Pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija

Nr. P.k.

2.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

(70)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar redakcionāliem precizējumiem)

Invaliditātes likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.

2.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis

Papildināt likumprojekta tekstu ar 1.pantu Likumā lietotie termini un attiecīgi precizēt likumprojekta tālāko pantu numerāciju:

 ‘’1.pants Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ārsts eksperts - ārsts, kurš ieguvis eksperta sertifikātu un kuram uzdots likumā noteiktajā kārtībā veikt prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi;

2) asistents – fiziska persona, kura sniedz atbalstu personai ar  ļoti smagas vai smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumu tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras tā invaliditātes dēļ nevar patstāvīgi veikt -  nokļūt vietā, kur persona mācās, strādā, saņem pakalpojumus, pārvietoties un veikt pašaprūpi izglītības iestādēs, algota darba vietā, būt saskarsmē ar fiziskām un juridiskām personām, kā arī palīdzēt redzes invalīdam profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības  programmas apgūšanā;

3) darbspēju zaudējums – personas darbspējīgā  vecumā funkcionēšanas ierobežojuma rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējas spējas strādāt;

4) funkcionēšanas ierobežojums - slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts personas fiziska vai garīga rakstura (organisma, apmācības spēju, komunikācijas spēju, orientācijas spēju, pārvietošanās spēju, pašaprūpes spēju, spēju kontrolēt savu uzvedību, aktivitāšu, līdzdalības) traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā;

5) individuālais rehabilitācijas plāns personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti - konkrētai personai paredzēts optimāls pasākumu komplekss, kurā iekļauti medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi, kas vērsts uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu, uzlabošanu vai atjaunošanu.

6) invaliditāte - ilgstošs vai nepārejošs personas ļoti smagas vai smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas intelektuālās vai fiziskās attīstības iespējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā un atbilst invaliditātes kritērijiem;

7)prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze - personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes un zaudēto darbspēju pakāpes noteikšana personai, kā arī nepieciešamo pasākumu izvērtēšana invaliditātes radīto seku mazināšanai vai iespējamās invaliditātes riska novēršanai;

8) mājokļa pielāgošana – personas ar invaliditāti vai viņas ģimenes īpašumā vai lietošanā esošās dzīvojamās telpas un palīgtelpas aprīkošana ar nepieciešamajām palīgierīcēm (tehniskajiem palīglīdzekļiem) un pielāgošana atbilstoši personas ar invaliditāti vajadzībām.

9) persona ar invaliditāti - persona, kurai ir noteikta invaliditāte šajā likumā paredzētajā kārtībā;

10) persona ar prognozējamu invaliditāti - persona, kurai ir noteikta prognozējama invaliditāte šajā likumā paredzētajā kārtībā;

11) prognozējama invaliditāte - personas slimības vai traumas seku radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kas var izraisīt invaliditāti, ja netiek veikti nepieciešamie ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumi;

12) surdotulks - persona, kura ar zīmju valodu nodrošina personai ar dzirdes invaliditāti saskarsmi ar citām personām, tai skaitā izglītības programmas apgūšanā profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības iestādē.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likumprojekta tekstu ar 1.pantu šādā redakcijā:

„1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) eksperts — ārsts, kurš ieguvis ārsta eksperta sertifikātu un kuram uzdots likumā noteiktajā kārtībā veikt prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi;

2) asistents — fiziskā persona, kura sniedz atbalstu personai ar ļoti smagas vai smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumu tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras tā invaliditātes dēļ nevar patstāvīgi veikt — nokļūt vietā, kur persona mācās, strādā, saņem pakalpojumus, pārvietoties un veikt pašaprūpi izglītības iestādē, algota darba vietā, būt saskarsmē ar citām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī palīdz redzes invalīdam profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas apgūšanā;

3) darbspēju zaudējums — darbspējīgā vecumā funkcionēšanas ierobežojuma rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējas spējas strādāt;

4) funkcionēšanas ierobežojums — slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fiziska vai garīga rakstura (organisma, apmācības spēju, komunikācijas spēju, orientācijas spēju, pārvietošanās spēju, pašaprūpes spēju, spēju kontrolēt savu uzvedību, aktivitātes, līdzdalību) traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā;

5) individuālais rehabilitācijas plāns personai ar prognozējamu
invaliditāti — konkrētai personai paredzēts optimāls pasākumu komplekss, kurā noteikti funkcionēšanas ierobežojumiem atbilstoši rehabilitācijas ilgtermiņa un īstermiņa mērķi un iekļauti ārstēšanas, medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi, norādot optimālos to īstenošanas termiņus, un kurš ir vērsts uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu, uzlabošanu vai atjaunošanu, lai novērstu invaliditātes iestāšanos;

6) individuālais rehabilitācijas plāns personai ar invaliditāti — konkrētai personai paredzēts optimāls pasākumu komplekss, kurā iekļauti ārstēšanas, medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi, kas vērsti uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu vai uzlabošanu, lai personai ar invaliditāti samazinātu sekas, ko radījusi invaliditāte;

7) prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze — funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes un zaudēto darbspēju pakāpes noteikšana personai, kā arī invaliditātes riska vai invaliditātes seku mazināšanai nepieciešamo pasākumu izvērtēšana;

8) mājokļa pielāgošana — personas ar invaliditāti vai kopā ar šo personu dzīvojošo tās ģimenes locekļu īpašumā vai lietošanā esošās dzīvojamās telpas un palīgtelpas aprīkošana ar nepieciešamajām palīgierīcēm (tehniskajiem palīglīdzekļiem) un pielāgošana personas ar invaliditāti vajadzībām;

9) persona ar invaliditāti — persona, kurai ir noteikta invaliditāte šajā likumā paredzētajā kārtībā;

10) persona ar prognozējamu invaliditāti — persona, kurai ir noteikta prognozējama invaliditāte šajā likumā paredzētajā kārtībā;

11) surdotulks — persona, kura zīmju valodā nodrošina personai ar dzirdes invaliditāti saskarsmi ar citām personām, tai skaitā izglītības programmas apgūšanā profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības iestādē.”

attiecīgi mainot likumprojekta tālāko pantu numerāciju.

Daļēji atbalstīts

(atb.komisijas priekšlikumā Nr.2)

Atbalstīts

Invaliditātes likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) eksperts — ārsts, kurš ieguvis ārsta eksperta sertifikātu un kuram uzdots likumā noteiktajā kārtībā veikt prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi;

2) asistents — fiziskā persona, kura sniedz atbalstu personai ar ļoti smagas vai smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumu tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras tā invaliditātes dēļ nevar patstāvīgi veikt — nokļūt vietā, kur persona mācās, strādā, saņem pakalpojumus, pārvietoties un veikt pašaprūpi izglītības iestādē, algota darba vietā, būt saskarsmē ar citām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī palīdz redzes invalīdam profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas apgūšanā;

3) darbspēju zaudējums — darbspējīgā vecumā funkcionēšanas ierobežojuma rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējas spējas strādāt;

4) funkcionēšanas ierobežojums — slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fiziska vai garīga rakstura (organisma, apmācības spēju, komunikācijas spēju, orientācijas spēju, pārvietošanās spēju, pašaprūpes spēju, spēju kontrolēt savu uzvedību, aktivitātes, līdzdalību) traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā;

5) individuālais rehabilitācijas plāns personai ar prognozējamu
invaliditāti — konkrētai personai paredzēts optimāls pasākumu komplekss, kurā noteikti funkcionēšanas ierobežojumiem atbilstoši rehabilitācijas ilgtermiņa un īstermiņa mērķi un iekļauti ārstēšanas, medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi, norādot optimālos to īstenošanas termiņus, un kurš ir vērsts uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu, uzlabošanu vai atjaunošanu, lai novērstu invaliditātes iestāšanos;

6) individuālais rehabilitācijas plāns personai ar invaliditāti — konkrētai personai paredzēts optimāls pasākumu komplekss, kurā iekļauti ārstēšanas, medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi, kas vērsti uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu vai uzlabošanu, lai personai ar invaliditāti samazinātu sekas, ko radījusi invaliditāte;

7) prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze — funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes un zaudēto darbspēju pakāpes noteikšana personai, kā arī invaliditātes riska vai invaliditātes seku mazināšanai nepieciešamo pasākumu izvērtēšana;

8) mājokļa pielāgošana — personas ar invaliditāti vai kopā ar šo personu dzīvojošo tās ģimenes locekļu īpašumā vai lietošanā esošās dzīvojamās telpas un palīgtelpas aprīkošana ar nepieciešamajām palīgierīcēm (tehniskajiem palīglīdzekļiem) un pielāgošana personas ar invaliditāti vajadzībām;

9) persona ar invaliditāti — persona, kurai ir noteikta invaliditāte šajā likumā paredzētajā kārtībā;

10) persona ar prognozējamu invaliditāti — persona, kurai ir noteikta prognozējama invaliditāte šajā likumā paredzētajā kārtībā;

11) surdotulks — persona, kura zīmju valodā nodrošina personai ar dzirdes invaliditāti saskarsmi ar citām personām, tai skaitā izglītības programmas apgūšanā profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības iestādē.

