Konvencijas par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju

Konvencija

Anotācija

Likumprojekts

 

Par Konvenciju par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, tās parakstīšanas protokolu, Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju un Protokolu, ar ko groza 1990.gada 23.jūlija Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju

 

1.pants. 2004.gada 8.decembrī Briselē parakstītā Konvencija par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (turpmāk – Pievienošanās konvencija), tās parakstīšanas protokols (turpmāk – Parakstīšanas protokols), Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (turpmāk – Konvencija), Konvencija par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju un Protokols, ar ko groza 1990.gada 23.jūlija Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (turpmāk – Protokols, ar ko groza Konvenciju), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

 

2.pants. Pievienošanās konvencija, Parakstīšanas protokols, Konvencija, Konvencija par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju un Protokols, ar ko groza Konvenciju, stājas spēkā Pievienošanās konvencijas 5.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Pievienošanās konvencija, Parakstīšanas protokols, Konvencija, Konvencija par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju un Protokols, ar ko groza Konvenciju, latviešu valodā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KONVENCIJA par Čehijas Republikas,

Igaunijas Republikas, Kipras Republikas,

Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas,

Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,

Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas

un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai

par nodokļu dubultās uzlikšanas

novēršanu sakarā ar asociēto

uzņēmumu peļņas korekciju


EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMA AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

 

ŅEMOT VĒRĀ to, ka Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika, kļūstot par Savienības dalībvalstīm, apņēmās pievienoties Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (Arbitrāžas konvencija), kas parakstīta Briselē 1990. gada 23. jūlijā, kā arī tās Protokolam, kas parakstīts Briselē 1999. gada 25. maijā,

 

IR NOLĒMUŠAS noslēgt šo Konvenciju un tālab iecēlušas par saviem Pilnvarotajiem:

 

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Jan DE BOCK

                  

 

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Jan KOHOUT

                  

 

VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Claus GRUBE

         

 

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Wilhelm Heinrich SCHÖNFELDER

                  

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Väino REINART

 

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Vassilis KASKARELIS

 

                  

VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Carlos BASTARRECHE SAGÜES

 

                  

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Pierre SELLAL

 

         

ĪRIJAS PREZIDENTE,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci

Anne ANDERSON

                  

 

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Rocco Antonio CANGELOSI

 

 

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Nicholas EMILIOU

         

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Pēteri USTUBU

 

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Oskaras JUSYS

 

                  

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci

Martine SCHOMMER

                  

 

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Tibor KISS

 

MALTAS PREZIDENTS,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Richard Cachia CARUANA

 

 

VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Tom J.A.M. DE BRUIJN

         

 

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Gregor WOSCHNAGG

 

 

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Marek GRELA

         

 

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Alvaro MENDONÇA E MOURA

 

                  

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Ciril STOKELJ

         

 

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Miroslav ADAMIS

         

 

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Eikka KOSONEN

 

                  

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Sven-Olof PETERSSON

 

 

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE,

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

John GRANT< /span>

KAS, sanākuši Eiropas Savienības dalībvalstu Pastāvīgo pārstāvju komitejā, iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,

 

ir vienojušies PAR TURPMāKO.

1. PANTS

 

Ar šo Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika pievienojas Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, kas parakstīta Briselē 1990. gada 23. jūlijā, ar visiem tās pielāgojumiem un grozījumiem, kas izdarīti ar 1995. gada 21. decembrī Briselē parakstīto Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju un ar 1999. gada 25. maijā Briselē parakstīto Protokolu, ar ko groza Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju.

 

2. PANTS

 

Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju groza šādi.

 

1)          Konvencijas 2. panta 2. punktā:

 

a)  pēc a) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:

 

"b)  Čehijas Republikā:

 

-      daň z příjmů fyzických osob,

-      daň z příjmů právnických osob;";

 

b)  punkta b) apakšpunktu pārveido par c) apakšpunktu un tā tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

 

"c)    Dānijā:

 

-    indkomstskat til staten,

-    den kommunale indkomstskat,

-    den amtskommunale indkomstskat;";

 

c)  punkta c) apakšpunktu pārveido par d) apakšpunktu;

 

d)  pēc d) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:

 

"e)    Igaunijas Republikā:

 

-    tulumaks;";

 

e)   punkta d) apakšpunktu pārveido par f) apakšpunktu;

 

f)    punkta e) apakšpunktu pārveido par g) apakšpunktu un tā tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

 

"g)  Spānijā:

 

-    Impuesto sobre la Renta de las Personas Físicas,

-    Impuesto sobre Sociedades,

-    Impuesto sobre la Renta de no Residentes;";

 

g)  punkta f) apakšpunktu pārveido par h) apakšpunktu;

 

h)  punkta g) apakšpunktu pārveido par i) apakšpunktu;

 

i)  punkta h) apakšpunktu pārveido par j) apakšpunktu un tā tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

 

"j)  Itālijā:

 

-    imposta sul reddito delle persone fisiche,

-    imposta sul reddito delle società,

-    imposta regionale sulle attività produttive;";

 

j)  pēc j) apakšpunkta iekļauj šādus apakšpunktus:

 

"k)  Kipras Republikā:

 

–    Φόρος Εισοδήματος,

–    Έκτακτη Εισφορά για την Άμυνα της Δημοκρατίας,

 

l)  Latvijas Republikā:

 

–      uzņēmumu ienākuma nodoklis,

–      iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

 

m)  Lietuvas Republikā:

 

–    Gyventojų pajamų mokestis,

–    Pelno mokestis;";

 

k)  punkta i) apakšpunktu pārveido par n) apakšpunktu;

 

l)   pēc n) apakšpunkta pievieno šādus apakšpunktus:

 

"o)  Ungārijas Republikā:

 

–      személyi jövedelemadó,

–    társasági adó,

–    osztalékadó;

 

p)  Maltas Republikā:

 

–      taxxa fuq l - income;";

 

m)  punkta j) apakšpunktu pārveido par q) apakšpunktu;

 

n)  punkta k) apakšpunktu pārveido par r) apakšpunktu;

 

o)   pēc r) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:

 

"s)    Polijas Republikā:

 

–      podatek dochodowy od osób fizycznych,

–      podatek dochodowy od osób prawnych;";

 

p)  punkta 1) apakšpunktu pārveido par t) apakšpunktu;

 

q)  pēc t) apakšpunkta iekļauj šādus apakšpunktus:

 

"u)    Slovēnijas Republikā:

 

–      dohodnina,

–      davek od dobička pravnih oseb;

 

v)  Slovākijas Republikā:

 

–      daň z príjmov právnických osôb,

–      daň z príjmov fyzických osôb;"

 

r)  punkta m) apakšpunktu pārveido par w) apakšpunktu;

 

s)    punkta n) apakšpunktu pārveido par x) apakšpunktu un tā tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

 

"x)  Zviedrijā:

 

–    statlig inkomstskatt,

–    kupongskatt,

–    kommunal inkomstskatt;"

 

t)  punkta o) apakšpunktu pārveido par y) apakšpunktu.

 

2)          Konvencijas 3. panta 1. punktu papildina ar šādiem ievilkumiem:

 

"–  Čehijas Republikā:

–  Ministr financí vai pilnvarots pārstāvis,

 

–  Igaunijas Republikā:

–    Rahandusminister vai pilnvarots pārstāvis,

 

–  Kipras Republikā:

–  Ο Υπουργός Οικονομικών vai pilnvarots pārstāvis,

 

–  Latvijas Republikā:

– Valsts ieņēmumu dienests,

 

–  Lietuvas Republikā:

–  Finansu ministras vai pilnvarots pārstāvis,

 

–  Ungārijas Republikā:

–  a pénzügyminiszter vai pilnvarots pārstāvis,

 

–  Maltas Republikā:

–     il-Ministru responsabbli għall-finanzi vai pilnvarots pārstāvis,

 

–  Polijas Republikā:

–    Minister Finansów vai pilnvarots pārstāvis,

 

–  Slovēnijas Republikā:

–    Ministrstvo za finance vai pilnvarots pārstāvis,

 

–  Slovākijas Republikā:

–  Minister financií vai pilnvarots pārstāvis."

 

3)          Konvencijas 3. panta 1. punktā ievilkumu:

 

"–  Itālijā:

 

il Ministro delle Finanze vai pilnvarots pārstāvis,"

 

aizstāj ar šādu ievilkumu:

 

"–  Itālijā:

 

Il Capo del Dipartimento per le Politiche Fiscali vai pilnvarots pārstāvis,"

 

3. PANTS

 

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs nodod Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas valdībām šādu dokumentu apliecinātas kopijas:

 

–  Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju,

 

–  Konvencija par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, un

 

–  Protokols, ar ko groza Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju,

 

angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāliešu, īru, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā.

 

Šīs konvencijas I līdz IX pielikumā ir sniegts Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju teksts, Konvencijas par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju teksts un Protokola, ar ko groza Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, teksts čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovēņu, slovāku un ungāru valodā. Čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovēņu, slovāku un ungāru valodā sagatavotie teksti ir autentiski ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju teksti citās valodās.

 

4. PANTS

 

Parakstītājvalstis ratificē, pieņem vai apstiprina šo konvenciju. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram.

 

5. PANTS

 

Šī konvencija stājas spēkā to līgumslēdzēju valstu starpā, kas to ir ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas, trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad minētās valstis deponējušas pēdējo ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu.

 

6. PANTS

 

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs informē visas parakstītājvalstis par:

 

a)     katra ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu;

 

b)  datumiem, kad šī konvencija stājas spēkā to valstu starpā, kas to ir ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas.

 

7. PANTS

 

Šī konvencija ir sastādīta vienā eksemplārā angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi tās teksti divdesmit vienā valodā ir vienlīdz autentiski, un tās oriģinālu deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā. Ģenerālsekretārs katras parakstītājvalsts valdībai nosūta apliecinātu eksemplāru.

Hecho en Bruselas, el ocho de diciembre del dos mil cuatro.

 

V Bruselu dne osmého prosince dva tisíce čtyři.

 

Udfærdiget i Bruxelles den ottende december to tusind og fire.

 

Geschehen zu Brüssel am achten Dezember zweitausendundvier.

 

Kahe tuhande neljanda aasta detsembrikuu kaheksandal päeval Brüsselis.

 

΄Εγινε στις Βρυξέλλες, στις οκτώ Δεκεμβρίου dύο χιλιάδες τέσσερα.

 

Done at Brussels on the eighth day of December in the year two thousand and four.

 

Fait à Bruxelles, le huit décembre deux mille quatre.

 

Fatto a Bruxelles, addi' otto dicembre duemilaquattro.

 

Briselē, divi tūkstoši ceturtā gada astotajā decembrī.

