Likums

2009. gada ___ martā

Nr.9/3-

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ‘’Grozījumi likumā ‘’Par tiesu varu’’’’’(Nr.1124/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz ...... lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja V. Muižniece

Juridiskā komisija likumprojekts otrajam lasījuma

Grozījumi likumā ‘’Par tiesu varu’’

(Nr.1124/Lp9)

Spēkā esošā redakcijā

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam

(15)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar ievaddaļu šādā redakcijā:

„Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7., 24.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 10., 24. nr.; 2009, 2. nr.) šādus grozījumus:

atbalstīts

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7., 24.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 10., 24. nr.; 2009, 2. nr.) šādus grozījumus:

26.pants. Nepārtrauktība

(1) Tiesas sēde katrā lietā noris nepārtraukti, izņemot atpūtai paredzēto laiku.

(2) (Izslēgta ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 04.12.2002.)

Tieslietu ministrs G.Bērziņš (iesniegts 10.03.2009.)

Izslēgt 26.pantu.

atbalstīts

1. Izslēgt 26.pantu.

28.⁴ pants. Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiālu pieejamība

(1) Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli pirms šajā pantā paredzētā termiņa izbeigšanās ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos un šā likuma 28.³panta trešajā daļā.

(2) Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju 20 gadus pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā.

(3) Tās lietas materiāli, kura slēgtā tiesas sēdē izskatīta valsts noslēpuma saglabāšanas interesēs, kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju, izbeidzoties lietā esošās informācijas slepenības termiņam.

(4) Slēgtā tiesas sēdē izskatītajā lietā par bērna izcelšanās noteikšanu, adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu, laulības šķiršanu vai neesamību un personas atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju 75 gadus pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš (iesniegts 10.03.2009.)

28.⁴pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus „kļūst par ierobežotas informācijas pieejamības informāciju” ar vārdiem „ir ierobežotas pieejamības informācija”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus „kļūst par ierobežotas informācijas pieejamības informāciju” ar vārdiem „ir ierobežotas pieejamības informācija”.

neatbalstīts

29.pants. Rajona (pilsētas) tiesas izveidošana

(1) Latvijas Republikā tiek izveidotas šādas rajona (pilsētas) tiesas:

1) Kurzemes apgabaltiesas darbības teritorijā:

a) Kuldīgas rajona tiesa,

b) Liepājas tiesa,

c) Saldus rajona tiesa,

d) Talsu rajona tiesa,

e) Ventspils tiesa;

2) Latgales apgabaltiesas darbības teritorijā:

a) Balvu rajona tiesa,

b) Daugavpils tiesa,

c) Krāslavas rajona tiesa,

d) Ludzas rajona tiesa,

e) Preiļu rajona tiesa,

f) Rēzeknes tiesa;

3) Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā:

a) Jūrmalas pilsētas tiesa,

b) Ogres rajona tiesa,

c) Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa,

d) Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa,

e) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,

f) Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,

g) Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa,

h) Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa,

I) Rīgas rajona tiesa,

j) Siguldas tiesa;

4) Vidzemes apgabaltiesas darbības teritorijā:

a) Alūksnes rajona tiesa,

b) Cēsu rajona tiesa,

c) Gulbenes rajona tiesa,

d) Limbažu rajona tiesa,

e) Madonas rajona tiesa,

f) Valkas rajona tiesa,

g) Valmieras rajona tiesa;

5) Zemgales apgabaltiesas darbības teritorijā:

a) Aizkraukles rajona tiesa,

b) Bauskas rajona tiesa,

c) Dobeles rajona tiesa,

d) Jelgavas tiesa,

e) Jēkabpils rajona tiesa,

f) Tukuma rajona tiesa;

6) Administratīvās apgabaltiesas darbības teritorijā:

administratīvā rajona tiesa.

(2) Rajona (pilsētas) tiesai var būt struktūrvienības — tiesu nami, kurus izvieto attiecīgās rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijā.

(3) Administratīvās apgabaltiesas, Administratīvās rajona tiesas un tās tiesu namu, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu darbības teritorijas nosaka Ministru kabinets.

