vides un reģionālās politikas komisija

Tautsaimniecības, agrārās, vides

 un reģionālās politikas komisija  

                                                                                                                                          Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

(Reģ. nr. 1365)  (Steidzams)

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

 

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

(   53   )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

6

 

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

 

 

 

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

 

 

Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 23.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 23.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Jūras vides pārvalde" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts vides dienests" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Jūras vides pārvalde” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts vides dienests” (attiecīgā locījumā).

4.pants. Jūrlietu pārvaldes institūcijas

(1) Vispārējo valsts pārvaldi jūrlietās īsteno Satiksmes ministrija. Šā likuma 6.pantā paredzētās funkcijas veic Latvijas Jūras administrācija.

(2) Atsevišķas funkcijas jūrlietās atbilstoši savai kompetencei pilda Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas veic krasta apsardzes funkcijas (turpmāk — Krasta apsardze), Jūras vides pārvalde, Drošības policija, Valsts robežsardze un ostu pārvaldes.

 

1

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Izteikt 4.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

            “Šā likuma 6.pantā paredzētās funkcijas veic valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija).”

 

atbalstīt

2. Izteikt 4.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šā likuma 6.pantā paredzētās funkcijas veic valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk — Latvijas Jūras administrācija).”

 

6.pants. Latvijas Jūras administrācijas kompetence

(1) Latvijas Jūras administrācija atbilstoši normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesību normām, kā arī savai kompetencei jūrlietās:

1) uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības prasībām, atzīst kuģu būves un modernizācijas tehniskos projektus un izsniedz kuģu sertifikātus;

2) apstiprina kuģu dokumentāciju;

3) īsteno ostas valsts kontroli attiecībā uz ārvalstu kuģiem;

4) kontrolē Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa (turpmāk — ISM kodekss) prasību izpildi attiecībā uz Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem;

5) izmeklē un analizē jūras negadījumus, kā arī veic jūrnieku profesionālās kompetences novērtēšanu, ja noticis pārkāpums, kas saistīts ar profesionālo pienākumu nepienācīgu izpildi vai neizpildi;

6) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par pasažieriem uz kuģa, kā arī par bīstamām un piesārņojošām kravām;

7) saskaņo ostu noteikumus kuģošanas drošības jautājumos un kontrolē to ievērošanu;

 

 

 

 

 

8) izsniedz sertifikātus ločiem un kuģu satiksmes dienesta (VTS) operatoriem;

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

3

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Papildināt 6.panta pirmās daļas 8.punktu pēc vārda “operatoriem” ar vārdiem “kā arī veic loču un kuģu satiksmes dienesta (VTS) operatoru kvalifikācijas pārbaužu uzraudzību”.

 

Atbildīgā komisija

Izteikt likuma 6.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) izsniedz sertifikātus ločiem un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoriem, kā arī veic loču un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācības un kvalifikācijas pārbaužu uzraudzību;”

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

3. 6.pantā:

izteikt pirmās daļas 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“8) izsniedz sertifikātus ločiem un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoriem, kā arī veic loču un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācības un kvalifikācijas pārbaužu uzraudzību;

9) veic jūrnieku reģistrāciju un izsniedz jūrnieka grāmatiņas, kā arī uztur Latvijas Jūrnieku reģistra (turpmāk — Jūrnieku reģistrs) datu bāzi;

 

 

4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Izteikt 6.panta pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

„9) noformē, izsniedz, apmaina, aiztur, anulē, jūrnieku grāmatiņas un veic to uzskaiti, veic personu datu apstrādi saistībā ar jūrnieku grāmatiņu un profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanu darbam uz kuģiem, kā arī uztur jūrnieku sertifikācijas datu bāzi”.

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 6.panta pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

„9) noformē, izsniedz, apmaina, aiztur, anulē, atzīst par nederīgām  jūrnieku grāmatiņas un veic to uzskaiti, veic personu datu apstrādi saistībā ar jūrnieku grāmatiņu un profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanu darbam uz kuģiem, kā arī uztur jūrnieku sertificēšanas datu bāzi”.

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 9) noformē, izsniedz, apmaina, aiztur, anulē, atzīst par nederīgām jūrnieku grāmatiņas un veic to uzskaiti, veic personu datu apstrādi saistībā ar jūrnieku grāmatiņu un profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanu darbam uz kuģiem, kā arī uztur jūrnieku sertificēšanas datu bāzi;”;

10) izvērtē un saskaņo jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem, organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus darbam uz kuģiem;

 

 

6

 

 

 

 

 

 

7

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Papildināt 6.panta pirmās daļas 10.punktu pēc vārda „izglītības” ar vārdiem „un mācību kursu”.

