Rīgā
24.04.2009. Nr.90/TA-3232 (2008)
Saeimas Prezidijam
Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Likumprojektu izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Vjakse 67021570, Ineta.Vjakse@lm.gov.lv).
Pielikumā: 1. Likumprojekts
uz 8 lp.
2. Likumprojekta anotācija
uz 15 lpp.
3. Ministru kabineta 2009.gada 21.aprīļa
sēdes protokola
Nr.25 31.§ izraksts uz 1 lpp.
Ministru prezidents,
bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis
Stafecka 67082931
Grozījumi Darba likumā
Izdarīt Darba likumā (Latvijas Republikas Saeimas un
Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5., 10.nr.; 2005,
55.nr.; 2006, 21.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:
"14.pants.
Darbinieka nosūtīšana
(1) Darbinieka
nosūtīšana šā likuma izpratnē ir tie gadījumi, kad saistībā ar starptautisko
pakalpojumu sniegšanu:
1) darba
devējs, pamatojoties uz līgumu, ko viņš noslēdzis ar personu, kuras labā tiks
veikts darbs, nosūta darbinieku uz citu valsti;
2) darba
devējs nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu
uzņēmumu;
3) darbā
iekārtošanas institūcija kā darba devējs nosūta darbinieku personai, kuras labā
tiks veikts darbs, ja tās uzņēmums atrodas citā valstī vai arī tā veic savu
darbību citā valstī.
(2) Nosūtītais
darbinieks šā panta izpratnē ir darbinieks, kas noteiktu laiku veic darbu citā
valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu.
(3) Ja
darbinieks nosūtīts veikt darbu Latvijā, tad neatkarīgi no darba līgumam un
darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma šim nosūtītajam darbiniekam
nodrošināmi darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas paredzēti Latvijas
normatīvajos aktos, kā arī darba koplīgumos, kuri atzīti par vispārsaistošiem
un regulē:
1) maksimālo
darba laiku un minimālo atpūtas laiku;
2) minimālo
ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;
3) minimālo
darba algas likmi, kā arī piemaksas par virsstundu darbu;
4) noteikumus
par nodrošināšanu ar darbaspēku, jo īpaši ar darbā iekārtošanas institūciju
starpniecību;
5)
drošību, veselības aizsardzību un higiēnu darbā;
6) aizsardzības
pasākumus personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, grūtniecēm, sievietēm
pēcdzemdību periodā, kā arī šo personu darba un nodarbinātības noteikumus;
7) vienlīdzīgu
attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, kā arī cita veida diskriminācijas
aizliegumu.
(4) Darba
devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, ir pienākums pirms
darbinieka nosūtīšanas rakstveidā informēt Valsts darba inspekciju par šo
nosūtīto darbinieku, norādot:
1) darbinieka
vārdu un uzvārdu;
2) darba
uzsākšanas laiku;
3) paredzamo
nodarbināšanas ilgumu;
4) darba
veikšanas vietu (ja darba pienākumu veikšana nav
paredzēta kādā noteiktā darba vietā, norāda, ka darbinieku var nodarbināt
dažādās vietās);
5) darba
devēja pārstāvi Latvijā, kurš ir pilnvarots pārstāvēt darba devēju Latvijas
valsts iestādēs un tiesā;
6) personu,
kuras labā tiks veikts darbs (pakalpojuma saņēmēju);
7)
apliecinājumu par to, ka nosūtītais darbinieks, kas ir trešo valstu pilsonis,
likumīgi strādā pie darba devēja Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas
Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.
(5) Darba
devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī,
Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, neatkarīgi no darba
līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma ir pienākums šim
nosūtītajam darbiniekam nodrošināt nodarbinātības noteikumu izpildi un darba
apstākļus saskaņā ar šā panta trešo daļu atbilstoši attiecīgās valsts
normatīvajiem aktiem, kas regulē darbinieku nosūtīšanu.
(6) Šā panta
noteikumi neattiecas uz tirdzniecības flotes uzņēmumu kuģu apkalpēm."
2. Izteikt 18.panta ceturto daļu šādā
redakcijā:
"(4) Ja darba devēju organizācijas vai darba
devēju organizāciju apvienības biedri kādā nozarē nodarbina vairāk nekā 50
procentu darbinieku vai viņu preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk
nekā 60 procentu no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma,
ģenerālvienošanās, kas noslēgta starp darba devēju organizāciju vai darba
devēju organizāciju apvienību un darbinieku arodbiedrību vai darbinieku
arodbiedrību apvienību (savienību), ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba
devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji.
Attiecībā uz minētajiem darba devējiem un darbiniekiem ģenerālvienošanās stājas
spēkā dienā, kad ģenerālvienošanās publicēta laikrakstā "Latvijas
Vēstnesis", ja tajā nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks.
Ģenerālvienošanās laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicējama uz pušu
kopīga pieteikuma pamata."
3. Papildināt 22.panta
pirmo daļu aiz vārdiem "kopsapulcē (konferencē)" ar
vārdiem "izņemot tos darba koplīgumus, kas noslēgti starp darba devēju un
darbinieku arodbiedrību, kura pārstāv vismaz 50 % uzņēmuma darbinieku".
4. Papildināt 29.panta piekto daļu ar otro
teikumu šādā redakcijā:
"Mazāk labvēlīga attieksme grūtniecības vai dzemdību
atvaļinājuma, vai atvaļinājuma bērna tēvam piešķiršanas dēļ uzskatāma par tiešu
diskrimināciju atkarībā no personas dzimuma."
