Juridiskā komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

2009. gada ____. aprīlī    nr. 9/3 –

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.682/Lp9) izskatīšanai trešajā lasījumā.

Likumprojektā iekļauti likumprojekti ar Reģ.nr.860; Reģ.nr.976; Reģ.nr.1065; Reģ.nr.1077

 

 

Pielikumā: likumprojekta tabula uz ­­27 lapām.

 

 

Komisijas priekšsēdētāja                                                                         V. Muižniece


Juridiskā komisija                                                                                                                                                      Likumprojekts trešajam lasījumam

Likumprojektā iekļauti likumprojekti ar Reģ.nr.860;

Reģ.nr.976; Reģ.nr.1065; Reģ.nr.1077

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

(Reģ.nr.682/Lp9)

 

1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi

(5)

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

64.pants. Ūdens objektu lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par hidrotehnisko vai citu darbu patvaļīgu veikšanu ūdens objektos vai ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslās; mazo hidroelektrostaciju tehnisko noteikumu, ekspluatācijas noteikumu un ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumu pārkāpšanu; ūdenssaimniecisko būvju, ietaišu vai ūdens objektu ekspluatācijas noteikumu vai hidrotehnisko būvju drošuma programmas pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

1. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

"64.pants. Ūdens objektu lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par hidrotehnisko vai citu darbu patvaļīgu veikšanu ūdens objektos vai to aizsargjoslās; hidroelektrostaciju tehnisko noteikumu, ekspluatācijas noteikumu un ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumu pārkāpšanu; ūdens objekta ūdenslīmeņa režīma un noteces regulēšanai nepieciešamo hidrotehnisko būvju neuzturēšanu ekspluatācijas kārtībā; ūdenssaimniecisko būvju vai ietaišu ekspluatācijas noteikumu un aizsargjoslu noteikumu pārkāpšanu; ūdens objektu ekspluatācijas noteikumu vai hidrotehnisko būvju drošuma programmas pārkāpšanu; hidrotehnisko būvju drošuma deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu Valsts būvinspekcijai; hidroelektrostaciju ekspluatēšanu bez hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāta vai ar sertifikātu, kam beidzies derīguma termiņš; A un B klases hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju ekspluatāciju bez valdītāja civiltiesiskās

apdrošināšanas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem."

 

 

 

1. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

"64.pants. Ūdens objektu lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par hidrotehnisko vai citu darbu patvaļīgu veikšanu ūdens objektos vai to aizsargjoslās; hidroelektrostaciju tehnisko noteikumu, ekspluatācijas noteikumu un ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumu pārkāpšanu; ūdens objekta ūdenslīmeņa režīma un noteces regulēšanai nepieciešamo hidrotehnisko būvju neuzturēšanu ekspluatācijas kārtībā; ūdenssaimniecisko būvju vai ietaišu ekspluatācijas noteikumu un aizsargjoslu noteikumu pārkāpšanu; ūdens objektu ekspluatācijas noteikumu vai hidrotehnisko būvju drošuma programmas pārkāpšanu; hidrotehnisko būvju drošuma deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu Valsts būvinspekcijai; hidroelektrostaciju ekspluatēšanu bez hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāta vai ar sertifikātu, kam beidzies derīguma termiņš; A un B klases hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju ekspluatāciju bez valdītāja civiltiesiskās

apdrošināšanas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem."

89.pants. Kultūras pieminekļu bojāšana vai to aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par kultūras pieminekļu bojāšanu vai to aizsardzības noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

2. Izteikt 89., 89.1, 89.2, 89.3, 89.4 un 89.5 pantu šādā redakcijā:

"89.pants. Kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja tiek bojāts kultūras piemineklis, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš septiņsimt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem.

 

 

 

2. Izteikt 89., 89.1, 89.2, 89.3, 89.4 un 89.5 pantu šādā redakcijā:

"89.pants. Kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja tiek bojāts kultūras piemineklis, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš septiņsimt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem.

