Rīgā

2009.gada 02.aprīlī

LR Saeimas Prezidijam

Sociālo un darba lietu komisija iesniedz izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (reģ.1060/Lp9).

Pielikumā: likumprojekta salīdzinošā tabula uz 24 lapām.

Patiesā cieņā,

priekšsēdētāja A.Barča

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (reģ.nr.1060/Lp9)

Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

2.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

(26)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 14., 18.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 13.nr.; 2007, 12., 15.nr.; 2008, 3.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aprūpe mājās - pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt;

.............

30) garīga rakstura traucējums - šā likuma izpratnē - psihiska saslimšana un garīgās attīstības traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt 1.pantu ar 31. un 32.punktu šādā redakcijā:

“31) darbspējīgs vecums — personas dzīves posms no 15 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam;

32) karitatīvais sociālais darbs — sociālajam darbam analogs darbs, kura mērķis ir palīdzēt personām, ģimenēm, grupām vai sabiedrībai kopumā atgūt spēju sociāli un garīgi funkcionēt.”

Atbalstīts

1. Papildināt 1.pantu ar 31. un 32.punktu šādā redakcijā:

“31) darbspējīgs vecums — personas dzīves posms no 15 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam;

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt sociālā darba (.....), sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu (turpmāk — sociālie pakalpojumi) un sociālās palīdzības sniegšanas un saņemšanas principus, to personu loku, kurām ir tiesības saņemt šos pakalpojumus un palīdzību, kā arī sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas un finansēšanas principus.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt 2.pantu pēc vārdiem „sociālā darba” ar vārdiem „karitatīvā sociālā darba”

Atbalstīts

2. Papildināt 2.pantu pēc vārdiem “sociālā darba” ar vārdiem “karitatīvā sociālā darba”.

6.pants. Klienta tiesības

Klientam ir tiesības:

1) bez maksas iegūt no sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniedzēja informāciju par iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību un to saņemšanas nosacījumiem un kārtību;

2) bez maksas saņemt no sociālā darba speciālista konsultāciju par sociālo problēmu risināšanu;

3) pieprasīt un saņemt šajā likumā minētos sociālos pakalpojumus vai sociālo palīdzību;

4) saņemt pamatotu rakstveida atteikumu gadījumā, kad pieņemts lēmums sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību klientam nesniegt;

5) līdzdarboties ar sociālā pakalpojuma saņemšanu saistītā lēmuma pieņemšanas procesā;

6) likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt lēmumu par sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības sniegšanu;

7) iesniegt Sociālo pakalpojumu pārvaldei sūdzību par sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un klienta tiesību neievērošanu.

Labklājības ministrs

Uldis Augulis

Izteikt 6. panta 7.punktu šādā redakcijā:

„7) iesniegt sūdzību par sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un klienta tiesību neievērošanu”.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 6.panta 7.punktu šādā redakcijā:

“7) vērsties ar iesniegumu par sniegto sociālo pakalpojumu neapmierinošo kvalitāti un klienta tiesību neievērošanu.”

Daļēji atbalstīts

(Atb.kom. priekšlikumā Nr.4)

Atbalstīts

3. Izteikt 6.panta 7.punktu šādā redakcijā:

“7) vērsties ar iesniegumu par sniegto sociālo pakalpojumu neapmierinošo kvalitāti un klienta tiesību neievērošanu.”

7.pants. Klienta pienākumi

Klientam ir pienākums:

1) aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus;

2) sniegt ziņas par sevi;

3) aktīvi darboties, lai palielinātu savu pelnītspēju un ienākumus;

4) izmantot iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja klientam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas (atkarība no alkohola, narkotikām, azartspēlēm);

5) saņemto sociālo palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt 7.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6) atļaut sociālā darba speciālistam apsekot dzīvesvietu, ja sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības saņemšana saistīta ar klienta materiālo resursu novērtējumu.”

Atbalstīts

4. Papildināt 7.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) atļaut sociālā darba speciālistam apsekot dzīvesvietu, ja sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības saņemšana saistīta ar klienta materiālo resursu novērtējumu.”

9.pants. Pašvaldības pienākumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā

(1) Pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamatdzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.