 

Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų gruodžio aštuntą dieną Briuselyje.

 

Kelt Brüsszelben, a kettőezer negyedik év december nyolcadik napján.

 

Magħmul fi Brussel fit-tmien jum ta' Diċembru tas-sena elfejn u erbgħa.

 

Gedaan te Brussel, de achtste december tweeduizendvier.

 

Sporządzono w Brukseli dnia ósmego grudnia roku dwutysięcznego czwartego.

 

Feito em Bruxelas, em oito de Dezembro de dois mil e quatro.

 

V Bruseli ôsmeho decembra dvetisícštyri.

 

V Bruslju, dne osmega decembra leta dva tisoč štiri.

 

Tehty Brysselissä kahdeksantena päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattaneljä.

 

Som skedde i Bryssel den åttonde december tjugohundrafyra.

 

VIŅA MAJESTĀTES BEĻĢU KARAĻA VĀRDĀ

Jan DE BOCK

         

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Jan KOHOUT

         

VIŅAS MAJESTĀTES DĀNIJAS KARALIENES VĀRDĀ

Claus GRUBE

 

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Wilhelm Heinrich SCHÖNFELDER

 

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Väino REINART

         

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Vassilis KASKARELIS

         

VIŅA MAJESTĀTES SPĀNIJAS KARAĻA VĀRDĀ

Carlos BASTARRECHE SAGÜES

         

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Pierre SELLAL

 

ĪRIJAS PREZIDENTES VĀRDĀ

Anne ANDERSON

         

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Rocco Antonio CANGELOSI

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Nicholas EMILIOU

         

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA VĀRDĀ

Pēteris USTUBS

         

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Oskaras JUSYS

         

VIŅA KARALISKĀS AUGSTĪBAS LUKSEMBURGAS LIELHERCOGA VĀRDĀ

Martine SCHOMMER

         

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Tibor KISS

 

MALTAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Richard Cachia CARUANA

 

VIŅAS MAJESTĀTES NĪDERLANDES KARALIENES VĀRDĀ

Tom J.A.M. DE BRUIJN

 

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLĀ PREZIDENTA VĀRDĀ

Gregor WOSCHNAGG

         

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Marek GRELA

 

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Alvaro MENDONÇA E MOURA

         

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Ciril STOKELJ

         

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Miroslav ADAMIS

         

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTES VĀRDĀ

Eikka KOSONEN

         

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBAS VĀRDĀ

Sven-Olof PETERSSON

 

VIŅAS MAJESTĀTES LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENES VĀRDĀ

John GRANT

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KONVENCIJAS PAR ČEHIJAS REPUBLIKAS,

IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS,

LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS,

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS,

POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS

UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS KONVENCIJAI

PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANU

SAKARĀ AR ASOCIĒTO UZŅĒMUMU PEĻŅAS KOREKCIJU

PARAKSTĪŠANAS PROTOKOLS

Personas, kuras pilnvarojusi Beļģijas Karaliste, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Igaunijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Īrija, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, 2004. gada 8. decembrī Briselē ir parakstījušas Konvenciju par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju.

 

Šajā sakarā tās ņēmušas vērā šādas vienpusējas deklarācijas:

 

I.  Deklarācija par 7. pantu Konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju

 

Beļģijas, Čehijas Republikas, Latvijas, Ungārijas, Polijas, Portugāles, Slovākijas un Slovēnijas deklarācija par 7. pantu Konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju:

 

Beļģija, Čehijas Republika, Latvija, Ungārija, Polija, Portugāle, Slovākija un Slovēnija deklarē, ka tās piemēros 7. panta 3. punktu.

 

II.  Deklarācija par 8. pantu Konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju:

 

1.    Kipras Republikas deklarācija:

 

Termins "bargs sods" ietver sodus par:

 

a)     krāpšanas nolūkos vai tīšām veiktu vai iesniegtu nepatiesu paziņojumu, dokumentu vai deklarāciju attiecībā uz ienākumiem vai pieprasījumiem par atvieglojumiem vai atskaitījumiem,

 

b)    krāpšanas nolūkos vai tīšām iesniegtiem nepatiesiem pārskatiem,

 

c)    atteikšanos iesniegt nodokļu deklarāciju vai tās neiesniegšanu tīšām vai nolaidības dēļ,

 

d)    atteikšanos vest pareizu uzskaiti vai darīt pieejamus pārbaudei dokumentus un uzskaites datus, vai tīšu rīcību vai nolaidību, kuras rezultātā netiek vesta pareiza uzskaite vai dokumenti un uzskaites rēķini netiek darīti pieejami pārbaudei,

 

e)     personas mudināšanu, vedināšanu vai palīdzības sniegšanu personai, lai tā veiktu, sagatavotu vai iesniegtu deklarāciju, paziņojumu, pieprasījumu, pārskatu vai dokumentu vai turētu vai sagatavotu jebkādus pārskatus vai dokumentus, kas ir būtiski nepatiesi.

 

Tiesību akti, kas reglamentē minētos sodus, ir iekļauti likumos par nodokļu aprēķināšanu un iekasēšanu.

 

2.    Čehijas Republikas deklarācija:

 

Nodokļu tiesību aktu pārkāpums, kas sodāms ar "bargu sodu", ir nodokļu tiesību aktu pārkāpums, ko soda ar arestu, kriminālsodu vai administratīvu sodu. Nodokļu tiesību aktu pārkāpums ir:

 

a)     to noteikto nodokļu, sociālās apdrošināšanas nodokļu, veselības apdrošināšanas nodokļu un iemaksu nemaksāšana, kas jāmaksā saskaņā ar valsts nodarbinātības politiku,

 

b)    izvairīšanās no nodokļu vai līdzīgu maksājumu maksāšanas,

 

c)    ziņošanas pienākuma nepildīšana.

 

3.    Igaunijas Republikas deklarācija:

 

Terminu "bargs sods" interpretēs kā kriminālsodu par krāpšanu nodokļu jomā saskaņā ar Igaunijas tiesību aktiem (Kriminālkodekss).

 

4.  Grieķijas Republikas deklarācija:

 

Barga soda definīciju, ko Grieķijas Republika sniedza 1990. gadā, aizstāj ar šādu definīciju:

 

"Termins "bargs sods" nozīmē administratīvus sodus par nopietniem nodokļu tiesību aktu pārkāpumiem, kā arī kriminālsodus par noziedzīgiem nodarījumiem attiecībā uz nodokļu tiesību aktiem saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Grāmatvedības un uzskaites likumā un  Ienākumu nodokļa likumā, kā arī visiem īpašajiem noteikumiem, kuri nosaka administratīvus sodus un kriminālsodus saistībā ar nodokļu tiesību aktiem."

5.    Ungārijas Republikas deklarācija:

 

Termins "bargs sods" nozīmē kriminālsodus, kas noteikti saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā, vai nodokļu sodus saistībā ar nodokļu nemaksāšanu, kur attiecīga nodokļu summa pārsniedz 50 miljonus HUF.

 

6.    Latvijas Republikas deklarācija:

 

Termins "bargs sods" nozīmē administratīvus sodus par nopietniem nodokļu pārkāpumiem, kā arī kriminālsodus.

 

7.    Lietuvas Republikas deklarācija:

 

Termins "bargs sods" ietver kriminālsodus un administratīvus sodus, tādus kā sodi par labas ticības trūkumu un pretdarbību nodokļu inspekcijai.

 

8.    Maltas Republikas deklarācija:

 

Termins "bargs sods" nozīmē administratīvus sodus vai kriminālsodus, ko uzliek personai, kas, tīšām ar nodomu izvairīties no nodokļu maksāšanas vai lai palīdzētu kādai citai personai izvairīties no nodokļu maksāšanas,

 

a)     deklarācijā vai jebkurā citā dokumentā vai paziņojumā, kas veikts, sagatavots vai iesniegts saskaņā ar Ienākumu nodokļu likumiem vai šo likumu piemērošanas vajadzībām, nenorāda jebkādu ienākumu, kam būtu jābūt attiecīgajā dokumentā; vai

 

b)    deklarācijā vai jebkurā citā dokumentā, vai paziņojumā kas sagatavots vai iesniegts saskaņā ar Ienākumu nodokļu likumiem vai šo likumu piemērošanas vajadzībām, izdara nepatiesu paziņojumu vai ierakstu; vai

 

c)    sniedz jebkādu nepatiesu atbildi, mutisku vai rakstisku, uz jebkuru jautājumu vai informācijas pieprasījumu, kas veikts vai pieprasīts saskaņā ar Ienākumu nodokļu likumiem; vai

 

d)  sagatavo vai ved  jebkādus nepatiesus grāmatvedības reģistrus vai cita veida uzskaiti vai atļauj šādu nepatiesu reģistru vai uzskaites sagatavošanu vai vešanu, vai falsificē grāmatvedības reģistrus vai cita veida uzskaiti, vai atļauj šādu falsificēšanu; vai

 

e)     izmanto jebkāda veida krāpšanu, māņus vai viltu vai atļauj šādas krāpšanas, māņu vai viltus izmantošanu.

 

9.    Nīderlandes Karalistes deklarācija:

 

Barga soda definīciju, ko Nīderlandes Karaliste sniedza 1990. gadā, aizstāj ar šādu definīciju:

 

"Termins "bargs sods" nozīmē sodu, ko uzliek tiesa par tāda noziedzīga nodarījuma tīšu izdarīšanu, kas paredzēts Vispārējā nodokļu likuma 68. panta 2. punktā vai 69. panta 1. vai 2. punktā."

 

10.    Portugāles Republikas deklarācija:

 

Barga soda definīciju, ko Portugāles Republika sniedza 1990. gadā, aizstāj ar šādu definīciju:

 

"Termins "bargi sodi" ietver kriminālsodus un administratīvus sodus, ko piemēro par nodokļu pārkāpumiem, kuri tiesību aktos definēti kā smagi pārkāpumi vai pārkāpumi, kas izdarīti ar nolūku apkrāpt."

 

11.    Polijas Republikas deklarācija:

 

Termins "bargs sods" nozīmē naudassodu, arestu vai abus kopā, vai arī sodu ar brīvības atņemšanu par sodāmu nodokļu tiesību aktu pārkāpumu, ko izdarījis nodokļu maksātājs.

 

12.    Slovēnijas Republikas deklarācija:

 

Jēdziens "bargs sods" apzīmē sodu par jebkuru nodokļu tiesību aktu pārkāpumu.

 

13.    Slovākijas Republikas deklarācija:

 

Termins "bargs sods" atbilst terminam "naudassods", ko piemēro par nodokļu saistību pārkāpumu kā sodu, ko uzliek saskaņā ar Nodokļu administrācijas likumu Nr. 511/1992 ar tā grozījumiem, attiecīgajiem nodokļu tiesību aktiem vai Likumu par grāmatvedību; un termins "sods" nozīmē sodu, ko uzliek saskaņā ar Kriminālkodeksu par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts saistībā ar iepriekš minēto tiesību aktu pārkāpumu.