89.1 pants. Kultūras pieminekļu restaurācijas, konservācijas un remonta, kā arī izpētes un arheoloģisko izrakumu veikšanas noteikumu pārkāpšana

Par kultūras pieminekļu restaurāciju, konservāciju un remontu, kā arī par izpētes un arheoloģisko izrakumu veikšanu tajos bez Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstveida atļaujas –

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

89.pants. Kultūras pieminekļu restaurācijas, konservācijas un remonta, kā arī izpētes un arheoloģisko izrakumu veikšanas noteikumu pārkāpšana

Par kultūras pieminekļu restaurāciju, konservāciju un remontu, kā arī izpētes un arheoloģisko izrakumu veikšanu bez normatīvajos aktos noteiktās atļaujas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām – no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

 

 

 

89.pants. Kultūras pieminekļu restaurācijas, konservācijas un remonta, kā arī izpētes un arheoloģisko izrakumu veikšanas noteikumu pārkāpšana

Par kultūras pieminekļu restaurāciju, konservāciju un remontu, kā arī izpētes un arheoloģisko izrakumu veikšanu bez normatīvajos aktos noteiktās

atļaujas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām – no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

89.2 pants. Kultūras pieminekļu teritoriju, aizsardzības zonu un vizuālās uztveres zonu bojāšana

Par kultūras pieminekļu teritoriju, aizsardzības zonu vai vizuālās uztveres zonu bojāšanu, pārveidošanu vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšanu tajās –

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

89.pants. Kultūras pieminekļu teritoriju un aizsardzības zonu bojāšana, pārveidošana vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšana tajās

Par kultūras pieminekļu aizsardzības zonu bojāšanu, pārveidošanu vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšanu tajās –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti individuāli noteiktā kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par kultūras pieminekļu teritoriju bojāšanu, pārveidošanu vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšanu tajās –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

 

 

 

89.pants. Kultūras pieminekļu teritoriju un aizsardzības zonu bojāšana, pārveidošana vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšana tajās

Par kultūras pieminekļu aizsardzības zonu bojāšanu, pārveidošanu vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšanu

tajās –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti individuāli noteiktā kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par kultūras pieminekļu teritoriju bojāšanu, pārveidošanu vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšanu

tajās –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

89.3 pants. Remontdarbu savlaicīga neveikšana kultūras piemineklī

Par kultūras pieminekļa aizsardzības saistībās paredzēto remontdarbu neizpildi, ja rezultātā tiek bojāts kultūras piemineklis, –

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

89.3 pants. Remontdarbu savlaicīga neveikšana kultūras piemineklī

Par kultūras pieminekļa aizsardzības saistībās paredzēto remontdarbu neveikšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par ilgstošu kultūras pieminekļa aizsardzības saistībās paredzēto remontdarbu neveikšanu, ja tiek bojāts kultūras piemineklis, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

 

 

 

89.3 pants. Kultūras pieminekļa

remontdarbu savlaicīga neveikšana

Par kultūras pieminekļa aizsardzības saistībās paredzēto remontdarbu neveikšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par ilgstošu kultūras pieminekļa aizsardzības saistībās paredzēto remontdarbu neveikšanu, ja tiek bojāts kultūras piemineklis, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

89.4 pants. Tādu zemes gabalu piešķiršanas kārtības neievērošana, kuros vai uz kuriem atrodas kultūras pieminekļi

Par tādu zemes gabalu piešķiršanu bez saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, kuros vai uz kuriem atrodas kultūras pieminekļi, –

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

89.4 pants. Par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu pirms kultūras pieminekļa atsavināšanas

Par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu pirms kultūras pieminekļa atsavināšanas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda

uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

 

 

 

89.4 pants. Par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu pirms kultūras pieminekļa atsavināšanas

Par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu pirms kultūras pieminekļa atsavināšanas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda

uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.


 

89.5 pants. Kapa bojāšana

Par kapa bojāšanu –

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

89.5 Kapa bojāšana

Par kapa bojāšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda

uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem."

 

 

 

89.5 Kapa bojāšana

Par kapa bojāšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda

uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem."

 

3. Papildināt kodeksa septīto nodaļu ar 89.6 pantu šādā redakcijā:

"89.6 pants. Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanas noteikumu pārkāpšana

Par mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas bez normatīvajos aktos noteiktās atļaujas saņemšanas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskām personām – no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda

uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem."

 

 

 

3. Papildināt kodeksa septīto nodaļu ar 89.6 pantu šādā redakcijā:

"89.6 pants. Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanas noteikumu pārkāpšana

Par mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas bez normatīvajos aktos noteiktās atļaujas saņemšanas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskām personām – no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda

uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem."

90.pants. Bīstamo iekārtu, energoapgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu un normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšana

Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz piecsimt latiem.

