Likums

Rīgā

12.03.2009. Nr.90/TA-2385

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Kveska 67038600, agnese.kveska@vzd.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 12 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 10 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 10.marta sēdes protokola Nr.17 12.§ izraksts uz 3 lp.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā

Izdarīt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

"8) kadastrālā uzmērīšana – zemes vienības, zemes vienības daļas robežu, būves, telpu grupas kontūras noteikšana, raksturojošo datu iegūšana apvidū un kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošana;";

papildināt pantu ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

"13) jaunbūve – būve līdz tās nodošanai ekspluatācijā, kurai atbilstoši būvniecības normatīvo aktu prasībām izbūvēts vismaz nulles cikls;

14) nekustamā īpašuma nosaukums – ar pašvaldības lēmumu nekustamajam īpašumam lauku apvidos piešķirts rekvizīts, kas nav adrese."

2. Papildināt 3.panta trešās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem "valsts informācijas sistēma" ar vārdiem "kas satur oficiālus kadastra datus".

3. 4.pantā:

aizstāt pirmajā teikumā vārdus "saglabājot vēsturiskos datus" ar vārdiem "saglabājot iepriekš reģistrētos (vēsturiskos) datus";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kadastra telpiskie dati ir kadastra karte un kadastra objekta kadastrālās uzmērīšanas telpiskie dati."

4. 5.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "aktuālajiem kadastra datiem" ar vārdiem "dokumentiem, uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts institūcijai, kura lēmuma pieņemšanā izmanto personas iesniegto kadastra dokumentu, Kadastra informācijas sistēmā ir tiesības pārliecināties par kadastra dokumentā iekļauto datu atbilstību aktuālajiem kadastra datiem."

5. Izteikt 7.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā likuma izpratnē par tiesisko valdītāju atzīstama persona, kas tiesiski ieguvusi nekustamo īpašumu, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus. Par Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētas būves tiesisko valdītāju ir uzskatāms zemes īpašnieks, kuram ir tiesības iegūt īpašumā būvi, pamatojoties uz likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.panta ceturto daļu."

6. Izteikt 9.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Zemes vienībai un zemes vienības daļai vai plānotai zemes vienībai un zemes vienības daļai nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību."

7. 11.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nekustamā īpašuma objektu nosaka nekustamajam īpašumam, kas ierakstīts zemesgrāmatā. Sadala vai apvieno tikai zemesgrāmatā ierakstītu nekustamo īpašumu. Nekustamā īpašuma objektu nosaka vai nekustamo īpašumu veido, ja darījuma rezultātā radušās izmaiņas nekustamā īpašuma sastāvā ir ierakstītas zemesgrāmatā.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja darījuma priekšmets ir kadastra objekta daļa, tā ir formējama atbilstoši šā likuma prasībām, izņemot domājamo daļu."

8. Izteikt 12. un 13.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Kadastra objekta formēšanu veic Valsts zemes dienests, izņemot kadastra objekta formēšanas ierosināšanu, kā arī zemes vienības un zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu.

13.pants. (1) Nekustamā īpašuma īpašniekam vai, ja tāda nav, – tiesiskajam valdītājam, vai, ja tāda nav, – lietotājam vai kadastra subjektam ir pienākums triju mēnešu laikā ierosināt būves noteikšanu, ja nekustamajā īpašumā ir Kadastra informācijas sistēmā nereģistrēta būve vai Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta dabā neesoša būve.

(2) Ja kadastrālajā uzmērīšanā konstatēta Kadastra informācijas sistēmā nereģistrēta būve vai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta dabā neesoša būve, Valsts zemes dienests informē nekustamā īpašuma īpašnieku vai, ja tāda nav, – tiesisko valdītāju, vai, ja tāda nav, – lietotāju vai kadastra subjektu par šajā likumā noteikto pienākumu triju mēnešu laikā ierosināt Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētās būves noteikšanu, tai skaitā ieraksta par dabā neesošas būves dzēšanu no Kadastra informācijas sistēmas. Ja triju mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas minētās darbības nav veiktas, Valsts zemes dienests informē par to pašvaldību, un pašvaldībai ir tiesības ierosināt būves noteikšanu.

(3) Ja pašvaldība būvniecības procesa uzraudzības ietvaros konstatē Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētu būvi vai reģistrētu, bet dabā neesošu būvi, par to sastāda aktu. Aktā norāda uz šajā likumā noteikto pienākumu triju mēnešu laikā ierosināt Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētās būves noteikšanu, tai skaitā ieraksta par dabā neesošas būves dzēšanu no Kadastra informācijas sistēmas. Akta pielikumā var pievienot fotogrāfijas vai citus materiālus. Apliecinātu akta kopiju nosūta īpašuma īpašniekam vai, ja tāda nav, – tiesiskajam valdītājam, vai, ja tāda nav, – lietotājam vai kadastra subjektam, kā arī Valsts zemes dienestam. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai, ja tād a nav, – tiesiskajam valdītājam, vai, ja tāda nav, – lietotājam vai kadastra subjektam ir pienākums triju mēnešu laikā no akta saņemšanas dienas (uzskatot, ka adresāts aktu ir saņēmis septītajā dienā pēc sūtījuma nodošanas pastā) ierosināt būves noteikšanu, tai skaitā ieraksta par dabā neesošas būves dzēšanu no Kadastra informācijas sistēmas. Ja triju mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas minētās darbības nav veiktas, Valsts zemes dienests informē par to pašvaldību, un pašvaldībai ir tiesības ierosināt būves noteikšanu.

