Likums

26.05.2009. 9/7-2-

Saeimas Prezidijam

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” (Nr. 730/Lp9).

Pielikumā: likumprojekta priekšlikumu tabula uz 42 lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš

Valsts pārvades un pašvaldības komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums

(nr.730/Lp9)

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (96)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dzīvojamā māja — ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja, tai piederīgās ēkas (būves), zeme, uz kuras tās atrodas, ja zeme kopā ar dzīvojamo māju veido vienotu nekustamo īpašumu vai ietilpst dzīvojamo māju veidojošo dzīvokļu īpašumu sastāvā, vai ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja, tai piederīgās ēkas (būves) un piesaistītais zemesgabals;

2) dzīvojamai mājai piesaistītais zemesgabals — zeme, uz kuras atrodas citas personas īpašumā esoša dzīvojamā māja un kura, pamatojoties uz vienošanos par zemesgabala uzturēšanu, ir dzīvojamās mājas īpašnieka lietošanā;

3) dzīvojamās mājas īpašnieks — dzīvojamās mājas īpašnieks (īpašnieki) vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs, dzīvokļa īpašuma īpašnieks (turpmāk - dzīvokļa īpašnieks);

4) dzīvojamās mājas pārvaldītājs — dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks;

5) norīkotais pārvaldnieks — atbilstoši šā likuma prasībām pašvaldības uz laiku iecelts dzīvojamās mājas pārvaldnieks, kas veic noteiktas pārvaldīšanas darbības šajā mājā, līdz tās īpašnieks nodrošina mājas pārvaldīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

6) pārvaldnieks — pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka dotajam uzdevumam uz līguma pamata veic pārvaldīšanas darbības.

Juridiskais birojs

Papildināt 1.pantu 1.punktā pēc vārdiem “ir dzīvojamā māja” ar vārdiem “(arī dzīvokļu īpašumu māja)”.

Juridiskais birojs

Izteikt 1.panta 2.punktu kā 6.punktu šādā redakcijā:

“6) piesaistītais zemesgabals — zeme, uz kuras atrodas citas personas īpašumā esošā ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja un kura ir ēkas īpašnieka lietošanā;”.

Juridiskais birojs

Izteikt 1.panta 3.punktu kā 2.punktu šādā redakcijā:

„2) dzīvojamās mājas īpašnieks —dzīvojamās mājas īpašnieks vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs. Dzīvojamās mājas īpašnieks ir arī dzīvokļa īpašuma īpašnieks (turpmāk - dzīvokļa īpašnieks);”.

Juridiskais birojs

Izteikt 1.panta 6.punktu kā 5.punktu šādā redakcijā:

„5) pārvaldnieks — pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona vai juridiskā persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības.”

Juridiskais birojs

Izteikt 1.pantā lietotos terminus alfabētiskā secībā.

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dzīvojamā māja — ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja (arī dzīvokļu īpašumu māja), tai piederīgās ēkas (būves), zeme, uz kuras tās atrodas, ja zeme kopā ar dzīvojamo māju veido vienotu nekustamo īpašumu vai ietilpst dzīvojamo māju veidojošo dzīvokļu īpašumu sastāvā, vai ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja, tai piederīgās ēkas (būves) un piesaistītais zemesgabals;

2) dzīvojamās mājas īpašnieks — dzīvojamās mājas īpašnieks vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs. Dzīvojamās mājas īpašnieks ir arī dzīvokļa īpašuma īpašnieks (turpmāk - dzīvokļa īpašnieks);

3) dzīvojamās mājas pārvaldītājs — dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks;

4) norīkotais pārvaldnieks — atbilstoši šā likuma prasībām pašvaldības uz laiku iecelts dzīvojamās mājas pārvaldnieks, kas veic noteiktas pārvaldīšanas darbības šajā mājā, līdz tās īpašnieks nodrošina mājas pārvaldīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) pārvaldnieks — pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības;

6) piesaistītais zemesgabals — zeme, uz kuras atrodas citas personas īpašumā esoša ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja, un kura ir ēkas īpašnieka lietošanā.

2.pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Šā likuma mērķis ir:

1) nodrošināt dzīvojamo māju ekspluatāciju un to uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

2) veicināt dzīvojamo māju uzlabošanu visā to ekspluatācijas laikā;

3) nodrošināt ikvienas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesa nepārtrauktību;

4) saglabāt un attīstīt dzīvojamo māju kā vides objektu estētiskās vērtības un līdz ar to arī attiecīgās vides estētiskās vērtības;

5) dzīvojamo māju ekspluatācijas laikā novērst ar sabiedrības un vides drošību saistītus riskus;

6) pilnveidot dzīvojamo māju pārvaldīšanā iesaistītā personāla kvalifikāciju, lai uzlabotu pārvaldīšanas darba organizāciju un efektivitāti.

(2) Likums nosaka dzīvojamo māju pārvaldīšanas principus, dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā iesaistīto personu savstarpējās attiecības, to tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī valsts un pašvaldības kompetenci šajā jomā.

Juridiskais birojs

Papildināt 2.panta pirmās daļas 1.punktu aiz vārdiem „fizisku saglabāšanu” ar vārdiem „visā tās ekspluatācijas laikā”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 2.panta pirmās daļas 6.punktā vārdus “iesaistītā personāla” ar vārdiem “iesaistīto personu”.

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

2.pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Šā likuma mērķis ir:

1) nodrošināt dzīvojamo māju ekspluatāciju un uzturēšanu (fizisku saglabāšanu visā to ekspluatācijas laikā) atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

2) veicināt dzīvojamo māju uzlabošanu visā to ekspluatācijas laikā;

3) nodrošināt ikvienas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesa nepārtrauktību;

4) saglabāt un attīstīt dzīvojamo māju kā vides objektu estētiskās vērtības un līdz ar to arī attiecīgās vides estētiskās vērtības;

5) dzīvojamo māju ekspluatācijas laikā novērst ar sabiedrības un vides drošību saistītus riskus;

6) pilnveidot dzīvojamo māju pārvaldīšanā iesaistīto personu kvalifikāciju, lai uzlabotu pārvaldīšanas darba organizāciju un efektivitāti.

(2) Likums nosaka dzīvojamo māju pārvaldīšanas principus, dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā iesaistīto personu savstarpējās attiecības, tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī valsts un pašvaldības kompetenci šajā jomā.

3.pants. Likuma darbības joma

Likums attiecas uz visu dzīvojamo māju pārvaldīšanu neatkarīgi no tā, kas ir dzīvojamās mājas īpašnieks, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

3.pants. Likuma darbības joma

Likums attiecas uz visu dzīvojamo māju pārvaldīšanu neatkarīgi no tā, kas ir dzīvojamās mājas īpašnieks, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

4.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi ir šādi:

1) pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība nodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā;

2) pēc iespējas optimālu pārvaldīšanas darba metožu izvēle, tajā skaitā optimālu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu veidošana, samērojot tos ar attiecīgās mājas īpašnieka maksātspēju;

3) sniegto pakalpojumu saturs un kvalitāte nodrošina pārvaldāmās dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā;

4) indivīda drošības vai veselības aizskāruma nepieļaujamība pārvaldīšanas procesā;

5) apkārtējās vides kvalitātes saglabāšanas un uzlabošanas nodrošināšana pārvaldīšanas procesā.

Juridiskais birojs

Aizstāt 4.panta 2.punktā vārdus “attiecīgās mājas” ar vārdiem “dzīvojamās mājas”.

Atbalstīts

4.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi ir šādi:

1) pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība nodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā;

2) pēc iespējas optimālu pārvaldīšanas darba metožu izvēle, tajā skaitā optimālu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu veidošana, samērojot tos ar dzīvojamās mājas īpašnieka maksātspēju;

3) sniegto pakalpojumu saturs un kvalitāte nodrošina pārvaldāmās dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā;

4) indivīda drošības vai veselības aizskāruma nepieļaujamība pārvaldīšanas procesā;

5) apkārtējās vides kvalitātes saglabāšanas un uzlabošanas nodrošināšana pārvaldīšanas procesā.

10.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (t.sk. ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana un darījumu slēgšana), ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.”;

attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana

(1) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.

(2) Ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti lēmumi dzīvokļu īpašumu mājā tiek pieņemti likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.10

Atbalstīts

5.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana

(2) Ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti lēmumi dzīvokļu īpašumu mājā tiek pieņemti likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā.

5.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības

(1) Dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver:

1) obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības;

2) citas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai veiktas pārvaldīšanas darbības.

(2) Obligāti veicamās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības ir šādas:

1) dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk — uzturēšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām:

a) dzīvojamās mājas sanitārā apkope,

b) apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī sadzīves atkritumu izvešana,

c) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts,

d) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana;

2) pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība:

a) pārvaldīšanas darba plāna un budžeta projekta sagatavošana attiecīgajam gadam,

b) finanšu uzskaites organizēšana,

c) dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna sagatavošana;

3) dzīvojamās mājas lietas (turpmāk — mājas lieta) vešana.

(3) Citas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai veiktas pārvaldīšanas darbības ir saistītas ar šādas mājas uzlabošanu un attīstīšanu un šim nolūkam nepieciešamo pasākumu ilgtermiņa plāna sagatavošanu.

(4) Viendzīvokļa mājas īpašniekam nav saistoši šā panta otrās daļas 2.punkta un 9.panta otrās daļas noteikumi.

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus par atsevišķām obligāti veicamām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām, kā arī par kārtību, kādā tiek plānotas darbības, kas saistītas ar dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

Juridiskais birojs

Izteikt 5.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) citas pārvaldīšanas darbības”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 5.panta otrās daļas ievaddaļā vārdus „dzīvojamās mājas”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt līdzšinējā 5.panta otrās daļas 1.punktu ar „e” apakšpunktu šādā redakcijā:

„e) dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana;”

Juridiskais birojs

Izteikt 5.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, t.sk.:

a) pārvaldīšanas darba plāna, t.sk., uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna sagatavošana;

b) budžeta projekta sagatavošana attiecīgajam gadam;

c) finanšu uzskaites organizēšana.”

