Teksts

 

 

Rīgā

 

24.04.2009.                   Nr.90/TA-3232 (2008)

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Likumprojektu izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Vjakse 67021570, Ineta.Vjakse@lm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 8 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 15 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 21.aprīļa sēdes protokola
Nr.25  31.§ izraksts
uz 1 lpp.

 

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                    V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 


Likumprojekts

 

Grozījumi Darba likumā

 

Izdarīt Darba likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5., 10.nr.; 2005, 55.nr.; 2006, 21.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

 

"14.pants. Darbinieka nosūtīšana 

(1) Darbinieka nosūtīšana šā likuma izpratnē ir tie gadījumi, kad saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu:

1) darba devējs, pamatojoties uz līgumu, ko viņš noslēdzis ar personu, kuras labā tiks veikts darbs, nosūta darbinieku uz citu valsti;

2) darba devējs nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu;

3) darbā iekārtošanas institūcija kā darba devējs nosūta darbinieku personai, kuras labā tiks veikts darbs, ja tās uzņēmums atrodas citā valstī vai arī tā veic savu darbību citā valstī.

(2) Nosūtītais darbinieks šā panta izpratnē ir darbinieks, kas noteiktu laiku veic darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu.

(3) Ja darbinieks nosūtīts veikt darbu Latvijā, tad neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma šim nosūtītajam darbiniekam nodrošināmi darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas paredzēti Latvijas normatīvajos aktos, kā arī darba koplīgumos, kuri atzīti par vispārsaistošiem un regulē:

1) maksimālo darba laiku un minimālo atpūtas laiku;

2) minimālo ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;

3) minimālo darba algas likmi, kā arī piemaksas par virsstundu darbu;

4) noteikumus par nodrošināšanu ar darbaspēku, jo īpaši ar darbā iekārtošanas institūciju starpniecību;

5)  drošību, veselības aizsardzību un higiēnu darbā;

6) aizsardzības pasākumus personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, kā arī šo personu darba un nodarbinātības noteikumus;

7) vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, kā arī cita veida diskriminācijas aizliegumu.

(4) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, ir pienākums pirms darbinieka nosūtīšanas rakstveidā informēt Valsts darba inspekciju par šo nosūtīto darbinieku, norādot:

1) darbinieka vārdu un uzvārdu;

2) darba uzsākšanas laiku;

3) paredzamo nodarbināšanas ilgumu;

4) darba veikšanas vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, norāda, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās);

5) darba devēja pārstāvi Latvijā, kurš ir pilnvarots pārstāvēt darba devēju Latvijas valsts iestādēs un tiesā;

6) personu, kuras labā tiks veikts darbs (pakalpojuma saņēmēju);

7) apliecinājumu par to, ka nosūtītais darbinieks, kas ir trešo valstu pilsonis, likumīgi strādā pie darba devēja Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.

(5) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma ir pienākums šim nosūtītajam darbiniekam nodrošināt nodarbinātības noteikumu izpildi un darba apstākļus saskaņā ar šā panta trešo daļu atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, kas regulē darbinieku nosūtīšanu.

(6) Šā panta noteikumi neattiecas uz tirdzniecības flotes uzņēmumu kuģu apkalpēm."

 

2. Izteikt 18.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Ja darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedri kādā nozarē nodarbina vairāk nekā 50 procentu darbinieku vai viņu preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 60 procentu no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma, ģenerālvienošanās, kas noslēgta starp darba devēju organizāciju vai darba devēju organizāciju apvienību un darbinieku arodbiedrību vai darbinieku arodbiedrību apvienību (savienību), ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Attiecībā uz minētajiem darba devējiem un darbiniekiem ģenerālvienošanās stājas spēkā dienā, kad ģenerālvienošanās publicēta laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", ja tajā nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Ģenerālvienošanās laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicējama uz pušu kopīga pieteikuma pamata."

 

3. Papildināt 22.panta pirmo daļu aiz vārdiem "kopsapulcē (konferencē)" ar vārdiem "izņemot tos darba koplīgumus, kas noslēgti starp darba devēju un darbinieku arodbiedrību, kura pārstāv vismaz 50 % uzņēmuma darbinieku". 

 

4. Papildināt 29.panta piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Mazāk labvēlīga attieksme grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma, vai atvaļinājuma bērna tēvam piešķiršanas dēļ uzskatāma par tiešu diskrimināciju atkarībā no personas dzimuma."

 


5. Papildināt 32.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Darba sludinājumā norāda darba devēja – fiziskās personas – vārdu un uzvārdu vai juridiskās personas firmu, vai arī personāla atlases uzņēmuma firmu, kas darba devēja uzdevumā novērtē pretendentu piemērotību un veic atlasi."

 

6. Aizstāt 34.panta pirmajā daļā vārdus "viena mēneša" ar vārdiem "triju mēnešu".

 

7. Papildināt 40.panta piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Darba devējs nodrošina darba līguma kopijas pieejamību struktūrvienībā, kurā darbinieks tiek nodarbināts. Struktūrvienība šīs panta daļas izpratnē ir juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība un kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā."