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes risku personām ar prognozējamu invaliditāti un mazināt invaliditātes sekas personām ar invaliditāti.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes risku personām ar prognozējamu invaliditāti un mazināt invaliditātes sekas personām ar invaliditāti.

2.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka kārtību, kādā veicama invaliditātes un prognozējamas invaliditātes ekspertīze, kā arī atbalsta pasākumus prognozējamas invaliditātes un invaliditātes izraisīto seku mazināšanai.

(2) Likumu īsteno, pamatojoties uz:

1) personu ar prognozējamu invaliditāti un personu ar invaliditāti iesaistīšanos atbalsta pasākumos, lai mazinātu invaliditātes risku (prognozē­jamas invaliditātes gadījumā) un invaliditātes izraisītās sekas, likumā "Par sociālo drošību" noteiktās līdzdarbības ietvaros;

2) sabiedrības iesaistīšanu ar invaliditāti saistīto jautājumu risināšanā, kā arī valsts un pašvaldību institūciju sadarbību ar Invalīdu lietu nacionālo padomi, biedrībām un nodibinājumiem, kuri pārstāv personas ar invaliditāti vai personas ar prognozējamu invaliditāti, arī ar rehabilitācijas profesionālajām organizācijām;

3) vienotu valsts un pašvaldību nodrošinātu rehabilitācijas procesu personām ar invaliditāti vai personām ar prognozējamu invaliditāti.

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka kārtību, kādā veicama prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze, kā arī atbalsta pasākumus invaliditātes riska un invaliditātes seku mazināšanai.

(2) Likumu īsteno, pamatojoties uz:

1) personu ar prognozējamu invaliditāti un personu ar invaliditāti iesaistīšanos atbalsta pasākumos, lai mazinātu invaliditātes risku (prognozējamas invaliditātes gadījumā) un invaliditātes sekas likumā “Par sociālo drošību” noteiktās līdzdarbības ietvaros;

2) sabiedrības iesaistīšanu ar invaliditāti saistīto jautājumu risināšanā, kā arī valsts un pašvaldību institūciju sadarbību ar Invalīdu lietu nacionālo padomi, biedrībām un nodibinājumiem, kuri pārstāv personas ar prognozējamu invaliditāti vai personas ar invaliditāti, arī ar profesionālajām rehabilitācijas organizācijām;

3) vienotu valsts un pašvaldību nodrošinātu rehabilitācijas procesu personām ar prognozējamu invaliditāti vai personām ar invaliditāti.

II nodaļa

Prognozējama invaliditāte un invaliditāte

3.pants. Prognozējama invaliditāte

(1) Prognozējama invaliditāte ir personas slimības vai traumas seku radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kas var izraisīt invaliditāti, ja netiek veikta nepieciešamā ārstēšana un netiek nodrošināti sociālie pakalpojumi.

(2) Kritērijus un termiņus prognozējamas invaliditātes noteikšanai, kā arī prognozējamas invaliditātes noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

4.pants. Invaliditāte

(1) Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs personas smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas intelektuālās vai fiziskās attīstības iespējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā un atbilst invaliditātes kritērijiem.

(2) Kritērijus un termiņus invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanai un atzinumu sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību invalīdam un bērnam invalīdam, par pabalsta piešķiršanu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdam, kuram ir apgrūtināta pārvietošanās, un par atvieglojumiem latviešu valodas prasmes un zināšanu pārbaudē invalīdam, kā arī invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un atzinumu sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Personai, kurai noteikta invaliditāte, izsniedz invalīda apliecību. Invalīda apliecības paraugu un invalīda apliecības izsniegšanas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.

3.

4.

5.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis

Apvienot likumprojekta  3. un 4.pantu un izteikt jaunā redakcijā:

‘’4.pants. Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes noteikšana

(1) Kritērijus un termiņus prognozējamas invaliditātes noteikšanai, kā arī prognozējamas invaliditātes noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 (2) Kritērijus un termiņus invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanai un atzinumu sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību invalīdam un bērnam invalīdam, par pabalsta piešķiršanu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdam, kuram ir apgrūtināta pārvietošanās, un par atvieglojumiem latviešu valodas prasmes un zināšanu pārbaudē invalīdam, kā arī invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas, atzinumu sniegšanas kārtību un gadījumus, kad ekspertīze veicama bez personas klātbūtnes, nosaka Ministru kabinets.

(3) Personai, kurai noteikta invaliditāte, izsniedz invalīda apliecību. Invalīda apliecības paraugu un invalīda apliecības izsniegšanas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.’’

Deputāts Valdis Ģīlis

Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdu „ārstēšana” ar vārdiem „ārstniecība, tajā skaitā medicīniskā rehabilitācija”

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 3. un 4.pantu  šādā redakcijā:

„4.pants. Prognozējama invaliditāte

(1) Prognozējama invaliditāte ir personas slimības vai traumas seku radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kas var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai, ja netiek sniegti nepieciešamie ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi.

(2) Kritērijus un termiņus prognozējamas invaliditātes noteikšanai, kā arī prognozējamas invaliditātes noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

5.pants. Invaliditāte

(1) Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mēreni izteiktas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas intelektuālās vai fiziskās attīstības iespējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus un termiņus;

2) kritērijus atzinumu sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personai ar invaliditāti, par pabalsta piešķiršanu transporta izdevumu kompensēšanai personai ar invaliditāti, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās, un par atvieglojumiem latviešu valodas prasmes un zināšanu pārbaudē personai ar invaliditāti;

3) invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un attiecīgo atzinumu sniegšanas kārtību.

(3) Personai, kurai noteikta invaliditāte, izsniedz invalīda apliecību. Invalīda apliecības paraugu un invalīda apliecības izsniegšanas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts

(atb.komisijas priekšlikumā Nr.5)

Atbalstīts

II nodaļa

Prognozējama invaliditāte un invaliditāte

4.pants. Prognozējama invaliditāte

(1) Prognozējama invaliditāte ir personas slimības vai traumas seku radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kas var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai, ja netiek sniegti nepieciešamie ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi.

(2) Kritērijus un termiņus prognozējamas invaliditātes noteikšanai, kā arī prognozējamas invaliditātes noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

5.pants. Invaliditāte

(1) Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mēreni izteiktas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas intelektuālās vai fiziskās attīstības iespējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus un termiņus;

2) kritērijus atzinumu sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personai ar invaliditāti, par pabalsta piešķiršanu transporta izdevumu kompensēšanai personai ar invaliditāti, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās, un par atvieglojumiem latviešu valodas prasmes un zināšanu pārbaudē personai ar invaliditāti;

3) invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un attiecīgo atzinumu sniegšanas kārtību.

(3) Personai, kurai noteikta invaliditāte, izsniedz invalīda apliecību. Invalīda apliecības paraugu un invalīda apliecības izsniegšanas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.

5.pants. Invaliditātes iedalījums

(1) Bērniem, kuri nav sasnieguši četru gadu vecumu, invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās, ņemot vērā viņu veselības stāvokļa izraisītos funkcionālos traucējumus.

6.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Bērniem invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās.”

Atbalstīts

6.pants. Invaliditātes iedalījums

(1) Bērniem invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās.

 (2) Bērniem no četru gadu vecuma līdz 18 gadu vecumam, ņemot vērā viņu funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi, kā arī bērna veselības stāvokļa un intelektuālās attīstības (spējas mācīties) prognozi, nosaka:

1)  I invaliditātes grupu (ļoti smaga invaliditāte);

2)  II invaliditātes grupu (smaga invaliditāte).

7.

8.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis

Papildināt likumprojekta 5.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) III invaliditātes grupu – (mēreni izteikta invaliditāte).”.

Sociālo un darba lietu komisija

Izslēgt 5.panta otro daļu.

Neatbalstīts

Atbalstīts

(3) Bērniem līdz 18 gadu vecumam, kuri saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir sociāli apdrošinātās personas, invaliditāti nosaka atbilstoši šā panta ceturtajai daļai.

9.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Bērniem, kuri saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir sociāli apdrošinātās personas, invaliditāti nosaka atbilstoši šā panta trešajai daļai.”

Atbalstīts

(2) Bērniem, kuri saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir sociāli apdrošinātās personas, invaliditāti nosaka atbilstoši šā panta trešajai daļai.

(4) Personām no 18 gadu vecuma līdz pensijas vecuma sasniegšanai izvērtē funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi un tā radīto darbspēju zaudējumu procentos un nosaka:

1)  I invaliditātes grupu, ja darbspēju zaudējums ir 75–100 % apmērā (ļoti smaga invaliditāte);

10.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis

Aizstāt likumprojekta 5.panta ceturtās daļas pirmā punktā skaitļus 75 – 100 % ar skaitļiem 80 –100 %.

Atbalstīts

(3) Personām no 18 gadu vecuma līdz pensijas vecuma sasniegšanai izvērtē funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi un tā radīto darbspēju zaudējumu procentos un nosaka:

1) I invaliditātes grupu, ja darbspēju zaudējums ir 80—100 procentu apmērā (ļoti smaga invaliditāte);

2)  II invaliditātes grupu, ja darbspēju zaudējums ir 50–74 % apmērā (nedzirdīgām personām – no 45 %) (smaga invaliditāte).