Hecho en Bruselas, el ocho de diciembre del dos mil cuatro.

 

V Bruselu dne osmého prosince dva tisíce čtyři.

 

Udfærdiget i Bruxelles den ottende december to tusind og fire.

 

Geschehen zu Brüssel am achten Dezember zweitausendundvier.

 

Kahe tuhande neljanda aasta detsembrikuu kaheksandal päeval Brüsselis.

 

΄Εγινε στις Βρυξέλλες, στις οκτώ Δεκεμβρίου dύο χιλιάδες τέσσερα.

 

Done at Brussels on the eighth day of December in the year two thousand and four.

 

Fait à Bruxelles, le huit décembre deux mille quatre.

 

Fatto a Bruxelles, addi' otto dicembre duemilaquattro.

 

Briselē, divi tūkstoši ceturtā gada astotajā decembrī.

 

Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų gruodžio aštuntą dieną Briuselyje.

 

Kelt Brüsszelben, a kettőezer negyedik év december nyolcadik napján.

 

Magħmul fi Brussel fit-tmien jum ta' Diċembru tas-sena elfejn u erbgħa.

 

Gedaan te Brussel, de achtste december tweeduizendvier.

 

Sporządzono w Brukseli dnia ósmego grudnia roku dwutysięcznego czwartego.

 

Feito em Bruxelas, em oito de Dezembro de dois mil e quatro.

 

V Bruseli ôsmeho decembra dvetisícštyri.

 

V Bruslju, dne osmega decembra leta dva tisoč štiri.

 

Tehty Brysselissä kahdeksantena päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattaneljä.

 

Som skedde i Bryssel den åttonde december tjugohundrafyra.

 

VIŅA MAJESTĀTES BEĻĢU KARAĻA VĀRDĀ

Jan DE BOCK

         

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Jan KOHOUT

         

VIŅAS MAJESTĀTES DĀNIJAS KARALIENES VĀRDĀ

Claus GRUBE

 

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Wilhelm Heinrich SCHÖNFELDER

 

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Väino REINART

         

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Vassilis KASKARELIS

         

VIŅA MAJESTĀTES SPĀNIJAS KARAĻA VĀRDĀ

Carlos BASTARRECHE SAGÜES

         

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Pierre SELLAL

 

ĪRIJAS PREZIDENTES VĀRDĀ

Anne ANDERSON

         

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Rocco Antonio CANGELOSI

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Nicholas EMILIOU

         

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA VĀRDĀ

Pēteris USTUBS

         

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Oskaras JUSYS

         

VIŅA KARALISKĀS AUGSTĪBAS LUKSEMBURGAS LIELHERCOGA VĀRDĀ

Martine SCHOMMER

         

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Tibor KISS

 

MALTAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Richard Cachia CARUANA

 

VIŅAS MAJESTĀTES NĪDERLANDES KARALIENES VĀRDĀ

Tom J.A.M. DE BRUIJN

 

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLĀ PREZIDENTA VĀRDĀ

Gregor WOSCHNAGG

         

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Marek GRELA

 

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Alvaro MENDONÇA E MOURA

         

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Ciril STOKELJ

         

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Miroslav ADAMIS

         

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTES VĀRDĀ

Eikka KOSONEN

         

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBAS VĀRDĀ

Sven-Olof PETERSSON

 

VIŅAS MAJESTĀTES LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENES VĀRDĀ

John GRANT

 

Finanšu ministra vietā – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

M.Kučinskis

I.Krūmane

E.Strazdiņa

M.Radeiko

A.Birums

 

 

20.07.2006. 18:39

2997

I.Bauda

7095518, Ilona.Bauda@fm.gov.lv

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KONVENCIJA

PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS

NOVĒRŠANU SAKARĀ AR ASOCIĒTO UZŅĒMUMU

PEĻŅAS KOREKCIJU

 

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMA AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

 

VĒLOTIES izpildīt minētā Līguma 220. pantu, pamatojoties uz kuru, tās ir sākušas savstarpējas sarunas, lai savu pilsoņu interesēs nodrošinātu nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu,

 

ŅEMOT VĒRĀ, cik svarīgi ir novērst nodokļu dubulto uzlikšanu, veicot asociēto uzņēmumu peļņas korekciju,

 

IR NOLĒMUŠAS noslēgt šo konvenciju, un tālab iecēlušas par saviem Pilnvarotajiem:

 

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS:

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Philippe de SCHOUTHEETE de TERVARENT

 

 

Viņas MajestātE Dānijas KaralienE:

 

ekonomikas ministru

Niels HELVEG PETERSEN

 

 

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

 

federālo finanšu ministru

Theo WAIGEL

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Jürgen TRUMPF

 

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

 

finanšu ministru

Ioannis PALAIOKRASSAS

 

 

Viņa MajestātE Spānijas KaraliS:

 

ekonomikas un finanšu ministru

Carlos SOLCHAGA CATALÁN

 

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku,

Jean VIDAL

 

ĪRIJAS PREZIDENTS :

 

finanšu ministru

Albert REYNOLDS

 

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

 

finanšu valsts sekretāru

Stefano DE LUCA

 

 

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS:

 

budžeta ministru, finanšu ministru, darba ministru

Jean–Claude JUNCKER

 

 

Viņas MajestātE NĪDERLANDES KaralienE:

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

P. C. NIEMAN

 

 

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS:

 

finanšu ministru

Miguel BELEZA

 

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE:

 

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

David H.A. HANNAY KCMG

 

KAS, sanākuši Padomē un iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām, atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,

 

ir vienojuŠies PAR TURPMĀKO.

 

I NODAĻA

 

KONVENCIJAS DARBĪBAS JOMA

 

1. PANTS

 

1.       Šo konvenciju piemēro, ja nodokļu uzlikšanas vajadzībām peļņa, kas ir iekļauta kāda Līgumslēdzējas valsts uzņēmuma peļņā, ir arī iekļauta vai var tikt iekļauta citas Līgumslēdzējas valsts uzņēmuma peļņā, pamatojoties uz to, ka nav ievēroti 4. pantā noteiktie principi, ko piemēro vai nu tieši, vai arī ietvertus attiecīgās valsts tiesību aktos.

 

2.       Šajā konvencijā Līgumslēdzējas valsts uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kas atrodas citā Līgumslēdzējā valstī, uzskata par tās valsts uzņēmumu, kurā tā atrodas.

 

3.       Šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja kādam no attiecīgiem uzņēmumiem ir bijuši zaudējumi, nevis peļņa.

 

2. PANTS

 

1.       Šo konvenciju piemēro ienākuma nodokļiem.

2.       Spēkā esošie nodokļi, uz ko attiecina šo konvenciju, konkrēti ir šādi:

 

a)          Beļģijā:

 

-        impôt des personnes physiques/personenbelasting,

-        impôt des sociétés/vennootschapsbelasting,

-        impôt des personnes morales/rechtspersonenbelasting,

-        impôt des non–résidents/belasting der niet–verblijfhouders,

-      taxe communale et la taxe d'agglomération additionnelles à l'impôt des personnes physiques/aanvullende gemeentebelasting en agglomeratiebelasting op de personenbelasting;

 

b)          Dānijā:

 

-          selskabsskat,

-          indkomstskat til staten,

-          kommunale indkomstskat,

-          amtskommunal indkomstskat,

-        særlig indkomstskat,

-          kirkeskat,

-          udbytteskat,

-          renteskat,

-          royaltyskat,

-          frigørelsesafgift;

 

c)          Vācijā:

 

-          Einkommensteuer,

-          Körperschaftsteuer,

-          Gewerbesteuer, ciktāl šā nodokļa pamatā ir tirdzniecības peļņa;

 

d)          Grieķijā:

 

-          Φόρος εισοδήματος φυσικών προσώπων,

-          Φόρος εισοδήματος νομικών προσώπων,

-          εισφορά υπέρ των επιχειρήσεων ύδρευσης και αποχέτευσης;

 

e)          Spānijā:

-          impuesto sobre la renta de las personas fisicas,

-          impuesto sobre sociedades;

 

f)          Francijā:

 

-        impôt sur le revenu,

-        impôt sur les sociétés;

 

g)       Īrijā:

 

-          Income Tax,

-          Corporation Tax;

 

h)       Itālijā:

 

-          imposta sul reddito delle persone fisiche,

-          imposta sul reddito delle persone giuridiche,

-          imposta locale sui redditi;

 

i)          Luksemburgā:

 

-        impôt sur le revenu des personnes physiques,

-        impôt sur le revenu des collectivités,

-        impôt commercial, ciktāl šā nodokļa pamatā ir tirdzniecības peļņa;

 

j)          Nīderlandē:

 

-          inkomstenbelasting,

-          vennootschapsbelasting;

 

k)          Portugālē:

 

-          imposto sobre o rendimento das pessoas singulares,

-          imposto sobre o rendimento das pessoas colectivas,

-  derrama para os municípios sobre o imposto sobre o rendimento das pessoas colectivas;

 

l)          Apvienotajā Karalistē:

 

-          Income Tax,

-          Corporation Tax.

 

3.       Šo konvenciju piemēro arī visiem identiskiem vai līdzīgiem nodokļiem, ko uzliek pēc tās parakstīšanas dienas papildus spēkā esošiem nodokļiem vai to vietā. Dalībvalstu kompetentās iestādes informē viena otru par visiem grozījumiem valstu attiecīgajos tiesību aktos.

 

 

II NODAĻA

 

VISPĀRĒJI NOTEIKUM

 

I iedaļa

 

Definīcijas

 

3. PANTS

 

Šajā konvencijā "kompetenta iestāde" ir:

 

Beļģijā:                    De Minister van Financiën vai pilnvarots pārstāvis,

                              Le Ministre des Finances vai pilnvarots pārstāvis,

 

Dānijā:                    Skatteministeren vai pilnvarots pārstāvis,

 

Vācijā:                    Der Bundesminister der Finanzen vai pilnvarots pārstāvis,

 

Grieķijā:                  Ο Υπουργός των Οικονομικών vai pilnvarots pārstāvis,

 

Spānijā:                   El Ministro de Economía y Hacienda vai pilnvarots pārstāvis,

 

Francijā:                  Le Ministre chargé du budget vai pilnvarots pārstāvis,

 

Īrijā:                        The Revenue Commissioners vai pilnvarots pārstāvis,

 

Itālijā:                      Il Ministro delle Finanze vai pilnvarots pārstāvis,

 

Luksemburgā:        Le Ministre des Finances vai pilnvarots pārstāvis,

 

Nīderlandē:             De Minister van Financiën vai pilnvarots pārstāvis,

 

Portugālē:               O Ministro das Finanças vai pilnvarots pārstāvis,

 

Apvienotajā                  The Commissioners of Inland Revenue vai pilnvarots Karalistē:             pārstāvis.

