Grozījumi Civilās aizsardzības likumā

 

 

 

Rīgā

 

30.04.2009.               Nr.90/TA-880

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Civilās aizsardzības likumā". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ezerts 67075818, ricards.ezerts@vugd.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 7 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa sēdes protokola Nr.27  24.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                                       V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Civilās aizsardzības likumā

 

Izdarīt Civilās aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 22.nr.; 2008, 16.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 35.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izslēgt 9.panta trešās daļas 2.punktā vārdus "(tai skaitā par civilās aizsardzības aizsargbūvēm)".

 

2. Izslēgt 10.panta otrās daļas 1.punktā vārdus "civilās aizsardzības aizsargbūves un".

 

3. Izslēgt 13.panta trešajā daļā vārdus "civilās aizsardzības aizsargbūves".

 

4. Izslēgt 14.pantu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministra vietā –

veselības ministrs

I.Eglītis

Likumprojekta

„Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”

anotācija

 

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

 

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 28.oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.76, 37.§) 3.1.apakšpunktu Iekšlietu ministrijai uzdots sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2009.gada 1.martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus Civilās aizsardzības likumā

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Civilās aizsardzības likuma 14.pants nosaka, ka iedzīvotāju aizsardzībai no katastrofas postošajiem faktoriem, kā arī militāra iebrukuma vai kara gadījumā izmanto civilās aizsardzības aizsargbūves (turpmāk – aizsargbūves). Minētais pants arī nosaka, ka aizsargbūvju izveidošanas, izmantošanas, uzturēšanas, finansēšanas, uzskaites un klasifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Ministru 2008.gada 28.aprīļa kabineta sēdē izskatīja iekšlietu ministra iesniegto noteikumu projektu „Civilās aizsardzības aizsargbūvju izveidošanas, izmantošanas, uzturēšanas, finansēšanas, uzskaites un klasifikācijas kārtība”. Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 28.aprīļa sēdes protokollēmumu (prot. Nr.27, 2.§) minēto noteikumu projektu nepieņēma un Iekšlietu ministrijai uzdeva sagatavot un līdz 2008.gada 1.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informāciju par valstī esošajām aizsargbūvēm (skaits, tehniskais stāvoklis, provizoriski nepieciešamais finansējums renovācijai u.tml.), kā arī sagatavot priekšlikumus to turpmākai apsaimniekošanai.

Pēdējo 17 gadu laikā aizsargbūvju saglabāšanai un uzturēšanai netika iedalīti līdzekļi, tāpēc gandrīz visas aizsargbūves atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī un tās nevar izmantot iedzīvotāju aizsardzībai no katastrofu izraisīto postošo faktoru iedarbības. Aizsargbūvju tehniskais stāvoklis ar katru gadu pasliktinās un to atjaunošanai nepieciešamo līdzekļu apjoms nepārtraukti pieaug un samazinās aizsargbūvju vērtība. Patlaban aizsargbūves izmanto saimnieciskiem mērķiem, saglabājot tajās esošās speciālās iekārtas.

Ministru kabineta 2008.gada 28.oktobra sēdē (prot.Nr.76, 37.§) pieņēma zināšanai iekšlietu ministra iesniegto informatīvo ziņojumu „Par civilās aizsardzības aizsargbūvju turpmāko izmantošanu” un nolēma atbalstīt informatīvajā ziņojumā ietverto risinājumu par atteikšanos no aizsargbūvju uzturēšanas, kā arī Iekšlietu ministrijai uzdeva sagatavot un iekšlietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā nepieciešamos tiesību aktu projektus, tai skaitā grozījumus Civilās aizsardzības likumā.

 

3.  Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts „Grozījumi civilās aizsardzības likumā” (turpmāk – likumprojekts) sagatavots ar mērķi izslēgt no likuma normas, kas saistītas ar aizsargbūvēm, jo gandrīz visas aizsargbūves atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī un tās nevar izmantot iedzīvotāju aizsardzībai no katastrofu izraisīto postošo faktoru iedarbības. Turklāt nepietiek līdzekļu aizsargbūvju pienācīgai uzturēšanai, tāpēc to tehniskais stāvoklis ar katru gadu pasliktinās.

Iedzīvotāju aizsardzībai no katastrofu postošajiem faktoriem var izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus, veikt telpu hermetizāc iju un citus pasākumus. Nepieciešamības gadījumā, veic iedzīvotāju evakuāciju vai to pārvietošanu uz attiecīgajam katastrofas veidam pielāgotām ēku un būvju telpām.

Noņemot aizsargbūvēm to statusu, aizsargbūvju īpašnieki varēs lemt par aizsargbūves turpmāko izmantošanu pēc saviem ieskatiem.