11.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis

Aizstāt likumprojekta 5.panta ceturtās daļas otrā punktā vārdus un skaitļus 50 – 74 % apmērā (nedzirdīgām personām – no 45 %) ar vārdiem un skaitļiem 60 –79 % apmērā.

Atbalstīts

2) II invaliditātes grupu, ja darbspēju zaudējums ir 60—79 procentu apmērā (smaga invaliditāte).

12.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis

Papildināt likumprojekta 5.panta ceturto daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3)  III invaliditātes grupu, ja darbspēju zaudējums ir 25 –59 % apmērā (mēreni izteikta invaliditāte).”.

Atbalstīts

3) III invaliditātes grupu, ja darbspēju zaudējums ir 25—59 procentu apmērā (mēreni izteikta invaliditāte).

(5) Personām pensijas vecumā, pirmreizēji veicot invaliditātes ekspertīzi, izvērtē funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi un nosaka I invaliditātes grupu (ļoti smaga invaliditāte) vai II invaliditātes grupu (smaga invaliditāte), kā arī ar to saistītos nepieciešamos atbalsta pasākumus.

 (6) Personām pensijas vecumā, atkārtoti veicot invaliditātes ekspertīzi, saglabā invalīda statusu arī gadījumā, ja funkcionēšanas ierobežojumi, kas izraisījuši invaliditāti, ir saistīti ar objektīvām vecuma izmaiņām, kuras konstatētas pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

13.

14.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis

Aizstāt likumprojekta 5.panta piektā daļā vārdus „vai II invaliditātes grupu (smaga invaliditāte)” ar vārdiem „II invaliditātes grupu (smaga invaliditāte) vai III invaliditātes grupu (mēreni izteikta invaliditāte)”.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 5.panta piekto, sesto daļu šādā redakcijā:

„(4) Personām pēc vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, pirmreizēji veicot invaliditātes ekspertīzi, izvērtē funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi un nosaka I invaliditātes grupu (ļoti smaga invaliditāte), II invaliditātes grupu (smaga invaliditāte) vai III invaliditātes grupu (mēreni izteikta invaliditāte), kā arī sakarā ar to nepieciešamos atbalsta pasākumus.

(5) Personām pēc vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, atkārtoti veicot invaliditātes ekspertīzi, saglabā invalīda statusu arī tad, ja funkcionēšanas ierobežojumi, kas izraisījuši invaliditāti, ir saistīti ar objektīvām vecuma izraisītām pārmaiņām organismā, kuras konstatētas pirms pensijas vecuma sasniegšanas.”

Atbalstīts

(atb.komisijas priekšlikumā Nr.14)

Atbalstīts

(4) Personām pēc vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, pirmreizēji veicot invaliditātes ekspertīzi, izvērtē funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi un nosaka I invaliditātes grupu (ļoti smaga invaliditāte), II invaliditātes grupu (smaga invaliditāte) vai III invaliditātes grupu (mēreni izteikta invaliditāte), kā arī sakarā ar to nepieciešamos atbalsta pasākumus.

(5) Personām pēc vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, atkārtoti veicot invaliditātes ekspertīzi, saglabā invalīda statusu arī tad, ja funkcionēšanas ierobežojumi, kas izraisījuši invaliditāti, ir saistīti ar objektīvām vecuma izraisītām pārmaiņām organismā, kuras konstatētas pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

(7) Personām pensijas vecumā, kuras saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir sociāli apdrošinātās personas, invaliditāti nosaka atbilstoši šā panta ceturtajai daļai.

15.

Sociālo un darba lietu komisija

Izslēgt likumprojekta 5.panta septīto daļu.

Atbalstīts

III nodaļa

Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze

6.pants. Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes noteikumi

III nodaļa

Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze

7.pants. Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes noteikumi

 (1) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze ir personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes un atlikušo (saglabāto) darbspēju pakāpes noteikšana, kā arī nepieciešamo pasākumu izvērtēšana invaliditātes radīto seku mazināšanai vai iespējamās invaliditātes riska novēršanai.

16.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis

Izslēgt likumprojekta 6.panta pirmo daļu

Atbalstīts

 (2) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri legāli uzturas Latvijas Republikā, ārzemniekiem un bēgļiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, kā arī personām, kurām Latvijas Republikā ir piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība.

(3) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic, ievērojot konfidencialitāti, personas datu aizsardzību un atšķirīgas attieksmes aizliegumu.

(4) Izdevumus, kas saistīti ar prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

(5) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic un prognozējamu invaliditāti vai invaliditāti nosaka tiešās valsts pārvaldes iestādē "Invaliditātes ekspertīzes pārvalde" (turpmāk – pārvalde).

 < /o:p>

(1) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri legāli uzturas Latvijas Republikā, ārzemniekiem un bēgļiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, kā arī personām, kurām Latvijas Republikā ir piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība.

(2) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic, ievērojot konfidencialitāti, personas datu aizsardzības prasības un atšķirīgas attieksmes aizliegumu.

(3) Izdevumus, kas saistīti ar prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic un prognozējamu invaliditāti vai invaliditāti nosaka tiešās valsts pārvaldes iestādē “Invaliditātes ekspertīzes pārvalde” (turpmāk — Pārvalde).

 (6) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic:

1) bez personas vai tās pārstāvja klātbūtnes – izvērtējot iesniegtos dokumentus;

2) personas klātbūtnē – novērtējot personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi, kā arī izvērtējot iesniegtos dokumentus.

17.

18.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis

Aizstāt likumprojekta 6.panta sestās daļas 1.punktā vārdu „pārstāvja” ar vārdiem „likumiskā pārstāvja”.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 6.panta sesto daļu šādā redakcijā:

„(5) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic ar vai bez personas vai tās likumiskā pārstāvja klātbūtnes.”

Atbalstīts

(atb.komisijas priekšlikumā Nr.18)

Atbalstīts

(5) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic ar vai bez personas vai tās likumiskā pārstāvja klātbūtnes.

7.pants. Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes kārtība

(1) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic pārvaldes ārsti eksperti. Ekspertīzes veikšanai nepieciešamās informācijas sagatavošanas procedūrā piedalās ārstniecības personas, sociālie darbinieki, psihologi, izglītības darbinieki (ja invaliditāte tiek noteikta bērnam līdz 18 gadu vecumam), nodarbinātības speciālisti un citu nozaru speciālisti. Ekspertīzē var piedalīties personas likumiskais pārstāvis un citas tās uzaicinātās personas.

19.

20.

21.

Deputāts Valdis Ģīlis

Izteikt likumprojekta 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic pārvaldes  eksperti. Ekspertīzes veikšanai nepieciešamās informācijas sagatavošanu veic ārstniecības personas, ārstniecības atbalsta personas, sociālie darbinieki, psihologi, izglītības darbinieki (ja invaliditāte tiek noteikta bērnam līdz 18 gadu vecumam), nodarbinātības speciālisti un citu nozaru speciālisti. Ekspertīzē var piedalīties personas likumiskais pārstāvis un citas tās uzaicinātās personas.”

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis

Izteikt likumprojekta  7.panta 1 daļā 1.teikumu  šādā redakcijā:

„Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic pārvaldes  eksperti, kas ir neatkarīgi ekspertīzes veikšanā un personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtēšanā.”.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt likumprojekta  7.panta pirmo daļu  šādā redakcijā:

„(1) Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma ekspertīzi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic Pārvaldes ārsti eksperti, kas ekspertīzes veikšanā un personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtēšanā ir neatkarīgi.”

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts

(atb.komisijas priekšlikumā Nr.21)

Atbalstīts

8.pants. Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze

(1) Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma ekspertīzi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic Pārvaldes ārsti eksperti, kas ekspertīzes veikšanā un personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtēšanā ir neatkarīgi.

(2) Atbilstoši personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes izvērtējuma rezultātiem pārvaldes ārsti eksperti sastāda ekspertīzes aktu. Aktā norāda:

1) personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes atbilstību prognozē­jamas invaliditātes noteikšanas kritērijiem un priekšlikumus prognozējamas invaliditātes noteikšanas termiņam;

2) personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes atbilstību invaliditātes noteikšanas kritērijiem un priekšlikumus invaliditātes noteikšanas termiņam;

3) priekšlikumus darbspēju zaudējuma noteikšanai (procentos) un darbspēju zaudējuma noteikšanas termiņam;

4) funkcionēšanas ierobežojuma cēloni;

5) personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti nepieciešamo pasākumu kopumu un ieteikumus individuālajam rehabilitācijas plānam.

22.

23.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis

Aizstāt likumprojekta 7.panta otrās daļas 2.punktā vārdus „priekšlikumus invaliditātes noteikšanas termiņam” ar vārdiem „priekšlikumus invaliditātes noteikšanas termiņam un personām nepieciešamo pakalpojumu, pabalstu un citu sociālās aizsardzības pasākumu saņemšanai”.

Sociālo un darba lietu komisija

Izslēgt likumprojekta 7.panta otro daļu.