5. Papildināt 32.pantu
ar trešo daļu šādā
redakcijā:
"(3) Darba sludinājumā norāda darba devēja
fiziskās personas vārdu un uzvārdu vai juridiskās personas firmu, vai arī
personāla atlases uzņēmuma firmu, kas darba devēja uzdevumā novērtē pretendentu
piemērotību un veic atlasi."
6. Aizstāt 34.panta
pirmajā daļā vārdus "viena mēneša" ar vārdiem "triju mēnešu".
7. Papildināt
40.panta piekto daļu ar
otro teikumu šādā redakcijā:
"Darba devējs nodrošina darba līguma kopijas
pieejamību struktūrvienībā, kurā darbinieks tiek nodarbināts. Struktūrvienība
šīs panta daļas izpratnē ir juridiskās personas vai uz līguma vai norunas
pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas
personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek
veikta saimnieciskā darbība un kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir
reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā."
8. Papildināt <
span style='mso-bidi-font-weight:bold'>44.panta
pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:
"8) profesionālās vai akadēmiskās izglītības
iestādes izglītojamā darbu, ja tas saistīts ar sagatavošanos darbībai noteiktā
profesijā vai studiju virzienā."
9. Izteikt 53.panta
ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Darbiniekam, kas nosūtīts komandējumā vai
darba braucienā, tā laikā saglabājas darba vieta (amats) un darba samaksa. Ja
darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu."
10. Aizstāt 60.panta
trešajā daļā vārdus "viena mēneša" ar vārdiem "triju mēnešu".
11. Izteikt 64.pantu
šādā redakcijā:
"64.pants. Izziņa par darba samaksu, valsts
sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu un darba attiecībām
Darba devējs pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma
piecu darba dienu laikā izsniedz šim darbiniekam izziņu par viņa darba samaksu,
valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu, darba tiesisko
attiecību ilgumu un profesiju."
12. Izteikt 66.pantu šādā redakcijā:
"66.pants. Piemaksa par
darbu, kas saistīts ar īpašu risku
(1) Darbiniekam, kas veic darbu, kas saistīts ar īpašu
risku (darbu, kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu saistīts ar
paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai paaugstinātu risku darbinieka
drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim
ar citiem darba aizsardzības pasākumiem), nosaka piemaksu.
(2) Piemaksas apmēru nosaka darba koplīgumā, darba
kārtības noteikumos, darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu."
13. Izteikt 71.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:
"Izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba
samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un
veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās
stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās
stundas."
14. Izslēgt 74.panta pirmās daļas 9.punktu.
15. 75.pantā:
aizstāt piektās
daļas trešajā teikumā skaitli un vārdus "73.panta pirmajā, otrajā un
ceturtajā daļā" ar skaitli un vārdiem "74.panta pirmajā daļā";
papildināt septīto daļu aiz vārdiem "no darba
samaksas par nostrādātajām dienām" ar vārdiem "vai stundām".
16. Aizstāt 95.panta
otrajā daļā vārdus "viena mēneša" ar vārdiem "triju mēnešu".
17. Izteikt 98.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Ja, turpinot darba
attiecības atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem,
samazinās darbinieka darba samaksa, darba devējam ir pienākums izmaksāt
darbiniekam iepriekšējo darba samaksu, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga,
vidējo izpeļņu vienu mēnesi pēc darba līguma grozīšanas dienas."
18. 101.pantā:
papildināt pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:
"11) darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic
darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu
triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā
neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku,
ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.";
aizstāt trešajā daļā vārdus "sešu
mēnešu" ar skaitli un vārdu "12 mēnešu".
19. 103.pantā:
aizstāt pirmās daļas 2.punktā skaitļus un vārdus
"1., 3., 5. vai 7.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "1., 3., 5.,
7. vai 11.punktā";
papildināt otro daļu aiz vārdiem "darbnespējas laiku"
ar vārdiem "izņemot šā likuma 101.panta pirmās daļas 11.punktā minēto gadījumu".
20. Izteikt 104.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Ja darbinieku skaita samazināšanas gadījumā
30 dienu laikā darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas ar vismaz trim
darbiniekiem, darba devējam ir pienākums ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš
paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai par atlaižamo darbinieku skaitu un
profesiju."
21. Aizstāt 108.panta otrās daļas 3.punktā vārdus un skaitli "bērnu invalīdu vecumā līdz 16
gadiem" ar vārdiem un skaitli "bērnu invalīdu vecumā līdz 18
gadiem".
22. 109.pantā:
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Darba devējam nav tiesību uzteikt darba
līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, izņemot šā likuma 101.panta
pirmās daļas 11.punktā noteikto gadījumu, kā arī laikā, kad darbinieks ir
atvaļinājumā vai neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Minētie
ierobežojumi neattiecas uz šā likuma 101.panta pirmās daļas 10.punktā noteikto
gadījumu.";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu
ar darbinieku šā likuma 101.panta pirmās daļas 11.punktā noteiktajā gadījumā
līdz darbspēju atgūšanai vai invaliditātes noteikšanai, ja darbnespējas iemesls
ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība."
23. Aizstāt 112.panta
ievaddaļā skaitļus un vārdus "6., 7., 8., 9. vai 10.punktā" ar
skaitļiem un vārdiem "6., 7., 8., 9., 10. vai 11.punktā".
