Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

12.03.2009.                   Nr.90/TA-709

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ābele 67099123, ervins.abele@mna.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 4 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 8 lp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 10.marta sēdes protokola Nr.17 39.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Egle 67082896


Likumprojekts

 

Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”

 

Izdarīt likumā „Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 11.nr.; 2006, 1., 9.,13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 7., 12.nr.; 2008, 1., 6., 13.nr.) šādus grozījumus:

 

 

1. Izslēgt 11.panta otrās daļas 81. un 82.punktu.

 

2. Papildināt likumu ar 24.1 un 24. 2 pantu šādā redakcijā:

 

„24.1 pants. Kārtība, kādā nodokļu administrācija nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesā sniedz rakstveida piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai

 

(1) Ja nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai nepieciešams saņemt nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanu (lēmumu), nodokļu administrācija lemj par nodokļu prasījumu apmēra vai tā daļas samazināšanu (dzēšanu) vai nodokļu prasījuma samaksas sadalīšanu termiņos, termiņa pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku, kā arī par kārtējo nodokļu maksājumu summu samazināšanu vai kārtējo nodokļu maksājumu apmēra sadalīšanu termiņos, termiņu pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku.

(2) Lēmumu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā nodokļu administrācija pieņem 21 dienas laikā no nodokļu maksātāja iesnieguma iesniegšanas dienas. Nodokļu maksātājs attiecīgo iesniegumu iesniedz nodokļu administrācijā šā likuma 24.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Lemjot par rakstveida piekrišanas (lēmuma) izsniegšanu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, nodokļu administrācija ņem vērā nodokļu (nodevu) parādu rašanās iemeslus un apmēru, kā arī vērtē nodokļu prasījuma apmēra samazinājuma (dzēšanas) vai kārtējo nodokļu maksājumu summu samazinājuma vai kārtējo nodokļu maksājumu apmēra sadalīšanas termiņos (termiņu pagarināšanas, termiņa atlikšanas uz laiku) lietderību, nepieciešamību un samērīgumu, izvērtējot nodokļu maksātāja iespējas maksātspējas atjaunošanā, saimnieciskās darbības turpināšanas efektivitāti un nodokļu maksātāja tiesiskās intereses, kā arī sabiedrības intereses kopumā.

(4) Lēmumu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādiem pieņem Valsts ieņēmumu dienests. Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa prasījuma summas vai kārtējā maksājamā nodokļa summas apmērs ir 5000 lati un vairāk, Valsts ieņēmumu dienests pirms lēmuma pieņemšanas pieprasa viedokli attiecīgajai pašvaldībai, kura ar Finanšu ministriju ir noslēgusi līgumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu iekasēšanas īpašu kārtību. Attiecīgā pašvaldība sniedz viedokli septiņu dienu laikā.

 

24.2 pants. Nodokļu maksātāja iesniedzamā informācija nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanas saņemšanai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai

 

(1) Ja nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai nepieciešams saņemt nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanu (lēmumu), nodokļu maksātājs trīs dienu laikā no dienas, kad tiesā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, iesniedz nodokļu administrācijai iesniegumu, kurā norādīta sekojoša informācija:

1) komersanta nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

2) apstākļi, kuru dēļ komercsabiedrība nav spējīga izpildīt saistības;

3) visu komercsabiedrības aktīvu kopējā summa.

(2) Iesniegumam nodokļu maksātājs pievieno:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu vai tā atvasinājumu (kopiju vai norakstu), kas sagatavots atbilstoši Maksātnespējas likumam;

2) bilanci un pelņas vai zaudējumu aprēķinu ar paskaidrojumiem par katru posteni, kuros ietverta informācija par laika posmu no gada sākuma un kuri sastādīti ne vēlāk kā mēnesi pirms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas dienas tiesā.”

 

3. 25.pantā:

 

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

„1) nodokļu maksātājiem juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā - ja ar tiesas nolēmumu ir izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process, pabeidzot bankrota procedūru;”

 

izslēgt piekto daļu.