(2) Ja pašvaldība no fiziskajām personām vai institūcijām saņēmusi informāciju par personu, kurai varētu būt nepieciešams sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojums vai sociālā palīdzība, pašvaldībai ir pienākums likumā “Par sociālo drošību” noteiktajā kārtībā pārbaudīt saņemto informāciju, izvērtēt personas vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem un sociālās palīdzības un informēt šo personu vai tās likumisko pārstāvi par tiesībām un iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, kā arī kārtību, kādā sociālie pakalpojumi vai sociālā palīdzība saņemama.

(3) Ja personai nepieciešami sociālie pakalpojumi naktspatversmē vai krīzes centrā, tā vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja, kurš lemj par pakalpojuma nodrošināšanu. Ja nepieciešams, personu, kuras dzīvesvieta nav konstatējama, ar naktspatversmi vai patversmi, informāciju un konsultācijām nodrošina pašvaldība, kuras teritorijā šī persona atrodas.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 9.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja nepieciešams, personu, kura ir bez mājokļa, ar naktspatversmi vai patversmi, informāciju un konsultācijām, kā arī vienreizēju materiālu palīdzību nodrošina pašvaldība, kuras teritorijā šī persona atrodas.”

Atbalstīts

5. Izteikt 9.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja nepieciešams, personu, kura ir bez mājokļa, ar naktspatversmi vai patversmi, informāciju un konsultācijām, kā arī vienreizēju materiālu palīdzību nodrošina pašvaldība, kuras teritorijā šī persona atrodas.”

(4) Pašvaldības, kuras nav izveidojušas nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai ar citām pašvaldībām par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu. Šie sociālie pakalpojumi pilnībā vai daļēji tiek finansēti no pašvaldības budžeta.

(5) Ja persona vēlas saņemt sociālo pakalpojumu, kas tiek finansēts no valsts budžeta, pašvaldības pienākums ir nodrošināt personas dzīves apstākļu apsekošanu un vajadzību novērtēšanu, ko veic sociālā darba speciālists. Ja persona vēlas saņemt valsts finansētu tehnisko palīglīdzekli, dzīves apstākļu apsekošana netiek veikta.

(6) Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt konsultatīvu atbalstu pašvaldības sociālā dienesta un tās izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju sociālā darba speciālistiem.

(7) Pašvaldība nodrošina nepieciešamos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, kurām pēc patstāvīgas dzīves iemaņu apgūšanas sociālās rehabilitācijas programmas ietvaros nav nepieciešama pakalpojumu sniegšana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un kurām pakalpojumu sniegšana pārtraukta šā likuma 28.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

11.pants. Pašvaldības sociālā dienesta uzdevumi

Pašvaldības sociālā dienesta uzdevumi ir šādi:

1) veikt sociālo darbu ar personām, ģimenēm un personu grupām;

2) sniegt sociālos pakalpojumus vai organizēt to sniegšanu ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, audžuģimenēm, aizbildņiem, personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes locekļiem, invalīdiem, pensijas vecuma personām, personām ar garīga rakstura traucējumiem un citām personu grupām, kurām tas nepieciešams;

3) novērtēt klientu vajadzības, materiālos un personiskos (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.) resursus;

4) noteikt klientu līdzdarbības pienākumus;

5) sniegt sociālo palīdzību;

6) administrēt pašvaldības budžeta līdzekļus, kas novirzīti sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanai;

7) novērtēt sociālā dienesta administrēto un pašvaldības finansēto sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības kvalitāti;

8) izstrādāt sociālo pakalpojumu attīstības koncepcijas, mērķprogrammas un priekšlikumus jaunu pakalpojumu ieviešanai;

9) informēt iedzīvotājus par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 11.panta 4. punktu šādā redakcijā:

“4) noteikt klienta līdzdarbības pienākumus, vienojoties ar klientu par veicamajiem pasākumiem;”.

Atbalstīts

6. Izteikt 11.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) noteikt klienta līdzdarbības pienākumus, vienojoties ar klientu par veicamajiem pasākumiem;”.

