5.05.2009.

9/8-

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr.837/Lp9) .

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta trešajam lasījumam uz .... lpp.

Ar cieņu,

Guntis Blumbergs

komisijas priekšsēdētājs

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un

reģionālās politikas komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

(reģ. nr. 837/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr. p.k.	Priekšlikumi (75)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Aizsargjoslu likums	Grozījumi Aizsargjoslu likumā				Grozījumi Aizsargjoslu likumā
	Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 15.nr.; 2008, 8.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 15.nr.; 2008, 8.nr.) šādus grozījumus:
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) aizsargjoslas - noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes; 2) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);
3) navigācijas tehniskie līdzekļi - būves, iekārtas un konstrukcijas (bākas, stoderes u.c.) ar apgaismojumu vai bez apgaismojuma, kuras uzbūvētas (uzstādītas) uz zemes vai novietotas ūdenī kuģošanas un gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai Latvijas valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā; 4) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);
5) pludmale - jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija; 6) (izslēgts ar21.02.2002. likumu); 7) (izslēgts ar21.02.2002. likumu); 8) (izslēgts ar21.02.2002. likumu); 9) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);
10) aizsprosts — hidrotehnisko būvju komplekss, kas nodrošina ūdens līmeņa pacelšanu ūdenstilpē vai ūdenstecē ar maksimālo līmeņu starpību divi metri un vairāk;
11) applūstošā teritorija - ūdensteces ielejas vai ūdenstilpes ieplakas daļa, kura palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst un kuras platums ūdensteces vai ūdenstilpes aizsardzības nolūkos tiek noteikts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši šā likuma 7.panta sestajā daļā noteiktajai metodikai;
12) izobata — līnija, kas savieno punktus ar vienādu ūdenstilpju vai ūdensteču dziļumu;
13) sarkanā līnija – pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;
14) kabeļu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Katram kabelim ir sava kabeļu līnijas ass, kas nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu;
	1. 1.pantā: papildināt pantu ar 14.^1punktu šādā redakcijā: “14^1)gaisvadu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur visu gaisvadu līnijas balstu konstrukciju viduspunktiem;”;	1	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 1. panta 14.^1 punktā vārdu „visu”.	Atbalstīts	1. 1.pantā: papildināt pantu ar 14.^1punktu šādā redakcijā: “14^1)gaisvadu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur gaisvadu līnijas balstu konstrukciju viduspunktiem;”;
15) purvi — ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem; 16) dambis — hidrotehniska būve, ko ierīko, lai regulētu ūdens straumi gultnē vai aizsargātu teritoriju pret applūšanu;
17) iepriekšējā apbūve – likumīgi uzbūvētas būves vai ēkas (vai to pamati), kuras konstatējamas dabā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, 19.06.2003. likumu, 22.06.2005. likumu un 06.03.2008. likumu)		2	Deputāts K.Leiškalns Izteikt 1.panta 17.punktu šādā redakcijā: “17) iepriekšējā apbūve – vieta, kur bijusi iepriekšējā apbūve – šī likuma panta izpratnē dokumentāli pierādāma un dabā identificējama vieta, kur iespējama kultūrainavas rekonstrukcija un būvniecība, kas nav pretrunā ar izveidojušos dabas ainavu. “	Neatbalstīts
	papildināt pantu ar 18.punktu šādā redakcijā: “18) palīgēka — ēka (pirts, klēts, garāža, nojume, siltumnīca, ēka dārza inventāra, materiālu un sadzīves priekšmetu glabāšanai u.tml.), kura netiek klasificēta kā dzīvojamā ēka, kurā nav dzīvojamās telpas (pastāvīgai vai sezonas rakstura dzīvošanai) un kura funkcionāli piederīga dzīvojamai ēkai.”				papildināt pantu ar 18.punktu šādā redakcijā: “18) palīgēka — ēka (pirts, klēts, garāža, nojume, siltumnīca, ēka dārza inventāra, materiālu un sadzīves priekšmetu glabāšanai u.tml.), kura netiek klasificēta kā dzīvojamā ēka, kurā nav dzīvojamās telpas (pastāvīgai vai sezonas rakstura dzīvošanai) un kura ir funkcionāli piederīga dzīvojamai ēkai.”
3.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir noteikt: 1) aizsargjoslu veidus un to funkcijas;
2) aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipus;	2. Papildināt 3.panta 2.punktu pēc vārda “izveidošanas” ar vārdiem “grozīšanas un likvidēšanas”.				2. Papildināt 3.panta 2.punktu pēc vārda “izveidošanas” ar vārdiem “grozīšanas un likvidēšanas”.
3) aizsargjoslu uzturēšanas un stāvokļa kontroles kārtību; 4) saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās.
II nodaļa. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas 6.pants. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla (1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju, saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.		3	Deputāts K.Leiškalns Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes dabas un kultūrainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, apdzīvoto vietu, atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju attīstību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.”	Neatbalstīts
(2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās:
1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot šādus gadījumus:		4	Deputāts K.Leiškalns Izteikt 6.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā: "1) krasta aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas, izņemot šādus gadījumus:	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 5
a) ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, krasta kāpu aizsargjoslas platums tajās nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus,			a) ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, krasta aizsargjoslas platums tajās nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus,
b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus;			b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā, krasta aizsargjoslas platums šajos ciemos tiek noteikts teritorijas plānojumā un precizēts detālplānojumā, ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru, kultūrainavas identitātes, īpaši aizsargājamos biotopus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un publisko pieejamību.”
		5	Atbildīgā komisija Izteikt 6.panta otrās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā: “b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67.pantā paredzētajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus un ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru;”.	Atbalstīts	3. Izteikt 6.panta otrās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā: “b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67.pantā paredzētajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus un ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru;”.
2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai; 3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus. (3) Vietās, kur ir stāvs jūras pamatkrasts, aizsargjoslu platumu nosaka no pamatkrasta augšējās krants.
(4) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides ministrija pēc saskaņošanas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 23.07.2003.)		6	Deputāts K.Leiškalns Izteikt 6.panta ceturto daļu šādā redakcija: “(4) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodiku izstrādā Vides ministrija pēc saskaņošanas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, nosakot, ka aizsargjoslu nosaka teritorijas plānojumā, iekļaujot tajā kultūrainavu, reljefa un hidrogrāfiskā tīkla nosacījumus.”	Neatbalstīts
7.pants. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas (1) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu. Ostu teritorijās virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka, lai ilgtspējīgas attīstības interesēs līdzsvarotu vides aizsardzības prasības un ostu ekonomisko attīstību, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām un novērstu erozijas procesu attīstību.
(2) Minimālie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platumi tiek noteikti: 1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma): a) Daugavai — ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā, b) Gaujai — no izteces līdz Lejasciemam ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā, c) Gaujai — no Lejasciema līdz ietekai jūrā ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā, d) Lielupei — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā, e) Ventai — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā, f) pārējām vairāk par 100 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā, g) 25 — 100 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla katrā krastā, h) 10 — 25 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā, i) līdz 10 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā, j) ūdenstilpēm, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, — ne mazāk kā 500 metrus plata josla, k) 100 — 1000 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla, l) 25 — 100 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla,
m) 10 — 25 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla, n) līdz 10 hektāriem lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla, o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar applūstošo teritoriju - ne mazāk kā visas applūstošās teritorijas platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma; 2) pilsētās un ciemos - teritoriju plānojumos: a) ne mazāk kā 10 metrus plata josla gar virszemes ūdensobjekta krasta līniju, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ, b) gar ūdensobjektiem ar applūstošo teritoriju - visā tās platumā vai ne mazāk kā līdz esošai norobežojošai būvei (ceļa uzbērumam, aizsargdambim), ja aiz tās esošā teritorija neapplūst.
3) mākslīgam ūdensobjektam (izņemot gadījumus, kad tas atrodas fiziskās personas īpašuma robežās vai kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas) — teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā;	3. Izteikt 7.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā: “3) mākslīgam ūdensobjektam, kura platība ir lielāka par 0,1 hektāru, — teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā;”.	7	Atbildīgā komisija Izteikt 7.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā: “3) mākslīgam ūdensobjektam (izņemot tādam, kas kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas), kura platība ir lielāka par 0,1 hektāru, — teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā;”.	Atbalstīts	4. Izteikt 7.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā: “3) mākslīgam ūdensobjektam (izņemot tādam, kas kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas), kura platība ir lielāka par 0,1 hektāru, — teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā;”.
4) uz salām un pussalām — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 20 metrus plata josla. (3) Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, - no tā augšējās krants. (4) Ja krastu veido vienlaidu dambis, aizsargjosla tiek noteikta līdz dambja ārējās nogāzes pakājei, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. (5) Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu. (6) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides ministrija. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, 19.06.2003. likumu un 06.03.2008. likumu)
III nodaļa. Ekspluatācijas aizsargjoslas 12.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslu uzdevumi un veidi (1) Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta līnijām, gar elektronisko sakaru tīkliem un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.
(2) Ir šādi ekspluatācijas aizsargjoslu veidi: 1) aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem; 2) aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem;
3) aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;	4. 12.panta otrajā daļā: papildināt 3.punktu pēc vārdiem “stacijām un” ar vārdu “hidrometriskajiem”;				5. 12.panta otrajā daļā: papildināt 3.punktu pēc vārdiem “stacijām un” ar vārdu “hidrometriskajiem”;
4) aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem; 5) aizsargjoslas gar siltumtīkliem; 6) aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm; 7) aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem;
8) aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem;	izteikt 8.punktu šādā redakcijā: “8) aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kam apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs;”;	8	Juridiskais birojs Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 12. panta otrās daļas 8. punktu šādā redakcijā: „8) aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem;”.	Atbalstīts	izteikt 8.punktu šādā redakcijā: “8) aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem;”;
9) aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem; 10) aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm; 11) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu); 12) aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts nozīmes monitoringa posteņiem un dziļurbumiem; 13) aizsargjoslas ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem; 14) aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm; 15) aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, 19.06.2003. likumu un 22.06.2005. likumu)
	papildināt daļu ar 16.punktu šādā redakcijā: “16) aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem.”				papildināt daļu ar 16.punktu šādā redakcijā: “16) aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem.”
13.pants. Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem (1) Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai.		9	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts 13.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai. Kārtību, kādos gadījumos veidojama no apbūves brīva josla aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem un kā šīs joslas ir veidojamas, nosaka Ministru kabinets.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 51
(2) Gar ielām un autoceļiem aizsargjoslas nosaka šādi: 1) pilsētās un ciemos gar ielām un autoceļiem — teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā un atzīmē zemes gabalu plānos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei); 2) lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir: a) valsts galvenajiem autoceļiem — 100 metru,
b) valsts 1.šķiras autoceļiem — 60 metru,	5. 13.panta otrajā daļā: aizstāt 2.punkta “b” apakšpunktā skaitli un vārdu “1.šķiras” ar vārdu “reģionālajiem”;				6. 13.panta otrajā daļā: aizstāt 2.punkta “b” apakšpunktā skaitli un vārdu “1.šķiras” ar vārdu “reģionālajiem”;
c) valsts 2.šķiras un pašvaldību autoceļiem — 30 metru.	aizstāt 2.punkta “c” apakšpunktā skaitli un vārdu “2.šķiras” ar vārdu “vietējiem”;				aizstāt 2.punkta “c” apakšpunktā skaitli un vārdu “2.šķiras” ar vārdu “vietējiem”.
(3) Dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslas minimālais platums ir vienāds ar dzelzceļa zemes nodalījuma joslas platumu. Pilsētās un ciemos ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 50 metri katrā pusē no malējās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem – 25 metri, bet lauku apvidū ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 100 metri katrā pusē no malējās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem – 50 metri. Ekspluatācijas aizsargjoslas platumu šajās robežās nosaka teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā. (4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, izstrādā Satiksmes ministrija. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu un 22.06.2005. likumu)
14.pants. Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem (1) Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu un to infrastruktūras būvju maksimālu aizsardzību no cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras rezultātā var tikt traucēta elektronisko sakaru tīklu droša ekspluatācija, radīti zaudējumi tautsaimniecībai un valstij.