 

8. Papildināt < span style='mso-bidi-font-weight:bold'>44.panta pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

 

"8) profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestādes izglītojamā darbu, ja tas saistīts ar sagatavošanos darbībai noteiktā profesijā vai studiju virzienā."

 

9. Izteikt 53.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Darbiniekam, kas nosūtīts komandējumā vai darba braucienā, tā laikā saglabājas darba vieta (amats) un darba samaksa. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu."

 

10. Aizstāt 60.panta trešajā daļā vārdus "viena mēneša" ar vārdiem "triju mēnešu". 

 

11. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

 

"64.pants. Izziņa par darba samaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu un darba attiecībām

Darba devējs pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma piecu darba dienu laikā izsniedz šim darbiniekam izziņu par viņa darba samaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu, darba tiesisko attiecību ilgumu un profesiju."

 


12. Izteikt 66.pantu šādā redakcijā:

 

"66.pants. Piemaksa par darbu, kas saistīts ar īpašu risku

(1) Darbiniekam, kas veic darbu, kas saistīts ar īpašu risku (darbu, kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu saistīts ar paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai paaugstinātu risku darbinieka drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar citiem darba aizsardzības pasākumiem), nosaka piemaksu.

(2) Piemaksas apmēru nosaka darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos, darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu."

 

13. Izteikt 71.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

 

"Izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas."

 

14. Izslēgt 74.panta pirmās daļas 9.punktu.

 

15.  75.pantā:

aizstāt piektās daļas trešajā teikumā skaitli un vārdus "73.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā" ar skaitli un vārdiem "74.panta pirmajā daļā";

papildināt septīto daļu aiz vārdiem "no darba samaksas par nostrādātajām dienām" ar vārdiem "vai stundām".

 

16. Aizstāt 95.panta otrajā daļā vārdus "viena mēneša" ar vārdiem "triju mēnešu". 

 

17. Izteikt 98.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Ja, turpinot darba attiecības atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem, samazinās darbinieka darba samaksa, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam iepriekšējo darba samaksu, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga, – vidējo izpeļņu vienu mēnesi pēc darba līguma grozīšanas dienas."

 

18.  101.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

 


"11) darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.";

 

aizstāt trešajā daļā vārdus "sešu mēnešu" ar skaitli un vārdu "12 mēnešu".

 

19. 103.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā skaitļus un vārdus "1., 3., 5. vai 7.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "1., 3., 5., 7. vai 11.punktā";

papildināt otro daļu aiz vārdiem "darbnespējas laiku" ar vārdiem "izņemot šā likuma 101.panta pirmās daļas 11.punktā minēto gadījumu".

 

20. Izteikt 104.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Ja darbinieku skaita samazināšanas gadījumā 30 dienu laikā darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas ar vismaz trim darbiniekiem, darba devējam ir pienākums ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai par atlaižamo darbinieku skaitu un profesiju."

 

21. Aizstāt 108.panta otrās daļas 3.punktā vārdus un skaitli "bērnu invalīdu vecumā līdz 16 gadiem" ar vārdiem un skaitli "bērnu invalīdu vecumā līdz 18 gadiem".

 

22.  109.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, izņemot šā likuma 101.panta pirmās daļas 11.punktā noteikto gadījumu, kā arī laikā, kad darbinieks ir atvaļinājumā vai neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Minētie ierobežojumi neattiecas uz šā likuma 101.panta pirmās daļas 10.punktā noteikto gadījumu.";

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku šā likuma 101.panta pirmās daļas 11.punktā noteiktajā gadījumā līdz darbspēju atgūšanai vai invaliditātes noteikšanai, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība."

 

23. Aizstāt 112.panta ievaddaļā skaitļus un vārdus "6., 7., 8., 9. vai 10.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "6., 7., 8., 9., 10. vai 11.punktā".

 

24. Izteikt 117.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Uzņēmuma pāreja šā likuma izpratnē ir uzņēmuma vai tā patstāvīgas, identificējamas daļas (saimnieciskas vienības) nodošana citai personai uz līguma, administratīvā vai normatīvā akta, tiesas sprieduma vai kāda cita pamata, kas radies starp pusēm ārpus to līgumiskajām saistībām, kā arī komercsabiedrību apvienošana, sadalīšana vai pārveidošana."

 

25. Izteikt 129.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Darba devējam ir pienākums pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma vai valsts vai pašvaldības iestādes pieprasījuma tās likumīgo funkciju veikšanai triju darba dienu laikā izsniegt rakstveida izziņu par darba devēja un darbinieka darba tiesisko attiecību ilgumu, darbinieka veikto darbu, ieturētajiem nodokļiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu un darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamatu."

 

26. Aizstāt 131.panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdus "Darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam" ar vārdiem "Darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku".

 

27. Papildināt 134.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(7) Ja darbiniekam noteikts nepilns darba laiks, viņa nodarbināšana virs šā darba laika ir pieļaujama, pamatojoties uz darba devēja un darbinieka rakstveida vienošanos."