12.pants. Pašvaldības sociālā dienesta pienākumi un tiesības

(1) Pašvaldības sociālā dienesta pienākumi ir šādi:

1) sniegt personai informāciju par tiesībām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību un to sniegšanas kārtību;

2) rakstveidā informēt personu, kas pieprasījusi sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību, par pieņemto lēmumu un atteikuma gadījumā norādīt atteikuma iemeslus un lēmuma pārsūdzēšanas termiņus un kārtību;

3) sniegt personai psihosociālu vai materiālu vai psihosociālu un materiālu palīdzību, lai sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu un veicinātu šīs personas iekļaušanos sabiedrībā.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 12.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) informēt personu, kas pieprasījusi sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību, par pieņemto lēmumu un atteikuma gadījumā rakstveidā norādīt atteikuma iemeslus, kā arī lēmuma pārsūdzēšanas termiņus un kārtību;”.

Atbalstīts

7. Izteikt 12.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

(2) Pašvaldības sociālajam dienestam ir pienākums sniegt informāciju un konsultācijas personai saprotamā veidā.

(3) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniedzējiem ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt ziņas par personas funkcionālo traucējumu raksturu un pakāpi, aizgādības tiesību realizāciju, bērna tiesisko un mantisko stāvokli, aizbildnības un aizgādnības jautājumiem, ienākumiem un piederošajiem īpašumiem, ja šīs ziņas nepieciešamas, lai pieņemtu lēmumu par sociālā pakalpojuma vai sociālās palīdzības sniegšanu.

13.pants. Valsts pienākumi sociālo pakalpojumu sniegšanā

(1) Valsts nodrošina atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem:

1) invalīdu profesionālo rehabilitāciju;

2) redzes un dzirdes invalīdu sociālo rehabilitāciju;

3) no vardarbības cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju;

3¹) ........... ;

4) sociālo rehabilitāciju attiecīgās institūcijās pilngadīgām personām un bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām;

5) tehniskos palīglīdzekļus šā likuma 25.panta pirmajā daļā minētajām personām;

6) personām ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā — sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas iestādēs. Funkcionālo traucējumu sarakstu apstiprina Ministru kabinets;

7) cilvēku tirdzniecības upuru sociālo rehabilitāciju. Sociālās rehabilitācijas saņemšanas kārtību un kritērijus personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri nosaka Ministru kabinets.;

8) atbalsta programmu ar celiakiju slimajiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte. Atbalsta apjomu un nosacījumus tā saņemšanai nosaka Ministru kabinets;

9) atbalstu profesionāla sociālā darba ieviešanai un attīstībai pašvaldībās. Atbalsta veidu, apjomu un nosacījumus tā saņemšanai nosaka Ministru kabinets;

10) (izslēgts ar 18.12.2008. likumu).

1. 13.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

"3¹) no vardarbības cietušo pilngadīgo personu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidu, apjomu, saturu, nosacījumus pakalpojumu saņemšanai un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets;";

8. 13.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

“3¹) no vardarbības cietušo pilngadīgo personu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidu, apjomu, saturu, pakalpojumu saņemšanas nosacījumus un piešķiršanas kārtību reglamentē Ministru kabinets;”;

11)........

papildināt pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11) vardarbību veikušu personu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidu, apjomu, saturu, nosacījumus pakalpojumu saņemšanai un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

papildināt daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) vardarbību veikušu personu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidu, apjomu, saturu, pakalpojumu saņemšanas nosacījumus un piešķiršanas kārtību reglamentē Ministru kabinets.”

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu izpildi, valsts var izveidot sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes vai slēgt līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

(3) Valsts piedalās personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto dienas centru finansēšanā un atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām atbalsta un finansē citas programmas jaunu sociālo pakalpojumu veidu attīstīšanai pašvaldībās.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta: centru izveidošanas gadā - 80 procentu, darbības pirmajā gadā - 60 procentu, otrajā gadā - 40 procentu, trešajā gadā - 20 procentu apmērā. Kritērijus dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumu noteikšanai, kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Turpmākajos gados šie izdevumi 100 procentu apmērā tiek segti no pašvaldību budžetiem.