Neatbalstīts

Atbalstīts

(3) Pamatojoties uz šā panta otrajā daļā minēto ekspertīzes aktu, pārvaldes amatpersona atkarībā no personas funkcionēšanas traucējumu veida, ierobežojuma pakāpes un to izmaiņu prognozes izdod administratīvu aktu. Administratīvajā aktā:

24.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt likumprojekta 7.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Pamatojoties uz personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes izvērtēšanu, Pārvaldes amatpersona izdod administratīvo aktu, ar kuru nosaka:”

Atbalstīts

(2) Pamatojoties uz personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes izvērtēšanu, Pārvaldes amatpersona izdod administratīvo aktu, ar kuru nosaka:

1) nosaka invaliditāti, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, – uz noteiktu termiņu (no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem) vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu);

(Redakc. preciz.)

1) invaliditāti, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, — uz noteiktu termiņu (no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem) vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu);

2) nosaka prognozējamu invaliditāti, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst prognozējamas invaliditātes noteikšanas kritērijiem un paredzams, ka bez ārstēšanas, rehabilitācijas un sociālo pakalpojumu saņemšanas tā palielināsies un atbildīs invaliditātes noteikšanas kritērijiem, – uz noteiktu termiņu;

25.

26.

Deputāts Valdis Ģīlis

Aizstāt 7. panta trešās daļas 2.punktā vārdu „ārstēšanas” ar vārdu „ārstniecības”.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 7.panta trešās daļas 2.punktu Šādā redakcijā:

„2) prognozējamu invaliditāti, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst prognozējamas invaliditātes noteikšanas kritērijiem un paredzams, ka bez ārstēšanas, rehabilitācijas un sociālo pakalpojumu saņemšanas tā palielināsies un atbildīs invaliditātes noteikšanas kritērijiem, — no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam;”

Neatbalstīts

Atbalstīts

2) prognozējamu invaliditāti, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst prognozējamas invaliditātes noteikšanas kritērijiem un paredzams, ka bez ārstēšanas, rehabilitācijas un sociālo pakalpojumu saņemšanas tā palielināsies un atbildīs invaliditātes noteikšanas kritērijiem, — no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam;

3) nosaka darbspēju zaudējumu procentos uz noteiktu termiņu (no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem) vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu), ja veselības zaudējuma cēlonis ir saistīts ar valsts vai sabiedriska pienākuma pildīšanu;

27.

28.

29.

Tiesībsargs Romāns Apsītis

Izslēgt likumprojekta 7.panta trešās daļas 3.punktā vārdus „ja veselības zaudējumu cēlonis ir saistīts ar valsts vai sabiedriskā pienākuma pildīšanu”.

Deputāts Valdis Ģīlis

Izslēgt likumprojekta 7.panta trešās daļas 3.punktā vārdus „ja veselības zaudējumu cēlonis ir saistīts ar valsts vai sabiedriskā pienākuma pildīšanu”.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 7.panta trešās daļas 3.punktu Šādā redakcijā:

„3) darbspēju zaudējumu procentos uz noteiktu termiņu (no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem) vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu) normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;”

Daļēji atbalstīts

(atb.komisijas priekšlikumā Nr.29)

Daļēji atbalstīts

(atb.komisijas priekšlikumā Nr.29)

Atbalstīts

3) darbspēju zaudējumu procentos uz noteiktu termiņu (no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem) vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu) normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

4) nosaka invaliditātes cēloni atkarībā no tās rašanās iemesla;

(Redakc. preciz.)

4) invaliditātes cēloni atkarībā no tās rašanās iemesla;

5) nosaka darbspēju zaudējuma cēloni atkarībā no to rašanās iemesla personām, kurām nav noteikta invaliditāte, ja normatīvajos aktos paredzētas sociālās garantijas sakarā ar darbspēju zaudēšanu;

30.

31.

Tiesībsargs Romāns Apsītis

Izslēgt likumprojekta 7.panta trešās daļas 5.punktā vārdus „ja normatīvajos aktos paredzētas sociālās garantijas sakarā ar darbspēju zaudēšanu”.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 7.panta trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„ 5) darbspēju zaudējuma cēloni atkarībā no zaudējumu rašanās iemesla personām, kurām nav noteikta invaliditāte, normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.”

Daļēji atbalstīts

(atb.komisijas priekšlikumā Nr.31)

Atbalstīts

5) darbspēju zaudējuma cēloni atkarībā no zaudējumu rašanās iemesla personām, kurām nav noteikta invaliditāte, normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

6) atsaka noteikt invaliditāti, darbspēju zaudējumu procentos vai prognozējamu invaliditāti.

32.

Sociālo un darba lietu komisija

Izslēgt 7.panta trešās daļas 6.punktu.

Atbalstīts

33.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likumprojekta 7.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„(3) Invaliditāti, prognozējamu invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar iesnieguma iesniegšanas dienu vai ar dienu, kad ārvalstī izsniegta E 213 veidlapa “EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums”, ja ekspertīze tiek veikta saskaņā ar Padomes 1971.gada 14.jūnija regulu (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā.”

Atbalstīts

(3) Invaliditāti, prognozējamu invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar iesnieguma iesniegšanas dienu vai ar dienu, kad ārvalstī izsniegta E 213 veidlapa “EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums”, ja ekspertīze tiek veikta saskaņā ar Padomes 1971.gada 14.jūnija regulu (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā.

(4) Pārvaldes amatpersona izvērtē personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti nepieciešamo pasākumu kopumu un sniedz:

1) ieteikumus individuālajam rehabilitācijas plānam;

2) atzinumus personām ar prognozējamu invaliditāti, personām ar invaliditāti un citām personām nepieciešamo pakalpojumu, pabalstu un citu šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto sociālās aizsardzības pasākumu īstenošanai.

34.

35.

Deputāts Valdis Ģīlis

Izteikt 7.panta ceturtās daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

„1) apstiprinājumu piedāvātajam individuālajam rehabilitācijas plānam;”.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt likumprojekta 7.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Sarežģītos invaliditātes ekspertīzes gadījumos pirms lēmuma pieņemšanas, kā arī tad, ja lēmums tiek apstrīdēts, Pārvaldei ir tiesības pieaicināt konsultantus un nosūtīt personu uz ārs tniecības iestādi papildu izmeklēšanai, diagnozes precizēšanai un funkcionēšanas novērtēšanai par valsts budžeta līdzekļiem.”

Daļēji atbalstīts

(atb.komisijas priekšlikumā Nr.36)

Atbalstīts

(4) Sarežģītos invaliditātes ekspertīzes gadījumos pirms lēmuma pieņemšanas, kā arī tad, ja lēmums tiek apstrīdēts, Pārvaldei ir tiesības pieaicināt konsultantus un nosūtīt personu uz ārstniecības iestādi papildu izmeklēšanai, diagnozes precizēšanai un funkcionēšanas novērtēšanai par valsts budžeta līdzekļiem.

(5) Sarežģītos invaliditātes ekspertīzes gadījumos vai pastāvot citiem objektīviem apstākļiem, pirms lēmuma pieņemšanas, kā arī gadījumā, ja lēmums tiek apstrīdēts, pārvaldei ir tiesības pieaicināt konsultantus un nosūtīt personu uz ārstniecības iestādi papildu izmeklēšanai un diagnozes precizēšanai par valsts budžeta līdzekļiem

36.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt likumprojekta 7.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pārvaldes amatpersona izvērtē pasākumu kopumu, kas nepieciešams personai ar prognozējamu invaliditāti, un:

1) personai ar prognozējamu invaliditāti apstiprina ārstējošā ārsta izstrādāto individuālo rehabilitācijas plānu;

2) personai ar invaliditāti apstiprina sociālā dienesta izstrādāto individuālo rehabilitācijas plānu, iekļaujot tajā ārstējošā ārsta noteiktos turpmākās ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus;

3) apstiprina atzinumu par personas ar prognozējamu invaliditāti vai atzinumu par personas ar invaliditāti individuālās rehabilitācijas plānā noteikto pasākumu izpildi, ja prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes ekspertīze tiek veikta atkārtoti;

4) sniedz personām ar prognozējamu invaliditāti, personām ar invaliditāti un citām personām atzinumus nepieciešamo pakalpojumu, pabalstu un citu šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto sociālās aizsardzības pasākumu īstenošanai.”

Atbalstīts

(5) Pārvaldes amatpersona izvērtē pasākumu kopumu, kas nepieciešams personai ar prognozējamu invaliditāti, un:

1) personai ar prognozējamu invaliditāti apstiprina ārstējošā ārsta izstrādāto individuālo rehabilitācijas plānu;

2) personai ar invaliditāti apstiprina sociālā dienesta izstrādāto individuālo rehabilitācijas plānu, iekļaujot tajā ārstējošā ārsta noteiktos turpmākās ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus;

3) apstiprina atzinumu par personas ar prognozējamu invaliditāti vai atzinumu par personas ar invaliditāti individuālās rehabilitācijas plānā noteikto pasākumu izpildi, ja prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes ekspertīze tiek veikta atkārtoti;

4) sniedz personām ar prognozējamu invaliditāti, personām ar invaliditāti un citām personām atzinumus nepieciešamo pakalpojumu, pabalstu un citu šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto sociālās aizsardzības pasākumu īstenošanai.