(4) Kadastra subjektam ir pienākums triju mēnešu laikā ierosināt kadastra objekta kadastra datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā, ja:

1) mainīts nekustamā īpašuma sastāvs, tajā skaitā uzbūvēta jauna būve vai konstatēta dabā neesoša būve;

2) mainīts kāds no šādiem nekustamā īpašuma objektu raksturojošiem datiem – zemes vienības robeža un platība, zemes lietošanas veids un platība, nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājums vai tam piekritīgā platība, būves vai telpu grupas lietošanas veids;

3) būve vai telpu grupa ir pārbūvēta (rekonstruēta vai renovēta);

4) valsts vai pašvaldības nekustamais īpašums vai tā daļa ir nodota lietošanā;

5) iznomāts valsts vai pašvaldības nekustamais īpašums vai tā daļa.

(5) Pieprasot kadastra izziņu iesniegšanai zemesgrāmatu nodaļā, kadastra subjekts apliecina, ka ir vai nav mainīts nekustamā īpašuma sastāvs vai šā panta otrajā daļā minētie nekustamā īpašuma objektu raksturojošie dati.

(6) Par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu likumā paredzētajā termiņā nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, vai, ja tāda nav, – lietotājs vai kadastra subjekts ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

9. Izslēgt 14.pantu.

10. 18.pantā:

izslēgt 2.punktu;

izslēgt 4.punktu.

11. 19.pantā:

papildināt panta ievaddaļu aiz vārda "atbilstoši" ar vārdiem "normatīvo aktu un";

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) pievienot vienu vai vairākas telpas blakus esošai telpu grupai, neveidojot jaunu telpu grupu, ja telpas atrodas vienā būvē un telpu norobežojošās plaknes (sienas vai pārsegumi) savstarpēji robežojas horizontālā vai vertikālā plaknē;".

12. Izteikt 21.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) apvienošanas rezultātā reģistrētu nekustamā īpašuma objektu pievieno citam reģistrētam nekustamā īpašuma objektam (vienlaikus maina apvienotā reģistrētā nekustamā īpašuma objekta ārējo kontūru vai apjomu) un aktualizē datus Kadastra informācijas sistēmā;".

13. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

"22.pants. Lai nodrošinātu nekustamā īpašuma objekta noteikšanu, Ministru kabinets nosaka:

1) dokumentus, kādus šā likuma 24.panta pirmajā, otrajā un 2.¹daļā minētās personas iesniedz Valsts zemes dienestā, lai uzsāktu nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanas procesu;

2) Valsts zemes dienesta rīcībā esošo dokumentu izmantošanu;

3) nekustamā īpašuma objekta un zemes vienības daļas (tai skaitā valsts noslēpuma statusam atbilstošas būves un Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētas būves, kuras noteikšanu ierosinājusi pašvaldība) kadastrālās uzmērīšanas kārtību, raksturojošos datus, mērījumu precizitāti, mērījumu pieļaujamo nesaisti, kadastrālās uzmērīšanas dokumentu saturu, kā arī saskaņošanas kārtību un apjomu;

4) nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma robežu iezīmēšanas un platības aprēķināšanas kārtību zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos;

5) nekustamā īpašuma lietu un citu kadastra dokumentu glabāšanas kārtību;

6) būves kadastrālās uzmērīšanas termiņu un termiņu, kādā zemes un būvju kadastrālās uzmērīšanas dokumentus iesniedz reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā."

14. 24.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro punktu;

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) valsts institūcija un vietējā pašvaldība par tai piekrītošo vai uz 1940.gada 21.jūliju piederošo zemi vai vietējā pašvaldība par zemi zemes reformas pabeigšanai;";

izslēgt pirmās daļas 6.punktu;

papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) zemes īpašnieks, kura īpašuma tiesības ir ierakstītas zemesgrāmatā, – par Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētu būvi, kas atrodas uz viņa zemes.";

papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Vietējai pašvaldībai, ja tā nav kadastra subjekts, ir tiesības ierosināt nekustamā īpašuma objekta noteikšanu nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai un būvniecības procesa uzraudzībai."

15. Izslēgt 25.pantu.

16. Izteikt 26. un 27.pantu šādā redakcijā:

"26.pants. (1) Veicot zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu:

1) apvidū ierīko detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā iezīmētās nekustamā īpašuma objekta vai zemes robežu plānā plānotās zemes vienības daļas robežas;

2) Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92 uzmēra zemes vienības un zemes vienības daļas robežas, sagatavo kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, aprēķina zemes vienību un zemes vienības daļu raksturojošos datus un zemes vienības zemes robežu plānu saskaņo ar vietējām pašvaldībām un normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām;

3) zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos attēlo nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu robežas un apgrūtinājumus raksturojošos datus.

(2) Detālplānojums vai zemes ierīcības projekts nav nepieciešams, ja veic atkārtotu kadastrālo uzmērīšanu zemes vienībai vai kadastrāli uzmēra zemes vienības daļu. Zemes ierīcības projekts nav nepieciešams, ja apvieno divas vai vairākas kadastrāli uzmērītas zemes vienības un pašvaldība nav noteikusi, ka ir nepieciešama nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu aktualizācija.

(3) Veicot būves un telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu, uzmēra būves un telpu grupas ārējo kontūru, piesaistot to Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmai LKS-92, sagatavo kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, aprēķina būvi un telpu grupu raksturojošos datus.

(4) Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var veikt arī atsevišķas kadastrālās uzmērīšanas darbības.

(5) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanai zemesgrāmatā kadastrālo uzmērīšanu neveic. Zemes vienību noteikšanas kārtību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslā – tās principus, procedūru un kompetences sadalījumu, kā arī procedūrā ietverto darbību finansēšanas kārtību no valsts budžeta līdzekļiem – nosaka Ministru kabinets.

