Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

27.03.2009.                Nr.90/TA-321

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā". Likumprojektu izstrādāja Satiksmes ministrija (atbildīgā amatpersona - Vaitužs 67028303, julijs.vaituzs@sam.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 9 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 24.marta sēdes protokola Nr.21  17.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                              V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931


Likumprojekts

 

Grozījumi Autopārvadājumu likumā

 

Izdarīt Autopārvadājumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 8.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 21.nr.; 2001, 1., 12.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 2., 12.nr.; 2006, 1., 15.nr.; 2007, 10., 15.nr.; 2008, 3., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

1.  1.pantā:

izteikt 23.punktu šādā redakcijā:

 

"23) pasažieru neregulārie pārvadājumi – regulāro pārvadājumu (arī speciālo regulāro pārvadājumu) definīcijai neatbilstoši pasažieru pārvadājumi, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja iniciatīvas. Šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos. Par neregulāriem pārvadājumiem šā likuma izpratnē netiek uzskatīti tādi pārvadājumi, kas tiek organizēti, neapstājoties atsevišķās pieturvietās vai apstājoties papildu pieturvietās vienā vai vairākos esošajos regulārajos maršrutos, un apkalpo pasažierus, kuri var izmantot jau pastāvošos regulāro pasažieru pārvadājumu pakalpojumus. Minēto pārvadājumu galapunkti var nesakrist ar regulāro pārvadājumu maršrutu galapunktiem. Uz minētajiem pārvadājumiem attiecas tie paši noteikumi, ko piemēro regulārajiem pasažieru pārvadājumiem, un tos organizē normatīvajos aktos par sabiedriskā transporta pakalpojumiem noteiktajā kārtībā;";

 

izteikt 27.punktu šādā redakcijā:

 

"27) pašpārvadājumi – pārvadājumi bez maksas, kas tiek veikti ar pašpārvadājuma veicēja īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, kurus vada pats pašpārvadājuma veicējs vai viņa darbinieks, lai pašpārvadājuma veicēja vajadzībām pārvadātu personas vai kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, pārdevis, iznomājis, izīrējis, ieguvis, izgatavojis, pārstrādājis vai remontējis. Pašpārvadājumi ir tikai pašpārvadājuma veicēja papilddarbība. Pašpārvadājuma veicējs ir komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, valsts vai pašvaldību institūcija, biedrība vai nodibinājums;".

 

2. Papildināt I nodaļu ar 5.3 pantu šādā redakcijā:

 

"5.3 pants. Atsevišķu apstrīdētu vai pārsūdzētu administratīvo aktu darbība

Šādu administratīvo aktu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to darbību vai izpildi:

1) lēmums par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites digitālās kontrolierīces (tahogrāfa) kartes izsniegšanu, anulēšanu vai apturēšanu uz laiku;

2) lēmums par Eiropas Kopienas atļaujas pasažieru komercpārva­dājumiem ar autobusu vai komercpārvadājumu veikšanai ar kravas autotransportu Eiropas Savienības teritorijā izsniegšanu, anulēšanu vai apturēšanu uz laiku;

3) lēmums par Eiropas Kopienas atļaujas kopijas pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu vai komercpārvadājumu veikšanai ar kravas autotransportu Eiropas Savienības teritorijā izsniegšanu, anulēšanu vai apturēšanu uz laiku;

4) lēmums par atļaujas starptautiskajiem pasažieru vai kravas pārvadājumiem ar autotransportu izsniegšanu, anulēšanu vai apturēšanu uz laiku;

5) lēmums par speciālās atļaujas (licences) pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu vai kravas komercpārvadājumiem ar kravas automobili izsniegšanu, anulēšanu vai apturēšanu uz laiku;

6) lēmums par licences kartītes pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu vai kravas komercpārvadājumiem ar kravas automobili izsniegšanu, anulēšanu vai apturēšanu uz laiku."