Par elektroiekārtu, siltumapgādes iekārtu un gāzes apgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu vai normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšanu energoapgādes komersantu objektos, enerģijas lietošanas iekārtās un ietaisēs, ko kontrolē Valsts būvinspekcija, -

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz piecsimt latiem.

Par nereģistrētas bīstamās iekārtas lietošanu –

uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, –

uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

4. Izteikt 90.pantu šādā redakcijā:

"90.pants. Bīstamo iekārtu, energoapgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu un normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšana

Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz piecsimt latiem.

Par elektroiekārtu, siltumapgādes iekārtu un gāzes apgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu vai normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšanu energoapgādes komersantu objektos, kā arī tādu komersantu objektos, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama, kā arī enerģijas lietošanas iekārtās un ietaisēs, ko kontrolē Valsts būvinspekcija, –

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz piecsimt latiem.

Par nereģistrētas bīstamās iekārtas lietošanu –

uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, –

uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par komercdarbības uzsākšanu un izbeigšanu bīstamo iekārtu montāžas, remonta, tehniskās apkopes un modernizācijas jomā, nepaziņojot Valsts būvinspekcijai, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par neziņošanu normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām, ja notikusi bīstamās iekārtas avārija, –

   izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda

uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām un amatpersonām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem."

 

 

 

4. Izteikt 90.pantu šādā redakcijā:

"90.pants. Bīstamo iekārtu, energoapgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu un normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšana

Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz piecsimt latiem.

Par elektroiekārtu, siltumapgādes iekārtu un gāzes apgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu vai normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšanu energoapgādes komersantu objektos, kā arī tādu komersantu objektos, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama, kā arī enerģijas lietošanas iekārtās un ietaisēs, ko kontrolē Valsts būvinspekcija, –

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz piecsimt latiem.

Par nereģistrētas bīstamās iekārtas lietošanu –

uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, –

uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par komercdarbības uzsākšanu un izbeigšanu bīstamo iekārtu montāžas, remonta, tehniskās apkopes un modernizācijas jomā, nepaziņojot Valsts būvinspekcijai, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par neziņošanu normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām, ja notikusi bīstamās iekārtas avārija, –

   izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām un amatpersonām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem."


 

103.3 pants. Pārtikas aprites prasību pārkāpšana

Par higiēnas un veterināro prasību pārkāpšanu pārtikas apritē –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no desmit līdz piecsimt latiem.

Par noteikto pārtikas nekaitīguma un kvalitātes prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.

Par pārtikas uzglabāšanas un marķēšanas prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.

Par normatīvajos aktos pārtikas uzņēmuma personālam noteikto higiēnas prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no desmit līdz piecsimt latiem.

Par pārtikas uzņēmuma iesaistīšanos pārtikas apritē bez normatīvajos aktos noteiktās pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas vai pārkāpjot atzīšanas apliecībā minētos nosacījumus–

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.

5. 103.3 pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "nekaitīguma un kvalitātes" ar vārdiem "nekaitīguma, kvalitātes un klasifikācijas";

 

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"Par normatīvajos aktos paredzētās informācijas nesniegšanu par lauksaimniecības produktu cenām vai nepilnīgas informācijas sniegšanu, kā arī par atteikšanos uzrādīt šo informāciju apliecinošus dokumentus –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no desmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

 

Par šā panta septītajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem."

 

 

 

5. 103.3 pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "nekaitīguma un kvalitātes" ar vārdiem "nekaitīguma, kvalitātes un klasifikācijas";

 

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"Par normatīvajos aktos paredzētās informācijas nesniegšanu par lauksaimniecības produktu cenām vai nepilnīgas informācijas sniegšanu, kā arī par atteikšanos uzrādīt šo informāciju apliecinošus dokumentus –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no desmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

 

Par šā panta septītajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem."

 

6. Papildināt kodeksa devīto nodaļu ar 108.5 pantu šādā redakcijā:

"108.5 Pašu patēriņam paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanas prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu, ievedot Latvijas Republikas muitas teritorijā pašu patēriņam paredzētus dzīvnieku izcelsmes

produktus, –

izsaka brīdinājumu, konfiscējot produktus.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda

uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no pieciem līdz piecdesmit latiem, konfiscējot produktus."

