Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

01.04.2009.                Nr.90/TA-364

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Operatīvās darbības likumā". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Atvara 67208949, juristi@dp.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 7 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 31.marta sēdes protokola Nr.22  10.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                             V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi Operatīvās darbības likumā

 

Izdarīt Operatīvās darbības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1.nr.; 1995, 18.nr.; 1997, 15.nr.; 2002, 16.nr.; 2005, 14., 22.nr.; 2007, 22.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 6.panta pirmās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

 

"10) operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem;".

 

2.  7.pantā:

papildināt otrās daļas otro teikumu pēc vārda "akceptu" ar vārdiem "ja šajā likumā nav paredzēts citādi";

aizstāt ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdus "operatīvā informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem" ar vārdiem "operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem".

 

3.  9.pantā:

izslēgt nosaukumā vārdus "(operatīvā aptauja, operatīvā uzziņa, operatīvā noskaidrošana)";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Operatīvā izzināšana ir operatīvās darbības subjektu amatpersonu atklāta vai maskēta darbība, kuras gaitā ar operatīvās aptaujas, operatīvās uzziņas, operatīvās datu iegūšanas no elektroniskās informācijas sistēmām un operatīvās noskaidrošanas palīdzību tiek iegūta informācija par faktiem, personām un lietām.";

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Operatīvo datu iegūšanu no elektroniskās informācijas sistēmām – tas ir, tādu datu iegūšanu, kuru saglabāšana noteikta likumā un kuri neatklāj personas paustās vai uzglabātās informācijas saturu, – veic ar operatīvās darbības subjekta iestādes vadītāja (priekšnieka) vai viņa pilnvarotas amatpersonas akceptu, pieprasot datus no fiziskām vai juridiskām personām, kuras, izmantojot elektroniskās informācijas sistēmas, tos apstrādā, uzglabā vai pārraida."

 

4.  17.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

 

"17.pants. Operatīvā korespondences kontrole, operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem un operatīvā sarunu noklausīšanās";

 

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem – tas ir, informācijas noņemšana vai kopēšana no personu īpašumā vai rīcībā esošajām elektroniskajām un citu veidu informācijas glabāšanas ierīcēm un informācijas kanāliem;".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministre

L.Mūrniece

Likumprojekta „Grozījumi Operatīvās darbības likumā”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Likumprojektu sagatavojusi ar Ministru Prezidenta 2008. gada 22. februāra rīkojumu Nr. 91 „Par darba grupu normatīvā regulējuma precizēšanai attiecībā uz saglabājamo datu nodošanu valsts iestādēm” izveidotā darba grupa.

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Pēc 2007. gada 3. maija likuma „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” spēkā stāšanās izveidojās situācija, ka tika dažādi interpretētas Elektronisko sakaru likuma, Operatīvās darbības likuma un Kriminālprocesa likuma normas, kas paredz kārtību, kādā elektronisko sakaru komersanti sniedz saglabājamos datus tiesībaizsardzības iestādēm izmantošanai kriminālprocesā un operatīvajā darbībā.

Interpretējot Operatīvās darbības likuma normas radās divi pretēji viedokļi, uzskatot, ka  saglabājamo datu pieprasīšana uzskatāma par sevišķā veidā veicamu operatīvo pasākumu – informācijas iegūšanu no tehniskiem līdzekļiem vai par vispārējā veidā veicamu operatīvo pasākumu – operatīvo izzināšanu. Šobrīd izveidojusies vienota prakse, uzskatot sa glabājamo datu apstrādi par operatīvo izzināšanu, tomēr nepieciešamas izmaiņas Operatīvās darbības likumā, lai izslēgtu dažādu likuma interpretāciju un novērstu pašreizējā tiesiskā regulējuma nepilnības.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekta mērķis ir nošķirt tādas informācijas pieprasīšanu un iegūšanu no elektroniskajām informācijas sistēmās, kas neatklāj personas paustās vai uzglabātās informācijas saturu, no personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšanas.

Likumprojekta 1. pants likuma 6. panta pirmās daļas 10. punktā kā atsevišķs operatīvais pasākums tiek definēta tādas informācijas iegūšana no elektroniskajām informācijas sistēmām, kas atklāj personas paustās vai saglabātās informācijas saturu.

Likumprojekta 2. pants nosaka, ka šis operatīvais pasākums veicams tikai sevišķajā veidā.

