M/U/T/TA-3110 Steidzams

Anotācija

Saprašanās memorands latviešu valodā

 

Likumprojekts

 

Par Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Sanmarīno Republiku

 

1.pants. 2004.gada 7.decembrī Briselē parakstītais Saprašanās memorands starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas  Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Sanmarīno Republiku (turpmāk – Saprašanās memorands) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

 

2.pants. Saprašanās memorandā paredzēto saistību izpildi koordinē Finanšu ministrija.

 

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Saprašanās memorands latviešu valodā.

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

 

 

Likumprojekta

„Par Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas  Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Sanmarīno Republiku” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2003.gada 3.jūnijā ir pieņemta Eiropas Savienības Padomes Direktīva 2003/48/EK (turpmāk - Direktīva) par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli.

 

Šīs Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas Savienības dalībvalstis viena otrai sniedz nepieciešamo informāciju par to rezidentiem – fiziskajām personām izmaksātajiem ienākumiem no uzkrājumiem (procentu ienākumiem).

 

Direktīvas piemērošana ir uzsākta ar 2005.gada 1.jūliju, tomēr tās piemērošana bija jāuzsāk tikai tādā gadījumā, ja uz šo datumu ir izpildīti sekojoši noteikumi:

 

1. Eiropas Savienība ir noslēgusi īpašus līgumus par līdzvērtīgu pasākumu, kādus attiecībā uz ienākumiem no uzkrājumiem (procentiem) nosaka Direktīva, piemērošanu attiecībā uz Šveici, Lihtenšteinu, Sanmarīno, Monako un Andoru; un

 

2. Ir stājušies spēkā un ir piemērojami visi līgumi vai citas vienošanās, kas nodrošina, ka attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu atkarīgās vai saistītās teritorijas, sākot ar minēto datumu veic Direktīvā noteikto informācijas apmaiņu, vai arī veic nodokļa ieturēšanu ienākuma izmaksas brīdī, kā tas noteikts Direktīvā.

 

Ir parakstīts Eiropas Komisijas sagatavotais viens no 1.punktā minētajiem līgumiem „Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Sanmarīno Republiku, ar ko nosaka līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti 2003.gada 3.jūnija Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” (turpmāk – Nolīgums), kas nodrošinās to, ka Sanmarīno Republika ieviesīs pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kuri tiek īstenoti Eiropas Savienības dalībvalstīs attiecībā uz uzkrājumu ienākumu procentu maksājumu veidā efektīvu aplikšanu ar nodokli.

 

Papildus Nolīgumam Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis no vienas puses un Sanmarīno Republika no otras puses ir parakstījušas Saprašanās memorandu, kas papildina Nolīgumu un kopā veido vienošanos ar Sanmarīno Republiku.


2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

Saskaņā ar Saprašanās memorandu puses piemēros Nolīgumu labā ticībā un atturēsies ar vienpusēju rīcību kaitēt šim nolīgumam bez pamatota iemesla. Ja 2003.gada 3.jūnijā pieņemtās Direktīvas (Padomes Direktīva 2003/48/EK) un Nolīguma piemērošanā tiks konstatētas atšķirības tad līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar Nolīgumu nekavējoties jāuzsāk konsultācijas, lai nodrošinātu Nolīgumā paredzēto līdzvērtīgu pasākumu saglabāšanu.

Saprašanās memorandā puses atzīst, ka Nolīgumā sniegtā nodokļu krāpšanas nozieguma definīcija attiecas vienīgi uz nodokļu iekasēšanu no uzkrājumiem šī Nolīguma ietvaros.

Saprašanās memorandā Sanmarīno Republika un Eiropas Kopiena, apņemas, cik vien ātri iespējams, uzsākt konsultācijas, lai noteiktu tos apstākļus, kas veicinātu abu pušu finanšu pakalpojumu, ieskaitot apdrošināšanu, savstarpēju atzīšanu. Šajā sakarā Sanmarīno Republika apņemas pieņemt un ieviest acquis communautaire attiecīgajos uzņēmējdarbības sektoros tagad un tuvākā nākotnē, lai saglabātu pareizu iekšējā tirgus darbību, iekļaujot attiecīgus piesardzības noteikumus un attiecīgo Sanmarīno Republikas operatoru uzraudzību.

Direktīvā noteiktajā pārejas perioda laikā Eiropas Kopiena iesaistīsies diskusijās ar citiem svarīgiem finanšu centriem, lai veicinātu to, ka šīs jurisdikcijas pieņem pasākumus, kas līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro Kopiena.

Saprašanās memorandā Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka Nolīgums un Saprašanās memorands ir pieņemama un līdzsvarota vienošanās, kas nodrošina visu pušu intereses.