 

 

 

6. Papildināt kodeksa devīto nodaļu ar 108.5 pantu šādā redakcijā:

"108.5 Pašu patēriņam paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanas prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu, ievedot Latvijas Republikas muitas teritorijā pašu patēriņam paredzētus dzīvnieku izcelsmes

produktus, –

izsaka brīdinājumu, konfiscējot produktus.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda

uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no pieciem līdz piecdesmit latiem, konfiscējot produktus."

 

7. Papildināt kodeksu ar 110.4 pantu šādā redakcijā:

"110.pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Valsts dzelzceļa administrācijai un tās likumīgo lēmumu nepildīšana

Par informācijas nesniegšanu Valsts dzelzceļa administrācijai pēc tās pieprasījuma noteiktajā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts dzelzceļa administrācijai vai tās likumīgo lēmumu nepildīšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem."

 

 

 

7. Papildināt kodeksu ar 110.4 pantu šādā redakcijā:

"110.pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Valsts dzelzceļa administrācijai un tās likumīgo lēmumu nepildīšana

Par informācijas nesniegšanu Valsts dzelzceļa administrācijai pēc tās pieprasījuma noteiktajā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts dzelzceļa administrācijai vai tās likumīgo lēmumu nepildīšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem."


 

152.pants. Būvniecības noteikumu pārkāpšana

Par būves renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas (izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos) vai vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par būves patvaļīgu būvniecību –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

Par tādu būvniecības normatīvu un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kuru neievērošana var negatīvi ietekmēt būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

Par uzbūvēto konstrukciju konservācijas vai norobežošanas neveikšanu, ja rezultātā tiek samazināta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā noteiktā atlikto būvdarbu izpildes termiņa neievērošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par būvdarbu, kuriem nepieciešama būvatļauja un civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, veikšanu bez būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pret nodarīto kaitējumu trešās personas dzīvībai un veselībai un zaudējumiem trešās personas mantai –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz divtūkstoš latiem.

8. 152. pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„Par tādu būvniecību un būves ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kuru neievērošana var negatīvi ietekmēt būves konstrukciju nestspēju vai noturību, ietaišu, iekārtu un inženierkomunikāciju

drošību, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.";

 

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"Par atbilstības novērtēšanai pakļauto reglamentētās sfēras būvizstrādājumu pielietošanu būvniecības procesā bez atbilstības apliecinājumiem –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simts līdz tūkstoš latiem.”

 

 

 

 

8. 152. pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„Par tādu būvniecību un būves ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kuru neievērošana var negatīvi ietekmēt būves konstrukciju nestspēju vai noturību, ietaišu, iekārtu un inženierkomunikāciju

drošību, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.";

 

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"Par atbilstības novērtēšanai pakļauto reglamentētās sfēras būvizstrādājumu pielietošanu būvniecības procesā bez atbilstības apliecinājumiem –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simts līdz tūkstoš latiem.”

 

166.13 pants. Reklāmas un komercprakses noteikumu pārkāpšana

Par noteiktās kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem.

Par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - līdz desmittūkstoš latiem.

Par negodīgu komercpraksi -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - līdz desmittūkstoš latiem.

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

3.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 166.13 panta pirmās daļas sankcijā vārdu „tūkstoš” ar vārdu „desmittūkstoš”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 166.13 panta pirmās daļas sankcijā vārdus „līdz tūkstoš latiem” ar vārdiem „no piecsimt līdz piectūkstoš latiem”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 166.13 panta otrās daļas sankcijā vārdus „līdz desmittūkstoš latiem” ar vārdiem „no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.2

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

9. 166.13 pantā:

 aizstāt pirmās daļas sankcijā vārdus „līdz tūkstoš latiem” ar vārdiem „no piecsimt līdz piectūkstoš latiem”;

 

aizstāt otrās daļas sankcijā vārdus „līdz desmittūkstoš latiem” ar vārdiem „no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem”.

215.1 pants. Valsts ieņēmumu dienests

Valsts ieņēmumu dienests izskata šā kodeksa 149.33 panta divdesmitajā daļā, 155.panta trešajā un ceturtajā daļā, 155.1, 155.2, 155.5, 155.6, 155.13, 156., 156.1, 156.2, 156.3 pantā, 156.4 panta pirmajā daļā, 156.5, 156.6, 159., 159.4, 159.7, 159.8, 159.9pantā, 160.1 panta pirmajā daļā, 165.2, 166., 166.2, 166.6 pantā, 166.9 panta otrajā daļā, 166.12 panta trešajā daļā, 166.14 pantā, 166.15 panta trešajā un ceturtajā daļā, 166.20, 166.27, 166.32, 169.3, 170.2, 190.7, 190.15, 201.10 -201.18 un 204.18 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par šajos pantos minētajiem pārkāpumiem sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas).