 

Atbildīgā komisija

Papildināt 6.panta pirmās daļas 10.punktu pēc vārda „programmu” ar vārdiem „un mācību kursu”.

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.

 

 

atbalstīt

 

papildināt pirmās daļas 10.punktu pēc vārda “programmu” ar vārdiem “un mācību kursu”;

11) veic simulatoru sertifikāciju;

 

 

8

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Izslēgt 6.panta pirmās daļas 11.punktu.

atbalstīt

izslēgt pirmās daļas 11.punktu;

12) veic kuģu un kuģu hipotēku reģistrāciju un izsniedz ar to saistītos dokumentus;

13) uztur Kuģu reģistra un Zvejas kuģu reģistra datu bāzes;

14) uzrauga bāku, boju, citu navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidošanu un darbību Latvijas ūdeņos;

15) kontrolē dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos;

16) organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu;

17) publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, kā arī pilda nacionālā koordinatora pienākumus;

 

 

 

 

 

18) saskaņo Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanu;

19) saskaņo ostu hidrotehnisko būvju un kuģuceļu projektus no kuģošanas drošības viedokļa un piedalās projektu pieņemšanas komisijas darbā;

20) piedalās Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas un citu starptautisko organizāciju darbā;

21) sagatavo priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādei;

 

9

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Papildināt 6.panta pirmās daļas 18.punktu pēc vārda „izcelšanu” ar vārdiem „no kuģošanas drošības viedokļa”.

 

atbalstīt

papildināt pirmās daļas 18.punktu pēc vārda “izcelšanu” ar vārdiem “no kuģošanas drošības viedokļa”;

22) uzrauga klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju un atzīto aizsardzības organizāciju) darbību;

 

 2. Izteikt 6.panta pirmās daļas 22.punktu šādā redakcijā:

"22) sertificē atzītās aizsardzības organizācijas, kā arī uzrauga atzīto aizsardzības organizāciju un klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību;".

10

Juridiskais birojs

izteikt likumprojekta 2.pantu (likuma 6.panta pirmās daļas 22.punktu) kā 211. un 22.punktu šādā redakcijā:

“211) sertificē atzītās aizsardzības organizācijas;

22) uzrauga atzīto aizsardzības organizāciju, kā arī klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību;”

 

atbalstīt

izteikt pirmās daļas 22.punktu kā 21.1 un 22.punktu šādā redakcijā:

“211) sertificē atzītās aizsardzības organizācijas;

 22) uzrauga atzīto aizsardzības organizāciju, kā arī klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību;”;

23) veic atbildīgās organizācijas funkcijas Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (turpmāk — ISPS kodekss) prasību ieviešanai un kontrolei;

24) saskaņo kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības personāla apmācības programmu atbilstību ISPS kodeksa prasībām;

25) uzrauga, lai kuģu īpašnieki, kā arī komersanti, kas kuģa īpašnieka vārdā komplektē apkalpi un iekārto personas darbā uz kuģiem, atbilstu 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām.

 

 

 

 

 

 

 

 

11

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Papildināt 6.panta pirmo daļu ar 26.punktu šādā redakcijā:

„26) izsniedz sertifikātus jūrnieku profesionālās apmācības instruktoriem un jūrnieku profesionālās kvalifikācijas vērtētājiem, kas apliecina to atbilstību 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām”.

atbalstīt

 

 

 

Redakc.

 preciz.

papildināt pirmo daļu ar 26.punktu šādā redakcijā:

“26) izsniedz jūrnieku profesionālās apmācības instruktoriem un jūrnieku profesionālās kvalifikācijas vērtētājiem sertifikātus, kas apliecina viņu atbilstību 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām.”;

(2) Latvijas Jūras administrācija izstrādā tarifus tās sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kas saistīti ar hidrogrāfiju, kuģošanas drošību, kuģu un ostas iekārtu aizsardzību, vides piesārņojuma novēršanu, jūrnieku sagatavošanu un sertifikāciju. Šos tarifus apstiprina un maksas iekasēšanas kārtību nosaka satiksmes ministrs. Maksa par navigācijas pakalpojumiem tiek noteikta atbilstoši “Likumam par ostām”.

(3) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, Latvijas Jūras administrācija nodrošina Jūrnieku reģistra, Kuģu reģistra, Kuģošanas drošības inspekcijas un Avāriju izmeklēšanas nodaļas, Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas, kā arī Hidrogrāfijas dienesta darbību.

 

12

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Latvijas Jūras administrācija par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem iekasē maksu satiksmes ministra noteiktajā apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek aprēķināti publisko maksas pakalpojumu izcenojumi. Maksa par navigācijas pakalpojumiem tiek noteikta atbilstoši “Likumam par ostām”.”