Juridiskais birojs

Papildināt 5.panta otro daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku;

5) informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām.”

Juridiskais birojs

Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Citas pārvaldīšanas darbības ir darbības, kas saistītas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai un maksātspējai, t.sk. darbības, kas saistītas ar dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu un šim nolūkam nepieciešamo pasākumu ilgtermiņa plāna sagatavošanu.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējā 5.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Viendzīvokļa mājas īpašniekam nav saistoši šā panta otrās daļas 2.punkta noteikumi.”

Juridiskais birojs

Izteikt 5.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ministru kabinets nosaka prasības, kādas ievērojamas, veicot obligātās pārvaldīšanas darbības, kā arī prasības, kādas ievērojamas, plānojot un organizējot darbības, kas saistītas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējā 5.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ministru kabinets izdod noteikumus par šā panta otrās daļas 1.punkta „a”, „c” un „e” apakšpunktā minētajām obligāti veicamām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām, kā arī par kārtību, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības.”

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 19

Atbalstīts

6.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības

(1) Dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver:

1) obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības;

2) citas pārvaldīšanas darbības.

(2) Obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir šādas:

1) dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk — uzturēšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām:

a) dzīvojamās mājas sanitārā apkope,

b) apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī sadzīves atkritumu izvešana,

c) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts,

d) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana,

e) dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana;

2) pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā:

a) pārvaldīšanas darba plāna, t.sk., uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna sagatavošana,

b) attiecīgā gada budžeta projekta sagatavošana,

c) finanšu uzskaites organizēšana;

3) dzīvojamās mājas lietas (turpmāk — mājas lieta) vešana;

4) līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku;

5) informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām.

(3) Citas pārvaldīšanas darbības ir darbības, kas saistītas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai un maksātspējai. Pie tām pieder ar dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu un šim nolūkam nepieciešamo pasākumu ilgtermiņa plāna sagatavošanu saistītās darbības.

(4) Viendzīvokļa mājas īpašniekam nav saistoši šā panta otrās daļas 2.punkta noteikumi.

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus par šā panta otrās daļas 1.punkta „a”, „c” un „e” apakšpunktā minētajām obligāti veicamām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām, kā arī par kārtību, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības.

6.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi (turpmāk — pārvaldīšanas izdevumi) ir, pamatojoties uz dzīvojamās mājas īpašnieka lēmumu, noteikti maksājumi:

1) šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajām obligāti veicamajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām nepieciešamie izdevumi (turpmāk – obligātie izdevumi);

2) citi izdevumi, tajā skaitā izdevumi dzīvojamās mājas uzlabošanai un attīstīšanai;

3) atlīdzība par pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta pārvaldīšanas līgumā.

20.

21.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt līdzšinējā 6.panta 1.punktā skaitli un vārdu „5.panta” ar skaitli un vārdu „6.panta”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējā 6.panta 2.punktu šādā redakcijā:

„2) šā likuma 6.panta trešajā daļā minētajām pārvaldīšanas darbībām paredzētie izdevumi (turpmāk – citi ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti izdevumi);”

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

7.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi (turpmāk — pārvaldīšanas izdevumi) ir, pamatojoties uz dzīvojamās mājas īpašnieka lēmumu, noteikti maksājumi:

1) šā likuma 6.panta otrajā daļā minētajām obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamie izdevumi (turpmāk – obligātie izdevumi);

2) šā likuma 6.panta trešajā daļā minētajām pārvaldīšanas darbībām paredzētie izdevumi (turpmāk – citi ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti izdevumi);

3) atlīdzība par pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

7.pants. Mājas lieta

(1) Mājas lieta iekārtojama par ikvienu dzīvojamo māju.

(2) Mājas lietā ietveramā informācija apkopojama šādās sadaļās:

1) dzīvojamās mājas pamatdokumenti — nekustamā īpašuma tiesības apliecinošs dokuments, dzīvojamās mājas (dzīvokļa īpašuma) kadastrālās uzmērīšanas lieta, dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala robežu plāns un lietošanā nodotās zemes nomas līgums;

2) dzīvojamās mājas īpašnieka (īpašnieku), valsts dzīvojamās mājas valdītāju, dzīvokļu īpašnieku saraksts;

3) mājas tehniskā dokumentācija — mājas tehniskā pase (plāni, shēmas), projektu dokumentācija, energopase un energoplāns, mājas tehniskā apsekojuma atzinumi u.c.;

4) ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītie dokumenti — dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums, dzīvokļu īpašnieku izveidoto biedrību, nodibinājumu vai sabiedrību statūti vai savstarpēji noslēgtais dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgums, dzīvojamās mājas īpašnieka (īpašnieku) pieņemtie lēmumi, dzīvokļu īpašnieku kopsapulču pieņemtie lēmumi, uz pārvaldīšanas darbībām attiecināmie līgumi, pārvaldīšanas darba plāni, budžeta pārskati u.c.

(3) Mājas lieta glabājas pie dzīvojamās mājas īpašnieka, bet, ja mājai ir vairāki īpašnieki, — pie pārvaldnieka, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikta cita kārtība.

(4) Mājas lietas vešanas un aktualizācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

Juridiskais birojs

Izslēgt 7.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “dzīvojamai mājai”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 7.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “lietošanā nodotās zemes nomas līgums” ar vārdiem “līgums par piesaistītā zemesgabala lietošanu”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt līdzšinējā 7.panta otrās daļas 2.punktā vārdu „valdītāju” ar vārdu „valdītājs”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 7.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “mājas tehniskā dokumentācija — mājas tehniskā pase” ar vārdiem “tehniskā dokumentācija — dzīvojamās mājas tehniskā pase”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 7.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “izveidoto biedrību, nodibinājumu vai sabiedrību statūti vai savstarpēji noslēgtais dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgums” ar vārdiem “izveidoto biedrību, kapitālsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību statūti”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt līdzšinējā 7.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “izveidoto biedrību, nodibinājumu vai sabiedrību statūti” ar vārdiem “izveidoto biedrību, kapitālsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību statūti” un papildināt pēc vārdiem „īpašnieka (īpašnieku) pieņemtie lēmumi” ar vārdiem „tajā skaitā”.

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.27

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

8.pants. Mājas lieta

(1) Mājas lieta iekārtojama par ikvienu dzīvojamo māju.

(2) Mājas lietā ietveramā informācija apkopojama šādās sadaļās:

1) dzīvojamās mājas pamatdokumenti — nekustamā īpašuma tiesības apliecinošs dokuments, dzīvojamās mājas (dzīvokļa īpašuma) kadastrālās uzmērīšanas lieta, piesaistītā zemesgabala robežu plāns un līgums par piesaistītā zemesgabala lietošanu;

2) dzīvojamās mājas īpašnieks (īpašnieki), valsts dzīvojamās mājas valdītājs, dzīvokļu īpašnieki (saraksts);

3) tehniskā dokumentācija — dzīvojamās mājas tehniskā pase (plāni, shēmas), projektu dokumentācija, energopase un energoplāns, mājas tehniskā apsekojuma atzinumi u.c.;

4) ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītie dokumenti — dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums, dzīvokļu īpašnieku izveidoto biedrību, kapitālsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību statūti vai savstarpēji noslēgtais dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgums dzīvojamās mājas īpašnieka (īpašnieku) pieņemtie lēmumi, tajā skaitā dzīvokļu īpašnieku kopsapulču pieņemtie lēmumi, uz pārvaldīšanas darbībām attiecināmie līgumi, pārvaldīšanas darba plāni, budžeta pārskati u.c.

(3) Mājas lieta glabājas pie dzīvojamās mājas īpašnieka, bet, ja mājai ir vairāki īpašnieki, — pie pārvaldnieka, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi.

(4) Mājas lietas vešanas un aktualizācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītā informācija

(1) Valsts un pašvaldības iestādēm sniedzama to funkciju izpildei nepieciešamā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītā informācija, izņemot informāciju, kas pieejama integrētajā valsts informācijas sistēmā. Informāciju sniedz dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks, ja pārvaldīšanas līgumā tas ir noteikts.

(2) Dzīvojamās mājas īpašniekam un pārvaldniekam savas kompetences ietvaros ir tiesības iegūt no valsts un pašvaldību iestādēm dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo informāciju.

28.

Juridiskais birojs

Izteikt 8.pantu kā 29.pantu un panta pirmajā daļā aizstāt vārdus “vai pārvaldnieks, ja pārvaldīšanas līgumā tas ir noteikts” ar vārdiem “vai pārvaldnieks vai norīkotais pārvaldnieks savas kompetences ietvaros”.

Atbalstīts

9.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pienākums

(1) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.

(2) Dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir arī pieņemt lēmumus ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītos jautājumos, nodrošināt tiem atbilstošu finansējumu, kā arī slēgt darījumus, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

29.

Juridiskais birojs

Izslēgt 9.pantu;

attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīts

10.pants. Dzīvojamās mājas īpašnieka atbildība

Par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, tajā skaitā par šā likuma 5.panta otrās daļas noteikumu nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi, dzīvojamās mājas īpašnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā.

30.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt līdzšinējā 10.pantā skaitli un vārdu „5.panta” ar skaitli un vārdu „6.panta”.

Atbalstīts

9.pants. Dzīvojamās mājas īpašnieka atbildība

Par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, tajā skaitā par šā likuma 6.panta otrās daļas noteikumu nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi, dzīvojamās mājas īpašnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā.

11.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevuma nodošana pārvaldniekam

(1) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķu šā likuma 5.pantā noteikto pārvaldīšanas darbību dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot veikt dzīvojamās mājas pārvaldniekam (turpmāk - pārvaldīšanas uzdevums).

(2) Dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, noslēdzot ar viņu rakstveida dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk — pārvaldīšanas līgums).

(3) Par pārvaldīšanas līgumā paredzētā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi pārvaldnieks var saņemt atlīdzību (turpmāk — atlīdzība par pārvaldīšanu).