(2) Aizsargjoslām gar elektronisko sakaru tīkliem ir šāds minimālais platums:
1) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijām – zemes gabals un gaisa telpa elektronisko sakaru tīkla līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas ass;	6. 14.panta otrajā daļā: izteikt 1.punktu šādā redakcijā: “1) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass vai kabeļu kanalizācijas caurules ārējās malas;”;				7. 14.panta otrajā daļā: izteikt 1.punktu šādā redakcijā: “1) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass vai kabeļu kanalizācijas caurules ārējās malas;”;
	papildināt daļu ar 1.^1, 1.^2, 1.^3, 1.^4 un 1.^5punktu šādā redakcijā: “1^1) gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass;	10	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvāto likuma 14. panta otrās daļas 1.^1 punktu (attiecīgi mainot 1.^2, 1.^3, 1.^4 un 1.^5 punktu numerāciju) un izteikt to kā otrās daļas 3.^2 punktu.	Atbalstīts
	1^2) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa zemes nodalījuma joslā un tuvāk par 1 metru no ceļa zemes nodalījuma joslas malas, tad šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa zemes nodalījuma joslas robežai;				papildināt daļu ar 1.^1, 1.^2, 1.^3 un 1.^4 punktu šādā redakcijā: “1^1) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa zemes nodalījuma joslā un tuvāk par 1 metru no ceļa zemes nodalījuma joslas malas, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa zemes nodalījuma joslas robežai;
	1^3) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkano līniju robežās un tuvāk par 1 metru no sarkanās līnijas, tad šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanajai līnijai;				1^2) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkano līniju robežās un tuvāk par 1 metru no sarkanās līnijas, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanajai līnijai;
	1^4) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, tad šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ēkas vai būves pamatiem;				1^3) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ēkas vai būves pamatiem;
	1^5) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanās līnijas robežās un tuvāk par 1 metru gan no sarkanās līnijas, gan no ēkas vai būves pamatiem, tad šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz sarkanajai līnijai vai ēkas vai būves pamatiem (atkarībā no tā, kas atrodas tuvāk);”;				1^4) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanās līnijas robežās un tuvāk par 1 metru gan no sarkanās līnijas, gan no ēkas vai būves pamatiem, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz sarkanajai līnijai vai ēkas vai būves pamatiem (atkarībā no tā, kas atrodas tuvāk);”;
2) gar elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļu līnijām un elektronisko sakaru tīklu kabeļu līnijām, kuras šķērso kuģojamās vai plostojamās upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, – ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 0,25 jūdžu attālumā no elektronisko sakaru tīkla jūras kabeļu līnijas (katrā tās pusē) un 100 metru attālumā no kabeļa (katrā tā pusē) upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un kanālos;
3) ap virszemes un pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas un reģenerācijas punktiem, kabeļu sadales skapjiem un kastēm – zemes gabals un gaisa telpa elektronisko sakaru tīkla līnijas augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 3 metru attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kabeļu sadales kastes vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas;	izteikt 3.punktu šādā redakcijā: “3) ap ārējiem virszemes un pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas un reģenerācijas punktiem, ārējiem kabeļu sadales skapjiem un kastēm ar ieraktu pamatni vai skapjiem un kastēm, kas uzstādīti uz atsevišķas pamatnes, kabeļu kanalizācijas akām un optisko kabeļu uzmavām gruntī — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kastes, kabeļu kanalizācijas akas un optisko kabeļu uzmavas ārējās malas;”;				izteikt 3.punktu šādā redakcijā: “3) ap ārējiem virszemes un pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas un reģenerācijas punktiem, ārējiem kabeļu sadales skapjiem un kastēm ar ieraktu pamatni vai skapjiem un kastēm, kas uzstādītas uz atsevišķas pamatnes, kabeļu kanalizācijas akām un optisko kabeļu uzmavām gruntī — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kastes, kabeļu kanalizācijas akas un optisko kabeļu uzmavas ārējās malas;”;
	papildināt daļu ar 3.^1punktu šādā redakcijā: “3^1) ap elektronisko sakaru iekārtu ārējiem skapjiem un konteineriem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā no elektronisko sakaru iekārtu skapja vai konteinera nožogojuma (norobežojuma) vai tālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.”;				papildināt daļu ar 3.^1un 3.^2punktu šādā redakcijā: “3^1) ap elektronisko sakaru iekārtu ārējiem skapjiem un konteineriem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā no elektronisko sakaru iekārtu skapja vai konteinera nožogojuma (norobežojuma) vai tālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas;
					3^2) gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass.”;
4) stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums nav lielāks par 4 metriem, - 2,5 metri katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem; 5) stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums ir lielāks par 4 metriem,- 3,5 metri katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem; 6) vietās, kur iespējami bieži koku krišanas gadījumi, stigas platums nedrīkst būt mazāks par stādījumu vidējo augstumu katrā elektronisko sakaru tīkla līnijas pusē. Atsevišķi koki vai koku grupas, kas aug stigas malās, nocērtamas, ja to augstums ir lielāks nekā koku vidējais augstums. Ja elektronisko sakaru tīkla gaisvadu līnija šķērso parkus, dārzus, dabas rezervātus, dabas liegumus vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonas vai mikroliegumus, pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgajiem uzņēmumiem, organizācijām vai institūcijām atļauts noteikt mazāku stigas platumu.	izslēgt 4., 5. un 6.punktu.				izslēgt 4., 5. un 6.punktu.
(2^1) Aizsargjoslas ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem, antenu mastiem un to atsaitēm veido: 1) ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem un antenu mastiem – zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpusē no to nožogojuma vai 5 metru attālumā no to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav nožogots; 2) ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaitēm – zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 2,5 metru attālumā no atsaites projekcijas uz zemes virsmas un atsaites nostiprinājuma vietas zemē vai citā virsmā. (3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem, izstrādā Satiksmes ministrija. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu un 22.06.2005. likumu)
15.pants. Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem (1) Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem nosaka, lai nodrošinātu novērojumu precizitāti un nepārtrauktību.	7. 15.pantā: papildināt panta nosaukumu un pirmo daļu pēc vārdiem “stacijām un” ar vārdu “hidrometriskajiem”; papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Aizsargjoslas platumu ap hidrometriskajiem posteņiem nosaka Lauku atbalsta dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 5 metrus no būves ārējās malas vai hidrometriskā posteņa.”	11	Juridiskais birojs Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 15.panta pirmās daļas 2.teikumu kā panta piekto daļu.	Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 12	8. 15.pantā: papildināt panta nosaukumu un pirmo daļu pēc vārdiem “stacijām un” ar vārdu “hidrometriskajiem”;
(2) Aizsargjoslas platumu ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) un posteņiem nosaka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, un tas nedrīkst pārsniegt:
1) ap meteoroloģisko novērojumu staciju un posteņu novērojumu laukumiem — 200 metrus no novērojumu laukuma ārējās robežas; 2) ap meteoroloģisko novērojumu posteņiem, arī ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem — 20 metru rādiusā no to centra;
3) ap meteoroloģiskajām radiolokācijas iekārtām — 300 metru rādiusā no antenas masta centra; 4) ap sauszemes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 5 metrus no iekārtas ārējās robežas uz sauszemes, bet ūdenstilpē — 10 metrus uz abām pusēm no nosacītās līnijas, kas novilkta no iekārtas centra perpendikulāri ūdenstilpes krastam līdz īpašai zīmei vai ne vairāk par 50 metriem no krasta līnijas; 5) ap jūras piekrastes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 150 metru rādiusā no iekārtas centra.
(3) Aizsargjoslas platumu ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem nosaka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa ārējās robežas. (4) Aizsargjoslas platumu ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem nosaka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa konstrukcijas ārējās malas. (2002.gada 21.februāra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 23.07.2003.)
		12	Atbildīgā komisija Papildināt 15.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Aizsargjoslas platumu ap hidrometriskajiem posteņiem nosaka Lauku atbalsta dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 5 metrus no būves ārējās malas vai hidrometriskā posteņa.”	Atbalstīts	papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Aizsargjoslas platumu ap hidrometriskajiem posteņiem nosaka Lauku atbalsta dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 5 metrus no būves ārējās malas vai hidrometriskā posteņa.”
16.pants. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem (1) Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.
(2) Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem veido: 1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:
a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 2,5 metru attālumā no līnijas ass,	8. 16.panta otrajā daļā: papildināt 1.punkta “a” apakšpunktu pēc vārda “kilovoltiem” ar vārdu “(ieskaitot)”;	13	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvāto papildinājumu likuma 16. panta otrās daļas 1. punkta „a” apakšpunktā.	Atbalstīts
b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem – 4 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,	aizstāt 1.punkta “b” apakšpunktā vārdus un skaitļus “vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem” ar skaitli un vārdu “110 kilovoltu”; aizstāt 1.punkta “b” apakšpunktā skaitli un vārdu “4 metru” ar skaitli un vārdu “7 metru”;				9. 16.panta otrajā daļā: aizstāt 1.punkta “b” apakšpunktā vārdus un skaitļus “vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem” ar skaitli un vārdu “110 kilovoltu” un skaitli un vārdu “4 metru” — ar skaitli un vārdu “7 metru”;
c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 110 kilovoltiem – 8 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;	aizstāt 1.punkta “c” apakšpunktā vārdus un skaitli “vairāk par 110 kilovoltiem” ar skaitli un vārdu “330 kilovoltu”; aizstāt 1.punkta “c” apakšpunktā skaitli un vārdu “8 metru” ar skaitli un vārdu “12 metru”;				aizstāt 1.punkta “c” apakšpunktā vārdus un skaitli “vairāk par 110 kilovoltiem” ar skaitli un vārdu “330 kilovoltu” un skaitli un vārdu “8 metru” — ar skaitli un vārdu “12 metru”;
2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:
a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 6,5 metru attālumā no līnijas ass,	papildināt 2.punkta “a” apakšpunktu pēc vārda “kilovoltiem” ar vārdu “(ieskaitot)”;	14	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvāto papildinājumu likuma 16. panta otrās daļas 2. punkta „a” apakšpunktā.	Atbalstīts
b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem – 20 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,	aizstāt 2.punkta “b” apakšpunktā vārdus un skaitļus “vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem” ar skaitli un vārdu “110 kilovoltu”; aizstāt 2.punkta “b” apakšpunktā skaitli un vārdu “20 metru” ar skaitli un vārdu “30 metru”;				aizstāt 2.punkta “b” apakšpunktā vārdus un skaitļus “vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem” ar skaitli un vārdu “110 kilovoltu” un skaitli un vārdu “20 metru” — ar skaitli un vārdu “30 metru”;
c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 110 kilovoltiem – 30 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;	aizstāt 2.punkta “c” apakšpunktā vārdus un skaitli “vairāk par 110 kilovoltiem” ar skaitli un vārdu “330 kilovoltu”.				aizstāt 2.punkta “c” apakšpunktā vārdus un skaitli “vairāk par 110 kilovoltiem” ar skaitli un vārdu “330 kilovoltu”.
3) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass. Ja kabelis atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, tad šajā kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būves pamatiem;
4) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, – ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas l īdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no kabeļu līnijas ass; 5) ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem un transformatoru apakšstacijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpus šo iekārtu nožogojuma vai to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.
(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu un 22.06.2005. likumu)
20.pants. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem (1) Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem nosaka, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu ilgstošu saglabāšanos un stabilitāti.	9. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā: “20.pants. Aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kam apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs (1) Aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kam apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs (turpmāk — ģeodēziskā tīkla punkti), nosaka, lai nodrošinātu piekļuvi ģeodēziskā tīkla punktiem un ģeodēzisko darbu veikšanu tajos, ģeodēziskā tīkla punktu ilgstošu saglabāšanu, stabilitāti un konstrukcijas nemainību.	15 16	Juridiskais birojs Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 20. panta nosaukumu šādā redakcijā: „20. pants. Aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem”. Juridiskais birojs Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 20. panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem tiek noteiktas ap valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kam apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs, lai nodrošinātu piekļuvi ģeodēziskā tīkla punktiem un ģeodēzisko darbu veikšanu tajos, ģeodēziskā tīkla punktu ilgstošu saglabāšanu, stabilitāti un konstrukcijas nemainību.”	Atbalstīts Atbalstīts	10. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā: “20.pants. Aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem (1) Aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem tiek noteiktas ap valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kuriem apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs, lai nodrošinātu piekļuvi ģeodēziskā tīkla punktiem un ģeodēzisko darbu veikšanu tajos, ģeodēziskā tīkla punktu ilgstošu saglabāšanu, stabilitāti un konstrukcijas nemainību.
(2) Aizsargjosla ap ģeodēzisko punktu ir vienu metru plata zemes josla no ģeodēziskā punkta konstrukcijas ārējās malas.	(2) Aizsargjoslu ap ģeodēziskā tīkla punktiem nosaka šādi:				(2) Aizsargjoslu ap ģeodēziskā tīkla punktiem nosaka šādi:
	1) 50 metru rādiusā no ģeodēziskā punkta centra:				1) 50 metru rādiusā no ģeodēziskā punkta centra:
	a) astronomiski ģeodēziskā tīkla punktiem,				a) astronomiski ģeodēziskā tīkla punktiem,
	b) horizontālā globālās pozicionēšanas tīkla 0 klases punktiem,				b) horizontālā globālās pozicionēšanas tīkla 0 klases punktiem,
	c) ģeomagnētiskā tīkla 1.klases punktiem,				c) ģeomagnētiskā tīkla 1.klases punktiem,
	d) gravimetriskā tīkla 1.klases punktiem;				d) gravimetriskā tīkla 1.klases punktiem;
	2) 5 metru rādiusā no ģeodēziskā punkta centra — pārējiem ģeodēziskā tīkla punktiem.”				2) 5 metru rādiusā no ģeodēziskā punkta centra — pārējiem ģeodēziskā tīkla punktiem.”
(3) (Izslēgta ar 22.06.2005. likumu). (2002.gada 21.februāra likuma redakcijā)
22.pants. Aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm
(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību.	10. 22.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus “un drošību”;				11. 22.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus “un drošību”;
(2) Ekspluatācijas aizsargjoslas gar gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm veido: 1) gar gāzesvadiem – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass, gāzesvadam ar spiedienu: a) līdz 0,4megapaskāliem – 1 metra attālumā, b) vairāk par 0,4megapaskāliem līdz 1,6megapaskāliem – 5 metru attālumā, c) vairāk par 1,6megapaskāliem – 15 metru attālumā;
	papildināt otro daļu ar 1.^1punktu šādā redakcijā: “1^1) gar gāzesvadiem ar spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem, kas atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā tuvāk par 5 metriem no ceļa zemes nodalījuma joslas malas, — līdz ceļa zemes nodalījuma joslas robežai, bet ne mazāk kā 1 metru;”;				papildināt otro daļu ar 1.^1punktu šādā redakcijā: “1^1) gar gāzesvadiem ar spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem, kas atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā tuvāk par 5 metriem no ceļa zemes nodalījuma joslas malas, — līdz ceļa zemes nodalījuma joslas robežai, bet ne mazāk kā 1 metru;”;
2) gar gāzesvadiem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, – ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no gāzesvada ass;
3) ap gāzapgādes iekārtām un būvēm – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:
a) ap kondensāta uzglabāšanas tvertnēm – 25 metru attālumā,	papildināt otrās daļas 3.punkta “a” apakšpunktu pēc vārda “attālumā” ar vārdiem “no tvertnes”;				papildināt otrās daļas 3.punkta “a” apakšpunktu pēc vārda “attālumā” ar vārdiem “no tvertnes”;
b) ap gāzes regulēšanas stacijām – 6 metru attālumā,	papildināt otrās daļas 3.punkta “b” apakšpunktu pēc vārda “attālumā” ar vārdiem “no iežogojuma”;				papildināt otrās daļas 3.punkta “b” apakšpunktu pēc vārda “attālumā” ar vārdiem “no iežogojuma”;
c) ap dabasgāzes kompresoru stacijām un dabasgāzes savākšanas punktiem – 30 metru attālumā,	aizstāt otrās daļas 3.punkta “c” apakšpunktā skaitli un vārdus “30 metru attālumā” ar skaitli un vārdiem “10 metru attālumā no iežogojuma”;				aizstāt otrās daļas 3.punkta “c” apakšpunktā skaitli un vārdus “30 metru attālumā” ar skaitli un vārdiem “10 metru attālumā no iežogojuma”;
d) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem – 1 metra attālumā,
e) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem – 5 metru attālumā,	izteikt otrās daļas 3.punkta “e” un “f” apakšpunktu šādā redakcijā: “e) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem, skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem — 5 metru attālumā,				izteikt otrās daļas 3.punkta “e” un “f” apakšpunktu šādā redakcijā: “e) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem, skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem — 5 metru attālumā,
f) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,6 megapaskāliem – 5 metru attālumā,	f) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem, skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,6 megapaskāliem — 10 metru attālumā,”;				f) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem, skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,6 megapaskāliem — 10 metru attālumā,”;
g) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un atsevišķ ās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,6 megapaskāliem – 6 metru attālumā,	izslēgt otrās daļas 3.punkta “g” apakšpunktu;				izslēgt otrās daļas 3.punkta “g” apakšpunktu;
h) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) – 25 metru attālumā,	izteikt otrās daļas 3.punkta “h” un “i” apakšpunktu šādā redakcijā: “h) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) — 10 metru attālumā no iežogojuma,				izteikt otrās daļas 3.punkta “h” un “i” apakšpunktu šādā redakcijā: “h) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) — 10 metru attālumā no iežogojuma,
i) ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtām un to anodu zemējumiem – 4 metru attālumā no iekārtas vai zemējuma kontūras;	i) ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumiem — 4 metru attālumā no zemējuma kontūras;”;				i) ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumiem — 4 metru attālumā no zemējuma kontūras;”;
4) ap gāzes noliktavām un krātuvēm – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:
a) ap gāzes krātuvju urbumiem– 50 metru attālumā,	papildināt otrās daļas 4.punkta “a” apakšpunktu pēc vārda “attālumā” ar vārdiem “no urbuma”.				papildināt otrās daļas 4.punkta “a” apakšpunktu pēc vārda “attālumā” ar vārdiem “no urbuma”.
b) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām – 100 metru attālumā, c) ap gāzes balonu grupu iekārtām – 10 metru attālumā, d) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām (AGUS) – 10 metru attālumā, e) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem – 10 metru attālumā, f) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām – 10 metru attālumā.