1. Izteikt 29.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Rajona (pilsētas) tiesu un to tiesu namu darbības teritorijas nosaka Ministru kabinets.”

red. preciz.

2. Izteikt 29.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Rajonu (pilsētu) tiesu un attiecīgo tiesu namu darbības teritorijas nosaka Ministru kabinets.”

33.¹pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieks

Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

2. Papildināt 33.¹pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesas priekšsēdētāja vietnieks vienlaikus var būt arī tiesu nama priekšsēdētājs.”

3. Papildināt 33.¹pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesas priekšsēdētāja vietnieks vienlaikus var būt arī tiesu nama priekšsēdētājs.”

3. Papildināt likumu ar 33.²pantu šādā redakcijā:

„33.²pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētājs

(1) Tiesu namā no attiecīgās tiesas tiesnešu vidus var iecelt tiesu nama priekšsēdētāju. Tiesu nama priekšsēdētāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(2) Tiesu nama priekšsēdētājam pēc tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tiesu administrāciju, tieslietu ministrs var noteikt piemaksu pie amatalgas 5 procentu apmērā.

< span lang=LV style='font-family:"Times New Roman"'>(3) Ja tiesu nama priekšsēdētājs ir arī tiesas priekšsēdētāja vietnieks, šajā pantā paredzēto piemaksu nenosaka.”

4. Papildināt likumu ar 33.²pantu šādā redakcijā:

„33.²pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētājs

(2) Tiesu nama priekšsēdētājam pēc tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tiesu administrāciju, tieslietu ministrs var noteikt piemaksu pie amatalgas 5 procentu apmērā.

(3) Ja tiesu nama priekšsēdētājs ir arī tiesas priekšsēdētāja vietnieks, šajā pantā paredzēto piemaksu nenosaka.”

35.pants. Apgabaltiesas izveidošana

(1) Latvijas Republikā tiek izveidotas sešas apgabaltiesas: Rīgas apgabaltiesa, Kurzemes apgabaltiesa, Latgales apgabaltiesa, Vidzemes apgabaltiesa, Zemgales apgabaltiesa un Administratīvā apgabaltiesa.

(2) Apgabaltiesu darbības teritorija noteikta saskaņā ar 29.panta pirmo daļu.

4. Papildināt 35.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Apgabaltiesai var būt struktūrvienības – apgabaltiesu tiesu nami, kurus izvieto attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā. Apgabaltiesu tiesu namu darbības teritorijas nosaka Ministru kabinets.”

5. Papildināt 35.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Apgabaltiesai var būt struktūrvienības – apgabaltiesas tiesu nami, kurus izvieto attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā. Apgabaltiesu tiesu namu darbības teritorijas nosaka Ministru kabinets.”

37.pants. Apgabaltiesas sastāvs pirmās instances tiesas sēdēs

(1) Apgabaltiesa pirmās instances tiesas sēdēs civillietas un krimināllietas izskata koleģiāli.

(2) Apgabaltiesas tiesu kolēģijā, kas izskata lietu, ir apgabaltiesas tiesnesis un divi piesēdētāji.

(3) (Izslēgta ar 28.09.95. likumu, kas stājas spēkā no 06.10.95.).

(4) (Izslēgta ar 06.04.95. likumu, kas stājas spēkā no 09.05.95.).

(5) (Izslēgta ar 06.04.95. likumu, kas stājas spēkā no 09.05.95.).

5. Izteikt 37. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos krimināllietas izskata koleģiāli.”

6. Izteikt 37. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos krimināllietas izskata koleģiāli.”

41.pants. Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieki

(1) Apgabaltiesas priekšsēdētājam ir vietnieki, kas vienlaikus var izpildīt arī tiesas kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus.

(2) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.98. likumu un 22.09.2005. likumu)

6. Papildināt 41.panta pirmo daļu aiz vārda „tiesas kolēģijas priekšsēdētāja” ar vārdiem „vai apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētāja”.

7. Papildināt 41.panta pirmo daļu pēc vārda „tiesas kolēģijas priekšsēdētāja” ar vārdiem „vai apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētāja”.

