Rīgā, 2009. gada 4. jūnijā
Nr. 9/4_____________________
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (reģ.nr.1121/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.
Pielikumā: likumprojekts 2.lasījumam un priekšlikumu apkopojums uz ____lpp.
Ar cieņu
priekšsēdētāja Ingrīda Circene
Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā
(reģ.nr.1121/Lp9)
Spēkā esošā likuma redakcija |
Pirmā lasījuma redakcija |
Nr. p.k. |
Priekšlikumi
(13) |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā
redakcija
|
Bērnu tiesību aizsardzības
likums |
Grozījumi Bērnu tiesību
aizsardzības likumā |
|
|
|
Grozījumi Bērnu tiesību
aizsardzības likumā |
|
Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā
(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.;
2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 12.nr.;
2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 15.nr.) šādus grozījumus: |
|
|
|
Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā
(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.;
2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 12.nr.;
2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 15.nr.) šādus grozījumus: |
|
1. Aizstāt likuma tekstā: vārdus bērnu un ģimenes lietu ministrs
(attiecīgā locījumā) ar vārdiem bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas
lietu ministrs (attiecīgā locījumā); vārdus Bērnu un ģimenes lietu ministrija
(attiecīgā locījumā) ar vārdiem Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas
lietu ministrija (attiecīgā locījumā). |
|
|
Redakcionāli precizēts |
1. Aizstāt visā likumā vārdus bērnu
un ģimenes lietu ministrs (attiecīgā locījumā) ar vārdiem bērnu, ģimenes un
sabiedrības integrācijas lietu ministrs (attiecīgā locījumā) un
vārdus Bērnu un ģimenes lietu ministrija (attiecīgā locījumā) ar vārdiem
Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (attiecīgā locījumā). |
1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 15) viesģimene - laulātie vai
persona, kas uz laiku uzņem savā dzīvesvietā bērnu aprūpes iestādē ievietotu
bērnu vai bērnu aprūpes iestādē kontaktējas ar tur ievietotu bērnu. |
2. Papildināt 1.pantu ar 16.punktu šādā
redakcijā: 16) daudzbērnu ģimene ģimene ar
trim un vairāk bērniem. |
|
|
|
2. Papildināt 1.pantu ar 16.punktu šādā
redakcijā: 16) daudzbērnu ģimene ģimene ar
trim un vairāk bērniem. |
10.pants. Bērna tiesības uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem (1) Bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte. |
|
|
|
|
|
(2) Bērnam ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem ir tiesības arī uz visu, kas nepieciešams viņa speciālo vajadzību apmierināšanai. |
|
|
|
|
|
(3) Bērnam ir tiesības uz pastāvīgu
dzīvesvietu. (4) (Izslēgta ar 31.10.2002.
likumu, kas stājas spēkā no 23.11.2002). |
|
1. |
Deputāts V.BuhvalovsPapildināt 10.panta trešo daļu ar jaunu
teikumu šādā redakcijā: Ģimene ar nepilngadīgu bērnu nevar tikt
izlikta no dzīvojamās telpas, neierādot tai citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo
telpu. |
Neatbalstīts |
|
26.pants. Valsts un pašvaldības palīdzība ģimenei (1) Ģimene ir dabiska bērna attīstības
un augšanas vide, un katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē.
Valsts un pašvaldība atbalsta ģimeni un sniedz tai palīdzību. |
3. 26.pantā: izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā
redakcijā: Valsts un pašvaldība atbalsta ģimeni, it
īpaši daudzbērnu ģimeni, un sniedz tai palīdzību.; |
|
|
|
3. 26.pantā: izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā
redakcijā: Valsts un pašvaldība atbalsta ģimeni, it
īpaši daudzbērnu ģimeni, un sniedz tai palīdzību.; |
|
papildināt pantu ar 1.1 daļu
šādā redakcijā: (11) Kārtību, kādā piešķir
daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz daudzbērnu ģimenes statusu apliecinošu
dokumentu, kā arī minētā dokumenta paraugu nosaka Ministru kabinets. |
|
|
|
papildināt pantu ar 1.1 daļu
šādā redakcijā: (11) Kārtību, kādā piešķir
daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz daudzbērnu ģimenes statusu apliecinošu
dokumentu, kā arī minētā dokumenta paraugu nosaka Ministru kabinets. |
31.pants. Adopcija (3) Likumā paredzētajos gadījumos un
kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša kāda no
starptautiskajām konvencijām, kas nosaka bērna tiesību aizsardzību un
sadarbību starpvalstu adopcijā, vai ja Latvija ar to ir noslēgusi divpusēju
līgumu par tiesisko sadarbību adopcijas jomā. (4) Adoptējamo bērnu un to personu
uzskaite, kuras vēlas adoptēt bērnu, nodrošināma adopcijas reģistrā Ministru
kabineta noteiktajā kārtībā. |
4. Izteikt 31.panta trešo daļu šādā
redakcijā: (3) Likumā paredzētajos gadījumos un
kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša 1993.gada
