Likumprojekts
1.pants. 2000.gada 15.jūnija
Konvencija par maternitātes aizsardzību (turpmāk Konvencija) ar šo likumu
tiek pieņemta un apstiprināta.
2.pants. Labklājības ministrija
informē Ārlietu ministriju par maternitātes atvaļinājuma ilgumu Latvijas
Republikā, un Ārlietu ministrija Konvencijas 4.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā
par to informē Starptautisko darba organizāciju.
3.pants. Konvencijā
paredzēto saistību izpildi koordinē Labklājības ministrija.
4.pants. Konvencija stājas spēkā tās 15.pantā noteiktajā laikā un
kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas
Vēstnesis".
5.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā
izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās
tulkojums latviešu valodā.
Labklājības ministra vietā
reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs
Par
Konvenciju par maternitātes aizsardzību
ANOTĀCIJA
|
I. Kādēļ normatīvais akts
ir vajadzīgs |
|
|
1. Pašreizējās situācijas
raksturojums |
2000.gada 15.jūnijā Starptautiskā darba organizācija (turpmāk tekstā
SDO) pieņēma Konvenciju par maternitātes aizsardzību (turpmāk tekstā Konvencija). Konvencija pieņemta saistībā ar
vairākām SDO konvencijām un rekomendācijām, kā arī citiem starptautisko
tiesību aktiem (piemēram, 1948.gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācija, 1979.gada
Apvienoto nāciju konvencija par sieviešu visa veida diskriminācijas
novēršanu, 1975.gada Starptautiskās darba organizācijas deklarācijas par
vienlīdzīgām iespējām un attieksmi pret strādājošajām sievietēm u.c.), kuru
mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un attieksmi gan strādājošām
sievietēm, gan strādājošiem vīriešiem. Konvencijas
ratifikācija ir nepieciešama, lai paustu Latvijas apņemšanos aizsargāt
sieviešu nodarbināšanu pirms un pēc dzemdībām, kas saskaņā ar spēkā esošajiem
tiesību aktiem tiek darīts jau šobrīd. Ratificējot Konvenciju, Latvija starptautiski apliecinās, ka tā ievēro starptautiski
noteiktās minimālās prasības attiecībā uz strādājošu sieviešu maternitātes
aizsardzību, veselības un darba aizsardzību. Latvijas normatīvie akti jau šobrīd atbilst Konvencijas prasībām,
paredzot visus Konvencijā noteiktos aizsardzības noteikumus un mehānismus
attiecībā uz strādājošo sieviešu aizsardzību pirms un pēc dzemdībām, tādēļ
pēc Konvencijas ratifikācijas nebūs nepieciešams izdot papildu normatīvos
aktus, lai realizētu Konvencijā noteiktās prasības. |
|
|
Konvencija definē jēdzienu
sieviete un bērns, nosaka starptautiskus standartus attiecībā uz
veselības aizsardzību, maternitātes atvaļinājumu, atvaļinājumu slimību vai
komplikāciju gadījumā, kā arī pabalstiem, nediskrimināciju un citiem
jautājumiem. |
|
Latvijas Republikā Konvencijas
normu izpildi nodrošina šādi normatīvie akti: 1)
1922.gada 15.februāra likums Latvijas Republikas
Satversme; 2) 2001.gada
20.jūnija likums Darba likums; 3) 2002.gada
31.oktobra likums Valsts sociālo pabalstu likums; 4) 2001.gada 13.decembra
likums Valsts darba inspekcijas likums; 5)
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. |
|
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
|
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
|
|
2. Ietekme uz
uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
|
|
3. Sociālo seku izvērtējums |
Normatīvā akta projekts nodrošinās papildus aizsardzību sievietēm, kad tās tiek nodarbinātas pirms un pēc dzemdībām. |
|
4. Ietekme uz vidi |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|
5. Cita
informācija. |
Nav citas
informācijas. |
|
III. Kāda var būt
normatīvā akta ietekme uz |
|||||
|
|
(tūkst. latu) |
||||
|
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
||
|
1 |
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
6 |
|
|
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
|
2. Izmaiņas
budžeta izdevumos |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
|
3. Finansiālā
ietekme |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
|
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|
6. Cita informācija |
Nav citas
informācijas |
|
|||
|
IV. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz |
|
|
Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus
jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem
(arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to
izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts
šos noteikumus izstrādāt |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
|
V. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām |
|||
|
1. Saistības
pret Eiropas Savienību |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
||
|
2. Saistības pret citām starptautiskajām
organizācijām |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
||
|
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem
divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
||
|
1.tabula |
|||
|
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un
citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās
doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un
publikāciju |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
|
2.tabula |
|||
|
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības
pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
|
|
|
|
|
|
5. Cita informācija |
Nav citas informācijas. |
||
|
VI. Kādas konsultācijas
notikušas, |
|
|
Notikušas
konsultācijas ar sociālajiem partneriem Latvijas Brīvo arodbiedrību
savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Nacionālās trīspusējās
sadarbības padomes 2002.gada 10. jūlija sēdē (protokols Nr.26) tika pieņemts
lēmums atbalstīt Konvencijas ratifikāciju. |
|
|
2. Kāda ir šo
nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie
priekšlikumi, mainīts formulējums |
Abi sociālie
partneri likumprojektu kopumā atbalsta. |
|
Sabiedrības informēšanas
pasākumi netika veikti. |
|
|
Konsultācijas
ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas. |
|
|
Nav citas
informācijas. |
|
|
VII. Kā tiks nodrošināta
normatīvā akta izpilde |
|
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Normatīvā akta izpildei nav nepieciešama jaunu institūciju veidošana, kā arī netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas. SDO Konstitūcijas 22.pants paredz dalībvalsts pienākumu sniegt
regulārus ziņojumus SDO par veiktajiem pasākumiem, īstenojot Konvencijas
normas. Šo funkciju veiks
Labklājības ministrija. |
|
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Ārlietu ministrija laikrakstā Latvijas Vēstnesis paziņo par Konvencijas ratifikāciju. |
|
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Ikviens savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības var aizstāvēt saskaņā ar vispārējo normatīvajos aktos noteikto kārtību. |
|
4. Cita informācija |
Nav citas
informācijas. |
Labklājības ministre D.Staķe
|
Valsts sekretāre |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Eiropas un juridisko lietu departamenta direktora
vietnieks |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
B.Paševica |
Z.Uzuliņa |
J.Aizsils |
I.Vjakse |
06.01.2006. 13:23
971
Ineta Vjakse
7021570, Ineta.Vjakse@lm.gov.lv
MATERNITY PROTECTION CONVENTION
The General Conference of
the International Labour Organization,
Having been convened at
Geneva by the Governing Body of the International Labour Office, and having met
in its 88th Session on 30 May 2000, and
Noting the need to revise
the Maternity Protection Convention (Revised), 1952, and the Maternity
Protection Recommendation, 1952, in order to further promote equality of all
women in the workforce and the health and safety of the mother and child, and
in order to recognize the diversity in economic and social development of
Members, as well as the diversity of enterprises, and the development of the
protection of maternity in national law and practice, and
Noting the provisions of the
Universal Declaration of Human Rights (1948), the United Nations Convention on
the Elimination of All Forms of Discrimination Against Women (1979), the United
Nations Convention on the Rights of the Child (1989), the Beijing Declaration
and Platform for Action (1995), the International Labour Organization's
Declaration on Equality of Opportunity and Treatment for Women Workers (1975),
the International Labour Organization's Declaration on Fundamental Principles
and Rights at Work and its Follow-up (1998), as well as the international
labour Conventions and Recommendations aimed at ensuring equality of
opportunity and treatment for men and women workers, in particular the
Convention concerning Workers with Family Responsibilities, 1981, and
Taking into account the
circumstances of women workers and the need to provide protection for
pregnancy, which are the shared responsibility of government and society, and
Having decided upon the
adoption of certain proposals with regard to the revision of the Maternity
Protection Convention (Revised), 1952, and Recommendation, 1952, which is the
fourth item on the agenda of the session, and
Having determined that these
proposals shall take the form of an international Convention;
adopts this fifteenth day of
June of the year two thousand the following Convention, which may be cited as
the Maternity Protection Convention, 2000.
SCOPE
Article 1
For the purposes of this
Convention, the term woman applies to any female person without
discrimination whatsoever and the term child applies to any child
without discrimination whatsoever.
Article 2
1. This Convention applies
to all employed women, including those in atypical forms of dependent work.
2. However, each Member
which ratifies this Convention may, after consulting the representative
organizations of employers and workers concerned, exclude wholly or partly from
the scope of the Convention limited categories of workers when its application
to them would raise special problems of a substantial nature.
3. Each Member which avails
itself of the possibility afforded in the preceding paragraph shall, in its
first report on the application of the Convention under article 22 of the
Constitution of the International Labour Organization, list the categories of
workers thus excluded and the reasons for their exclusion. In its subsequent
reports, the Member shall describe the measures taken with a view to
progressively extending the provisions of the Convention to these categories.