                             

 

2.           Ikvienam terminam, kas šajā konvencijā nav definēts, ir tāda nozīme, kāda tam ir Konvencijā par nodokļu dubulto uzlikšanu, ko savā starpā noslēgušas attiecīgas dalībvalstis, ja vien konteksts neprasa citu nozīmi.

 

II iedaļa

 

Principi, ko piemēro, veicot asociēto uzņēmumu peļņas korekciju un attiecinot peļņu uz pastāvīgajām pārstāvniecībām

 

4. PANTS

 

Piemērojot šo konvenciju, ievēro šādus principus.

 

1.       Ja:

 

a)          Līgumslēdzējas valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās citas Līgumslēdzējas valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai kapitālā, vai

 

b)      vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās vienas Līgumslēdzējas valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai kapitālā, kā arī citas Līgumslēdzējas valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai kapitālā,

 

un jebkurā no šiem gadījumiem šo divu uzņēmumu komerciālās vai finanšu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc nosacījumiem, kas atšķiras no tiem nosacījumiem, kuri būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, ko gūtu viens no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto nosacījumu ietekmē nav guvis, var tikt iekļauta šā uzņēmuma peļņā, un tai var atbilstīgi uzlikt nodokļus.

 

2.       Ja Līgumslēdzējas valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību citā Līgumslēdzējā valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, tad uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu gūt, ja tā būtu patstāvīgs un atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību saskaņā ar tādiem pašiem vai līdzīgiem nosacījumiem, un pilnīgi neatkarīgi veiktu darījumus ar uzņēmumu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.

 

5. PANTS

 

Ja Līgumslēdzēja valsts paredz veikt uzņēmuma peļņas korekciju, ievērojot 4. panta principus, tā par paredzēto darbību savlaicīgi informē uzņēmumu un dod tam iespēju informēt otru uzņēmumu, lai tas savukārt varētu informēt otru Līgumslēdzēju valsti.

 

Tas tomēr neliedz Līgumslēdzējai valstij, kas sniedz šādu informāciju, veikt paredzēto peļņas korekciju.

 

Ja pēc tam, kad šāda informācija ir sniegta, abi uzņēmumi un otra Līgumslēdzēja valsts piekrīt peļņas korekcijai, 6. un 7. pantu nepiemēro.

 

III. iedaļa

 

Savstarpējas vienošanās un šķīrējtiesas procedūra

 

6. PANTS

 

1.       Ja kāds uzņēmums uzskata, ka kādā no gadījumiem, kad ir jāpiemēro šī konvencija, nav ievēroti 4. panta principi, neatkarīgi no tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko paredz attiecīgo Līgumslēdzēju valstu tiesību akti, uzņēmums var iesniegt lietu kompetentai iestādei Līgumslēdzējā valstī, kuras uzņēmums tas ir vai kurā atrodas tā pastāvīgā pārstavniecība. Lieta ir jāiesniedz trijos gados pēc pirmā paziņojuma par darbību, kas ir vai varētu būt par cēloni nodokļu dubultai uzlikšanai 1. panta nozīmē.

 

Uzņēmums kompetentajai iestādei vienlaikus paziņo par to, vai lieta var attiekties uz citām Līgumslēdzējām valstīm. Kompetentā iestāde tādā gadījumā to tūlīt paziņo citu attiecīgo Līgumslēdzēju valstu kompetentajām iestādēm.

 

2.       Ja kompetentajai iestādei sūdzība šķiet pamatota un ja tā pati nespēj nodrošināt pietiekamu risinājumu, kompetentā iestāde cenšas jautājumu atrisināt, savstarpēji vienojoties ar visu pārējo attiecīgo Līgumslēdzēju valstu kompetentajām iestādēm, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu, pamatojoties uz 4. panta principiem. Jebkuru savstarpēju vienošanos īsteno neatkarīgi no jebkādiem termiņiem, ko paredz attiecīgo Līgumslēdzēju valstu tiesību akti.

 

7. PANTS

 

1.       Ja attiecīgās kompetentās iestādes divos gados kopš dienas, kad lieta saskaņā ar 6. panta 1. punktu pirmoreiz iesniegta kādai no kompetentajām iestādēm, nepanāk vienošanos, kas novērš  nodokļu dubulto uzlikšanu, kā minēts 6. panta 1.punktā, tās izveido padomdevēju komisiju, kam uzdots sniegt savu atzinumu par to, kā novērst attiecīgo nodokļu dubulto uzlikšanu.

 

Uzņēmumi var izmantot tiesiskās palīdzības līdzekļus, ko paredz attiecīgo Līgumslēdzēju valstu tiesību akti; tomēr, ja lieta ir iesniegta kādā tiesā, punkta pirmajā daļā minēto divu gadu termiņu rēķina no dienas, kad pieņemts pēdējās instances apelācijas tiesas nolēmums.

 

2.       Ja lieta nodota padomdevējai komisijai, tas neliedz Līgumslēdzējai valstij par to pašu jautājumu sākt vai turpināt tiesvedību vai jautājuma izskatīšanu administratīvā kārtā.

 

3.       Ja Līgumslēdzējas valsts tiesību akti neatļauj tās kompetentajām iestādēm atkāpties no lēmumiem, ko pieņēmušas to tiesu iestādes, tad 1. punktu nepiemēro, ja vien tās valsts asociētais uzņēmums nav pārsniedzis pārsūdzības iesniegšanas termiņu vai ir atsaucis tādu pārsūdzību, pirms pieņemts lēmums. Šis noteikums neietekmē pārsūdzību, ja un ciktāl tā attiecas uz tādiem jautājumiem, kas nav minēti 6. pantā.

 

4.          Kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties un saņēmušas attiecīgo asociēto uzņēmumu piekrišanu, var atteikties no 1. punktā minētajiem termiņiem.

 

5.       Ciktāl nepiemēro 1. līdz 4. punktu, tas neietekmē katra asociētā uzņēmuma tiesības, kas izklāstītas 6. pantā.

 

8. PANTS

 

1.          Līgumslēdzējas valsts kompetentai iestādei nav jāsāk savstarpējās vienošanās procedūra vai jāveido 7. pantā minētā padomdevēja komisija, ja tiesvedības vai administratīvās izskatīšanas galīgais nolēmums paredz to, ka saskaņā ar darbībām, kas izraisa pārvietotās peļņas korekciju atbilstīgi 4.pantam, vienam no attiecīgiem uzņēmumiem ir jāuzliek bargs sods.

 

2.       Ja vienlaikus ar kādu no 6. un 7. pantā minētajām lietām notiek tiesvedība vai lietas izskatīšana administratīvā kārtā, kas ierosināta, lai panāktu nolēmumu, ka par darbībām, kas izraisa peļņas korekciju atbilstīgi 4. pantam, vienam uzņēmumam jāuzliek bargs sods, tad kompetentas iestādes var apturēt minēto lietu tiesvedību vai izskatīšanu, kamēr pabeidz tiesvedību vai lietas izskatīšanu administratīvā kārtā.

 

9. PANTS

 

1.       Padomdevējā komisijā, kas minēta 7. panta 1. punktā, ir priekšsēdētājs un:

 

-        divi pārstāvji no katras attiecīgās kompetentās iestādes; šo skaitu, kompetentajām iestādēm vienojoties, var samazināt līdz vienam pārstāvim,

 

-        pāra skaits neatkarīgu autoritatīvu personu, ko, savstarpēji vienojoties, ieceļ no 4. punktā minētā personu saraksta, vai, ja tādu vienošanos nevar panākt, attiecīgām kompetentām iestādēm lozējot.

 

2.          Ieceļot neatkarīgas autoritatīvas personas, katrai no viņām saskaņā ar neatkarīgu personu iecelšanas noteikumiem ieceļ aizvietotāju gadījumam, ja neatkarīgās personas nevarētu veikt savus pienākumus.

 

3.       Ja lozē, katra kompetenta iestāde var iebilst pret ikvienas konkrētas neatkarīgas autoritatīvas personas iecelšanu, ja ir kāds nosacījums, par ko iepriekš vienojušās attiecīgās kompetentās iestādes, vai arī:

 

-        ja šī persona ir piederīga pie kādas no attiecīgām nodokļu administrācijām vai strādā tās interesēs,

 

-        ja šai personai pieder vai ir piederējusi liela kapitāla daļa / akciju pakete vienā no asociētiem uzņēmumiem vai katrā no tiem, vai tā šajos uzņēmumos ir vai ir bijusi darbinieks vai padomnieks,

 

-        ja nav pārliecības, ka šī persona būs pietiekami objektīva, izšķirot izlemjamo lietu vai lietas.

 

4.          Neatkarīgo autoritatīvo personu sarakstā ir visu Līgumslēdzēju valstu izvirzītās neatkarīgās personas. Katra Līgumslēdzēja valsts šim sarakstam izvirza piecas personas un par to informē Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretāru.

 

Šīm personām jābūt kādas Līgumslēdzējas valsts pilsoņiem un jābūt rezidentiem teritorijā, kurā piemēro šo konvenciju. Tām jābūt kompetentām un neatkarīgām.

 

Sarakstā, kas minēts punkta pirmajā daļā, Līgumslēdzējas valstis var izdarīt grozījumus; tās nekavējoties informē par to Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretāru.

 

5.          Pārstāvji un neatkarīgās autoritatīvās personas, kas ieceltas saskaņā ar 1. punktu, ievēl priekšsēdētāju no autoritatīvajām personām, kuras ir 4. punktā minētajā sarakstā, neskarot katras attiecīgās kompetentās iestādes tiesības iebilst pret tā izvēlētās atzītās personas iecelšanu, ja pastāv kāds no 3. punktā minētajiem apstākļiem.

 

Priekšsēdētājam jābūt tādai kvalifikācijai, lai ieņemtu amatu attiecīgās valsts augstākajās juridiskajās iestādēs, vai jābūt atzītam kompetentam juristam.

 

6.          Padomdevējas komisijas locekļi patur noslēpumā visu, ko viņi uzzina, izskatot lietas. Līgumslēdzējas valstis pieņem vajadzīgos noteikumus, lai sodītu par katru pārkāpumu, kas attiecas uz pienākumu ievērot slepenību. Tās tūlīt informē Eiropas Kopienu Komisiju par veiktajiem pasākumiem. Eiropas Kopienu Komisija informē pārējās Līgumslēdzējas valstis.