29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu
adopcijas jautājumos vai ja Latvija ar to ir noslēgusi divpusēju
līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā. Izņēmuma gadījumā bērnu
var adoptēt uz ārvalsti, kurai nav saistoša 1993.gada 29.maija Hāgas
konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas
jautājumos vai ar kuru Latvija nav noslēgusi divpusēju līgumu, ja
pirms adopcijas procesa uzsākšanas starp bērnu un adoptētāju ir izveidojušās
patiesas bērnu un vecāku attiecības un bāriņtiesa, kas lēmusi par
ārpusģimenes aprūpi, ir atzinusi, ka adopcija atbilst bērna interesēm. |
2. |
Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 4.pantā paredzēto
likuma 31.panta trešo daļu šādā redakcijā: (3) Likumā paredzētajos gadījumos un
kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša 1993.gada
29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu
adopcijas jautājumos vai ja Latvija ar attiecīgo valsti ir noslēgusi
divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā. Izņēmuma
gadījumā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai nav saistoša minētā
konvencija vai ar kuru Latvija nav noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka
tiesisko sadarbību adopcijas jomā, ja pirms adopcijas procesa
uzsākšanas starp bērnu un adoptētāju ir izveidojušās patiesas bērnu un vecāku
attiecības un bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, ir atzinusi, ka
adopcija atbilst bērna interesēm. |
Atbalstīts |
4. Izteikt 31.panta trešo daļu šādā
redakcijā: (3) Likumā paredzētajos gadījumos un
kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša 1993.gada
29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu
adopcijas jautājumos vai ja Latvija ar attiecīgo valsti ir noslēgusi
divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā. Izņēmuma
gadījumā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai nav saistoša minētā konvencija
vai ar kuru Latvija nav noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko
sadarbību adopcijas jomā, ja pirms adopcijas procesa uzsākšanas starp bērnu
un adoptētāju ir izveidojušās patiesas bērnu un vecāku attiecības un
bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, ir atzinusi, ka adopcija
atbilst bērna interesēm. |
33.pants. Ārpusģimenes aprūpē ņemta bērna saskarsme ar vecākiem |
|
3. |
Ministru prezidents,
bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis Papildināt 33.panta nosaukumu aiz
vārdiem saskarsme ar vecākiem ar vārdiem un citām personām; |
Atbalstīts, redakcionāli precizējot |
5. 33.pantā: papildināt panta nosaukumu ar vārdiem un
citām personām; |
(1)
Bērnam, kas nodots aizbildnībā vai audžuģimenē vai ievietots bērnu aprūpes
iestādē, ir tiesības satikties ar vecākiem un tuviem radiniekiem,
izņemot gadījumus, kad tikšanās: 1) kaitē bērna veselībai, attīstībai un
drošībai; 2) rada draudus aizbildņiem,
audžuģimenēm, bērnu aprūpes iestāžu darbiniekiem vai citiem bērniem. |
|
4. 5. |
Ministru prezidents,
bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis Aizstāt 33.panta pirmās daļas ievaddaļā
vārdus un tuviem radiniekiem ar vārdiem un citām personām
(brāļiem, māsām un vecvecākiem, kā arī ar citām personām, ar kurām bērns ilgu
laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā). Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija Aizstāt likuma 33. panta pirmās daļas
ievaddaļā vārdus un tuviem radiniekiem ar vārdiem kā arī ar
brāļiem, māsām, vecvecākiem un personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir
dzīvojis nedalītā saimniecībā. |
Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.5 Atbalstīts |
aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus un
tuviem radiniekiem ar vārdiem kā arī ar brāļiem, māsām, vecvecākiem un
personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā; |
(2) Ja ir šā panta pirmajā daļā
minētie apstākļi, bāriņtiesa vai cita institūcija, kas pieņēmusi lēmumu par
ārpusģimenes aprūpi, var atteikties paziņot bērna vecākiem un tuviem
radiniekiem viņa atrašanās vietu vai pieņemt lēmumu par satikšanās
aizliegšanu. |
|
6. 7. |
Ministru prezidents,
bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis Aizstāt 33.panta otrajā daļā vārdus un
tuviem radiniekiem ar vārdiem un citām personām. Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija Aizstāt likuma 33. panta otrajā daļā vārdus
tuviem radiniekiem ar vārdiem citām šā panta pirmās daļas
ievaddaļā minētajām personām. |
Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.7 Atbalstīts |
aizstāt otrajā daļā vārdus tuviem
radiniekiem ar vārdiem citām šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētajām
personām; |
(4) Ja vecākiem ir atņemtas aprūpes
tiesības, bērnu aprūpes iestādes vadītājs var atļaut bērnam uzturēties