(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)
23.^1 pants. Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem (1) Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un ekspluatāciju, kā arī mazinātu šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas atrodas valsts aizsardzības objekta tuvumā, un garantētu cilvēku un viņu īpašuma drošību ārkārtējos gadījumos.	11. Izteikt 23.^1 panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem tiek noteiktas, lai: 1) nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un ekspluatāciju, kā arī mazinātu šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas atrodas valsts aizsardzības objekta tuvumā, un garantētu cilvēku un viņu īpašuma drošību ārkārtējos gadījumos; 2) nodrošinātu, ka netiek apdraudēta valsts funkciju un uzdevumu izpilde valsts aizsardzības objektos.”				12. Izteikt 23.^1 panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem tiek noteiktas, lai: 1) nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un ekspluatāciju, kā arī mazinātu šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas atrodas valsts aizsardzības objekta tuvumā, un garantētu cilvēku un viņu īpašuma drošību ārkārtējos gadījumos; 2) nodrošinātu, ka netiek apdraudēta valsts funkciju un uzdevumu izpilde valsts aizsardzības objektos.”
(2) Aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem minimālais platums ir 25 metri, skaitot no valsts aizsardzības objekta ārējām robežām, maksimālais platums – 600 metru. (3) To valsts aizsardzības objektu sarakstu, ap kuriem tiek veidotas aizsargjoslas, un aizsargjoslas platumu ap katru valsts aizsardzības objektu nosaka Ministru kabinets. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)
	12. Papildināt likumu ar 23.^2 pantu šādā redakcijā: “23.^2 pants. Aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem (1) Aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem nosaka, lai nodrošinātu iekārtu drošību un ekspluatāciju. Aizsargjoslas tiek noteiktas ap optisko teleskopu Baldonē un ap radioteleskopiem Irbenē. (2) Aizsargjoslu platums ir šāds: 1) ap optisko teleskopu Baldonē nosaka ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabalu 1 kilometra rādiusā no optiskā teleskopa paviljona centra; 2) ap radioteleskopiem Irbenē nosaka radiostarojuma klusuma joslu 8 kilometru rādiusā no radioteleskopa RT32 centra.”				13. Papildināt likumu ar 23.^2 pantu šādā redakcijā: “23.^2 pants. Aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem (1) Aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem nosaka, lai nodrošinātu iekārtu drošību un ekspluatāciju. Aizsargjoslas tiek noteiktas ap optisko teleskopu Baldonē un ap radioteleskopiem Irbenē. (2) Aizsargjoslu platums ir šāds: 1) ap optisko teleskopu Baldonē nosaka ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabalu 1 kilometra rādiusā no optiskā teleskopa paviljona centra; 2) ap radioteleskopiem Irbenē nosaka radiostarojuma klusuma joslu 8 kilometru rādiusā no radioteleskopa RT32 centra.”
IV nodaļa. Sanitārās aizsargjoslas 28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm (1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no šo objektu negatīvās ietekmes. (2) Aizsargjoslas platums ap atkritumu apglabāšanas poligoniem un atkritumu izgāztuvēm ir 100 metru. (2^1) Aizsargjoslas platums ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu: 1) lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem, kuru sadedzināšanas jauda ir, sākot no 50 kilogramiem stundā, – 100 metru, 2) pārstrādes uzņēmumiem, kuri pārstrādā 1. un 2.kategorijas blakusproduktus, – 50 metru.
(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un ietaises tehniskā raksturojuma: 1) attīrīšanas ietaisēm ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai vai apstrādei), kuru jauda ir lielāka par 5 kubikmetriem notekūdeņu diennaktī, – 50 metru; 2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai – 100 metru; 3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem – 200 metru; 4) atklātiem filtrācijas laukiem – 50 metru;
5) slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm un tiem filtrācijas laukiem, kuros ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm, ja attīrīšanas ietaišu jauda nepārsniedz 15 m^3 diennaktī, – 2 metri.	13. Izteikt 28.panta trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā: “5) slēgta tipa filtrācijas laukiem, kuros ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm, — 2 metri.”				14. Izteikt 28.panta trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā: “5) slēgta tipa filtrācijas laukiem, kuros ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm, — 2 metri.”
(4) Aizsargjoslas nosaka no objekta ārējās robežas vai ārējās malas. (2002.gada 21.februāra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu un 22.06.2005. likumu)
V nodaļa. Drošības aizsargjoslas 29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi (1) Drošības aizsargjoslas nosaka ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, ap aizsprostiem, ap vēja ģeneratoriem, gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus, kā arī gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību.	14. 29.pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”; papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktiem”;				15. 29.pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām” un pēc vārdiem “gāzes regulēšanas stacijām” — ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktiem”;
(2) Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi: 1) aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem; 2) aizsargjoslas ap aizsprostiem; 3) aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem;	papildināt otrās daļas 1.punktu ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”;				papildināt otrās daļas 1.punktu ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”;
4) aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām;	papildināt otrās daļas 4.punktu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktiem”.				papildināt otrās daļas 4.punktu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktiem”.
5) aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus; 6) aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetri un lielāks. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)
30.pants. Aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem (1) Aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā. (2) Aizsargjoslām ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem ir šāds minimālais platums:	15. 30.pantā: papildināt panta nosaukumu, pirmo daļu un otrās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”;				16. 30.pantā: papildināt panta nosaukumu, pirmo daļu un otrās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”;
1) gar cauruļvadiem – 25 metri no cauruļvada ass; 2) ap tilpnēm: a) kuru ietilpība ir lielāka par 200 m3 un kuras paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, – 50 metru no šīm tilpnēm vai tās norobežojošām konstrukcijām, b) kuru ietilpība ir lielāka par 10m3 un kuras paredzētas bīstamu ķīmisko vielu un produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, – 50 metru no šīm tilpnēm vai tās norobežojošām konstrukcijām; 3) ap naftas un naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, uzsildīšanas punktiem, noliktavām, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem – 100 metru no šo objektu ēkām un būvēm, kurās atrodas nafta, naftas produkti, bīstamas ķīmiskās vielas vai produkti; 4) ap ogļūdeņražu ieguves vietām – 50 metru no būvēm un iekārtām, kurās atrodas ogļūdeņraži.
	papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: “5) ap degvielas uzpildes stacijām un automašīnu degvielas uzpildes iekārtām — ne mazāk par 25 metriem no tvertnēm un degvielas uzpildes iekārtām. Šajā aizsargjoslā var atrasties objekti, kas saistīti ar degvielas uzpildes stacijas darbību.”;			Redakcionāli precizēts	papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: “5) ap degvielas uzpildes stacijām un automašīnu degvielas uzpildes iekārtām — ne mazāk par 25 metriem no tvertnēm un degvielas uzpildes iekārtām. Šajā aizsargjoslā drīkst atrasties objekti, kas saistīti ar degvielas uzpildes stacijas darbību.”;
(3) Drošības aizsargjoslu maksimālais platums ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem ir 500 metru.
(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Vides ministriju. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)	papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”.				papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”.
32.^2pants. Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām (1) Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem šo ietaišu un būvju avārijas gadījumā.	16. 32.^2 pantā: papildināt panta nosaukumu un pirmo daļu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktiem”;				17. 32.^2 pantā: papildināt panta nosaukumu un pirmo daļu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktiem”;
(2) Drošības aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām veido:	izteikt otrās daļas ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā: “(2) Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām veido:				izteikt otrās daļas ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā: “(2) Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām veido:
1) ap gāzesvadiem, gāzes regulēšanas stacijām un gāzes mērīšanas stacijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass vai nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām, gāzesvadam ar diametru:	1) ap gāzesvadiem, gāzes regulēšanas stacijām un gāzes mērīšanas stacijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass vai nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām, gāzesvadam ar diametru:				1) ap gāzesvadiem, gāzes regulēšanas stacijām un gāzes mērīšanas stacijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass vai nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām, gāzesvadam ar diametru:
a) līdz 300 mm – 100 metru attālumā,	a) līdz 300 mm — 75 metru attālumā,				a) līdz 300 mm — 75 metru attālumā,
b) no 300 mm līdz 600 mm – 150 metru attālumā,	b) no 300 mm līdz 600 mm — 125 metru attālumā,				b) no 300 mm līdz 600 mm — 125 metru attālumā,
c) no 600 mm līdz 800 mm – 200 metru attālumā;	c) no 600 mm līdz 800 mm — 150 metru attālumā;”;				c) no 600 mm līdz 800 mm — 150 metru attālumā;”;
	papildināt otro daļu ar 1.^1 un 1.^2 punktu šādā redakcijā: “1^1) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar ieejas spiedienu: a) līdz 0,6 megapaskāliem — 7 metru attālumā, b) virs 0,6 megapaskāliem — 15 metru attālumā;				papildināt otro daļu ar 1.^1 un 1.^2 punktu šādā redakcijā: “1^1) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar ieejas spiedienu: a) līdz 0,6 megapaskāliem — 7 metru attālumā, b) virs 0,6 megapaskāliem — 15 metru attālumā;
	1^2) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem ar ieejas spiedienu virs 0,6 megapaskāliem — 10 metru attālumā;”;				1^2) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem ar ieejas spiedienu virs 0,6 megapaskāliem — 10 metru attālumā;”;
2) ap dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:
a) ap dabasgāzes kompresoru stacijām – 500 metru attālumā,	aizstāt otrās daļas 2.punkta “a” apakšpunktā skaitli “500” ar skaitli “450”; papildināt otrās daļas 2.punkta “a” apakšpunktu pēc vārda “attālumā” ar vārdiem “no būves ārsienas vai kompresoru stacijas iekārtām”;				aizstāt otrās daļas 2.punkta “a” apakšpunktā skaitli “500” ar skaitli “450”; papildināt otrās daļas 2.punkta “a” apakšpunktu pēc vārda “attālumā” ar vārdiem “no būves ārsienas vai kompresoru stacijas iekārtām”;
b) ap dabasgāzes savākšanas punktiem un gāzes krātuvju urbumiem – 300 metru attālumā,	izteikt otrās daļas 2.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā: “b) ap dabasgāzes savākšanas punktiem — 300 metru attālumā,”;				izteikt otrās daļas 2.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā: “b) ap dabasgāzes savākšanas punktiem — 300 metru attālumā,”;
c) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām – 100 metru attālumā,
d) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem – 25 metru attālumā,	izteikt otrās daļas 2.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā: “d) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem — 10 metru attālumā, ja viena balona tilpums nav lielāks par 50 litriem, lielākiem baloniem — 25 metru attālumā,”;	17	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 32.^2 panta otrās daļas 2. punkta „d” apakšpunktā vārdus „ja viena balona tilpums nav lielāks par 50 litriem, lielākiem baloniem” ar vārdiem „ja viena gāzes balona tilpums nav lielāks par 50 litriem, lielākiem gāzes baloniem”.	Atbalstīts	izteikt otrās daļas 2.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā: “d) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem — 10 metru attālumā, ja viena gāzes balona tilpums nav lielāks par 50 litriem, lielākiem gāzes baloniem — 25 metru attālumā,”;
e) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) – 50 metru attālumā.	papildināt otrās daļas 2.punkta “e” apakšpunktu pēc abreviatūras “(AGUKS)” ar vārdiem un skaitli “ar gāzes uzkrāšanas spiedtvertņu kopējo saspiestās gāzes apjomu virs 500 m^3”; papildināt otrās daļas 2.punkta “e” apakšpunktu ar vārdiem “no iežogojuma”;				papildināt otrās daļas 2.punkta “e” apakšpunktu pēc abreviatūras “(AGUKS)” ar vārdiem un skaitli “ar gāzes uzkrāšanas spiedtvertņu kopējo saspiestās gāzes apjomu virs 500 m^3”; papildināt otrās daļas 2.punkta “e” apakšpunktu ar vārdiem “no iežogojuma”;
	papildināt otrās daļas 2.punktu ar “f”, “g” un “h” apakšpunktu šādā redakcijā: “f) ap dabasgāzes krātuvju urbumiem ārpus gāzes uzglabāšanas zonas un urbumiem, kuri nav savienoti ar dabasgāzes uzglabāšanas kolektorslāni, — 100 metru attālumā no urbuma,				papildināt otrās daļas 2.punktu ar “f”, “g” un “h” apakšpunktu šādā redakcijā: “f) ap dabasgāzes krātuvju urbumiem ārpus gāzes uzglabāšanas zonas un urbumiem, kuri nav savienoti ar dabasgāzes uzglabāšanas kolektorslāni, — 100 metru attālumā no urbuma,
	g) ap dabasgāzes krātuvju urbumiem, kuri atrodas dabasgāzes uzglabāšanas zonā un ir savienoti ar kolektorslāni, — 300 metru attālumā no urbuma,				g) ap dabasgāzes krātuvju urbumiem, kuri atrodas dabasgāzes uzglabāšanas zonā un ir savienoti ar kolektorslāni, — 300 metru attālumā no urbuma,
	h) ap dabasgāzes uzpildes stacijām ar gāzes uzkrāšanas spiedtvertņu kopējo saspiestās gāzes apjomu līdz 500 m^3, ja viena gāzes balona tilpums nav lielāks par 180 litriem, — 25 metru attālumā.”;				h) ap dabasgāzes uzpildes stacijām ar gāzes uzkrāšanas spiedtvertņu kopējo saspiestās gāzes apjomu līdz 500 m^3, ja viena gāzes balona tilpums nav lielāks par 180 litriem, — 25 metru attālumā.”;
	papildināt pantu ar 2.^1 daļu šādā redakcijā:				papildināt pantu ar 2.^1 daļu šādā redakcijā:
	“(2^1) Drošības aizsargjosla ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem un gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām, ja tie izbūvēti vai rekonstruēti pēc 2002.gada 1.septembra, tiek noteikta ar būvprojekta aprēķinu, bet ne mazāk kā:	18	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 32.^2 panta 2.^1 daļas ievaddaļā vārdu „Drošības”.	Atbalstīts Redakcionāli precizēts	“(2^1) Aizsargjosla ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem un gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām, ja šie gāzesvadi un šīs stacijas izbūvētas vai rekonstruētas pēc 2002.gada 1.septembra, tiek noteikta ar būvprojekta aprēķinu, bet ne mazāk kā:
	1) 25 metri no gāzesvada ass — ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem;				1) 25 metri no gāzesvada ass — ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem;
	2) 100 metri — ap gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām.”;				2) 100 metri — ap gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām.”;
(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Vides ministriju. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)	papildināt trešo daļu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktiem”.				papildināt trešo daļu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktiem”.
