07.04.2009. 9/7-2-
Saeimas Prezidijam
Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!
Saskaņā ar Kārtības ruļļa 79.pantu Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu
Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz
iekļaut minēto likumprojektu Saeimas š.g. 8.aprīļa sēdes darba kārtībā un nodot
to tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija.
Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izskatīt minēto likumprojektu Saeimas
š.g. 8.aprīļa sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.
Pielikumā: likumprojekts un anotācija uz 4 lpp.
Ar cieņu
Komisijas priekšsēdētājs Oskars
Spurdziņš
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija
Likumprojekts
Grozījumi
likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju
Izdarīt likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3., 16.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 23., 24.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 7.nr.; 2006, 2., 13.nr.; 2007,11.nr.; 2008, 8.nr., Latvijas Vēstnesis, 2009, 31.nr.) šādus grozījumus:
1. 50.pantā:
izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:
2) pilnvarot pārvaldnieku (dzīvokļu īpašnieku biedrību vai citu Civillikumā noteiktajā kārtībā pilnvarotu personu);;
aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu pārvaldītāju un apsaimniekotāju ar vārdu pārvaldnieku;
aizstāt otrajā daļā vārdus pārvaldītājs un apsaimniekotājs ar vārdu pārvaldnieks;
2. Aizstāt 50.panta trešajā daļā un septītajā daļā, 51.panta trešajā daļā un ceturtajā daļā vārdus dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona (attiecīgā locījumā) ar vārdu pārvaldnieks (attiecīgā locījumā).
3. 51.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ar vārdiem pilnvarotu pārvaldnieku;
papildināt pantu ar 2.1daļu šādā redakcijā:
(21)Lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu dzīvokļu īpašnieki var pieņemt aptaujas veidā, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci. Aptaujas ierosinātājs nosūta dzīvokļa īpašniekam rakstveida lēmuma projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, un norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks rakstveidā var balsot "par" vai "pret" attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, pieņem, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.;
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
(5) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas, ja pārvaldnieks ir iesniedzis iesniegumu par dzīvojamās mājas pārņemšanu un:
1) ar dzīvokļu īpašnieku biedrību vai citu fizisko vai juridisko personu noslēgtu pilnvarojuma līgumu (kopiju) par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ko parakstījusi vismaz puse no dzīvokļu īpašniekiem;
2) dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola kopiju par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas pienākumu nodošanu pārvaldniekam;
3) statūtu un reģistrācijas apliecības kopiju, ja pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku biedrība.
Grozījumi likumā Par valsts
un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju
ANOTĀCIJA
1. Kādēļ likums ir
vajadzīgs?
Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību paredz, ka viens no steidzami veicamajiem uzdevumiem ir paātrināta un vienkāršota Eiropas Savienības fondu apguve.
Saskaņā ar Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras sniegto informāciju, Latvijā ir 13871 dzīvojamo māju, kas atbilst darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.prioritātes Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana kritērijiem.
No tām 2147 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ir nodotas dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un var pretendēt uz Eiropas Savienības atbalsta saņemšanu dzīvojamo māju siltumnoturības pasākumiem, jo ir pārņemtas dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā. Tātad 11724 dzīvojamās mājas būtu jāpārņem dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā.
Turklāt pienākums dzīvokļu īpašniekiem piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus ir noteikts likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 50.panta pirmās daļas 2.punktā.
Likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 51.panta piektās daļas 4.punktā ir noteikts, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas, ja dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita, vai arī savstarpēju līgumu noslēguši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita. Šis noteikums neattiecas uz šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu. Tātad atkarībā no pārvaldnieka veida dzīvokļu īpašnieku biedrība vai cita pilnvarota persona (piemēram, kapitālsabiedrība, kas specializējas māju pārvaldīšanā), ir atkarīgs dzīvokļu īpašnieku skaits, kuriem jāpiekrīt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai attiecīgam pārvaldniekam. Likumprojekts paredz, ka turpmāk neatkarīgi no pārvaldnieka veida tā pilnvarošanai būs nepieciešama vismaz puses dzīvokļu īpašnieku piekrišana.
Vienlaikus ir precizēta likumā lietotā terminoloģija, jēdzienus izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība un Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgts savstarpējs līgums par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, aizstājot ar jēdzienu pārvaldnieka pilnvarošana.
Bez tam, lai veicinātu dzīvojamo māju pārņemšanas procesu, paredzēts, ka lēmuma pieņemšanai dzīvokļa īpašnieki varēs nesasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, bet lēmumu pieņemt aptaujas veidā.
2. Kāda var būt
likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Kāda var būt
likuma ietekme uz valsts budžeta un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Kāda var būt
likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Normatīvie akti papildus nav jāizdod.
5. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas
konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?
Likumprojekts sagatavots, konsultējoties ar Ekonomikas ministriju.
7. Kā tiks
nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību.
Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis un izdevumā Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs.
Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.