 

28. Izteikt 137.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas."

 

29. Izteikt 140.pantu šādā redakcijā:

 

"140.pants. Summētais darba laiks

(1) Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka summēto darba laiku, lai darba laiks pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, darba devējam ir pienākums par to rakstveidā informēt darbinieku, norādot arī pārskata perioda ilgumu, kā arī laikus iepazīstināt darbinieku ar darba grafiku.

(2) Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts garāks pārskata periods, summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis. Darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, bet ne ilgāku par trim mēnešiem, bet koplīgumā – ne ilgāku par 12 mēnešiem.

(3) Summētā darba laika ietvaros jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā.

(4) Darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu.

(5) Ja ir noteikts summētais darba laiks, atpūtas laiku darbiniekam piešķir nekavējoties pēc darba veikšanas."

 

30. Papildināt 148.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Minētajos gadījumos nav jāveic darba laika uzskaite."

 

31.  151.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu aiz vārdiem "bērns invalīds" ar vārdiem "līdz 18 gadu vecumam";

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus "darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam" ar vārdiem "darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku".

 

32.  152.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdu "pirmsdzemdību" ar vārdu "grūtniecības";

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5) šā likuma 155.pantā minēto atvaļinājuma laiku.";

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā laikā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma un atvaļinājuma laiku bez darba samaksas saglabāšanas, kas ir ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā."

 

33. Izslēgt 153.panta pirmās daļas pirmajā, otrajā un trešajā teikumā vārdu "(pagasttiesa)" (attiecīgā locījumā).

 

34. Izteikt 157.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Darbiniekam valsts pārbaudījuma kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai piešķir 20 darba dienu ilgu mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu vai neizmaksājot to."

 

35. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 20.punktu šādā redakcijā:

 

"20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvas  2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādātā versija)."

 

 

 

Labklājības ministrs

U.Augulis

 

 

 

 

 

 


Likumprojekta

“Grozījumi Darba likumā”

ANOTĀCIJA

 

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Ministru kabineta sēdes 2006.gada 22.augusta protokollēmums (prot. Nr.43 45.§) „Par nepieciešamajiem priekšlikumiem, lai nodrošinātu elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās” un Ministru kabineta 2006.gada 30.novembra sēdes protokollēmums (prot. Nr.62 31.§) „Informatīvais ziņojums par nepieciešamajiem priekšlikumiem nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai” paredzēja noteiktu normu iestrādi Darba likumā.

 

2.Pašreizējās situācijas raksturojums

Darba likums ir pieņemts 2001.gada 20.jūnijā un stājies spēkā 2002.gada 1.jūnijā. Darba likums reglamentē darba tiesiskās attiecības un ir saistošs darba devējiem un darbiniekiem.

Pašreizējo tiesisko regulējumu raksturo atsevišķas nepilnības Darba likuma noteikumos, kas rada problēmas to praktiskā piemērošanā. Turklāt aizvien lielāka uzmanība Eiropas Savienības līmenī tiek pievērsta elastības un drošības jautājumiem darba tiesiskajās attiecībās, līdz ar to rodas nepieciešamība arī nacionālā līmenī normatīvajos aktos iestrādāt regulējumu, kas palīdzētu darbiniekiem un darba devējiem efektīvāk realizēt savas tiesības un izpildīt savus pienākumus. Globalizācija, kā arī konkurence nereti darba devējus mudina negodīgā veidā samazināt savas izmaksas, tādēļ īpaša uzmanība ir pievēršama arī nereģistrētās nodarbinātības problēmas risināšanai.

Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas „Darba tirgus pētījumi” ietvaros veiktā pētījuma „Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums” rezultāti apliecina, ka Latvijā nereģistrētās nodarbinātības līmenis ir relatīvi augsts, jo 2006.gadā vidēji katrs ceturtais Latvijas strādājošais (24%) tika nodarbināts bez darba līguma un/vai ar „aplokšņu algu”. Valsts darba inspekcija (turpmāk - VDI), ierodoties pie darba devēja, nereti konstatē situāciju, kad darba līgumi kādu apstākļu dēļ konkrētajās darba vietās nav pieejami, līdz ar to nav iespējams pareizi novērtēt situāciju un pilnvērtīgi veikt pārbaudi, līdz ar to ir nepieciešami atbilstoši grozījumi Darba likumā, kas paredzētu darba devēju pienākumu glabāt darba līgumus tajā uzņēmuma struktūrvienībā, kurā darbinieks parasti tiek nodarbināts. Saistībā ar nereģistrēto nodarbinātību kā vēl viena no lielajām problēmām tiek minēta nepareiza darba laika uzskaite un līdz ar to arī neatbilstoša samaksa par paveikto darbu, tādēļ nepieciešami attiecīgo likuma normu precizējumi.

Vairākas normas, kas attiecas uz darba devēju un darbinieku pienākumiem un tiesībām, praksē nereti tiek nepareizi piemērotas. Līdz ar to ir nepieciešamība izteikt tās jaunā redakcijā vai papildināt, tādējādi nodrošinot vienveidīgu un pareizu normu piemērošanu.