(4) Uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu.

31.

32.

33.

34.

35.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējā 11.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevuma uzdošana pārvaldniekam”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt līdzšinējā 11.panta pirmajā daļā skaitli un vārdu „5.panta” ar skaitli un vārdu „6.panta”.

Juridiskais birojs

Papildināt 11.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu, kas pieņemts, ievērojot likumā “Par dzīvokļa īpašumu” noteikto kārtību.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt līdzšinējā 11.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu, kas pieņemts likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā.”

Juridiskais birojs

Izteikt 11.panta trešo daļu kā ceturto daļu, bet ceturto daļu kā trešo daļu.

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 34

Atbalstīts

10.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevuma uzdošana pārvaldniekam

(1) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķu šā likuma 6.pantā noteikto pārvaldīšanas darbību dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot veikt pārvaldniekam (turpmāk - pārvaldīšanas uzdevums).

(2) Dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, noslēdzot ar viņu rakstveidā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk — pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu, kas pieņemts likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā.

(3) Uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu.

(4) Par pārvaldīšanas līgumā paredzētā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi pārvaldnieks var saņemt atlīdzību (turpmāk — atlīdzība par pārvaldīšanu).

12.pants. Pārvaldīšanas līguma subjekti

(1) Pārvaldīšanas līgumu noslēdz dzīvojamās mājas īpašnieks un pārvaldnieks.

(2) Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu noslēdz, groza vai izbeidz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu, kas pieņemts, ievērojot likumā “Par dzīvokļa īpašumu” noteikto kārtību.

36.

Juridiskais birojs

Izslēgt 12.pantu;

attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīts

13.pants. Pārvaldīšanas līguma nosacījumi

(1) Pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par pilnvarojuma līgumu.

(2) Pārvaldīšanas līgumā norādāmi šādi nosacījumi:

1) līdzēji;

2) tās dzīvojamās mājas adrese, kurā veicams pārvaldīšanas uzdevums;

3) pārvaldniekam uzdoto obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību uzskaitījums, atbilstoši šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajam;

4) pārvaldniekam uzdotās citas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai veicamās pārvaldīšanas darbības, atbilstoši šā likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajam;

5) termiņi un kārtība, kādā sniedzams pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi, tajā skaitā pārskats par pārvaldnieka rīcībā nodoto finanšu līdzekļu izlietošanu;

6) kārtība, kādā pārvaldnieks sniedz informāciju dzīvojamās mājas īpašniekam;

7) jautājumi, kuros dzīvojamās mājas īpašnieks pilnvarojis pārvaldnieku pieņemt lēmumus viņa vietā kā arī slēgt līgumus viņa vietā;

8) ar pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saistīto pārvaldīšanas izdevumu apmērs, to noteikšanas un maksāšanas kārtība, atsevišķi norādot:

a) attiecīgu obligāto izdevumu apmēru, to noteikšanas un maksāšanas kārtību;

b) citu izdevumu, tajā skaitā izdevumu dzīvojamās mājas uzlabošanai un attīstīšanai apmēru, to noteikšanas un maksāšanas kārtību;

c) atlīdzības par pārvaldīšanu, ja līdzēji par tādu vienojas, apmēru tās noteikšanas un maksāšanas kārtību;

9) ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītās informācijas sniegšanas valsts un pašvaldības iestādēm noteikumi;

10) pārpilnvarojuma apjoms, ja līdzēji vienojas par pārvaldīšanas uzdevuma tālākdošanu;

11) no pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšanas kārtība līguma noslēgšanas, grozīšanas vai izbeigšanas gadījumā;

12) pārvaldīšanas līguma termiņš;

13) pārvaldnieka atbildības apjoms un tās iestāšanās brīdis.

(3) Pārvaldīšanas parauglīguma noteikumus izstrādā Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

Juridiskais birojs

Papildināt 13.panta otrās daļas ievaddaļu aiz vārda “norādāmi” ar vārdu “vismaz”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt līdzšinējā 13.panta otrās daļas 3.un 4.punktā skaitli un vārdu „5.panta” ar skaitli un vārdu „6.panta”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 13.panta otrās daļas 7.punktā vārdus “kā arī” un papildināt punktu ar vārdiem “kā arī veikt maksājumus un saņemt maksājumus, pārstāvēt dzīvojamās mājas īpašnieku tiesā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt līdzšinējā 13.panta otrās daļas 8.punkta „b” apakšpunktā vārdus „citu izdevumu, tajā skaitā izdevumu dzīvojamās mājas uzlabošanai un attīstīšanai” ar vārdiem „citu ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, tajā skaitā dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu saistīto izdevumu”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt līdzšinējā 13.panta otro daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

„11) pārvaldīšanas līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtība;”;

attiecīgi precizēt turpmāko punktu numerāciju.

Juridiskais birojs

Aizstāt 13.panta trešajā daļā vārdus “Pārvaldīšanas parauglīguma noteikumus” ar vārdiem “Tipveida pārvaldīšanas līgumu”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt līdzšinējā 13.panta trešajā daļā vārdus „Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” ar vārdiem „Ekonomikas ministrija”.

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

11.pants. Pārvaldīšanas līguma nosacījumi

(1) Pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par pilnvarojuma līgumu.

(2) Pārvaldīšanas līgumā norādāmas vismaz šādas ziņas un nosacījumi:

1) līdzēji;

2) tās dzīvojamās mājas adrese, kurā veicams pārvaldīšanas uzdevums;

3) pārvaldniekam uzdotās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, atbilstoši šā likuma 6.panta otrajā daļā noteiktajam;

4) pārvaldniekam uzdotās citas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai veicamās pārvaldīšanas darbības atbilstoši šā likuma 6.panta trešajā daļā noteiktajam;

5) termiņi un kārtība, kādā sniedzams pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi, tajā skaitā pārskats par pārvaldnieka rīcībā nodoto finanšu līdzekļu izlietošanu;

6) kārtība, kādā pārvaldnieks sniedz informāciju dzīvojamās mājas īpašniekam;

7) jautājumi, kuros dzīvojamās mājas īpašnieks pilnvarojis pārvaldnieku pieņemt lēmumus viņa vietā, slēgt līgumus viņa vietā, kā arī veikt maksājumus un saņemt maksājumus, pārstāvēt dzīvojamās mājas īpašnieku tiesā;

8) ar pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saistīto pārvaldīšanas izdevumu apmērs, to noteikšanas un maksāšanas kārtība, atsevišķi norādot:

a) attiecīgu obligāto izdevumu apmēru, to noteikšanas un maksāšanas kārtību,

b) citu ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, tajā skaitā dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu saistīto izdevumu apmēru, to noteikšanas un maksāšanas kārtību,

c) atlīdzību par pārvaldīšanu, ja līdzēji par tādu vienojas, kā arī, tās noteikšanas un maksāšanas kārtību;

9) noteikumi, kas reglamentē ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītās informācijas sniegšanu valsts un pašvaldības iestādēm;

10) pārpilnvarojuma apjoms, ja līdzēji vienojas par pārvaldīšanas uzdevuma tālākdošanu;

11) pārvaldīšanas līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtība;

12) no pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšanas kārtība līguma noslēgšanas, grozīšanas vai izbeigšanas gadījumā;

13) pārvaldīšanas līguma termiņš;

14) pārvaldnieka atbildības apjoms un iestāšanās brīdis.

(3) Tipveida pārvaldīšanas līgumu izstrādā Ekonomikas ministrija.

14. pants. Nodošanas—pieņemšanas akts

(1) No pārvaldīšanas līguma izrieto šās lietas un saistības nododamas, līdzējiem par to sastādot nodošanas—pieņemšanas aktu. Šis akts ir pārvaldīšanas līguma sastāvdaļa.

(2) Nododot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo lietvedību, tajā skaitā:

1) mājas lietu vai atsevišķus tās dokumentus;

2) dzīvojamās mājas īpašnieka lēmumus jautājumos, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu;

3) citas lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

(3) Izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir pienākums mēneša laikā, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi, ar nodošanas—pieņemšanas aktu nodot dzīvojamās mājas īpašniekam:

1) saskaņā ar šā panta otro daļu viņam nodoto lietvedību;

2) ieņēmumu un izdevumu pārskatu uz nodošanas—pieņemšanas akta parakstīšanas dienu;

3) neizlietotos uzkrājumus uz nodošanas—pieņemšanas akta parakstīšanas dienu;

4) pārvaldīšanas laikā par dzīvojamās mājas īpašnieka līdzekļiem iegādāto mantu un pārvaldniekam valdījumā vai lietošanā nodoto mantu;

5) uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās dzīvojamās mājas īpašnieka saistības;

6) citas lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

44.

45.

46.

47.

48.

49.

50.

51.

Juridiskais birojs

Izteikt 14.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“14.pants. No pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšana”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt līdzšinējā 14.panta pirmo daļu pēc vārda „līguma” ar vārdu „neatņemama”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt līdzšinējā 14.panta otrajā daļā vārdu „Nododot” ar vārdu „Uzdodot”.

Juridiskais birojs

Papildināt 14.panta otro daļu pēc vārdiem „īpašnieka pienākums ir” ar vārdiem „mēneša laikā, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 14.panta trešās daļas 2. punktā vārdus ”akta parakstīšanas dienu” ar vārdiem „aktā norādīto dienu”.

Juridiskais birojs

Papildināt 14.panta trešās daļas 3.punktu pēc vārdiem “neizlietotos uzkrājumus” ar vārdiem “(mantu, finanšu līdzekļus, t.sk. naudu, u.c.)”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt līdzšinējā 14.panta trešās daļas 4.punktā vārdu „iegādāto” ar vārdu „iegūto”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt līdzšinējā 14.panta trešās daļas 6.punktu pēc vārda „citas” ar vārdiem „saistības un”.

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

12.pants. No pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšana

(1) No pārvaldīšanas līguma izrietošās saistības un lietas nododamas, atbilstoši nodošanas—pieņemšanas aktam. Šis akts ir pārvaldīšanas līguma neatņemama sastāvdaļa.