7. Papildināt likumu ar 41.¹pantu šādā redakcijā:

„41.¹pants. Apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājs

(1) Apgabaltiesas tiesu namā no attiecīgās apgabaltiesas tiesnešu vidus var iecelt apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētāju. Apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(2) Apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājam pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tiesu administrāciju, tieslietu ministrs var noteikt piemaksu pie amatalgas 5 procentu apmērā.

(3) Ja apgabaltiesu nama priekšsēdētājs ir arī tiesas priekšsēdētāja vietnieks vai tiesas kolēģijas priekšsēdētājs, šajā pantā paredzēto piemaksu nenosaka.”

8. Papildināt likumu ar 41.¹pantu šādā redakcijā:

„41.¹pants. Apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājs

(3) Ja apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājs ir arī tiesas priekšsēdētāja vietnieks vai tiesas kolēģijas priekšsēdētājs, šajā pantā paredzēto piemaksu nenosaka.”

47.pants. Senāts un tā kompetence

(1) Augstākās Tiesas Senāts ir kasācijas instance visās lietās, kuras izskatījušas rajonu (pilsētu) tiesas un apgabaltiesas.

(2) Augstākās tiesas Senāts ir pirmā instance lietās par Valsts kontroles padomes lēmumiem, kas pieņemti Valsts kontroles likuma 55.panta kārtībā.

(3) Senāta sastāvā ir Augstākās Tiesas priekšsēdētājs un senatori (Senāta tiesneši).

(4) Senāta sastāvā ir četri departamenti: Civillietu departaments, Krimināllietu departaments, Administratīvo lietu departaments un Disciplinārlietu departaments.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.94. likumu, 28.09.95. likumu, 29.01.97. likumu un 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 04.12.2002. /grozījumi ceturtajā daļā stājas spēkā no 01.01.2003./)

8. Izteikt 47.panta trešo daļu šādā redakcijā:

”(3) Senāta sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Senāta departamentu priekšsēdētāji un senatori.”

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojekta 8. pantu pēc vārda ‘’senatori’’ ar iekavām un vārdiem ’’(Senāta tiesneši).’’

atbalstīts

9. Izteikt 47.panta trešo daļu šādā redakcijā:

”(3) Senāta sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Senāta departamentu priekšsēdētāji un senatori (Senāta tiesneši).”

49.pants. Plēnums un tā kompetence

(1) Plēnums ir Augstākās Tiesas tiesu palātu tiesnešu un Senāta tiesnešu kopsapulce.

(2) Plēnums apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus.

(3) (Izslēgta ar 03.04.2008. likumu).

(4) Plēnums dod atzinumu par to, vai ir pamats Augstākās tiesas priekšsēdētāja atcelšanai vai ģenerālprokurora atlaišanai no amata.

9. 49.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

‘’(1) Plēnums ir Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce.’’;

papildināt ar piekto un sesto daļu:

‘’(5) Plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.

(6) Plēnums ievēlē Centrālās vēlēšanu komisijas locekli no tiesnešu vidus.”

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 9. pantā piedāvāto 49. panta piekto daļu pēc vārda „plēnums” ar vārdiem „Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos”;

atbalstīts

10. 49.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

‘’(1) Plēnums ir Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce.’’;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu:

‘’(5) Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.

(6) Plēnums ievēlē Centrālās vēlēšanu komisijas locekli no tiesnešu vidus.”

50.pants. Augstākās Tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieki

(1) Augstākās tiesas darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuru no iecelto tiesnešu vidus pēc Augstākās tiesas plēnuma ierosinājuma apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem.

(2) Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās tiesas plēnuma sēdes, Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulces sēdes, un viņam ir tiesības vadīt Senāta sēdes.

(3) Augstākās tiesas priekšsēdētājs iesniedz priekšlikumu Saeimai par ģenerālprokurora iecelšanu amatā un īsteno citas Prokuratūras likumā noteiktās pilnvaras, kas saistītas ar ģenerālprokurora iecelšanu, atbrīvošanu vai atlaišanu.