 

3.Normatīvā akta projekta būtība

Ņemot vērā to, ka aizvien biežāk notiek darbinieku nosūtīšana, tiek precizēts Darba likuma 14.pants. Panta grozījumi paredz, ka turpmāk darba devējam par darbinieka nosūtīšanu uz Latviju būs jāinformē tikai viena iestāde – VDI. Tiek precizēts arī VDI iesniedzamās informācijas saturs. Tāpat tiek skaidri definēti Latvijas darba devēju pienākumi, nosūtot darbinieku veikt darbu uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas valsti vai Šveices Konfederāciju.

Lai veicinātu darba koplīgumu nozarē vai teritorijā (ģenerālvienošanās) noslēgšanu, tiek papildināts likuma 18.pants. Grozījumi paredz, ka turpmāk, ne tikai gadījumos, kad darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedri kādā nozarē nodarbina vairāk nekā 50 procentus darbinieku, bet arī gadījumā, kad tie veic vairāk kā 60 procentus no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu darba apjoma valstī, ģenerālvienošanās būs saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attieksies uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Palielinot noslēgto ģenerālvienošanās skaitu, tiktu izlīdzinātas sociālo garantiju atšķirības nozares ietvaros, kas nereti šobrīd ir sastopamas.

Likumprojekts atvieglo koplīgumu apstiprināšanas procedūru, paredzot, ka turpmāk gadījumos, kad koplīgums ir noslēgts starp darba devēju un arodbiedrību, kas pārstāv vismaz 50 procentus uzņēmumā nodarbināto darbinieku, darbinieku kopsapulces (konferences) sasaukšana koplīguma apstiprināšanai nav nepieciešama.

Likums tiek precizēts, nepārprotami norādot, ka mazāk labvēlīga attieksme grūtniecības, dzemdību vai atvaļinājuma bērna tēvam piešķiršanas dēļ, ir uzskatāma par tiešu diskrimināciju dzimuma dēļ.

Lai samazinātu to gadījumu skaitu, kad masu medijos tiek ievietoti darba sludinājumi, kas satur informāciju tikai par pretendentam izvirzāmajām prasībām, neliels veicamā darba vai pienākumu apraksts un tālruņa vai faksa numurs vai e – pasta adrese, likuma grozījumi paredz, ka turpmāk sludinājumā obligāti ir jābūt norādītam darba devējam vai personai, kas darba devēja uzdevumā veic pretendentu piemērotības novērtēšanu un atlasi, vārds un uzvārds vai firma. Tādējādi vieglāk būs pārbaudīt tās sūdzības, kas saistītas ar cilvēktirdzniecību.

Lai nodrošinātu personas iespējas aizsargāt savas aizskartās tiesības efektīvāk, tiek izdarīti grozījumi Darba likuma 34.pantā, pagarinot termiņu prasības celšanai tiesā par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, dibinot darba tiesiskās attiecībās, no viena līdz trim mēnešiem.

Lai samazinātu nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitu, kad darbinieki tiek, nodarbināti bez darba līguma, grozījumi paredz, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darba līguma kopijas pieejamību struktūrvienībā, kurā darbinieks tiek nodarbināts. Tāpat likuma grozījumi definē, kas tiek uzskatīts par struktūrvienību.

Lai veicinātu darba devējus nodarbināt personas, kas iegūst profesionālo vai augstāko izglītību, tiek papildināts 44.pants, paredzot to, ka ar šīm personām darba devējam ir tiesības noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku pie nosacījuma, ka veicamais darbs ir saistīts ar sagatavošanos darbībai noteiktā profesijā vai studiju virzienā.

Tā kā darbinieks, kas atrodas komandējumā vai darba braucienā, faktiski veic darbu ārpus savas ierastās darba vietas, nevis neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, tiek precizēts Darba likuma 53.un 74.pants.

Lai nodrošinātu efektīvāku darbinieka tiesību aizsardzību, tiek precizēta 60.panta trešā daļa, kas noteica nesamērīgi īsu termiņu prasības tiesā iesniegšanai. Termiņš prasības iesniegšanai tiek pagarināts no viena mēneša līdz trim. Līdzīgs grozījums tiek izdarīts arī Darba likuma 95.pantā.

Pēdējo gadu laikā darbiniekiem aizvien biežāk dažādās iestādēs (piemēram, bankās) ir nepieciešams iesniegt izziņas par viņa darba samaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu, darba tiesisko attiecību ilgumu un profesiju. Tādēļ tiek izdarīti grozījumi 64.pantā, precizējot izziņā ietveramo informāciju.

Lai saskaņotu Darba likuma 66. un 131.pantā lietotos terminus ar darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos minētajiem terminiem, tiek izdarīti atbilstoši grozījumi likumā. Turklāt Darba likuma 66.pants paredz darba devēja pienākumu noteikt piemaksu darbiniekam, kas veic darbu, kas saistīts ar īpašu risku. Tāpat tiek paredzēts, ka darba devējs šādas piemaksas apmēru varēs noteikt ne tikai darba koplīgumā vai darba līgumā, bet arī darba kārtības noteikumos vai ar rīkojumu.