(2) Uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir mēneša laikā, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi, nodrošināt pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo lietvedību, tajā skaitā:

1) mājas lietu vai atsevišķus tās dokumentus;

2) dzīvojamās mājas īpašnieka lēmumus jautājumos, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu;

3) citas lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

(3) Izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, pārvaldniekam ir pienākums mēneša laikā, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi, ar nodošanas—pieņemšanas aktu nodot dzīvojamās mājas īpašniekam:

1) saskaņā ar šā panta otro daļu viņam nodoto lietvedību;

2) ieņēmumu un izdevumu pārskatu uz nodošanas—pieņemšanas aktā norādīto dienu;

3) neizlietotos uzkrājumus (mantu, finanšu līdzekļus, tajā skaitā naudu, u.c.) uz nodošanas—pieņemšanas akta parakstīšanas dienu;

4) pārvaldīšanas laikā par dzīvojamās mājas īpašnieka līdzekļiem iegūto mantu un pārvaldniekam valdījumā vai lietošanā nodoto mantu;

5) uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās dzīvojamās mājas īpašnieka saistības;

6) citas saistības un lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

15.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldītāja profesionālā kvalifikācija

(1) Pārvaldnieks ir tiesīgs veikt pārvaldīšanas uzdevumu daudzdzīvokļu mājā, ja ir ieguvis dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu, izņemot šajā panta noteiktos gadījumus. Ja pārvaldnieks ir juridiskā persona, dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams tam juridiskās personas darbiniekam, kurš veic pārvaldīšanas līgumā uzdotās pārvaldīšanas darbības (uzdevumu) attiecīgajā mājā.

(2) Ja daudzdzīvokļu mājas kopējā platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams:

1) īpašniekam, kurš pats pārvalda sev piederošu māju;

2) īpašniekam, kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi mājas īpašnieki uz Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata;

3) īpašnieku veidotas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrības darbiniekam vai biedrības biedram, kurš veic attiecīgo pārvaldīšanas darbību un pats ir dzīvojamās mājas īpašnieks.

(3) Ja šā panta otrās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos gadījumos dzīvojamās mājas īpašnieks ir juridiskā persona, šādas mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments vajadzīgs tam juridiskās personas darbiniekam, kurš veic pārvaldīšanas darbības.

(4) Profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments nav nepieciešams viendzīvokļa mājas pārvaldītājam, kā arī gadījumos, ja daudzdzīvokļu mājas kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem un to pārvalda:

1) pats dzīvojamās mājas īpašnieks;

2) īpašnieks, kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi dzīvojamās mājas īpašnieki uz Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata;

3) īpašnieku veidota dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrība.

52.

53.

54.

55.

56.

57.

58.

59.

60.

Juridiskais birojs

Aizstāt 15.panta pirmajā daļā vārdus “pārvaldīšanas darbības (uzdevumu)” ar vārdiem “pārvaldīšanas uzdevumu”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt līdzšinējā 15.panta otrās daļas 1.punktu pēc vārda „piederošu” ar vārdu „dzīvojamo”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt līdzšinējā 15.panta otrās daļas 2.punktu pēc vārda „citi” ar vārdu „dzīvojamās”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 15.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “pārvaldīšanas sabiedrības darbiniekam vai biedrības biedram” ar vārdiem “pārvaldīšanas sabiedrības vai biedrības darbiniekam, kā arī pārvaldīšanas sabiedrības vai biedrības biedram”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt līdzšinējā 15.panta trešajā daļā vārdus un skaitļus „otrās daļas 1., 2. un 3.punktā” ar vārdiem „otrajā daļā”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 15.panta trešajā daļā vārdus “veic pārvaldīšanas darbības” ar vārdiem “veic pārvaldīšanas uzdevumu”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt līdzšinējā 15.panta ceturtās daļas 2.punktā vārdu „īpašnieks” ar vārdiem „dzīvojamās mājas īpašnieks”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt līdzšinējā 15.panta ceturtās daļas 3.punktā vārdu „īpašnieku” ar vārdiem „dzīvojamās mājas īpašnieku”.

Juridiskais birojs

Papildināt 15.panta ceturtās daļas 3.punktu ar vārdiem “vai biedrība”.

Atbalstīts

13.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldītāja profesionālā kvalifikācija

(1) Pārvaldnieks ir tiesīgs veikt pārvaldīšanas uzdevumu daudzdzīvokļu mājā, ja ir ieguvis dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu, izņemot šajā pantā noteiktos gadījumus. Ja pārvaldnieks ir juridiskā persona, dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams tam juridiskās personas darbiniekam, kurš veic pārvaldīšanas līgumā uzdoto pārvaldīšanas uzdevumu attiecīgajā mājā.

(2) Ja daudzdzīvokļu mājas kopējā platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, dzīvojamās mājas p ārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams:

1) īpašniekam, kurš pats pārvalda sev piederošu dzīvojamo māju;

2) īpašniekam, kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi dzīvojamās mājas īpašnieki uz Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata;

3) īpašnieku veidotas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrības vai biedrības darbiniekam, kā arī pārvaldīšanas sabiedrības vai biedrības biedram, kurš veic attiecīgo pārvaldīšanas darbību un pats ir dzīvojamās mājas īpašnieks.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos dzīvojamās mājas īpašnieks ir juridiskā persona, šādas mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments vajadzīgs tam juridiskās personas darbiniekam, kurš veic pārvaldīšanas uzdevumu.

(4) Profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments nav nepieciešams viendzīvokļa mājas pārvaldītājam, kā arī gadījumos, kad daudzdzīvokļu mājas kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem un to pārvalda:

1) pats dzīvojamās mājas īpašnieks;

2) dzīvojamās mājas īpašnieks, kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi dzīvojamās mājas īpašnieki uz Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata;

3) dzīvojamās mājas īpašnieku veidota dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrība.

16.pants. Pārvaldnieka kompetence

(1) Pārvaldniekam uzdotā pārvaldīšanas uzdevuma apjomu, tā izpildes noteikumus un kārtību nosaka pārvaldīšanas līgums. Veicot pārvaldīšanas uzdevumu, pārvaldnieka pienākums ir ievērot dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošo un citu normatīvo aktu prasības, kā arī šā likuma 4.pantā noteiktos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principus.

(2) Pārvaldnieka pienākums ir sniegt dzīvojamās mājas īpašniekam aktuālu, nepārprotamu un pilnīgu informāciju par dzīvojamās mājas īpašniekam saistošiem normatīvajiem aktiem un no tiem izrietošajām saistībām, par pārvaldnieka uzņemtajām saistībām, kas izriet no pārvaldīšanas uzdevuma, kā arī pēc dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma par jautājumiem, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu.

(3) Pārvaldnieka pienākums ir rakstveidā brīdināt dzīvojamās mājas īpašnieku par nepieciešamajiem steidzami veicamajiem pasākumiem dzīvojamās mājas pasargāšanai no bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma, kā arī aprēķināt šo darbu paredzamās izmaksas.

(4) Dzīvokļu īpašumu mājās pārvaldniekam ir tiesības dzīvokļu īpašnieku vārdā slēgt līgumus šā likuma 5.panta otrās daļas “b” apakšpunktā minēto pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī vērsties tiesā pret atsevišķo dzīvokļu īpašniekiem par minēto pakalpojumu maksas parādu piedziņu.

(5) Dzīvokļu īpašumu mājās pārvaldniekam ir tiesības vērsties tiesā pret atsevišķo dzīvokļu īpašniekiem par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu atbilstošās daļas maksājumu parādu piedziņu.

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētās tiesības pārvaldnieks var realizēt, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikta cita kārtība dzīvokļu īpašnieku maksājumu parādu piedziņai, kā arī tad, ja pirms tam vismaz mēnesi iepriekš parādnieks ir brīdināts par maksājuma parādu.

(7) Dzīvokļu īpašumu mājās pārvaldnieka pienākums ir informēt dzīvokļu īpašniekus par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka rīcību ar savu dzīvokļa īpašumu, kas skar vai var skart citu dzīvokļu īpašnieku intereses.

(8) Pārvaldnieks ir tiesīgs saņemt viņam nodotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo finansiālo nodrošinājumu.

(9) Dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot:

1) savas darbības rezultātā radušos zaudējumu segšanai;

2) dzīvojamās mājas īpašnieka neizpildītu saistību izpildei (parādu segšanai u.tml.).

(10) Dzīvojamo māju atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, vest prāvas, izdarīt pārjaunojumus, kā arī veikt un saņemt maksājumus pārvaldnieks drīkst tikai tad, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.

61.

62.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt līdzšinējā 16.panta ceturto, piekto un sesto daļu;

attiecīgi precizēt turpmāko daļu numerāciju.

Juridiskais birojs

Izteikt 16.panta septīto daļu kā ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pārvaldnieka pienākums ir informēt dzīvokļu īpašniekus par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību, kas saistīta ar viņa dzīvokļa īpašumu un ietekmē vai var ietekmēt citu dzīvokļu īpašnieku intereses.”;

attiecīgi precizēt turpmāko daļu numerāciju:

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

14.pants. Pārvaldnieka kompetence

(2) Pārvaldnieka pienākums ir sniegt dzīvojamās mājas īpašniekam aktuālu, nepārprotamu un pilnīgu informāciju par dzīvojamās mājas īpašniekam saistošiem normatīvajiem aktiem un no tiem izrietošajām saistībām, par pārvaldnieka saistībām, kas izriet no pārvaldīšanas uzdevuma, kā arī - pēc dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma - par jautājumiem, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu.

& nbsp;

(4) Pārvaldnieka pienākums ir informēt dzīvokļu īpašniekus par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību, kas saistīta ar viņa dzīvokļa īpašumu un ietekmē vai var ietekmēt citu dzīvokļu īpašnieku intereses.

(5) Pārvaldnieks ir tiesīgs saņemt viņam dotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo finansiālo nodrošinājumu.