 

7.          Līgumslēdzējas valstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka padomdevēja komisija sanāk, līdzko tai ir iesniegtas lietas.

 

10. PANTS

 

1.          Veicot 7. pantā minēto procedūru, attiecīgie asociētie uzņēmumi var sniegt visu informāciju, pierādījumus vai dokumentus, ko uzskata par noderīgiem, lai padomdevēja komisija pieņemtu lēmumu. Attiecīgo Līgumslēdzēju valstu uzņēmumi un kompetentās iestādes ievēro visus padomdevējas komisijas lūgumus sniegt informāciju, pierādījumus vai dokumentus. Tomēr nevienas Līgumslēdzējas valsts kompetentām iestādēm nav pienākums:

 

a)     veikt administratīvus pasākumus, kas nesaskan ar tās tiesību aktiem vai parasto administratīvo praksi;

 

b)    sniegt informāciju, ko nevar iegūt saskaņā ar tās tiesību aktiem vai parasto administratīvo praksi; vai

 

c)     sniegt informāciju, kas atklātu kādu tirdzniecības noslēpumu, komercnoslēpumu, rūpniecības noslēpumu vai arodnoslēpumu, vai tehnoloģijas procesu, vai informāciju, kuras atklāšana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).

 

2.       Katrs asociētais uzņēmums pēc sava pieprasījuma var ierasties vai tikt pārstāvēts padomdevējā komisijā. Ja padomdevēja komisija to pieprasa, katrs asociētais uzņēmums ierodas vai tiek pārstāvēts tajā.

 

11. PANTS

 

1.          Padomdevēja komisija, kas minēta 7. pantā, nāk klajā ar atzinumu vēlākais sešus mēnešus kopš dienas, kad tai iesniegta lieta.

 

Padomdevējai komisijai savu atzinumu ir jābalsta uz 4. pantu.

 

2.          Padomdevēja komisija atzinumu pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Attiecīgās kompetentās iestādes var vienoties par papildu reglamentu.

 

3.          Padomdevējas komisijas procedūras izmaksas, kas nav radušās asociēto uzņēmumu dēļ, vienādās daļās maksā attiecīgās Līgumslēdzējas valstis.

 

12. PANTS

 

1.          Kompetentās iestādes, kas ir iesaistītas 7. pantā minētajā procedūrā, sešos mēnešos kopš dienas, kad padomdevēja komisija ir nākusi klajā ar atzinumu saskaņā ar 4. pantu, savstarpēji vienojas par lēmumu, kas novērš nodokļu dubulto uzlikšanu.

 

Kompetentās iestādes var pieņemt lēmumu, kas atšķiras no padomdevējas komisijas atzinuma. Ja tās nevienojas, tām ir jāpieņem lēmums saskaņā ar šo atzinumu.

 

2.          Kompetentās iestādes var vienoties 1. punktā minēto lēmumu publicēt, ja tam piekrīt attiecīgie uzņēmumi.

 

13. PANTS

 

Tas, ka par galīgiem lēmumiem ir kļuvuši Līgumslēdzēju valstu pieņemtie lēmumi par nodokļu uzlikšanu peļņai, ko radījuši asociēto uzņēmumu veikti darījumi, neliedz izmantot 6. un 7. pantā izklāstītās procedūras.

 

14. PANTS

 

Saskaņā ar šo konvenciju nodokļu dubulto uzlikšanu peļņai uzskata par novērstu, ja:

 

a)     tikai vienā valstī peļņa ir iekļauta ar nodokli apliekama ienākuma aprēķinā; vai

 

b)  nodokli, ko kādā valstī iekasē no peļņas, samazina par summu, kas vienāda ar nodokli, ko no šīs peļņas iekasē citā valstī.

 

III NODAĻA

 

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

 

15. PANTS

 

Nekas šajā konvencijā neliedz izpildīt plašākus pienākumus, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu, veicot asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, kā to paredz vai nu citas konvencijas, ko Līgumslēdzējas valstis ir noslēgušas vai noslēgs, vai arī Līgumslēdzēju valstu tiesību akti.

 

16. PANTS

 

1.       Šo konvenciju piemēro teritorijā, kas definēta Eiropas Ekonomikas Kopienas dibināšanas līguma 227. panta 1. punktā, neskarot šā panta 2. punktu.

 

2.       Šo konvenciju nepiemēro:

 

-          Francijas teritorijām, kas minētas Eiropas Ekonomikas Kopienas dibināšanas līguma IV pielikumā,

 

-        Farēru salām un Grenlandei.

 

17. PANTS

 

Līgumslēdzējas valstis ratificēs šo konvenciju. Ratifikācijas instrumentus deponēs Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretāra birojā.

 

18. PANTS

 

Šī konvencija stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tā mēneša, kurā ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā no Parakstītājvalstīm. Konvenciju piemēro, izskatot lietas, kas minētas 6. panta 1. punktā, kuras ir ierosinātas pēc tās stāšanās spēkā.

 

19. PANTS

 

Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretārs informē Līgumslēdzējas valstis par:

 

a)       katra ratifikācijas instrumenta deponēšanu;

 

b)    dienu, kad šī konvencija stājas spēkā;

 

c)  Līgumslēdzēju valstu ieceltu neatkarīgu autoritatīvu personu sarakstu un jebkurus tā grozījumus saskaņā ar 9. panta 4. punktu.

 

20. PANTS

 

Šī konvencija ir noslēgta uz pieciem gadiem. Sešus mēnešus pirms šā laikposma beigām Līgumslēdzējas valstis sanāks, lai lemtu par šīs konvencijas darbības laika pagarināšanu un jebkuru citu būtisku pasākumu.

 

21. PANTS

 

Ikviena Līgumslēdzēja valsts jebkurā laikā var lūgt pārskatīt šo konvenciju. Tādā gadījumā konferenci konvencijas pārskatīšanai sasauc Eiropas Kopienu Padomes priekšsēdētājs.

 

22. PANTS

 

Šo konvenciju, kas ir sastādīta vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāliešu, īru, portugāļu, spāņu un vācu valodā, visiem  tās tekstiem desmit valodās esot vienlīdz autentiskiem, deponē Eiropas Kopienu Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā. Ģenerālsekretārs katras Parakstītājvalsts valdībai nosūta apstiprinātu kopiju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NOBEIGUMA AKTS

 

Augsto Līgumslēdzēju pušu Pilnvarotie,

 

sanākuši Briselē tūkstoš deviņi simti deviņdesmitā gada divdesmit trešajā jūlijā, lai parakstītu Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju,

 

parakstot minēto konvenciju, ir:

 

a)          pieņēmuši šādas kopīgas deklarācijas, kas pievienotas Nobeiguma aktam:

 

-  Deklarāciju par 4. panta 1. punktu,

 

-  Deklarāciju par 9. panta 6. punktu,

 

-  Deklarāciju par 13. pantu.

 

b)          ņēmuši vērā šādas vienpusējas deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:

 

-  Francijas un Apvienotās Karalistes deklarāciju par 7. pantu,

 

-  Līgumslēdzēju valstu atsevišķas deklarācijas par 8. pantu,

 

-  Vācijas Federatīvās Republikas deklarāciju par 16. pantu.

 

 

KOPĪGĀS DEKLARĀCIJAS

 

Deklarācija par 4. panta 1. punktu

 

Konvencijas 4. panta 1. punkts attiecas gan uz gadījumiem, ja tiešu darījumu veic divi juridiski atsevišķi uzņēmumi, gan uz gadījumiem, ja darījumu veic viens no uzņēmumiem un otra uzņēmuma pastāvīga pārstāvniecība, kas atrodas kādā trešā valstī.

 

 

Deklarācija par 9. panta 6. punktu

 

Dalībvalstis ir pilnīgi brīvas attiecībā uz to, kāda raksturs un apjoms ir attiecīgiem noteikumiem, ko tās pieņem, lai sodītu par pārkāpumiem, kas attiecas uz pienākumu ievērot slepenību.

 

 

Deklarācija par 13. pantu

 

Ja vienā vai vairākās attiecīgās Līgumslēdzējās valstīs lēmumi par nodokļu uzlikšanu, kas izraisa 6. un 7. pantā minētās procedūras, ir grozīti pēc tam, kad pabeigta 6. pantā minētā procedūra vai pieņemts 12. pantā minētais lēmums, un ja ir notikusi nodokļu dubultā uzlikšana 1. panta nozīmē, tad, ņemot vērā šīs procedūras iznākumu vai šo lēmumu, piemēro 6. un 7. pantu.

 

 

VIENPUSĒJAS DEKLARĀCIJAS

 

 

Deklarācija par 7. pantu

 

Francija un Apvienotā Karaliste deklarē, ka tās piemēros 7. panta 3. punktu.

 

 

Līgumslēdzēju valstu atsevišķas deklarācijas par 8. pantu

 

 

Beļģija

 

Termins "bargs sods" nozīmē kriminālu vai administratīvu sodu, ja:

 

-      ir vai nu izdarīts vispārīgo tiesību pārkāpums ar mērķi izvairīties no nodokļu maksāšanas,

 

-      vai ir pārkāpti ienākumu nodokļu kodeksa noteikumi vai tā īstenošanai pieņemtie lēmumi, un pārkāpums ir veikts ar nodomu izdarīt krāpniecību vai radīt kaitējumu.

 

 

Dānija

 

Jēdziens "bargs sods" nozīmē sodu par apzinātu Krimināllikuma vai īpašu tiesību aktu pārkāpumu gadījumos, ko nevar regulēt ar administratīviem līdzekļiem.

 

Nodokļu tiesību aktu pārkāpumus parasti var regulēt ar administratīviem līdzekļiem, ja uzskata, ka pārkāpumam nav piemērojams bargāks sods par naudas sodu.

 

 

Vācija

 

Nodokļu tiesību aktu pārkāpums, kas sodāms ar "bargu sodu", ir jebkurš nodokļu tiesību aktu pārkāpums, ko soda ar aizturēšanu, kriminālu vai administratīvu  naudas sodu.

 

Grieķija

 

Saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem, kas reglamentē nodokļu uzlikšanu, uzņēmumam uzliek "bargu sodu" šādos gadījumos.

 

1.     Ja uzņēmums neiesniedz deklarācijas vai iesniedz nepareizas deklarācijas par nodokļiem, maksājumiem vai iemaksām, kas ir jāatvelk un jāmaksā valstij saskaņā ar esošajiem noteikumiem vai attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, apgrozījuma nodokli vai īpašo nodokli par greznumpriekšmetiem, ciktāl šo nodokļu, maksājumu vai iemaksu kopējā summa, kas būtu jādeklarē un jāmaksā valstij tirdzniecības un citu darbību dēļ, sešu mēnešu laikā pārsniedz sešus simtus tūkstošu (600 000) drahmu vai viena kalendāra gada laikā – vienu miljonu (1 000 000) drahmu.

