2009. gada ____ aprīlī

Nr.9/6-

Saeimas Prezidijam

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 79. pantu, ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai šādus likumprojektus:

1. „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.

2. „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”.

3. „Grozījums Bāriņtiesu likumā”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu un 82. pantu komisija lūdz iekļaut minētos likumprojektus Saeimas šā gada 30.aprīļa sēdes darba kārtībā un nodot tos tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz virzīt minētos likumprojektus izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut tos Saeimas šā gada 30.aprīļa sēdes darba kārtībā.

Pielikumā:

1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” uz ____lpp.

2. Anotācija likumprojektam “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” uz ___lpp.

3. Likumprojekts „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” uz ____lpp.

4. Anotācija likumprojektam „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” uz ____lpp.

5. Likumprojekts „Grozījums Bāriņtiesu likumā” uz ____lpp.

6. Anotācija likumprojektam „Grozījums Bāriņtiesu likumā” uz ____lpp.

Komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš

Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

1. Papildināt kodeksu ar 112.¹ un 112.² pantu šādā redakcijā:

„112.¹pants. Informācijas nosūtīšana Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas nosūta informāciju par notiesāto Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai. Šo informāciju nosūta ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms notiesātā atbrīvošanas, bet par notiesātajiem, kas tiek atbrīvoti amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, informāciju nosūta nekavējoties pēc amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas.

Šī panta pirmajā daļā minēto informāciju nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei. Ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, tad informāciju nosūta tai Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas. Ja notiesātajam ir deklarētā dzīvesvieta, bet viņš norāda citu izvēlētās dzīvesvietas adresi, tad informāciju nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas.

Šajā pantā minētajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura tas notiesāts, piespriestā soda termiņu, atbrīvošanas laiku, kā arī plānoto dzīvesvietu.

Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

112.².pants. Informācijas nosūtīšana bāriņtiesai

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas nosūta bāriņtiesai informāciju par notiesāto, kas sodu izcieš par tīšiem vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un tikumību. Šo informāciju nosūta ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms paredzamās notiesātā atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, bet par notiesātajiem, kas tiek atbrīvoti amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, informāciju nosūta nekavējoties pēc amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas.

Bāriņtiesai nosūtāmajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura tas notiesāts, piespriestā soda termiņu un plānoto atbrīvošanas datumu, kā arī plānoto dzīvesvietu.

Šajā pantā minēto informāciju nosūta bāriņtiesai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei. Ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, tad informāciju nosūta tai bāriņtiesai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas. Ja notiesātajam ir deklarētā dzīvesvieta, bet viņš ir norādījis citu izvēlētās dzīvesvietas adresi, tad informāciju nosūta bāriņtiesai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei un bāriņtiesai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas.

Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija”.

2. Papildināt kodeksu ar 126.¹pantu šādā redakcijā:

„126.¹.pants. Bāriņtiesas informēšana policijas kontroles izpildes laikā

Valsts policijas teritoriālā struktūrvienība nekavējoties nosūta informāciju bāriņtiesai par notiesāto, ja papildsoda – policijas kontrole – izpildes laikā iegūtas ziņas, kas rada pamatotas aizdomas par bērna veselības, dzīvības un pilnvērtīgas attīstības apdraudējuma iespējamību un notiesātais dzīvo vai plāno dzīvot ģimenē, kurā ir bērni. Informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura tas notiesāts, piespriestās policijas kontroles termiņu un informāciju, kas norāda uz iespējamu bērna apdraudējumu.

Šajā pantā minēto informāciju nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā uzturas notiesātais un iespējami apdraudētais bērns.

Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija”.

Aizsardzības, iekšlietu un

korupcijas novēršanas

komisijas priekšsēdētājs

J.Dalbiņš

Likumprojekta

„Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Sabiedrībā jau ilgāku laiku noris diskusija par nepieciešamību pilnveidot bērnu aizsardzību no noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un tikumību. Vislielākos šādu nodarījumu draudus bērniem rada personas, kas jau vienu vai vairākas reizes tiesātas par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem un tiek atbrīvotas pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas. Bieži par šādu personu atgriešanos sabiedrībā pēc soda izciešanas neuzzina tās institūcijas, kurām ir noteikta kompetence bērna tiesību aizsardzībā.

Tāpēc ir nepieciešams izveidot visu to institūciju, kam ir kompetence bērnu tiesību aizsardzībā, informēšanas sistēmu par personām, kas tiek atbrīvotas pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžeta un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar. 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Esošā tiesību normu sistēma tiks papildināta ar jaunām normām, kas noteiks ieslodzījuma vietas pienākumu informēt Valsts policiju un bāriņtiesu par konkrētiem notiesātajiem, kā arī Valsts policijas pienākumu informēt bāriņtiesu, ja papildsoda – policijas kontrole – izpildes laikā radušās aizdomas, ka notiesātais varētu apdraudēt bērnu, tādējādi izveidojot iesaistīto institūciju informēšanas sistēmu.

Likumprojektu nepieciešams virzīt vienotā paketē ar likumprojektu „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” un likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts atbilst Latvijas uzņemtajām saistībām bērna tiesību aizsardzības jomā.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Likumprojekts sagatavots darba grupā, kurā piedalījās Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts probācijas dienesta, Valsts policijas, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas, Izglītības ministrijas, Tiesībsarga biroja pārstāvji.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

            Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību. Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs" un laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.