(5) Valsts piedalās personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un aprīkošanas finansēšanā to izveidošanas gadā 50 procentu apmērā atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām. Kritērijus grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un aprīkošanas izdevumu noteikšanai, kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Valsts piedalās ar uzturēšanos grupu mājā (dzīvoklī) saistīto izdevumu finansēšanā 50 procentu apmērā no vienai personai paredzētajām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas uzturēšanas izmaksām tām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras atgriežas no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām. Līdzfinansējuma apjomu un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Izdevumus, kas saistīti ar uzturēšanos Eiropas reģionālās attīstības fonda nacionālās programmas ietvaros uz valsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pamata izveidotajās grupu mājās (dzīvokļos) valsts sedz pilnā apmērā.

13.¹ pants. Samaksa par valsts finansētajiem sociālajiem pakalpojumiem

(1) Šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 7. un 8.punktā noteiktie pakalpojumi, kā arī 9.¹panta 3.punktā noteiktie pakalpojumi tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.

2. Aizstāt 13.¹ panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus "1., 2., 3., 4., 6., 7. un 8.punktā noteiktie pakalpojumi" ar skaitļiem un vārdiem "1., 2., 3., 3.¹, 4., 6., 7., 8. un 11.punktā noteiktie pakalpojumi".

9. Aizstāt 13.¹ panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus “1., 2., 3., 4., 6., 7. un 8.punktā noteiktie pakalpojumi” ar skaitļiem un vārdiem “1., 2., 3., 3.¹, 4., 6., 7., 8. un 11.punktā noteiktie pakalpojumi”.

(2) Šā likuma 13.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto pakalpojumu finansē no valsts budžeta, pakalpojuma saņēmējam izdarot vienreizēju iemaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(3) Šā likuma 9.¹ panta 1. un 2.punktā noteiktie pakalpojumi personām, kuras nav pensijas saņēmējas, tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem. Ja šīs personas ir pensijas saņēmējas, tās maksā par saņemto pakalpojumu 85 procentus no pensijas, ieskaitot piemaksu pie pensijas, bet ne vairāk kā saņemtā pakalpojuma izmaksas attiecīgajā institūcijā.

(4) Šā likuma 9.¹ panta 4.punktā noteikto pakalpojumu finansē no valsts budžeta. Vecākiem ir pienākums maksāt par šo pakalpojumu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam.

14.pants. Labklājības ministrijas uzdevumi

Labklājības ministrijas uzdevumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā ir šādi:

1) izstrādāt valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, pārraudzīt tās īstenošanu;

2) nodrošināt valsts sociālo pakalpojumu sniegšanai paredzētā valsts budžeta finanšu vadību;

3) izvirzīt prioritātes sociālo pakalpojumu jomā.

Labklājības ministrs

Uldis Augulis

Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

„14.pants. Labklājības ministrijas uzdevumi

Labklājības ministrijas uzdevumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā ir šādi:

1) izstrādāt valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, organizēt un koordinēt tās īstenošanu;

2) organizēt valsts budžeta līdzekļu administrēšanu, kas novirzīti šā likuma 9.¹ un 13.pantā minēto sociālo pakalpojumu sniegšanai;

3) koordinēt valsts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu, izņemot šā likuma 15.¹panta pirmās daļas 3.punktā noteikto sociālo rehabilitāciju;

4) pārraudzīt šā likuma īstenošanu, kontrolēt sociālo pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī sociālo pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību normatīvo aktu prasībām un administratīvi sodīt sociālo pakalpojumu sniedzējus par izdarītajiem pārkāpumiem.”

Atbalstīts

(Redakc.

precizēts)

10. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“14.pants. Labklājības ministrijas uzdevumi

Labklājības ministrijas uzdevumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā ir šādi:

1) izstrādāt valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, organizēt un koordinēt tās īstenošanu;

2) organizēt šā likuma 9.¹ un 13.pantā minēto sociālo pakalpojumu sniegšanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu;

3) koordinēt valsts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, izņemot šā likuma 15.¹panta pirmās daļas 3.punktā noteikto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, sniegšanu;

15.pants. Sociālo pakalpojumu pārvalde

(1) Sociālo pakalpojumu pārvalde ir labklājības ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas piedalās valsts politikas īstenošanā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā.