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts ieņēmumu dienesta vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un viņa vietnieki, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktori un viņu vietnieki, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, –

naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam un piemērot konfiskāciju;

2) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direktors un viņa vietnieki, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu muitu priekšnieki un viņu vietnieki – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti 190.7 un 201.10–201.18 pantā, –

naudas sodu līdz seštūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

3) pārējās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru pilnvarotas amatpersonas –

naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

9. 215.1 pantā:

 papildināt pirmo daļu pēc vārda "kodeksa" ar skaitli un vārdu "108.pantā";

 

papildināt otrās daļas 2.punktu pēc vārda "paredzēti" ar skaitli "108.5".

 

 

 

10. 215.1 pantā:

 papildināt pirmo daļu pēc vārda "kodeksa" ar skaitli un vārdu "108.pantā";

 

papildināt otrās daļas 2.punktu pēc vārda "paredzēti" ar skaitli "108.5".

215.9 pants. Nacionālā Radio un televīzijas padome

Nacionālā Radio un televīzijas padome izskata šā kodeksa 166.13 panta pirmajā un otrajā daļā, 173.2, 175.9, 201.5 un 201.32 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, ja administratīvie pārkāpumi izdarīti elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un protokolu sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas), un izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piectūkstoš latiem.

Nacionālā radio un televīzijas padome šā kodeksa 166.13 panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatē un administratīvo sodu uzliek ar to pašu lēmumu, ar kuru konstatē Reklāmas likuma pārkāpumu. Lēmumu noformē atbilstoši šā kodeksa 274.panta prasībām.

 

4.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 215.9 panta pirmajā daļā vārdu „piectūkstoš” ar vārdu „desmittūkstoš”.

Atbalstīts

11. Aizstāt 215.9 panta pirmajā daļā vārdu „piectūkstoš” ar vārdu „desmittūkstoš”.

 

10. Papildināt kodeksu ar 216.2 pantu šādā redakcijā:

"216.2 pants. Valsts dzelzceļa administrācija

Valsts dzelzceļa administrācija izskata šā kodeksa 110.4 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts dzelzceļa administrācijas vārdā ir tiesīgs Valsts dzelzceļa administrācijas direktors."

 

 

 

12. Papildināt kodeksu ar 216.2 pantu šādā redakcijā:

"216.2 pants. Valsts dzelzceļa administrācija

Valsts dzelzceļa administrācija izskata šā kodeksa 110.4 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts dzelzceļa administrācijas vārdā ir tiesīgs Valsts dzelzceļa administrācijas direktors."

231.1 pants. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izskata šā kodeksa 89.–89.5 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki – naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

rajonu, republikas pilsētu un pilsētu rajonu valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori – naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu, šīs amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā.

11. Izteikt 231.1 pantu šādā redakcijā:

"231.1 pants. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izskata šā kodeksa 89., 89.1, 89.2, 89.3, 89.4, 89.5 un 89.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki – naudas sodu līdz trīstūkstoš latiem;

2) valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori – naudas sodu līdz tūkstoš latiem.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu.”

 

 

 

13. Izteikt 231.1 pantu šādā redakcijā:

"231.1 pants. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izskata šā kodeksa 89., 89.1, 89.2, 89.3, 89.4, 89.5 un 89.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki – naudas sodu līdz trīstūkstoš latiem;

2) valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori – naudas sodu līdz tūkstoš latiem.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu.”

231.2 pants. Valsts būvinspekcija un pašvaldību būvvaldes

Valsts būvinspekcija izskata šā kodeksa 90., 91.pantā, 95.panta otrajā un trešajā daļā, 152., 175.pantā, 166.15 panta pirmajā daļā un 197.pantā (lietās par gadījumiem, kad zīmogu vai plombu uzlikusi Valsts būvinspekcijas amatpersona) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Pašvaldību būvvaldes izskata šā kodeksa 152.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts būvinspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts būvinspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki — uzlikt naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem;

2) Valsts būvinspekcijas daļu vadītāji un viņu vietnieki — uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem;

3) Valsts būvinspekcijas inspektori — uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem pašvaldību būvvalžu vārdā ir tiesīgi pašvaldību būvvalžu būvinspektori.

Amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs to neapstrīd, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā.

12. 231.2 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Valsts būvinspekcija izskata šā kodeksa 64., 90., 91.pantā, 95.panta otrajā un trešajā daļā, 152.pantā, 166.15 panta pirmajā daļā, 175.2, 175.7 un 197.pantā (lietās par gadījumiem, kad zīmogu vai plombu uzlikusi Valsts būvinspekcijas amatpersona) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.";

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts būvinspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts būvinspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem;

2) Valsts būvinspekcijas daļu vadītāji un viņu vietnieki – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem;

3) Valsts būvinspekcijas inspektori – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem."

 

 

 

14. 231.2 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Valsts būvinspekcija izskata šā kodeksa 64., 90., 91.pantā, 95.panta otrajā un trešajā daļā, 152.pantā, 166.15 panta pirmajā daļā, 175.2, 175.7 un 197.pantā (lietās par gadījumiem, kad zīmogu vai plombu uzlikusi Valsts būvinspekcijas amatpersona) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.";

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts būvinspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts būvinspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem;

2) Valsts būvinspekcijas daļu vadītāji un viņu vietnieki – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem;

3) Valsts būvinspekcijas inspektori – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem."

 

13. Papildināt kodeksu ar 241.1 pantu šādā redakcijā:

"241.1 pants. Institūciju sadarbība un informācijas apmaiņa ar Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas starpniecību

Ja nav iespējams nodrošināt administratīvā pārkāpuma lietas savlaicīgu un pareizu izskatīšanu vai izpildīt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu, jo nav zināma personas, mantas vai dokumenta atrašanās vieta, institūcija (amatpersona), kuras lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta vai kura kontrolē, lai pareizi un savlaicīgi tiktu izpildīts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu, var lemt par ziņu iekļaušanu Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, lai noskaidrotu attiecīgās personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu.

Ja administratīvā pārkāpuma lietā zudusi nepieciešamība vai pamats noskaidrot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, institūcija (amatpersona), kuras lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta vai kura kontrolē, lai pareizi un savlaicīgi tiktu izpildīts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu, lemj par ziņu dzēšanu no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas.

Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā no administratīvā pārkāpuma lietas iekļaujamās ziņas, kas nepieciešamas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas noskaidrošanai, šo ziņu apjomu, iekļaušanas pamatu un mērķi, to iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā sistēmā iekļautajām ziņām, kā arī amatpersonu rīcību, konstatējot tādas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, par kuru ziņas ir iekļautas Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, nosaka Ministru kabinets."

 

 

 

15. Papildināt kodeksu ar 241.1 pantu šādā redakcijā:

"241.1 pants. Institūciju sadarbība un informācijas apmaiņa ar Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas starpniecību

Ja nav iespējams nodrošināt administratīvā pārkāpuma lietas savlaicīgu un pareizu izskatīšanu vai izpildīt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu, jo nav zināma personas, mantas vai dokumenta atrašanās vieta, institūcija (amatpersona), kuras lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta vai kura kontrolē, lai pareizi un savlaicīgi tiktu izpildīts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu, var lemt par ziņu iekļaušanu Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, lai noskaidrotu attiecīgās personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu.

Ja administratīvā pārkāpuma lietā zudusi nepieciešamība vai pamats noskaidrot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, institūcija (amatpersona), kuras lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta vai kura kontrolē, lai pareizi un savlaicīgi tiktu izpildīts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu, lemj par ziņu dzēšanu no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas.

Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā no administratīvā pārkāpuma lietas iekļaujamās ziņas, kas nepieciešamas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas noskaidrošanai, šo ziņu apjomu, iekļaušanas pamatu un mērķi, to iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā sistēmā iekļautajām ziņām, kā arī amatpersonu rīcību, konstatējot tādas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, par kuru ziņas ir iekļautas Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, nosaka Ministru kabinets."