(3¹) Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc Augstākās tiesas tiesneša apstiprināšanas amatā noteic to Augstākās tiesas struktūrvienību, kurā šis tiesnesis pildīs savus pienākumus.

(3²) Augstākās tiesas senatora amatā pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma var iecelt Senāta cita departamenta senatoru vai Tiesu palātas tiesnesi, kurš saņēmis Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvu atzinumu. Tiesnesi senatora amatā ieceļ Senāta attiecīgā departamenta senatoru kopsapulce, kurā ar balss tiesībām piedalās Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(4) Divus Augstākās Tiesas priekšsēdētāja vietniekus ievēlē plēnums uz septiņiem gadiem no Senāta departamentu priekšsēdētāju un tiesu palātu priekšsēdētāju vidus, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu.

(5) Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc un vada Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību.

10. Izteikt 50.panta otro daļu un piekto daļu šādā redakcijā:

”(2) Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās tiesas plēnuma sēdes un viņam ir tiesības piedalīties lietu izskatīšanā Senātā.

(5)Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc un ar balsstiesībām piedalās Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdēs, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību.”

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 10. pantā piedāvātajā 50. panta piektajā daļā vārdu „piedalās” ar vārdu „vada”;

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 10. panta piedāvāto 50. panta piekto daļu šādā redakcijā:

‘’(5)Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc un ar balsstiesībām piedalās un vada Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību.”

atbalstīts

(iekļauts komisijas priekšlik. nr. 7)

atbalstīts

(red.prec.)

11. 50.panta:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

”(2) Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās tiesas plēnuma sēdes un viņam ir tiesības piedalīties lietu izskatīšanā Senātā.’’;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

‘’(5)Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību, ar balsstiesībām piedalās šajā sēdēs un tās vada.”

53.pants. Apgabaltiesas tiesneša amata kandidāts

(1) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kuram ir vismaz trešā kvalifikācijas klase.

(2) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir 10 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta, prokurora vai līdz 1994.gada 30.jūnijam prokurora vietnieka, prokurora palīga vai prokuratūras izmeklētāja amatā un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2008. likumu)

11. Aizstāt 53.panta pirmajā daļā vārdu „trešā” ar vārdu „ceturtā”.

12. Aizstāt 53.panta pirmajā daļā vārdu „trešā” ar vārdu „ceturtā”.

54.pants. Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāts

(1) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz otrā kvalifikācijas klase.

(2) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir ne mazāk kā 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu. Pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja motivēta priekšlikuma uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt arī cita persona, kurai ir vismaz 15 gadu darba stāžs juridiskajā specialitātē un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.

(3) Pēc motivēta Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma un pozitīva Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir ne mazāk kā desmit gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2008. likumu)

12. Aizstāt 54.panta pirmajā daļā vārdu „otrā” ar vārdu „trešā”.

13. Aizstāt 54.panta pirmajā daļā vārdu „otrā” ar vārdu „trešā”.

55.pants. Personas, kuras nevar būt par tiesneša amata kandidātu

Par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas:

1) kuras agrāk sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) kuras agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

3) kuras sauktas pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret kurām izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

4) par kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana.

5) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;

6) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas;

7) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no tiesneša amata, no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita vai atlaistas no prokurora amata un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi.

13. Izteikt 55.panta 4.punktu šādā redakcijā:

”4) pret kurām uzsākta kriminālvajāšana;”

deputāts V.Buzajevs

Aizstāt 55.panta 5.punktā vārdus

„kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezi denti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji”

ar vārdiem „kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji, un šis fakts ir konstatēts likumā noteiktajā kārtībā”

neatbalstīts

14. Izteikt 55.panta 4.punktu šādā redakcijā:

”4) pret kurām uzsākta kriminālvajāšana;”.

60.pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša iecelšanas un apstiprināšanas kārtība

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā Saeima uz trim gadiem.

(2) Pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem. Pēc atkārtotā pilnvaru termiņa izbeigšanās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

(3) Ja tiesneša darbība ir neapmierinoša, tieslietu ministrs saskaņā ar tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu tiesneša kandidatūru atkārtotai iecelšanai vai apstiprināšanai amatā neizvirza.

