||
4. Cita informācija |
Šobrīd 51 valsts, tai skaitā 20 Eiropas Savienības dalībvalstis, ir
ratificējušas Protokolu. Jāņem vērā, ka gan Igaunija, gan Lietuva, kuras
atrodas līdzīgā situācijā ar sprādzienbīstamām kara paliekām, ir
ratificējušas Protokolu. Arī ASV ir paziņojusi, ka ASV Senāts ir devis piekrišanu Protokola
ratifikācijai. Ik gadu notiek Protokola dalībvalstu konferences, lai pārskatītu tā
izpildes gaitu. Šis Protokols attiecas uz sprādzienbīstamām kara paliekām Augsto
Līgumslēdzēju Pušu zemes teritorijās, tostarp iekšējos ūdeņos. Tas ir
attiecināms tieši uz Latvijas Republikas teritoriju un tās iekšējiem ūdeņiem.
|
||||||||||
II.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības
un tautsaimniecības attīstību |
|||||||||||
1. Vispārējā
ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām |
Nav attiecināms |
||||||||||
2. Ekonomiskā
ietekme: 2.1.
makroekonomiskā vide; 2.2. preču un
pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un
importa apjoms; 2.5. konkurences
apstākļi; 2.6. jauninājumi un
pētījumi; 2.7. augstākā
resursu izmantošanas efektivitāte |
Nav attiecināms |
||||||||||
3. Ietekme uz
uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu
komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām |
Nav attiecināms |
||||||||||
4. ietekme uz
administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām |
Nav attiecināms |
||||||||||
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās
situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība |
Nav attiecināms |
||||||||||
6. Ietekme uz vidi: 6.1.dabas resursu
lietošana; 6.2. ietekme uz
piesārņošanu vielu emisiju vidē; 6.3. darbības
radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu
produktu ražošana; 6.5. ietekme uz
īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz
īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida
piesārņojuma emisija vidē |
Nav attiecināms |
||||||||||
7. Cita ietekme |
Ar Latvijas pievienošanos Konvencijas V Protokolam saistību izpildei
tiktu mazināts sprādzienbīstamu kara palieku radītais risks un ietekme pēc
konflikta situācijās. Līdz ar to tiktu veicināta valsts civiliedzīvotāju
drošība un aizsardzība no karadarbības radītām sekām. Protokola izpildei netiek plānotas papildus darbības, jo Protokola
darbība attiecināma uz laiku, ja bruņots konflikts tiktu veikts pēc šī
Protokola stāšanās spēkā. Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija
veiks izpēti normatīvo aktu bāzē, kas jau regulē Konvencijas izpildi,
papildinot to ar Protokolā noteiktajām saistībām. Latvija kā ANO dalībvalsts saskaņā ar tās Statūtiem vienmēr izskata
iespēju sniegt palīdzību valstīm, kas to pieprasījušas. Palīdzības sniegšana tiek vērtēta
individuāli pēc pieprasījuma specifikācijas un finansējuma pieejamības
Latvijā. Protokola 4., 5. un 9. pantā noteikto mērķu sasniegšanai ir izstrādāts Protokola Tehniskais pielikums, kuru valstis ievieš brīvprātīgi. Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija izvērtēs šo vadlīniju ieviešanas lietderību. |
||||||||||
III.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts
budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||||||||
Rādītāji |
(tūkst. latu) |
||||||||||
2009. gads |
Turpmākie trīs gadi |
||||||||||
2010. |
2011. |
2012. |
|||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|||||||
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas
pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|||||||
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu
ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|||||||
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu
ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|||||||
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu
finansēšanai |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|||||||
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams,
detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā) |
Nav attiecināms |
||||||||||
6. Cita informācija |
Protokols attiecināms uz sprādzienbīstamām kara paliekām, kas nav pašreizējās
sprādzienbīstamās kara paliekas. Līdz ar to iepriekš nav iespējams aprēķināt
bruņota konflikta seku likvidācijas izmaksas. Protokola 10.panta 3.daļā noteiktie izdevumi tiek segti Ārlietu
ministrijai piešķirtā valsts budžeta ietvaros un neprasa papildus finansējuma
pieprasījumu. Praksē Ārlietu ministrija īsteno līdzīgu konvenciju noteikto izmaksu
veikšanu. Latvijas iemaksu daļa pēc ANO noteiktās skalas sastāda 0.018%, kas
īstenojot šo Konvenciju tiktu dalīta proporcionāli uz visām Konvencijas
dalībvalstīm. |
||||||||||
IV.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā
esošo tiesību normu sistēmu |
|||||||||||
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi)
papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī
ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta
noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā)
norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā
paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Saskaņā ar
Protokola 11.pantu dalībvalsts bruņotajiem spēkiem un atbilstošajām iestādēm
vai departamentiem jāizstrādā attiecīgas instrukcijas un operatīvās
procedūras, lai tās personālsastāvs tiktu sagatavots atbilstīgi šī Protokola
noteikumiem. Ņemot vērā augstāk minēto, Aizsardzības ministrija un Iekšlietu
ministrija 6 mēnešu laikā pēc Protokola stāšanās spēkā veiks grozījumus vai papildinājumus
esošajā normatīvo aktu bāzē, kas nosaka Konvencijas izpildi. |
||||||||||
2. Cita informācija |
Nav attiecināms |
||||||||||
V.
Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|||||||||||
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Nav attiecināms |
||||||||||
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un
organizācijām |
Latvija kā ANO dalībvalsts ir pievienojusies ANO Konvencijai par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas
aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara
ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība un tās pirmajiem
četriem papildprotokoliem. Dalībvalstis
iesniedz ANO ģenerālsekretāram ikgadējos ziņojumus par Protokola izpildi.
Pirmais ziņojums jāiesniedz 180 dienas pēc protokola spēkā stāšanās
dalībvalstī. |
||||||||||
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un
daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Nav attiecināms |
||||||||||
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||||||||||
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas
Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas,
rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas
vai ieviestas ar normatīvo aktu |
Ratifikācija atbilstu arī Eiropas Savienības nostādnei, kas mudina uz
protokola visaptverošu ieviešanu. 2007. gada 23. jūlijā Eiropas Savienības Padome pieņēma Vienoto
rīcību 2007/528/KĀDP, lai saistībā ar Eiropas Drošības stratēģiju atbalstītu
Konvenciju. Vienotās rīcības galvenais mērķis ir atbalstīt vispārēju
Konvencijas pieņemšanu, veicinot to, lai Konvencijai pievienotos valstis, kas
nav tās dalībvalstis, un panākt pilnīgu Konvencijas izpildi. |
||||||||||
2.tabula |
|||||||||||
Eiropas
Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas
vienību pantu, daļu, punktu, apakšpunktu) |
Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem
katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu
normatīvā akta projekta vienību Nr.) |
Komentāri |
|||||||||
|
|
|
|||||||||
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām
atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par
tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu
projektiem |
Nav attiecināms |
||||||||||
6. Cita informācija |
Nav attiecināms |
||||||||||
VI.
Kādas
konsultācijas notikušas, |
|||||||||||
1. Ar kurām
pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām
iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas |
Nav attiecināms |
||||||||||
2. Kāda ir šo
pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto
institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi,
mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Nav attiecināms |
||||||||||
3. Kāds
konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti |
Nav attiecināms |
||||||||||
4. Konsultācijas ar
ekspertiem |
Konsultācijas ir notikušas ar Aizsardzības ministriju.
Aizsardzības ministrijas eksperti nav iebilduši pret Latvijas pievienošanos
Konvencijas Protokolam, jo gan Konvencija, gan Protokoli izstrādāti Apvienoto
Nāciju Organizācijas ietvaros. Latvija ir pievienojusies jau četriem šīs
Konvencijas protokoliem, kas regulē tādu ieroču ierobežošanu, kas nodara
ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība. |
||||||||||
5. Cita informācija |
Nav attiecināms |
||||||||||
VII.
Kā tiks
nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|||||||||||
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību
puses vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo
institūciju funkcijas |
Nodrošinot likuma izpildi, nav nepieciešama jaunu institūciju izveide
vai esošo institūciju funkciju paplašināšana, jo gan Aizsardzības
ministrijas, gan Ārlietu ministrijas funkcijās jau ietilpst esošās
Konvencijas un tās papildus protokolu izpilde, kā arī virkne citu
starptautisku drošības un aizsardzības konvenciju izpilde. Protokola saistību
izpilde Aizsardzības ministrijas funkciju ietvaros prasīs tā vadlīniju
īstenošanu, savukārt, Ārlietu ministrijai - kārtējā ikgadējā ziņojuma
sagatavošanu un iesniegšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretariātam. |
||||||||||
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Sabiedrība par normatīvā akta ieviešanu tiks informēta ar publikāciju
laikrakstā Latvijas Vēstnesis, izdevumā Latvijas Republikas Saeimas un
Ministru Kabineta Ziņotājs, kā arī ievietojot to informācijas sistēmā NAIS
un bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv. |
||||||||||
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu
ierobežo |
Indivīdam ir tiesības apstrīdēt augstāk stāvošā institūcijā vai
pārsūdzēt tiesā amatpersonu lēmumus, kas pieņemti Konvencijas regulētajā
sfērā. |
||||||||||
4. Cita informācija |
Nav attiecināms |
||||||||||
Ārlietu ministrs
M. Riekstiņš
Ārlietu ministrs |
Valsts sekretārs |
Juridiskā dienesta vadītājs |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
M.Riekstiņš |
A.Teikmanis |
I. Mangule |
E.Vijupe |
I.Jirgensone |
03.03.09. 10:50
1901
I.Jirgensone
67016156; Ieva.jirgensone@mfa.gov.lv
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
Rīgā |
Nr.27 |
2009.gada 28.aprīlī |
3.§
Likumprojekts "Par Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 5.protokolu"
TA-737
___________________________________________________________
(V.Dombrovskis)
1. Atbalstīt iesniegto
likumprojektu.
2. Valsts kancelejai
sagatavot Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas
aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara
ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 5.protokolu (turpmāk
Protokols) un likumprojektu iesniegšanai Saeimā.
3. Noteikt, ka
atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir ārlietu ministrs.
4. Aizsardzības
ministrijai un Iekšlietu ministrijai piecu mēnešu laikā pēc Protokola stāšanās
spēkā izstrādāt iekšējos normatīvos aktus, kas nepieciešami Protokola izpildei.
5. Ārlietu ministrijai
180 dienu laikā pēc Protokola stāšanās spēkā sagatavot un iesniegt Apvienoto
Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretariātā ikgadējo ziņojumu par Protokola izpildi.
Ministru
prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs |
|
V.Dombrovskis |
|
||
Valsts kancelejas
direktore |
|
G.Veismane |
|
2009-MK-PROT-27-2804-#03.doc
1