 

4. Papildināt likumu ar 25.2 pantu šādā redakcijā:

 

„25.2 pants. Nodokļu prasījumu summas dzēšana nodokļu maksātāja maksātnespējas situācijās, kurās tiek atjaunota nodokļu maksātāja maksātspēja

(1) Nodokļu maksātāja maksātnespējas situācijās, kurās tiek atjaunota nodokļu maksātāja maksātspēja, valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītas nokavējuma naudas un soda naudas dzēš Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai teritoriālās iestādes direktors šādos gadījumos:

1) juridiskās personas maksātnespējas procesā, ja tiesas apstiprinātajā izlīgumā vai sanācijas plānā ir paredzēta nodokļu parādu, kā arī ar to saistītas nokavējuma naudas un soda naudas samazināšana (dzēšana), un ar tiesas nolēmumu ir izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process un atjaunota maksātspēja;

2) tiesiskās aizsardzības procesā, ja tiesas apstiprinātajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā vai šī plāna grozījumos ir iekļauta nodokļu parādu, kā arī ar to saistītas nokavējuma naudas un soda naudas samazināšana (dzēšana), saņemot nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanu (lēmumu), un ir izbeigts tiesiskās aizsardzības process un atjaunota maksātspēja, izpildot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(2) Pašvaldību budžetos ieskaitāmā nekustamā īpašuma nodokļa parādus, kā arī tiem saistītas nokavējuma naudas un soda naudas šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos dzēš attiecīgās pašvaldības.”

 

5. 26.pantā:

 

izteikt sestās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru nodokļu maksātājam pasludināts maksātnespējas process, vai stājies spēkā tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu. Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas vai tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas tiesā nodokļu maksātājs veic visus kārtējos nodokļu maksājumus saskaņā ar nodokļu likumiem.”;

 

aizstāt astotās daļas 7.punktā vārdus „līdz maksātnespējas procesa pabeigšanai” ar vārdiem „līdz maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanai maksātnespējas lietās”.

 

6. 29.pantā:

 

izteikt ceturtās daļas 1.punkta „b” apakšpunktu šādā redakcijā:

 

„b) nodokļu maksātājiem, kuriem tiesa pasludinājusi maksātnespējas procesu vai tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu – no dienas, kad tiesa pasludinājusi spriedumu attiecīgajā maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa lietā”;

 

izteikt ceturtās daļas 2.punkta „b” apakšpunktu šādā redakcijā:

 

„b) šīs daļas 1.punkta „b” apakšpunktā minēto nodokļu maksātāju maksātspēja ir atjaunota no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu vai tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, izpildot tiesiskās aizsardzības plānu.”;

 

papildināt ceturtās daļas 2.punktu ar „c” apakšpunktu:

 

„c) šī panta ceturtās daļas 1.punkta „b” apakšpunktā minētie nodokļu maksātāji tiesiskās aizsardzības procesa laikā nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, pārkāpj maksātnespējas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos rīcības ierobežojumus vai nepilda noteiktās darbības vai pienākumus, vai ir snieguši nepatiesas ziņas, un tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts uz administratora pieteikuma pamata. Nokavējuma nauda tiek aprēķināta no dienas, kad nokavējuma naudas aprēķināšana tika apturēta.”   

 

7. Aizstāt 32.panta devītajā daļā vārdus „pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu” ar vārdiem „pret nodokļu maksātāju juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.””

 

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 103.punktu šādā redakcijā:

 

„103. Likuma 11.panta otrās daļas 48. punktā noteiktā valsts nodeva maksājama saskaņā ar likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” un Maksātnespējas likumā noteiktajiem speciālajiem mērķiem.”