Projekta 3. pantā likuma 9. pants tiek papildināts, ietverot jēdzienā „operatīvā izzināšana” operatīvo datu iegūšanu no elektroniskajām informācijas sistēmām attiecībā uz tādiem datiem, kuru saglabāšanu nosaka likums un kuri neatklāj personas paustās vai uzglabātās informācijas saturu. Likumprojekts nosaka, ka šādas informācijas iegūšanu veic, pieprasot to no fiziskām un juridiskām personām, kuras ar elektroniskās informācijas sistēmām apstrādā, uzglabā vai pārraida datus, kā arī to, ka iegūšanu akceptē ne tikai iestādes vadītājs (priekšnieks) un viņa vietnieks, bet gan iestādes vadītājs (priekšnieks) vai viņa pilnvarota amatpersona, tā piedāvājot plašāku to amatpersonu loku, kuras tiesīgas akceptēt operatīvo datu iegūšanu no elektroniskajām informācijas sistēmām. Šāda iespēja nepieciešama atsevišķu iesaistīto iestāžu, piemēram, Valsts policijas, Valsts robežsardzes strukturālās uzbūves dēļ, piemēram, Valsts policijas priekšnieka vai viņa vietnieka akcepta saņemšana reģionālajās struktūrvienībās būs ļoti apgrūtināta. Likumprojektā piedāvātā redakcija ir nepieciešama no operatīvā procesa ekonomijas un darba optimizācijas viedokļa.

Likumprojekta 4. pants likuma 17. pantā sniedz likuma 6. panta pirmās daļas 10. punktā minētā operatīvā pasākuma „operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem” definējumu.

Normatīvais akts novērsīs patreizējā tiesiskā regulējuma nepilnības.

 4. Cita informācija

Likumprojektu virzīt vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Likumprojekts reglamentē kārtību, kādā elektronisko sakaru komersanti sniedz saglabājamos datus operatīvās darbības subjektiem. Likumprojekts neietekmē datu pieprasīšanas apjomu, tādējādi nav gaidāma administratīvā sloga palielināšanās.

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms

 7. Cita ietekme

Nav attiecināms

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 n-tais gads

 Turpmākie trīs gadi

 n+1

 n+2

 n+3

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

  Nav attiecināms.

  Nav attiecināms.

  Nav attiecināms.

  Nav attiecināms.

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Nav attiecināms

 

 

 

 6. Cita informācija 

Nav attiecināms

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Vienlaikus sagatavots likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kura mērķis ir īpaši izdalīt saglabājamo datu pieprasīšanu no elektronisko sakaru komersanta Elektronisko sakaru likuma noteiktajā apjomā, paredzēt prokurora kontroli pār izmeklētāju un amatā augstāka prokurora kontroli pār prokuroru kā procesa virzītāju pirms datu pieprasīšanas.

 

 2. Cita informācija

Nav attiecināms

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms

 

 4. Atbilstības izvērtējums

1. tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms

  2. tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

 Nav attiecināms.

  Nav attiecināms.

Nav attiecināms

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

 6. Cita informācija

Nav attiecināms

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultāciju organizēšana nebija nepieciešama - likumprojektu sagatavoja darba grupa, kurā piedalījās tādas iesaistītās institūcijas, kas ar elektroniskās informācijas sistēmām apstrādā, uzglabā vai pārraida datus (elektronisko sakaru komersanti) - SIA „Latvijas Mobilais Telefons”, SIA „TELE 2”, SIA „Bite Latvija”.

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Minētās institūcijas atbalsta likumprojekta virzību.

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Konsultācijas notikušas darba grupas diskusiju ietvaros. Sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

 Darba grupā piedalījās  pārstāvji (izskatāmā jautājuma eksperti) no Drošības policijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Satversmes aizsardzības biroja, Valsts robežsardzes, Valsts Probācijas dienesta,   Ģenerālprokuratūras, Militārā izlūkošanas un drošības dienesta, Augstākās tiesas, Tiesu administrācijas, Tiesībsarga biroja, Tieslietu ministrijas, SIA „Bite Latvija”, SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Tele 2”.

 5. Cita informācija

Nav attiecināms

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas radītas netiks.

Normatīvā akta izpildi nodrošinās pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, valsts drošības iestādes, prokuratūra un tiesa. Esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc tā izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, būs pieejams Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un bezmaksas „Latvijas vēstneša” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt normatīvos aktos noteiktajā kārtībā – ja normatīvais akts ierobežo indivīda tiesības Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā,  indivīds var Satversmes tiesas likuma noteiktajā kārtībā iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par lietas ierosināšanu par normatīvā akta atbilstību Satversmei.

Operatīvās darbības likuma 5. pants paredz, ka, ja persona uzskata, ka operatīvās darbības subjekts ar savu rīcību ir pārkāpis tās likumīgās tiesības un brīvības, šī persona ir tiesīga iesniegt sūdzību prokuroram, kas, veicis pārbaudi, sniedz atzinumu par operatīvās darbības subjekta amatpersonu rīcības atbilstību likumam, vai arī tā var griezties ar prasību tiesā.

 

 4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

Iekšlietu ministre                                                                        L. Mūrniece

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

A. Lieljuksis

M. Rāzna

T. Stragova

J. Reiniks

 

26.03.2009 11:10

1448

S. Atvara

67208949, 67208826

juristi@dp.gov.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.22

2009.gada 31.martā

 

 

10.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Operatīvās darbības likumā"

     TA-364

___________________________________________________________

(L.Mūrniece, J.Reiniks, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgā par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir iekšlietu ministre.

     

     

 

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs

  

V.Dombrovskis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-22-3103-#10.doc

1