27.pants. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas, ar robežzīmēm apvidū nostiprinātas zemes vienības platība, kas apvidū noteikta ar grafiskām metodēm, var atšķirties no kadastrālajā uzmērīšanā noteiktās platības, ja uzmērīti vieni un tie paši robežpunkti. Šajā gadījumā kadastrālās uzmērīšanas dokumentos un Kadastra informācijas sistēmā aktualizē datus atbilstoši kadastrālajā uzmērīšanā noteiktajai platībai."

17. Papildināt likumu ar 31.¹pantu šādā redakcijā:

"31.¹pants. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai, ja tāda nav, – tiesiskajam valdītājam, vai, ja tāda nav, – lietotājam vai kadastra subjektam ir pienākums pēc tās personas uzaicinājuma, kura veic zemes, būves vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu, nodrošināt piekļuvi uzmērāmajam nekustamā īpašuma objektam vai zemes vienības daļai."

18. Izteikt 32.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nekustamo īpašumu veido un tā sastāvu groza normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz kadastra subjekta iesniegumu."

19. 33.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) grozot reģistrēta nekustamā īpašuma sastāvu, no tā atdalot nekustamā īpašuma objektu;";

papildināt pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) grozot reģistrēta nekustamā īpašuma sastāvu, tam pievienojot nekustamā īpašuma objektu."

20. Izteikt 36.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ierakstu par nekustamo īpašumu Kadastra informācijas sistēmā dzēš, saglabājot informāciju par nekustamā īpašuma objektu, ja ir saņemta informācija par nekustamā īpašuma dzēšanu no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas. Ierakstu par nekustamā īpašuma objektu dzēš šā likuma 21.pantā noteiktajos gadījumos."

21. Izslēgt 39.panta pirmajā daļā vārdus "vai arī kadastra subjekts".

22. Papildināt likumu ar 39.¹pantu šādā redakcijā:

"39.¹pants. Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētu būvi, kas noteikta atbilstoši šā likuma 24.panta pirmās daļas 7.punktam un 2.¹daļai, pamatojoties uz likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.panta ceturto daļu, Kadastra informācijas sistēmā reģistrē kā zemes īpašnieka tiesiskajā valdījumā esošu būvi."

23. Aizstāt 41.panta otrajā daļā vārdus "pieļaujamās nesaistes robežās" ar vārdiem "atbilstoši kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā".

24. Izslēgt 43.panta pirmās daļas 3.punktu.

25. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

"45.pants. Pazīmju klasifikāciju nekustamajam īpašumam, ko neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli vai kam piemēro nodokļa atvieglojumus vai nodokļa atlaidi saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" vai citiem normatīvajiem aktiem, kā arī tam nekustamajam īpašumam, ko neņem vērā, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozi, nosaka Ministru kabinets."

26. Izslēgt 51.pantā vārdus "saskaņā ar šā likuma 20.panta 2.punktu".

27. 53.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdus "objekta noteikšanas" ar vārdu "veidošanas";

papildināt "b" apakšpunktu aiz vārda "nosaukumu" ar vārdiem "ja pašvaldība tādu ir piešķīrusi".

28. Izteikt 55.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts zemes dienests pieņem lēmumu atlikt kadastra objekta vai kadastra datu reģistrāciju vai kadastra datu aktualizāciju uz laiku līdz vienam mēnesim, ja personas iesniegtie vai uzrādītie dokumenti satur ziņas, kas ir pretrunā ar citā valsts informācijas sistēmā esošajiem datiem.

(3) Valsts zemes dienests pieņem lēmumu atteikt kadastra objekta vai kadastra datu reģistrāciju vai kadastra datu aktualizāciju šādos gadījumos:

1) iesniegtie vai uzrādītie dokumenti nesatur kadastra objekta vai kadastra datu reģistrācijai vai aktualizācijai nepieciešamās ziņas;

2) iesniegto vai uzrādīto dokumentu ziņas ir pretrunā ar Valsts zemes dienesta uzturēto informācijas sistēmu datiem vai Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņām;

3) mēneša laikā no dienas, kad saņemts lēmums par kadastra objekta vai kadastra datu reģistrācijas vai kadastra datu aktualizācijas atlikšanu, persona nav iesniegusi dokumentus, kuros novērstas šā panta otrajā daļā minētās Valsts zemes dienesta konstatētās pretrunas."

29. Izteikt 56.pantu šādā redakcijā:

"56.pants. Personai ir tiesības iesniegt dokumentus atkārtoti, ja ir novērsti atteikuma iemesli."

30. Papildināt likumu ar 63.¹pantu šādā redakcijā:

"63.¹ pants. (1) Sadalot nekustamo īpašumu divos vai vairākos nekustamajos īpašumos, Kadastra informācijas sistēmā jaunizveidotajiem nekustamajiem īpašumiem piešķir jaunus kadastra identifikatorus (kadastra numurus), vienlaikus reģistrētajam (atlikušajam) nekustamajam īpašumam saglabājot tā kadastra numuru.

(2) Sadalot nekustamā īpašuma objektu divos vai vairākos nekustamā īpašuma objektos, Kadastra informācijas sistēmā tos reģistrē kā jaunus nekustamā īpašuma objektus, kuriem piešķir jaunus kadastra identifikatorus (kadastra apzīmējumus). Divus vai vairākus nekustamā īpašuma objektus apvienojot vienā, Kadastra informācijas sistēmā to reģistrē ar jaunu kadastra identifikatoru (kadastra apzīmējumu). Iepriekšējo kadastra identifikatoru pēc nekustamā īpašuma objekta sadalīšanas vai apvienošanas anulē."