 (6) Prognozējamas invaliditātes termiņam beidzoties, pārvaldes eksperti veic atkārtotu personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes izvērtēšanu un sastāda attiecīgu ekspertīzes aktu.

37.

38.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis

Aizstāt 7.panta sestā daļā vārdu „eksperti” ar vārdiem „ārsti eksperti”.

Sociālo un darba lietu komisija

Izslēgt likumprojekta 7.panta sesto daļu..

Neatbalstīts

Atbalstīts

8.pants. Tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt pārvaldes amatpersonu izdotos administratīvos aktus

(1) Pārvaldes amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt, iesniedzot pārvaldes direktoram attiecīgu iesniegumu, mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. Pārvaldes direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(2) Iesnieguma iesniegšana pārvaldes direktoram vai pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur pārvaldes izdotā administratīvā akta darbību.

(Redakc. preciz.)

9.pants. Tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt Pārvaldes amatpersonu izdotos administratīvos aktus

(1) Pārvaldes amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt, mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas iesniedzot Pārvaldes direktoram attiecīgu iesniegumu. Pārvaldes direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(2) Iesnieguma iesniegšana Pārvaldes direktoram vai pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur Pārvaldes izdotā administratīvā akta darbību.

9.pants. Individuālais rehabilitācijas plāns personai ar prognozējamu invaliditāti un individuālais rehabilitācijas plāns personai ar invaliditāti

10.pants. Individuālais rehabilitācijas plāns personai ar prognozējamu invaliditāti un individuālais rehabilitācijas plāns personai ar invaliditāti

(1) Individuālais rehabilitācijas plāns personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti ir optimāls pasākumu komplekss, kurā iekļauti medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi un kas paredzēts konkrētai personai, un vērsts uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu, uzlabošanu vai atjaunošanu.

39.

40.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis

Izslēgt likumprojekta 9.panta pirmo daļu.

Deputāts Valdis Ģīlis

Izteikt likumprojekta 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Individuālais rehabilitācijas plāns personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti Invalīdu ekspertīzes pārvaldes uzturēta individuāla pacientu datu bāze, kurā tiek noteikti funkcionēšanas ierobežojumiem atbilstoši rehabilitācijas ilgtermiņa un īstermiņa mērķi un tiek uzskaitīti medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi, norādot optimālos tos īstenošanas termiņus un kas paredzēts konkrētai personai, un vērsts uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu, uzlabošanu vai atjaunošanu.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts

(atb.komisijas priekšlikumā Nr.2)

(2) Individuālā rehabilitācijas plāna izstrāde personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti ir obligāta.

41.

Deputāts Valdis Ģīlis

Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Individuālā rehabilitācijas plāna izstrāde personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti ir obligāta līdz nosūtīšanai uz invaliditātes ekspertīzi”.

Neatbalstīts

(1) Individuālā rehabilitācijas plāna izstrāde personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti ir obligāta.

(3) Individuālajā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti iekļaujamo pasākumu veidus un termiņus, kā arī plāna veidlapu un plāna sastādīšanas un īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Redakc. preciz.)

(2) Individuālajā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti iekļaujamo pasākumu veidus un termiņus, kā arī plāna veidlapu un plāna izstrādes un īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Ģimenes ārsta pienākums ir:

42.

43.

Deputāts Valdis Ģīlis

Aizstāt 9.panta ceturtās daļas ievaddaļā vārdu „ģimenes” ar vārdiem „ārstējošā (ģimenes)”.

Sociālo un darba lietu komisija

Aizstāt attiecīgā locījumā 9.panta ceturtās, piektās daļā un vienpadsmitās daļas 2.punktā vārdu „ģimenes” ar vārdu „ārstējošā”

Daļēji atbalstīts

(atb.komisijas priekšlikumā Nr.43)

Atbalstīts

(3) Ārstējošā ārsta pienākums ir:

1) pamatojoties uz pārvaldes un citu personas ar prognozējamu invaliditāti ārstniecības procesā iesaistīto speciālistu ieteikumiem, laikus (….) izstrādāt individuālo rehabilitācijas plānu personai ar prognozējamu invaliditāti un kontrolēt tā izpildi;

44.

Deputāts Valdis Ģīlis

Papildināt 9.panta ceturtās daļas pirmo punktu pēc vārda „laikus” ar vārdiem „līdz nosūtīšanai ekspertīzei”.

Neatbalstīts

1) pamatojoties uz Pārvaldes un citu personas ar prognozējamu invaliditāti ārstniecības procesā iesaistīto speciālistu ieteikumiem, laikus izstrādāt individuālo rehabilitācijas plānu personai ar prognozējamu invaliditāti un kontrolēt tā izpildi;

2) individuālā rehabilitācijas plāna izstrādē personai ar prognozējamu invaliditāti un tā izpildē sadarboties ar (…) attiecīgās personas dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu (pašvaldības domi (padomi) vai tās deleģētām institūcijām, ja sociālais dienests nav izveidots) (turpmāk – pašvaldības sociālais dienests), pārvaldi un citiem speciālistiem, kā arī pašu personu;

45.

46.

47.

Deputāts Valdis Ģīlis

Papildināt 9.panta ceturtās daļas otro punktu pēc vārdiem „sadarboties ar” ar vārdiem „rehabilitācijas ārstiem (rehabilitologiem)”

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis

Izslēgt likumprojekta 9.panta ceturtās daļas 2.punktā vārdu ‘’(padomi)’’.

Sociālo un darba lietu komisija

Izslēgt likumprojekta 9.panta ceturtās daļas 2.punktā vārdus „(pašvaldības domi (padomi) vai tās deleģētām institūcijām, ja sociālais dienests nav izveidots) (turpmāk – pašvaldības sociālais dienests)”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

(atb.komisijas priekšlikumā Nr.47)

Atbalstīts

2) individuālā rehabilitācijas plāna izstrādē personai ar prognozējamu invaliditāti un tā izpildē sadarboties ar attiecīgās personas dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu, Pārvaldi un citiem speciālistiem, kā arī pašu personu;

3) pēc individuālajā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti noteikto pasākumu īstenošanas nosūtīt personu uz atkārtotu invaliditātes ekspertīzi.

48.

Sociālo un darba lietu komisija

„Papildināt likumprojekta 9.panta ceturtās daļas 3.punktu pirms vārdiem „nosūtīt personu” ar vārdiem „ja nepieciešams”

Atbalstīts

3) pēc individuālajā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti noteikto pasākumu īstenošanas, ja nepieciešams, nosūtīt personu uz atkārtotu invaliditātes ekspertīzi.

(5) Pašvaldības sociālā dienesta pienākums ir:

1) izstrādāt individuālo rehabilitācijas plānu personai ar invaliditāti un kontrolēt tā izpildi;

(4) Pašvaldības sociālā dienesta pienākums ir:

1) izstrādāt individuālo rehabilitācijas plānu personai ar invaliditāti un kontrolēt tā izpildi;

2) individuālā rehabilitācijas plāna izstrādē personai ar invaliditāti un tā izpildē sadarboties ar personas ģimenes ārstu, ja nepieciešams, iesaistot arī citus speciālistus, un pašu personu.

(…)……

49.

Deputāts Valdis Ģīlis

Papildināt 9.panta piekto daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) pēc individuālo rehabilitācijas plānu sagatavošanas ārstējošā (ģimenes) ārsta pieprasījuma veikt pacienta sociālās vides novērtēšanu.”.

Neatbalstīts

2) individuālā rehabilitācijas plāna izstrādē personai ar invaliditāti un tā izpildē sadarboties ar personas ārstējošo ārstu, ja nepieciešams, iesaistot arī citus speciālistus un pašu personu.

(6) Personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti ir pienākums atbilstoši likumam "Par sociālo drošību" piedalīties individuālā rehabilitācijas plāna izstrādē un, īstenojot plānā paredzētos pasākumus:

1) rūpēties par savu veselību;

(5) Personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti ir pienākums atbilstoši likumam “Par sociālo drošību” piedalīties individuālā rehabilitācijas plāna izstrādē un, īstenojot plānā paredzētos pasākumus:

1) rūpēties par savu veselību;

2) pildīt ārstniecības personu, sociālo darbinieku un citu rehabilitācijā iesaistīto speciālistu norādījumus;

50.

51.

Deputāts Valdis Ģīlis

Izteikt 9.panta sestās daļas 2.punktu šādā redakcijā

„ 2) pildīt ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu un citu rehabilitācijā iesaistīto speciālistu norādījumus;”

Sociālo un darba lietu komisija

„Izteikt 9.panta sestās daļas 2.punktu šādā redakcijā

„ 2) pildīt ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu, sociālo darbinieku un citu rehabilitācijā iesaistīto speciālistu norādījumus;”

Atbalstīts

(atb.komisijas priekšlikumā Nr.51)

Atbalstīts

2) pildīt ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu, sociālo darbinieku un citu rehabilitācijā iesaistīto speciālistu norādījumus;

3) sadarboties ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem, valsts un pašvaldību institūcijām;

4) līdzdarboties savu sociālo tiesību īstenošanā;

5) aktīvi iesaistīties nodarbinātību veicinošos pasākumos.