Lai darbiniekam būtu izpratne, par to, kā veidojas viņa saņemamā darba samaksa, šobrīd Darba likuma 71.pants paredz darba devēja pienākumu, izmaksājot darba samaksu, izsniegt rakstveidā sagatavotu darba samaksas aprēķinu. Tomēr praksē šie darba devēja sagatavotie aprēķini nereti neatspoguļo to, par ko un cik lielā apmērā darbiniekam ir samaksāts, līdz ar to tas veicina konfliktsituāciju rašanos starp abām pusēm. Lai radītu mazāk pārpratumu, likuma grozījumi precizē to, kāda informācija turpmāk ir obligāti ietverama darba samaksas aprēķinā.

Likuma 75.pantā ir norādīta neprecīza atsauce uz 73.pantu. lai novērstu šo neprecizitāti, tiek izdarīts grozījums minētajā pantā. Tāpat tiek precizēta panta septītajā daļā paredzētā vidējas izpeļņas aprēķina formula.

Darba likums šobrīd paredz, ka gadījumos, kad, turpinot darba attiecības atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem, samazinās vidējā izpeļņa, darba devējam pienākums izmaksāt darbiniekam iepriekšējo vidējo izpeļņu vienu mēnesi pēc darba līguma grozīšanas dienas. Darbinieks, strādājot nopelna darba samaksu, un tieši darba samaksa ir tā, kas samazinās. Tādēļ taisnīgāk ir noteikt likumā to, ka darbiniekam vienu mēnesi pēc darba līguma grozījumiem izmaksā iepriekšējo darba samaksu, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga – vidējo izpeļņu. Tādējādi netiek radīts arī apgrūtinājums darba devējam – katru reizi, kad tiek samazināta darba samaksa, rēķināt vidējo izpeļņu. Turklāt, ņemot vērā vidējās izpeļņas aprēķina formulu, praksē var gadīties situācijas, kad darbinieka vidējā izpeļņa ir krietni mazāka par parasti saņemamo darba samaksu.

Lai risinātu problēmu, kas saistīta ar negodprātīgiem darbiniekiem, kas ilgstoši neveic darbu pārejošas darbnespējas dēļ, tiek izdarīti grozījumi vairākos pantos. Likumprojekts paredz, ka turpmāk gadījumā, kad darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laika periodā neskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu. Līdz ar to likums tiek papildināts arī ar citām normām, kas ar to ir saistītas – uzteikuma termiņš, aizliegumi un ierobežojumi, laiks jauna darba meklēšanai, atlaišanas pabalsta piešķiršana.

Darba likums šobrīd paredz darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz likuma 101.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5.punkta noteikumiem, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Praksē nereti ir gadījumi, kad pārkāpumus dažādu iemeslu dēļ atklāj vēlāk. Lai novērstu situāciju, kad negodprātīgi darbinieki, kas ir izdarījuši pārkāpumus, turpina veikt darbu un darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu, tiek pagarināts likumā paredzētais termiņš līdz divpadsmit mēnešiem.

Lai atvieglotu darbinieku skaita samazināšanas procedūru, likums tiek precizēts Darba likuma 104.pants. Turpmāk darba devējam pienākums informēt Nodarbinātības valsts aģentūru par atlaižamo darbinieku skaitu un profesiju būs tikai tad, kad darba tiesiskās attiecības 30 dienu laikā tiks izbeigtas ar vismaz trīs darbiniekiem.

Lai noteiktu papildus garantijas vecākiem, kuriem ir bērni invalīdi, tiek precizēts likuma 108.pants un 151.pants.

Likumprojektā tiek precizēta uzņēmuma pārejas definīcija.

Lai nerastos atšķirīga pieeja normu piemērošanā, tiek precizēts Darba likuma 134.pants, kas turpmāk noteiks, ka darbinieka, kuram noteikts nepilns darba laiks, nodarbināšana virs šī nolīgtā laika ir pieļaujama tikai abām pusēm rakstiski par to vienojoties.

Lai samazinātu nereģistrētās nodarbinātības līmeni un veicinātu pareizu darba laika uzskaiti, tiek precizēta 137.panta pirmā daļa, nosakot darba devēja pienākumu uzskaitīt visas darbinieka nostrādātas stundas gan kopumā, gan atsevišķi norādot virsstundas, kā arī nostrādātās stundas nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās.

Lai noteiktu striktus un visām pusēm nepārprotami skaidrus summētā darba laika ieviešanas un piemērošanas gadījumus, atbilstoši tiek precizētas 140.panta prasības. Turpmāk likums paredzēs to, kādā veidā ir nosakāms summētais darba laiks, kādos gadījumos tas ir pieļaujams, summētā darba laika atskaites periodus, darba stundu skaita maksimumu pēc kārtas un atpūtas piešķiršanu.

Lai precizētu regulējumu attiecībā uz to, ko ieskaita laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ir izdarīti grozījumi Darba likuma 152.pantā. Turklāt likuma grozījumi šajā pantā paredz to, ka atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā, laiks netiks turpmāk skaitīts tajā laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šādi grozījumi ir nepieciešami tādēļ, ka pēdējo pāris gadu laikā diezgan regulāri darba devēji sūdzas par gadījumiem, kad darbinieki izmanto atvaļinājumus bez darba samaksas saglabāšanas un dodas peļņas nolūkos ārpus Latvijas. Pēc atgriešanās darbinieks ierodas pie darba devēja un lūdz piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas, nenoliedzami šobrīd viņam pienākas. Šādā gadījumā darba devējs ir zaudētāja lomā – darbinieks nav veicis darbu, bet vēlas saņemt garantijas.