(2) Sociālo pakalpojumu pārvalde veic šādas galvenās funkcijas:

1) koordinē valsts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu;

2) organizē administratīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu finanšu vadības procesu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā;

3) pārrauga šā likuma īstenošanu, kontrolē sociālo pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī sociālo pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību normatīvo aktu prasībām un administratīvi soda sociālo pakalpojumu sniedzējus par izdarītajiem pārkāpumiem;

4) analizē un novērtē sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības attīstību un sniedz priekšlikumus valsts sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas pilnveidošanai.

(3) Labklājības ministrs ar Sociālo pakalpojumu pārvaldes starpniecību īsteno padotību pār valsts sociālās aprūpes centriem.

10.

Labklājības ministrs

Uldis Augulis

Izslēgt 15.pantu.

Atbalstīts

11. Izslēgt 15.pantu

15.¹ pants. Sociālās integrācijas valsts aģentūra

(1) Sociālās integrācijas valsts aģentūra (turpmāk — Aģentūra) ir Labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura:

1) sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, pielietojot ārstniecību;

2) sniedz profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus invalīdiem;

3) veic to personu uzskaiti, kurām nepieciešama profesionālā rehabilitācija;

11.

Labklājības ministrs

Uldis Augulis

Aizstāt 15¹panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „ profesionālā rehabilitācija” ar vārdiem „profesionālā un sociālā rehabilitācija”;

Atbalstīts

12. Aizstāt 15.¹panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “profesionālā rehabilitācija” ar vārdiem “profesionālā un sociālā rehabilitācija”.

4) īsteno profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas izglītība), profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas, sagatavojot speciālistus profesijās, kuras nepieciešamas invalīdu sociālās aizsardzības pasākumu veikšanai.

(2) Aģentūras darbību regulē saskaņā ar Publisko aģentūru likumu apstiprināts nolikums, kurā iekļauj arī koledžu darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības attiecībā uz koledžas nolikumu.

(3) Aģentūras pedagogu darba samaksu nosaka normatīvie akti par pedagogu darba samaksu.

17.pants. Sociālo pakalpojumu sniedzējs

(1) Sociālos pakalpojumus šajā likumā minētajos gadījumos drīkst sniegt tikai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām un ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā, kā arī izslēgšanas pamatojumu. Sociālo pakalpojumu sniedzējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā maksā valsts nodevu par sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecības vai tās dublikāta izsniegšanu.

(3) Par institūcijas, kas sniedz sociālos pakalpojumus vadītāju var būt persona, kurai ir (...) augstākā izglītība.

12.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt 17.panta trešo daļu pēc vārdiem „kurai ir” ar vārdiem „otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā”.

Atbalstīts

13. Papildināt 17.panta trešo daļu pēc vārdiem “kurai ir” ar vārdiem “otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā”.

17.¹ pants. Administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Tiešās pārvaldes iestādes kā sociālo pakalpojumu sniedzējas izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību apstrīd Sociālo pakalpojumu pārvaldē, bet tās lēmumu pārsūdz tiesā, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi.

(2) Citu personu kā sociālo pakalpojumu sniedzēju izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību apstrīd un pārsūdz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Sociālo pakalpojumu pārvaldes darbinieku izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību apstrīd Sociālo pakalpojumu pārvaldes direktoram, bet viņa lēmumu pārsūdz tiesā.

13.

Labklājības ministrs

Uldis Augulis

Izteikt 17.¹pantu šādā redakcijā:

„17.¹pants. Administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Tiešās pārvaldes iestāžu, valsts kapitālsabiedrību vai šā likuma 13.panta 2.² daļā noteikto personu kā sociālo pakalpojumu sniedzēju izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt Labklājības ministrijā, bet tās lēmumus pārsūdzēt tiesā, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi.

(2) Pašvaldību un to institūciju kā sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības sniedzēju izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt atbilstoši likumam „Par pašvaldībām”.

(3) Labklājības ministrijas darbinieku izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt Labklājības ministrijas valsts sekretāram, bet viņa lēmumus pārsūdzēt tiesā.

(4) Labklājības ministrijas lēmuma par sociālo pakalpojumu sniedzēja izslēgšanu no Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistra, Labklājības ministrijas un sociālo pakalpojumu sniedzēja lēmuma par sociālo pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu vai izbeigšanu, kā arī pašvaldības lēmuma par sociālās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu vai izbeigšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību, izņemot gadījumu, kad tā tiek apturēta ar iestādes, kurā lēmums tiek apstrīdēts, lēmumu.”