HEALTH PROTECTION
Article 3
Each Member shall, after
consulting the representative organizations of employers and workers, adopt
appropriate measures to ensure that pregnant or breastfeeding women are not
obliged to perform work which has been determined by the competent authority to
be prejudicial to the health of the mother or the child, or where an assessment
has established a significant risk to the mother's health or that of her child.
MATERNITY LEAVE
Article 4
1. On production of a
medical certificate or other appropriate certification, as determined by
national law and practice, stating the presumed date of childbirth, a woman to
whom this Convention applies shall be entitled to a period of maternity leave
of not less than 14 weeks.
2. The length of the period
of leave referred to above shall be specified by each Member in a declaration
accompanying its ratification of this Convention.
3. Each Member may
subsequently deposit with the Director-General of the International Labour
Office a further declaration extending the period of maternity leave.
4. With due regard to the
protection of the health of the mother and that of the child, maternity leave
shall include a period of six weeks' compulsory leave after childbirth, unless
otherwise agreed at the national level by the government and the representative
organizations of employers and workers.
5. The prenatal portion of
maternity leave shall be extended by any period elapsing between the presumed
date of childbirth and the actual date of childbirth, without reduction in any
compulsory portion of postnatal leave.
LEAVE IN CASE OF ILLNESS OR
COMPLICATIONS
Article 5
On production of a medical
certificate, leave shall be provided before or after the maternity leave period
in the case of illness, complications or risk of complications arising out of
pregnancy or childbirth. The nature and the maximum duration of such leave may
be specified in accordance with national law and practice.
BENEFITS
Article 6
1. Cash benefits shall be
provided, in accordance with national laws and regulations, or in any other
manner consistent with national practice, to women who are absent from work on
leave referred to in Articles 4 or 5.
2. Cash benefits shall be at
a level which ensures that the woman can maintain herself and her child in
proper conditions of health and with a suitable standard of living.
3. Where, under national law
or practice, cash benefits paid with respect to leave referred to in Article 4
are based on previous earnings, the amount of such benefits shall not be less
than two-thirds of the woman's previous earnings or of such of those earnings
as are taken into account for the purpose of computing benefits.
4. Where, under national law
or practice, other methods are used to determine the cash benefits paid with
respect to leave referred to in Article 4, the amount of such benefits shall be
comparable to the amount resulting on average from the application of the
preceding paragraph.
5. Each Member shall ensure
that the conditions to qualify for cash benefits can be satisfied by a large
majority of the women to whom this Convention applies.
6. Where a woman does not
meet the conditions to qualify for cash benefits under national laws and
regulations or in any other manner consistent with national practice, she shall
be entitled to adequate benefits out of social assistance funds, subject to the
means test required for such assistance.
7. Medical benefits shall be
provided for the woman and her child in accordance with national laws and
regulations or in any other manner consistent with national practice. Medical
benefits shall include prenatal, childbirth and postnatal care, as well as
hospitalization care when necessary.
8. In order to protect the
situation of women in the labour market, benefits
in respect of the leave
referred to in Articles 4 and 5 shall be provided through compulsory social
insurance or public funds, or in a manner determined by national law and
practice. An employer shall not be individually liable for the direct cost of
any such monetary benefit to a woman employed by him or her without that
employer's specific agreement except where:
(a) such is provided for in
national law or practice in a member State prior to the date of adoption of
this Convention by the International Labour Conference; or
(b) it is subsequently
agreed at the national level by the government and the representative organizations
of employers and workers.
Article 7
1. A Member whose economy
and social security system are insufficiently developed shall be deemed to be
in compliance with Article 6, paragraphs 3 and 4, if cash benefits are provided
at a rate no lower than a rate payable for sickness or temporary disability in
accordance with national laws and regulations.
2. A Member which avails
itself of the possibility afforded in the preceding paragraph shall, in its
first report on the application of this Convention under article 22 of the
Constitution of the International Labour Organization, explain the reasons
therefor and indicate the rate at which cash benefits are provided. In its
subsequent reports, the Member shall describe the measures taken with a view to
progressively raising the rate of benefits.
EMPLOYMENT PROTECTION AND
NON-DISCRIMINATION
Article 8
1. It shall be unlawful for
an employer to terminate the employment of a woman during her pregnancy or
absence on leave referred to in Articles 4 or 5 or during a period following
her return to work to be prescribed by national laws or regulations, except on
grounds unrelated to the pregnancy or birth of the child and its consequences
or nursing. The burden of proving that the reasons for dismissal are unrelated
to pregnancy or childbirth and its consequences or nursing shall rest on the
employer.
2. A woman is guaranteed the
right to return to the same position or an equivalent position paid at the same
rate at the end of her maternity leave.