Anotācijas I sadaļas 2.punktā minētās problēmas likumprojekts atrisinās pilnībā.

 3. Cita informācija

Nav attiecināms

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

 Nav attiecināms

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Pēc likuma pieņemšanas Saeimā aizsargbūvēm būs noņemts tās statuss un aizsargbūvju īpašnieki varēs izmantot tās pēc saviem ieskatiem. Kontrole no valsts iestāžu puses par aizsargbūvju uzturēšanu un izmantošanu vairs netiks veikta

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

 Nav attiecināms

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 Nav attiecināms

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms

 7. Cita ietekme

Aizsargbūvju likvidēšana nepasliktinās iedzīvotāju drošību, jo gandrīz visas aizsargbūves atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī un tās nevar izmantot iedzīvotāju aizsardzībai no katastrofu izraisīto postošo faktoru iedarbības.

Turklāt aizsardzībai no katastrofu postošajiem faktoriem iedzīvotāji var izmantot rīcībā esošos individuālos aizsardzības līdzekļus (gāzmaskas, marles-vates saites u.c.), veikt telpu hermetizāciju un citus nepieciešamos pasākumus.

Nepieciešamības gadījumā, saskaņā ar  normatīvo aktu prasībām, pašvaldības organizē iedzīvotāju evakuāciju no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām vai pārvieto iedzīvotājus uz attiecīgajam katastrofas veidam pielāgotām ēku un būvju telpām.

 

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

Rādītāji

n-tais gads

Turpmākie trīs gadi

n+1

n+2

n+3

1

2

3

4

5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

  Nav attiecināms

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

   Nav attiecināms

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

   Nav attiecināms

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

  Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

  Nav attiecināms

 

 6. Cita informācija 

  Nav attiecināms

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt. 

Iekšlietu ministrija sagatavojusi likumprojektu, lai izslēgtu normas, kas saistītas ar civilās aizsardzības aizsargbūvēm:

-       Ministru kabineta 2007.gada 11.septembra noteikumos Nr.612 „Minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam”;

-       Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumos Nr. 423 „Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība”;

-       Ministru kabineta 2003.gada 8.aprīļa noteikumos Nr. 152 „Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā”.

Iekšlietu ministrija sagatavojusi arī Ministru kabineta rīkojuma projektu par Ministru Padomes 1990.gada 7.decembra rīkojuma Nr.218 „Par civilās aizsardzības aizsargbūvju fonda izmantošanu” atzīšanu par spēku zaudējušu.

Minētos tiesību aktu projektus iekšlietu ministrs iesniegs normatīvajos aktos noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pēc likumprojekta izskatīšanas Saeimā 1.lasījumā (konceptuāli atbalstot likumprojektu pēc būtības)

 2. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

  Nav attiecināms

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

  Nav attiecināms

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

  Nav attiecināms

  4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

  Nav attiecināms

  2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Nav attiecināms

 

 

  

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

 6. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas ar pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām nav notikušas, jo jautājums skar tikai valsts iestādes, pašvaldības un komersantus.

Konsultācijas ar citām iesaistītajām institūcijām nav notikušas, jo Ministru kabineta 2008.gada 28.oktobra sēdē (prot. Nr.76, 37.§) izskatīto informatīvo ziņojumu „Par civilās aizsardzības aizsargbūvju izmantošanu” pirms tam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņoja ar ieinteresētajām institūcijām.

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Konsultācijas un sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas ar ekspertiem nav notikušas

 5. Cita informācija

Nav attiecināms

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Civilās aizsardzības aizsargbūvju īpašnieki (valsts iestādes, pašvaldības un komersanti) varēs lemt par aizsargbūves turpmāko izmantošanu pēc saviem ieskatiem, tāpēc likumprojekta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

Jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumu pēc tā pieņemšanas publicēs oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ievietos normatīvo aktu informācijas sistēmā „NAIS”, kā arī būs pieejams bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv

 

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Nav attiecināms

 4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

Iekšlietu ministre                                                            L.Mūrniece     

 

Valsts sekretāra

pienākumu izpildītājs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli

atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 
A.Straume
M.Rāzna
T.Stragova
R.Ezerts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.03.2009 9:34

1437

R.Ezerts

67075818, ricards.ezerts@vugd.gov.lv

 

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.27

2009.gada 28.aprīlī

 

 

24.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Civilās aizsardzības likumā"

     TA-880

___________________________________________________________

(V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgā par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir iekšlietu ministre.

     

 

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs

  

V.Dombrovskis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-27-2804-#24.doc

1