VI nodaļa. Aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipi un īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi tajās	17. Papildināt VI nodaļas nosaukumu pēc vārda “izveidošanas” ar vārdiem “grozīšanas un likvidēšanas”.				18. Papildināt VI nodaļas nosaukumu pēc vārda “izveidošanas” ar vārdiem “grozīšanas un likvidēšanas”.
33.pants. Aizsargjoslu izveidošana (1) Visu veidu aizsargjoslas nosaka vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvo aktu prasības.	18. 33.pantā: papildināt panta nosaukumu pēc vārda “izveidošana” ar vārdiem “grozīšana un likvidēšana”; izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Aizsargjoslas nosaka ar šo likumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā attēlo teritorijas plānojumos.”;				19. 33.pantā: papildināt panta nosaukumu pēc vārda “izveidošana” ar vārdiem “grozīšana un likvidēšana”; izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Aizsargjoslas nosaka ar šo likumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā attēlo teritorijas plānojumos.”;
(2) Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 25., 26., 28., 30., 32., 32.^1, 32.^2, 32.^3 un 32.^4 pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, aizsargjoslas vai izmaiņas tajās saskaņo ar zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un vietējām pašvaldībām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek aizsargjoslas saskaņošana objektam, kuram aizsargjosla noteikta šā likuma 16., 17., 19. un 22. pantā un tā aizņem zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.	izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 25., 26., 28., 30., 32., 32.^1, 32.^2, 32.^3 un 32.^4 pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, saskaņojot attiecīgā objekta būvniecību (ierīkošanu), objekta īpašnieks vai valdītājs informē zemes īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, uz kuru nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla, un vietējo pašvaldību par aizsargjoslu vai tās izmaiņām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek saskaņošana objektam, kura aizsargjosla noteikta šā likuma 14., 16., 17., 19. un 22.pantā un aizņems zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.”;	19	Atbildīgā komisija 33.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 23.^1, 23.^2, 25., 26., 28., 30., 32., 32.^1, 32.^2, 32.^3 un 32.^4 pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, objekta īpašnieks vai valdītājs attiecīgā objekta būvniecību (ierīkošanu) saskaņo ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju uz kura nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla, kā arī vietējo pašvaldību par aizsargjoslu vai tās izmaiņām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek saskaņošana objektam, kura aizsargjosla noteikta šā likuma 14., 16., 17., 19. un 22.pantā un aizņems zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.”	Atbalstīts	izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 23.^1, 23.^2, 25., 26., 28., 30., 32., 32.^1, 32.^2, 32.^3 un 32.^4 pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, objekta īpašnieks vai valdītājs attiecīgā objekta būvniecību (ierīkošanu) saskaņo ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju vai — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, uz kura nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla, kā arī vietējo pašvaldību par aizsargjoslu vai tās izmaiņām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek saskaņots objekts, kura aizsargjosla noteikta šā likuma 14., 16., 17., 19. un 22.pantā un aizņems zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.”
(3) Vietējā pašvaldība iesniedz Valsts zemes dienestam apstiprinātu informāciju par šā panta otrajā daļā minētajiem objektiem un šo objektu aizsargjoslu robežām vai to izmaiņām. (4) Aizsargjoslu robežas iezīmē zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānos un likumā noteiktajā kārtībā ieraksta zemesgrāmatā. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)	izslēgt trešo un ceturto daļu;				izslēgt trešo un ceturto daļu;
	papildināt pantu ar piekto, sesto, septīto, astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā: “(5) Aizsargjosla tiek grozīta, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem maina aizsargjoslas platumu vai aizsargjoslas lielums mainās, renovējot vai rekonstruējot objektu, kuram noteikta aizsargjosla.				papildināt pantu ar piekto, sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā: “(5) Aizsargjosla tiek grozīta, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem maina aizsargjoslas platumu vai aizsargjoslas lielums mainās, renovējot vai rekonstruējot objektu, kuram ir noteikta aizsargjosla.
	(6) Aizsargjosla tiek likvidēta, ja ir likvidēts objekts, kuram noteikta aizsargjosla.				(6) Aizsargjosla tiek likvidēta, ja ir likvidēts objekts, kuram noteikta aizsargjosla.
	(7) Objekta īpašnieks vai valdītājs pēc objekta likvidēšanas par to informē Valsts zemes dienestu.				(7) Objekta īpašnieks vai valdītājs pēc objekta likvidēšanas par to informē Valsts zemes dienestu.
	(8) Objekta īpašnieks vai valdītājs grafiski attēlo šā likuma 15., 18., 21. un 23.^1 pantā noteikto aizsargjoslu robežas un saskaņo tās ar attiecīgo pašvaldību.	20	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 33. panta astotajā daļā vārdus „aizsargjoslu robežas un saskaņo tās ar attiecīgo pašvaldību” ar vārdiem „aizsargjoslu robežas, saskaņo tās ar attiecīgo pašvaldību un aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam”.	Atbalstīts	(8) Objekta īpašnieks vai valdītājs grafiski attēlo šā likuma 15., 18., 21. un 23.^1 pantā noteikto aizsargjoslu robežas, saskaņo tās ar attiecīgo pašvaldību un aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam.
	(9) Objekta īpašnieks vai valdītājs šā panta astotajā daļā noteiktos aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam.	21	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvāto likuma 33. panta devīto daļu. Vienlaikus uzskatīt panta desmito un vienpadsmito daļu kā panta devīto un desmito daļu.	Atbalstīts
	(10) Ja aizsargjoslas lielums ir noteikts tieši un bez papildu nosacījumiem (šā likuma 14., 16., 17., 19., 20., 22., 23., 30., 32.^1, 32.^2 un 32.^4 pantā noteiktās aizsargjoslas), aizsargjoslas robežu grafiski attēlo Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā kārtībā.				(9) Ja aizsargjoslas lielums ir noteikts tieši un bez papildu nosacījumiem (šā likuma 14., 16., 17., 19., 20., 22., 23., 30., 32.^1, 32.^2 un 32.^4 pantā noteiktās aizsargjoslas), tās robežu grafiski attēlo Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā kārtībā.
	(11) Vietējā pašvaldība grafiski attēlo šā likuma 6., 7., 7.^1, 8., 9., 11., 13., 25., 26., 28., 32. un 32.^3 pantā noteikto aizsargjoslu robežas un šos aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam.”				(10) Vietējā pašvaldība grafiski attēlo šā likuma 6., 7., 7.^1, 8., 9., 11., 13., 25., 26., 28., 32. un 32.^3 pantā noteikto aizsargjoslu robežas un šo aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam.”
35.pants. Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās (1) Vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi, tos var noteikt arī ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti to kompetences ietvaros.
(2) Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai, rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā brīdināms zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma.	19. 35.pantā: aizstāt otrajā daļā vārdus “tā īpašniekam” ar vārdiem “tā īpašniekam vai valdītājam”; aizstāt otrajā daļā vārdus “zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs” ar vārdiem “zemes īpašnieks vai valdītājs”;	22	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojektā piedāvātajos likuma 35.panta grozījumos vārdus „zemes īpašnieks vai valdītājs” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs” (attiecīgajā locījumā).	Atbalstīts	20. 35.pantā: aizstāt otrajā daļā vārdus “tā īpašniekam” ar vārdiem “tā īpašniekam vai valdītājam” un vārdus “zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs” — ar vārdiem “zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs”;
(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas, remonta, renovācijas un rekonstrukcijas darbi veicami laikposmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.
(4) Pēc darbu veikšanas objekta īpašnieks sakārto zemes platības, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, kā arī atlīdzina zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam darbu izpildes gaitā nodarītos zaudējumus. Zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.	aizstāt ceturtajā daļā vārdus “objekta īpašnieks” ar vārdiem “objekta īpašnieks vai valdītājs”; aizstāt ceturtajā daļā vārdus “zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam” ar vārdiem “zemes īpašniekam vai valdītājam”;				aizstāt ceturtajā daļā vārdus “objekta īpašnieks” ar vārdiem “objekta īpašnieks vai valdītājs” un vārdus “zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam” — ar vārdiem “zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam”;
(5) Ja aizsargjoslas sakrīt vai krustojas, ar attiecīgo objektu ekspluatāciju un remontu saistītos darbus kopīgajos aizsargjoslu iecirkņos veic ieinteresētās juridiskās vai fiziskās personas pēc savstarpējas vienošanās.	aizstāt piektajā daļā vārdus “ieinteresētās juridiskās vai fiziskās personas” ar vārdiem “attiecīgo objektu īpašnieki vai valdītāji”;				aizstāt piektajā daļā vārdus “ieinteresētās juridiskās vai fiziskās personas” ar vārdiem “attiecīgo objektu īpašnieki vai valdītāji”;
(6) Juridiskās un fiziskās personas, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams objektus aizsargāt no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot, aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbus veic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku. Ar minētajām darbībām saistītās izmaksas sedz attiecīgā juridiskā vai fiziskā persona vai — pēc savstarpējas vienošanās — objekta īpašnieks.	aizstāt sestajā, septītajā un astotajā daļā vārdus “objekta īpašnieks” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “objekta īpašnieks vai valdītājs” (attiecīgā locījumā).	23	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta 19.pantā piedāvātos grozījumus par 35.panta sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā: „aizstāt sestajā un septītajā daļā vārdus “objekta īpašnieks” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “objekta īpašnieks vai valdītājs” (attiecīgā locījumā).”	Atbalstīts	aizstāt sestajā un septītajā daļā vārdus “objekta īpašnieks” (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem “objekta īpašnieks vai valdītājs” (attiecīgā locījumā);
(7) Juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāizpilda attiecīgā objekta īpašnieka likumīgās prasības.
(8) Pašvaldību, atbildīgo valsts institūciju un objektu īpašnieku dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotāju. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, 19.06.2003. likumu un 22.06.2005. likumu)		24	Atbildīgā komisija Izteikt 35.panta astoto daļu šādā redakcijā: "(8) Pašvaldību un atbildīgo valsts institūciju dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kontroles veikšanas kārtību. Objektu īpašnieku vai valdītāju dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotāju.”	Atbalstīts	izteikt astoto daļu šādā redakcijā: “(8) Pašvaldību un atbildīgo valsts institūciju dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kontroles veikšanas kārtību. Objektu īpašnieku vai valdītāju dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, — zemes lietotāju.”
		25	Atbildīgā komisija Papildināt 35.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: “(9) Tāda objekta īpašnieks vai valdītājs, kuram noteikta aizsargjosla, izmanto šo aizsargjoslu, nemaksājot atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. Šis nosacījums neierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja vai lietotāja tiesības prasīt viņam radīto tiešo zaudējumu atlīdzību.”	Atbalstīts	papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: “(9) Tāda objekta īpašnieks vai valdītājs, kuram noteikta aizsargjosla, izmanto šo aizsargjoslu, nemaksājot atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. Šis nosacījums neierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja vai lietotāja tiesības prasīt viņam radīto tiešo zaudējumu atlīdzību.”
36.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā (1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā tiek noteikti šādi aprobežojumi:	20. 36.pantā: izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā: “(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā noteikti šādi aprobežojumi:				21. 36.pantā: izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā: “(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā noteikti šādi aprobežojumi:
1) pilsētās un ciemos jaunveidojamā zemes īpašuma platību nosaka vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos, bet apbūves blīvumu — vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;	1) pilsētās un ciemos jaunveidojamās zemes vienības platību un apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;				1) pilsētās un ciemos jaunveidojamās zemes vienības platību un apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;
2) ārpus pilsētām un ciemiem jaunveidojamā zemes īpašuma platību, kura ir ne mazāka par trim hektāriem, un apbūves blīvumu nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Uz katra jaunveidojamā zemes īpašuma, kas nav mazāks par trim hektāriem, atļauts izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām, kā arī mazēkām, kuras nav lielākas par 25m^2. Vietās, kur saglabājusies vēsturiskā viensētu apbūve, vietējā pašvaldība izstrādā arhitektūras prasības jaunbūvējamām vai atjaunojamām ēkām atbilstoši vēsturiskajam apbūves raksturam un ietver tās vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos;	2) ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai. Jaunveidojamās zemes vienības platību (ne mazāku par 3 hektāriem) un tās apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;	26	Atbildīgā komisija Izteikt 36.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, tūrismam nepieciešamo skatu torni, šajā pantā minēto infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai. Sadalot zemesgabalu vairākos, katra zemesgabala platība nedrīkst būt mazāka par 3 hektāriem, izņemot gadījumus, kad atdalāmais zemesgabals ir nepieciešams šajā pantā minētās infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;”.	Atbalstīts	2) ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, tūrismam nepieciešamo skatu torni, šajā pantā minēto infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai. Sadalot zemesgabalu vairākos, katra zemesgabala platība nedrīkst būt mazāka par 3 hektāriem, izņemot gadījumus, kad atdalāmais zemesgabals ir nepieciešams šajā pantā minētās infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;
3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritorijas plānojumā, ir nepieciešams Ministru kabineta ikreizējs rīkojums;	3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav noteikta teritorijas plānojumā, katru reizi nepieciešams Ministru kabineta rīkojums;	27	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 36. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus „teritorijas plānojumā” ar vārdiem „vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā”.	Atbalstīts	3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav noteikta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, katru reizi nepieciešams Ministru kabineta rīkojums;
4) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.	4) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar Vides ministriju vai attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo pārvaldi;	28 29	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 36. panta redakcijā vārdus „Valsts vides dienesta reģionālā pārvaldi” ar vārdiem „Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi”. Atbildīgā komisija Izteikt 36.panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā: „4) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;”.	Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 29 Atbalstīts	4) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;
	5) apdzīvotās vietās, lai saglabātu piekrastei raksturīgu kultūrvēsturisko ainavu, vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā var iekļaut papildu arhitektūras prasības jaunajai būvniecībai.				5) apdzīvotās vietās, lai saglabātu piekrastei raksturīgu kultūrvēsturisko ainavu, vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā var iekļaut papildu arhitektūras prasības jaunajai būvniecībai.