3. Cita informācija

 


II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvais akts ir vērsts uz Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, nodrošinot, ka Latvija ir izpildījusi nepieciešamās prasības, lai nodrošinātu Direktīvas piemērošanu.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtē­jais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

---

---

---

---

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

---

---

---

---

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

---

---

---

---

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

---

---

---

---

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

---

---

---

---

6. Cita informācija

 

 

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Nav nepieciešams izdot papildus normatīvos aktus.

 

 

2. Cita informācija

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvais akts ir nepieciešams, lai Latvija izpildītu Direktīvas ieviešanai nepieciešamās prasības attiecībā uz Sanmarīno Republiku.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Eiropas Savienības 2003.gada 3.jūnija Padomes Direktīva 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli.

 

(Official Journal L 157, 26/06/2003 P. 0038 – 0048)

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

 

 

 

5. Cita informācija

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesnieg­tie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Nav zināms.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas vai paplašināt esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

Pēc apstiprināšanas Saeimā Saprašanās memoranda teksts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, un par tā spēkā stāšanos Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvā akta projekts neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

 

 

 

 

Finanšu ministrs                                                                    O.Spurdziņš

 

 

 

 

 

 

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

I.Krūmane

E.Strazdiņa

M.Radeiko

A.Birums

 

 

 

 

 

 

 

 

24.03.2006. 10:15

1076

A.Kokenbergs

7095519, Andis.Kokenbergs@fm.gov.lv

 

 

 

 

SAPRAŠANĀS MEMORANDS

starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Sanmarīno Republiku

Eiropas Kopiena, turpmāk – „Kopiena“,

Beļģijas Karaliste,

Čehijas Republika,

Dānijas Karaliste,

Vācijas Federatīvā Republika,

Igaunijas Republika,

Grieķijas Republika,

Spānijas Karaliste,

Francijas Republika,

Īrija,

Itālijas Republika,

Kipras Republika,

Latvijas Republika,

Lietuvas Republika,

Luksemburgas Lielhercogiste,

Ungārijas Republika,

Maltas Republika,

Nīderlandes Karaliste,

Austrijas Republika,

Polijas Republika,

Portugāles Republika,

Slovēnijas Republika,

Slovākijas Republika,

Somijas Republika,

Zviedrijas Karaliste,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

un

Sanmarīno Republika, turpmāk – „Sanmarīno“,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

 

Noslēdzot Nolīgumu, kas nosaka līdzvērtīgus pasākumus tiem, kas minēti Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīvā 2003/48/EK (turpmāk – Direktīva) par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā uzkrājumu procentu maksājumi, Eiropas Kopiena, Beļģijas Karaliste, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Īrija, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un Sanmarīno Republika parakstīja Saprašanās memorandu, kas papildina šo nolīgumu.

 

1.         Saprašanās memoranda parakstītāji uzskata, ka Nolīgums starp Sanmarīno un Eiropas Kopienu paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kas minēti Direktīvā, ir apdomāts un pieņemams abu pušu interešu aizstāvībai. Tāpēc puses labā ticībā piemēro atrunātos pasākumus un atturas no tādas vienpusējas rīcības, kas varētu apdraudēt šo nolīgumu bez pamatota iemesla. Ja 2003.gada 3.jūnijā pieņemtās Direktīvas un Nolīguma, it īpaši tā 4. un 6.panta, piemērošanā ir manāmas atšķirības, Līgumslēdzējas puses saskaņā ar Nolīguma 15.panta 1.punktu nekavējoties sāks apspriesties, lai nodrošinātu Nolīgumā paredzēto līdzvērtīgu pasākumu saglabāšanu. Saprašanās memoranda parakstītāji ņem vērā, ka Nolīguma 13.pantā minētā nodokļu samaksas pārkāpumu definīcija attiecas tikai uz vajadzībām saistībā ar uzkrājumu aplikšanu ar nodokļiem Nolīguma ietvaros un neiebilst pret turpmākām rīcībām un/vai lēmumiem saistībā ar nodokļu samaksas pārkāpumiem citos apstākļos un vietā.

 

2.         Direktīvā noteiktajā pārejas perioda laikā Eiropas Kopiena iesaistīsies diskusijās ar citiem svarīgiem finanšu centriem, lai uz to juridiskā pamata veicinātu līdzvērtīgu pasākumu pieņemšanu, kas tiek piemēroti Kopienā.