Article 9
1. Each Member shall adopt
appropriate measures to ensure that maternity does not constitute a source of
discrimination in employment, including - notwithstanding Article 2, paragraph
1 - access to employment.
2. Measures referred to in
the preceding paragraph shall include a prohibition from requiring a test for
pregnancy or a certificate of such a test when a woman is applying for
employment, except where required by national laws or regulations in respect of
work that is:
(a) prohibited or restricted
for pregnant or nursing women under national laws or regulations; or
(b) where there is a
recognized or significant risk to the health of the woman and child.
BREASTFEEDING MOTHERS
Article 10
1. A woman shall be provided
with the right to one or more daily breaks or a daily reduction of hours of
work to breastfeed her child.
2. The period during which
nursing breaks or the reduction of daily hours of work are allowed, their
number, the duration of nursing breaks and the procedures for the reduction of
daily hours of work shall be determined by national law and practice. These
breaks or the reduction of daily hours of work shall be counted as working time
and remunerated accordingly.
PERIODIC REVIEW
Article 11
Each Member shall examine
periodically, in consultation with the representative organizations of
employers and workers, the appropriateness of extending the period of leave
referred to in Article 4 or of increasing the amount or the rate of the cash
benefits referred to in Article 6.
IMPLEMENTATION
Article 12
This Convention shall be
implemented by means of laws or regulations, except in so far as effect is
given to it by other means such as collective agreements, arbitration awards,
court decisions, or in any other manner consistent with national practice.
FINAL PROVISIONS
Article 13
This Convention revises the
Maternity Protection Convention (Revised), 1952.
Article 14
The formal ratifications of
this Convention shall be communicated to the Director-General of the
International Labour Office for registration.
Article 15
1. This Convention shall be
binding only upon those Members of the International Labour Organization whose
ratifications have been registered with the Director-General of the
International Labour Office.
2. It shall come into force
12 months after the date on which the ratifications of two Members have been
registered with the Director-General. 3. Thereafter, this Convention shall come
into force for any Member 12 months after the date on which its ratification
has been registered.
Article 16
1. A Member which has
ratified this Convention may denounce it after the expiration of ten years from
the date on which the Convention first comes into force, by an act communicated
to the Director-General of the International Labour Office for registration.
Such denunciation shall not take effect until one year after the date on which
it is registered.
2. Each Member which has
ratified this Convention and which does not, within the year following the
expiration of the period of ten years mentioned in the preceding paragraph,
exercise the right of denunciation provided for in this Article, will be bound
for another period of ten years and, thereafter, may denounce this Convention
at the expiration of each period of ten years under the terms provided for in
this Article.
Article 17
1. The Director-General of
the International Labour Office shall notify all Members of the International
Labour Organization of the registration of all ratifications and acts of
denunciation communicated by the Members of the Organization.
2. When notifying the
Members of the Organization of the registration of the second ratification, the
Director-General shall draw the attention of the Members of the Organization to
the date upon which the Convention shall come into force.
Article 18
The Director-General of the
International Labour Office shall communicate to the Secretary-General of the
United Nations, for registration in accordance with article 102 of the Charter
of the United Nations, full particulars of all ratifications and acts of
denunciation registered by the Director-General in accordance with the
provisions of the preceding Articles.
Article 19
At such times as it may
consider necessary, the Governing Body of the International Labour Office shall
present to the General Conference a report on the working of this Convention
and shall examine the desirability of placing on the agenda of the Conference
the question of its revision in whole or in part.
Article 20
1. Should the Conference
adopt a new Convention revising this Convention in whole or in part, then,
unless the new Convention otherwise provides:
(a) the ratification by a
Member of the new revising Convention shall ipso jure involve the immediate
denunciation of this Convention, notwithstanding the provisions of Article 16
above, if and when the new revising Convention shall have come into force;
(b) as from the date when
the new revising Convention comes into force, this Convention shall cease to be
open to ratification by the Members.
2. This Convention shall in
any case remain in force in its actual form and content for those Members which
have ratified it but have not ratified the revising Convention.