3) sadarboties ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem, valsts un pašvaldību institūcijām;

4) līdzdarboties savu sociālo tiesību īstenošanā;

5) aktīvi iesaistīties nodarbinātību veicinošos pasākumos.

(7) Personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti un viņu likumiskajiem pārstāvjiem ir tiesības viņiem saprotamā veidā saņemt ģimenes ārsta vai pašvaldības sociālā dienesta informāciju par individuālajā rehabili­tācijas plānā iekļautiem pasākumiem un prognozējamiem rezultātiem.

(8) Personai ar prognozējamu invaliditāti ir tiesības rakstiski atteikties no individuālā rehabilitācijas plāna īstenošanas pēc tā saņemšanas vai plāna īstenošanas laikā. Ģimenes ārsta pienākums ir:

52.

53.

Deputāts Valdis Ģīlis

Aizstāt 9.panta septītajā un astotajā daļā vārdu „ģimenes” ar vārdiem „ārstējošā (ģimenes)”.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 9.panta septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

„(6) Personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti, kā arī šo personu likumiskajiem pārstāvjiem ir tiesības viņiem saprotamā veidā saņemt no ārstējošā ārsta vai pašvaldības sociālā dienesta informāciju par individuālajā rehabilitācijas plānā iekļautiem pasākumiem un prognozējamiem rezultātiem.

(7) Personai ar prognozējamu invaliditāti ir tiesības rakstveidā atteikties no individuālā rehabilitācijas plāna īstenošanas. Ārstējošā ārsta pienākums ir:”

Daļēji atbalstīts

(atb.komisijas priekšlikumā Nr.53)

Atbalstīts

(6) Personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti, kā arī šo personu likumiskajiem pārstāvjiem ir tiesības viņiem saprotamā veidā saņemt no ārstējošā ārsta vai pašvaldības sociālā dienesta informāciju par individuālajā rehabilitācijas plānā iekļautiem pasākumiem un prognozējamiem rezultātiem.

(7) Personai ar prognozējamu invaliditāti ir tiesības rakstveidā atteikties no individuālā rehabilitācijas plāna īstenošanas. Ārstējošā ārsta pienākums ir:

1) izskaidrot personai ar prognozējamu invaliditāti vai viņa likumiskajiem pārstāvjiem šādas atteikšanās sekas;

2) informēt pārvaldi par personas lēmumu.

1) izskaidrot personai ar prognozējamu invaliditāti vai tās likumiskajiem pārstāvjiem šādas atteikšanās sekas;

2) informēt Pārvaldi par personas lēmumu.

(9) Personai ar prognozējamu invaliditāti, kura ir rakstiski atteikusies no individuālā rehabilitācijas plāna īstenošanas, nav tiesību saņemt šā likuma 10.panta 2.punktā minētos papildu ārstniecības un sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.

54.

Sociālo un darba lietu komisija

Aizstāt 9.panta 8.daļā skaitli „10”ar skaitli  „11”.

Atbalstīts

(8) Personai ar prognozējamu invaliditāti, kura rakstveidā atteikusies no individuālā rehabilitācijas plāna īstenošanas, nav tiesību saņemt šā likuma 11.panta 2.punktā minētos papildu ārstniecības un sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.

 (10) Ja persona ar prognozējamu invaliditāti nepilda šā panta sestajā daļā minētos pienākumus, sociālo pakalpojumu sniedzējs var pilnīgi vai daļēji pārtraukt sociālo pakalpojumu sniegšanu un šā likuma 10.panta 2.punktā minēto papildu ārstniecības un sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu līdz šo pienākumu izpildei.

(11) Personai ar invaliditāti ir tiesības rakstiski atteikties no individuālā rehabilitācijas plāna īstenošanas pēc tā saņemšanas vai plāna īstenošanas laikā. Personas ar invaliditāti dzīvesvietas pašvaldības sociālā dienesta pienākums ir:

1) izskaidrot personai ar invaliditāti vai viņas likumiskajiem pārstāvjiem šādas atteikšanās sekas;

2) informēt personas ģimenes ārstu un pārvaldi par personas lēmumu.

(12) Ja persona ar invaliditāti nepilda šā panta sestajā daļā minētos pienākumus, sociālo pakalpojumu sniedzējs var pilnīgi vai daļēji pārtraukt sociālo pakalpojumu sniegšanu līdz šo pienākumu izpildei.

55.

56.

57.

Sociālo un darba lietu komisija

Aizstāt likumprojekta 9.panta desmitajā un divpadsmitajā daļā vārdu „sestajā” uz vārdu „piektajā”.

Sociālo un darba lietu komisija

Aizstāt likumprojekta 9.panta  desmitajā  daļa skaitli un vārdu „10.panta” ar skaitli un vārdu „11.panta”.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt likumprojekta 9.panta vienpadsmitās daļas ievadu šādā redakcijā:

„(10) Personai ar invaliditāti ir tiesības rakstveidā atteikties no individuālā rehabilitācijas plāna īstenošanas. Personas ar invaliditāti dzīvesvietas pašvaldības sociālā dienesta pienākums ir:”

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

(9) Ja persona ar prognozējamu invaliditāti nepilda šā panta piektajā daļā minētos pienākumus, sociālo pakalpojumu sniedzējs var pilnīgi vai daļēji pārtraukt sociālo pakalpojumu sniegšanu un šā likuma 11.panta 2.punktā minēto papildu ārstniecības un sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu līdz šo pienākumu izpildei.

(10) Personai ar invaliditāti ir tiesības rakstveidā atteikties no individuālā rehabilitācijas plāna īstenošanas. Personas ar invaliditāti dzīvesvietas pašvaldības sociālā dienesta pienākums ir:

1) izskaidrot personai ar invaliditāti vai tās likumiskajiem pārstāvjiem šādas atteikšanās sekas;

2) informēt personas ārstējošo ārstu un Pārvaldi par personas lēmumu.

(11) Ja persona ar invaliditāti nepilda šā panta piektajā daļā minētos pienākumus, sociālo pakalpojumu sniedzējs var pilnīgi vai daļēji pārtraukt sociālo pakalpojumu sniegšanu līdz šo pienākumu izpildei.

IV nodaļa

Atbalsta pasākumi prognozējamas invaliditātes, invaliditātes riska un invaliditātes radīto seku mazināšanai

10.pants. Invaliditātes riska mazināšana

IV nodaļa

Atbalsta pasākumi prognozējamas invaliditātes, invaliditātes riska un invaliditātes seku mazināšanai

11.pants. Invaliditātes riska mazināšana

Personām ar prognozējamu invaliditāti invaliditātes risku novērš vai mazina:

1) īstenojot individuālajā rehabilitācijas plānā noteiktos pasākumus;

Personām ar prognozējamu invaliditāti invaliditātes risku novērš vai mazina:

1) īstenojot individuālajā rehabilitācijas plānā noteiktos pasākumus;

2) nodrošinot tiesības saņemt no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta un valsts pamatbudžeta apmaksātus papildu ārstniecības un sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus atbilstoši personas individuālajam rehabilitācijas plānam. Pakalpojumu veidus, apjomu un to saņemšanas nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets;

58.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt likumprojekta 10.panta otro punktu šādā redakcijā:

„2) nodrošinot tiesības saņemt no valsts pamatbudžeta apmaksātus papildu ārstniecības un sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus atbilstoši individuālajam rehabilitācijas plānam. Pakalpojumu veidus, apjomu un to saņemšanas nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets;”

Atbalstīts

2) nodrošinot tiesības saņemt no valsts pamatbudžeta apmaksātus papildu ārstniecības un sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus atbilstoši individuālajam rehabilitācijas plānam. Pakalpojumu veidus, apjomu un to saņemšanas nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets;

3) īstenojot citus normatīvajos aktos noteiktos atbalsta pasākumus.

3) īstenojot citus normatīvajos aktos noteiktos atbalsta pasākumus.

11.pants. Invaliditātes radīto seku mazināšana

Invaliditātes radītās sekas personām ar invaliditāti mazina:

1) īstenojot individuālajā rehabilitācijas plānā noteiktos pasākumus;

2) nodrošinot tiesības par valsts budžeta līdzekļiem pašvaldībās saņemt atbalstu asistenta pakalpojuma nodrošināšanai personām ar invaliditāti, kurām konstatēta smaga funkcionālo spēju ierobežojuma pakāpe un kuras neatrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās. Atbalsta apjomu, noteikumus tā saņemšanai un valsts dotācijas piešķiršanas kārtību pašvaldībām, kā arī finansējumu pašvaldībām deleģētās valsts pārvaldes iestādes funkcijas veikšanai nosaka Ministru kabinets;

3) nodrošinot tiesības par valsts budžeta līdzekļiem bez maksas braukt Latvijas Republikas teritorijā ar visu veidu sabiedrisko transportu, izņemot aviotransportu un taksometrus, personām ar I invaliditātes grupu (ļoti smagu invaliditāti), II invaliditātes grupu (smagu invaliditāti), bērniem ar invaliditāti un personai, kas pavada personu ar I invaliditātes grupu vai bērnu ar invaliditāti;

4) nodrošinot tiesības bērnam ar invaliditāti, kuram invaliditāte noteikta pirmreizēji, un viņa vecākiem vai likumiskajam pārstāvim, ja bērns dzīvo ģimenē, saņemt no valsts budžeta līdzekļiem finansētas psihologa un sociālā darbinieka konsultācijas. Konsultāciju apjomu un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

5) nodrošinot iespēju personai ar invaliditāti, kurai ir konstatēta smaga funkcionālo spēju ierobežojuma pakāpe un kurai ir bankas kredīts mājokļa pielāgošanai, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt atbalstu kredīta procentu samaksai no valsts budžeta;

6) īstenojot citus normatīvajos aktos noteiktos atbalsta pasākumus

59.