 

3.         Ņemot vērā, ka Sanmarīno Republika vēlas tālāk iesaistīties Eiropas ekonomikas vidē, kā arī pilnībā piedalīties Eiropas banku un finanšu sistēmā, kas būtu piemēroti un vēlami, Sanmarīno Republika un Eiropas Kopiena, cik vien ātri iespējams, uzsāks konsultācijas, l ai noteiktu tos apstākļus, kas veicinātu saprātīgu abu pušu finanšu pakalpojumu, ieskaitot apdrošināšanu, pasākumu un sistēmu abpusējo atzīšanu. Šādā kontekstā Sanmarīno Republika apņemas pieņemt un ieviest acquis communautaire attiecīgajos uzņēmējdarbības sektoros tagad un tuvākā nākotnē, lai saglabātu pareizu iekšējā tirgus darbību, iekļaujot attiecīgus piesardzības noteikumus un attiecīgo Sanmarīno Republikas operatoru uzraudzību. Jebkurš nolīgums šajā jomā var noteikt arī to, ka Sanmarīno Republika apņemas ieviest citus Kopienas likumus, gan pašreizējos, gan tos, kas tiks ieviesti nākotnē, piemēram, par konkurenci un aplikšanu ar nodokļiem.

 

4.         Šādu padziļinātu attiecību kontekstā fiskālo nolīgumu noslēgšana ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un Sanmarīno Republiku šajā ietvarā informācijas apmaiņai saskaņā ar Ekonomiskas sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) standartiem veicinās plašāku sadarbību ekonomikas un nodokļu jautājumos. Atzīstot Sanmarīno Republikas centienus, Sanmarīno Republika un Eiropas Savienības dalībvalstis varētu konsultēties, lai uz abpusēja pamata samazinātu vai atceltu dubulto aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz dažādiem ienākumu gūšanas veidiem.

 

5.         Eiropas Kopiena un Sanmarīno apspriedīsies, lai:

–              noteiktu procedūru vienkāršošanas veidus, kas atrunātas to nolīgumos par muitas savienību un sadarbību. Šajā sakarā Sanmarīno Republika ir gatava pieņemt datorizētās procedūras, kas būtu līdzīgas INTRASTAT sistēmai;

–              labāk izpētītu Sanmarīno Republikas pilsoņu un uzņēmumu iespējas piedalīties Kopienas attīstības un izpētes programmās un pasākumos.

 

Parakstīts Briselē, 2004.gada 7.decembrī divos eksemplāros dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, itāļu, portugāļu, spāņu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

 

Čehu, igauņu, ungāru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku un slovēņu valodas Nolīguma versiju autentiskumu apstiprina Līgumslēdzējas puses ar vēstuļu apmaiņu. Teksti būs autentiski, tāpat kā iepriekšējā punktā minēto valodu versijas.

 

 

Beļģijas Karalistes vārdā

Jan DE BOCK

 

Čehijas Republikas vārdā

Jan KOHOUT

 

Dānijas Karalistes vārdā

Claus GRUBE

 

Vācijas Federatīvās Republikas vārdā

Dr. Wilhelm SCHÖNFELDER

 

Igaunijas Republikas vārdā

Väino REINART

 

Grieķijas Republikas vārdā

Vassilis KASKARELIS

 

Spānijas Karalistes vārdā

Carlos BASTARRECHE SAGÜES

 

Francijas Republikas vārdā

Pierre SELLAL

 

Īrijas vārdā

Anne ANDERSON

 

Itālijas Republikas vārdā

Rocco Antonio CANGELOSI

 

Kipras Republikas vārdā

Nicholas EMILIOU

 

Latvijas Republikas vārdā

Pēteris USTUBS

 

Lietuvas Republikas vārdā

Oskaras JUSYS

 

Luksemburgas Lielhercogistes vārdā

Martine SCHOMMER

 

Ungārijas Republikas vārdā

Tibor KISS

 

Maltas Republikas vārdā

Richard Cachia CARUANA

 

Nīderlandes Karalistes vārdā

Tom J.A.M. DE BRUIJN

 

Austrijas Republikas vārdā

Gregor WOSCHNAGG

 

Polijas Republikas vārdā

Marek GRELA

 

Portugāles Republikas vārdā

Alvaro MENDONÇA E MOURA

 

Slovēnijas Republikas vārdā

Ciril STOKELJ

 

Slovākijas Republikas vārdā

Maros SEFCOVIC

 

Somijas Republikas vārdā

Eikka KOSONEN

 

Zviedrijas Karalistes vārdā

Sven-Olof PETERSSON

 

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vārdā

John GRANT

 

Eiropas Kopienas vārdā

Gerrit ZALM

Laszlo KOVACS

 

Sanmarīno Republikas vārdā

Fabio BERARDI

 

 

 

 

Finanšu ministrs

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

O.Spurdziņš

I.Krūmane

E.Strazdiņa

M.Radeiko

A.Birums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24.03.2006. 14:45

831

A.Kokenbergs

7095519, Andis.Kokenbergs@fm.gov.lv