		30	Deputāts K.Leiškalns Izteikt 36.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā noteikti šādi aprobežojumi: 1) pilsētās un ciemos jaunveidojamās zemes vienības platību un apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā; 2) ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai. Jaunveidojamās zemes vienības platību (ne mazāku par trijiem hektāriem) un tās apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā; 3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav noteikta teritorijas plānojumā, katru reizi nepieciešams Ministru kabineta rīkojums; 4) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju;	Neatbalstīts
			5) apdzīvotās vietās, kur ir saglabājusies vēsturiskā apbūve, vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā obligāti jāiekļauj papildus prasības apbūves ainavas kompozīcijai un arhitektūrai.
(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts celt jaunas un paplašināt esošās dzīvojamās ēkas, saimniecības, ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētās ēkas un būves, izņemot gadījumus, kad:	(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad:				(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad:
1) tiek rekonstruētas, nepārsniedzot esošo būvapjomu, renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves, kā arī pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm būvētas palīgēkas, šīs darbības saskaņojot arī ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju;	1) tiek rekonstruētas (nepārsniedzot esošo būvapjomu), renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves vai pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm būvētas palīgēkas saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, šīs darbības saskaņojot arī ar Vides ministriju vai attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo pārvaldi;	31	Atbildīgā komisija Izteikt 36.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā: „1) saskaņojot ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi un atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam tiek: a) renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves; b) būvētas palīgēkas pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm; c) rekonstruētas esošās ēkas vai būves nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet rekonstruējot esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrāmetriem, to kopējā platība pēc rekonstrukcijas nedrīkst pārsniegt 150 kvadrātmetrus;”	Atbalstīts	1) saskaņojot ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi un atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam tiek: a) renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves; b) būvētas palīgēkas pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm; c) rekonstruētas esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, rekonstruējot esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrāmetriem, to kopējā platība pēc rekonstrukcijas nedrīkst pārsniegt 150 kvadrātmetrus;
2) tiek attīstīta osta vai tiek attīstīti un rekonstruēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi vai pie esošām dzīvojamām ēkām tiek izbūvētas saimniecības ēkas vai būves un ir: a) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām, b) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;	2) tiek attīstīta osta vai tiek attīstīti un rekonstruēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi;				2) tiek attīstīta osta vai attīstīti un rekonstruēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi;
3) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā, kā arī šīs darbības ir saskaņotas ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju;	3) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā, un šīs darbības ir saskaņotas ar Vides ministriju vai attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo pārvaldi;	32	Atbildīgā komisija Izteikt 36.panta otrās daļas 3. un 4.punktu un šādā redakcijā: „3) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā, un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;	Atbalstīts	3) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;
4) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, un minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī tās ir saskaņotas ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju.	4) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vie tās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un saskaņotas ar Vides ministriju vai attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo pārvaldi;		4) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;”.		4) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;
	5) tiek veikta krastu nostiprināšana esošo būvju un infrastruktūras aizsardzībai;				5) tiek veikta krastu nostiprināšana esošo būvju un infrastruktūras aizsardzībai;
	6) tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu būvniecība un tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība;”;	33	Atbildīgā komisija Izteikt 36.panta otrās daļas 6.punktu un šādā redakcijā: „6) tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecība un tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība;”;	Atbalstīts	6) tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecība un tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība.”;
		34	Deputāts K.Leiškalns Izteikt 36.panta otro daļu šādā redakcijā: (2) Krasta aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad: 1) tiek rekonstruētas (nepārsniedzot esošo būvapjomu vairāk par 30 %), renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves, vai pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm būvētas palīgēkas saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, šīs darbības saskaņojot arī ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju; 2) tiek attīstīta osta vai tiek attīstīti un rekonstruēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi; 3) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā, un šīs darbības ir saskaņotas ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju;	Neatbalstīts
			4) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un precizētas detālplānojumā. 5) tiek veikta krastu nostiprināšana esošo būvju un infrastruktūras aizsardzībai; 6) tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu būvniecība un tiem nepieciešamo pievadceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība; 7) šā panta otrās daļas 2., 5. un 6. punktā minētās darbības veic, ja ir: a) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām, b) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un precizētas detālplānojumā";
	papildināt pantu ar 2.^1 daļu šādā redakcijā: “(2^1) šā panta otrās daļas 2., 5. un 6.punktā minētās darbības veic, ja ir: 1) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”; 2) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.”;	35	Vides ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens 36.panta 2^1daļu izteikt šādā redakcijā: „(2^1) šā panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja: a) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma ”Par ietekmes uz vidi novērtējuma” prasībām; b) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 36
		36	Atbildīgā komisija Papildināt pantu ar 2.^1 daļu šādā redakcijā: „(2^1) Šā panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja: 1) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma ”Par ietekmes uz vidi novērtējuma” prasībām; 2) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.”	Atbalstīts	papildināt pantu ar 2.^1 daļu šādā redakcijā: “(2^1) Šā panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja: 1) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējuma” prasībām; 2) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.”;
(3) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts: 1) atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā;
2) norobežot ar žogiem pieeju jūrai, kā arī traucēt kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un atrašanos pludmalē un tauvas joslā. Lēmumi par nožogojumu nojaukšanu pieņemami un izpildāmi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;		37	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts 36. pantā: izteikt trešās daļas otro punktu šādā redakcijā: „2) norobežot ar žogiem pieeju jūrai, kā arī traucēt kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un atrašanos pludmalē un tauvas joslā, izņemot ostu teritorijās atbilstoši ostu teritoriju plānojumam. Lēmumi par nožogojumu nojaukšanu pieņemami un izpildāmi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;”.	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 38
		38	Atbildīgā komisija 36. pantā: izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā: „2) pludmalē un tauvas joslā norobežot ar žogiem pieeju jūrai, kā arī traucēt kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un atrašanos, izņemot ostas teritorijā atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Lēmumi par nožogojumu nojaukšanu pieņemami un izpildāmi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;”.	Atbalstīts	izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) pludmalē un tauvas joslā norobežot ar žogiem pieeju jūrai, kā arī traucēt tur kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un atrašanos, izņemot ostas teritoriju atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Lēmumi par nožogojumu nojaukšanu pieņemami un izpildāmi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;”;
3) izvietot un ierīkot minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši teritoriju plānojumiem — ostas teritorijā, kā arī būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem);
4) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām;
5) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;		39	Atbildīgā komisija 36. pantā: izslēgt trešās daļas 5.punktā vārdus „un atkritumu izgāztuves”.	Atbalstīts	izslēgt trešās daļas 5.punktā vārdus “un atkritumu izgāztuves”;
6) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties ārpus vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pludmalē, meža un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;	aizstāt trešās daļas 6.punktā vārdu “uzņēmumu” ar vārdu “komersantu”;	40 41	Vides ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens 36.panta trešās daļas 6.punktu izteikt šādā redakcijā: „6) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem aizliegts pārvietoties ārpus valsts autoceļiem, pašvaldību, komersantu un māju ceļiem, pludmalē, meža un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību”. Atbildīgā komisija Izteikt 36.panta trešās daļas 6.punktu šādā redakcijā: „6) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties ārpus autoceļiem, pludmalē, meža un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību”.	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 41 Atbalstīts	izteikt trešās daļas 6.punktu šādā redakcijā: “6) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties ārpus autoceļiem, pludmalē, meža un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;”;
7) rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar vietējo pašvaldību, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, — ar šīs teritorijas administrāciju;
8) novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām;
9) pārveidot kāpu reljefu, bojāt un iznīcināt kāpu dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas saistīts ar teritorijas apsaimniekošanu saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.	izteikt trešās daļas 9.punktu šādā redakcijā: “9) pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams šajā pantā minēto darbību veikšanai.”	42 43	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts 36. pantā: izteikt trešās daļas devīto punktu šādā redakcijā: „9) pārveidot kāpu reljefu, bojāt un iznīcināt kāpu dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas saistīts ar teritorijas apsaimniekošanu saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai saistīts ar ostas attīstību atbilstoši ostu teritoriju plānojumam.” Atbildīgā komisija Izteikt trešās daļas 9.punktu šādā redakcijā: “9) pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams šajā pantā atļauto darbību veikšanai.”	Neatbalstīts Atbalstīts	izteikt trešās daļas 9.punktu šādā redakcijā: “9) pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams šajā pantā atļauto darbību veikšanai.”;
(4) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajam aizliegts: 1) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai, kā arī vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai;		44	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts 36. pantā: izteikt ceturtās daļas pirmo punktu šādā redakcijā: „1) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai, kā arī vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai vai izņemot ostu teritorijās atbilstoši ostu teritoriju plānojumam;”	Neatbalstīts
2) bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemju transformāciju. Meža zemes transformācijas kārtību krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī transformācijas pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību un pieļaujamā koku ciršanas apjoma not eikšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi;
3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem, izņemot gadījumus, kad jāiznīcina sausie, vēja izgāztie vai lauztie koki un slimību inficētie vai kaitēkļu invadētie materiāli;
4) novietot teltis ārpus šim nolūkam iekārtotām vai norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
(5) Pašvaldības pienākums ir paredzēt teritorijas plānojumā un detālajā plānojumā kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei un nodrošināt gājēju celiņu ierīkošanu (pilsētās un ciemos tas veicams, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, bet paredzot, ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk kā viena kilometra attālumā viens no otra), kā arī paredzēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai. Ja nepieciešams, pašvaldība var noteikt īpašuma aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un detālā plānojuma prasībām arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas. Zemes īpašniekiem ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies sakarā ar aprobežojuma noteikšanu.		45	Deputāts K.Leiškalns Izteikt 36.panta piekto daļu šādā redakcijā: “5) Vietējai pašvaldībai ir jāparedz teritorijas plānojumā un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) kājāmgāju piekļūšanas iespējas pludmalei un vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai. Vietējā pašvaldība nodrošina gājēju celiņu ierīkošanu, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas. Ja nepieciešams, pašvaldība vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) var noteikt īpašuma tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas. Zemes īpašniekiem ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies sakarā ar aprobežojuma noteikšanu.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 47
		46	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts 36. pantā: izteikt piekto daļu sekojošā redakcijā: „(5) Pašvaldības pienākums ir paredzēt teritorijas plānojumā un detālajā plānojumā kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei un nodrošināt gājēju celiņu ierīkošanu, izņemot ostu teritorijās (pilsētās un ciemos tas veicams, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, bet paredzot, ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk kā viena kilometra attālumā viens no otra), kā arī paredzēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai. Ja nepieciešams, pašvaldība var noteikt īpašuma aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un detālā plānojuma prasībām arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas. Zemes īpašniekiem ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies sakarā ar aprobežojuma noteikšanu.”	Neatbalstīts
		47	Atbildīgā komisija Izteikt 36.panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Pašvaldībai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ir jāparedz iespēja kājāmgājējiem piekļūt pludmalei un vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai. Vietējā pašvaldība organizē gājēju celiņu ierīkošanu, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, kā arī to, ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita, izņemot gadījumu, kad to nav iespējams nodrošināt dabā esošo apstākļu dēļ. Ja nepieciešams, pašvaldība vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā var noteikt īpašuma tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas. Zemes īpašniekiem ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies aprobežojuma noteikšanas dēļ. Zaudējumu atlīdzības veidu, apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”	Atbalstīts	izteikt piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Pašvaldībai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ir jāparedz iespēja kājāmgājējiem piekļūt pludmalei un vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai. Vietējā pašvaldība organizē gājēju celiņu ierīkošanu, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, kā arī to, ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita, izņemot gadījumu, kad to nav iespējams nodrošināt dabā esošo apstākļu dēļ. Ja nepieciešams, pašvaldība vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā var noteikt īpašuma tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas. Zemes īpašniekiem ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies aprobežojuma noteikšanas dēļ. Zaudējumu atlīdzības veidu, apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
(6) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
(7) Ja ir paredzēts celt valsts nozīmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektus, kuri nav paredzēti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apbūve krasta kāpu aizsargjoslā un pludm alē ir pieļaujama tikai ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu.