(6) Dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot:

1) savas darbības rezultātā radušos zaudējumu segšanai;

2) dzīvojamās mājas īpašnieka neizpildītu saistību izpildei (parādu segšanai u.tml.).

(7) Dzīvojamo māju atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, vest prāvas, izdarīt pārjaunojumus, kā arī veikt un saņemt maksājumus pārvaldnieks drīkst tikai tad, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.

17.pants. Pārvaldīšanas darba plāns un pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi

(1) Ar šajā likumā noteikto pārvaldīšanas darba plānu pārvaldnieks iepazīstina dzīvojamās mājas īpašnieku rakstveidā ne retāk kā reizi gadā.

(2) Pārvaldnieka pienākums ir vismaz reizi gadā pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībā rakstveidā sniegt pārskatu dzīvojamās mājas īpašniekam par šajā likumā noteiktajiem pārvaldnieka veiktajiem pārvaldīšanas uzdevumiem, tajā skaitā pārskatu par pārvaldniekam nodoto finanšu līdzekļu un mantas izlietošanu.

15.pants. Pārvaldīšanas darba plāns un pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi

(1) Ar šajā likumā noteikto pārvaldīšanas darba plānu pārvaldnieks iepazīstina dzīvojamās mājas īpašnieku rakstveidā ne retāk kā reizi gadā.

18.pants. Pārvaldnieka atbildība

(1) Pārvaldnieks ir atbildīgs dzīvojamās mājas īpašniekam par viņam nodotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saskaņā ar šā likuma, Civillikuma un noslēgtā pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

(2) Par likumā noteikto prasību neievērošanu, veicot pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas pārvaldnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā dzīvojamās mājas pārvaldnieka atbildība iestājas ar pārvaldīšanas līgumā noteikto brīdi.

63.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt līdzšinējā 18.panta pirmajā daļā vārdu „nodotā” ar vārdu „dotā”.

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

16.pants. Pārvaldnieka atbildība

(1) Pārvaldnieks ir atbildīgs dzīvojamās mājas īpašniekam par viņam dotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saskaņā ar šā likuma, Civillikuma un noslēgtā pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

(2) Par likuma prasību neievērošanu, veicot pārvaldīšanas uzdevumu, pārvaldnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā dzīvojamās mājas pārvaldnieka atbildība iestājas ar pārvaldīšanas līgumā noteikto brīdi.

19.pants. Pārvaldīšanas uzdevuma tālākdošana

Pārvaldīšanas uzdevuma tālākdošana citai personai pieļaujama tad, ja to paredz pārvaldīšanas līgums.

17.pants. Pārvaldīšanas uzdevuma tālākdošana

Pārvaldīšanas uzdevuma tālākdošana citai personai pieļaujama tad, ja to paredz pārvaldīšanas līgums.

20.pants. Pārvaldnieku reģistrs

(1) Pārvaldnieku reģistru ved un aktualizē tam pilnvarota Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras amatpersona (turpmāk — reģistra amatpersona).

(2) Ikviena persona, kura atbilst šajā likumā noteiktajām pārvaldnieka prasībām un noslēgusi pārvaldīšanas līgumu ar dzīvojamās mājas īpašnieku, kā arī dzīvokļu īpašnieku veidota sabiedrība vai biedrība, kura uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata pati pārvalda dzīvojamo māju, mēneša laikā no līguma noslēgšanas reģistrējas pārvaldnieku reģistrā (turpmāk arī — reģistrs), iesniedzot reģistra amatpersonai likumā noteiktos dokumentus.

(3) Fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga reģistrēties pārvaldnieku reģistrā arī tad, ja vēlas piedāvāt pārvaldnieka pakalpojumus, atbilst šajā likumā noteiktajām pārvaldnieka prasībām, taču nav saņēmusi pārvaldīšanas uzdevumu un nav noslēgusi pārvaldīšanas līgumu.

(4) Pārvaldnieku reģistrā nav jāreģistrējas viendzīvokļa mājas pārvaldītājam, kā arī daudzdzīvokļu mājas īpašniekam, kas atbilstoši šā likuma noteikumiem pats pārvalda savā īpašumā esošu dzīvojamo māju, kuras kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem.

(5) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar reģistra ierakstiem un reģistram iesniegtajiem dokumentiem.

(6) Reģistra vešanas un aktualizācijas kārtību, arī reģistram iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas termiņus nosaka Ministru kabinets.

64.

65.

66.

67.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt līdzšinējā 20.panta pirmo daļu;

attiecīgi precizēt turpmāko daļu numerāciju.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt līdzšinējā 20.panta otrajā daļā vārdu „līguma” ar vārdiem „pārvaldīšanas līguma”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt līdzšinējā 20.panta ceturtajā daļā vārdus „savā īpašumā esošu” ar vārdiem „sev piederošu”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt līdzšinējā 20.panta līdzšinējo sesto daļu pēc vārda „termiņus” ar vārdiem „kā arī par reģistra vešanu atbildīgo amatpersonu”.

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

18.pants. Pārvaldnieku reģistrs

(1) Ikviena persona, kura atbilst šajā likumā pārvaldniekam izvirzītajām prasībām un noslēgusi pārvaldīšanas līgumu ar dzīvojamās mājas īpašnieku, kā arī dzīvokļu īpašnieku veidota sabiedrība vai biedrība, kura uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata pati pārvalda dzīvojamo māju, mēneša laikā no pārvaldīšanas līguma noslēgšanas reģistrējas pārvaldnieku reģistrā (turpmāk arī — reģistrs), iesniedzot reģistra amatpersonai likumā noteiktos dokumentus.

(2) Fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga reģistrēties pārvaldnieku reģistrā arī tad, ja vēlas piedāvāt pārvaldnieka pakalpojumus, atbilst šajā likumā pārvaldniekam izvirzītajām prasībām, taču nav saņēmusi pārvaldīšanas uzdevumu un nav noslēgusi pārvaldīšanas līgumu.

(3) Pārvaldnieku reģistrā nav jāreģistrējas viendzīvokļa mājas pārvaldītājam, kā arī daudzdzīvokļu mājas īpašniekam, kas atbilstoši šā likuma noteikumiem pats pārvalda sev piederošu dzīvojamo māju, kuras kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem.

(4) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar reģistra ierakstiem un reģistram iesniegtajiem dokumentiem.

(5) Reģistra vešanas un aktualizācijas kārtību, arī reģistram iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas termiņus, kā arī par reģistra vešanu atbildīgo amatpersonu nosaka Ministru kabinets.

21.pants. Pārvaldnieku reģistrā ierakstāmās ziņas

(1) Ieraksts pārvaldnieku reģistrā tiek izdarīts, pamatojoties uz personas iesniegumu vai tiesas nolēmumu.

(2) Reģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) pārvaldnieka vārds, uzvārds vai nosaukums;

2) pārvaldnieka deklarētā dzīvesvieta vai juridiskā adrese;

3) pārvaldnieka piedāvātie pakalpojumu veidi (transporta un citi tehniskie pakalpojumi, diennakts serviss avārijas gadījumos u.c.);

4) pakalpojumu sniegšanas teritorija;

5) pārvaldnieka vai pārvaldnieka darbinieku kvalifikācija;

6) ziņas par pārvaldnieka darbinieku, kurš tieši veic pārvaldīšanas darbības attiecīgajā dzīvojamā mājā;

7) tās dzīvojamās mājas adrese, kurā pārvaldnieks veic pārvaldīšanas darbības (uzdevumu), un termiņš, uz kādu noslēgts attiecīgais pilnvarojuma līgums;

8) pamatotas ziņas par pārvaldnieka profesionālās darbības pārkāpumiem;

9) atzīme par to, ka pārvaldnieks reģistram sniedzis nepatiesas ziņas, kas bijušas par pamatu viņa reģistrācijai, vai konstatēta reģistrācijai sniegto ziņu neatbilstība īstenībai;

10) atzīme par to, ka saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pārvaldniekam noteikts aizliegums veikt pārvaldnieka profesionālo darbību;

11) ziņas par pārvaldnieka darbības izbeigšanu vai likvidāciju;

12) citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

(3) Katram ierakstam tiek pievienots tā izdarīšanas datums. Ieraksts reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par šāda ieraksta izdarīšanu.

(4) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu reģistra amatpersona pieņem triju darba dienu laikā no pieteikuma vai tiesas nolēmuma saņemšanas dienas.

(5) Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norādāms termiņš trūkumu novēršanai.

68.

69.

Juridiskais birojs

Izteikt 21.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) pārvaldnieka, pārvaldnieka darbinieku kvalifikācija;”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 21.panta otrās daļas 7.punktā vārdus “pārvaldīšanas darbības (uzdevumu)” ar vārdiem “pārvaldīšanas uzdevumu” un vārdus „pilnvarojuma līgums” ar vārdiem „pārvaldīšanas līgums”.

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

19.pants. Pārvaldnieku reģistrā ierakstāmās ziņas

(1) Ieraksts pārvaldnieku reģistrā tiek izdarīts, pamatojoties uz personas iesniegumu vai tiesas nolēmumu.

(2) Reģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) pārvaldnieka vārds, uzvārds vai nosaukums;

2) pārvaldnieka deklarētā dzīvesvieta vai juridiskā adrese;

3) pārvaldnieka piedāvātie pakalpojumu veidi (transporta un citi tehniskie pakalpojumi, diennakts serviss avārijas gadījumos u.c.);

4) pakalpojumu sniegšanas teritorija;

5) pārvaldnieka, pārvaldnieka darbinieku kvalifikācija;

6) ziņas par pārvaldnieka darbinieku, kurš tieši veic pārvaldīšanas darbības attiecīgajā dzīvojamā mājā;

7) tās dzīvojamās mājas adrese, kurā pārvaldnieks veic pārvaldīšanas uzdevumu, un termiņš, uz kādu noslēgts attiecīgais pārvaldīšanas līgums;

8) pamatotas ziņas par pārvaldnieka profesionālās darbības pārkāpumiem;

9) atzīme par to, ka pārvaldnieks reģistram sniedzis nepatiesas ziņas, kas bijušas par pamatu viņa reģistrācijai, vai konstatēta reģistrācijai sniegto ziņu neatbilstība īstenībai;

10) atzīme par to, ka saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pārvaldniekam noteikts aizliegums veikt pārvaldnieka profesionālo darbību;

11) ziņas par pārvaldnieka darbības izbeigšanu vai likvidāciju;

12) citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

(3) Katram ierakstam tiek pievienots tā izdarīšanas datums. Ieraksts reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par šāda ieraksta izdarīšanu.