 

3. Papildināt likumu ar 53.pantu šādā redakcijā:

 

"53.pants. Pasažieru neregulārie pārvadājumi

Kārtību, kādā veicami pasažieru neregulārie pārvadājumi Latvijas teritorijā, nosaka Ministru kabinets."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Satiksmes ministrs

K.Gerhards


Likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

          Ministru kabineta 2008.gada 11.novembra sēdes protokola Nr.80 41.§ „Izvērtējums par administratīvā akta darbību vai izpildi administratīvā akta apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas gadījumā” (TA-869) 2.9.3.apakšpunktā noteikts Satiksmes ministrijai sagatavot un satiksmes ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Autopārvadājumu likumā.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

          1.Jau ilgstoši pastāv un līdz šim nav līdz galam atrisināta problēma ar t.s. nelegālajiem pasažieru pārvadājumiem. Šie pārvadātāji ir saņēmuši licences komercpārvadājumu veikšanai, taču tas nedod viņiem tiesības veikt pasažieru regulāros pārvadājumus, jo nav noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgums un saņemts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesību apliecinājums. Ja šādus pārvadātājus aptur kontroles institūcija, tad viņi paskaidro, ka veic pasažieru neregulāros pārvadājumus.

Būtībā šie pārvadājumi ir maskēti pasažieru regulārie pārvadājumi, jo ir noteikts maršruts, brauciena maksa un atiešanas laiki no galapunkta (kas uzzināmi, piezvanot dispečerei). No regulārajiem pārvadājumiem minētie pārvadājumi atšķiras tikai ar to, ka maršruta sākums un beigas nav autoosta, bet pārvadātājs pats nosaka pasažieru apmaiņas vietas galapunktos, maksu par braucienu iekasē autobusa vadītājs, pasažierim ne vienmēr izsniedzot braucienu apliecinošu dokumentu, kā arī pārvadājumi netiek veikti saskaņā ar apstiprinātu kustības sarakstu. Šādi pārvadājumi saskaņā ar Padomes 1992.gada 16.marta Regulu (EEK) Nr.684/92 par kopējiem noteikumiem starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusu ir klasificējami kā pasažieru paralēlie vai pagaidu pārvadājumi – pārvadājumi, kas apkalpo tos pašus pasažierus, kas izmanto jau pastāvošos regulāro pārvadājumu pakalpojumus ar neapstāšanos atsevišķās pieturvietās vai apstāšanos papildus pieturvietās esošo regulāro maršrutu ietvaros. Šiem pārvadājumiem būtu jāpiemēro tie paši noteikumi, ko piemēro esošajiem regulārajiem pasažieru pārvadājumiem un to organizēšanai jānotiek normatīvajos aktos par sabiedriskā transporta pakalpojumiem noteiktajā kārtībā. Šādu nelegālo pārvadājumu dēļ pārvadātāji, kuri apkalpo iepriekšminētos maršrutus saskaņā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu un ir saņēmuši sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesību apliecinājumu, cieš ievērojamus zaudējumus (pēc pārvadātāju aplēsēm 0,2- 0,3 milj. Ls gadā), līdz ar to palielinot nepieciešamo valsts finansējumu zaudējumu segšanai. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, 2009.gadā valsts budžeta līdzekļi sabiedriskajam transportam nepalielināsies un turpmāks nelegālo pārvadājumu pieaugums radīs vēl lielākus zaudējumus pārvadātājiem, kuri darbojas saskaņā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu.

Tā saucamie nelegālie pārvadātāji bieži vien izvairās no nodokļu nomaksas un pārvadājumu veikšanai nereti izmanto neatbilstošus transporta līdzekļus, tādējādi pakļaujot riskam pasažierus.

Pašreiz nacionālajā likumdošanā pasažieru neregulāro pārvadājumu tiesiskais regulējums ir ļoti vispārīgs. No neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem nav nodalīti tādi pārvadājumi, kas saskaņā ar iepriekšminēto direktīvu atbilstu pasažieru paralēlajiem vai pagaidu pārvadājumiem. Neviens normatīvais akts neregulē kārtību, kādā veicami pasažieru neregulārie pārvadājumi Latvijas teritorijā.