31. 75.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus";

izslēgt otro daļu.

32. Izteikt IX nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"IX nodaļa

Kadastra objekta formēšanas dokumentu, kadastra dokumentu un kadastra datu glabāšana".

33. Izteikt 83.pantu šādā redakcijā:

"83.pants. (1) Kadastra dati un nekustamā īpašuma lietas glabājamas pastāvīgi. Kadastra dokumenti un dati glabājami normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto datu un dokumentu glabāšanu līdz to nodošanai valsts arhīvā nodrošina Valsts zemes dienesta arhīvs.

(3) Ja Kadastra informācijas sistēma tiek reorganizēta vai likvidēta, šā panta pirmajā daļā minētos datus un dokumentus nodod turpmākai glabāšanai valsts arhīvā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

34. Izteikt 85.pantu šādā redakcijā:

"85.pants. (1) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, vai, ja tāda nav, – lietotājs ir tiesīgs reizi kalendāra gadā rakstveidā pieprasīt un bez maksas saņemt aktuālos kadastra datus par savu nekustamo īpašumu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā.

(2) Izmantojot Valsts zemes dienesta uzturētu identificētai personai tīmeklī pieejamu elektronisko pakalpojumu, kadastra subjekts var bez maksas elektroniski saņemt aktuālos kadastra teksta datus par savu nekustamo īpašumu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā."

35. Izteikt 86.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts tiešās pārvaldes iestādēm, Saeimai, Valsts kontrolei, prokuratūrai, tiesai un citām iestādēm, kurām šādas tiesības ir noteiktas likumā, to funkciju veikšanai nepieciešamo kadastra informāciju Valsts zemes dienests sagatavo un izsniedz standartizētā informācijas apjomā un veidā (arī elektroniskā veidā) bez maksas."

36. Izteikt 87.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts zemes dienests var atteikt izpildīt kadastra informācijas pieprasījumu, ja nav ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības par kadastra informācijas pieprasīšanu."

37. Izslēgt XI nodaļu.

38. Aizstāt 92.pantā vārdus "ja konstatēta kadastra datu neatbilstība iesniegtajiem dokumentiem" ar vārdiem "ja konstatēta kadastra datu neatbilstība dokumentiem, uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti".

39. Izteikt 93.pantu šādā redakcijā:

"93.pants. Ja Valsts zemes dienests konstatējis kadastra datu neatbilstību dokumentiem, uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti, tas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izlabo kļūdainos kadastra datus, tos aktualizējot, un sedz ar to saistītos izdevumus."

40. Izteikt 98.panta 6.punktu šādā redakcijā:

"6) kadastra informācijas sagatavošanu un izsniegšanu šā likuma 86.pantā minētajām iestādēm to funkciju veikšanai;".

41. Papildināt likumu ar 99.¹pantu šādā redakcijā:

"99.¹pants. Pašvaldība, ierosinot būves noteikšanu šā likuma 13.pantā paredzētajā gadījumā, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu. Šādā gadījumā pašvaldība pieņem lēmumu par to, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, vai, ja tāda nav, – lietotājs triju mēnešu laikā atmaksā tai būves noteikšanas izmaksas. Pašvaldības lēmuma pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību. Ja lēmums netiek pildīts labprātīgi, lēmuma piespiedu izpilde notiek Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

42. Svītrot pārejas noteikumu 4.punktu.

43. Izteikt pārejas noteikumu 5.punktu šādā redakcijā:

"5. Līdz zemes reformas pabeigšanai zemes ierīcības projektus zemes reformas ietvaros izstrādā un apstiprina saskaņā ar likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos", likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", Zemes ierīcības likuma pārejas noteikumu 1.punktu un Ministru Padomes 1991.gada 25.novembra lēmumu Nr.322 "Par Nolikumu par lauku apvidu zemi"."

44. Aizstāt pārejas noteikumu 7.punktā vārdus "normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "normatīvajos aktos un šā likuma pārejas noteikumu 7.¹, 7.², 7.³, 7.⁴un 7.⁵ punktā noteiktajā kārtībā".

45. Papildināt pārejas noteikumus ar 7.¹, 7.², 7.³, 7.⁴un 7.⁵ punktu šādā redakcijā:

"7.¹Kadastra informācijas sistēmā:

1) personai reģistrētam nekustamajam īpašumam maksātnespējas atzīmi ieraksta vai dzēš, pamatojoties uz maksātnespējas procesa administratora pieteikumu, piedziņas atzīmi –, pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījumu, prasības nodrošināšanas atzīmi (aizlieguma, apgrūtinājuma un ķīlas atzīmi) –, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, procesa virzītāja lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai tiesas nolēmumu, bet dzīvoklim, mākslinieka darbnīcai un neapdzīvojamai telpai līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī kooperatīvajam dzīvoklim ieraksta vai dzēš arī līgumā vai testamentā noteiktos īpašuma tiesību aprobežojumus atzīmes veidā (atzīmi par laulātā atsevišķu mantu, visas mantas šķirtību vai visas mantas kopību) un ķīlas tiesību (hipotēku), ja:

a) nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā,

b) pēc nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā kopīpašnieks nav nostiprinājis savas īpašuma tiesības (izņemot īpašuma tiesību pārejas gadījumus);

2) reģistrējot darījumu ar dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī ar kooperatīvo dzīvokli, kadastra subjekts – fiziska persona – iesniedz Valsts zemes dienestā rakstisku iesniegumu, kurā norāda, vai tas atrodas laulībā, un norāda Kadastra informācijas sistēmā reģistrējamos līgumā noteiktos īpašuma tiesību aprobežojumus. Iesniegumam pievieno notāra vai bāriņtiesas (pagasttiesas) apliecinātu laulātā piekrišanu darījuma veikšanai, ja starp laulātajiem pastāv laulāto līgumiskās mantiskās attiecības – visas laulāto mantas kopība vai likumiskās mantiskās attiecības – un ja nekustamais īpašums nav uzskatāms par laulātā atsevišķu mantu, kā arī noslēgto līgumu vai tā atvasinājumu. Valsts zemes dienests pārbauda iesniegumā norādīto informāciju laulāto mantisko attiecību reģistrā un, pamatojoties uz personas iesniegumu un noslēgto līgumu, Kadastra informācijas sistēmā reģistrē līgumā noteiktos īpašuma tiesību aprobežojumus.