 

 

Tieslietu

ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

G.Bērziņš

M.Lazdovskis

I.Bergmane

L.Popova

E.Ābele

 

 

 

 

 

04.03.2009. 15:24

1011

A.Jevstigņejeva

67099126, alla.jevstignejeva@mna.gov.lv


Likumprojekta

„Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””

anotācija

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts vajadzīgs

 

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Nav attiecināms

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

2008.gada 1.janvārī spēkā stājies Maksātnespējas likums, kurā noteikti maksātnespējas procedūru veidi, to piemērošanas priekšnosacījumi un kārtība.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 11.panta otrās daļas 81. un 82.punktā ir noteikti valsts nodevu objekti: par pārbaudījuma organizēšanu maksātnespējas procesa administratora (turpmāk – administrators) kvalifikācijas iegūšanai un par administratora sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu. Maksātnespējas likuma Pārejas noteikumu 4.punkts paredz, ka Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1047 "Noteikumi par valsts nodevas apmēru par pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai un par administratora sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu, kā arī tās samaksas kārtību" piemērojami līdz brīdim, kamēr Maksātnespējas administrācijas veicamie uzdevumi saistībā ar administratoru apmācību, eksamināciju, atestāciju, sertifikātu izsniegšanu, atjaunošanu, kā arī to izbeigšanu un anulēšanu ar līgumu tiks deleģēti privātpersonai Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā, bet ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim. Līdz ar šo uzdevumu deleģēšanu faktiski vairs nepastāvēs likuma „Par nodokļiem un nodevām” 11.panta otrās daļas 81. un 82.punktā noteiktie valsts nodevu objekti.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa saskaņā ar likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 6.panta otro daļu un Maksātnespējas likuma 182.panta astoto daļu un 183.panta piekto daļu tiek novirzīta arī juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanai Maksātnespējas likumā paredzētajos gadījumos. Tā kā šādus speciālos mērķus paredz arī Maksātnespējas likuma normas, kas stājušās spēkā 2008.gada 1.janvārī, tad likuma "Par nodokļiem un nodevām" Pārejas noteikumos nepieciešams precizēt, ka no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas tiek finansēti arī Maksātnespējas likumā noteiktie speciālie mērķi.

Maksātnespējas likumā ir noteikta nodokļu administrācijas prasījumu apmierināšana vispārējā kārtībā, īstenojot savas kreditora tiesības, ja maksātnespējas procesā kā maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums tiek pieņemts izlīgums vai sanācija. Minētie maksātnespējas stāvokļa risinājumi ietver vienošanos ar nodokļu administrāciju kā kreditoru par maksātspējas atjaunošanas iespējām un piemērojamām metodēm, kuru īstenošanas rezultātā, pabeidzot konkrēto maksātnespējas procedūru un atjaunojot maksātspēju, kreditori nevar celt prasības par prasījumiem, kuru apmierināšana netika paredzēta izlīgumā un sanācijas plānā. Savukārt likumā “Par nodokļiem un nodevām” nav paredzēta nodokļu prasījumu dzēšanas kārtība pēc izlīguma noslēgšanas un sanācijas pabeigšanas.

 Saskaņā ar Maksātnespējas likumu tiesiskās aizsardzības procesā nodokļu prasījumiem nodokļu pamatparāda summas, nokavējuma naudas, soda naudas, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samazinājums, nodokļa samaksas termiņa pagarināšana vai nodokļa parāda dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgā nodokļa administrācija (kreditors). Nodokļu administrācija saskaņo tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, sniedzot rakstveida piekrišanu. Savukārt likumā „Par nodokļiem un nodevām” nav paredzēta kārtība, kādā nodokļu administrācija sniedz nodokļu maksātājam rakstveida piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai grozīšanai un šāda nodokļu administrācijas lēmuma tiesiskās sekas.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 25.panta piektajā daļā ir noteikts nodokļu administrācijas (Valsts ieņēmumu dienesta/pašvaldības) pienākums nosūtīt Latvijas Republikas uzņēmumu reģistram rīkojumu/lēmumu par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādu dzēšanu bankrota procedūras izbeigšanas gadījumā.