Atbalstīts

(redakc. precizēts)

14. Izteikt 17.¹pantu šādā redakcijā:

“17.¹pants. Administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(4) Labklājības ministrijas lēmuma par sociālo pakalpojumu sniedzēja izslēgšanu no Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistra, Labklājības ministrijas vai sociālo pakalpojumu sniedzēja lēmuma par sociālo pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu vai izbeigšanu, kā arī pašvaldības lēmuma par sociālās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu vai izbeigšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur attiecīgā lēmuma darbību, izņemot gadījumu, kad tā tiek apturēta ar tās iestādes lēmumu, kurā lēmums tiek apstrīdēts.”

26.pants. Profesionālā rehabilitācija

(1) Tiesības saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus ir personām darbspējas vecumā, ja tām ir noteikta invaliditāte un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ieteikums apgūt profesiju.

3. Papildināt 26.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Lai saņemtu valsts finansētos profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, persona vēršas pie attiecīgā pakalpojumu sniedzēja. Attiecīgais profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumus."

15. Papildināt 26.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Lai saņemtu valsts finansētos profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, persona vēršas pie attiecīgā pakalpojumu sniedzēja. Attiecīgais profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumus.”

(2) Kārtību, kādā persona saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, nosaka Ministru kabinets.

29.pants. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās dzīvojošo personu tiesības

(1) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā dzīvojošai personai ir tiesības:

1) patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos īstenot tiktāl, ciktāl tas neierobežo citu personu tiesības un brīvības vai neapdraud personas veselību vai dzīvību;

2) baudīt individuālu personāla pieeju sociālo pakalpojumu sniegšanā.

(2) Ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā dzīvojošai personai ir tiesības uz noteiktu naudas summu personiskiem izdevumiem šādā apmērā:

1) pilngadīgai personai, kura ir pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja, naudas summa, kas paliek tās rīcībā pēc ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma samaksas, nedrīkst būt mazāka par 15 procentiem no šīs personas pensijas, ieskaitot piemaksu pie pensijas, vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra;

2) pilngadīgai personai, kura nav pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja, naudas summa, kas izmaksājama no ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas budžeta, ir 15 procenti no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra;

3) bērnam no septiņu gadu vecuma naudas summa, kas izmaksājama no ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas budžeta, ir 15 procenti no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra.

14.

15.

Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra vietā satiksmes ministrs A.Šlesers

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„29.pantā:

aizstāt nosaukumā vārdus „institūcijās dzīvojošu personu” ar vārdiem „institūciju klientu” un tekstā vārdus „institūcijā dzīvojošai personai” ar vārdiem „institūcijas klientam”;

papildināt otrās daļas 3.punktu ar otru teikumu šādā redakcijā:

„Par labām un teicamām sekmēm un aktivitāti izglītības iestādes vai ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas sabiedriskajā dzīvē var piešķirt arī lielāku naudas summu.”

Sociālo un darba lietu komisija

Aizstāt likuma 29.panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktā skaitli ‘’15’’ ar skaitli ‘’10’’

Atbalstīts

16. 29.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus “institūcijās dzīvojošu personu” ar vārdiem “institūciju klientu” un tekstā vārdus “institūcijā dzīvojošai personai” — ar vārdiem “institūcijas klientam”;

aizstāt otrās daļas 1., 2. un 3.punktā skaitli “15” ar skaitli “10”;

papildināt otrās daļas 3.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Par labām un teicamām sekmēm un aktivitāti izglītības iestādes vai ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas sabiedriskajā dzīvē var piešķirt arī lielāku naudas summu.”

31.pants. Personas tiesību ierobežojumi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā

(1) Lai nepieļautu personas atstāšanu bez uzraudzības un aizsargātu citu personu tiesības un brīvības, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu par nepieciešamību ierobežot personas tiesības brīvi pārvietoties.