Article 21
The English and French
versions of the text of this Convention are equally authoritative.
|
Labklājības ministre |
Valsts sekretāre |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
|
D.Staķe |
B.Paševica |
Z.Uzuliņa |
M.Badovskis |
R.Moris |
21.11.2005. 14:28
2359
Rihards Moris
7021518, Rihards.Moris@lm.gov.lv
Maternitātes aizsardzības konvencija
Starptautiskās darba
organizācijas Ģenerālkonference,
Ko Ženēvā sasauca
Starptautiskā darba biroja Administratīvā padome un kas 2000. gada 30. maijā
sanākusi uz savu astoņdesmit astoto sesiju, un,
Ņemot vērā nepieciešamību
pārskatīt 1952.gada Maternitātes aizsardzības pārskatīto konvenciju un
1952.gada maternitātes aizsardzības rekomendāciju, lai sekmētu visu strādājošo
sieviešu vienlīdzību un mātes un bērna veselību un drošību, un, lai atzītu
dalībvalstu, kā arī uzņēmumu ekonomiskās un sociālās attīstības atšķirības, un
maternitātes aizsardzības attīstību nacionālajos likumos un praksē, un
Ņemot vērā 1948.gada
Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas, 1979.gada Apvienoto nāciju konvencijas
par sieviešu visa veida diskriminācijas novēršanu, 1989.gada Bērna tiesību
konvencijas, 1995.gada Pekinas deklarācijas un darbības platformas, 1975.gada
Starptautiskās darba organizācijas deklarācijas par vienlīdzīgām iespējām un
attieksmi pret strādājošajām sievietēm, 1998.gada Starptautiskās darba
organizācijas deklarācijas par pamatprincipiem un tiesībām darba jomā un tās
plānveida realizāciju noteikumus, kā arī starptautiskās darba konvencijas un
rekomendācijas, kuru mērķis nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un attieksmi gan
strādājošām sievietēm, gan strādājošiem vīriešiem, un īpaši 1981.gada
Konvenciju par darbiniekiem ar ģimeni, un
Ņemot vērā strādājošo
sieviešu apstākļus un nepieciešamību nodrošināt grūtniecības aizsardzību, par
ko kopīga atbildīgas gan valdība, gan sabiedrība, un
Nolēmusi pieņemt noteiktus
priekšlikumus attiecībā uz 1952.gada Maternitātes aizsardzības pārstrādāto
konvenciju un 1952.gada Rekomendāciju, kas ir sesijas darba kārtības ceturtais
punkts,
Noteikusi, ka šie
priekšlikumi ir jāpieņem starptautiskas konvencijas formā,
Divi tūkstošā gada
piecpadsmitajā jūnijā pieņem šādu konvenciju, kas pazīstama kā 2000.gada Maternitātes aizsardzības konvencija :
MĒRĶIS
1. pants
Šīs Konvencijas izpratnē
termins sieviete apzīmē
ikviena sievieti bez jebkādas diskriminācijas un termins bērns apzīmē ikvienu bērnu bez jebkādas diskriminācijas.
2. pants
1. Šī Konvencija ir
piemērojama attiecībā uz visām nodarbinātajām sievietēm, ieskaitot tās, kas
veic netipisku, nepastāvīgu darbu.
2. Bez tam, katra
dalībvalsts, kas ratificējusi šo Konvenciju, ir tiesīga pēc konsultēšanās ar
ieinteresētajām darba devēju un darbinieku organizācijām pilnībā vai daļēji
neattiecināt šīs Konvencijas noteikumus uz atsevišķām darbinieku kategorijām,
ja tās piemērošana kādai no darbinieku kategorijām varētu radīt būtiska
rakstura problēmas.
3. Katra dalībvalsts, kas
izmanto iepriekšējā panta daļā minēto iespēju, savā pirmajā ziņojumā par
konvencijas piemērošanu, kas tiek iesniegts saskaņā ar Starptautiskās darba
organizācijas konstitūcijas 22. pantu, norāda tās darbinieku kategorijas, uz
kurām netiek attiecināti konvencijas noteikumi, minot šādas neattiecināšanas
iemeslus. Turpmākajos ziņojumos dalībvalsts norāda pasākumus, kas veikti, lai
paplašinātu konvencijas noteikumu piemērošanu ar uz šīm kategorijām.
VESELĪBAS AIZSARDZĪBA
3. pants
Pēc konsultēšanās ar darba
devēju un darbinieku organizācijām, ikviena dalībvalsts veic atbilstošus
pasākumus, lai nodrošinātu, ka grūtnieces vai sievietes, kas baro bērnu ar
krūti, neveic darbu, kas, saskaņā ar kompetentas iestādes lēmumu uzskatāms par
kaitīgu mātes vai bērna veselībai, vai novērtējums norāda uz pastāvošu nopietnu
risku mātes vai bērna veselībai.
MATERNITĀTES
ATVAĻINĀJUMS
4. pants
1. Sievietei, uz kuru
attiecināmi šīs Konvencijas noteikumi, iesniedzot slimības lapu vai atbilstošu
medicīnas iestādes izsniegtu dokumentu, saskaņā ar nacionālajiem likumiem un
piemērojamo praksi ir tiesības uz vismaz 14 nedēļu ilgu maternitātes
atvaļinājumu.