7.² Ierakstīta ķīlas tiesība (hipotēka) dzīvoklim, mākslinieka darbnīcai un neapdzīvojamai telpai līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī kooperatīvajam dzīvoklim atļauj īpašuma tiesību labprātīgu pārreģistrāciju, izņemot, ja pastāv nosacījums, ka labprātīgai pārreģistrācijai nepieciešama ķīlas ņēmēja piekrišana. Šādā gadījumā labprātīga pārreģistrācija ir atļauta ar ķīlas ņēmēja rakstisku piekrišanu.

7.³ Ja Kadastra informācijas sistēmā personai reģistrētam nekustamajam īpašumam ierakstīta atzīme, tai līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā ir informatīvs raksturs, izņemot gadījumu, ja dzīvoklim, mākslinieka darbnīcai un neapdzīvojamai telpai līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī kooperatīvajam dzīvoklim ierakstīta maksātnespējas, piedziņas vai aizlieguma atzīme, kas aizliedz īpašuma tiesību labprātīgu pārreģistrāciju.

7.⁴Informāciju par Kadastra informācijas sistēmā personai reģistrētam nekustamajam īpašumam ierakstītu atzīmi un ķīlas tiesību (hipotēku) Valsts zemes dienests nodod zemesgrāmatu nodaļai atzīmju un ierakstu izdarīšanai.

7.⁵Pēc paziņojuma saņemšanas no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāja par īpašuma tiesību un šā likuma pārejas noteikumu 7.⁴punktā minēto atzīmju un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā Kadastra informācijas sistēmā personai reģistrētam nekustamajam īpašumam ierakstīto atzīmi un ķīlas tiesību (hipotēku) dzēš."

46. Izslēgt pārejas noteikumu 15.punktu.

47. Papildināt pārejas noteikumus ar 16., 17., 18., 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

"16. Šā likuma 39.panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā līdz 2009.gada 31.augustam kadastra datu reģistrāciju un aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā zemes koplietojuma gadījumā var ierosināt viens no zemes koplietotājiem.

17. Līdz šā likuma 22.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

18. Līdz šā likuma 45.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc likuma spēkā stāšanās, ir piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 5.septembra noteikumi Nr.733 "Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamā nekustamā īpašuma pazīmju klasifikācijas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

19. Līdz grozījumu izdarīšanai Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība" atbilstoši šā likuma 9.panta pirmajai daļai minētos noteikumus piemēro, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

20. Šā likuma 13.panta pirmā, otrā, trešā, ceturtā un sestā daļa stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Līdz 2009.gada 31.decembrim nekustamā īpašuma īpašniekam vai, ja tāda nav, – tiesiskajam valdītājam, vai, ja tāda nav, – lietotājam vai kadastra subjektam ir pienākums triju mēnešu laikā ierosināt nekustamā īpašuma objekta noteikšanu, ja kadastrālajā uzmērīšanā konstatēta Kadastra informācijas sistēmā nereģistrēta būve."

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta

„Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Normatīvais akts ir izstrādāts, pamatojoties uz:

1. Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa Ministru sēdes protokollēmuma Nr.23 43.§ 3.punktu, kas paredz Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā attiecīgos tiesību aktu projektus, kas nodrošinās mehānismu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumprojekta 14.pantā ietverto normu īstenošanai;

2. Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra sēdes protokollēmuma Nr.9 73.§ 2.2.apakšpunktu un Ministru kabineta 2006. gada 12. septembra sēdes protokollēmumā Nr.47 17.§, kas paredz Tieslietu ministrijai izstrādāt likumprojektu par grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā par likuma 1.panta pirmās daļas 8.punkta saskaņošanu ar likuma 26.panta redakciju un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā;

3. Ministru kabineta 2006.gada 5.septembra sēdes protokollēmuma Nr.45 2.§ 2.punktu, kas paredz Tieslietu ministrijai sagatavot grozījumu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 45.pantā, lai precizētu Ministru kabinetam doto deleģējumu, paredzot, ka tiek noteikta pazīmju klasifikācija nekustamajam īpašumam, ko atbrīvo no aplikšanas ar nekustamā īpašuma nodokli vai kam piemēro nodokļa atvieglojumus vai nodokļa atlaidi saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli” vai citiem likumiem, kā arī tam nekustamajam īpašumam, ko neņem vērā, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozi;

4. Ministru kabineta 2008.gada 29.aprīļa rīkojuma Nr.241 „Par Koncepciju par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda” 3.1.apakšpunktu, kas paredz Tieslietu ministrijai izstrādāt un tieslietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā normatīvo aktu, kas nosaka īpašu kārtību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanai zemesgrāmatā, izmantojot kamerālo metodi, – nosakot kritērijus, kas jāievēro, izstrādājot robežprojektu, paredzot atsevišķu kārtību attiecībā uz piekrastes joslas uzmērīšanas prasībām, kā arī nosacījumus, ar kādiem iespējams šo nekustamo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu anotācijas 1.sadaļas 1.punktā minēto uzdevumu izpildi, kā arī, lai novērstu turpmāk minētās problēmas atsevišķu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (turpmāk – Kadastra likums) normu praktiskajā piemērošanā:

1. Kadastra likuma 1.panta 8.punktā definētais termins „kadastrālā uzmērīšana” nav saskaņots ar Kadastra likuma 26.panta redakciju. Normatīvajos aktos nav definēts jēdziens „jaunbūve”. Minētā jēdziena definēšana ir nepieciešama, veicot būves kadastrālo uzmērīšanu jaunbūvei. Normatīvajos aktos nav definēts arī jēdziens „nekustamā īpašuma nosaukums”, kas tiek kļūdaini uzskatīts par adresi.