24. Izteikt 117.panta
pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Uzņēmuma pāreja šā likuma izpratnē ir uzņēmuma
vai tā patstāvīgas, identificējamas daļas (saimnieciskas vienības) nodošana
citai personai uz līguma, administratīvā vai normatīvā akta, tiesas sprieduma
vai kāda cita pamata, kas radies starp pusēm ārpus to līgumiskajām saistībām,
kā arī komercsabiedrību apvienošana, sadalīšana vai pārveidošana."
25. Izteikt
129.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Darba devējam ir pienākums pēc darbinieka
rakstveida pieprasījuma vai valsts vai pašvaldības iestādes pieprasījuma tās
likumīgo funkciju veikšanai triju darba dienu laikā izsniegt rakstveida izziņu
par darba devēja un darbinieka darba tiesisko attiecību ilgumu, darbinieka
veikto darbu, ieturētajiem nodokļiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto
iemaksu veikšanu un darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamatu."
26. Aizstāt 131.panta
trešās daļas pirmajā teikumā vārdus "Darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam
riskam" ar vārdiem "Darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu
risku".
27. Papildināt 134.pantu
ar septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Ja darbiniekam noteikts nepilns darba laiks,
viņa nodarbināšana virs šā darba laika ir pieļaujama, pamatojoties uz darba
devēja un darbinieka rakstveida vienošanos."
28. Izteikt 137.panta
pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt
katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas,
darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas."
29. Izteikt
140.pantu šādā redakcijā:
"140.pants.
Summētais darba laiks
(1) Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot
attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika
ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka summēto
darba laiku, lai darba laiks pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam
darbiniekam noteikto normālo darba laiku. Ja darbiniekam ir noteikts summētais
darba laiks, darba devējam ir pienākums par to rakstveidā informēt darbinieku,
norādot arī pārskata perioda ilgumu, kā arī laikus iepazīstināt darbinieku ar
darba grafiku.
(2) Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts
garāks pārskata periods, summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis.
Darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda
ilgumu, bet ne ilgāku par trim mēnešiem, bet koplīgumā ne ilgāku par 12
mēnešiem.
(3) Summētā darba laika ietvaros jebkurā gadījumā
aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām
nedēļā.
(4) Darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā
noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu.
(5) Ja ir noteikts summētais darba laiks, atpūtas
laiku darbiniekam piešķir nekavējoties pēc darba veikšanas."
30. Papildināt 148.panta pirmo
daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:
"Minētajos gadījumos nav jāveic darba laika
uzskaite."
31. 151.pantā:
papildināt pirmās daļas 1.punktu aiz vārdiem "bērns invalīds"
ar vārdiem "līdz 18 gadu vecumam";
aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus "darbiniekiem, kuri pakļauti
īpašam riskam" ar vārdiem "darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu
risku".
32. 152.pantā:
aizstāt pirmās
daļas 2.punktā vārdu
"pirmsdzemdību" ar vārdu "grūtniecības";
papildināt pirmo
daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:
"5) šā likuma 155.pantā minēto atvaļinājuma
laiku.";
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā laikā
neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma un atvaļinājuma laiku bez darba samaksas
saglabāšanas, kas ir ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā."
33. Izslēgt 153.panta pirmās daļas pirmajā, otrajā un
trešajā teikumā vārdu "(pagasttiesa)" (attiecīgā locījumā).
34. Izteikt 157.panta otro
daļu šādā redakcijā:
"(2) Darbiniekam valsts pārbaudījuma kārtošanai
vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai piešķir 20 darba dienu ilgu
mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās. Ja darbiniekam ir
noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu
vai neizmaksājot to."
35. Papildināt informatīvo
atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 20.punktu šādā redakcijā:
"20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada
5.jūlija direktīvas 2006/54/EK par
tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret
vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādātā
versija)."
Labklājības ministrs
U.Augulis
Grozījumi
Darba likumā
ANOTĀCIJA
I. Kādēļ
normatīvais akts ir vajadzīgs |
|||||||
1.Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu |
Ministru kabineta sēdes 2006.gada 22.augusta protokollēmums (prot.