2. Ikviena dalībvalsts
augstāk minētā atvaļinājuma ilgumu norāda deklarācijā, kas tiek pievienota
Konvencijas ratifikācijas aktam.
3. Ikviena dalībvalsts vēlāk
var iesniegt Starptautiskās darba organizācijas Ģenerāldirektoram citu
paziņojumu, kurā tiek pagarināts maternitātes atvaļinājuma laika periods.
4. Ņemot vērā mātes un bērna
veselības aizsardzību, maternitātes atvaļinājums ietver sešu nedēļu obligāto
pēcdzemdību atvaļinājumu, ja vien valdība un darba devēju un darbinieku
organizācijas valsts līmenī nav vienojušās par citiem noteikumiem.
5. Maternitātes atvaļinājuma
pirmsdzemdību periods ir jāpagarina par laika posmu, kas saistīts ar paredzēto
bērna piedzimšanas dienu un patieso bērna piedzimšanas dienu, nesamazinot
pēcdzemdību atvaļinājuma periodu.
ATVAĻINĀJUMS SLIMĪBU UN
KOMPLIKĀCIJU GADĪJUMĀ
5. pants
Uzrādot medicīnas iestādes
izsniegtu dokumentu, tiek nodrošināts atvaļinājums pirms vai pēc maternitātes
atvaļinājuma perioda ar grūtniecību vai bērna dzimšanu saistītu slimību,
komplikāciju vai komplikāciju riska gadījumā. Šāda atvaļinājuma veidu un ilgumu
nosaka saskaņā ar nacionālajiem likumiem un piemērojamo praksi.
PABALSTI
6. pants
1. Saskaņā ar nacionālajiem
likumiem un noteikumiem vai kā savādāk pamatojoties uz valstī piemērojamo
praksi, sievietēm, kas atrodas atvaļinājumā saskaņā ar šīs konvencijas 4. un 5.
pantu, tiek maksāts naudas pabalsts.
2. Naudas pabalsti tiek
noteikti tādā apmērā, lai sieviete spētu uzturēt sevi un bērnu atbilstošā
veselība stāvoklī un pienācīgos dzīves apstākļos.
3. Gadījumā, ja saskaņā ar
nacionālajiem likumiem vai piemērojamo praksi konvencijas 4. pantā minētais
naudas pabalsts tiek aprēķināts balstoties uz iepriekšējiem ienākumiem, šāds
pabalsts nedrīkst būt mazāks par summu, kas atbilst divām trešdaļām no
sievietes iepriekšējiem ienākumiem vai ienākumiem, kas tiek ņemti vērā pabalstu
aprēķināšanas mērķim.
4. Gadījumā, ja saskaņā ar
nacionālajiem likumiem vai piemērojamo praksi, naudas pabalsta aprēķināšanai,
kas tiek izmaksāts atvaļinājuma gadījumā saskaņā ar 4. pantu, tiek izmantotas
citas metodes, šāda pabalsta apjomam jābūt pielīdzināmam vidējai summai saskaņā
ar iepriekšējās panta daļas noteikumiem.
5. Katra dalībvalsts
garantē, ka lielākā daļa sieviešu, kurām piemērojami šīs Konvencijas noteikumi,
atbilst minētajiem naudas pabalstu piemērošanas noteikumiem.
6. Gadījumā, ja sieviete
neatbilst šiem naudas pabalsta saņemšanas noteikumiem saskaņā ar nacionālajiem
likumiem un noteikumiem vai kā savādāk saskaņā valstī piemērojamo praksi,
sievietei ir tiesības saņemt atbilstošu pabalstu no sociālās palīdzības
līdzekļiem, pēc tam, kad ir veikta pārbaude par šādas palīdzības
nepieciešamību.
7. Saskaņā ar nacionālajiem
likumiem un noteikumiem vai kā savādāk saskaņā valstī piemērojamo praksi,
sievietei un bērnam tiek sniegts medicīniskais atbalsts. Šāds atbalsts ietver
pirmsdzemdību, bērna dzimšanas un pēcdzemdību medicīnisko aprūpi, kā arī
hospitalizāciju nepieciešamības gadījumā.
8. Lai aizsargātu sieviešu
stāvokli darba tirgū, konvencijas 4. un 5.pantā minēto atvaļinājuma pabalstu
piešķir izmantojot obligātās sociālās apdrošināšanas vai sabiedriskos
līdzekļus, vai arī saskaņā ar nacionālajiem likumiem un piemērojamo praksi.