(5) Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norādāms trūkumu novēršanas termiņš.

22.pants. Pārvaldnieka izslēgšana no reģistra

(1) Pārvaldnieku izslēdz no reģistra, ja:

1) saņemts pārvaldnieka iesniegums;

2) saņemta pamatota informācija par pārvaldnieka darbības izbeigšanu vai likvidāciju.

(2) Lēmumu par pārvaldnieka izslēgšanu no reģistra amatpersona pieņem piecu darba dienu laikā no iesnieguma vai tiesas nolēmuma saņemšanas dienas.

redakcionāli precizēts

20.pants. Pārvaldnieka izslēgšana no reģistra

(1) Pārvaldnieku izslēdz no reģistra, ja:

1) saņemts attiecīgs pārvaldnieka iesniegums;

2) saņemta pamatota informācija par pārvaldnieka darbības izbeigšanu vai likvidāciju.

(2) Lēmumu par pārvaldnieka izslēgšanu no reģistra amatpersona pieņem piecu darba dienu laikā no iesnieguma vai tiesas nolēmuma saņemšanas dienas.

23.pants. Norīkotā pārvaldnieka iecelšana

(1) Attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldības dome (padome) (turpmāk — pašvaldība) var ierosināt norīkotā pārvaldnieka iecelšanu:

< p class=MsoNormal style='text-align:justify'>1) pēc to personu iniciatīvas, kuru tiesības aizskartas saistībā ar dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma un citu normatīvo aktu izpildi;

2) pēc to institūciju iniciatīvas, kuru kompetencē ietilpst ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu saistītu normatīvo aktu ievērošana.

(2) Pašvaldība ieceļ dzīvojamai mājai norīkoto pārvaldnieku, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību:

1) ja dzīvojamās mājas īpašnieks neveic dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vai nav uzdevis to veikt dzīvojamās mājas pārvaldniekam un tā rezultātā tiek apdraudēta personas dzīvība, veselība, drošība, īpašums vai vide (turpmāk — apdraudējums);

2) ja dzīvojamās mājas pārvaldīšana tiek veikta tā, ka rodas apdraudējums.

(3) Pašvaldība ir tiesīga iecelt dzīvojamai mājai norīkoto pārvaldnieku, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, ja dzīvojamās mājas īpašnieks neveic dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vai nav uzdevis to veikt dzīvojamās mājas pārvaldniekam un tā rezultātā var tikt radīts apdraudējums personas dzīvībai, veselībai, drošībai, īpašumam vai vides drošībai (turpmāk — iespējams apdraudējums).

(4) Pašvaldība pieņem lēmumu par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu, ja iepriekš:

1) konstatēts fakts, ka dzīvojamā mājā netiek veiktas šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktās pārvaldīšanas darbības vai kāda no tām un tā rezultātā tiek radīts apdraudējums (šā panta otrā daļa) vai iespējams apdraudējums (šā panta trešā daļa);

2) dzīvojamās mājas īpašniekam pēc šīs daļas 1.punktā minētā fakta konstatēšanas nekavējoties nosūtīts rakstveida paziņojums, kurā:

a) šā panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā — norādīts termiņš, kādā novēršams apdraudējums, izteikts brīdinājums par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu apdraudējuma nenovēršanas gadījumā, kā arī brīdinājums par iespēju atteikt pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto palīdzību dzīvojamās mājas renovācijai vai restaurācijai,

b) šā panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā — norādīts termiņš, kādā novēršami apstākļi, kas var radīt apdraudējumu, un izteikts brīdinājums par iespēju atteikt pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto palīdzību dzīvojamās mājas renovācijai vai restaurācijai;

3) konstatēts, ka brīdinājumā norādītajā termiņā apdraudējums vai apstākļi, kas var radīt apdraudējumu, nav novērsti un īpašnieks nav arī uzsācis nekādus pasākumus, lai to novērstu.

(5) Apdraudējuma novēršanas termiņš nosakāms ne mazāks par trim mēnešiem. Pašvaldība ir tiesīga:

1) noteikt īsāku termiņu apdraudējuma novēršanai, pamatojoties uz personu dzīvības, veselības, drošības, īpašuma vai vides drošības apsvērumiem;

2) pagarināt attiecīgo termiņu, ja dzīvojamās mājas īpašnieks pašvaldības norādītajā termiņā pēc brīdinājuma saņemšanas iesniedz informāciju un to pamatojošus dokumentus par darbībām, kas uzsāktas, lai novērstu apdraudējumu vai apstākļus, kas var radīt apdraudējumu.

(6) Norīkoto pārvaldnieku ieceļ:

1) šā panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā — uz laiku, līdz tiek novērsts lēmumā minētais apdraudējums un dzīvojamās mājas īpašnieks vai viņa pilnvarota persona uzsāk dzīvojamās mājas pārvaldīšanu;

2) šā panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā — uz laiku, līdz tiek novērsti apstākļi, kas var radīt apdraudējumu, un dzīvojamās mājas īpašnieks vai viņa pilnvarota persona uzsāk dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

70.

71.

72.

73.

74.

75.

Juridiskais birojs

Izslēgt 23.panta pirmajā daļā vārdu “padome”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējā 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Norīkotā pārvaldnieka iecelšanu var ierosināt:

1) persona, kuras tiesības aizskartas saistībā ar šā likuma vai citu ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu saistīto normatīvo aktu izpildi;

2) institūcija, kuras kompetencē ir dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošo normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzība.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējā 23.panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(2) Attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība (turpmāk — pašvaldība), veicot tai likumā noteiktās funkcijas un ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, ieceļ dzīvojamai mājai norīkoto pārvaldnieku, ja dzīvojamās mājas:”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt līdzšinējā 23.panta otrās daļas 2.punktā vārdu „rodas” ar vārdiem „tiek radīts”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 23.panta trešajā daļā un piektās daļas 1.punktā vārdus „vides drošība” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu „vide” (attiecīgajā locījumā).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt līdzšinējā 23.panta ceturtās daļas 1.punktā skaitli un vārdu „5.panta” ar skaitli un vārdu „6.panta” un vārdu „iespējams” ar vārdiem „var tikt radīts”.

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.71

Atbalstīts

< ![endif]>

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

21.pants. Norīkotā pārvaldnieka iecelšana

(1) Norīkotā pārvaldnieka iecelšanu var ierosināt:

1) persona, kuras tiesības aizskartas saistībā ar šā likuma vai citu ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu saistīto normatīvo aktu izpildi;

2) institūcija, kuras kompetencē ir dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošo normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzība.

(2) Attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība (turpmāk — pašvaldība), veicot tai likumā noteiktās funkcijas un ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, ieceļ dzīvojamai mājai norīkoto pārvaldnieku, ja dzīvojamās mājas:

1) īpašnieks neveic dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vai nav uzdevis to veikt pārvaldniekam un tā rezultātā tiek apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība, drošība, īpašums vai vide (turpmāk — apdraudējums);

2) pārvaldīšana tiek veikta tā, ka tiek radīts apdraudējums.

(3) Pašvaldība ir tiesīga iecelt dzīvojamai mājai norīkoto pārvaldnieku, šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks neveic dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vai nav uzdevis to veikt pārvaldniekam un tā rezultātā var tikt radīts apdraudējums cilvēku dzīvībai, veselībai, drošībai, īpašumam vai videi (turpmāk — iespējams apdraudējums).

(4) Pašvaldība pieņem lēmumu par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu, ja iepriekš:

1) konstatēts fakts, ka dzīvojamā mājā netiek veiktas šā likuma 6.panta otrajā daļā noteiktās pārvaldīšanas darbības vai kāda no tām un tā rezultātā tiek radīts apdraudējums (šā panta otrā daļa) vai var tikt radīts apdraudējums (šā panta trešā daļa);

2) dzīvojamās mājas īpašniekam pēc šīs daļas 1.punktā minētā fakta konstatēšanas nekavējoties nosūtīts rakstveida paziņojums, kurā:

a) šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā — norādīts termiņš, kādā novēršams apdraudējums, izteikts brīdinājums par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu apdraudējuma nenovēršanas gadījumā, kā arī brīdinājums par iespēju atteikt pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto palīdzību dzīvojamās mājas renovācijai vai restaurācijai,

b) šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā — norādīts termiņš, kādā novēršami apstākļi, kas var radīt apdraudējumu, un izteikts brīdinājums par iespēju atteikt pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto palīdzību dzīvojamās mājas renovācijai vai restaurācijai;

(5) Apdraudējuma novēršanas termiņš nosakāms ne mazāks par trim mēnešiem. Pašvaldība ir tiesīga:

1) noteikt īsāku termiņu apdraudējuma novēršanai, pamatojoties uz cilvēku dzīvības, veselības, drošības, īpašuma vai vides apsvērumiem;

(6) Norīkoto pārvaldnieku ieceļ:

1) šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā — uz laiku, līdz tiek novērsts lēmumā minētais apdraudējums un dzīvojamās mājas īpašnieks vai viņa pilnvarota persona uzsāk dzīvojamās mājas pārvaldīšanu;

2) šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā — uz laiku, līdz tiek novērsti apstākļi, kas var radīt apdraudējumu, un dzīvojamās mājas īpašnieks vai viņa pilnvarota persona uzsāk dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

24.pants. Pašvaldības lēmums par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu

(1) Pašvaldības lēmumā par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu norāda termiņu, uz kādu norīkotais pārvaldnieks ir iecelts, pārvaldīšanas uzsākšanas dienu, pārvaldnieka kompetenci attiecīgajā dzīvojamā mājā, viņam noteikto atlīdzību, kā arī amatpersonu, kura pārrauga norīkotā pārvaldnieka darbību.