(8) Jūras aizsargjoslā ierīkotajās peldvietās aizliegts braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem, ja tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību. Vietējā pašvaldība nosaka speciāli iezīmētas vietas, kurās atļauts braukt ar ūdens motocikliem. (2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu)
37.pants. Aprobežojumi virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās (1) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts izvietot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas; 2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves; 3) aizliegts veikt 50 metrus platā joslā kailcirtes, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai un vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arī palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, kailcirte aizliegta visā aizsargjoslas platumā; 4) applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus, izņemot: a) īslaicīgas lietošanas būvju un mazēku būvniecību, b) esošo būvju renovāciju, c) kultūras pieminekļu restaurāciju, d) transporta un elektronisko sakaru tīklu būvju būvniecību, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ūdens ņemšanas ietaišu un maģistrālo cauruļvadu būvniecību, enerģijas pārvades un sadales būvju būvniecību, e) peldvietu, eliņu, laivu un motorizēto ūdens transportlīdzekļu piestātņu būvniecību,		48	Atbildīgā komisija Izslēgt 37.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus „un atkritumu izgāztuves”.	Atbalstīts	22. Izslēgt 37.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus „un atkritumu izgāztuves”.
f) jahtu ostu būvniecību, kurās paredzētas ne mazāk kā 25 atpūtas kuģu stāvvietas ūdenī, un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo būvju un infrastruktūras objektu būvniecību, g) valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu staciju un posteņu un citu stacionāru valsts nozīmes monitoringa punktu un posteņu būvniecību, h) biotopu apsaimniekošanai nepieciešamo īslaicīgas lietošanas būvju un dabas tūrismam nepieciešamo skatu torņu, laipu u.tml. objektu būvniecību, i) inženieraizsardzības un hidrotehnisko būvju izbūvi esošās apbūves aizsardzībai pret paliem vai plūdiem un stacionārās aizsardzības būves piesārņojuma aizturēšanai un savākšanai, j) teritorijas uzbēršanu šā punkta "d", "e", "f", "g" un "i" apakšpunktā noteiktās būvniecības īstenošanai; 4^1) ostu applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, izņemot hidrotehniskās būves, piestātnes, infrastruktūras, inženierkomunikācijas un citas ar ostu darbību saistītās būves un veikt minētajām būvēm nepieciešamo teritorijas uzbēršanu, arī esošo būvju renovāciju, ja šādas darbības nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un ir ievērotas normatīvo aktu prasības, arī prasības, kas noteiktas attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu. 5) 10 metrus platā joslā papildus šā panta 1., 2., 3., 4. un 4.^1 punktā minētajam aizliegts: a) izvietot degvielas uzpildes stacijas,
b) būvēt un izvietot jebkādas ēkas un būves, tai skaitā nožogojumus (izņemot esošo būvju renovāciju; kultūras pieminekļu restaurāciju; transporta un elektronisko sakaru tīklu būvniecību, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ūdens ņemšanas ietaišu un maģistrālo cauruļvadu būvniecību, enerģijas pārvades un sadales būvju būvniecību; peldvietu, eliņu, laivu un motorizēto ūdens transportlīdzekļu piestātņu būvniecību; valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu staciju un posteņu un citu stacionāru valsts nozīmes monitoringa punktu un posteņu būvniecību, kā arī krastu nostiprināšanu; ostu teritorijā esošo hidrotehnisko būvju, piestātņu, infrastruktūras, inženierkomunikācijas, kā arī citu ar ostu darbību saistītu būvju būvniecību; jahtu ostu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo būvju un infrastruktūras objektu būvniecību, kā arī šīs daļas 4. un 4.^1 punktā minētajos gadījumos paredzēto teritorijas uzbēršanu), c) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, d) ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, e) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, f) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai, g) mazgāt mehāniskos transportlīdzekļus un lauksaimniecības tehniku,
h) veikt meža zemju transformāciju, ja tā nav saistīta ar šā punkta “b” apakšpunktā minētajiem izņēmuma gadījumiem, i) kurt ugunskurus un novietot teltis ārpus šim nolūkam norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju; 6) aizliegts novietot iegūto grunti pēc normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktas virszemes ūdensobjekta padziļināšanas vai tīrīšanas ārpus tam paredzētajām vietām; 7) aizliegts ierīkot mehānisko transportlīdzekļu sacīkšu trases un izmēģinājumu vietas. (1^1) Šā panta pirmās daļas 4.punktā minētās darbības drīkst veikt, ja tās nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un ir ievērotas normatīvo aktu prasības, arī prasības, kas noteiktas attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu. (2) Virszemes ūdensobjektos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkotajās peldvietās aizliegts braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem, ja tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību.
(3) Vietējā pašvaldība pieņem attiecīgu lēmumu par jebkādu nelikumīgu nožogojumu nojaukšanu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās. Vietējā pašvaldība veic vai organizē nožogojumu nojaukšanu, ja īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas nožogojumu viena mēneša laikā nav nojaucis. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz nožogojuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. (2002.gada 21.februāra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu un 06.03.2008. likumu)
39.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai;
2) bakterioloģiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto pazemes (no virszemes piesārņojuma infiltrācijas neaizsargātu) ūdens horizontu, kā arī pazemes ūdens resursu mākslīgas papildināšanas metodi, jāievēro šā panta 1.punktā minētie aprobežojumi. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts:
a) izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot teritoriju plānojumos paredzētās vietas, b) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves, c) izvietot degvielas uzpildes stacijas, d) aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm,		49	Atbildīgā komisija Izslēgt 39.panta pirmās daļas 2.punkta b) apakšpunktā vārdus „un atkritumu izgāztuves”.	Atbalstīts	23. 39.pantā: izslēgt pirmās daļas 2.punkta “b” apakšpunktā vārdus “un atkritumu izgāztuves”;
e) veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, f) veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus, g) glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas, h) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus; 3) ķīmiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. (2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)
	21. Papildināt 39.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā: “4) ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto gruntsūdeņu (neaizsargātu) ūdens horizontu vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metodi, ķīmiskajā aizsargjoslā 500 metru platā joslā ap stingrā režīma aizsargjoslu aizliegts:				papildināt pantu ar 4.punktu šādā redakcijā: “4) ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto gruntsūdeņu (neaizsargātu) ūdens horizontu vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metodi, ķīmiskajā aizsargjoslā 500 metru platā joslā ap stingrā režīma aizsargjoslu aizliegts:
	a) veikt lauksaimniecības un meža zemes transformāciju, izņemot transformāciju esošo ciemu teritorijās un ēku un būvju būvniecībai viensētās ārpus ciema teritorijas robežām, kā arī gadījumos, kad tas nepieciešams ūdensapgādes būvju būvniecībai,				a) veikt lauksaimniecības un meža zemes transformāciju, izņemot transformāciju esošo ciemu teritorijās un ēku un būvju būvniecībai viensētās ārpus ciema teritorijas robežām, kā arī gadījumos, kad tas nepieciešams ūdensapgādes būvju būvniecībai,
	b) veidot jaunus ciemus un paplašināt esošos,				b) veidot jaunus ciemus un paplašināt esošos,
	c) ārpus esošajiem ciemiem sadalīt zemi zemes vienībās, kas mazākas par 2400 m^2,				c) ārpus esošajiem ciemiem sadalīt zemi zemes vienībās, kas mazākas par 2400 kvadrātmetriem,
	d) no jauna projektējamos un rekonstruējamos būvobjektos novadīt notekūdeņus (arī pēc attīrīšanas lokālajās attīrīšanas iekārtās) gruntī un virszemes ūdensobjektos,				d) no jauna projektējamos un rekonstruējamos būvobjektos novadīt notekūdeņus (arī pēc attīrīšanas lokālajās attīrīšanas iekārtās) gruntī un virszemes ūdensobjektos,
	e) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus.”				e) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus.”
41.pants. Aprobežojumi mežu aizsargjoslās ap pilsētām Mežu aizsargjoslās ap pilsētām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas; 2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)		50	Atbildīgā komisija Izslēgt 41.panta 2.punktā vārdus „un atkritumu izgāztuves”.	Atbalstīts	24. Izslēgt 41.panta 2.punktā vārdus „un atkritumu izgāztuves”.
42.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem Aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) lai nodrošinātu autoceļa pārredzamību un transportlīdzekļu satiksmes drošību, aizsargjoslās gar autoceļiem aizliegts: a) 30 metru joslā no ceļa malas cirst kokus un izvietot kokmateriālu krautuves, par to rakstveidā neinformējot  autoceļa īpašnieku divas nedēļas pirms koku ciršanas uzsākšanas, kā arī ieaudzēt mežu bez saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku, b) bez autoceļa īpašnieka atļaujas veikt jebkurus būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbus, kā arī grunts rakšanas un pārvietošanas darbus, izņemot lauksaimniecības vajadzībām nepieciešamos darbus;
2) aizsargjoslās gar dzelzceļiem aizliegts: a) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās dzelzceļa pārredzamība vai palielinās aizputināmība, b) veikt darbības, kuru rezultātā pasliktinās hidroloģiskais režīms dzelzceļa aizsargjoslā vai tiek traucēta aizsargjoslas un tai piegulošo vai to šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšana, c) veikt jebkurus būvniecības vai grunts rakšanas un pārvietošanas darbus bez saskaņošanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, d) (izslēgts 22.06.2005. likumu), e) aizkraut pievedceļus un pieejas pie dzelzceļa apkalpošanas objektiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu)
		51	Atbildīgā komisija Papildināt 42. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: „(2) Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos valsts autoceļu īpašnieks vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs dod atļauju būvniecībai aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem.” uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.	Atbalstīts	25. Papildināt 42.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “(2) Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos valsts autoceļu īpašnieks vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs dod atļauju būvniecībai aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem.”; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
45.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem (1) Aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:
1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas elektrisko tīklu objektiem; 2) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas;
3) aizliegts aizsargjoslās gar gaisa vadu līnijām ierīkot sporta laukumus, rotaļu laukumus, stadionus, tirgus, sabiedriskā transporta pieturas, mašīnu un mehānismu stāvvietas, kā arī veikt jebkādus pasākumus, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos;
4) aizliegts aizsargjoslās gar pazemes elektropārvades kabeļlīnijām veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;
5) aizliegts celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves bez attiecīgo komunikāciju īpašnieka atļaujas;
6) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus, kā arī izvietot lauka apmetnes un mehanizēti laistīt lauksaimniecības kultūras;
7) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens elektropārvades kabeļlīnijām iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, noenkuroties, braukt ar izmestu enkuru un tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem, kā arī ierīkot dzirdinātavas;
8) aizliegts skaldīt ledu; 9) aizliegts braukt ar mašīnām un mehānismiem, kā arī strādāt ar lauksaimniecības tehniku, kuras augstums, mērot no ceļa (zemes) virsmas, pārsniedz 4,5 metrus; 10) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku; 11) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemju applūdināšanu uz laiku; 12) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt energoapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, rekonstrukcijas, avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus šajā likumā noteiktajā kārtībā.
	22. Izteikt 45.panta pirmās daļas 13.punktu šādā redakcijā: “13) aizliegts audzēt kokus un krūmus meža zemēs — platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā, ārpus meža zemēm — visā aizsargjoslas platumā. Ārpus meža zemēm zemes īpašnieks vai valdītājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstveida vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku.”;	52	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 45. panta pirmās daļas 13. punktā vārdus „zemes īpašnieks vai valdītājs” ar vārdiem „zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs”.	Atbalstīts	26. 45.pantā: papildināt pirmo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā: “13) aizliegts audzēt kokus un krūmus meža zemēs — platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā, ārpus meža zemēm — visā aizsargjoslas platumā. Ārpus meža zemēm zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstveida vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku.”;
(2) Veicot apūdeņošanas grāvju un drenāžas kolektorgrāvju būvi, kā arī ierīkojot nožogojumus un veicot citus darbus, jāsaglabā pievedceļi un pieejas elektriskajiem tīkliem un to būvēm.
(3) Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstveida vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku.	izslēgt trešo daļu.				izslēgt trešo un ceturto daļu.
(4) Elektroenerģijas apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Enerģētikas likumu ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu un 22.06.2005. likumu)		53	Atbildīgā komisija Izslēgt likuma 45.panta ceturto daļu.	Atbalstīts
46.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar siltumtīkliem (1) Aizsargjoslās gar siltumtīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas siltumtīkliem; 2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves; 3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem; 4) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas, koroziju izraisošas vielas un degvielu; 5) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt siltumtīklu applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos; 6) bez iepriekšējas saskaņošanas ar siltumtīklu īpašnieku siltumtīklu aizsargjoslā aizliegts: a) celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves, kā arī jebkuras komunikācijas, b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku, c) veikt citus darbus, kas traucē siltumtīklu apkalpošanu un var tos bojāt.		54	Atbildīgā komisija Izslēgt 46.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus „un atkritumu izgāztuves”.	Atbalstīts	27. 46.pantā: izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus “un atkritumu izgāztuves”;
(2) Siltumenerģijas apgādes uzņēmumi izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar siltumtīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)		55	Atbildīgā komisija Izslēgt likuma 46.panta otro daļu.	Atbalstīts	izslēgt otro daļu.
47.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm Aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves; 2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas meliorācijas būvēm un ierīcēm, veidot akmens krāvumus; 3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)		56	Atbildīgā komisija Izslēgt 47.panta 1.punktā vārdus „un atkritumu izgāztuves”.	Atbalstīts	28. 47.pantā: izslēgt 1.punktā vārdus “un atkritumu izgāztuves”;
	23. Papildināt 47.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā: “4) aizliegts zemes īpašniekam vai valdītājam atstāt augošus krūmus un kokus valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju aizsargjoslās, ja tie traucē veikt meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju ekspluatācijas un uzturēšanas darbus, renovācijas vai rekonstrukcijas būvdarbus saskaņā ar tehnisko projektu.”	57	Juridiskais birojs Izteikt likumprojektā piedāvāto grozījumu likuma 47. pantā šādā redakcijā: „Papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: „(2) Aizsargjoslās ap valsts un valsts nozīmes meliorācijas būvēm un ierīcēm aizliegts atstāt augošus krūmus un kokus, ja tie traucē veikt meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju ekspluatācijas un uzturēšanas darbus, kā arī renovācijas vai rekonstrukcijas būvdarbus.” Uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.”	Atbalstīts	papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “(2) Aizsargjoslās ap valsts un valsts nozīmes meliorācijas būvēm un ierīcēm aizliegts atstāt augošus krūmus un kokus, ja tie traucē veikt meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju ekspluatācijas un uzturēšanas darbus, kā arī renovācijas vai rekonstrukcijas būvdarbus.”; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
48.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem Aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ūdensvada un kanalizācijas tīklu objektiem; 2) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus; 3) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas un degvielu.