Publiskajos reģistros tiek ierakstītas ziņas kam ir nozīme privāttiesiskajā (t.sk. arī komerctiesiskajā) apgrozībā un to ierakstiem ir saistošs spēks attiecībā pret trešajām personām. Publiskajos reģistros izdarīto ierakstu saistošs spēks ierobežo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) ierakstīt publiskajos reģistros tikai tādas ziņas, kuras noteiktas likumos (Komerclikumā, Maksātnespējas likumā, likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” u.c.). Saskaņā ar Maksātnespējas likumu bankrota procedūras pabeigšanas gadījumā Uzņēmumu reģistrs lemj par parādnieka izslēgšanu no attiecīgā reģistra, pēc lēmuma par maksātnespējas procesa izbeigšanu un valsts arhīva izziņu par parādnieka dokumentu nodošanu glabāšanā saņemšanas. Savukārt nodokļu administrācijas rīkojumam par valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu parādu, nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanu ir nozīme tikai nodokļu uzskaites nodrošināšanai, bet šai informācija nav nekādas nozīmes privāttiesiskajā apgrozībā pēc subjekta izslēgšanas no attiecīgā reģistra.

3. Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojektā „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” paredzēts izslēgt 11.panta otrās daļas 81. un 82.punktā noteiktas valsts nodevu objektus par pārbaudījuma organizēšanu maksātnespējas procesa administratora kvalifikācijas iegūšanai un par administratora sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu.

Likumprojektā precizēti uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksāšanas speciālie mērķi maksātnespējas jomā, sekmējot Maksātnespējas likumā noteikto prasību izpildi saistībā ar uzņēmējdarbības riska valsts nodevas objektu.

Likumprojektā paredzēta nodokļu prasījumu dzēšanas kārtība pēc izlīguma noslēgšanas un sanācijas pabeigšanas.

Saskaņā ar Maksātnespējas likumu nodokļu prasījumiem nodokļu pamatparāda summas, nokavējuma naudas, soda naudas, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samazinājums, nodokļa samaksas termiņa pagarināšana vai nodokļa parāda dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgā nodokļa administrācija.

Likumprojektā paredzēts izslēgt likuma „Par nodokļiem un nodevām” 25.panta piekto daļu.

4. Cita informācija

 

Nav attiecināms

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Vispārējā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstākā resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Tiks atvieglotas ieinteresēto personu iespējas saņemt izglītības un kvalifikācijas pilnveides pakalpojumus maksātnespējas procesa administratoru profesijas apgūšanā par atbilstošu tirgus cenu izglītības pakalpojumiem, ievērojot un nodrošinot attiecīgās kvalitātes prasības.

 

4. ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms

6. Ietekme uz vidi:

6.1.dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņošanu vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms

7. Cita ietekme

 

Nav attiecināms

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

Rādītāji

 

(tūkst. latu)

 

2008.

gads

 

 

Turpmākie trīs gadi

 

 

2009.

 

 

2010.

 

2011.

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

2,5

 

 

2,5

 

 

  - 2,5 

 

 

 - 2,5 

 

 

  - 2,5

 

 

 - 2,5

 

 

- 2,5  

 

  

- 2,5

 

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms  

 

 

Nav attiecināms  

 

 

Nav attiecināms  

 

Nav attiecināms

 

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

2,5  

 

2,5

- 2,5   

 

- 2,5

- 2,5  

 

- 2,5

- 2,5  

 

- 2,5

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms  

Nav attiecināms  

Nav attiecināms  

Nav attiecināms  

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

 

2008.gads

Likumā „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” (pieņemts MK sēdē 2008.gada 17.jūlijā) ir plānoti valsts budžeta ieņēmumi no valsts pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas par administratora sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu 2008.gadā 2 537 latu apmērā. Maksātnespējas administrācijai 2008.gada budžetā nav piešķirti finanšu līdzekļi administratoru sertifikāta termiņa pagarināšanai budžeta apakšprogrammas 35.01.00 „Maksātnespējas administrācija” ietvaros. Tādējādi 2009., 2010. un 2011.gadā nav paredzēti dotāciju ieņēmumu un attiecīgi arī izdevumu samazinājums.