Darba devējs nav personīgi atbildīgs par tiešiem šāda veida naudas pabalsta
maksājumiem sievietei, kas ir nodarbināta pie minētā darba devēja, ja nav
noslēgts darba devēja līgums par minēto, izņemot gadījumus, ja:
(a) to nosaka attiecīgās
dalībvalsts likumi vai piemērojamā prakse pirms šīs Konvencijas ratificēšanas
Starptautiskajā Darba Konferencē vai, ja
(b) par to vēlākā laika
posmā nacionālajā līmenī ir vienojusies valsts valdība un darba devēju un
darbinieku organizācijas.
7. pants
1. Dalībvalsts, kuras
ekonomika un sociālās apdrošināšanas sistēma nav pietiekami attīstīta, tiks
uzskatīta par atbilstošu konvencijas 6. panta 3. un 4. panta daļai, ja
izmaksāto naudas pabalstu apmērs nav mazāks par nacionālajos likumos un praksē
noteiktajiem slimības vai pagaidu darbnespējas pabalstiem.
2. Dalībvalsts, kas izmanto
iepriekšējā panta daļā minēto iespēju, pirmajā ziņojumā par Konvencijas
noteikumu ieviešanu, ko iesniedz saskaņā ar Starptautiskās Darba Organizācijas
statūtu 22. pantu, paskaidro iepriekš minētās atkāpšanās iemeslus un norāda
piedāvāto pabalstu apmēru. Turpmākos ziņojumos dalībvalsts apraksta pasākumus,
kas veikti, lai paaugstinātu pabalstu apmēru.
NODARBINĀTĪBAS
AIZSARDZĪBA UN NEDISKRIMINĀCIJA
8. pants
1. Par pretlikumīgu tiek
uzskatīta darba attiecību pārtraukšana ar sievieti grūtniecības laikā vai
laikā, kad sieviete atrodas atvaļinājumā saskaņā ar Konvencijas 4. un 5. pantu,
vai arī laika posmā, kad sieviete atgriežas darbā, izņemot gadījumus, ja
minētais ir saistīts ar iemesliem, kas nav attiecināmi uz grūtniecību, bērna
dzimšanu un tā sekām un bērna kopšanu. Pienākums pierādīt, ka atlaišanas
iemesli nav saistīti ar grūtniecību, bērna piedzimšanu un tā sekām un bērna
kopšanu, ir darba devējam.
2. Sievietei tiek garantētas
tiesības pēc maternitātes atvaļinājuma turpināt darbu tajā pašā amatā vai
līdzvērtīgā amatā un par tādu pašu atalgojumu.
9. pants
1. Katra dalībvalsts veic
nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka maternitāte nerada iemeslus
nodarbinātības diskriminācijai, ieskaitot nodarbinātības pieejamību,
neskatoties uz 2. panta 1.daļā minēto.
2. Augstāk minētajā panta
daļā aprakstītie pasākumi ietver aizliegumu pieprasīt grūtniecības testa
rezultātus vai izziņu par grūtniecības testa rezultātiem sievietei stājoties
darbā, izņemot, ja minēto nosaka nacionālie likumi un noteikumi, ja:
(a) šāda darba veikšanu
grūtniecēm vai sievietēm, kas baro bērnus ar krūti, aizliedz vai ierobežo
nacionālie likumi un noteikumi;
(b) šāda darba veikšana rada
būtisku risku sievietes un bērna veselībai.
MĀTES, KAS BARO BĒRNU AR
KRŪTI
10. pants
1. Sievietei tiek
nodrošinātas tiesības uz vienu vai vairākiem pārtraukumiem darbā vai darba
stundu samazināšanu bērna barošanai ar krūti.
2. Nacionālie likumi un
prakse nosaka laika periodu, kurā ir atļauti bērna barošanas pārtraukumi vai
darba stundu samazināšana, kā arī šādu pārtraukumu ilgumu, skaitu un kārtību,
saskaņā ar kuru tiek samazināts darba stundu skaits. Šādi pārtraukumi vai darba
stundu samazināšana tiek ieskaitīti darba laikā un tiek attiecīgi apmaksātai.
REGULĀRA PĀRSKATĪŠANA
11. pants
Katra dalībvalsts,
konsultējoties ar darba devēju un darbinieku organizācijām, periodiski izskata
nepieciešamību pagarināt 4. pantā minēto atvaļinājuma periodu vai arī
palielināt 6. pantā noteikto naudas pabalsta apmēru.
IEVIEŠANA
12. pants
Šī Konvencija tiek ieviesta
saskaņā ar likumiem un noteikumiem, izņemot gadījumus, kad tās normas tiek
ieviestas ar koplīgumiem, šķīrējtiesas vai tiesas lēmumiem vai citā veidā
saskaņā ar nacionālo praksi.
NOSLĒGUMA NOTEIKUMI
13. pants
Šī Konvencija pārskata 1952.
gada Maternitātes aizsardzības pārskatīto konvenciju.
14. pants
Šīs konvencijas ratifikācijas
rakstus nosūta Starptautiskās darba biroja ģenerāldirektoram reģistrācijai.
15 . pants
1. Šī Konvencija ir saistoša
tikai tām Starptautiskās darba organizācijas Dalībvalstīm, kuru ratifikācijas
rakstus ir reģistrējis Starptautiskā darba biroja Ģenerāldirektors.
2. Tā stājas spēkā
divpadsmit mēnešus pēc tam, kad Ģenerāldirektors ir reģistrējis divu
dalībvalstu ratifikācijas rakstus.
3. Pēc tam konvencija
ikvienā dalībvalstī stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tās ratifikācijas
raksta reģistrēšanas.
16. pants
1. Dalībvalsts, kas ir
ratificējusi šo konvenciju, var denonsēt to desmit gadus pēc tam, kad šī
konvencija pirmo reizi ir stājusies spēkā, ar denonsēšanas aktu, kas nosūtīts
Starptautiskā darba biroja ģenerāldirektoram reģistrēšanai. Denonsēšana stājas
spēkā vienu gadu pēc tās reģistrēšanas datuma.
2. Ikviena dalībvalsts, kas
ir ratificējusi šo Konvenciju un, kas gada laikā pēc iepriekšējā pantā minētā
desmit gadu perioda izbeigšanās nav pielietojusi denonsēšanas tiesības, saskaņā
ar šī panta noteikumiem, uzņemas visas saistības uz nākošo desmit gadu periodu
un minētajai dalībvalstij būs tiesības denonsēt šo Konvenciju izbeidzoties
katram desmit gadu periodam šajā panta daļā noteiktajā kārtībā.
17.pants
1. Starptautiskā darba
biroja Ģenerāldirektors informē visas Starptautiskās Darba Organizācijas
dalībvalstis par visu organizācijas dalībvalstu iesniegto ratifikācijas un
denonsēšanas rakstu reģistrāciju.
2. Paziņojot Starptautiskās
Darba Organizācijas dalībvalstīm par saņemto otro ratifikācijas rakstu,
Ģenerāldirektors informē dalībvalstis par datumu kad Konvencija stāsies
spēkā.
18. pants
Starptautiskā darba biroja
Ģenerāldirektors saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu
nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram precīzu informāciju par
visiem Ģenerāldirektora saskaņā ar iepriekšējo pantu noteikumiem reģistrētiem
ratifikācijas un denonsēšanas rakstiem.
19. pants
Gadījumā, ja Starptautiskā
darba biroja administratīvā padome uzskata par nepieciešamu, Ģenerālkonferencei
tiek iesniegts ziņojums par Konvencijas piemērošanu un tiek izskatīts jautājums
par nepieciešamību konferences darba kārtībā iekļaut jautājumu par Konvencijas
noteikumu pilnīgu vai daļēju pārskatīšanu.
20. pants
1. Gadījumā, ja konferencē
tiek pieņemta jauna Konvencijas redakcija, kas pilnībā vai daļēji pārskata šīs
Konvencijas noteikumus, tad, ja, vien jaunās Konvencijas noteikumos nav
noteikts citādi:
a) kādas dalībvalsts jaunās
Konvencijas redakcijas ratificēšana ipso jure nozīmē tūlītēju šīs Konvencijas
denonsēšanu, neatkarīgi no 16. panta noteikumiem, brīdī un ar noteikumu, ja
jaunā Konvencijas redakcija stājas spēkā;
b) sākot ar jaunās
Konvencijas spēkā stāšanās datumu šī Konvencija vairs nav pieejama
ratifikācijai.
2. Jebkurā gadījumā šī
Konvencijas paliek spēkā, tās patiesajā formā un saturā attiecībā uz
dalībvalstīm, kuras ir ratificējušas šo Konvencijas, bet nav ratificējušas
jauno pārskatīto Konvencijas redakciju.
21. pants
Šīs Konvencijas teksti angļu un franču valodā ir vienlīdz autentiski.
|
Labklājības ministre |
Valsts sekretāre |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
|
D.Staķe |
B.Paševica |
Z.Uzuliņa |
M.Badovskis |
R.Moris |
21.11.2005. 14:28
1774
Rihards Moris
7021518, Rihards.Moris@lm.gov.lv