Nr.43 45.§) Par nepieciešamajiem priekšlikumiem, lai nodrošinātu elastību un
drošību darba tiesiskajās attiecībās un Ministru kabineta 2006.gada
30.novembra sēdes protokollēmums (prot. Nr.62 31.§) Informatīvais ziņojums
par nepieciešamajiem priekšlikumiem nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības
ierobežošanai paredzēja noteiktu normu iestrādi Darba likumā. |
||||||
2.Pašreizējās situācijas raksturojums |
Pašreizējo tiesisko regulējumu raksturo atsevišķas nepilnības Darba
likuma noteikumos, kas rada problēmas to praktiskā piemērošanā. Turklāt
aizvien lielāka uzmanība Eiropas Savienības līmenī tiek pievērsta elastības
un drošības jautājumiem darba tiesiskajās attiecībās, līdz ar to rodas
nepieciešamība arī nacionālā līmenī normatīvajos aktos iestrādāt regulējumu,
kas palīdzētu darbiniekiem un darba devējiem efektīvāk realizēt savas
tiesības un izpildīt savus pienākumus. Globalizācija, kā arī konkurence
nereti darba devējus mudina negodīgā veidā samazināt savas izmaksas, tādēļ
īpaša uzmanība ir pievēršama arī nereģistrētās nodarbinātības problēmas
risināšanai. Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus
pētījumi ietvaros veiktā pētījuma Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums
rezultāti apliecina, ka Latvijā nereģistrētās nodarbinātības līmenis ir
relatīvi augsts, jo 2006.gadā vidēji katrs ceturtais Latvijas strādājošais
(24%) tika nodarbināts bez darba līguma un/vai ar aplokšņu algu. Valsts
darba inspekcija (turpmāk - VDI), ierodoties pie darba devēja, nereti
konstatē situāciju, kad darba līgumi kādu apstākļu dēļ konkrētajās darba
vietās nav pieejami, līdz ar to nav iespējams pareizi novērtēt situāciju un pilnvērtīgi
veikt pārbaudi, līdz ar to ir nepieciešami atbilstoši grozījumi Darba likumā,
kas paredzētu darba devēju pienākumu glabāt darba līgumus tajā uzņēmuma
struktūrvienībā, kurā darbinieks parasti tiek nodarbināts. Saistībā ar
nereģistrēto nodarbinātību kā vēl viena no lielajām problēmām tiek minēta
nepareiza darba laika uzskaite un līdz ar to arī neatbilstoša samaksa par
paveikto darbu, tādēļ nepieciešami attiecīgo likuma normu precizējumi. Vairākas normas, kas attiecas uz darba devēju un darbinieku pienākumiem
un tiesībām, praksē nereti tiek nepareizi piemērotas. Līdz ar to ir
nepieciešamība izteikt tās jaunā redakcijā vai papildināt, tādējādi
nodrošinot vienveidīgu un pareizu normu piemērošanu. |
||||||
3.Normatīvā akta projekta būtība |
Ņemot vērā to, ka aizvien biežāk notiek darbinieku nosūtīšana, tiek
precizēts Darba likuma 14.pants. Panta grozījumi paredz, ka turpmāk darba
devējam par darbinieka nosūtīšanu uz Latviju būs jāinformē tikai viena
iestāde VDI. Tiek precizēts arī VDI iesniedzamās informācijas saturs. Tāpat
tiek skaidri definēti Latvijas darba devēju pienākumi, nosūtot darbinieku
veikt darbu uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas
valsti vai Šveices Konfederāciju. Lai veicinātu darba
koplīgumu nozarē vai teritorijā (ģenerālvienošanās) noslēgšanu, tiek
papildināts likuma 18.pants. Grozījumi paredz, ka turpmāk, ne tikai
gadījumos, kad darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju
apvienības biedri kādā nozarē nodarbina vairāk nekā 50 procentus darbinieku,
bet arī gadījumā, kad tie veic vairāk kā 60 procentus no nozares preču
apgrozījuma vai pakalpojumu darba apjoma valstī, ģenerālvienošanās būs
saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attieksies uz visiem
darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Palielinot noslēgto
ģenerālvienošanās skaitu, tiktu izlīdzinātas sociālo garantiju atšķirības
nozares ietvaros, kas nereti šobrīd ir sastopamas. Likumprojekts atvieglo koplīgumu apstiprināšanas procedūru, paredzot,
ka turpmāk gadījumos, kad koplīgums ir noslēgts starp darba devēju un
arodbiedrību, kas pārstāv vismaz 50 procentus uzņēmumā nodarbināto
darbinieku, darbinieku kopsapulces (konferences) sasaukšana koplīguma
apstiprināšanai nav nepieciešama. Likums tiek precizēts, nepārprotami norādot, ka mazāk labvēlīga
attieksme grūtniecības, dzemdību vai atvaļinājuma bērna tēvam piešķiršanas dēļ,
ir uzskatāma par tiešu diskrimināciju dzimuma dēļ. Lai samazinātu to gadījumu skaitu, kad masu medijos tiek ievietoti
darba sludinājumi, kas satur informāciju tikai par pretendentam izvirzāmajām
prasībām, neliels veicamā darba vai pienākumu apraksts un tālruņa vai faksa
numurs vai e pasta adrese, likuma grozījumi paredz, ka turpmāk sludinājumā
obligāti ir jābūt norādītam darba devējam vai personai, kas darba devēja
uzdevumā veic pretendentu piemērotības novērtēšanu un atlasi, vārds un
uzvārds vai firma. Tādējādi vieglāk būs pārbaudīt tās sūdzības, kas saistītas
ar cilvēktirdzniecību. Lai nodrošinātu personas iespējas aizsargāt savas aizskartās tiesības
efektīvāk, tiek izdarīti grozījumi Darba likuma 34.pantā, pagarinot termiņu