(2) Ja persona ar savu rīcību apdraud savu vai citu personu veselību vai dzīvību, attiecīgās institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu, izdarot atzīmi personas lietā, par personas izolēšanu uz laiku, ne ilgāku par 24 stundām, īpaši šim nolūkam iekārtotā telpā, kur personai tiek nodrošināta nepieciešamā aprūpe un nepārtraukta uzraudzība.

(3) Ja nepieciešams ierobežot ilgstošas aprūpes institūcijās esošo bērnu tiesības, piemērojamas Bērnu tiesību aizsardzības likuma normas.

16.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likuma 31.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

‘’(4) Pensijas, piemaksas pie pensijas un valsts pabalstu izmaksu klientiem, ievērojot šā likuma 29.panta otrās daļas 1.punkta nosacījumus, nodrošina ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, kuru kontā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz klienta iesniegumu, pārskaita pensiju, piemaksu pie pensijas vai valsts pabalstu.’’

Atbalstīts

17. Papildināt 31.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pensijas, piemaksas pie pensijas un valsts pabalstu izmaksu klientiem, ievērojot šā likuma 29.panta otrās daļas 1.punkta nosacījumus, nodrošina ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, kuru kontā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz klienta iesniegumu, pārskaita pensiju, piemaksu pie pensijas vai valsts pabalstu.”

35.pants. Sociālās palīdzības pabalstu veidi

(1) Pašvaldība no pamatbudžeta izmaksā pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu.

(2) Pašvaldība, neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus, var piešķirt personai (ģimenei) vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, ja stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ tā nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.

(3) Pašvaldība ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus, ja ir apmierināts pamatots pašvaldības iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsta.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto pabalstu veidu, apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šos pabalstus, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos.

(5) Dzīvokļa pabalsta apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šo pabalstu, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos.

17.

18.

19.

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija

Papildināt likuma 35.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pašvaldība ir tiesīga piešķirt atmaksājamu atbalstu ģimenēm, kurām hipotekāro kredītu vienīgā mājokļa iegādei atmaksas dēļ trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai”

Attiecīgi mainīt nākošo daļu numerāciju

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija

Izteikt likuma piekto daļu sekojošā redakcijā:

„(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto pabalstu veidu, apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šos pabalstus, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos.”

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija

Papildināt likuma 35.pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Šā panta trešajā daļā minētā atbalsta apmēru, izmaksas un atmaksas kārtību un personas, kuras tiesīgas saņemt šo atbalstu, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos.”

Neatbalstīts

36.pants. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai

(1) Garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai nosaka un katru gadu saistībā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu pārskata Ministru kabinets.

(2) Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai personai (ģimenei) izmaksājams ne vairāk kā deviņus mēnešus kalendārā gada laikā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķināms, piešķirams un izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (...).

(3) Ja personas ienākumi no algota darba laikā, kad tā saņem pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, paaugstinājušies virs garantētā minimālā ienākumu līmeņa, pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai izmaksā samazinātā apmērā:

1) pirmajā mēnesī — 75 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra;

2) otrajā mēnesī — 50 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra;

3) trešajā mēnesī — 25 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

20.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„36.pantā:

izslēgt otrās daļas pirmo teikumu;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “līmeņa nodrošināšanai” ar vārdiem “un kārtību, kādā slēdzama vienošanās par līdzdarbību”;

izslēgt trešo daļu”.

Atbalstīts

18. 36.pantā:

izslēgt otrās daļas pirmo teikumu;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “līmeņa nodrošināšanai” ar vārdiem “un kārtību, kādā slēdzama vienošanās par līdzdarbību”;

izslēgt trešo daļu.

42.pants. Personas, kurām ir tiesības sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību

Tiesības sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir personām, kas ieguvušas pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas vai sociālās palīdzības sniegšanas jomā vai profesionālo vidējo izglītību (....) (pēc tādas profesionālās vidusskolas vai citas izglītības iestādes beigšanas, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas).

21.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt 42.pantu pēc vārdiem „profesionālo vidējo izglītību” ar vārdiem „sociālās aprūpes jomā”.