Lai šādu situāciju novērstu, nepieciešams pilnveidot pastāvošo likumdošanu, precizējot pasažieru neregulāro pārvadājumu definīciju, kā arī dodot Ministru kabinetam deleģējumu jaunu noteikumu izstrādei par pasažieru neregulāro pārvadājumu veikšanas kārtību Latvijas teritorijā.

 

         2. Autopārvadājumu likumā šobrīd nav ietverta norma par lēmumu nekavējošu izpildi. Padomes 1985.gada 20.decembra Regulā (EEK) Nr.3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā ar grozījumiem (turpmāk – regula Nr.3821/85) ir uzskaitīti visi gadījumi, kad transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites digitālās kontrolierīces (tahogrāfa) karte tiek anulētas, piemēram, ja tā ir viltota, ja to izmanto cits autovadītājs, vai arī karte saņemta, iesniedzot nepatiesus datus. Tahogrāfa kartes tiek anulētas vai apturētas nopietnu pārkāpumu gadījumā, tādējādi nav pieļaujams, ka tās izmanto, kamēr lēmums tiek apstrīdēts.

         Līdzīga situācija ir attiecībā uz Eiropas Kopienas atļauju pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu vai komercpārvadājumu veikšanai ar kravas autotransportu Eiropas Savienības teritorijā un Eiropas Kopienas atļauju kopiju pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu vai komercpārvadājumu veikšanai ar kravas autotransportu Eiropas Savienības teritorijā izsniegšanu, anulēšanu vai apturēšanu uz laiku apstrīdēšanas gadījumā. Eiropas Kopienas atļaujas un E iropas Kopienas atļauju kopijas tiek anulētas vai apturētas uz laiku par nopietniem pārkāpumiem, kas saistīti ar nepatiesu ziņu sniegšanu, normatīvo aktu pārkāpumiem autopārvadājumu un ceļu satiksmes drošības jomā (ja tas rada būtiskus draudus ceļu satiksmes drošībai un tās dalībniekiem), ja atkārtoti netiek ievērotas robežšķērsošanas noteikumu prasības, piešķirtie dokumenti nav noteiktā laikā izņemti, ir pārkāptas ar autopārvadājumu licencēšanu saistītās normatīvo aktu prasības.

         Atļaujas starptautiskajiem pasažieru vai kravas pārvadājumiem ar autotransportu ir administratīvs tirgus regulācijas instruments, kas cieši saistīts ar konkurenci. Ja lēmums par minēto dokumentu anulēšanu vai apturēšanu netiek izpildīts nekavējoties, tas veicinās negodīgu konkurenci. Bez tam Latvija ir noslēgusi starpvaldību līgumus par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu gan ar Eiropas Savienības, gan arī trešajām valstīm. Šie līgumi paredz līgumslēdzēju pušu savstarpēju sadarbību un atbildību saistībā ar pārvadātāju izdarītajiem pārkāpumiem atļauju izmantošanā, paredzot sankcijas par pārkāpumiem.

          Lēmums par speciālās atļaujas (licences) pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu vai kravas komercpārvadājumiem ar kravas automobili un licences kartītes pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu vai kravas komercpārvadājumiem ar kravas automobili izsniegšanu, anulēšanu vai apturēšanu uz laiku tiek pieņemts pēc pārvadātāja uzklausīšanas Licencēšanas komisijas sēdē, tādējādi tiek rūpīgi izvērtēts un nolemts, vai konkrētajā gadījumā licences un licences kartītes anulēšana vai apturēšana ir lietderīga. Licences, licences kartītes tiek anulētas vai apturētas uz laiku par nopietniem pārkāpumiem, kas saistīti ar nepatiesu ziņu sniegšanu, normatīvo aktu pārkāpumiem autopārvadājumu un ceļu satiksmes drošības jomā, kā arī ja tiek pārkāptas ar autopārvadājumu licencēšanu saistītās normatīvo aktu prasības. Ja lēmums par minēto dokumentu anulēšanu vai apturēšanu netiek izpildīts nekavējoties, tas jau izveidojušos situāciju tikpat kā nemaina, jo pārvadātājam ir iespēja līdz administratīvā akta apturēšanas brīdim turpināt negodīgu uzņēmējdarbību, reāli nesaņemot par to sodu. Proti, viens pārvadātājs var ļaunprātīgi ilgstoši izmantot savas tiesības, bet cits pārvadātājs, kas darbojas ievērojot likuma normas, tiks nostādīts nevienlīdzīgā stāvoklī.