 

atbalstīt

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Latvijas Jūras administrācija par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem iekasē maksu satiksmes ministra noteiktajā apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek aprēķināti publisko maksas pakalpojumu izcenojumi. Maksa par navigācijas pakalpojumiem tiek noteikta atbilstoši “Likumam par ostām”.”

 

7.pants. Krasta apsardzes kompetence

(1) Krasta apsardze atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību. Šai nolūkā Krasta apsardze veic šādas funkcijas:

1) sadarbībā ar Jūras vides pārvaldi kontrolē vides aizsardzību un zvejniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu un aiztur kuģus Latvijas ūdeņos saskaņā ar šā likuma 44.pantu;

2) likvidē kuģu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes sekas un koordinē ar šo seku likvidāciju saistītos darbus Latvijas ūdeņos atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam nacionālajam gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā un operatīvās rīcības plāniem;

 

 

 

 

 

3) koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā (MRCC darbību) Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā (turpmāk — Latvijas atbildības rajons) atbilstoši 1979.gada Starptautiskajai konvencijai par meklēšanu un glābšanu jūrā (turpmāk — SAR konvencija), citiem normatīvajiem aktiem un operatīvās rīcības plāniem;

4) nodrošina globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk — GMDSS) un automātiskās identifikācijas sistēmas (turpmāk — AIS) krasta sakaru tīkla darbību;

5) sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju kontrolē kuģošanas režīma ievērošanu.

 

13

 

 

 

 

 

 

 

 

14

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Papildināt 7.panta pirmās daļas 3.punktu pēc vārda „plāniem” ar vārdiem „kā arī veic palīdzības kuģiem dienesta funkcijas (MAS funkcijas) un piešķir patvēruma vietu kuģiem”.

 

Atbildīgā komisija

Papildināt 7.panta pirmās daļas 3.punktu pēc vārda „plāniem” ar vārdiem „kā arī veic palīdzības dienesta funkcijas (MAS funkcijas) un piešķir patvēruma vietu kuģiem”.

 

 

 

 

 

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.

 

 

 

 

atbalstīt

4. Papildināt 7.panta pirmās daļas 3.punktu pēc vārda “plāniem” ar vārdiem “kā arī veic palīdzības dienesta funkcijas (MAS funkcijas) un piešķir patvēruma vietu kuģiem”.

 

(2) Ministru kabinets nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos.

(3) Ministru kabinets nosaka kuģa aizsardzības trauksmes signālu sakaru tīkla darbības nodrošināšanas kārtību.

 

 

 

 

 

11.pants. Kuģu drošības prasības

(1) Kuģu drošības prasības un kuģu drošības uzraudzības kārtību, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, nosaka šis likums un Latvijai saistošie starptautiskie līgumi ar turpmākajiem grozījumiem, to skaitā:

1) 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada protokols;

2) 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk — SOLAS konvencija) un tās 1988.gada protokols;

3) 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols (turpmāk — MARPOL konvencija);

4) 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (turpmāk — Helsinku konvencija);

5) 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk — COLREG konvencija);

6) 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (turpmāk — Tilpības konvencija);

7) Starptautiskās darba organizācijas 1976.gada Konvencija par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem;

8) 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar grozījumiem (turpmāk — STCW konvencija);

9) 1969.gada Pasaules veselības organizācijas Starptautiskie medicīniski sanitārie noteikumi.

 

 

 

 

 

 (2) Nosakot kuģu drošības prasību piemērošanu un kuģu drošības uzraudzības kārtību, tiek ņemtas vērā starptautisko normatīvo aktu prasības attiecībā uz:

1) pasažieru kuģu drošību un standartiem;

2) obligāto pārbaužu sistēmu, lai nodrošinātu kuģu ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi (turpmāk — ro-ro kuģi) un ātrgaitas pasažieru kuģu drošu darbību;

3) ro-ro pasažieru kuģu drošu pārvaldi;

4) kuģu inspekcijas un uzraudzības organizāciju, kā arī valsts administrācijas darbību;

5) ostu un kuģu drošību;

6) zvejas kuģu reģistrāciju;

7) darba drošības un veselības aizsardzības prasību minimumu darbā uz kuģiem;

8) jūrnieku apmācību, sertifikāciju un sardzes pildīšanu;

9) citiem jautājumiem, kas saistīti ar kuģošanas drošību, vides piesārņojuma novēršanu un personu apmācību, kvalifikāciju un sertifikāciju;

10) kuģa konstrukciju un mehānismiem;

11) kuģa sistēmām un aprīkojumu;