(2) Pašvaldības pieņemto lēmumu par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.

(3) Lēmumu par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu pašvaldības dome (padome) nosūta norīkotajam pārvaldniekam ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc tā pieņemšanas.

76.

77.

Juridiskais birojs

Aizstāt 24.panta trešajā daļā vārdus „pašvaldības dome (padome)” ar vārdu „pašvaldība”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 24.pantu šādā redakcijā:

„22.pants. Lēmums par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu”

(1) Pašvaldība lēmumā par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu (turpmāk arī – pašvaldības lēmums) norāda apdraudējuma vai iespējamā apdraudējuma novēršanas termiņu, pārvaldīšanas uzsākšanas dienu, pārvaldnieka kompetenci, obligāto izdevumu apmēru un to atlīdzināšanas kārtību pārvaldāmajā mājā, pārvaldniekam noteikto atlīdzību, kā arī amatpersonu, kura uzrauga norīkotā pārvaldnieka darbību.

(2) Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.

(3) Pašvaldības lēmumu par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu pašvaldība nosūta norīkotajam pārvaldniekam un dzīvojamās mājas īpašniekam ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc tā pieņemšanas.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.77

Atbalstīts

22.pants. Lēmums par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu

(2) Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.

25.pants. Norīkotā pārvaldnieka kvalifikācija

Par norīkoto pārvaldnieku var iecelt personu, kura atbilst šā likuma 15.panta pirmās daļas noteikumiem.

78.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt līdzšinējā 25.pantā skaitli un vārdu „15.panta” ar skaitli un vārdu „13.panta”.

Atbalstīts

23.pants. Norīkotā pārvaldnieka kvalifikācija

Par norīkoto pārvaldnieku var iecelt personu, kura atbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas noteikumiem.

26.pants. Norīkotā pārvaldnieka atlases kārtība

(1) Pašvaldības dome (padome), piemērojot normatīvajos aktos noteiktās iepirkumu procedūras, izvēlas personu (personas), kura veiks norīkotā pārvaldnieka pienākumus attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(2) Pašvaldības dome (padome) pēc šā likuma 23.panta ceturtās daļas 3.punktā minētā fakta konstatēšanas rakstveidā informē personu, kura veiks norīkotā pārvaldnieka pienākumus attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, par:

1) dzīvojamo māju, kas rada vai var radīt apdraudējumu;

2) termiņu, kādā veicamas darbības dzīvojamās mājas fiziskai saglabāšanai un apdraudējuma vai iespējamā apdraudējuma novēršanai;

3) atlīdzību par attiecīgo darbību veikšanu;

4) amatpersonu, kura uzraudzīs norīkotā pārvaldnieka darbību.

79.

80.

81.

Juridiskais birojs

Aizstāt 26.panta pirmajā daļā vārdus „pa švaldības dome (padome)” ar vārdu „pašvaldība”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 26.panta otro daļu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 26.pantu šādā redakcijā:

„24.pants. Norīkotā pārvaldnieka izraudzīšanas kārtība

Personu, kura veiks norīkotā pārvaldnieka pienākumus, pašvaldība izvēlas, piemērojot normatīvajos aktos noteiktās iepirkumu procedūras.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.81

Atbalstīts

24.pants. Norīkotā pārvaldnieka izraudzīšanas kārtība

Personu, kura veiks norīkotā pārvaldnieka pienākumus, pašvaldība izvēlas, piemērojot normatīvajos aktos noteiktās iepirkumu procedūras.

27.pants. Norīkotā pārvaldnieka kompetence

(1) Norīkotā pārvaldnieka pienākums ir novērst dzīvojamai mājai esošo vai iespējamo apdraudējumu un veikt šā likuma 5.panta otrajā daļā minētās obligāti veicamās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības.

(2) Norīkotais pārvaldnieks sniedz valsts un pašvaldības iestādēm šā likuma 8.panta pirmajā daļā norādīto ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīto informāciju.

(3) Norīkotajam pārvaldniekam atlīdzību par pārvaldīšanu maksā, ievērojot pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos paredzēto atlīdzības noteikšanas metodiku.

(4) Norīkotais pārvaldnieks savas kompetences ietvaros atbild par pārvaldīšanas darbību nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi.

(5) Pēc tam, kad ir novērsti lēmumā minētie normatīvo aktu pārkāpumi, norīkotais pārvaldnieks iesniedz rakstveida pārskatu pašvaldībai.

82.

83.

84.

85.

86.

87.

88.

89.

Juridiskais birojs

Izslēgt 27.panta pirmajā daļā vārdus „obligāti veicamās dzīvojamās mājas”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 27.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Norīkotā pārvaldnieka pienākums ir pašvaldības lēmumā norādītajā termiņā novērst dzīvojamai mājai esošo vai iespējamo apdraudējumu un vienlaikus veikt šā likuma 6.panta otrajā daļā noteiktās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt līdzšinējo 27.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā likuma 27.panta trešajā daļā minētās dzīvojamās mājas telpu īrniekiem un nomniekiem ir pienākums atlīdzināt norīkotajam pārvaldniekam pašvaldības lēmumā noteiktos obligātos izdevumus atbilstoši to lietošanā esošo telpu platībai, kā arī maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar attiecīgās telpas lietošanu.”;

attiecīgi precizēt turpmāko daļu redakciju.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt līdzšinējā 27.panta otrajā daļā skaitli un vārdu „8.panta” ar skaitli un vārdu „28.panta”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt līdzšinējo 27.panta trešo daļu.

Juridiskais birojs

Aizstāt 27.panta trešajā daļā vārdus „pašvaldības domes (padomes)” ar vārdu „pašvaldības”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt līdzšinējo 27.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Norīkotajam pārvaldniekam nav tiesību iemitināt pārvaldāmās dzīvojamās mājas dzīvojamās un nedzīvojamās telpās jaunus īrniekus (arī īrnieku ģimenes locekļus) un nomniekus, slēgt īres un nomas līgumus par telpu lietošanu.”;

attiecīgi precizēt turpmāko daļu numerāciju.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējā 27.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(6) Pēc tam, kad beidzies pašvaldības lēmumā noteiktais apdraudējuma vai iespējamā apdraudējuma novēršanas termiņš, norīkotais pārvaldnieks iesniedz pašvaldībai rakstveida pārskatu par veiktajiem darbiem un izlietotajiem līdzekļiem.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.83

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

25.pants. Norīkotā pārvaldnieka kompetence

(1) Norīkotā pārvaldnieka pienākums ir pašvaldības lēmumā norādītajā termiņā novērst dzīvojamai mājai esošo vai iespējamo apdraudējumu un vienlaikus veikt šā likuma 6.panta otrajā daļā noteiktās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības.

(2) Šā likuma 27.panta trešajā daļā minētās dzīvojamās mājas telpu īrniekiem un nomniekiem ir pienākums atlīdzināt norīkotajam pārvaldniekam pašvaldības lēmumā noteiktos obligātos izdevumus atbilstoši to lietošanā esošo telpu platībai, kā arī maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar attiecīgās telpas lietošanu.

(3) Norīkotais pārvaldnieks sniedz valsts un pašvaldības iestādēm šā likuma 28.panta pirmajā daļā norādīto ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīto informāciju.

(4) Norīkotajam pārvaldniekam nav tiesību iemitināt pārvaldāmās dzīvojamās mājas dzīvojamās un nedzīvojamās telpās jaunus īrniekus (arī īrnieku ģimenes locekļus) un nomniekus, slēgt īres un nomas līgumus par telpu lietošanu.

(5) Norīkotais pārvaldnieks savas kompetences ietvaros atbild par pārvaldīšanas darbību nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi.

(6) Pēc tam, kad beidzies pašvaldības lēmumā noteiktais apdraudējuma vai iespējamā apdraudējuma novēršanas termiņš, norīkotais pārvaldnieks iesniedz pašvaldībai rakstveida pārskatu par veiktajiem darbiem un izlietotajiem līdzekļiem.

28.pants. Norīkotā pārvaldnieka atcelšana

Lēmumu par norīkotā pārvaldnieka atcelšanu pašvaldība pieņem ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc tam, kad:

1) novērsts lēmumā minētais apdraudējums vai apstākļi, kas var radīt apdraudējumu;

2) īpašnieks iesniedzis iesniegumu par mājas pārvaldīšanas pārņemšanu.

90.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 28.pantu šādā redakcijā:

„26.pants. Norīkotā pārvaldnieka atcelšana

(1) Lēmumu par norīkotā pārvaldnieka atcelšanu pašvaldība pieņem ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc tam, kad iestājies viens no šādiem nosacījumiem:

1) beidzies pašvaldības lēmumā noteiktais apdraudējuma vai iespējamā apdraudējuma novēršanas termiņš un lēmumā minētais apdraudējums vai apstākļi, kas var radīt apdraudējumu, novērsti;

2) īpašnieks iesniedzis iesniegumu par mājas pārvaldīšanas pārņemšanu;

3) saņemts norīkotā pārvaldnieka darbību uzraugošās amatpersonas iesniegums par to, ka pārvaldnieks nepilda vai nepienācīgi pilda tam doto uzdevumu.

(2) Pašvaldības lēmumu par norīkotā pārvaldnieka atcelšanu var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.

(3) Pašvaldības lēmumu par norīkotā pārvaldnieka atcelšanu pašvaldība nosūta norīkotajam pārvaldniekam un dzīvojamās mājas īpašniekam ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc tā pieņemšanas.”

Atbalstīts

26.pants. Norīkotā pārvaldnieka atcelšana

(1) Lēmumu par norīkotā pārvaldnieka atcelšanu pašvaldība pieņem ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc tam, kad iestājies viens no šādiem nosacījumiem:

2) īpašnieks iesniedzis iesniegumu par mājas pārvaldīšanas pārņemšanu;

3) saņemts norīkotā pārvaldnieka darbību uzraugošās amatpersonas iesniegums par to, ka pārvaldnieks nepilda vai nepienācīgi pilda tam doto uzdevumu.