60.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis

Izteikt likumprojekta 11.pantu jaunā redakcijā:

‘’11.pants. Invaliditātes radīto seku mazināšana

(1) Invaliditātes radītās sekas personām ar invaliditāti mazina:

1) īstenojot individuālajā rehabilitācijas plānā noteiktos pasākumus;

2) nodrošinot tiesības pašvaldībā pēc personas deklarētās dzīves vietas par valsts budžeta līdzekļiem saņemt asistenta pakalpojumu līdz 40 stundām nedēļā, izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā;

3) nodrošinot tiesības vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs par valsts budžeta līdzekļiem saņemt  asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un  pašaprūpes veikšanai; 

 4) nodrošinot tiesības pašvaldībā pēc personas deklarētās dzīves vietas par valsts budžeta līdzekļiem saņemt  surdotulka pakalpojumu līdz 480 akadēmiskajām stundām viena mācību gada laikā profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas apgūšanā un 10 stundas mēnesī saskarsmes nodrošināšanai ar citām juridiskām un fiziskām personām;

5) nodrošinot tiesības par valsts budžeta līdzekļiem bez maksas braukt Latvijas Republikas teritorijā ar visu veidu sabiedrisko transportu, izņemot aviotransportu un taksometrus, personām ar I invaliditātes grupu (ļoti smagu invaliditāti), II invaliditātes grupu (smagu invaliditāti), bērniem ar invaliditāti un personai, kas pavada personu ar I invaliditātes grupu vai bērnu ar invaliditāti;

6) nodrošinot tiesības bērnam ar invaliditāti, kuram invaliditāte noteikta pirmreizēji, un viņa vecākiem vai likumiskajam pārstāvim, ja bērns dzīvo ģimenē, saņemt no valsts budžeta līdzekļiem finansētas psihologa un sociālā darbinieka konsultācijas. Konsultāciju apjomu un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

7) nodrošinot iespēju personai ar invaliditāti, kurai ir konstatēta smaga funkcionālo spēju ierobežojuma pakāpe un kurai ir bankas kredīts mājokļa pielāgošanai, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt atbalstu kredīta procentu samaksai no valsts budžeta;

8) īstenojot citus normatīvajos aktos noteiktos atbalsta pasākumus.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minēto asistenta pakalpojumu ir tiesības saņemt personai, kurai konstatēts ļoti smagas vai smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums un kurai, pamatojoties uz pārvaldes ieteikumu, individuālajā rehabilitācijas plānā ir noteikta asistenta pakalpojuma nepieciešamība.

 (3) Šā panta pirmās daļas 4.punktā minēto surdotulka pakalpojumu ir tiesības saņemt personai, kurai konstatēts smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, ja dzirdes traucējumus nevar kompensēt ar tehnisko palīglīdzekļu lietošanu un kurai, pamatojoties uz pārvaldes ieteikumu, individuālajā rehabilitācijas plānā ir noteikta surdotulka pakalpojuma nepieciešamība.

(4) Kārtību, kādā šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētās personas saņem asistenta un surdotulka pakalpojumu, pakalpojuma piešķiršanas kārtību un nosacījumus tā saņemšanai nosaka Ministru kabinets.

(5) Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minēto pakalpojumu nodrošināšanai valsts piešķir mērķdotācijas pašvaldībām un Izglītības un zinātnes ministrijai. Nosacījumus valsts mērķdotāciju piešķiršanai, mērķdotāciju apmēru un saņemšanas kārtību, nosaka Ministru kabinets.’’

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt likumprojekta 11.pantu jaunā redakcijā:

„12.pants. Invaliditātes seku mazināšana

(1) Invaliditātes sekas personām ar invaliditāti mazina:

1) īstenojot individuālajā rehabilitācijas plānā noteiktos pasākumus;

2) nodrošinot tiesības personām, izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, pašvaldībā pēc to deklarētās dzīvesvietas saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu līdz 40 stundām nedēļā;

3) nodrošinot tiesības vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai;

4) nodrošinot tiesības pašvaldībā pēc personas deklarētās dzīvesvietas saņemt no valsts budžeta apmaksātu surdotulka pakalpojumu līdz 480 akadēmiskajām stundām viena mācību gada laikā profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas apgūšanai un 10 stundas mēnesī saskarsmes nodrošināšanai ar citām juridiskām un fiziskām personām;

5) nodrošinot tiesības par valsts budžeta līdzekļiem bez maksas braukt Latvijas Republikas teritorijā ar visu veidu sabiedrisko transportu, izņemot aviotransportu, taksometrus un pasažieru pārvadājumus pa iekšējiem ūdeņiem, personām ar I vai II invaliditātes grupu, bērniem ar invaliditāti un personai, kas pavada personu ar I invaliditātes grupu vai bērnu ar invaliditāti;

6) nodrošinot tiesības bērnam ar invaliditāti, kuram invaliditāte noteikta pirmreizēji, un viņa vecākiem vai likumiskajam pārstāvim, ja bērns dzīvo ģimenē, saņemt no valsts budžeta apmaksātas psihologa konsultācijas. Konsultāciju apjomu un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

7) nodrošinot iespēju personai ar invaliditāti, kurai ir konstatēta ļoti smaga funkcionālo spēju ierobežojuma pakāpe un kurai ir bankas kredīts mājokļa pielāgošanai, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt atbalstu kredīta procentu samaksai no valsts budžeta;

8) īstenojot citus normatīvajos aktos noteiktos atbalsta pasākumus.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minēto asistenta pakalpojumu ir tiesības saņemt personām ar I vai II invaliditātes grupu, kurām konstatēts ļoti smagas vai smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums un kurām, pamatojoties uz Pārvaldes ieteikumu, individuālajā rehabilitācijas plānā ir noteikta asistenta pakalpojuma nepieciešamība.

(3) Šā panta pirmās daļas 4.punktā minēto surdotulka pakalpojumu ir tiesības saņemt personai, kurai konstatēts smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, ja dzirdes traucējumus nevar kompensēt ar tehnisko palīglīdzekļu lietošanu, un kurai, pamatojoties uz Pārvaldes ieteikumu, individuālajā rehabilitācijas plānā ir noteikta surdotulka pakalpojuma nepieciešamība.

(4) Kārtību, kādā šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētās personas saņem asistenta un surdotulka pakalpojumu, pakalpojuma piešķiršanas kārtību un nosacījumus tā saņemšanai nosaka Ministru kabinets.

(5) Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minēto pakalpojumu nodrošināšanai valsts piešķir mērķdotācijas pašvaldībām. Mērķdotāciju apmēru un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Daļēji atbalstīts

(atb.komisijas priekšlikumā Nr.60)

Atbalstīts

12.pants. Invaliditātes seku mazināšana

(1) Invaliditātes sekas personām ar invaliditāti mazina:

1) īstenojot individuālajā rehabilitācijas plānā noteiktos pasākumus;

2) nodrošinot tiesības personām, izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, pašvaldībā pēc to deklarētās dzīvesvietas saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu līdz 40 stundām nedēļā;

3) nodrošinot tiesības vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai;

4) nodrošinot tiesības pašvaldībā pēc personas deklarētās dzīvesvietas saņemt no valsts budžeta apmaksātu surdotulka pakalpojumu līdz 480 akadēmiskajām stundām viena mācību gada laikā profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas apgūšanai un 10 stundas mēnesī saskarsmes nodrošināšanai ar citām juridiskām un fiziskām personām;

5) nodrošinot tiesības par valsts budžeta līdzekļiem bez maksas braukt Latvijas Republikas teritorijā ar visu veidu sabiedrisko transportu, izņemot aviotransportu, taksometrus un pasažieru pārvadājumus pa iekšējiem ūdeņiem, personām ar I vai II invaliditātes grupu, bērniem ar invaliditāti un personai, kas pavada personu ar I invaliditātes grupu vai bērnu ar invaliditāti;

6) nodrošinot tiesības bērnam ar invaliditāti, kuram invaliditāte noteikta pirmreizēji, un viņa vecākiem vai likumiskajam pārstāvim, ja bērns dzīvo ģimenē, saņemt no valsts budžeta apmaksātas psihologa konsultācijas. Konsultāciju apjomu un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

7) nodrošinot iespēju personai ar invaliditāti, kurai ir konstatēta ļoti smaga funkcionālo spēju ierobežojuma pakāpe un kurai ir bankas kredīts mājokļa pielāgošanai, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt atbalstu kredīta procentu samaksai no valsts budžeta;

8) īstenojot citus normatīvajos aktos noteiktos atbalsta pasākumus.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minēto asistenta pakalpojumu ir tiesības saņemt personām ar I vai II invaliditātes grupu, kurām konstatēts ļoti smagas vai smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums un kurām, pamatojoties uz Pārvaldes ieteikumu, individuālajā rehabilitācijas plānā ir noteikta asistenta pakalpojuma nepieciešamība.

