2009

 

 

 

 

 

 

2009. gada ____. maijā

Nr.________________

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š.g. 20. maija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1172/Lp9) 2. lasījumam.

Komisija lūdz iekļaut likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

 

Pielikumā: likumprojekta salīdzinošā tabula uz __ lpp.

 

 

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                        J.Dalbiņš

 

 

 Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija                                                                                                         Likumprojekts 2. lasījumam

 

“Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1172/Lp9)

 

Spēkā esošā redakcija

1. lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2. lasījumam

 

(2)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 10., 11.nr.; 2006, 1., 14., 24.nr.; 2007, 9., 10., 16.nr.; 2008, 11.nr.; 2009, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 10., 11.nr.; 2006, 1., 14., 24.nr.; 2007, 9., 10., 16.nr.; 2008, 11.nr.; 2009, 2.nr.) šādus grozījumus:

15.1 pants. Informācijas analīzes dienests

 

(1) Informācijas analīzes dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

 

(2) Informācijas analīzes dienests:

 

1) izvērtē un analizē no valsts drošības iestādēm saņemto informāciju un sniedz to Nacionālās drošības padomes locekļiem;

 

2) sagatavo attiecīgus priekšlikumus un ieteikumus Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Valsts prezidentam un Ministru prezidentam attiecībā uz turpmāko rīcību;

 

3) sniedz Nacionālās drošības padomes locekļiem ieteikumus attiecībā uz valsts drošības iestāžu darbības virzieniem un prioritātēm;

 

4) analizē un prognozē valsts apdraudējumu.

 

(3) Informācijas analīzes dienesta vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc Nacionālās drošības padomes priekšlikuma.

 

(4) Informācijas analīzes dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Pirms apstiprināšanas nolikuma projekts saskaņojams ar Saeimas Nacionālās drošības komisiju.

 

(07.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.03.2007. likumu un 29.03.2007. likumu)

 

15.2 pants. Informācijas analīzes dienesta amatpersonas

 

(1) Uz Informācijas analīzes dienesta amatpersonām attiecas Valsts drošības iestāžu likumā noteiktie valsts drošības iestāžu amatpersonu dienesta nosacījumi, tiesību ierobežojumi, atbildība, sociālās garantijas un informācijas aizsargāšanas noteikumi.

 

(2) Informācijas analīzes dienesta amatpersonu darba samaksu nosaka Ministru kabinets.

1. Izslēgt 15.1 un 15.2 pantu.

 

 

 

1. Izslēgt 15.1 un 15.2 pantu.

19.pants. Nacionālās drošības padomes sastāvs

 

(1) Nacionālās drošības padomes locekļi ir:

 

1) Valsts prezidents;

 

2) Saeimas priekšsēdētājs;

 

3) Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs;

 

4) Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs;

 

5) Ministru prezidents;

 

6) aizsardzības ministrs;

 

7) ārlietu ministrs;

 

8) iekšlietu ministrs;

 

9) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu).

 

(2) Ģenerālprokuroram ir tiesības piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdēs.

 

(21) Ar padomdevēja tiesībām uz Nacionālās drošības padomes sēdi var uzaicināt valsts drošības iestāžu vadītājus un Informācijas analīzes dienesta vadītāju.

 

(3) Nacionālās drošības padomes un tās sekretariāta darbību nodrošina Valsts prezidenta kanceleja.

2. Izslēgt 19. panta 2.1 daļā vārdus "un Informācijas analīzes dienesta vadītāju".

 

 

 

2. Izslēgt 19.panta 2.1 daļā vārdus “un Informācijas analīzes dienesta vadītāju”.

20.pants. Nacionālās drošības padomes kompetence

 

(1) Nacionālās drošības padome:

 

1) saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā un izskata tās pilnveidošanas gaitu un problēmas;

 

2) izskata likumā noteiktos ar nacionālo drošību saistītos plānus un koncepcijas.

 

(2) Nacionālā drošības padome iesniedz priekšlikumus Saeimai par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata. Nacionālās drošības padome iesniedz priekšlikumus Ministru kabinetam par Informācijas analīzes dienesta vadītāja iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata.

 

(3) Nacionālās drošības padomes lēmums, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus, ir rekomendējošs un neatbrīvo atbildīgās amatpersonas no atbildības par to pieņemtajiem lēmumiem.

 

(4) Nacionālās drošības padomei ir tiesības pieprasīt Informācijas analīzes dienestam un valsts drošības iestādēm visu to rīcībā esošo informāciju, kas skar nacionālās drošības intereses.

3. 20.pantā:

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "Informācijas analīzes dienestam un".

 

 

 

3. 20.pantā:

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “Informācijas analīzes dienestam un”.

26.pants. Valsts apdraudējuma analīze

 

(1) Valsts apdraudējuma analīze ir visaptverošs izvērtējums, kura rezultātā tiek noteikti esošie un potenciālie specifiskie nacionālās drošības apdraudējumi vai riska faktori.

 

(2) Valsts apdraudējuma analīzi:

 

1) sagatavo Informācijas analīzes dienests, pamatojoties uz valsts drošības iestāžu sniegto informāciju;

 

2) izskata Valsts drošības iestāžu padome;

 

3) pēc Ministru prezidenta ierosinājuma izskata Nacionālās drošības padome un Ministru kabinets.