Grozījums 153.pantā izstrādāts, lai saskaņotu Darba likumu ar Bāriņtiesu likumu, svītrojot norādi uz pagasttiesu.

Grozījumi Darba likuma 157.pantā ir nepieciešami, lai samazinātu slogu darba devējam, turpmāk paredzot, ka darba devējs, piešķirot mācību atvaļinājumu, izvērtē savu situāciju un piešķir atvaļinājumu ar darba samaksas saglabāšanu vai bez.

Ņemot vērā to, ka Darba likuma normas šobrīd jau ir saskaņotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvas 2006/ par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādātā versija), ir attiecīgi papildināma likuma informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām.

 

4.Cita informācija

Citas informācijas nav.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1.Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

 

Nav attiecināms.

2.Ekonomiskā ietekme:

2.1.makroekonomiskā vide;

2.2.preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3.cenas;

2.4.eksporta un importa apjoms;

2.5.konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāk a resursu izmantošanas efektivitāte

 

Nav attiecināms.

3.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Normatīvajā aktā tiek precizēti darba devēja pienākumi, līdz ar to tiek samazināta juridiskā nenoteiktība. Tāpat likumprojektā ir ietvertas vairākas jaunas tiesības darba devējam, kas veicinās viņa iespējas piesaistīt kvalitatīvāku darbaspēku, līdz ar to paaugstinot uzņēmuma konkurētspēju.

Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos darba devējam būs jāinformē tikai viena iestāde – Valsts darba inspekcija, par darbinieku nosūtīšanu.

Turpmāk tiks noteikts darba devēja pienākums darba sludinājumā sniegt informāciju par sevi vai personāla atlases uzņēmumu, kas veic  darba devēja uzdevumā pretendentu piemērotības novērtēšanu un atlasi.

Likumprojekts paredz darba devēja pienākumu nodrošināt to, ka darba līguma kopija ir pieejama kontrolējošām iestādēm tajā struktūrvienībā, kurā darbinieks tiek nodarbināts.

Darba devējam turpmāk tiks dota iespēja slēgt terminētu darba līgumu ar profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestādēs izglītojamajiem, ja darbs ir saistīts ar sagatavošanos darbībai noteiktā profesijā vai studiju virzienā.

Tiek precizēts darba devēja pienākums attiecībā uz izziņu, kas minētas Darba likuma 64. un 129.pantā, izsniegšanas laiku un saturu.

Tiek iestrādāts princips, kas paredz, ka darba devējam par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, ir jāizmaksā piemaksa. Tāpat tiek paredzēts, ka darba devējs šādas piemaksas apmēru varēs noteikt ne tikai darba koplīgumā vai darba līgumā, bet arī darba kārtības noteikumos vai ar rīkojumu.

Darba likums šobrīd paredz, ka gadījumos, kad, turpinot darba attiecības atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem, samazinās vidējā izpeļņa, darba devējam pienākums izmaksāt darbiniekam iepriekšējo vidējo izpeļņu vienu mēnesi pēc darba līguma grozīšanas dienas. Darbinieks, strādājot nopelna darba samaksu, un tieši darba samaksa ir tā, kas samazinās. Tādēļ taisnīgāk ir noteikt likumā to, ka darbiniekam vienu mēnesi pēc darba līguma grozījumiem izmaksā iepriekšējo darba samaksu, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga – vidējo izpeļņu. Tādējādi netiek radīts arī apgrūtinājums darba devējam – katru reizi, kad tiek samazināta darba samaksa, rēķināt vidējo izpeļņu. Turklāt, ņemot vērā vidējās izpeļņas aprēķina formulu, praksē var gadīties situācijas, kad darbinieka vidējā izpeļņa ir krietni mazāka par parasti saņemamo darba samaksu.

Ar grozījumiem Darba likuma 101.panta pirmajā daļā darba devējam tiek dota iespēja izbeigt darba tiesiskās attiecības ar tiem negodprātīgajiem darbiniekiem, kas ilgstoši neveic darbu darbnespējas dēļ.

Ar grozījumiem Darba likuma 104.pantā tiek atvieglota darbinieku skaita samazināšanas procedūra. Turpmāk darba devējam Nodarbinātības valsts aģentūra par darbinieku skaita samazināšanu būt jāinformē tikai tad, kad darba tiesiskās attiecības 30 dienu laikā tiek izbeigtas ar vismaz trīs darbiniekiem.

Likuma grozījumi paredz darba devēja pienākumu precīzāk uzskaitīt nostrādātās stundas gan kopumā, gan arī atsevišķi norādīt virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienā.

Tiek paredzēti grozījumi attiecībā uz summētā darba laika ieviešanu, nosakot gan atskaites periodus, gadījumus, kad iespējams ieviest summēto darba laiku, maksimālo darba stundu skaitu, virsstundu uzskaiti un atpūtas laika piešķiršanu.