prasības celšanai tiesā par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, dibinot
darba tiesiskās attiecībās, no viena līdz trim mēnešiem. Lai samazinātu nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitu, kad
darbinieki tiek, nodarbināti bez darba līguma, grozījumi paredz, ka darba
devējam ir pienākums nodrošināt darba līguma kopijas pieejamību
struktūrvienībā, kurā darbinieks tiek nodarbināts. Tāpat likuma grozījumi
definē, kas tiek uzskatīts par struktūrvienību. Lai veicinātu darba devējus nodarbināt personas, kas iegūst
profesionālo vai augstāko izglītību, tiek papildināts 44.pants, paredzot to,
ka ar šīm personām darba devējam ir tiesības noslēgt darba līgumu uz noteiktu
laiku pie nosacījuma, ka veicamais darbs ir saistīts ar sagatavošanos
darbībai noteiktā profesijā vai studiju virzienā. Tā kā darbinieks, kas atrodas komandējumā vai darba braucienā, faktiski
veic darbu ārpus savas ierastās darba vietas, nevis neveic darbu attaisnojošu
iemeslu dēļ, tiek precizēts Darba likuma 53.un 74.pants. Lai nodrošinātu efektīvāku darbinieka tiesību aizsardzību, tiek precizēta
60.panta trešā daļa, kas noteica nesamērīgi īsu termiņu prasības tiesā
iesniegšanai. Termiņš prasības iesniegšanai tiek pagarināts no viena mēneša
līdz trim. Līdzīgs grozījums tiek izdarīts arī Darba likuma 95.pantā. Pēdējo gadu laikā darbiniekiem aizvien biežāk dažādās iestādēs
(piemēram, bankās) ir nepieciešams iesniegt izziņas par viņa darba samaksu,
valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu, darba tiesisko
attiecību ilgumu un profesiju. Tādēļ tiek izdarīti grozījumi 64.pantā,
precizējot izziņā ietveramo informāciju. Lai saskaņotu Darba likuma 66. un 131.pantā lietotos terminus ar darba
aizsardzības jomas normatīvajos aktos minētajiem terminiem, tiek izdarīti
atbilstoši grozījumi likumā. Turklāt Darba likuma 66.pants paredz darba
devēja pienākumu noteikt piemaksu darbiniekam, kas veic darbu, kas saistīts
ar īpašu risku. Tāpat tiek paredzēts, ka darba devējs šādas piemaksas apmēru
varēs noteikt ne tikai darba koplīgumā vai darba līgumā, bet arī darba
kārtības noteikumos vai ar rīkojumu. Lai darbiniekam būtu izpratne, par to, kā veidojas viņa saņemamā darba
samaksa, šobrīd Darba likuma 71.pants paredz darba devēja pienākumu,
izmaksājot darba samaksu, izsniegt rakstveidā sagatavotu darba samaksas
aprēķinu. Tomēr praksē šie darba devēja sagatavotie aprēķini nereti neatspoguļo
to, par ko un cik lielā apmērā darbiniekam ir samaksāts, līdz ar to tas
veicina konfliktsituāciju rašanos starp abām pusēm. Lai radītu mazāk
pārpratumu, likuma grozījumi precizē to, kāda informācija turpmāk ir obligāti
ietverama darba samaksas aprēķinā. Likuma 75.pantā ir norādīta neprecīza atsauce uz 73.pantu. lai novērstu
šo neprecizitāti, tiek izdarīts grozījums minētajā pantā. Tāpat tiek
precizēta panta septītajā daļā paredzētā vidējas izpeļņas aprēķina formula. Darba likums šobrīd paredz, ka gadījumos, kad, turpinot darba
attiecības atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem,
samazinās vidējā izpeļņa, darba devējam pienākums izmaksāt darbiniekam
iepriekšējo vidējo izpeļņu vienu mēnesi pēc darba līguma grozīšanas dienas. Darbinieks,
strādājot nopelna darba samaksu, un tieši darba samaksa ir tā, kas samazinās.
Tādēļ taisnīgāk ir noteikt likumā to, ka darbiniekam vienu mēnesi pēc darba
līguma grozījumiem izmaksā iepriekšējo darba samaksu, bet, ja darbiniekam
noteikta akorda alga vidējo izpeļņu. Tādējādi netiek radīts arī
apgrūtinājums darba devējam katru reizi, kad tiek samazināta darba samaksa,
rēķināt vidējo izpeļņu. Turklāt, ņemot vērā vidējās izpeļņas aprēķina
formulu, praksē var gadīties situācijas, kad darbinieka vidējā izpeļņa ir
krietni mazāka par parasti saņemamo darba samaksu. Lai risinātu problēmu, kas saistīta ar negodprātīgiem darbiniekiem, kas
ilgstoši neveic darbu pārejošas darbnespējas dēļ, tiek izdarīti grozījumi
vairākos pantos. Likumprojekts paredz, ka turpmāk gadījumā, kad darbinieks
pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja
darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja
darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laika periodā neskaitot
grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja
darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, darba
devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu. Līdz ar to likums tiek papildināts
arī ar citām normām, kas ar to ir saistītas uzteikuma termiņš, aizliegumi
un ierobežojumi, laiks jauna darba meklēšanai, atlaišanas pabalsta
piešķiršana. Darba likums šobrīd paredz darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu,
pamatojoties uz likuma 101.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5.punkta
noteikumiem, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.
Praksē nereti ir gadījumi, kad pārkāpumus dažādu iemeslu dēļ atklāj vēlāk.