pie vecākiem svētku dienās un brīvdienās, ja bāriņtiesa pieņēmusi par
to lēmumu. |
|
8. 9. |
Ministru prezidents,
bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis Izteikt 33.panta ceturto daļu šādā
redakcijā: (4) Bērnu aprūpes iestādes vadītājs var atļaut
bērnam uzturēties pie vecākiem, kuriem ir atņemtas aprūpes vai aizgādības
tiesības, vai citām personām, ja bāriņtiesa pieņēmusi par to lēmumu. Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija Izteikt likuma 33. panta ceturto daļu šādā
redakcijā: (4) Bērnu aprūpes iestādes vadītājs var
atļaut bērnam uzturēties pie vecākiem, kuriem ir atņemtas aprūpes vai
aizgādības tiesības, vai citām šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētajām
personām, ja bāriņtiesa pieņēmusi par to lēmumu. |
Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.9 Atbalstīts |
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Bērnu aprūpes iestādes vadītājs var
atļaut bērnam uzturēties pie vecākiem, kuriem ir atņemtas aprūpes vai
aizgādības tiesības, vai citām šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētajām
personām, ja bāriņtiesa pieņēmusi par to lēmumu. |
40.pants. Sankcijas un ierobežojumi (2) Ja ir pamatotas aizdomas, ka bērnam
adresētajā korespondencē vai citā sūtījumā ir alkohols, narkotiskās,
psihotropās vai toksiskās vielas vai to lietošanai nepieciešamās ierīces,
pornogrāfiski materiāli vai kaut kas cits, kas bērnam var būt kaitīgs vai
bīstams, aprūpes iestādes vadītājs, aizbildnis vai audžuģimene drīkst
pārbaudīt bērnam adresēto korespondenci vai sūtījumu. |
|
10. |
Ministru prezidents,
bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis Papildināt 40.panta otro daļu aiz
vārdiem aprūpes iestādes vadītājs ar vārdiem sociālās korekcijas
izglītības iestādes vadītājs. |
Atbalstīts, redakcionāli precizējot |
6. Papildināt 40.panta otro daļu pēc
vārdiem aprūpes iestādes vadītājs ar vārdiem sociālās korekcijas
izglītības iestādes vadītājs. |
43.pants. Palīdzības sniegšana bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas |
5. 43.pantā: izslēgt panta nosaukumā vārdu bērnam; |
|
|
|
7. 43.pantā: izslēgt panta nosaukumā vārdu bērnam; |
(1)
Izbeidzoties aizbildnībai, beidzoties bērna aprūpei audžuģimenē vai bērnu
aprūpes iestādē, pašvaldība pēc bērna pastāvīgās dzīvesvietas atbilstoši
likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" nodrošina
bāreni vai bērnu, kurš bija atstāts bez vecāku gādības, ar dzīvojamo platību
un saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām sociālajām garantijām sniedz citu
palīdzību arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. |
izslēgt pirmajā daļā vārdus pēc bērna
pastāvīgās dzīvesvietas; |
|
|
|
izslēgt pirmajā daļā vārdus pēc bērna
pastāvīgās dzīvesvietas; |
(2) Ja bērns turpina mācīties, šā panta
pirmajā daļā minētās un neizmantotās garantijas tiek saglabātas visu mācību
laiku, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. |
izteikt otro daļu šādā redakcijā: (2) Tiesības uz neizmantotajām sociālajām
garantijām personai saglabājas ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. |
|
|
|
izteikt otro daļu šādā redakcijā: (2) Tiesības uz neizmantotajām sociālajām
garantijām personai saglabājas ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. |
67.pants. Pašvaldību kompetences norobežošana (1) Par bērna tiesību aizsardzību atbild rajona
un vietējā pašvaldība pēc bērna dzīvesvietas. Pagasta (pilsētas)
pašvaldība ņem uzskaitē katru tās teritorijā dzīvojošo bērnu. (2) Par bērna dzīvesvietu šā likuma
izpratnē uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku
deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par
bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš
dzīvo. |
|
11. |
Deputāts S.MirskisIzteikt likuma 67.panta pirmo daļu šādā
redakcijā: (1) Par bērna tiesību
aizsardzību atbild novada pašvaldība un republikas pilsētas pašvaldība pēc
bērna dzīvesvietas. Novada (republikas pilsētas) pašvaldība ņem uzskaitē
katru tās teritorijā dzīvojošo bērnu. Novada (republikas pilsētas) pašvaldība
nodrošina, lai bērns nepaliktu bez piemērotas dzīvesvietas un obligāti
piedalās visos tiesas procesos par ģimeņu ar bērniem izlikšanu no dzīvojamās
telpas, garantējot bērnu dzīvokļu tiesību ievērošanu.
|
Neatbalstīts |
|
Pārejas noteikumi 18. Šā likuma grozījumi par 66.panta pirmās
daļas un 67.panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī par
66.panta ceturtās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. (29.06.2008. likuma redakcijā) |
|
|
|
|
|
|
6. Papildināt pārejas noteikumus ar
19.punktu šādā redakcijā: 19. Ministru kabinets līdz 2009.gada
1.jūnijam izdod šā likuma 26.panta 1.1 daļā minētos noteikumus par
kārtību, kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz šo statusu
apliecinošu dokumentu. |
12.