	24. Papildināt 48.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “(2) Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumi izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.”	58	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojektā piedāvāto likuma 48.panta otro daļu.	Atbalstīts
49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem (1) Aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts novietot priekšmetus, kuri traucē pieeju ģeodēziskajiem punktiem un mērījumu izdarīšanu; 2) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar attiecīgo Valsts zemes dienesta nodaļu. (2) Zemes īpašnieks nevar liegt veikt aizsargjoslā darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu: 1) triangulācijas un poligonometrijas punktiem — redzamību uz blakus punktiem; 2) globālās pozicionēšanas sistēmas punktiem — ģeodēzisko Zemes mākslīgo pavadoņu netraucētu uztveršanu (redzamību); 3) augstuma punktiem — iespēju novietot vertikāli vismaz trīs metrus garu nivelēšanas latiņu. (2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)	25. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā: “49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ģeodēziskā tīkla punktiem Aizsargjoslās ap ģeodēziskā tīkla punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts veikt darbības, kas traucē pieeju ģeodēziskā tīkla punktiem un ģeodēzisko darbu veikšanu tajos; 2) aizliegts novietot metāliskus priekšmetus vai priekšmetus ar stipru magnētisko lauku ap ģeomagnētiskā tīkla 1.klases punktiem; 3) aizliegts veikt masas pārvietošanu (rakt vai uzbērt grunti, mainīt grunts blīvumu u.tml.) ap gravimetriskā tīkla 1.klases punktiem; 4) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar valsts aģentūru “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”.”				29. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā: “49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ģeodēziskā tīkla punktiem Aizsargjoslās ap ģeodēziskā tīkla punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts veikt darbības, kas traucē pieeju ģeodēziskā tīkla punktiem un ģeodēzisko darbu veikšanu tajos; 2) aizliegts novietot metāliskus priekšmetus vai priekšmetus ar stipru magnētisko lauku ap ģeomagnētiskā tīkla 1.klases punktiem; 3) aizliegts veikt masas pārvietošanu (rakt vai uzbērt grunti, mainīt grunts blīvumu u.tml.) ap gravimetriskā tīkla 1.klases punktiem; 4) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar valsts aģentūru “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”.”
50.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem Aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas; 2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves; 3) aizliegts celt ēkas un būves, uzstādīt iekārtas, kas traucē navigācijas tehnisko līdzekļu darbību. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)		59	Atbildīgā komisija Izslēgt 50.panta 2.punktā vārdus „un atkritumu izgāztuves”.	Atbalstīts	30. Izslēgt 50.panta 2.punktā un 51.panta 2.punktā vārdus “un atkritumu izgāztuves”.
51.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm Aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, kā arī urbšanas darbus un darbus ar triecienmehānismiem; 2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves; 3) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas; 4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas. (2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu)		60	Atbildīgā komisija Izslēgt 51.panta 2.punktā vārdus „un atkritumu izgāztuves”.	Atbalstīts
	26. Papildināt likumu ar 51.^1pantu šādā redakcijā: “51.^1pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem Aizsargjoslās ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam nosaka šādus aprobežojumus:				31. Papildināt likumu ar 51.^1pantu šādā redakcijā: “51.^1pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem Aizsargjoslās ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam nosaka šādus aprobežojumus:
	1) radiostarojuma klusuma joslā aizliegts uzstādīt raidošas radioiekārtas un lietot šajā teritorijā esošas radioiekārtas, izņemot virszemes publiskā elektronisko sakaru tīkla galiekārtas;				1) radiostarojuma klusuma joslā aizliegts uzstādīt raidošas radioiekārtas un lietot šajā teritorijā esošas radioiekārtas, izņemot virszemes publiskā elektronisko sakaru tīkla galiekārtas;
	2) ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabalā aizliegts uzstādīt un lietot gaismas avotus ar gaismas stiprumu, kas lielāks par 150 kandelām, bet citi gaismas avoti ir aprīkojami ar vairogiem, kas virs horizonta aizsedz tiešo gaismu;				2) ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabalā aizliegts uzstādīt un lietot gaismas avotus ar gaismas stiprumu, kas lielāks par 150 kandelām, bet citi gaismas avoti ir aprīkojami ar vairogiem, kas virs horizonta aizsedz tiešo gaismu;
	3) 300 metru rādiusā ap optiskā teleskopa paviljonu Baldonē koku ciršana saskaņojama ar Izglītības un zinātnes ministriju.”				3) 300 metru rādiusā ap optiskā teleskopa paviljonu Baldonē koku ciršana saskaņojama ar Izglītības un zinātnes ministriju.”
52.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap kapsētām (1) Aizsargjoslās ap kapsētām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas, izņemot gadījumus, kad ir veikti iespējamās dzeramā ūdens ņemšanas vietas bakterioloģiskās aizsargjoslas aprēķini un konstatēts, ka kvalitatīvu dzeramo ūdeni var nodrošināt, ievērojot aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodiku; 2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves, izņemot kapsētu apsaimniekošanai nepieciešamās; 3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas kapsētām. (2) Papildus šajā pantā minētajam pašvaldības teritoriju plānojumos var noteikt aprobežojumus ētisku apsvērumu dēļ. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)		61	Atbildīgā komisija Izslēgt 52.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus „un atkritumu izgāztuves, izņemot kapsētu apsaimniekošanai nepieciešamās”.	Atbalstīts	32. Izslēgt 52.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus „un atkritumu izgāztuves, izņemot kapsētu apsaimniekošanai nepieciešamās”.
56.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm Ekspluatācijas aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm papildus šā likuma 35. un 58.^2pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves; 2) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;		62	Atbildīgā komisija Izslēgt 56.panta 1.punktā vārdus „un atkritumu izgāztuves”.	Atbalstīts	33. 56.pantā: izslēgt 1.punktā vārdus “un atkritumu izgāztuves”;
3) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu, meliorāciju un derīgo izrakteņu ieguvi;	27. 56.pantā: izslēgt 3.punktā vārdu “meliorāciju”;				izslēgt 3.punktā vārdu “meliorāciju”;
4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm;	papildināt 4.punktu pēc vārda “aizkraut” ar vārdiem “un norobežot ar žogiem”;				papildināt 4.punktu pēc vārda “aizkraut” ar vārdiem “un norobežot ar žogiem”;
5) aizliegts staigāt pa virsūdens gāzesvadu pārejām; 6) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu; 7) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens gāzesvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem;
8) aizliegts audzēt kokus un krūmus;	izteikt 8. un 9.punktu šādā redakcijā: “8) aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;				izteikt 8. un 9.punktu šādā redakcijā: “8) aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;
9) aizliegts būvēt, renovēt vai rekonstruēt jebkuras ēkas un inženierbūves;	9) aizliegts būvēt jebkuras ēkas;”;				9) aizliegts būvēt jebkuras ēkas;”;
10) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas; 11) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;
12) aizliegts ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes;	izteikt 12.punktu šādā redakcijā: “12) aizliegts ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, kā arī veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus;”;				izteikt 12.punktu šādā redakcijā: “12) aizliegts ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, kā arī veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus;”;
	papildināt pantu ar 12.^1 punktu šādā redakcijā: “12^1) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt gāzapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, rekonstrukcijas, avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus;”;			Redakcionāli precizēts	papildināt pantu ar 12.^1 punktu šādā redakcijā: “12^1) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt gāzapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, rekonstrukcijas, avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus;”;
13) ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku, aizliegts:
a) veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot vibroveltņus ar svaru, kas lielāks par 5000 kilogramiem, un triecienmehānismus ar jaudu, kas lielāka par 100 kilovatiem,	izslēgt 13.punkta “a” apakšpunktā vārdus un skaitli “vibroveltņus ar svaru, kas lielāks par 5000 kilogramiem, un”;				izslēgt 13.punkta “a” apakšpunktā vārdus un skaitli “vibroveltņus ar svaru, kas lielāks par 5000 kilogramiem, un”;
b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs – dziļāk par 0,45 metriem, kā arī meliorācijas un grunts planēšanas darbus, c) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),
d) veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus,	izteikt 13.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā: “d) būvēt, renovēt vai rekonstruēt inženierbūves,”;				izteikt 13.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā: “d) būvēt, renovēt vai rekonstruēt inženierbūves,”.
e) ierīkot brauktuves un brauktuvju šķērsojumus, f) veikt citus darbus, kas traucē gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju apkalpošanu vai var bojāt šos objektus. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)
	papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “(2) Gāzapgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Enerģētikas likumu ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām ap gāzesvadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm, nemaksājot atlīdzību par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.”	63	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojektā piedāvāto likuma 56.panta otro daļu.	Atbalstīts
57.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem (1) Drošības aizsargjoslās 25 metrus platā joslā ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:	28. 57.pantā: papildināt panta nosaukumu un pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”;				34. 57.pantā: papildināt panta nosaukumu un pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”;
1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves; 2) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus; 3) aizliegts staigāt pa virsūdens cauruļvadu pārejām; 4) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu; 5) aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;		64	Atbildīgā komisija Izslēgt 57.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus „un atkritumu izgāztuves”.	Atbalstīts	izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdus “un atkritumu izgāztuves”;
6) ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku, aizliegts: a) būvēt, renovēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un inženierbūves, b) izvietot lopbarības, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, c) izvietot degvielas uzpildes stacijas, d) ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, e) veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot vibroveltņus ar svaru, kas lielāks par 5000 kilogramiem, un triecienmehānismus ar jaudu, kas lielāka par 100kilovatiem, f) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs – dziļāk par 0,45 metriem, kā arī meliorācijas un grunts planēšanas darbus, g) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus), h) veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus,	papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu” ar vārdiem “degvielas uzpildes staciju”;				papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu” ar vārdiem “degvielas uzpildes staciju”;
i) veikt citus darbus, kas traucē ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu un ar tiem saistīto iekārtu apkalpošanu vai var bojāt šos objektus.	aizstāt pirmās daļas 6.punkta “i” apakšpunktā vārdus “pārkraušanas uzņēmumu un ar tiem saistīto” ar vārdiem “pārkraušanas uzņēmumu, degvielas uzpildes staciju un ar to saistīto”;			Redakcionāli precizēts	aizstāt pirmās daļas 6.punkta “i” apakšpunktā vārdus “pārkraušanas uzņēmumu un ar tiem saistīto” ar vārdiem “pārkraušanas uzņēmumu, degvielas uzpildes staciju un ar šiem objektiem saistīto”;
(2) Visā drošības aizsargjoslā ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:	papildināt otrās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”.				papildināt otrās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”.
1) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu un derīgo izrakteņu ieguvi; 2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem un to objektiem; 3) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens cauruļvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem.
(3) Drošības aizsargjoslās ap ogļūdeņražu ieguves vietām un tādu bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, kuras saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu ir sprādzienbīstamas, īpaši viegli vai viegli uzliesmojošas, ļoti toksiskas vai toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām; 2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas un rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas, kuru būve rakstveidā saskaņota ar ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu, cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku; 3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm; 4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas; 5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus; 6) pilsētās un ciemos aizliegts drošības aizsargjoslās iekārtot sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas;
7) ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu, cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes vai pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku, aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)
58.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap aizsprostiem Aizsargjoslās ap aizsprostiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts bez saskaņošanas ar aizsprosta īpašnieku zvejot zivis; 2) aizliegts bez saskaņošanas ar aizsprosta īpašnieku iebraukt aizsargjoslās ar peldlīdzekļiem, izņemot glābšanas darbu veikšanu, avāriju novēršanu vai to seku likvidēšanu un iebraukšanu B un C drošuma klasei atbilstošo hidroelektrostaciju aizsprostu un ar hidroelektrostacijām nesaistītu aizsprostu aizsargjoslās kontroles nodrošināšanai; 3) ja nav apstiprināta darbu izpildes projekta, kas saskaņots ar aizsprosta īpašnieku, aizliegts veikt urbšanas darbus, būvniecības darbus, darbus ar triecienmehānismiem un zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem; 4) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus; 5) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves; 6) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas; 7) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)		65	Atbildīgā komisija Izslēgt 58.panta 5.punktā vārdus „un atkritumu izgāztuves”.	Atbalstīts	35. Izslēgt 58.panta 5.punktā vārdus “un atkritumu izgāztuves”.
58.^2pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām (1) Drošības aizsargjoslās ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām tiek noteikti šādi aprobežojumi:	29. 58.^2 pantā: papildināt panta nosaukumu un pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktiem”;				36. 58.^2 pantā: papildināt panta nosaukumu un pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktiem”;
1) aizliegts būvēt jaunas ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām vai nedzīvojamām ēkām un būvēm, kā arī būvēt jaunas vai rekonstruēt esošās inženierkomunikācijas; 2) aizliegts būvēt vai atvērt jaunas sporta, izglītības un atpūtas būves vai iestādes vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta, izglītības un atpūtas būvēm vai iestādēm; 3) aizliegts ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas; 4) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;	izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā: “1) aizliegts būvēt jaunas ēkas vai rekonstruēt nedzīvojamās ēkas par dzīvojamām ēkām, kā arī — ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku — rekonstruēt esošās ēkas;”;				izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā: “1) aizliegts būvēt jaunas ēkas vai rekonstruēt nedzīvojamās ēkas par dzīvojamām ēkām, kā arī — ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku — rekonstruēt esošās ēkas;”;
5) aizliegts iekārtot sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas;	izslēgt pirmās daļas 5.punktu;				izslēgt pirmās daļas 5.punktu;
6) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;
7) aizliegts veikt citus darbus (vai darbības), kas traucē nodrošināt vides un cilvēku drošību gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju, dabasgāzes kompresoru staciju, gāzes krātuvju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības punktu vai automobiļu gāzes uzpildes staciju ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā. (2) Gāzesvada īpašnieks kopā ar autoceļa pārvaldītāju nodrošina transportlīdzekļu apstāšanās aizliegumu drošības aizsargjoslās gar gāzesvadu ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)	papildināt pirmās daļas 7.punktu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas staciju” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktu”.				papildināt pirmās daļas 7.punktu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas staciju” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktu”.
58.^5pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem Aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem ir aizliegta saimnieciskā darbība, kā arī citas darbības bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju. Ministru kabinets nosaka uzturēšanās ierobežojumus aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)	30. 58.^5pantā: aizstāt pirmajā teikumā vārdus “Aizsardzības ministriju” ar vārdiem “valsts aizsardzības objekta valdītāju”; izteikt otro teikumu šādā redakcijā: “Ministru kabinets nosaka ierobežojumus darbībām aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem.”				37. 58.^5pantā: aizstāt pirmajā teikumā vārdus “Aizsardzības ministriju” ar vārdiem “valsts aizsardzības objekta valdītāju”; izteikt otro teikumu šādā redakcijā: “Ministru kabinets nosaka ierobežojumus darbībām aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem.”