 

2009.gads un turpmākie

 

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 4.punktu Maksātnespējas administrācija līdz 2008.gadam veic administratoru sertificēšanu, savukārt atbilstoši minētajai normai pēc 2008.gada administratoru sertificēšana tiks nodota citai kompetentai iestādei/ personai, t.i., administratoru sertificēšanu vairāk neveiks Maksātnespējas administrācija. Līdz ar to nodevas „Par administratora sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu” ieņēmumi pēc 2008.gada samazināsies.

Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1047 "Noteikumi par valsts nodevas apmēru par pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai un par administratora sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu, kā arī tās samaksas kārtību" nosaka, ka viena sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas cena ir 59 Ls. Saskaņā ar Maksātnespējas administrācijas statistiku 2006.gadā un 2007.gadā vidējais sertificēto administratoru skaits, kuri pagarināja savu sertifikāta darbības termiņu ir 43 administratori. Tādējādi aprēķinos tiek pieņemts, ka arī turpmākajos gados 43 sertificētie administratori pagarinās savu sertifikāta darbības termiņu. Līdz ar to plānoto nodevas ieņēmumu samazinājums 2009., 2010. un 2011.gadā ir 2,5 tūkst. Ls (59 lati * 43 administratoru skaits= 2 537 lati).

 

 

6. Cita informācija 

 

 

Nav attiecināms

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Nav attiecināms

 

 

2. Cita informācija

 

Nav attiecināms

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

Nav attiecināms

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

 

Nav attiecināms

6. Cita informācija

 

 

 

Nav attiecināms

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (turpmāk – LZRA) 2008.gada 22.aprīļa vēstulē Nr.36 sniedza viedokli par zvērināta revidenta atzinuma sniegšanas iespējām. Savā vēstulē LZRA norāda, ka saskaņā ar likumu „Par zvērinātiem revidentiem” un Latvijā atzīto Starptautisko revīzijas standartu šāds atzinums var tikt sniegts „lietpratēja uzdevuma” formā. Kā arī LZRA informē, ka nav iespējams sniegt informāciju par zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības laika patēriņu konkrētam darba uzdevumam, kā arī izcenojumiem. LZRA apsvērumi ir ņemti vērā, izstrādājot likumprojektu.

 

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpildi īstenos Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības, ja tās realizē kreditora tiesības maksātnespējas procesā un tiesiskās aizsardzības procesā. Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas un spēkā stāšanās. Papildu laiks un pārejas periods izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvā akta projekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un tiesību aktu portālā www.likumi.lv. Informācija tiks ievietota arī Maksātnespējas administrācijas mājas lapā internetā.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Ja normatīvais akts ierobežo indivīda tiesības, viņš tās var aizstāvēt likumā „Par valsts ieņēmumu dienestu” un likumā „Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā.

Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus (izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas apstrīdami un pārsūdzami attiecīgajos likumos noteiktajā kārtībā) 30 kalendāra dienu laikā pēc šo lēmumu vai rīkojumu saņemšanas var apstrīdēt rakstveidā:

1) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru pieņemtos lēmumus – Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram;

2) Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta ierēdņu pieņemtos lēmumus – Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

Nodokļu maksātājam, ja viņš nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, ir tiesības 30 kalendāra dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas to pārsūdzēt tiesā.

Domes (padomes) izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā.

4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 

Tieslietu ministrs                                                                                                 G.Bērziņš

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

M.Lazdovskis

I.Bergmane

L.Popova

E.Ābele

 

 

 

 

04.03.2009. 15:23

1950

Jevstigņejeva 67099126, alla.jevstignejeva@mna.gov.lv

Tāleša 67099107, agnese.talesa@mna.gov.lv


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.17

2009.gada 10.martā

 

 

39.§

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"

     TA-709

___________________________________________________________

(G.Bērziņš, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

   &nbs p; 

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-17-1003-#39.doc

1