4. Izteikt 26.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) sagatavo Satversmes aizsardzības birojs sadarbībā ar Drošības policiju un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu;".

 

 

 

4. Izteikt 26.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) sagatavo Satversmes aizsardzības birojs sadarbībā ar Drošības policiju un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu;”.

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts aizsardzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2., 21.nr.; 1996, 6.nr.; 1997, 6.nr.; 1999, 24.nr.).

 

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.jūlijam, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar likumu "Par valsts aizsardzību":

 

1) 1997.gada 21.janvāra noteikumi nr.37 "Militārpersonu dienesta gaitas nolikums";

 

2) 1997.gada 11.marta noteikumi nr.91 "Karavīru militārās disciplīnas reglaments".

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2002.)

 

3. Likuma 7.panta pirmā daļa stājas spēkā līdz ar 8.Saeimas sanākšanu.

 

4. Likuma 7.panta otrā daļa un 20.panta pirmā un trešā daļa stājas spēkā līdz ar attiecīgiem grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā un Satversmes aizsardzības biroja likumā.

 

5. Likuma 19.panta trešā daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

 

6. Saskaņā ar likuma 27.pantu sagatavotā Nacionālās drošības koncepcija un saskaņā ar 29.pantu sagatavotā Valsts aizsardzības koncepcija ir apstiprināma 7.Saeimas pilnvaru laikā līdz 2001.gada 1.oktobrim.

 

7. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim apstiprina šā likuma 36.pantā minēto valsts civilās aizsardzības plānu.

 

(2002.gada 16.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 12.06.2002.)

 

8. Ministru kabinets līdz līdz 2010.gada 31.decembrim apstiprina šā likuma 35.pantā minēto tautsaimniecības mobilizācijas plānu.

 

(2003.gada 15.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. likumu un 29.03.2007.likumu)

 

 

9. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (darba samaksu u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

 

(12.12.2008. likuma redakcijā)

 

1

Saeimas deputāts J.Dalbiņš:

Papildināt Pārejas noteikumus ar 10., 11., 12., 13., 14. un 15. punktu šādā redakcijā:

10. Pielīdzināt darbu Informācijas analīzes dienestā darbam valsts drošības

   iestādēs.

11. Tiesības uz izdienas pensiju ir Informācijas analīzes dienesta amatpersonai,

   kurai uz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdi kopējais apdrošināšanas stāžs un

   tam pielīdzināmais stāžs ir ne mazāks par 25 gadi un kopējā izdiena Informācijas

   analīzes dienestā, Latvijas Republikas valsts drošības iestādēs, Iekšlietu

   ministrijas vai Aizsardzības ministrijas sistēmas iestādēs, Latvijas Republikas

   Nacionālo bruņoto spēku sastāvā, Latvijas Republikas Augstākās padomes

   Apsardzes dienestā un Latvijas Republikas Drošības dienestā ir vismaz 12 gadi

   un seši mēneši.

12. Amatpersonai izdienas pensiju, pēc iesnieguma par izdienas pensijas piešķiršanu,

   piešķir 55 procentu apmērā no vidējās mēneša daba samaksas, kas noteikta

   saskaņā ar pārejas noteikumu 4. punktu, un par katru izdienas stāža gadu virs 12

   gadiem un sešiem mēnešiem pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no

   vidējās darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar pārejas noteikumu 4. punktu.

13. Izdienas pensiju aprēķina no amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par

    pēdējiem trim gadiem pirms atbrīvošanas no amata.

14. Maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 80 procentus no

    vidējās darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar pārejas noteikumu 4. punktu,

    bet minimālais nedrīkst būt mazāks par sociālā nodrošinājuma pabalsta

    apmēru.

15. Izdienas pensiju aprēķina un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas

    aģentūra.

Atbalstīts

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

“10. Pielīdzināt darbu Informācijas analīzes dienestā darbam valsts drošības iestādēs.

11. Tiesības uz izdienas pensiju ir Informācijas analīzes dienesta amatpersonai, kurai likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī kopējais apdrošināšanas stāžs un tam pielīdzināmais stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem un kopējā izdiena Informācijas analīzes dienestā, Latvijas Republikas valsts drošības iestādēs, Iekšlietu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas sistēmas iestādēs, Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā, Latvijas Republikas Augstākās padomes Apsardzes dienestā vai Latvijas Republikas Drošības dienestā ir vismaz 12 gadi un seši mēneši.

12. Amatpersonai, kad saņemts tās iesniegums par izdienas pensijas piešķiršanu, izdienas pensiju piešķir 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 4.punktu, un par katru izdienas stāža gadu virs 12 gadiem un sešiem mēnešiem pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 4.punktu.

13. Izdienas pensiju aprēķina no amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem trim gadiem pirms atbrīvošanas no amata.

14. Maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 80 procentus no vidējās darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 4.punktu, bet minimālais apmērs nedrīkst būt mazāks par sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

15. Izdienas pensiju aprēķina un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.”

 

 

2

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Papildināt likumprojektu ar spēkā stāšanās noteikumu šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.