14. Izteikt 60.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem. Minētajos termiņos netiek ieskaitīts laiks, kamēr tiesnesis atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā. Pēc atkārtotā pilnvaru termiņa izbeigšanās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.”

15. Izteikt 60.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem. Minētajos termiņos netiek ieskaitīts laiks, kad tiesnesis atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā. Pēc atkārtotā pilnvaru termiņa izbeigšanās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.”

79.pants. Augstākās Tiesas tiesneša aizstāšana

(1) Augstākās Tiesas Senāta tiesneša pagaidu prombūtnes laikā Augstākās Tiesas priekšsēdētājs var uzdot viņu aizstāt Augstākās Tiesas Goda tiesnesim vai tiesu palātas tiesnesim.

(1¹) Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesi vakances vai pagaidu prombūtnes laikā pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīva atzinuma saņemšanas Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot aizstāt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesim.

(2) Tiesu palātas tiesneša pagaidu prombūtnes laikā Augstākās Tiesas priekšsēdētājs var uzdot viņu aizstāt Augstākās Tiesas Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma.

98.pants. Tiesnešu kvalifikācijas klases

(1) Tiesnesim pēc atestācijas nokārtošanas var piešķirt piekto, ceturto, trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi šādā secībā:

1) piekto kvalifikācijas klasi — pēc trim amatā nostrādātiem gadiem;

2) ceturto kvalifikācijas klasi — pēc trim amatā ar piekto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

3) trešo kvalifikācijas klasi — pēc četriem amatā ar ceturto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

4) otro kvalifikācijas klasi — pēc pieciem amatā ar trešo kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

5) pirmo kvalifikācijas klasi — pēc pieciem amatā ar otro kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem.

(2) Tiesnesim var piešķirt augstāku kvalifikācijas klasi, ja viņš ar iepriekšējo kvalifikācijas klasi ir nostrādājis ne mazāk kā divas trešdaļas no šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa un saņēmis pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu.

(3) Tiesneša atestācijas, kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas un kvalifikācijas klašu piešķiršanas kārtību pēc tieslietu ministra priekšlikuma nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto, trešo un otro kvalifikācijas klasi.

(5) Par apgabaltiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.

(6) Par Augstākās tiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.

(7) Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto un trešo kvalifikācijas klasi.

(8) Ja tiesnesis pāriet no augstākas tiesas uz zemāka līmeņa tiesu, viņam piešķirtā kvalifikācijas klase un mēneša amatalga tiek saglabāta.

15. Izteikt 98. panta piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
"(5)Par apgabaltiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar ceturto, trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.;

(6) Par Augstākās tiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.”

16. Izteikt 98. panta piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
"(5)Par apgabaltiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar ceturto, trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.

(6) Par Augstākās tiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.”

107.pants. Tieslietu ministrijas kompetence

(1) Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tiesu administrēšanā, un tā veic šajā likumā noteiktās funkcijas.

(2) Tieslietu ministrija:

1) apstiprina metodiskos norādījumus par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba organizēšanu;

2) pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām un zemesgrāmatu nodaļām ziņas, kas tai nepieciešamas normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai;

3) uzrauga rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību;

4) pilda Tiesu informatīvās sistēmas un valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārziņa funkciju.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš (iesniegts 10.03.2009.)

Izteikt 107.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) izdod iekšējos normatīvos aktus par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba organizēšanu.”

atbalstīts

17. Izteikt 107.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) izdod iekšējos normatīvos aktus par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba organizēšanu;”.

107.¹ pants. Tiesu administrācija

(1) Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas organizē un nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu.