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekta mērķis ir novērst pasažieru nelegālos pārvadājumus, nodalot pasažieru pārvadājumu veidus, kā arī ieviest normas par lēmuma neapturēšanu tā apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas gadījumos.

Likumprojekts paredz:

1. precizēt pasažieru neregulāro pārvadājumu definīciju, nosakot, ka uz tādu pārvadājumu, kas apkalpo pasažierus, kuri var izmantot jau pastāvošos regulāro pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, neapstājoties atsevišķās pieturvietās vai apstājoties papildu pieturvietās vienā vai vairākos esošajos regulārajos maršrutos, organizēšanu attiecas tie paši noteikumi, ko piemēro regulārajiem pasažieru pārvadājumiem un tos organizē normatīvajos aktos par sabiedriskā transporta pakalpojumiem noteiktajā kārtībā. Šādu pārvadājumu galapunkti var nesakrist ar regulāro pārvadājumu maršrutu galapunktiem;

2. redakcionāli precizēt pašpārvadājumu definīciju;

3.papildināt likumu ar jaunu 5.3 pantu, paredzot, ka atsevišķu lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to darbību vai izpildi;

4. papildināt likumu ar jaunu 53.pantu, kurā dots deleģējums Ministru kabinetam noteikumu izstrādei par pasažieru neregulāro pārvadājumu veikšanu Latvijas teritorijā.

Anotācijas I. sadaļas 2.punktā minētās problēmas tiks atrisinātas pilnībā pēc anotācijas IV. sadaļā minēto normatīvo aktu pieņemšanas.

 

 

4. Cita informācija

 

 Nav attiecināms

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Likumprojekta pieņemšana veicinās godīgu konkurenci autopārvadājumu jomā.

 

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Uzlabosies sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas kvalitāte, jo pakalpojumus sniegs pārvadātāji saskaņā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu.

Pasažieriem tiks nodrošināts kvalitatīvs pakalpojums ar drošiem transporta līdzekļiem.

Likumprojekts uzlabos godīgu konkurenci, jo pārvadājumi notiks apstākļos, kad nebūs jākonkurē ar nelegālajiem pārvadātājiem. Tiks veicināta godīga uzņēmējdarbība tajos gadījumos, kad tiks apstrīdēts vai pārsūdzēts lēmums par atļaujas, digitālās tahogrāfa kartes izsniegšanu, apturēšanu uz laiku vai anulēšanu.

 

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

 Likumprojekts uzlabos uzņēmējdarbības vidi, samazinot zaudējumus tiem pārvadātājiem, kuri apkalpo sabiedriskā transporta maršrutus saskaņā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu (pēc pārvadātāju aplēsēm 0,2 - 0,3 milj. Ls gadā).

Likumprojekts neparedz ieviest jaunas vai mainīt esošās administratīvās procedūras saimnieciskās darbības veicējiem.

 

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

 Nav attiecināms

 

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

 Nav attiecināms

 

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

 Nav attiecināms

 

7. Cita ietekme

 Nav attiecināms

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

n-tais gads

Turpmākie trīs gadi

n+1

n+2

n+3

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

 Nav attiecināms

6. Cita informācija 

 

Samazinoties nelegālajiem pārvadājumiem, pārvadātāji regulārajos maršrutos gadā varētu papildus gūt 0,2-0,3 milj. Ls ienākumus, līdz ar to valsts budžetā papildus varētu iemaksāt ap 19-27 tūkst. Ls PVN.