Lai novērstu situāciju, kad negodprātīgi darbinieki, kas ir izdarījuši
pārkāpumus, turpina veikt darbu un darba devējam nav tiesību uzteikt darba
līgumu, tiek pagarināts likumā paredzētais termiņš līdz divpadsmit mēnešiem. Lai atvieglotu darbinieku skaita samazināšanas procedūru, likums tiek
precizēts Darba likuma 104.pants. Turpmāk darba devējam pienākums informēt
Nodarbinātības valsts aģentūru par atlaižamo darbinieku skaitu un profesiju
būs tikai tad, kad darba tiesiskās attiecības 30 dienu laikā tiks izbeigtas
ar vismaz trīs darbiniekiem. Lai noteiktu papildus garantijas vecākiem, kuriem ir bērni invalīdi,
tiek precizēts likuma 108.pants un 151.pants. Likumprojektā tiek precizēta uzņēmuma pārejas definīcija. Lai nerastos atšķirīga pieeja normu piemērošanā, tiek precizēts Darba
likuma 134.pants, kas turpmāk noteiks, ka darbinieka, kuram noteikts nepilns
darba laiks, nodarbināšana virs šī nolīgtā laika ir pieļaujama tikai abām
pusēm rakstiski par to vienojoties. Lai samazinātu nereģistrētās nodarbinātības līmeni un veicinātu pareizu
darba laika uzskaiti, tiek precizēta 137.panta pirmā daļa, nosakot darba
devēja pienākumu uzskaitīt visas darbinieka nostrādātas stundas gan kopumā,
gan atsevišķi norādot virsstundas, kā arī nostrādātās stundas nakts laikā,
nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās. Lai noteiktu striktus un visām pusēm nepārprotami skaidrus summētā
darba laika ieviešanas un piemērošanas gadījumus, atbilstoši tiek precizētas
140.panta prasības. Turpmāk likums paredzēs to, kādā veidā ir nosakāms
summētais darba laiks, kādos gadījumos tas ir pieļaujams, summētā darba laika
atskaites periodus, darba stundu skaita maksimumu pēc kārtas un atpūtas
piešķiršanu. Lai precizētu regulējumu attiecībā uz to, ko ieskaita laikā, kas dod
tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ir izdarīti grozījumi Darba
likuma 152.pantā. Turklāt likuma grozījumi šajā pantā paredz to, ka atvaļinājuma
bez darba samaksas saglabāšanas, kas ilgāks par četrām nedēļām viena gada
laikā, laiks netiks turpmāk skaitīts tajā laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo
apmaksāto atvaļinājumu. Šādi grozījumi ir nepieciešami tādēļ, ka pēdējo pāris
gadu laikā diezgan regulāri darba devēji sūdzas par gadījumiem, kad
darbinieki izmanto atvaļinājumus bez darba samaksas saglabāšanas un dodas
peļņas nolūkos ārpus Latvijas. Pēc atgriešanās darbinieks ierodas pie darba
devēja un lūdz piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas, nenoliedzami
šobrīd viņam pienākas. Šādā gadījumā darba devējs ir zaudētāja lomā
darbinieks nav veicis darbu, bet vēlas saņemt garantijas. Grozījums 153.pantā izstrādāts, lai saskaņotu Darba likumu ar
Bāriņtiesu likumu, svītrojot norādi uz pagasttiesu. Grozījumi Darba likuma 157.pantā ir nepieciešami, lai samazinātu slogu
darba devējam, turpmāk paredzot, ka darba devējs, piešķirot mācību
atvaļinājumu, izvērtē savu situāciju un piešķir atvaļinājumu ar darba
samaksas saglabāšanu vai bez. Ņemot vērā to, ka Darba likuma normas šobrīd jau ir saskaņotas ar
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvas 2006/ par tāda
principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret
vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādātā
versija), ir attiecīgi papildināma likuma informatīvā atsauce uz Eiropas
Savienības direktīvām. |
||||||
4.Cita informācija |
Citas informācijas nav. |
||||||
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|||||||
1.Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām |
Nav attiecināms. |
||||||
2.Ekonomiskā
ietekme: 2.1.makroekonomiskā
vide; 2.2.preču un
pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3.cenas; 2.4.eksporta un importa apjoms; 2.5.konkurences
apstākļi; 2.6. jauninājumi
un pētījumi; 2.7. augstāk
a
resursu izmantošanas efektivitāte |
Nav attiecināms. |
||||||
3.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām |
Darba likums šobrīd paredz, ka gadījumos, kad, turpinot darba
attiecības atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem,
samazinās vidējā izpeļņa, darba devējam pienākums izmaksāt darbiniekam
iepriekšējo vidējo izpeļņu vienu mēnesi
pēc darba līguma grozīšanas dienas.
Darbinieks, strādājot nopelna darba samaksu, un tieši darba samaksa ir tā,
kas samazinās. Tādēļ taisnīgāk ir noteikt likumā to, ka darbiniekam vienu
mēnesi pēc darba līguma grozījumiem izmaksā iepriekšējo darba samaksu, bet,
ja darbiniekam noteikta akorda alga vidējo izpeļņu. Tādējādi netiek radīts
arī apgrūtinājums darba devējam katru reizi, kad tiek samazināta darba
samaksa, rēķināt vidējo izpeļņu. Turklāt, ņemot vērā vidējās izpeļņas
aprēķina formulu, praksē var gadīties situācijas, kad darbinieka vidējā