(2) Tiesu administrācija:

1) sagatavo metodiskos norādījumus par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba organizēšanu;

2) nodrošina tiesu un zemesgrāmatu nodaļu auditu, kā arī pārbaužu veikšanu;

3) kārto tiesnešu, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku personāllietas;

4) nodrošina tiesnešu amata kandidātu atlasi un organizē viņu stažēšanos;

5) sagatavo dokumentus un veic pasākumus, kas saistīti ar tiesnešu iecelšanu un apstiprināšanu amatā, kā arī viņu atstādināšanu, atbrīvošanu un atcelšanu no amata, izdod rīkojumus par tiesnešu atvaļinājumiem un komandējumiem;

6) sagatavo tiesnešu amatu sarakstus un apstiprina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku amatu sarakstus;

7) apstiprina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku amatu aprakstus;

8) saskaņojot ar tiesas priekšsēdētāju vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku, pieņem darbā un atlaiž no darba tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas darbiniekus, izdod rīkojumus par darbinieku atvaļinājumiem un komandējumiem;

9) plāno un nodrošina tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku un tiesu piesēdētāju apmācību;

10) pieprasa no tiesām vai zemesgrāmatu nodaļām nepieciešamās ziņas un no to darbiniekiem - paskaidrojumus;

11) sagatavo materiālus par disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesnesi;

12) disciplināri soda tiesas darbiniekus par konstatētajiem darba disciplīnas pārkāpumiem;

13) veic valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāja pienākumu un nodrošina valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas izplatīšanu;

14) apkopo tiesu un zemesgrāmatu nodaļu statistikas datus par to darbu, analizē apkopotos datus un sniedz priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām statistikas pārskatos;

15) rīkojas ar tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta līdzekļiem;

16) plāno tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta ieņēmumu un izdevumu resursus, kā arī analizē ekonomiskos rādītājus;

17) sagatavo budžeta pieprasījuma projektu tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba nodrošināšanai;

18) veic tiesu un zemesgrāmatu nodaļu saimnieciskās darbības un finanšu revīziju;

19) nodrošina mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu;

20) nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar materiāliem un tehniskajiem līdzekļiem;

21) sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību "Tiesu namu aģentūra" nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar darba telpām un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru.

16. 107.¹pantā:

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) sagatavo dokumentus un veic pasākumus, kas saistīti ar tiesnešu iecelšanu un apstiprināšanu amatā, kā arī viņu atstādināšanu, atbrīvošanu un atcelšanu no amata”;

papildināt otro daļu ar 5.¹punktu šādā redakcijā:

„5¹) izdod vai sagatavo (ja nosakāma tiesneša aizstāšana šā likuma 74. pantā minētajā gadījumā) rīkojumus par tiesnešu atvaļinājumiem un komandējumiem.”

10.

11.

12.

13.

14.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

(iesniegts 10.03.2009.)

107.¹panta otrajā daļā:

izslēgt 1.punktu;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš (iesniegts 10.03.2009.)

papildināt 5.punktu pēc vārda „komandējumiem” ar vārdiem „un apmācību”;

Juridiskā komisija

aizstāt 5¹. punktā vārdus’’ atvaļinājumiem un komandējumiem’’ ar vārdiem ’’atvaļinājumiem, komandējumiem un apmācību;’’

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

(iesniegts 10.03.2009.)

papildināt 8.punktu pēc vārda „komandējumiem” ar vārdiem „un apmācību”.

Juridiskā komisija

aizstāt panta otrās daļas 8. punktā vārdus’’ atvaļinājumiem un komandējumiem’’ ar vārdiem ’’atvaļinājumiem, komandējumiem un apmācību;’’

atbalstīts

(iekļauts komisijas priekšlik. nr. 12)

atbalstīts

(iekļauts komisijas priekšlik. nr. 14)

atbalstīts

18. 107.¹panta otrajā daļā:

izslēgt 1.punktu;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

„5) sagatavo dokumentus un veic pasākumus, kas saistīti ar tiesnešu iecelšanu un apstiprināšanu amatā, kā arī viņu atstādināšanu, atbrīvošanu un atcelšanu no amata;”;

papildināt daļu ar 5.¹punktu šādā redakcijā:

„5¹) izdod vai sagatavo (ja nosakāma tiesneša aizstāšana šā likuma 74. pantā minētajā gadījumā) rīkojumus par tiesnešu atvaļinājumiem, komandējumiem un apmācību;”;

aizstāt 8. punktā vārdus ’’atvaļinājumiem un komandējumiem’’ ar vārdiem ’’atvaļinājumiem, komandējumiem un apmācību;’’.