(2) Pašvaldības lēmumu par norīkotā pārvaldnieka atcelšanu var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.

29.pants. Īpašnieka kompetence norīkotā pārvaldnieka darbības laikā

(1) Laika periodā, kamēr iecelts norīkotais pārvaldnieks, īpašnieks nav tiesīgs veikt tās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības, kuras ir norīkotā pārvaldnieka kompetencē.

(2) Ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc norīkotā pārvaldnieka iecelšanas mājas īpašniekam ir pienākums nodot norīkotajam pārvaldniekam tos ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītos dokumentus — mājas lietu, kā arī viņa rīcībā esošos finanšu un materiāltehniskos resursus, kuri attiecas uz norīkotā pārvaldnieka kompetenci.

(3) Norīkotā pārvaldnieka iecelšanas gadījumā dzīvojamās mājas īpašnieks sedz:

1) šā likuma 25.panta otrajā un trešajā daļā noteikto darbību veikšanai nepieciešamos izdevumus;

2) izdevumus, kas pašvaldībai radušies sakarā ar norīkotā pārvaldnieka iecelšanu;

3) izdevumus, kas pašvaldībai radušies, novēršot apdraudējumu vai iespējamo apdraudējumu;

4) norīkotā pārvaldnieka atlīdzību par pārvaldīšanu.

91.

92.

93.

94.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējā 29.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Norīkotā pārvaldnieka darbības laikā dzīvojamās mājas īpašnieks nav tiesīgs veikt tās pārvaldīšanas darbības, kuras ir norīkotā pārvaldnieka kompetencē. Par norīkotā pārvaldnieka darbības laiku uzskatāms laika posms no pašvaldības lēmumā norādītās pārvaldīšanas uzsākšanas dienas līdz dienai, kad stājies spēkā pašvaldības lēmums par norīkotā pārvaldnieka atcelšanu.”

Juridiskais birojs

Izteikt 29.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc norīkotā pārvaldnieka iecelšanas dzīvojamās mājas īpašniekam ir pienākums nodot norīkotajam pārvaldniekam ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīto lietvedību.

(3) Norīkotā pārvaldnieka iecelšanas gadījumā dzīvojamās mājas īpašnieks sedz:

1) obligātos izdevumus;

2) izdevumus, kas radušies, novēršot apdraudējumu vai iespējamo apdraudējumu;

3) izdevumus, kas pašvaldībai radušies sakarā ar norīkotā pārvaldnieka iecelšanu;

4) norīkotā pārvaldnieka atlīdzību par pārvaldīšanu.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējā 29.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Dzīvojamā mājā, kas nav sadalīta dzīvokļa īpašumos, norīkotā pārvaldnieka darbības laikā telpu lietošanas tiesiskās attiecības starp dzīvojamās mājas īpašnieku un īrnieku vai nomnieku tiek apturētas (saglabājas telpu lietošanas tiesības).”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt līdzšinējo 29.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Norīkotā pārvaldnieka iecelšanas gadījumā dzīvojamās mājas īpašniekam ir pienākums pašvaldībai atlīdzināt:

1) obligātos izdevumus, izņemot šā likuma 25.panta otrajā daļā minēto gadījumu;

2) izdevumus, kas pašvaldībai radušies, novēršot apdraudējumu vai iespējamo apdraudējumu;

3) atlīdzību norīkotajam pārvaldniekam par pārvaldīšanu.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā nr.94

Atbalstīts

27.pants. Īpašnieka kompetence norīkotā pārvaldnieka darbības laikā

(1) Norīkotā pārvaldnieka darbības laikā dzīvojamās mājas īpašnieks nav tiesīgs veikt tās pārvaldīšanas darbības, kuras ir norīkotā pārvaldnieka kompetencē. Par norīkotā pārvaldnieka darbības laiku uzskatāms laika posms no pašvaldības lēmumā norādītās pārvaldīšanas uzsākšanas dienas līdz dienai, kad stājies spēkā pašvaldības lēmums par norīkotā pārvaldnieka atcelšanu.

(2) Ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc norīkotā pārvaldnieka iecelšanas mājas īpašniekam ir pienākums nodot norīkotajam pārvaldniekam tos ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītos dokumentus — mājas lietu, kā arī viņa rīcībā esošos finanšu un materiāltehniskos resursus -, kuri attiecas uz norīkotā pārvaldnieka kompetenci.

(3) Dzīvojamā mājā, kas nav sadalīta dzīvokļa īpašumos norīkotā pārvaldnieka darbības laikā telpu lietošanas tiesiskās attiecības starp dzīvojamās mājas īpašnieku un īrnieku vai nomnieku tiek apturētas (saglabājas telpu lietošanas tiesības).

(4) Norīkotā pārvaldnieka iecelšanas gadījumā dzīvojamās mājas īpašniekam ir pienākums pašvaldībai atlīdzināt:

1) obligātos izdevumus, izņemot šā likuma 25.panta otrajā daļā minēto gadījumu;

2) izdevumus, kas pašvaldībai radušies, novēršot apdraudējumu vai iespējamo apdraudējumu;

3) atlīdzību norīkotajam pārvaldniekam par pārvaldīšanu.

28.pants. Ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītā informācija

Pārejas noteikumi

1. Līdz 2011.gada 31.decembrim tiesības veikt pārvaldīšanas darbības (uzdevumu) daudzdzīvokļu mājā ir:

1) personām, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir noslēgušas līgumu par attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, neatkarīgi no tā, vai šo personu kvalifikācija atbilst šā likuma 15.panta prasībām;

2) pārējām personām, ja tās ir ieguvušas dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu.

2. Šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības attiecībā uz zemesgabalu zem dzīvojamās mājas tās īpašnieks veic arī līdz vienošanās noslēgšanai ar zemes īpašnieku par zemesgabala lietošanu un uzturēšanu.

3. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumos, kas ir spēkā šā likuma spēkā stāšanās dienā, līdz 2009.gada 31.decembrim ir jāveic grozījumi, lai līgumi atbilstu šā likuma noteikumiem.

4. Dzīvojamās mājas pārvaldītājam mājas lieta atbilstoši šā likuma 7.panta prasībām jāiekārto līdz 2009.gada 31.decembrim.

5. Daudzdzīvokļu mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos, mājas lieta glabājas pie pārvaldnieka, ja dzīvokļu īpašnieki nav noteikuši citu mājas lietas glabāšanas kārtību. Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības iepazīties ar mājas lietu.

95.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta pārejas noteikumus šādā redakcijā:

„Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 6.panta otrajā daļā noteiktās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības attiecībā uz piesaistīto zemesgabalu dzīvojamās mājas īpašnieks veic līdz brīdim, kad ir noslēgta vienošanās ar zemesgabala īpašnieku par zemesgabala lietošanu un uzturēšanu.

2. Dzīvojamās mājas lieta atbilstoši šā likuma 8.panta prasībām iekārtojama līdz 2011.gada 30.jūnijam.

3. Daudzdzīvokļu mājai, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos, mājas lieta glabājas pie pārvaldnieka, ja dzīvokļu īpašnieki nav noteikuši citādi. Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības iepazīties ar mājas lietu bez ierobežojumiem.

4. Pārvaldīšanas līgumi, kas ir spēkā šā likuma spēkā stāšanās dienā, bet neatbilst šā likuma noteikumiem, līdz 2011.gada 31.decembrim saskaņojami ar šā likuma noteikumiem.

5. Līdz 2011.gada 31.decembrim pārvaldīšanas darbības (uzdevumu) daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā ir tiesīga veikt ikviena persona, kura ieguvusi dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu, izņemot šā likuma pārejas noteikumu 6.punktā minēto gadījumu.

6. Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir noslēgušas attiecīgu dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumus, ir tiesīgas turpināt pildīt saskaņā ar līgumu uzņemtās pārvaldnieka saistības neatkarīgi no tā, vai šo personu kvalifikācija atbilst šā likuma 13.panta prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.decembrim.

7. Pirms privatizētas valsts vai pašvaldību dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, pārvaldniekam ir tiesības dzīvokļu īpašnieku vārdā slēgt līgumus šā likuma 6.panta otrās daļas “b” apakšpunktā minēto pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī vērsties tiesā pret dzīvokļa īpašnieku par minēto pakalpojumu maksas parādu piedziņu un par pārvaldīšanas izdevumu atbilstošās daļas maksājumu parādu piedziņu, ja pirms tam vismaz mēnesi iepriekš parādnieks ir brīdināts par maksājuma parādu.

8. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod:

1) dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumus;

2) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta noteikumus;

3) noteikumus par kārtību, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītas darbības;

4) noteikumus par mājas lietas vešanas un aktualizēšanas kārtību.

9. Ministru kabinets līdz 2010.gada 30.jūnijam izdod noteikumus, kas regulē minimālās prasības dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai.

10. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.janvārim izdod noteikumus par pārvaldnieku reģistra vešanas un aktualizācijas kārtību, reģistram iesniedzamajiem dokumentiem, to iesniegšanas termiņiem, kā arī par reģistra vešanu atbildīgo amatpersonu.

11. Šā likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta “e” apakšpunkts stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

12. Šā likuma 18.pants stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Atbalstīts

Pārejas noteikumi

2. Dzīvojamās mājas lieta atbilstoši šā likuma 8.panta prasībām iekārtojama līdz 2011.gada 30.jūnijam.

4. Pārvaldīšanas līgumi, kas ir spēkā šā likuma spēkā stāšanās dienā, bet neatbilst šā likuma noteikumiem, līdz 2011.gada 31.decembrim saskaņojami ar šā likuma noteikumiem.

8. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod:

1) dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumus;

2) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta noteikumus;

3) noteikumus par kārtību, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītas darbības;

4) noteikumus par mājas lietas vešanas un aktualizēšanas kārtību.

9. Ministru kabinets līdz 2010.gada 30.jūnijam izdod noteikumus, kas regulē minimālās prasības dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai.

11. Šā likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta “e” apakšpunkts stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

12. Šā likuma 18.pants stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

96.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar norādi par spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.