07.04.2009. 9/7-2-

Saeimas Prezidijam

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 79.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par dzīvokļa īpašumu””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas š.g. 8.aprīļa sēdes darba kārtībā un nodot to tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izskatīt minēto likumprojektu Saeimas š.g. 8.aprīļa sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Pielikumā: likumprojekts un anotācija uz 4 lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

Grozījumi likumā „Par dzīvokļa īpašumu”

Izdarīt likumā „Par dzīvokļa īpašumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 4.nr, 1998, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2004, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu „sabiedrība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „biedrība” (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šim nolūkam dzīvokļu īpašnieki pilnvaro pārvaldnieku (dzīvokļu īpašnieku biedrību vai citu Civillikumā noteiktajā kārtībā pilnvarotu personu).

3. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. (1) Dzīvokļa īpašnieks:

1) sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam;

2) sedz izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam;

3) norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku biedrības biedrs un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

(3) Ja dzīvokļa īpašnieks ir valsts vai pašvaldība, tā slēdz rakstveida līgumu ar daudzdzīvokļu mājas pārvaldītāju par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī sedz šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus.”

4. Aizstāt 14.panta otrajā daļā vārdus „dzīvokļu īpašnieku sabiedrības” ar vārdu „pārvaldnieka”.

5. Aizstāt 16.panta trešajā daļā un 17.panta otrajā daļā vārdus „dzīvokļu īpašnieku izveidotā sabiedrība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „pārvaldnieks” (attiecīgā locījumā).

6. Papildināt 27.panta otro daļu pēc vārda „institūcija” ar vārdu „pārvaldnieks”.

7. Izteikt 27.¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce lemj par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma slēgšanu ar dzīvokļu īpašnieku biedrību vai citu fizisko vai juridisko personu.”

Likumprojekta

Grozījumi likumā „Par dzīvokļa īpašumu”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību paredz, ka viens no steidzami veicamajiem uzdevumiem ir paātrināta un vienkāršota Eiropas Savienības fondu apguve.

Saskaņā ar Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras sniegto informāciju, Latvijā ir 13871 dzīvojamo māju, kas atbilst darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.prioritātes „Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana” kritērijiem.

No tām 2147 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ir nodotas dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un var pretendēt uz Eiropas Savienības atbalsta saņemšanu dzīvojamo māju siltumnoturības pasākumiem, jo ir pārņemtas dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 27.¹ panta pirmo daļu, par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu lemj tikai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Tātad lēmumu par dzīvojamās mājas renovāciju, t.sk. energoefektivitātes pasākumiem, kas ietver tādu izdevumu taisīšanu, kas atzīstami par nepieciešamajiem izdevumiem, ir tiesīgi pieņemt tikai attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, ja „par” ir balsojusi vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašnieku skaita.

Ja dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumi ietver tādus izdevumus, kas nav uzskatāmi par nepieciešamajiem izdevumiem, ir nepieciešama visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana, kuru vairumā gadījumu nav iespējams iegūt. Tādējādi pastāv risks sekmīgai struktūrfondu apguvei.

Likumprojekts paredz, ka bez nepieciešamajiem izdevumiem dzīvokļu īpašniekam būs pienākums segt izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanu. Tātad, lai lemtu par šādu pasākumu realizēšanu būs nepieciešama 50% + 1 dzīvokļa īpašnieka balss.

Vienlaikus ir precizēta likumā lietotā terminoloģija, jēdzienus „izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība” un „Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgts savstarpējs līgums par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” aizstājot ar jēdzienu „pārvaldnieka pilnvarošana”.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Sociālās ietekmes izmaiņas nav iespējams precīzi noteikt. Sekmīgi apgūstot Eiropas Savienības fondus varētu samazināties bezdarba pieaugums, rodoties jaunām darba vietām būvniecībā un būvmateriālu ražošanā.

Vienlaikus, pieņemot likumprojektu visiem dzīvokļu īpašniekiem, tostarp maznodrošinātām personām, būs pienākums segt izdevumus dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai, ja vismaz puse no dzīvokļu īpašniekiem būs pieņēmuši attiecīgu lēmumu. Tomēr ņemot vērā lielo atbalsta intensitāti – dzīvokļu īpašniekiem tiek atmaksāta puse no renovācijas darbu izmaksām – siltumenerģijas ietaupījuma rezultātā ietaupītie līdzekļi varētu būt aptuveni tādi paši kā kredīta, kas ņemts renovācijas darbu veikšanai maksājums.

Papildus Ekonomikas ministrija ir plānojusi tikties ar Latvijas Pašvaldību savienību, lai pārrunātu iespēju daļu no pašvaldību budžetos paredzētajiem līdzekļiem dzīvokļa pabalstiem (sedz arī komunālos maksājumus) pārdalīt maznodrošināto dzīvokļu īpašnieku kredītu atmaksai pabalsta formā.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžeta un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Normatīvie akti papildus nav jāizdod.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Likumprojekts sagatavots, konsultējoties ar Ekonomikas ministriju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.