120.¹ pants. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka mēneša amatalga

(1) Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 4,5.

(2) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka mēneša amatalga ir par 15 procentiem lielāka nekā zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalga.

18. 120.¹pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„120.¹pants. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka un zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieka mēneša amatalga”

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieka mēneša amatalga ir par 10 procentiem lielāka nekā zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalga.”

red.preciz.

19. 120.¹pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„120.¹pants. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka un priekšnieka vietnieka mēneša amatalga”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieka mēneša amatalga ir par 10 procentiem lielāka nekā zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalga.”

19. Papildināt likumu ar 121.¹ pantu šādā redakcijā:

121.¹ pants. Atlīdzība par operatīvās darbības pasākumu akceptēšanu

Par Operatīvās darbības likuma 7. panta ceturtajā daļā paredzēto sevišķā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu un Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmās daļas 6. un 7. punktā paredzēto kredītiestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu pieprasījumu akceptēšanu Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa īpaši pilnvaroti Augstākās tiesas tiesneši saņem atlīdzību trīs procentu apmērā no 119.¹ panta pirmajā daļā noteiktās tiesneša mēnešalgas par vienu dežūras dienu.

20. Papildināt likumu ar 121.¹ pantu šādā redakcijā:

‘’121.¹ pants. Atlīdzība par operatīvās darbības pasākumu akceptēšanu

Par Operatīvās darbības likuma 7. panta ceturtajā daļā paredzēto sevišķā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu un Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmās daļas 6. un 7. punktā paredzēto kredītiestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu pieprasījumu akceptēšanu Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa īpaši pilnvaroti Augstākās tiesas tiesneši saņem atlīdzību trīs procentu apmērā no šā likuma 119.¹ panta pirmajā daļā noteiktās tiesneša mēnešalgas par vienu dežūras dienu.’’

126.pants.Tiesnešu izdienas pensijas

Tiesnešu izdienas pensiju piešķiršanas pamatu un izmaksas kārtību nosaka īpašs likums.

15.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš (iesniegts 10.03.2009.)

Papildināt 126.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesību uz tiesneša izdienas pensiju nav personai, kura ar kompetentas institūcijas nolēmumu atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā laikā, kad viņa atradās tiesneša amatā.”

neatbalstīts

Pārejas noteikumi

1. Līdz 2006.gada 31.decembrim tiesneša mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāja mēneša amatalgu piesaista strādājošo 2001.gada mēneša vidējai bruto darba samaksai, kas noapaļota latos.

2. Tiesnešiem, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesnešus, izmaksā mēneša amatalgu:

1) 2003.gadā 60 procentu apmērā no šā likuma 119.¹un 119.²pantā noteiktās mēneša amatalgas;

2) 2004.gadā 70 procentu apmērā no šā likuma 119.¹un 119.²pantā noteiktās mēneša amatalgas;

3) 2005.gadā 80 procentu apmērā no šā likuma 119.¹un 119.²pantā noteiktās mēneša amatalgas.

3. Līdz 2006.gadam šā likuma 120.pantā paredzētās piemaksas par kvalifikācijas klasi un šā likuma 125.pantā paredzētās sociālās garantijas aprēķina no mēneša amatalgas, kas paredzēta šo pārejas noteikumu 2.punktā.

4. Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu 2003.gadā, izmaksā vienreizēju pabalstu tādā mēneša amatalgas apmērā, kāds bija noteikts līdz 2003.gada 30.jūnijam.

5. Tiesnešiem tiek saglabātas kvalifikācijas klases, kas piešķirtas līdz 2003.gada 30.jūnijam.

6. (Izslēgts ar 22.09.2005. likumu).

7. Tiesneša mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu, 2006.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo vidējās mēneša bruto darba samaksas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu, bet zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāja darba samaksu 2006.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2004.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu. Tiesneša mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu, 2007., 2008. un 2009.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2005.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu. 2009.gadā tiesneša mēneša amatalga, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu, nosakāma saskaņā ar pārejas noteikumu 20.punktu.