(3) Šā panta pirmās daļas 4.punktā minēto surdotulka pakalpojumu ir tiesības saņemt personai, kurai konstatēts smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, ja dzirdes traucējumus nevar kompensēt ar tehnisko palīglīdzekļu lietošanu, un kurai, pamatojoties uz Pārvaldes ieteikumu, individuālajā rehabilitācijas plānā ir noteikta surdotulka pakalpojuma nepieciešamība.

(4) Kārtību, kādā šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētās personas saņem asistenta un surdotulka pakalpojumu, pakalpojuma piešķiršanas kārtību un nosacījumus tā saņemšanai nosaka Ministru kabinets.

(5) Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minēto pakalpojumu nodrošināšanai valsts piešķir mērķdotācijas pašvaldībām. Mērķdotāciju apmēru un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 42.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 9.nr.).

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 42.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 9.nr.).

2. Šā likuma:

1)  3.panta otrā daļa, 5.panta pirmā, otrā, trešā, ceturtā, piektā un septītā daļa, 7.panta otrās daļas 1.punkts, trešās daļas 2.punkts, ceturtās daļas 1.punkts un sestā daļa, 9.panta trešā, ceturtā, astotā, devītā un desmitā daļa, 10.panta 1. un 2.punkts stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī;

2)  11.panta 2. un 4.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

61.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt likumprojekta Pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā:

„2.  Šā likuma 6.panta otrā, trešā, ceturtā daļa un 12.panta pirmās daļas 3. un 4.punkts stājas spēkā 2011..gada 1.janvārī;”.

Atbalstīts

2. Šā likuma 6.panta otrā, trešā, ceturtā daļa un 12.panta pirmās daļas 3. un 4.punkts stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

3. Līdz 2010.gada 31.decembrim:

 1) personām no 16 gadu vecuma atkarībā no fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpes nosaka:

I invaliditātes grupu – sevišķi smagu invaliditāti;

II invaliditātes grupu – smagu invaliditāti;

III invaliditātes grupu – mēreni izteiktu invaliditāti;

62.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt pārejas noteikumu 3.punkta 1.apakšpunktu  šādā redakcijā:

„1) personām no 18 gadu vecuma atkarībā no fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpes nosaka:

I invaliditātes grupu – ļoti smagu invaliditāti;

II invaliditātes grupu – smagu invaliditāti;

III invaliditātes grupu – mēreni izteiktu invaliditāti;”

Atbalstīts

3. Līdz 2010.gada 31.decembrim:

1) personām no 18 gadu vecuma atkarībā no fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpes nosaka:

I invaliditātes grupu — ļoti smagu invaliditāti,

II invaliditātes grupu — smagu invaliditāti,

III invaliditātes grupu — mēreni izteiktu invaliditāti;

2) bērniem līdz 16 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās;

63.

Sociālo un darba lietu komisija

Izslēgt pārejas noteikumu 3.punkta 2.apakšpunktu.

Atbalstīts

3) personām pensijas vecumā, pirmreizēji veicot invaliditātes ekspertīzi, izvērtē funkcionālo spēju ierobežojuma pakāpi un, ja tas nav saistīts ar vecuma izraisītām pārmaiņām organismā un persona atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, nosaka invaliditāti atbilstoši šā punkta 1.apakšpunktā noteiktajam invaliditātes iedalījumam;

64.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt pārejas noteikumu 3.punkta 3.apakšpunktu šādā redakcijā:

„2) personām pēc vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, pirmreizēji veicot invaliditātes ekspertīzi, izvērtē fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpi un, ja tas nav saistīts ar objektīvām vecuma izraisītām pārmaiņām organismā un persona atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, nosaka invaliditāti atbilstoši šā punkta 1.apakšpunktā noteiktajam invaliditātes iedalījumam.”

Atbalstīts

2) personām pēc vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, pirmreizēji veicot invaliditātes ekspertīzi, izvērtē fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpi un, ja tas nav saistīts ar objektīvām vecuma izraisītām pārmaiņām organismā un persona atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, nosaka invaliditāti atbilstoši šā punkta 1.apakšpunktā noteiktajam invaliditātes iedalījumam.

4) prognozējamas invaliditātes gadījumā personām invaliditātes grupu nenosaka. Pēc maksimāli 52 nedēļu ārstēšanās un stabilas funkciju ierobežojuma pakāpes konstatēšanas invaliditāti nosaka atbilstoši šā punkta 1.apakšpunktā noteiktajam invaliditātes iedalījumam;

65.

Sociālo un darba lietu komisija

Izslēgt pārejas noteikumu 3.punkta 4. apakšpunktu.

Atbalstīts

5) šā likuma 9.panta piektajā, sestajā, septītajā un vienpadsmitajā daļā un 11.panta 1.punktā minētā individuālā rehabilitācijas plāna vietā, pamatojoties uz pārvaldes ieteikumiem, pašvaldības sociālais dienests sadarbībā ar ģimenes ārstu, ja nepieciešams, iesaistot arī citus speciālistus, izstrādā invalīda sociālās rehabilitācijas programmu, kura ir jāievēro invalīdam, ārstniecības iestādei, darba devējam, Nodarbinātības valsts aģentūrai, izglītības iestādei un sociālo pakalpojumu sniedzējam.

66.

Sociālo un darba lietu komisija

Izslēgt pārejas noteikumu 3.punkta 5.apakšpunktu.

Atbalstīts

4. Ar 2011.gada 1.janvāri personām no 16 gadu vecuma līdz pensijas vecuma sasniegšanai, kurām uz 2011.gada 1.janvāri bija invalīda statuss uz noteiktu laiku, veicot atkārtotu ekspertīzi, izvērtē funkcionālo spēju ierobežojuma pakāpi un nosaka III invaliditātes grupu, ja tiek konstatēts darbspēju zaudējums 25–49 % apmērā (nedzirdīgām personām – 25–44 % apmērā).

5. Personām, kurām uz 2011.gada 1.janvāri noteikta invaliditāte bez atkārtotas ekspertīzes termiņa norādes, atkārtotu invaliditātes ekspertīzi neveic.

67.

Sociālo un darba lietu komisija

Izslēgt pārejas noteikumu 4. un 5.punktu punktu.

Atbalstīts

6. Līdz pārvaldes izveidošanai tās funkcijas pilda Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un tās struktūrvienības – vispārēja un speciāla profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas.

68.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt pārejas noteikumu 6.punktu šādā redakcijā:

„4. Līdz Pārvaldes izveidošanai prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic un prognozējamu invaliditāti vai invaliditāti nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un tās struktūrvienības – vispārēja un speciāla profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas.”

Atbalstīts

4. Līdz Pārvaldes izveidošanai prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic un prognozējamu invaliditāti vai invaliditāti nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un tās struktūrvienības — vispārēja un speciāla profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas.

7. Ministru kabinets izdod:

1) līdz 2009.gada 1.janvārim – šā likuma 11.panta 2. un 4.punktā minētos noteikumus;

2) līdz 2010.gada 1.janvārim – šā likuma 3.panta otrajā daļā un 9.panta trešajā daļā minētos noteikumus;

3) līdz 2011.gada 1.janvārim – šā likuma 10.panta 2.punktā minētos noteikumus.

69.

Sociālo un darba lietu komisija

Izslēgt pārejas noteikumu 7.punktu.

Atbalstīts

8. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izdod šā likuma 4.panta otrajā un trešajā daļā un 11.panta 5.punktā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija noteikumi Nr.250 "Noteikumi par kredīta procentu segšanu invalīdiem, kuri saņēmuši kredītu mājokļa pielāgošanai";

2) Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumi Nr.650 "Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā";

3) Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1039 "Invalīdu apliecību izsniegšanas un uzskaites kārtība".

70.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt pārejas noteikumu 8. punktu jaunā redakcijā:

„5. Ministru kabinets triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izdod šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā un 12.panta pirmās daļās 7.punktā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija noteikumi Nr.250 "Noteikumi par kredīta procentu segšanu invalīdiem, kuri saņēmuši kredītu mājokļa pielāgošanai";

2) Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumi Nr.650 "Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā";

3) Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1039 "Invalīdu apliecību izsniegšanas un uzskaites kārtība.".

Atbalstīts

5. Ministru kabinets triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izdod šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā un 12.panta pirmās daļas 7.punktā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija noteikumi Nr.250 “Noteikumi par kredīta procentu segšanu invalīdiem, kuri saņēmuši kredītu mājokļa pielāgošanai”;

2) Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumi Nr.650 “Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā”;

3) Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1039 “Invalīdu apliecību izsniegšanas un uzskaites kārtība”.