izpeļņa ir krietni mazāka par parasti saņemamo darba samaksu. Ar grozījumiem Darba likuma 104.pantā tiek atvieglota darbinieku skaita samazināšanas procedūra. Turpmāk darba devējam Nodarbinātības valsts aģentūra par darbinieku skaita samazināšanu būt jāinformē tikai tad, kad darba tiesiskās attiecības 30 dienu laikā tiek izbeigtas ar vismaz trīs darbiniekiem. Likuma grozījumi paredz darba devēja pienākumu precīzāk uzskaitīt nostrādātās stundas gan kopumā, gan arī atsevišķi norādīt virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienā. Tiek paredzēti grozījumi attiecībā uz summētā darba laika ieviešanu, nosakot gan atskaites periodus, gadījumus, kad iespējams ieviest summēto darba laiku, maksimālo darba stundu skaitu, virsstundu uzskaiti un atpūtas laika piešķiršanu. Lai precizētu regulējumu attiecībā uz to, ko ieskaita laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ir izdarīti grozījumi Darba likuma 152.pantā. Turklāt likuma grozījumi šajā pantā paredz to, ka atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā, laiks netiks turpmāk skaitīts tajā laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šādi grozījumi ir nepieciešami tādēļ, ka pēdējo pāris gadu laikā diezgan regulāri darba devēji sūdzas par gadījumiem, kad darbinieki izmanto atvaļinājumus bez darba samaksas saglabāšanas un dodas peļņas nolūkos ārpus Latvijas. Pēc atgriešanās darbinieks ierodas pie darba devēja un lūdz piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas, nenoliedzami šobrīd viņam pienākas. Šādā gadījumā darba devējs ir zaudētāja lomā darbinieks nav veicis darbu, bet vēlas saņemt garantijas. Līdz ar šo grozījumu spēkā stāšanos tiks samazināti darba devēja izdevumi saistībā ar mācību atvaļinājumu apmaksu. |
||||||
4.Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām |
Nav attiecināms. |
||||||
5. 5.Sociālā
ietekme: 5.1.sociālās
situācijas izmaiņas; 5.2.nodarbinātība |
Likumprojekts vienlīdz attieksies uz visiem darba devējiem un
darbiniekiem. Projektā ietvertās normas, precizē gan darba devēju, gan
darbinieku tiesības un pienākumus, tādējādi, samazinot domstarpību, kas
saistītas ar likuma prasību izpildi, skaitu. Likumprojekts
paredz to, ka mazāk labvēlīga attieksme grūtniecības, dzemdību un
atvaļinājuma bērna tēvam piešķiršanas dēļ ir uzskatāma par tiešu
diskrimināciju atkarībā no personas dzimuma. Šādu Darba likuma 29.panta
piektās daļas grozījumu tiesiskais pamatojums ir Eiropas Kopienu tiesas
spriedums lietā 177/88 Elisabeth Johanna Pacifica Dekker v Stichtig
Vormingscentrum voor Jong Volwassen (VJV-Centrum) Plus, (1990) (ECR page
I-03941) un lietā C-207/98
Silke-karin Mahlburg and Land Meklenburg-Vorpommern (ECR 2000 I-549). Tāpat
likumprojektā paredzētie grozījumi Darba likuma 34., 60. un 95pantā garantēs
darbinieku tiesībās aizstāvēt savas tiesības gadījumos, kad tiek pārkāptas
viņu tiesības uz vienlīdzīgu darba samaksu. Grozījumi ir izdarīti
pamatojoties uz Eiropas Kopienu tiesas lietu 68/88, Commission of the
European Communities v Hellenic Republic (European Court reports 1989 Page
02965), kā arī lietu C-326/96
B.S.Levez v T.H.Jennings (Harlow Pools) Ltd. (European Court reports Page
I-07835) un lietu C-78/98, Shirley Preston v Hellenic Republic
(European Court reports 2000 Page I-0320). |
||||||
6.Ietekme uz vidi: 6.1.dabas resursu
lietošana; 6.2.ietekme uz
piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3.darbības radītie
atkritumi; 6.4.ķīmisko vielu
produktu ražošana; 6.5.ietekme uz
īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6.ietekme uz
īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7.cita veida
piesārņojuma emisija vidē |
Nav attiecināms. |
||||||
7.Cita ietekme |
Citas ietekmes nav. |
||||||
III.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||||
|
(tūkst. latu) |
||||||
Rādītāji |
n-tais gads |
Turpmākie trīs gadi |
|||||
n+1 |
n+2 |
n+3 |
|||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|||
1.Izmaiņas budžeta
ieņēmumos: 1.1.valsts
pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi
pašu ieņēmumi; 1.2.speciālais
budžets; 1.3.pašvaldību
budžets |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
|||
2.Izmaiņas budžeta
izdevumos: 2.1.valsts
pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi
pašu ieņēmumi; 2.2.speciālais
budžets; 2.3.pašvaldību
budžets |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
|||
3.Finansiālā
ietekme: 3.1.valsts
pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi
pašu ieņēmumi; 3.2.speciālais
budžets; 3.3.pašvaldību
budžets |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
|||
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|||
5.Detalizēts
ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un
izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā) |
Nav attiecināms. |
||||||
6.Cita
informācija |
Ņemot vērā to, ka grozījumi paredz darba devēja pienākumu noteikt piemaksu darbiniekam, kas veic darbu, kas saistīts ar īpašu risku, un to, ka šādas piemaksas apmēru katrs darba devējs varēs noteikt darba līgumā, darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai ar rīkojumu, nav iespējams šobrīd noteikt izdevumus. |
||||||
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|||||||
1.Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Citi normatīvie akti nebūs jāizdod. |
||||||
2.Cita informācija |
Citas informācijas nav. |
||||||
V. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
|
|||||||
1.Saistības pret Eiropas Savienību |
Likumprojekts nodrošina Eiropas
Parlamenta un Padomes2006.gada 5.jūlija direktīvas 2006/54/EK par tāda
principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret
vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādātā
versija) noteikumu ievērošanu.