13. |
Saeimas Juridiskais birojsIzslēgt likumprojektā piedāvātajā pārejas
noteikumu 19. punktā vārdus par kārtību, kādā piešķir daudzbērnu ģimenes
statusu un izsniedz šo statusu apliecinošu dokumentu. Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu
šādā redakcijā: 19. Šā likuma 1.panta 16.punkts, 26.panta
pirmās daļas otrā teikuma jaunā redakcija un 26.panta 1.1 daļa
stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī. |
Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.13 Atbalstīts |
8. Papildināt pārejas noteikumus ar
19.punktu šādā redakcijā: 19. Šā likuma 1.panta 16.punkts, 26.panta
pirmās daļas otrā teikuma jaunā redakcija un 26.panta 1.1 daļa
stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī. |
Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā
Izdarīt Bērnu tiesību
aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,
1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 12.nr.; 2004,
12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 15.nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt visā likumā
vārdus bērnu un ģimenes lietu ministrs (attiecīgā locījumā) ar vārdiem
bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs (attiecīgā
locījumā) un vārdus Bērnu un ģimenes lietu ministrija (attiecīgā locījumā)
ar vārdiem Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija
(attiecīgā locījumā).
2. Papildināt 1.pantu ar
16.punktu šādā redakcijā:
16) daudzbērnu
ģimene ģimene ar trim un vairāk bērniem.
3. 26.pantā:
izteikt pirmās daļas otro
teikumu šādā redakcijā:
Valsts un pašvaldība
atbalsta ģimeni, it īpaši daudzbērnu ģimeni, un sniedz tai palīdzību.;
papildināt pantu ar 1.1 daļu
šādā redakcijā:
(11) Kārtību,
kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz daudzbērnu ģimenes statusu
apliecinošu dokumentu, kā arī minētā dokumenta paraugu nosaka Ministru
kabinets.
4. Izteikt 31.panta trešo
daļu šādā redakcijā:
(3) Likumā paredzētajos
gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša
1993.gada 29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību
starpvalstu adopcijas jautājumos vai ja Latvija ar attiecīgo valsti ir
noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā.
Izņēmuma gadījumā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai nav saistoša minētā
konvencija vai ar kuru Latvija nav noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko
sadarbību adopcijas jomā, ja pirms adopcijas procesa uzsākšanas starp bērnu un
adoptētāju ir izveidojušās patiesas bērnu un vecāku attiecības un bāriņtiesa,
kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, ir atzinusi, ka adopcija atbilst bērna
interesēm.
5. 33.pantā:
papildināt panta nosaukumu
ar vārdiem un citām personām;
aizstāt pirmās daļas
ievaddaļā vārdus un tuviem radiniekiem ar vārdiem kā arī ar brāļiem, māsām,
vecvecākiem un personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā
saimniecībā;
aizstāt otrajā daļā vārdus
tuviem radiniekiem ar vārdiem citām šā panta pirmās daļas ievaddaļā
minētajām personām;
izteikt ceturto daļu šādā
redakcijā:
(4) Bērnu aprūpes iestādes
vadītājs var atļaut bērnam uzturēties pie vecākiem, kuriem ir atņemtas aprūpes
vai aizgādības tiesības, vai citām šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētajām
personām, ja bāriņtiesa pieņēmusi par to lēmumu.
6. Papildināt 40.panta otro
daļu pēc vārdiem aprūpes iestādes vadītājs ar vārdiem sociālās korekcijas
izglītības iestādes vadītājs.
7. 43.pantā:
izslēgt panta nosaukumā
vārdu bērnam;
izslēgt pirmajā daļā vārdus
pēc bērna pastāvīgās dzīvesvietas;
izteikt otro daļu šādā
redakcijā:
(2) Tiesības uz
neizmantotajām sociālajām garantijām personai saglabājas ne ilgāk kā līdz 24
gadu vecuma sasniegšanai.
8. Papildināt pārejas
noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā:
19. Šā likuma 1.panta
16.punkts, 26.panta pirmās daļas otrā teikuma jaunā redakcija un 26.panta 1.1 daļa
stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.