 

2.     Ja uzņēmums neiesniedz ienākumu nodokļa deklarāciju, bet nodoklis, kas jāmaksā par nedeklarēto ienākumu, pārsniedz trīs simtus tūkstošu (300 000) Grieķijas drahmu.

 

3.     Ja uzņēmums nesniedz nodokļu uzlikšanai datus, kas paredzēti Nodokļu uzlikšanas datu kodeksā.

 

4.     Ja uzņēmums sniedz datus, kas minēti 3. punktā un kas nav pareizi attiecībā uz daudzumu, vienības cenu vai vērtību, bet neprecizitāte izraisa neatbilstību, kas ir lielāka par desmit procentiem (10%) no kopsummas vai preču, sniegto pakalpojumu vai tirdzniecības darījumu kopvērtības.

 

5.     Ja uzņēmumam nav precīzas grāmatvedības un datu uzskaites, ko prasa Nodokļu uzlikšanas datu kodekss, bet šo neprecizitāti konstatē regulārās pārbaudēs, kuru datus apstiprina vai nu ar administratīvu lēmumu par neatbilstību, vai tādēļ, ka ir beidzies pārsūdzībai paredzētais laiks, vai ar administratīvas tiesas galīgu lēmumu, ja pārbaudītajā uzņēmumā neatbilstība starp kopējiem ienākumiem un deklarētiem ienākumiem pārvaldes laikā ir lielāka par divdesmit procentiem (20%) un katrā ziņā nav mazāka par vienu miljonu (1 000 000) Grieķijas drahmu.

 

6.     Ja uzņēmums nepilda pienākumu veikt grāmatvedības un datu uzskaiti, ko paredz attiecīgi Nodokļu uzlikšanas datu kodeksa noteikumi.

 

7.     Ja uzņēmums izdod viltotas vai fiktīvas pavadzīmes (vai pats tās vilto) par pārdotām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem, vai citus nepareizus vai viltotus datus attiecībā uz nodokļu uzlikšanu, kā iepriekš minēts 3. punktā.

 

Nodokļu uzlikšanas dokumentu uzskata par viltotu, ja tas ir caurumots vai zīmogots, pirms pienācīgi noteikts tā autentiskums un noskaidrots, ka tas ir reģistrēts attiecīgos kompetentas nodokļu iestādes reģistros, bet tas nav noticis, apzinoties, ka jānosaka nodokļu uzlikšanas dokumenta autentiskums. Nodokļu uzlikšanas dokumentu uzskata par viltotu arī tad, ja oriģināla vai kopijas saturs un citi dati atšķiras no tiem, kas ir ierakstīti šā dokumenta pasaknī. Nodokļu uzlikšanas dokumentu uzskata par fiktīvu, ja tas ir izdots par darījumu vai darījuma daļu, pārvedumu vai ko citu, kas nav ierakstīts kopsummā, vai par darījumu, ko veikušas personas, kuras nav tās personas, kas ierakstītas nodokļu uzlikšanas dokumentā.

 

8.     Ja uzņēmums ir informēts par veikto aktu mērķi un jelkā līdzdarbojas nepareizu nodokļu dokumentu sastādīšanā vai ir informēts, ka dokumenti ir viltoti vai fiktīvi, un jelkā līdzdarbojas to izdošanā vai pieņem viltotus vai fiktīvus nodokļu uzlikšanas dokumentus ar nodomu slēpt materiālus, kas ir būtiski attiecībā uz nodokļu uzlikšanu.

 

 

Spānija

 

Termins "bargs sods" attiecas arī uz administratīviem sodiem par nopietniem nodokļu pārkāpumiem, kā arī kriminālsodiem par pārkāpumiem, kas veikti pret nodokļu iestādēm.

 

 

Francija

 

Termins "bargs sods" attiecas arī uz kriminālsodiem un nodokļu sodiem, piemēram, sodu par nodokļu deklarācijas neiesniegšanu pēc pavēstes saņemšanas, par negodprātību, krāpšanu, pretdarbību nodokļu inspekcijai, slepeniem maksājumiem vai slepenu izplatīšanu, vai par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu.

 

 

Īrija

 

"Bargi sodi" ir sodi par:

 

a)          deklarācijas neiesniegšanu;

b)          nepareizas deklarācijas krāpniecisku vai nolaidīgu sagatavošanu;

c)          nepareizu grāmatvedības uzskaiti;

d)          dokumentu un datu neuzrādīšanu inspekcijai;

e)          šķēršļu radīšanu personām, kas izmanto likumā paredzētās pilnvaras;

f)          paziņojuma neiesniegšanu par to, ka nodoklis ir iekasējams;

g)          nepareiza paziņojuma iesniegšanu, lai iegūtu atlaidi.

 

Tiesību akti, kas attiecas uz šiem pārkāpumiem, 1990. gada 3. jūlijā ir šādi:

 

–          Ienākumu nodokļu akta XXXV daļa, 1967,

–          Finanšu akta 6. iedaļa, 1968.,

–          Uzņēmumu ienākumu nodokļu akta XIV daļa, 1976.,

–          Finanšu akta 94. iedaļa, 1983.

 

Uz to attieksies arī visi turpmāki noteikumi, kas aizstās, grozīs vai atjauninās sodu kodeksu.

 

 

Itālija

 

Termins "bargs sods" attiecas uz sodiem, ko uzliek par nelikumīgām darbībām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir nodokļu pārkāpumi.

 

 

Luksemburga

 

Luksemburga par "bargiem sodiem" uzskata tādus, ko 8. panta sakarā par tādiem uzskata citas Līgumslēdzējas valstis.

 

 

Nīderlande

 

"Bargs sods" ir sods, ko tiesnesis uzliek par Vispārējā nodokļu likuma 68. pantā minētajām darbībām, kas veiktas ar nodomu.

 

 

Portugāle

 

"Bargi sodi" ir kriminālsodi, kā arī citi sodi par nodokļu pārkāpumiem, kas veikti ar nodomu izdarīt krāpšanu vai par kuriem uzliek naudas sodu, kas lielāks par 1 000 000 (vienu miljonu) eskudo.

 

 

Apvienotā Karaliste

 

Apvienotā Karaliste terminu "bargs sods" interpretē kā tādu, kas ietver kriminālsodus un administratīvus sodus, ko piemēro par krāpniecisku vai nolaidīgu nepareizu pārskatu, iesniegumu vai nodokļu deklarāciju iesniegšanu.

 

 

Vācijas Federatīvās Republikas deklarācija par 16. pantu

 

Vācijas Federatīvās Republikas valdība, deponējot savu ratifikācijas instrumentu, patur tiesības deklarēt, ka šī konvencija attiecas arī uz Berlīnes Federālo Zemi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministra vietā – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

M.Kučinskis

I.Krūmane

E.Strazdiņa

M.Radeiko

A.Birums

 

 

 

 

 

20.07.2006. 18:395

3647

I.Bauda

7095518, Ilona.Bauda@fm.gov.lv

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KONVENCIJA

PAR AUSTRIJAS REPUBLIKAS, SOMIJAS REPUBLIKAS

UN ZVIEDRIJAS KARALISTES PIEVIENOŠANOS KONVENCIJAI

PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANU

SAKARĀ AR ASOCIĒTO UZŅĒMUMU PEĻŅAS KOREKCIJU

 

 

EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMA AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

 

ŅEMOT VĒRĀ to, ka Austrijas Republika, Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste, kļūstot par Savienības loceklēm, apņēmās pievienoties Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, kas atvērta parakstīšanai Briselē, 1990. gada 23. jūlijā,

 

IR NOLĒMUŠAS noslēgt šo konvenciju, un tālab iecēlušas par saviem Pilnvarotajiem:

 

 

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS:

 

vēstnieku, Beļģijas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Philippe de SCHOUTHEETE de TERVARENT

 

 

Viņas MajestātE Dānijas KaralienE:

 

vēstnieku, Dānijas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Poul SKYTTE CHRISTOFFERSEN

 

 

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

 

Vācijas Federatīvās Republikas pastāvīgā pārstāvja Eiropas Savienībā vietnieku

Jochen GRÜNHAGE

 

 

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

 

vēstnieku, Grieķijas Republikas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Pavlos APOSTOLIDES

 

 

Viņa MajestātE Spānijas KaraliS:

 

vēstnieku, Spānijas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Francisco Javier ELORZA CAVENGT

 

 

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

 

vēstnieku, Francijas Republikas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Pierre de BOISSIEU

 

 

ĪRIJAS PREZIDENTS:

 

vēstnieku, Īrijas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Denis O'LEARY

 

 

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

 

vēstnieku, Itālijas Republikas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Luigi GUIDOBONO CAVALCHINI GAROFOLI

 

 

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS:

 

vēstnieku, Luksemburgas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Jean–Jacques KASEL

 

 

Viņas MajestātE NĪDERLANDES KaralienE:

 

vēstnieku, Nīderlandes pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Bernard R. BOT

 

 

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS:

 

vēstnieku, Austrijas Republikas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Manfred SCHEICH

 

 

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS:

 

vēstnieku, Portugāles Republikas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

José Gregório FARIA QUITERES

 

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

 

vēstnieku, Somijas Republikas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Antti SATULI

 

 

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA:

 

vēstnieku, Zviedrijas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Frank BELFRAGE

 

 

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE:

 

vēstnieku, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

J. S. WALL C. M. G., L. V. O

 

KAS, sanākuši Eiropas Savienības dalībvalstu Pastāvīgo pārstāvju komitejā un iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām, atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,

 

ir vienojušies PAR TURPMāKO.

 

 

1. PANTS

 

Ar šo Austrijas Republika, Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste pievienojas Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, kas atvērta parakstīšanai Briselē, 1990. gada 23. jūlijā.

 

2. PANTS

 

Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju ar šo groza šādi.

 

1.          Konvencijas 2. panta 2. punktā:< /span>

 

a)  k) apakšpunktu pārveido par l) apakšpunktu;

 

b)  pēc apakšpunkta j) pievieno šādu k) apakšpunktu:

 

"k)    Austrijā:

-      Einkommensteuer,

 

-      Körperschaftsteuer; ";

 

c)  l) apakšpunktu pārveido par o) apakšpunktu;

 

d)  pēc l) apakšpunkta pievieno šādus m) un n) apakšpunktus:

 

"m)    Somijā:

 

-      valtion tuloverot/de statliga inkomstskatterna,

 

-           yhteisöjen tulovero/inkomstskatten för samfund,

 

-    kunnallisvero/kommunalskatten,

 

-      kirkollisvero/kyrkoskatten,

 

-      korkotulon lähdevero/källskatten å ränteinkomst,

 

-        rajoitetusti verovelvollisen lähdevero/källskatten för begränsat skattskyldig;

 

n)    Zviedrijā:

 

-      statliga inkomstskatten,

 

-      kupongskatten,

 

-      kommunala inkomstskatten,

 

-      lagen om expansionsmedel; ".