8. Līdz 2004.gada 1.aprīlim Tieslietu ministrija nodrošina attiecīgo funkciju nodošanu Tiesu administrācijai.

9. Līdz 2009.gada 1.februārim par administratīvās rajona tiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām un kurai ir vismaz triju gadu kopējais darba stāžs juridiskajā specialitātē vai ierēdņa amatā.

10. Līdz 2009.gada 1.februārim par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām un kurai ir vismaz piecu gadu kopējais darba stāžs 53. un 54.pantā norādītajos amatos vai ierēdņa amatā.

11. Augstākās tiesas un apgabaltiesas tiesnešiem, kas apstiprināti amatā līdz 2006.gada 1.februārim, piešķir šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā minētās zemākās kvalifikācijas klases, ja viņiem nav šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās kvalifikācijas klases.

12. Līdz 2004.gada 1.februārim Valsts kanceleja nodrošina Augstāko tiesu ar nepieciešamajām papildu darba telpām Administratīvā procesa likumā noteikto funkciju veikšanai.

13. Ministru kabinets izstrādā un līdz 2005.gada 15.novembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par tiesnešu izdienas pensijām.

14. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 28.⁶panta sestajā daļā un 29.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.

15. Šā likuma 107.¹panta otrās daļas 8. un 12.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī.

16. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Administratīvās apgabaltiesas tiesnešiem, kas apstiprināti amatā līdz 2011.gada 1.februārim, pēc atestācijas nokārtošanas piešķir šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā minētās zemākās kvalifikācijas klases, ja viņiem nav piešķirtas šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās kvalifikācijas klases.

17. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina:

līdz 2009.gada 1.janvārim - atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 2,5;

2009.gadā - ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2,5 un saskaņā ar pārejas noteikumu 20.punktu;

2010.gadā - atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 3,5

18. Tiesneša amata kandidāti, kuru virzīšana iecelšanai tiesneša amatā uzsākta pirms grozījuma šā likuma 52.panta pirmās daļas 5.punktā spēkā stāšanās, tiesneša amatā ieceļami līdz 2008.gada 1.oktobrim.

19. Līdz šā likuma 29.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1023 “Noteikumi par Administratīvās apgabaltiesas, administratīvās rajona tiesas, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu rajonu teritorijām”.

20. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (mēneša amatalgu, prēmijas u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā".

Papildināt pārejas noteikumus ar 21. un 22. punktu šādā redakcijā:

"21. Grozījumi šā likuma 29. panta trešajā daļā un 35. panta trešajā daļā, kas piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikt rajona (pilsētas) tiesu un to tiesu namu, kā arī apgabaltiesu tiesu namu darbības teritoriju, stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā.

22. Ministru kabinets līdz 2009. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 29. panta trešajā daļā un 35. panta trešajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus, lai noteiktu rajona (pilsētas) tiesu un to tiesu namu, kā arī apgabaltiesu tiesu namu darbības teritorijas. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumi Nr. 1058 "Noteikumi par Administratīvās apgabaltiesas, Administratīvās rajona tiesas un tās tiesu namu, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesas darbības teritorijām", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

Papildināt pārejas noteikumus ar 21. un 22. punktu šādā redakcijā:

"21. Grozījumi šā likuma 29. panta trešajā daļā un 35. panta trešajā daļā, kas piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikt rajonu (pilsētu) tiesu un attiecīgo tiesu namu, kā arī apgabaltiesu tiesu namu darbības teritorijas, stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā.

22. Ministru kabinets līdz 2009. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 29. panta trešajā daļā un 35. panta trešajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus, lai noteiktu rajonu (pilsētu) tiesu un attiecīgo tiesu namu, kā arī apgabaltiesu tiesu namu darbības teritorijas. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumi Nr. 1058 "Noteikumi par Administratīvās apgabaltiesas, Administratīvās rajona tiesas un tās tiesu namu, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesas darbības teritorijām", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."