2. Šobrīd Kadastra likuma 13.panta otrā daļa paredz, ka kadastra subjektam ir pienākums triju mēnešu laikā ierosināt kadastra objekta kadastra datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma), ja mainīts nekustamā īpašuma sastāvs vai nekustamā īpašuma objektu raksturojošie dati, bet nav noteikta kārtība, ja persona labprātīgi neizpilda tai likumā noteikto pienākumu. Atbilstoši 2005.gada 26.aprīļa Ministru kabineta sēdes protokollēmuma Nr.3 43.§ 3.punktam, nepieciešams nodrošināt mehānismu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumprojekta 14.pantā (apstiprinātajā likuma redakcijā 13.pantā) ietverto normu īstenošanai.

3. Šobrīd ir apgrūtināta iespēja saņemt nekustamā īpašuma nodokli par būvi, jo dabā atrodamas daudzas Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētas būves un nav iespējams noskaidrot būves īpašnieku, vai būves īpašnieks kadastrālās uzmērīšanas speciālistam neļauj iekļūt būvē.

4. Kadastra likuma 55.panta otro un trešo daļu par kadastra objekta vai kadastra datu reģistrācijas vai kadastra datu aktualizācijas (turpmāk – datu reģistrācija) atteikuma vai atlikšanas kārtību nepieciešams papildināt, ņemot vērā praksē gūtās atziņas, kā arī jānorāda termiņš, kādā dokumentus var iesniegt atkārtoti.

5. Nepieciešams precizēt Kadastra likuma 45.pantā esošo deleģējumu, jo esošais deleģējums ir nepietiekams – ir jāparedz, ka Ministru kabinets nosaka pazīmju klasifikāciju nekustamajam īpašumam, ko atbrīvo no aplikšanas ar nekustamā īpašuma nodokli vai kam piemēro nodokļa atvieglojumus vai nodokļa atlaidi saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli” vai citiem likumiem, kā arī tam nekustamajam īpašumam, ko n eņem vērā, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozi.

6. Atbilstoši koncepcijā „Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda” noteiktajam nepieciešams likumā paredzēt deleģējumu normatīvajam aktam, kas nosaka īpašu kārtību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanai zemesgrāmatā, izmantojot kamerālo metodi , – nosakot kritērijus, kas jāievēro, izstrādājot robežprojektu, paredzot atsevišķu kārtību attiecībā uz piekrastes joslas uzmērīšanas prasībām, kā arī nosacījumus, ar kādiem iespējams šo nekustamo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā.

7. Nepieciešams precizēt Kadastra likuma 83.pantā noteikto kadastra datu un nekustamā īpašuma lietu uzglabāšanas kārtību, pielāgojot to citu normatīvo aktu prasībām.

8. Šobrīd Valsts zemes dienesta lēmuma un faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība ir noteikta gan Kadastra likumā, gan Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumos Nr.439 „Valsts zemes dienesta nolikums”. Ņemot vērā to, ka abos minētajos normatīvajos aktos ietvertais regulējums pārklājas un nav identisks, šo regulējumu paredzēts no Kadastra likuma izslēgt.

9. Nepieciešams precizēt Kadastra likuma 22.pantā esošo deleģējumu, lai Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumus Nr.182 „Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu” varētu novērst praksē konstatētās problēmas.

10. Nepieciešams noregulēt kārtību, kādā piešķir kadastra identifikatorus nekustamajiem īpašumiem un nekustamā īpašuma objektiem, tos sadalot, vai apvienojot divus vai vairākus nekustamā īpašuma objektus.

3. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta mērķis ir novērst anotācijas 1.sadaļas 2.punktā minētās problēmas. Likuma būtiskākie grozījumi ir šādi:

1. Paredzēts terminu „kadastrālā uzmērīšana”, „jaunbūve” un “nekustamā īpašuma nosaukums” skaidrojums.

2. Likumprojektā paredzēts, ka kadastra subjektam likumā noteiktajos gadījumos ir pienākums trīs mēnešu laikā ierosināt kadastra objekta kadastra datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā. Ja persona labprātīgi neizpilda tai likumā noteikto pienākumu, noteikts piespiedu mehānisms aktuālo datu iegūšanai.

Ja kadastrālajā uzmērīšanā konstatēta Kadastra informācijas sistēmā nereģistrēta būve vai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta dabā neesoša būve, Valsts zemes dienests informē nekustamā īpašuma īpašnieku vai, ja tāda nav – tiesisko valdītāju vai, ja tāda nav, – lietotāju vai kadastra subjektu par likumā noteikto pienākumu trīs mēnešu laikā ierosināt Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētās būves noteikšanu, tai skaitā dabā neesošas būves dzēšanu no Kadastra informācijas sistēmas. Ja trīs mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, — tiesiskais valdītājs, vai, ja tāda nav, — lietotājs vai kadastra subjekts nav ierosinājis būves noteikšanu, Valsts zemes dienests informē par to pašvaldību, un pašvaldībai ir tiesības ierosināt būves noteikšanu. Ja trīs mēnešu laikā no brīža, kad pašvaldība būvniecības procesa uzraudzības ietvaros konstatējusi Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētu būvi vai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu dabā neesošu būvi, kuras noteikšana nav ierosināta, pašvaldībai ir tiesības ierosināt būves noteikšanu.