Direktīvas Preambulas 39.punkts noteic, ka pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina uz tiem noteikumiem, kas paredz būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav būtiski mainīti, izriet no iepriekšējām direktīvām. Iepriekš pieņemtās direktīvas - Padomes 1975.gada 10.februāra direktīvu 75/117/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, ievērojot principu par vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm, Padomes 1976.gada 9.februāra direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem un Padomes 1997.gada 15.decembra direktīvu 97/80/EK par pierādīšanas pienākumu diskriminācijas gadījumos, kas pamatojas uz dzimumu Latvija ir pārņēmusi Darba likumā (turpmāk DL). |
||||||
2.Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām |
Nav attiecināms. |
||||||
3.Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Nav attiecināms. |
||||||
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||||||
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu |
Eiropas Parlamenta un Padomes
2006.gada 5.jūlija direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas
paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm
nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādātā versija).
|
||||||
2.tabula |
|||||||
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību pantu, daļu, punktu, apakšpunktu) |
Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.) |
Komentāri |
|||||
2.panta pirmās daļas a) apakšpunkts |
DL 29.panta piektā daļa |
Atbilst |
|||||
2.panta pirmās daļas b) apakšpunkts |
DL 29.panta sestā daļa |
Atbilst |
|||||
2.panta pirmās daļas c) apakšpunkts |
DL 29.panta septītā daļa |
Atbilst |
|||||
2.panta pirmās daļas d) apakšpunkts |
DL 29.panta septītā daļa |
Atbilst |
|||||
2.panta pirmās daļas e) apakšpunkts |
DL 59.pants |
Atbilst |
|||||
2.panta otrā daļa |
DL 29.panta pirmā, ceturtā, piektā, sestā, septītā, devītā daļa |
Atbilst |
|||||
4.pants |
DL 7., 29. un 60.pants |
Atbilst |
|||||
14.panta pirmās daļas a) apakšpunkts |
DL 7., 29. un 34.pants |
Atbilst |
|||||
14.panta pirmas daļas c) apakšpunkts |
DL 7., 29., 48., 60. un 95.pants |
Atbilst |
|||||
14.panta pirmās daļas d) apakšpunkts |
DL 7.un 8.pants |
Atbilst |
|||||
14.panta otrā daļa |
DL 29.pants |
Atbilst |
|||||
15.pants |
DL 154.panta piektā daļa |
Atbilst |
|||||
16.pants |
DL 155. un 156.pants |
Atbilst |
|||||
17.pants |
DL 29.panta astotā daļa, 94.pants |
Atbilst |
|||||
18.pants |
29.panta astotā daļa |
Atbilst |
|||||
19.pants |
DL 34.,125.pants |
Atbilst |
|||||
24.pants |
DL 9.pants |
Atbilst |
|||||
|
|
|
|||||
5.Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem |
Paziņojums par normatīvo aktu, kas pārņem direktīvas prasības, iesniegts 2008.gada 29.jūlijā. |
||||||
6.Cita informācija |
Citas informācijas nav. |
||||||
VI.
Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu |
|||||||
1.Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas |
Normatīvā akta projekta izstrādāšanā tika iesaistīta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirgotāju asociācija un Valsts darba inspekcija. |
||||||
2.Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
|||||||
3.Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti |
Labklājības ministrija 2006.gada 25.aprīlī organizēja publisko diskusiju ar sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām un valsts pārvaldes institūcijām par iespējām nodrošināt elastīgākas nodarbinātības iespējas. Daļa no šajā diskusijā izteiktajiem priekšlikumiem ir iestrādāta arī grozījumos. Labklājības ministrija vairākas reizes ar preses relīžu palīdzību informēja sabiedrību par darbu pie Darba likuma grozījumiem. |
||||||
4.Konsultācijas ar ekspertiem |
Konsultācijas nav notikušas. |
||||||
5.Cita informācija |
Citas informācijas nav. |
||||||
VII. Kā tiks
nodrošināta normatīvā akta izpilde
|
|||||||
1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Normatīvā akta projekta normu izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta normu ievērošanu uzraudzīs Valsts darba inspekcija. |
||||||
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā
akta ieviešanu |
Normatīvā akta projekts pēc tā pieņemšanas Saeimā tiks publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis un periodiskajā izdevumā Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, kā arī portālā www.likumi.lv. Tāpat par grozījumu būtību un tālāku virzību tiks sagatavotas preses relīzes un ievietota informācija Labklājības ministrijas mājas lapā www.lm.gov.lv. |
||||||
3.Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
|
||||||
4.Cita informācija |
Citas informācijas nav. |
||||||
Labklājības ministrs U.Augulis
Valsts sekretārs |
Juridiskā dienesta vadītājs |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
R.Beinarovičs |
E.Korčagins |
Z.Uzuliņa |
I.Vjakse |
18.03.2009. 11:05
3782
I.Vjakse, 67021570
Ineta.Vjakse@lm.gov.lv
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
Rīgā |
Nr.25 |
2009.gada 21.aprīlī |
31.§
Likumprojekts "Grozījumi Darba likumā"
TA-3232, TA-1203
___________________________________________________________
(U.Augulis, I.Vjakse, P.Krīgers, A.Kampars, V.Dombrovskis)
1. Atbalstīt iesniegto
likumprojektu.
Valsts kancelejai
sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.
2. Noteikt, ka
atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir veselības ministrs.
3. Labklājības
ministrijas iesniegto papildu priekšlikumu likumprojektam (TA-1203) steidzami
izskatīt Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, un Nacionālās trīspusējās
sadarbības padomes sekretariātam iesniegt attiecīgu informāciju par izskatīšanas
rezultātu Ministru kabinetā.
Ministru
prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs |
|
V.Dombrovskis |
|
||
Vides ministrs |
|
R.Vējonis |
|
||
Valsts kancelejas
direktore |
|
G.Veismane |
|
2009-MK-PROT-25-2104-#31.doc
1