Bez tam, tā kā valsts budžeta finansējums sabiedriskajam transportam ir nepietiekams (2009.gadā no valsts budžetā piešķirtā finansējuma būs pieejami tikai 90%), samazinātos dotāciju deficīts un nebūtu jāveic tik strauja reisu skaita samazināšana atsevišķos maršrutos.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

1) Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, paredzot sodu par pasažieru neregulāro pārvadājumu noteikumu pārkāpšanu.

Termiņš – 6 mēnešu laikā pēc grozījumu Autopārvadājumu likumā pieņemšanas Saeimā.

Atbildīgā ministrija – Satiksmes ministrija.

2) Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā veic pasažieru neregulāros pārvadājumus Latvijas teritorijā. Mērķis – reglamentēt kārtību, kādā veicami šie pārvadājumi, noteikt kritērijus, kā nošķirt pasažieru regulāros un neregulāros pārvadājumus. Ar šo noteikumu palīdzību jārada situācija, lai nelegālie pārvadātāji turpmāk nevarētu atsaukties, ka veic neregulāros pasažieru pārvadājumus.

Termiņš – 6 mēnešu laikā pēc grozījumu Autopārvadājumu likumā pieņemšanas Saeimā.

Atbildīgā ministrija – Satiksmes ministrija.

3) Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumos Nr.120 „Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu”, paredzot, ka par prasību pārkāpšanu speciālās atļaujas (licences) saņemšanai (tajā skaitā arī par pasažieru neregulāro  pārvadājumu noteikumu pārkāpšanu), licenci var apturēt uz laiku vai anulēt.

Termiņš – 6 mēnešu laikā pēc grozījumu Autopārvadājumu likumā pieņemšanas Saeimā.

Atbildīgā ministrija – Satiksmes ministrija.

4) Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumos Nr.327 „Kārtība, kādā veicami pasažieru un kravas pašpārvadājumi”, aizstājot tekstā vārdu „komersants” ar vārdiem „pašpārvadājuma veicējs”.

Termiņš – 6 mēnešu laikā pēc grozījumu Autopārvadājumu likumā pieņemšanas Saeimā.

Atbildīgā ministrija – Satiksmes ministrija.

2. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

 Nav attiecināms

6. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

 Attiecībā uz pasažieru neregulārajiem pārvadājumiem konsultācijas notikušas ar Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju un valsts tiešo pārvaldes iestādi „Autotransporta inspekcija”.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 Likumprojekts attiecībā uz pasažieru neregulārajiem pārvadājumiem izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas priekšlikumiem.

Atbalsta likumprojektu.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 Ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju un valsts tiešo pārvaldes iestādi „Autotransporta inspekcija”. Problēma aktualizēta 2008.gada jūlijā.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

 Nav attiecināms

5. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 Likumprojekta izpildi nodrošinās Satiksmes ministrija.

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas un esošo institūciju funkcijas nepaplašinās.

Likumprojekta izpilde daļēji iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas, bet pilnībā pēc anotācijas IV. sadaļā minēto normatīvo aktu pieņemšanas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un Satiksmes ministrijas, kā arī valsts SIA „Autotransporta direkcija” mājas lapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Ja netiks ievērots likumprojektā paredzētais regulējums, persona var vērsties augstākā iestādē vai tiesā Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā. Ja persona uzskata, ka likumprojektā ietvertās normas pārkāpj Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības, tā var vērsties Satversmes tiesā.

4. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

 

Satiksmes ministrs                                                      K.Gerhards

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā

dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

N.Freivalds

L.Priedīte-Kancēviča

I.Strauta

J.Vaitužs

 

 

 

 

 

 

 

17.03.2009 15:30

2230

S.Tanne, 67686480,

sandra.tanne@atd.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.21

2009.gada 24.martā

 

 

17.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā"

     TA-321

___________________________________________________________

(K.Gerhards, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir satiksmes ministrs.

 

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs

  

V.Dombrovskis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-21-2403-#17.doc

1