250.pants. Gadījumi, kad protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda

Protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda, ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 42.1, 46.panta pirmajā un sestajā daļā (ja pārkāpumu izdarījis pilsonis), 101.1, 108.1 panta pirmajā daļā (ja pārkāpumu izdarījis pilsonis), 135.–137., 149.22, 149.23 pantā, kā arī citos gadījumos, kad saskaņā ar šo kodeksu un citiem likumiem naudas sodu uzliek un iekasē pārkāpuma izdarīšanas vietā un tā apmērs nepārsniedz divdesmit latu vai brīdinājumu noformē pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Ja pārkāpējs apstrīd viņam uzlikto sodu par to pārkāpumu izdarīšanu, kuri paredzēti šā panta pirmajā daļā, vai ir citi apstākļi, kas traucē amatpersonai uzlikt sodu pārkāpuma izdarīšanas vietā, protokolu sastāda saskaņā ar šā kodeksa 246.pantu.

Protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda, ja šā kodeksa 46.1 panta septītajā daļā un 166.13 panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējusi Veselības inspekcija, 166.13 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, 166.13 panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējusi Nacionālā radio un televīzijas padome.

 

5.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 250. panta trešajā daļā vārdus „166.13 panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējusi Nacionālā radio un televīzijas padome” ar vārdiem „166.13 panta pirmajā un otrajā daļā, 173.2, 175.9, 201.5 un 201.32 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējusi Nacionālā radio un televīzijas padome.”

 

Neatbalstīts

 

304.pants. Institūcijas un iestādes, kas izpilda lēmumus par konfiskāciju

Lēmumu par administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju izpilda:

1) tiesu izpildītāji – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 156.panta otrajā daļā, 173.2 pantā, 204.5 pantā, kā arī ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 201.10–201.15 pantā, ja Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas nevar izpildīt lēmumu par konfiskāciju;

2) policijas iestāžu pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 148.2 pantā, 149.24 panta septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā daļā, 155.panta septītajā daļā, 155.1 panta ceturtajā daļā, 155.2 panta otrajā daļā, 155.4-155.6 pantā, 155.pantā, 156.panta otrajā daļā, 156.panta otrajā daļā, 156.2 panta trešajā daļā, 159.4 pantā, 166.panta trešajā daļā, 166.10 pantā, 166.14, 166.15, 166.17 pantā, 166.20, 169.3, 170.1, 170.2, 176.1,  178., 179.1, 204.4 un 204.14 pantā;

3) Valsts vides dienesta, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 58., 75., 78.–80.2 un 88.4 pantā;

4) meža dienesta un Valsts vides dienesta pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 69. panta otrajā un trešajā daļā;

5) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

6) Veselības inspekcijas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 46.1 pantā;

7) civilās aviācijas institūciju pilnvarotas amatpersonas, ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 112.pantā;

8) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 42.2, 46.1, 102.2, 108.1, 108.3 pantā, 155.1 panta trešajā un ceturtajā daļā, 155.2 panta otrajā daļā, 155.6 pantā, 156.panta otrajā daļā, 156.1 panta otrajā daļā, 156.2 panta trešajā daļā, 156.3 panta otrajā daļā, 159.4, 166.2 pantā, 166.9 panta otrajā un trešajā daļā, 166.10 pantā, 166.14 panta pirmajā daļā, 166.15, 166.20, 169.3, 170.2 un 201.10– 201.15 pantā;

9) Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 146.pantā, 146.1 panta otrajā un trešajā daļā, 146.2 panta otrajā daļā;

10) Valsts augu aizsardzības dienesta pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 101.1, 102., 102.2 un 103.7 pantā;

11) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 51.3, 103.3, 106., 106.1 pantā, 108.panta otrajā daļā un 155.5 pantā;

12) Datu valsts inspekcijas pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 204.7 un 204.9 pantā;

13) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 166.31 un 166.34 pantā;

14) Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīts pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.24 panta septiņpadsmitajā daļā.

14. Papildināt 304.panta 8.punktu pēc skaitļa "108.3" ar skaitli "108.5".

 

 

 

16. Papildināt 304.panta 8.punktu pēc skaitļa "108.3" ar skaitli "108.5".

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
(Atsauce 17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu un 03.07.2008. likumu)

 

Kodeksā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/82/EK par pārvadātāju pienākumu paziņot datus par pasažieriem;

2) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra direktīvas 2001/106/EK, ar kuru groza direktīvu 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole).

15. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 26.februāra direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju."

 

 

 

17. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 26.februāra direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju."