Likumprojekts „Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā”

 

 

Rīgā

 

30.04.2009.               

Nr.90/TA-519

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā". Likumprojektu izstrādāja Veselības ministrija (atbildīgā amatpersona - Zariņa 67876100, linda.zarina@vm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa sēdes protokola Nr.27  53.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                              V.Dombrovskis

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

 

Likumprojekts

 

Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā

 

Izdarīt Pārtikas aprites uzraudzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 7.nr.; 2002, 2., 20.nr.; 2003, 24.nr.; 2004, 14., 23.nr.; 2006, 1.nr.; 2007, 3., 21.nr.; 2008, 3., 5.nr.) šādu grozījumu:

 

Aizstāt 19.panta sestajā daļā vārdus "Veselības ministrs" ar vārdiem "Ministru kabineta noteikta institūcija".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Veselības ministrs

I.Eglītis

Likumprojekta „Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Nav attiecināms.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 19.panta sestajā daļā noteikto, veselības ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uz laiku var noteikt dzeramajam ūdenim, kas konkrētā ģeogrāfiskajā teritorijā tiek piegādāts iedzīvotājiem pa ūdensapgādes sistēmām, pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības, ja tās nerada draudus patērētāju veselībai un citādā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi. Saskaņā ar minētā likuma normu, 2003.gada 29.aprīļa Minist ru kabineta noteikumu Nr.235 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” (turpmāk – noteikumi) 19.punkts nosaka, ka dzeramajam ūdenim var noteikt pazeminātas nekaitīguma vai kvalitātes prasības uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. Ja nepieciešams, īpašo normu piemērošanu var pagarināt uz trijiem gadiem. Izņēmuma gadījumos īpašo normu piemērošanu var pagarināt atkārtoti vēl uz trijiem gadiem.

Saskaņā ar noteikumu 19.punktu, iesniegumu par īpašo normu noteikšanu komersants, ūdens piegādātājs, pašvaldība vai cits iesniedzējs iesniedz valsts aģentūrā „Sabiedrības veselības aģentūra” (turpmāk – SVA). SVA izskata iesniegumu un iesniedz atzinumu Veselības ministrijā. Veselības ministrs, pamatojoties uz SVA atzinumu, nosaka dzeramajam ūdenim pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības.

Tomēr praksē ir izveidojusies situācija, ka iesniedzējiem nav skaidrs, kur jāiesniedz pieteikums par īpašo normu piemērošanu. Bieži Veselības ministrija saņem iesniedzēju iesniegumus, kurus pārsūta SVA atzinuma sniegšanai, kā arī gan SVA, gan Veselības ministrija pieprasa papildus informāciju iesniedzējam, kā rezultātā tiek palielināts birokrātijas slogs un kavēta administratīvo aktu projektu par dzeramā ūdens īpašām normām sagatavošana.

 

3. Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojekts paredz, ka turpmāk dzeramā ūdens pazeminātu nekaitīguma un kvalitātes prasību noteikšana būs valsts aģentūras „Sabiedrības veselības aģentūra” funkcija.

Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā nodrošinās Veselības ministrijas un valsts aģentūras „Sabiedrības veselības aģentūra” funkciju optimizāciju dzeramā ūdens īpašo normu piešķiršanā un izveidos „vienas pieturas aģentūru” (valsts aģentūra „Sabiedrības veselības aģentūra”) ūdens apgādes uzņēmumiem pieteikumu par īpašo normu piemērošanu dzeramajam ūdenim iesniegšanā un lēmuma saņemšanā.

 

3. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms.

 

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms.

 

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Nav attiecināms.

 

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

 

5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms.

 

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms.

 

7. Cita ietekme

Nav attiecināms.

 

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

tūkst.latu

Rādītāji

Kārtējais gads

Trīs nākamie gadi

2010

2011

2012

 

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

 

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

 

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets

 

 

Nav attiecināms

 

 

Nav attiecināms

 

Nav attiecināms

 

Nav attiecināms

 

3. Finansiālā ietekme:

 

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:

 

6. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā tiks izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi 2003.gada 29.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.235 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība””, kas paredz, ka iesniegumu par īpašo normu noteikšanu komersants, ūdens piegādātājs, pašvaldība vai cits iesniedzējs iesniegs valsts aģentūrā „Sabiedrības veselības aģentūra” (turpmāk – SVA) kā līdz šim, taču SVA pēc informācijas izskatīšanas atzinumu neiesniegs Veselības ministrijā, bet SVA direktors Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uz laiku varēs noteikt  dzeramajam ūdenim pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības.

 

2. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Nav attiecināms.

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 

Nav attiecināms.

3.Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 

Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums

1. tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms.

2. tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

5. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas ir notikušas ar valsts aģentūru „Sabiedrības veselības aģentūra”.

 

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Valsts aģentūra „Sabiedrības veselības aģentūra” atbalsta grozījumu veikšanu Pārtikas aprites uzraudzības likumā.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, taču tiek  paplašinātas valsts aģentūras „Sabiedrības veselības aģentūra” funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Informācija par normatīvā akta ieviešanu tiks publicēta arī izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietota informācijas sistēmā NAIS un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Ja normatīvais akts ierobežo indivīda tiesības, indivīds var Satversmes tiesas likuma noteiktajā kārtībā iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par lietas ierosināšanu par normatīvā akta atbilstību Satversmei (Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā). Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

 

Ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 

I. Eglītis

A. Ploriņš

M. Abaroniņš

E. Zorgevica-Prāma

L. Zariņa

 

 

12.03.2009. 11:04

1225

L. Zariņa

67876100, linda.zarina@vm.gov.lv

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.27

2009.gada 28.aprīlī

 

 

53.§

 

Likumprojekts "Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā"

     TA-519

___________________________________________________________

(V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

     

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs

  

V.Dombrovskis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-27-2804-#53.doc

1 **