Nodrošināta iespēja nekustamā īpašuma īpašnieku vai, ja tāda nav, — tiesisko valdītāju, vai, ja tāda nav, — lietotāju vai kadastra subjektu saukt pie administratīvās atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja viņš nav ierosinājis būves noteikšanu (tai skaitā, lai dzēstu ierakstu par Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu dabā neesošu būvi).

Lai nodrošinātu pašvaldībai iespēju no būvju tiesiskajiem valdītājiem iekasēt nekustamā īpašuma nodokli, precizēta Kadastra likuma 7.panta trešā daļa, nosakot, ka šā likuma izpratnē par tiesisko valdītāju atzīstama persona, kura tiesiski ieguvusi nekustamo īpašumu, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus un par Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētas būves tiesisko valdītāju ir uzskatāms zemes īpašnieks, kuram ir tiesības iegūt īpašumā būvi, pamatojoties uz likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta ceturto daļu.

3. Kadastra likumu ir paredzēts papildināt ar
39.¹pantu, kas nosaka, ka Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētu būvi, kas būs noteikta pēc pašvaldības iniciatīvas nodokļu administrēšanas vajadzībām vai būvniecības procesa uzraudzības ietvaros, Kadastra informācijas sistēmā reģistrēs kā zemes īpašniekam tiesiskajā valdījumā esošo būvi. Ja zemes īpašnieks ierosinās nekustamā īpašuma objekta noteikšanu attiecībā uz viņa zemes esošu būvi ar nenoskaidrotu īpašuma piederību, tad Valsts zemes dienests būvi reģistrēs Kadastra informācijas sistēmā kā zemes īpašniekam tiesiskajā valdījumā esošo būvi.

Paredzēts papildināt Kadastra likuma 22.pantu ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētas būves, kuras noteikšanu ierosinājusi pašvaldība, kadastrālo uzmērīšanu. Šādām būvēm tiks paredzēta atvieglota kadastrālā uzmērīšana.

Lai nodrošinātu kadastrālajam uzmērītājam piekļuvi objektam no visām iespējamām pusēm, Kadastra likumu ir paredzēts papildināt 31.¹pantu, kas uzliek pienākumu nekustamā īpašuma īpašniekam vai, ja tāda nav, — tiesiskajam valdītājam, vai, ja tāda nav, — lietotājam vai kadastra subjektam pēc kadastrālā uzmērītāja uzaicinājuma nodrošināt piekļuvi uzmērāmajam nekustamā īpašuma objektam vai zemes vienības daļai.

4. Ir paredzēts precizēt Kadastra likuma 55.panta otro daļu, nosakot, ka ja personas iesniegtie vai uzrādītie dokumenti satur ziņas, kas ir pretrunā ar citā valsts informācijas sistēmā esošajiem datiem, Valsts zemes dienests pieņems lēmumu atlikt datu reģistrāciju uz laiku līdz vienam mēnesim. Ja šajā laikā persona neiesniegs dokumentus, kuros novērsti trūkumi, Valsts zemes dienests pieņems lēmumu par datu reģistrācijas atteikumu.

5. Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 5.septembra Ministru kabineta sēdes protokollēmuma Nr.45 2.§ 2.punktā dotajam uzdevumam, precizēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt pazīmju klasifikāciju nekustamajam īpašumam, ko neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli vai kam piemēro nodokļa atvieglojumus vai nodokļa atlaidi saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli” vai citiem normatīvajiem aktiem, kā arī tam nekustamajam īpašumam, ko neņem vērā, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozi.

6. Likumprojektā paredzēts, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanai zemesgrāmatā netiks veikta kadastrālā uzmērīšana. Vienlaicīgi paredzēts, ka zemes vienības Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslā noteikšanas kārtību – tās principus, procedūru un kompetences sadalījumu, kā arī procedūrā ietverto darbību finansēšanas kārtību no valsts budžeta līdzekļiem noteiks Ministru kabinets.

7. Likumprojektā ir paredzēts noteikt, ka gan kadastra dati, gan nekustamā īpašuma lietas glabājamas pastāvīgi. Kadastra dokumenti un dati glabājami normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Paredzēts, ka minēto datu un dokumentu glabāšanu līdz to nodošanai valsts arhīvā nodrošina Valsts zemes dienesta arhīvs.

8. Izslēgta Kadastra likuma XI nodaļa, kas noteica Valsts zemes dienesta lēmuma un faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību.

9. Precizēts un papildināts likumprojekta 14.pantā dotais deleģējums Ministru kabinetam noteikt prasības attiecībā uz nekustamā īpašuma objekta noteikšanu.

10. Paredzēts Kadastra likumu papildināt ar jaunu 63.¹pantu, kas noteiktu kadastra identifikatoru piešķiršanas nosacījumus, veicot nekustamā īpašuma un nekustamā īpašuma objektu sadali, kā arī apvienojot nekustamā īpašuma objektus.