 

2.          Konvencijas 3. panta 1. punktam pievieno šādu tekstu:

 

"–  Austrijā:

 

Der Bundesminister für Finanzen vai pilnvarots pārstāvis,

 

–  Somijā:

 

Valtiovarainministeriö vai pilnvarots pārstāvis,

 

Finansministeriet vai pilnvarots pārstāvis,

–  Zviedrijā:

 

Finansministern vai pilnvarots pārstāvis; ".

 

3. PANTS

 

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs nodod Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes valdībām Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju apstiprinātas kopijas angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāliešu, īru, portugāļu, spāņu un vācu valodās.

 

Šīs konvencijas I un II pielikumā ir sniegts Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju teksts somu un zviedru valodā. Somu un zviedru valodā sagatavotie teksti ir autentiski ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju teksti citās valodās.

 

4. PANTS

 

Šo konvenciju ratificē Līgumslēdzējas valstis. Ratifikācijas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram.

 

5. PANTS

 

Šī konvencija stājas spēkā to valstu starpā, kas to ir ratificējušas, trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Austrijas Republika vai Somijas Republika, vai Zviedrijas Karaliste un viena no valstīm, kas ratificējusi Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, deponējušas pēdējo ratifikācijas instrumentu.

 

Šī konvencija stājas spēkā katrai Līgumslēdzējai valstij, kas pēc tam to ratificē, trešā mēneša pirmajā dienā pēc ratifikācijas instrumenta deponēšanas.

 

6. PANTS

 

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs informē Līgumslēdzējas valstis par:

 

a)       katra ratifikācijas instrumenta deponēšanu;

 

b)          dienām, kad šī konvencija stājas spēkā.

 

7. PANTS

 

Šo konvenciju, kas ir sastādīta vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāliešu, īru, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, visiem tās tekstiem divpadsmit valodās esot vienlīdz autentiskiem, deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā. Ģenerālsekretārs katras Līgumslēdzējas valsts valdībai nosūta apstiprinātu kopiju.

 

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies pilnvarotie ir parakstījuši šo konvenciju.

 

 

Konvencijas par Austrijas Republikas, Somijas Republikas

un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai

par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu

sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju

 

PARAKSTĪŠANAS PROTOKOLS

 

Personas, kuras pilnvarojusi Beļģijas Karaliste, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Īrija, Itālijas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Portugāles Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste 1995. gada 21. decembrī Briselē ir parakstījušas Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju.

 

Šajā sakarā tās ņēmušas vērā šādas vienpusējas deklarācijas saistībā ar 8. pantu Konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju:

 

Austrijas Republikas deklarācija:

 

Pārkāpums, par kuru soda ar "bargu sodu", ir jebkura tīša vai nevērīga izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas, kas ir sodāma saskaņā ar tiesību aktiem nodokļu pārkāpumu jomā.

 

Somijas Republikas deklarācija:

 

Termins "bargs sods" ietver kriminālsodus  un tādus administratīvos sodus, ko piemēro par nodokļu tiesību aktu pārkāpumu.

 

Zviedrijas Karalistes  deklarācija:

 

Nodokļu tiesību aktu pārkāpums, par kuru soda ar "bargu sodu", ir jebkurš nodokļu tiesību aktu pārkāpums, par kuru soda ar aizturēšanu, kriminālo vai administratīvo naudas sodu.

 

Šis protokols jāpublicē "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī".

 

 

 

 

Finanšu ministra vietā – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

M.Kučinskis

I.Krūmane

E.Strazdiņa

M.Radeiko

A.Birums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.07.2006. 18:39

967

I.Bauda

7095518, Ilona.Bauda@fm.gov.lv

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PROTOKOLS,

AR KO GROZA

1990. GADA 23. JŪLIJA KONVENCIJU

PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANU SAKARĀ AR

ASOCIĒTO UZŅĒMUMU PEĻŅAS KOREKCIJU

 

EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMA AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

 

VĒLOTIEs izpildīt Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 293. pantu, pamatojoties uz kuru, tās ir sākušas savstarpējas sarunas, lai savu pilsoņu interesēs nodrošinātu  nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu;

 

ņemot vērā 1990. gada 23. jūlija Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju[1] (turpmāk "Arbitrāžas konvencija");

 

ŅEMOT VĒRĀ 1995. gada 21. decembra Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju[2];

 

TĀ KĀ Arbitrāžas konvencija saskaņā ar tās 18. pantu stājās spēkā 1995. gada 1. janvārī; tā kā tās darbības laiks beigsies 1999. gada 31. decembrī, ja vien tas netiks pagarināts;

 

IR NOLĒMUŠAS noslēgt šo protokolu, ar ko groza Arbitrāžas konvenciju, un tālab iecēlušas par saviem Pilnvarotajiem:

 

BEĻĢIJAS KARALISTE:

 

finanšu ministru

Jean–Jacques VISEUR

 

DĀNIJAS KARALISTE:

 

ekonomikas lietu un Ziemeļvalstu sadarbības ministri

Marianne JELVED

 

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA:

 

federālo finanšu ministru

Hans EICHEL

 

GRIEĶIJAS REPUBLIKA:

 

ekonomikas lietu ministru

Yannos PAPANTONIOU

 

SPĀNIJAS KARALISTE:

 

ekonomikas lietu valsts sekretāru

Cristóbal Ricardo MONTORO MORENO

 

FRANCIJAS REPUBLIKA:

 

ekonomikas lietu, finanšu un rūpniecības ministru

Dominique STRAUSS–KAHN

 

ĪRIJA:

 

finanšu ministru

Charlie McCREEVY

 

ITĀLIJAS REPUBLIKA:

 

finanšu ministru

Vincenzo VISCO

 

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

 

premjerministru, valsts ministru, finanšu ministru, darba un nodarbinātības ministru

Jean–Claude JUNCKER

 

NĪDERLANDES KARALISTE:

 

finanšu valsts sekretāru

Wilhelmus Adrianus Franciscus Gabriël (Willem) VERMEEND

 

AUSTRIJAS REPUBLIKA:

 

federālo finanšu ministru

Rudolf EDLINGER

 

PORTUGĀLES REPUBLIKA:

 

finanšu ministru

António Luciano Pacheco DE SOUSA FRANCO

 

SOMIJAS REPUBLIKA:

 

premjerministra vietnieku un finanšu ministru

Sauli NIINISTÖ

 

ZVIEDRIJAS KARALISTE:

 

finanšu ministru

Bosse RINGHOLM

 

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE:

 

vēstnieku, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Sir Stephen WALL, K.C.M.G., L.V.O

 

KAS, sanākuši Padomē un iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām, atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,

 

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

 

 

1. PANTS

 

Ar šo 1990. gada 23. jūlija Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju ir grozīta šādi.

 

20. pantu izsaka šādā redakcijā:

 

"20. pants

 

Šī Konvencija ir noslēgta uz pieciem gadiem. Tā katru reizi tiek pagarināta uz nākamiem pieciem gadiem, izņemot, ja Līgumslēdzēja valsts rakstiski informē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāru par tās iebildumu vismaz sešus mēnešus pirms jebkura piecu gada termiņa beigām."

 

2. PANTS

 

1.          Parakstītājvalstis šo protokolu ratificē, atzīst vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram.

 

2.          Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs Parakstītājvalstīm paziņo:

 

a)       par katra ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu;

 

b)           dienu, kad šis protokols stāsies spēkā.

 

 

3. PANTS

 

1.       Šis protokols stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pēdējā Parakstītājvalsts deponējusi ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu.

 

2.       Šo protokolu piemēro no 2000. gada 1. janvāra.

 

3.          Laikposmu, kas sākas 2000. gada 1. janvārī un beidzas dienā, kad stājas spēkā šis protokols, neņem vērā, nosakot, vai lieta ir iesniegta Arbitrāžas konvencijas 6. panta 1. punktā norādītajā laikā.

 

4. PANTS

 

Šo protokolu, kas ir sastādīts vienā eksemplārā dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, īru, itāļu, portugāļu, spāņu un zviedru valodā, un visi tā teksti divpadsmit valodās ir vienlīdz autentiski, deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā. Ģenerālsekretārs katras Līgumslēdzējas valsts valdībai nosūta apstiprinātu kopiju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Padomē 1999. gada 25. maijā

sanākušo dalībvalstu

valdību pārstāvju konferences

NOBEIGUMA AKTS

 

Dalībvalstu valdību pārstāvji,

 

KAS sanākuši Padomē 1999. gada 25. maijā,

 

paturot prātā 1998. gada 19. maija SECINĀJUMUS par darbības laika pagarināšanu Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju ("Arbitrāžas konvencija"), kuros tās vienojās, ka Arbitrāžas konvencijas darbības laiks pēc tā izbeigšanās būtu jāpagarina vēl par pieciem gadiem un ka pēc šā laikposma beigām tās darbības laiks būtu automātiski jāpagarina uz nākamiem pieciem gadiem ar noteikumu, ka neviena Līgumslēdzēja valsts nav pret to iebildusi;

 

IR VIENOJUŠIES, ka Arbitrāžas konvencijas darbības laiks no 2000. gada 1. janvāra ir jāpagarina vēl par pieciem gadiem;

 

IR SĀKUŠI parakstīt protokolu, ar ko groza 1990. gada 23. jūlija Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju.

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministra vietā – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

M.Kučinskis

I.Krūmane

E.Strazdiņa

M.Radeiko

A.Birums

 

 

 

 

20.07.2006. 18:39

690

I.Bauda

7095518, Ilona.Bauda@fm.gov.lv

Likumprojekta

“Par Konvenciju par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1990.gada 23.jūlijā Eiropas Kopienas 12 dalībvalstis parakstīja Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (turpmāk – Arbitrāžas konvencija). Arbitrāžas konvencija pēc ilgstoša ratifikācijas procesa stājās spēkā 1995.gadā 1.janvārī un saskaņā ar tās 20.pantu tās darbības termiņš bija 5 gadi. Šādas Konvencijas nepieciešamību noteica Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 293.pants (Romas līguma 220.pants), kas noteica, ka vajadzības gadījumā dalībvalstis rīko savstarpējas sarunas, lai savu pilsoņu interesēs nodrošinātu nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu  Kopienā.

 

1995.gada 21.decembrī Briselē tika paraks tīta Konvencija par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Arbitrāžas konvencijai.