Lai precizētu regulējumu attiecībā uz to, ko ieskaita laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ir izdarīti grozījumi Darba likuma 152.pantā. Turklāt likuma grozījumi šajā pantā paredz to, ka atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā, laiks netiks turpmāk skaitīts tajā laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šādi grozījumi ir nepieciešami tādēļ, ka pēdējo pāris gadu laikā diezgan regulāri darba devēji sūdzas par gadījumiem, kad darbinieki izmanto atvaļinājumus bez darba samaksas saglabāšanas un dodas peļņas nolūkos ārpus Latvijas. Pēc atgriešanās darbinieks ierodas pie darba devēja un lūdz piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas, nenoliedzami šobrīd viņam pienākas. Šādā gadījumā darba devējs ir zaudētāja lomā – darbinieks nav veicis darbu, bet vēlas saņemt garantijas.

Līdz ar šo grozījumu spēkā stāšanos tiks samazināti darba devēja izdevumi saistībā ar mācību atvaļinājumu apmaksu.

 

4.Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

 

Nav attiecināms.

 

5. 5.Sociālā ietekme:

5.1.sociālās situācijas izmaiņas;

5.2.nodarbinātība

 

Likumprojekts vienlīdz attieksies uz visiem darba devējiem un darbiniekiem.

Projektā ietvertās normas, precizē gan darba devēju, gan darbinieku tiesības un pienākumus, tādējādi, samazinot domstarpību, kas saistītas ar likuma prasību izpildi, skaitu.

Likumprojekts paredz to, ka mazāk labvēlīga attieksme grūtniecības, dzemdību un atvaļinājuma bērna tēvam piešķiršanas dēļ ir uzskatāma par tiešu diskrimināciju atkarībā no personas dzimuma. Šādu Darba likuma 29.panta piektās daļas grozījumu tiesiskais pamatojums ir Eiropas Kopienu tiesas spriedums lietā 177/88 Elisabeth Johanna Pacifica Dekker v Stichtig Vormingscentrum voor Jong Volwassen (VJV-Centrum) Plus, (1990) (ECR page I-03941) un lietā C-207/98 Silke-karin Mahlburg and Land Meklenburg-Vorpommern (ECR 2000 I-549).

Tāpat likumprojektā paredzētie grozījumi Darba likuma 34., 60. un 95pantā garantēs darbinieku tiesībās aizstāvēt savas tiesības gadījumos, kad tiek pārkāptas viņu tiesības uz vienlīdzīgu darba samaksu. Grozījumi ir izdarīti pamatojoties uz Eiropas Kopienu tiesas lietu 68/88, Commission of the European Communities v Hellenic Republic (European Court reports 1989 Page 02965), kā arī lietu C-326/96 B.S.Levez v T.H.Jennings (Harlow Pools) Ltd. (European Court reports Page I-07835) un lietu C-78/98, Shirley Preston v Hellenic Republic (European Court reports 2000 Page I-0320).

 

6.Ietekme uz vidi:

6.1.dabas resursu lietošana;

6.2.ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3.darbības radītie atkritumi;

6.4.ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5.ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6.ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7.cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

Nav attiecināms.

 

7.Cita ietekme

Citas ietekmes nav.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

n-tais gads

Turpmākie trīs gadi

n+1

n+2

n+3

1

2

3

4

5

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1.valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2.speciālais budžets;

1.3.pašvaldību budžets

 

 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

2.Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1.valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2.speciālais budžets;

2.3.pašvaldību budžets 

 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

3.Finansiālā ietekme:

3.1.valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2.speciālais budžets;

3.3.pašvaldību budžets 

 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms

Nav attiecināms

5.Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

 

Nav attiecināms.

6.Cita informācija 

 

 

Ņemot vērā to, ka grozījumi paredz darba devēja pienākumu noteikt piemaksu darbiniekam, kas veic darbu, kas saistīts ar īpašu risku, un to, ka šādas piemaksas apmēru katrs darba devējs varēs noteikt darba līgumā, darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai ar rīkojumu, nav iespējams šobrīd noteikt izdevumus.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

 

Citi normatīvie akti nebūs jāizdod.

2.Cita informācija

Citas informācijas nav.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

 

1.Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes2006.gada 5.jūlija direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādātā versija) noteikumu ievērošanu.

Direktīvas Preambulas 39.punkts noteic, ka „pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina uz tiem noteikumiem, kas paredz būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav būtiski mainīti, izriet no iepriekšējām direktīvām.” Iepriekš pieņemtās direktīvas - Padomes 1975.gada 10.februāra direktīvu 75/117/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, ievērojot principu par vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm, Padomes 1976.gada 9.februāra direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem un Padomes 1997.gada 15.decembra direktīvu 97/80/EK par pierādīšanas pienākumu diskriminācijas gadījumos, kas pamatojas uz dzimumu Latvija ir pārņēmusi Darba likumā (turpmāk – DL).

2.Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 

Nav attiecināms.

3.Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 

Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādātā versija).