4. Cita informācija

Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām	Nav attiecināms.
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte	Noteikumu projekts atstās pozitīvu ietekmi uz makroekonomisko vidi, nodrošinot datu aktualitāti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām	Nav attiecināms.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām	Samazināsies administratīvā procesa apjoms, jo personai nebūs jāpieprasa darba noteikšanas uzdevums kadastra objekta noteikšanai. Administratīvo kontaktu skaits, kā arī tiešo un netiešu izmaksu apjoms paliks nemainīgs.
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība	Samazināsies administratīvā procesa darbību skaits.
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē	Nav attiecināms.
7. Cita ietekme	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	2009	Turpmākie trīs gadi
Rādītāji	2009	2010	2011	2012
1	2	3	4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets	0	0	0	0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets	0	0	0	0
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets	0	0	0	0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	0	0	0	0

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)	Nav attiecināms.
6. Cita informācija	Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

1. Atkārtoti ir jāizdod Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu”.

2. Atkārtoti ir jāizdod Ministru kabineta noteikumi „Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamā nekustamā īpašuma pazīmju klasifikācijas noteikumi”.

3. Jāizdara grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta noteikumos Nr.636 „Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”.

4. Jāizdara grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 6.februāra noteikumos Nr.97 „Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība”.

5. Jāizdara grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumos Nr.953 „Noteikumi par kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību un apjomu”.

6. Jāizdara grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība”.

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Nav attiecināms.
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām	Nav attiecināms.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu		Nav attiecināms.
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)	Komentāri
Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav.
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem		Nav attiecināms.
6. Cita informācija		Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas	Valsts zemes dienests 2008. gada 11. februāra vēstulē Nr. 2-06/557 ir lūdzis Latvijas kartogrāfu un ģeodēzistu asociāciju un Latvijas mērnieku biedrību izskatīt likumprojektu un līdz 2008. gada 25. februārim sniegt savu viedokli.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Atbildē uz minēto vēstuli Latvijas kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija un Latvijas mērnieku biedrība atbalsta likumprojekta tālāku virzību apstiprināšanai..
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti	Ir sagatavota Tieslietu ministrijas preses relīze par likumprojektu. Citas konsultācijas un sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši.
4. Konsultācijas ar ekspertiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju ietvaros. Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas. Papildus laiks un pārejas periods izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams. Normatīvā akta izpildi nodrošinās valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildība “Latvijas Valsts mērnieks”, sadarbojoties ar Valsts zemes dienestu.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvā akta projekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs", kā arī ievietots VSIA "Latvijas Vēstnesis" izveidotajā un uzturētajā ārējo normatīvo aktu elektroniskajā krājumā http://www.likumi.lv. Atsevišķs komunikācijas plāns normatīvā akta projekta ieviešanai nav izstrādāts.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, ir piemērojams vispārējais administratīvais process.
4. Cita informācija	Nav.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

30.01.2009 09:02

2546

M.Bērziņa

67038676, maija.berzina@vzd.gov.lv

Tieslietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

G.Bērziņš

M.Lazdovskis

I.Bergmane

L.Popova

A.Kveska

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.17

2009.gada 10.martā

12.§

Likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā"

TA-2385

___________________________________________________________

(G.Bērziņš, I.Godmanis)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

3. Tieslietu ministrijai sagatavot un sešu mēnešu laikā pēc likuma "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" spēkā stāšanās iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta noteikumos Nr.636 „Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi", paredzot ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamā nekustamā īpašuma pazīmes (koda) reģistrāciju un aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

4. Tieslietu ministrijai sagatavot un sešu mēnešu laikā pēc likuma "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" spēkā stāšanās iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumos Nr.953 „Noteikumi par kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību un apjomu”, paredzot kārtību, kādā pašvaldība sniedz Valsts zemes dienestam informāciju par ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamā nekustamā īpašuma pazīmi (kodu), kā arī sniedzamo datu apjomu.

5. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot un sešu mēnešu laikā pēc likuma "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" spēkā stāšanās iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2007.gada 6.februāra noteikumos Nr.97 „Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība”, paredzot kārtību, kādā Valsts zemes dienests sniedz Finanšu ministrijai informāciju par ar nodokli neapliekamajiem objektiem (zemes vienībām un būvēm), kā arī sniedzamo datu apjomu.

6. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 22.pantā minētajos Ministru kabineta noteikumos paredzēt kārtību, kādā veic kadastrālo uzmērīšanu, ja būvju noteikšanu ierosina vietējā pašvaldība nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai.

7. Tieslietu ministrijai sagatavot un sešu mēnešu laikā pēc likuma "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likum ā" spēkā stāšanās iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot naudas soda apmēru par būves noteikšanas, tai skaitā ieraksta par dabā neesošas būves dzēšanas no Kadastra informācijas sistēmas, neierosināšanu likumā noteiktajā termiņā un pašvaldībai tiesības uzlikt administratīvo sodu.

8. Tieslietu ministrijai sagatavot un sešu mēnešu laikā pēc likuma "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" spēkā stāšanās iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.495 „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”, papildinot tos ar 22.3.apakšpunktu, kurā būtu noteikts, ka par būvju tiesiskajiem valdītājiem ir uzskatāmas personas, kuras, pamatojoties uz likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta ceturto daļu, ir reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā būvju tiesiskie valdītāji.

9. Izbeigt šādu uzdevumu kontroli:

9.1. Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.9 73.§) 2.2.apakšpunktā un Ministru kabineta 2006.gada 12.septembra sēdes protokollēmumā (prot. Nr.47 17.§) dotā uzdevuma izpildi;

9.2. Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr.23 43.§) 3.punktā dotā uzdevuma izpildi;

9.3. Ministru kabineta 2006.gada 5.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.45 2.§) 2.punktā dotā uzdevuma izpildi.

Ministru prezidents		I.Godmanis

Valsts kancelejas direktore		G.Veismane

2009-MK-PROT-17-1003-#12.doc