60.pants. Aprobežojumu ierakstīšana zemesgrāmatā (1) Īpašuma tiesību aprobežojumi, ja aizsargjosla atrodas uz īpašumā esoša zemes gabala, ierakstāmi zemesgrāmatā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu, kā arī ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānā, sedz tā objekta, kuram ir noteikta aizsargjosla, īpašnieks, izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus. Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos un kādā kārtībā objekta, kuram ir noteikta aizsargjosla, īpašnieks vai atbildīgā ministrija sedz izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu, kā arī ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānā un īpašuma tiesību aprobežojumu ierakstīšanu zemesgrāmatā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu)	31. Izslēgt 60.panta otro daļu.				38. Izslēgt 60.panta otro daļu.
VII nodaļa. Aizsargjoslu uzturēšana un to stāvokļa kontrole 61.pants. Aizsargjoslu uzturēšana (1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem par saviem līdzekļiem kārtībā uztur zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. (2) Ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. (3) Pienākumu uzturēt kārtībā ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) saskaņā ar savstarpēju vienošanos var deleģēt zemes īpašniekam vai lietotājam. (4) Kārtību, kādā uzturamas aizsargjoslas gar ielām pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.
(5) Elektrisko tīklu gaisvadu līniju, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju un radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās kokus izcērt platībās, kuras noteiktas šajā likumā vai attiecīgo objektu aizsargjoslu noteikšanas metodikā. Ārpus šīm platībām izcērt tikai tos kokus, kuri apdraud objektus. Par apdraudošiem kokiem uzskatāmi koki, kuri aug ārpus elektrisko tīklu un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju trasēm un no šo tīklu malējā vada atrodas attālumā, kas ir mazāks par koka garumu, kā arī tad, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1) koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz gaisvadu līniju pusi vairāk par 15 grādiem; 2) koki ir ar redzamām trupes pazīmēm; 3) lapu koka stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma; 4) koki blakus gaisvadu līniju trasei aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem.	32. 61.pantā: papildināt piektās daļas pirmo teikumu pēc vārda “metodikā” ar vārdiem “kā arī apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo zaru uzkrišanu uz elektrisko tīklu vadiem”;				39. 61.pantā: papildināt piektās daļas pirmo teikumu pēc vārda “metodikā” ar vārdiem “kā arī apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo zaru uzkrišanu uz elektrisko tīklu vadiem”;
Kokus cērt objekta īpašnieks vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka līdzekļiem pēc savstarpējas vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avārijas novēršanai vai tās seku likvidēšanai objekta īpašniekam ir tiesības pirms apliecinājuma izņemšanas nocirst atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai apdraud šā objekta normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam, bet, ja darbība plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu, – arī Valsts vides dienesta attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijai, ja tāda izveidota. Objekta īpašnieka pienākums ir piecu dienu laikā pēc koku nociršanas informēt par to zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju.	izslēgt piektās daļas otro rindkopu;				izslēgt piektās daļas otro rindkopu;
(6) Aizsargjoslās mežos gar autoceļu un dzelzceļu zemes nodalījuma joslas ārējām malām jāizveido mineralizēta pretuguns josla ne mazāk kā 1,5 metru platumā, un tā ik gadu jāatjauno. (7) Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem uztur ugunsdrošā stāvoklī. Uzturēšanas kārtību nosaka šo aizsargjoslu noteikšanas metodikā. (8) Aizsargjoslās ietilpstošās dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdrošā stāvoklī uztur publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, 19.06.2003. likumu un 22.06.2005. likumu)
	papildināt 61.pantu ar devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā: “(9) Ja pārklājas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas un ekspluatācijas joslas ap Meliorācijas kadastrā reģistrētām meliorācijas būvēm un ierīcēm, ekspluatācijas aizsargjoslas platumā ap meliorācijas būvēm un ierīcēm atļauts novākt apaugumu, tai skaitā cirst kokus: 1) regulētām ūdenstecēm (upēm, strautiem) — saskaņā ar meliorācijas sistēmu renovācijas vai rekonstrukcijas tehnisko projektu; 2) speciāli raktu gultņu (novadgrāvji, kanāli), meliorācijas būvju un ierīču ekspluatācijai un uzturēšanai.	66	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 61.panta devīto daļu šādā redakcijā: „(9) Vietās, kur pārklājas virszemes ūdensobjektu aizsargjosla un aizsargjosla ap meliorācijas būvēm un ierīcēm atļauts novākt apaugumu, tai skaitā cirst kokus veicot meliorācijas sistēmas renovācijas vai rekonstrukcijas būvdarbus.”	Atbalstīts	papildināt pantu ar devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā: “(9) Vietās, kur pārklājas virszemes ūdensobjektu aizsargjosla un aizsargjosla ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, atļauts novākt apaugumu, tai skaitā cirst kokus, veicot meliorācijas sistēmas renovācijas vai rekonstrukcijas būvdarbus.
	(10) Kokus cērt objekta īpašnieks vai valdītājs vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem vai pēc savstarpējas rakstveida vienošanās — zemes īpašnieks (lietotājs). Mēnesi pirms ciršanas uzsākšanas objekta īpašnieks vai valdītājs vai viņa pilnvarota persona nosūta rakstveida informāciju zemes īpašniekam vai valdītājam, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja darbība plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu, — arī Valsts vides dienesta attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijai, ja tāda izveidota, kā arī plānoto darbību, izcērtamos kokus un to apjomu rakstveidā saskaņo ar Valsts meža dienestu. Avārijas draudu novēršanai vai tās seku likvidēšanai objekta īpašniekam vai valdītājam ir tiesības pirms minētās informācijas nosūtīšanas nocirst atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai apdraud šā objekta normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam saskaņā ar Meža likumu. Objekta īpašnieks vai valdītājs piecu dienu laikā pēc koku nociršanas informē par to zemes īpašnieku vai valdītāju.	67 68 69	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 61. panta desmitajā daļā vārdus „zemes īpašnieks (lietotājs)” ar vārdiem „zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs”. Juridiskais birojs Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 61. panta desmitajā daļā vārdus „zemes īpašnieks vai valdītājs” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs” (attiecīgajā locījumā). Atbildīgā komisija Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 61.panta desmitajā daļā vārdus „Valsts vides dienesta attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijai, ja tāda izveidota” ar vārdiem „Dabas aizsardzības pārvaldei”.	Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts Redakcionāli precizēts	(10) Kokus cērt objekta īpašnieks vai valdītājs, vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem vai — pēc savstarpējas rakstveida vienošanās — zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Mēnesi pirms ciršanas uzsākšanas objekta īpašnieks vai valdītājs, vai viņa pilnvarota persona nosūta rakstveida informāciju zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja darbība plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu, un Dabas aizsardzības pārvaldei, kā arī rakstveidā saskaņo ar Valsts meža dienestu plānoto darbību, izcērtamos kokus un to apjomu. Avārijas draudu novēršanai vai tās seku likvidēšanai objekta īpašniekam vai valdītājam ir tiesības pirms minētās informācijas nosūtīšanas nocirst atsevišķus kokus un apgriezt tos koku zarus, kuri traucē vai apdraud šā objekta normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam saskaņā ar Meža likumu. Objekta īpašnieks vai valdītājs piecu dienu laikā pēc koku nociršanas informē par to zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
	(11) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina objekta īpašniekam vai valdītājam piekļuvi objektam un tā aizsargjoslai, lai varētu nodrošināt aizsargjoslas uzturēšanu un veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus.”				(11) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina objekta īpašniekam vai valdītājam piekļuvi objektam un tā aizsargjoslai, lai varētu nodrošināt aizsargjoslas uzturēšanu un veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus.”
62.pants. Aizsargjoslu datu bāzes uzturēšana un aizsargjoslu reģistrācija nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (1) Aizsargjoslu datu bāzes uzturēšanu, aizsargjoslu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu reģistrāciju nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nodrošina Valsts zemes dienests. Aizsargjoslu datu bāzes izveides un uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu datu bāzes uzturēšanu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu reģistrēšanu nekustamā īpašuma valsts kadastrā, finansē no valsts budžeta līdzekļiem. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)	33. Izslēgt 62.panta otro daļu.				40. Izslēgt 62.panta otro daļu.
VIII nodaļa. Nobeiguma noteikums (2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 23.07.2003.) 67.pants. Ciemu robežu apstiprināšana Ciemu robežas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā apstiprina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju, pamatojoties uz pašvaldības priekšlikumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma projektā.		70	Deputāts K.Leiškalns Izteikt 67.panta tekstu šādā redakcijā: “Ciemu robežas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā apstiprina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, pamatojoties uz pašvaldības priekšlikumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma projektā. “	Neatbalstīts
Pārejas noteikumi  (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 23.07.2003.) 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta: 1) noteikumi nr.324 "Noteikumi par aizsargjoslām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 20.nr.); 2) noteikumi nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.); 3) noteikumi nr.94 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 10.nr.); 4) noteikumi nr.22 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 22.nr.).
2. Līdz 2004.gada 1.jūlijam Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju, pamatojoties uz pašvaldību iesniegtu priekšlikumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apstiprina ciemu robežas tiem ciemiem, kuru robežas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ir noteiktas līdz šā likuma 67.panta spēkā stāšanās dienai. 3. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.jūlijam nosaka aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā) 4. Līdz 2005.gada 31.decembrim šā likuma 33.panta trešajā daļā paredzēto informāciju atļauts iesniegt, izmantojot koordinātu sistēmas, kas atšķirīgas no Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā) 5. Līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 33.panta trešajā daļā paredzēto informāciju atļauts iesniegt gan digitālā, gan analogā (papīra) veidā, izmantojot Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92 koordinātas un sedzot izdevumus, kas nepieciešami analogās informācijas pārveidošanai digitālā veidā. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)
6. Ja izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumi vai pārstrādes uzņēmumi ir saņēmuši būvatļauju līdz 2005.gada 15.jūlijam, šā likuma 28. un 55.pants par aizsargjoslas noteikšanu ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un tajos noteiktie aprobežojumi piemērojami ar 2010.gada 1.aprīli. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā) 7. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 16.panta trešajā daļā, 17.panta trešajā daļā, 19.panta trešajā daļā, 22.panta trešajā daļā, 30.panta ceturtajā daļā, 32.panta ceturtajā daļā, 32.^1panta trešajā daļā, 32.^2 panta trešajā daļā un 32.^4 panta trešajā daļā minēto metodiku projektus. Līdz šo metodiku spēkā stāšanās dienai piemērojamas šādas metodikas, ciktāl tās nav pretrunā ar šo likumu: 1) Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.415 "Ekspluatācijas aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem noteikšanas metodika"; 2) Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.416 "Ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem noteikšanas metodika";
3) Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumi Nr.198 "Noteikumi par ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku"; 4) Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.413 "Ekspluatācijas aizsargjoslu ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika"; 5) Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.414 "Drošības aizsargjoslu ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika"; 6) Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumi Nr.94 "Aizsargjoslu noteikšanas metodika ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem". (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)
8. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 33.pantā minētos noteikumus. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)
9. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.novembrim izdod šā likuma 23.^1 un 58.^5pantā minētos noteikumus. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā) 10. Vietējo pašvaldību domes (padomes) izvērtē savus teritorijas plānojumus un, ja nepieciešams, ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi šā likuma 1., 7. un 37.pantā, izstrādā un apstiprina nepieciešamos grozījumus teritoriju plānojumos, lai nodrošinātu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas noteikšanu atbilstoši likumā paredzētajam. (2008.gada 6.marta likuma redakcijā) 11. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūnijam izdod virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodiku. Līdz jaunās metodikas spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti Ministru kabineta 1998.gada 4.augusta noteikumi Nr.284 "Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodika", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. (2008.gada 6.marta likuma redakcijā)
	34. Papildināt pārejas noteikumus ar 12., 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā: “12. Grozījumi šā likuma 13.panta otrās daļas 2.punktā stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.				41. Papildināt pārejas noteikumus ar 12., 13., 14., 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā: “12. Grozījumi šā likuma 13.panta otrās daļas 2.punktā stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.
	13. Līdz šā likuma 33.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.maijam piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.510 “Aizsargjoslas saskaņošanas kārtība elektriskajiem tīkliem, siltumtīkliem, ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, ja aizsargjosla aizņem zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.	71	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojektā piedāvāto pārejas noteikumu 13.punktu šādā redakcijā: „13. Līdz šā likuma 33.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.510 “Aizsargjoslas saskaņošanas kārtība elektriskajiem tīkliem, siltumtīkliem, ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, ja aizsargjosla aizņem zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”	Atbalstīts	13. Līdz šā likuma 33.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.510 “Aizsargjoslas saskaņošanas kārtība elektriskajiem tīkliem, siltumtīkliem, ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, ja aizsargjosla aizņem zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
		72	Atbildīgā komisija Papildināt likumu ar pārejas noteikumu 14.punktu šādā redakcijā: “14. Šā likuma 33.panta septītā, astotā, devītā un desmitā daļa stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.”	Atbalstīts	14. Šā likuma 33.panta septītā, astotā, devītā un desmitā daļa stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
		73	Atbildīgā komisija Papildināt likumu ar pārejas noteikumu 15.punktu šādā redakcijā: „15. Šā likuma 35. panta devītā daļā, kā arī grozījumi šā likuma 45. panta ceturtajā daļā un 46. panta otrā daļā (par šo daļu izslēgšanu) stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā. Atbilstoši šā likuma 35. panta devītās daļas pirmā teikuma nosacījumiem apspriežamas tās tiesiskās attiecības, kuras nodibinātas pēc 2009. gada 1. jūlija.”	Atbalstīts	15 . Šā likuma 35. panta devītā daļā, kā arī grozījumi šā likuma 45. panta ceturtajā daļā un 46. panta otrā daļā (par šo daļu izslēgšanu) stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā. Atbilstoši šā likuma 35. panta devītās daļas pirmā teikuma nosacījumiem apspriežamas tās tiesiskās attiecības, kuras nodibinātas pēc 2009. gada 1. jūlija.
	14. Līdz šā likuma 58.^5 pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.martam ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.509 “Noteikumi par uzturēšanās ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.	74 75	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma pārejas noteikumu 14.punktā vārdus „ir spēkā” ar vārdu „piemērojami”. Atbildīgā komisija Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma pārejas noteikumu 14.punktu kā 16.punktu šādā redakcijā: „16. Līdz šā likuma 58.^5 pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.509 “Noteikumi par uzturēšanās ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”	Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 75 Atbalstīts	16. Līdz šā likuma 58.^5 pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.509 “Noteikumi par uzturēšanās ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
	15. Šā likuma 62.pants zaudē spēku 2014.gada 1.janvārī.”				17. Šā likuma 62.pants spēku zaudē 2014.gada 1.janvārī.”