 

Tā kā sākotnējais Arbitrāžas konvencijas darbības termiņš izbeidzās 1999.gada 31.decembrī, tad 1999.gada 25.maijā Briselē dalībvalstis parakstīja Protokolu, kas grozīja Arbitrāžas konvenciju, nosakot principu par tās darbības termiņa automātisku pagarināšanu uz nākamiem pieciem gadiem, ja netiek saņemts nevienas Līgumslēdzējas Valsts iebildums.

 

Latvijas Republika, pievienojoties Eiropas Savienībai, saskaņā ar Akta
par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas,
Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas,
Maltas Republikas, Polijas Republikas,
Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem
un pielāgojumiem Līgumos,
kas ir Eiropas Savienības pamatā 5.panta otro daļu, apņēmās pievienoties Arbitrāžas konvencijai.

 

Eiropas Padomes Nodokļu jautājumu darba grupa par tiešajiem nodokļiem 2004. gada 23. jūlija sanāksmē vienojās par “Konvencijas par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju ar tās grozījumiem, kas izdarīti ar 1995.gada 21. decembra Konvenciju un 1999. gada 25. maija Protokolu” (turpmāk – Pievienošanās konvencija) projekta tekstu, ka arī par vienpusējo deklarāciju projektu, kas ir izteiktas Parakstīšanas protokolā un ir Pievienošanās konvencijas pielikums.    

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

Arbitrāžas konvencijas mērķis ir novērst nodokļu dubulto uzlikšanu situācijās, kad dažādas dalībvalstis veic saistītu uzņēmumu, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, peļņas korekciju saskaņā ar tajā noteiktajiem principiem.

 

Arbitrāžas konvenciju piemēro dalībvalstī spēkā esošiem ienākuma nodokļiem, kas ir attiecīgi minēti tās 2.pantā, vai identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kuri, papildinot vai  aizstājot 2.pantā minētos nodokļus,  tiek ieviesti  dalībvalstīs  pēc tās parakstīšanas datuma.

 

Konkrēti, Arbitrāžas konvencija uzliek par pienākumu dalībvalstīm veikt pasākumus nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai  šādās situācijās, kad:

 

 1. Dalībvalstis veic uzņēmumu peļņas korekciju pamatojoties uz to, ka:

 

a)       dalībvalsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras dalībvalsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai arī tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla;  vai

 

b)      vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās dalībvalsts uzņēmuma un otras dalībvalsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai arī tām pieder daļa no šo uzņēmumu kapitāla,

 

un jebkurā no šiem gadījumiem šo divu uzņēmumu komerciālās vai finanšu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem.

 

2. Dalībvalsts veic pastāvīgās pārstāvniecības, vai uzņēmuma, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, peļņas korekciju, katrā dalībvalstī attiecinot uz  pastāvīgo pārstāvniecību tādu peļņas daudzumu, kādu tā varētu gūt, ja tā būtu nodalīts un atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos un pilnīgi neatkarīgi veiktu darījumus ar uzņēmumu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.

 

Lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu iepriekšminētajās situācijās Arbitrāžas konvencija paredz iesaistītajiem uzņēmumiem iespēju neatkarīgi no dalībvalstu iekšzemes normatīvajos aktos paredzētajiem tiesiskajiem līdzekļiem iesniegt sūdzību izskatīšanai tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas šis uzņēmums vai pastāvīgā pārstāvniecība, ja uzņēmums uzskata, ka attiecībā uz viņu netiek ievēroti Arbitrāžas konvencijā noteiktie principi. Sūdzība iesniedzama izskatīšanai triju gadu laikā pēc pirmā paziņojuma par rīcību, kuras rezultātā nav tikuši ievēroti minētie principi.

 

Ja kompetentā iestāde sūdzību uzskata par pamatotu un pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tā cenšas savstarpēji vienoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetento iestādi, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu. Jebkura šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no Līgumslēdzējas Valsts iekšzemes normatīvajos aktos noteiktajiem laika ierobežojumiem. Tomēr, ja divu gadu laikā no sūdzības iesniegšanas brīža dalībvalstu kompetentās iestādes nespēj panākt vienošanos jautājumā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, tad tām Arbitrāžas konvencijā noteiktajā kārtībā ir jāizveido padomdevējkomisija, kuras uzdevums ir viedokļa sniegšana par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu konkrētajā situācijā. Arbitrāžas konvencija nosaka minētās komisijas  sastāvā iekļaujamās personas, tās darbības kārtību, un termiņu, kādā sniedzams tās viedoklis (sešu mēnešu laikā no jautājuma iesniegšanas tajā). Bez tam tā arī nosaka, kad tiks uzskatīts, ka nodokļu dubultā uzlikšana ir novērsta.   

 

Vienlaikus Arbitrāžas konvencija nosaka situācijas, kad dalībvalstis var neuzsākt savstarpējās saskaņošanas procedūru, kā arī var neizveidot minēto padomdevējkomisiju. Šīs procedūras nav jāveic, ja tiesvedības vai administratīvā kārtībā ir pieņemts galējais lēmums saskaņā ar kuru vienam no saistītajiem uzņēmumiem tiek piemērots bargs sods. Kompetentās iestādes var apturēt jau uzsākto procedūru izpildi, kamēr notiek un tiek pabeigta tiesvedība vai lietas izskatīšana administratīvā kartībā.

 

Pievienošanās konvencija nosaka, ka Latvijā Arbitrāžas konvencija tiek piemērota uzņēmumu ienākuma nodoklim un iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Savukārt, Arbitrāžas konvencijas vajadzībām Latvijas kompetentā iestāde ir Valsts ieņēmumu dienests.

 

Pievienošanās konvencijai pievienotājā Parakstīšanās protokolā jaunās dalībvalstis ir izteikušas vienpusējās deklarācijas par Arbitrāžas konvencijas noteikumiem, kas ir jāņem vērā visām dalībvalstīm. Latvija ir paudusi šādas deklarācijas:

1. Latvija deklarē, ka tā piemēros Arbitrāžas konvencijas 7.panta 3.punktu. Šis 7.panta 3.punkts nosaka, ka, ja attiecīgo valstu likumi neļauj to kompetentajām iestādēm atkāpties no tiesu lēmumiem, tādā gadījumā tām nav jāveido 7.panta 1.punktā noteikto padomdevējkomisiju.

 

2. Latvija deklarē, ka Arbitrāžas konvencijas 8.panta vajadzībām termins “bargs sods” nozīmē administratīvos sodus par nopietniem nodokļu pārkāpumiem, kā arī kriminālsodus.

 

Pievienošanās konvencija stājās spēkā to Līgumslēdzēju Valstu starpā, kas to ir ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas, trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad minētās valstis iesniegušas pēdējo ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu.

3. Cita informācija

 


II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1.Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvais akts ir vērsts uz Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, nodrošinot to, ka Latvija ir izpildījusi savas saistības, kuras tā ir uzņēmusies ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

 

 

 

 

Tiks nodibināts likumīgs pamats nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai saistīto uzņēmumu, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, peļņai, ja šī nodokļu dubultā uzlikšana rodas veicot saistīto uzņēmumu peļņas koriģēšanu saskaņā ar Arbitrāžas konvencijā noteiktajiem principiem, skaidri nosakot, kādiem uzņēmumiem tas tiek piemērots, kādā veidā uzņēmumi var uzsākt arbitrāžas procedūru, kādas procedūras ir jāveic kompetentajām iestādēm.

Līdz ar to saistītiem uzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, un Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu dubultās uzlikšanas gadījumā būs skaidras to tiesības un pienākumi.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtē­jais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

6. Cita informācija

 

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Nav nepieciešams izdot papildus normatīvos aktus.

 

 

2. Cita informācija

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvais akts ir nepieciešams, lai Latvija kā jaunā Eiropas Savienības dalībvalsts izpildītu saistības, ko Latvija apņēmās izpildīt Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumā un tam pievienotajā Aktā.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (90/436/EK)

Official Journal L 225, 20/08/1990 p. 0010 – 002.

 

Konvencija par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās  uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (96/C 26/01)

Official Journal C 026, 31/01/1996 p. 0001 – 0033.

 

Protokols, kas groza 1990.gada 23.jūlija Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (1999/C 202/01)

Official Journal C 202, 16/07/1999 p. 0001 – 0011.

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Konvencijas par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju ar tās grozījumiem, kas izdarīti ar 1995.gada 21. decembra Konvenciju un 1999. gada 25. maija Protokolu 1. līdz 7.pants un Parakstīšanas protokols.

Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (90/436/EK) 1.līdz 22.pants un Noslēguma akts.

 

Konvencijas par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (96/C 26/01) 1.līdz 7.pants un Parakstīšanas protokols.

 

Protokola, kas groza 1990.gada 23.jūlija Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju(1999/C 202/01) 1. līdz 4.pants un Noslēguma akts.

 

Atbilst

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbilst

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbilst

Ar šo Pievienošanās konvenciju un tās pielikumā esošo Parakstīšanās protokolu Latvija pievienojas Arbitrāžas konvencijai, lai izpildītu savas saistības, ko tā apņēmās izpildīt pievienojoties Eiropas Savienībai, kā tas noteikts Līguma  starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvi Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku,  
Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku,
Kipras Republiku, Latvijas Republiku,
Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku,
Maltas Republiku, Polijas Republikas,
Slovēnijas Republiku un Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas,
Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas,
Maltas Republikas, Polijas Republikas,
Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai 1.panta otrajā daļā un Akta
par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas,
Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas,
Maltas Republikas, Polijas Republikas,
Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas
pievienošanās nosacījumiem
un pielāgojumiem Līgumos,
kas ir Eiropas Savienības pamatā 5.panta otrajā daļā.

5. Cita informācija

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesnieg­tie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Nav zināms.

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

 

 

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta atbilstoši pašreizējās nodokļu administrācijas funkcijām. Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu administrēs Valsts ieņēmumu dienests.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

Pēc apstiprināšanas Saeimā Arbitrāžas konvencijas, 1995.gada 21.decembra Konvencijas par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Arbitrāžas konvencijai, 1999.gada 25.maija Protokola, kas grozīja Arbitrāžas konvenciju,   Pievienošanās konvencijas un Parakstīšanas protokola teksti tiks publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un par tās spēkā stāšanos Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

Normatīvā akta projekts neierobežo indivīda tiesības.

 

4. Cita informācija

 

 

 

Finanšu ministra vietā –

reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs                                                                 M.Kučinskis

 

 

 

 

 

 

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

I.Krūmane

E.Strazdiņa

M.Radeiko

A.Birums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.07.20 06. 10:45

1963

I.Bauda

7095518, Ilona.Bauda@fm.gov.lv

 

 


[1]        OV L 225, 20.8.1990., 10. lpp.

[2]        OV C 26, 31.1.1996., 1. lpp.