Atbalstīts

19. Papildināt 42.pantu pēc vārdiem “profesionālo vidējo izglītību” ar vārdiem “sociālās aprūpes jomā”.

45.pants. Sociālā darbinieka profesionālie uzdevumi

(1) Sociālā darbinieka profesionālā darbība ir vērsta uz to, lai panāktu un veicinātu indivīda sociālo problēmu praktisku risinājumu un viņa dzīves kvalitātes uzlabošanos, iekļaušanos sabiedrībā, spēju palīdzēt pašam sev.

(2) Sociālais darbinieks (...):

1) sniedz personai palīdzību un atbalstu sociālo problēmu risināšanā;

2) palīdz personai attīstīt spēju risināt personiskās, starppersonu un sociālās problēmas;

3) atbalsta personas attīstības iespējas, kā arī tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos īstenot;

4) piesaista sociālekonomiskos resursus un attiecīgos sociālos pakalpojumus personas vai personu grupas sociālo problēmu risināšanai;

5) nodrošina informāciju par sociālo pakalpojumu sniedzējiem un veido kontaktus starp sociālo pakalpojumu saņēmējiem un sniedzējiem.

6).......

(3) Veicot šajā pantā minētos uzdevumus, sociālie darbinieki ievēro sociālo darbinieku ētikas kodeksu, kuru apstiprina Latvijas Profesionālo sociālo un aprūpes darbinieku asociācija.

22.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt 45.panta otro daļu pēc vārdiem „sociālais darbinieks” ar vārdiem „un karitatīvais sociālais darbinieks”

Atbalstīts

20. Papildināt 45.panta otro daļu pēc vārdiem “sociālais darbinieks” ar vārdiem “un karitatīvais sociālais darbinieks”.

Pārejas noteikumi

1. .......

16. Grozījumi šā likuma 13.panta otrajā daļā un 2.¹ , 2.² daļa un 17.¹ panta ceturtā daļa stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

(18.12.2008. likuma redakcijā)

23.

Labklājības ministrs

Uldis Augulis

Aizstāt 16. punktā vārdus „17¹panta ceturtā daļa” ar vārdiem „17¹panta pirmā daļa”;

Atbalstīts

21. Pārejas noteikumos:

aizstāt 16.punktā skaitli un vārdus “17.¹panta ceturtā daļa” ar skaitli un vārdiem “17.¹panta pirmā daļa”;

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

"16. Šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.¹punkts stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

17. Šā likuma 13.panta pirmās daļas 11.punkts stājas spēkā 2010.gada 1.oktobrī."

papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18. un 19.punktu šādā redakcijā:

“17. Šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.¹punkts stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

18. Šā likuma 13.panta pirmās daļas 11.punkts stājas spēkā 2010.gada 1.oktobrī.

24.

25.

Labklājības ministrs

Uldis Augulis

Papildināt pārejas noteikumus ar punktu šādā redakcijā:

„ Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai Ministru kabineta noteikumos, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.janvārim, Sociālo pakalpojumu pārvaldei Ministru kabineta noteikumos noteiktos uzdevumus veic Labklājības ministrija.”

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 19. punktu šādā redakcijā:

„19. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai Ministru kabineta noteikumos, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.oktobrim Sociālo pakalpojumu pārvaldei Ministru kabineta noteikumos paredzētos uzdevumus veic Labklājības ministrija.”

Daļēji atbalstīts

(Atb.kom.

priekšlik. Nr.25

Atbalstīts

19. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai Ministru kabineta noteikumos, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.oktobrim Sociālo pakalpojumu pārvaldei Ministru kabineta noteikumos paredzētos uzdevumus veic Labklājības ministrija.”

26.

Labklājības ministrs

Uldis Augulis

Papildināt likumprojektu ar noteikumu par spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2009. gada 1.jūlijā”.

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (reģ.nr.1060/Lp9)

„6) atļaut sociālā darba speciālistam apsekot dzīvesvietu, ja sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības saņemšana saistīta ar klienta materiālo resursu novērtējumu.”

Papildināt 17.panta trešo daļu pēc vārdiem „kurai ir” ar vārdiem „otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā”.

Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra vietā satiksmes ministrs A.Šlesers

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija

Aizstāt 16. punktā vārdus „171 panta ceturtā daļa” ar vārdiem „171 panta pirmā daļa”;

Aizstāt 16. punktā vārdus „17¹panta ceturtā daļa” ar vārdiem „17¹panta pirmā daļa”;