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

2.panta pirmās daļas a) apakšpunkts

 

DL 29.panta piektā daļa

Atbilst

2.panta pirmās daļas b) apakšpunkts

 

DL 29.panta sestā daļa

Atbilst

 

2.panta pirmās daļas c) apakšpunkts

DL 29.panta septītā daļa

Atbilst

2.panta pirmās daļas d) apakšpunkts

 

DL 29.panta septītā daļa

Atbilst

2.panta pirmās daļas e) apakšpunkts

DL 59.pants

Atbilst

2.panta otrā daļa

DL 29.panta pirmā, ceturtā, piektā, sestā, septītā, devītā daļa

 

Atbilst

4.pants

DL 7., 29. un 60.pants

 

Atbilst

14.panta pirmās daļas a) apakšpunkts

DL 7., 29. un 34.pants

 

Atbilst

14.panta pirmas daļas c) apakšpunkts

DL 7., 29., 48., 60. un 95.pants

 

Atbilst

14.panta pirmās daļas d) apakšpunkts

DL 7.un 8.pants

Atbilst

14.panta otrā daļa

DL 29.pants

 

Atbilst

15.pants

DL 154.panta piektā daļa

 

Atbilst

16.pants

DL 155. un 156.pants

Atbilst

17.pants

DL 29.panta astotā daļa, 94.pants

 

Atbilst

18.pants

29.panta astotā daļa

 

Atbilst

19.pants

DL 34.,125.pants

 

Atbilst

24.pants

DL 9.pants

 

Atbilst

 

 

 

5.Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

 

Paziņojums par normatīvo aktu, kas pārņem direktīvas prasības, iesniegts 2008.gada 29.jūlijā.

6.Cita informācija

 

Citas informācijas nav.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1.Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Normatīvā akta projekta izstrādāšanā tika iesaistīta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirgotāju asociācija un Valsts darba inspekcija.

 

2.Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Kopumā likumprojekts ir saskaņots ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (turpmāk – LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (turpmāk – LBAS).

Likumprojekts ir skatīts divās Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdēs 2007.gada 27.novembrī un 5.decembrī. Šo sēžu laikā dalībpuses nevienojās par dažiem jautājumiem, kas tika tālāk virzīti izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

2008.gada 6.februārī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes laikā tika panākta vienošanās par daļu no nesaskaņotajiem jautājumiem.

2009.gada 19.februāra Valsts sekretāru sanāksmē tika panākta vienošanās par visiem grozījumiem.

3.Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Labklājības ministrija 2006.gada 25.aprīlī organizēja publisko diskusiju ar sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām un valsts pārvaldes institūcijām par iespējām nodrošināt elastīgākas nodarbinātības iespējas. Daļa no šajā diskusijā izteiktajiem priekšlikumiem ir iestrādāta arī grozījumos.

Labklājības ministrija vairākas reizes ar preses relīžu palīdzību informēja sabiedrību par darbu pie Darba likuma grozījumiem.

 

4.Konsultācijas ar ekspertiem

 

Konsultācijas nav notikušas.

5.Cita informācija

 

Citas informācijas nav.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta projekta normu izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta normu ievērošanu uzraudzīs Valsts darba inspekcija.

 

2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvā akta projekts pēc tā pieņemšanas Saeimā tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”, kā arī portālā www.likumi.lv.

Tāpat par grozījumu būtību un tālāku virzību tiks sagatavotas preses relīzes un ievietota informācija Labklājības ministrijas mājas lapā www.lm.gov.lv.

3.Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Ikviens savas aizskartās tiesības un intereses var aizstāvēt, vēršoties Valsts darba inspekcijā, kuras funkcija saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma 3.panta pirmo daļu ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību jomā, vai arī tiesā – iesniedzot prasības pieteikumu Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.

Valsts darba inspekcijas lēmumus persona var apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma 11.panta pirmo daļu, kas paredz, ka persona, kura uzskata, ka attiecīgais administratīvais akts ierobežo tās tiesiskās intereses, ir tiesīga, iesniedzot iesniegumu Valsts darba inspekcijas direktoram, apstrīdēt visu līmeņu valsts darba inspektoru lēmumus, rīkojumus vai brīdinājumus. Direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

 

4.Cita informācija

Citas informācijas nav.

 

 

 

 

 

Labklājības ministrs                                                                  U.Augulis

 

 

 

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

R.Beinarovičs

E.Korčagins

Z.Uzuliņa

I.Vjakse

 

 

 

 

 

 

 

 

18.03.2009. 11:05

3782

I.Vjakse, 67021570

Ineta.Vjakse@lm.gov.lv


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.25

2009.gada 21.aprīlī

 

 

31.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Darba likumā"

     TA-3232, TA-1203

___________________________________________________________

(U.Augulis, I.Vjakse, P.Krīgers, A.Kampars, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir veselības ministrs.

     3. Labklājības ministrijas iesniegto papildu priekšlikumu likumprojektam (TA-1203) steidzami izskatīt Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sekretariātam iesniegt attiecīgu informāciju par izskatīšanas rezultātu Ministru kabinetā.

     

     

 

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs

  

V.Dombrovskis

 

Vides ministrs

  

R.Vējonis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-25-2104-#31.doc

1