12) kuģa ugunsdrošību;

13) vides piesārņojuma novēršanu;

14) kuģa stabilitāti, arī avārijas stabilitāti;

15) kuģa apkalpes praktisko apmācību rīcībai avārijas situācijā;

16) ISM kodeksa un ISPS kodeksa piemērošanu;

17) kuģa tilpību;

18) kuģa kravas zīmi;

19) kravas iekraušanu, izvietošanu un nostiprināšanu uz kuģa, kā arī balasta operācijām;

20) pasažieru kuģu, ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību, kā arī pasažieru drošību;

21) kuģu, terminālu un jūrā nostiprinātu platformu drošību;

22) loču un kuģu satiksmes dienesta (VTS) operatoru apmācību un sertifikāciju;

23) kuģa navigācijas kartēm, dokumentāciju un informatīvajiem materiāliem;

24) kuģa īpašnieka atbildību par kuģa atbilstību drošības normām;

25) jūras komunikācijas un sakaru sistēmām;

26) kuģa radio un navigācijas aprīkojuma drošību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 11.panta otrā s daļas 22.punktu šādā redakcijā:

“22) loču un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācību, sertifikāciju un kvalifikācijas pārbaudēm;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.  11.panta otrajā daļā:

izteikt 22.punktu šādā redakcijā:

“22) loču un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācību, sertifikāciju un kvalifikācijas pārbaudēm;”;

 

 

16

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Papildināt 11.panta otro daļu ar 27.punktu šādā redakcijā:

            „27) jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanu.”

atbalstīt

papildināt daļu ar 27.punktu šādā redakcijā:

“27) jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanu.”

(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto starptautisko normatīvo aktu izpildes kārtību.

(4) Ministru kabinets var noteikt drošības un aizsardzības prasību piemērošanu Latvijas kuģiem, uz kuriem, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, neattiecas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

(5) Ministru kabinets var noteikt kārtību, kādā tiek izpildītas prasības, ko Helsinku konvencija vides piesārņojuma novēršanas jomā izvirza komercsabiedrībām, kuru darbība nav saistīta ar jūras transportu.

(6) Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) apliecina Latvijas kuģu būves un modernizācijas projektu dokumentācijas un kuģu aprīkojuma atbilstību starptautiskajām prasībām. Kuģu būvi, modernizāciju un remontu uzrauga Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).

(7) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt dokumentācijai par kuģa stabilitāti, tilpības un kravas zīmes aprēķiniem, rīcības plāniem piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kā arī šā panta pirmajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajām rokasgrāmatām un citiem dokumentiem, kuru atbilstību starptautiskajām prasībām apliecinājusi Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).

 

 

 

 

 

17.pants. Kuģu un ostu kontroles inspektori

(1) Kuģu karoga valsts uzraudzību un ostas valsts kontroli veic Latvijas Jūras administrācijas inspektori, kuriem ir satiksmes ministra noteiktajā kārtībā izsniegtas inspektora apliecības.

(2) Veicot kuģu karoga valsts uzraudzības un ostas valsts kontroles pienākumus, kuģu kontroles inspektoriem ir tiesības aizturēt kuģi ostā vai apturēt tā operācijas ostā, ja konstatēta kuģa neatbilstība šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(3) Kuģu kontroles inspektors atceļ lēmumu par kuģa aizturēšanu vai tā operāciju apturēšanu ostā tikai pēc to trūkumu novēršanas, kuri bija par pamatu kuģa aizturēšanai vai tā operāciju apturēšanai.

(4) Kuģu un ostu kontroles inspektoru funkcijas un tiesības nosaka Ministru kabinets.

 

17

 

 

 

 

 

 

 

 

18

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Papildināt 17.panta pirmo daļu ar teikumu „Latvijas Jūras administrācijas inspektoriem, uzrādot dienesta apliecību, ir tiesības apmeklēt Latvijas ostas un ostās esošos komersantus.”

 

Atbildīgā komisija

Papildināt 17.pantu ar 1. 1daļu šādā redakcijā:

„(11) Lai veiktu kuģa karoga valsts uzraudzību un ostas valsts kontroli, Latvijas Jūras administrācijas inspektoriem, uzrādot dienesta apliecību, ir tiesības ierasties Latvijas ostas teritorijā un pie ostas teritorijā esošajiem komersantiem.”

 

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

6. Papildināt 17.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(11) Lai veiktu kuģa karoga valsts uzraudzību un ostas valsts kontroli, Latvijas Jūras administrācijas inspektoriem, uzrādot dienesta apliecību, ir tiesības ierasties Latvijas ostas teritorijā un pie ostas teritorijā esošajiem komersantiem.”

 

18.pants. Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas) un atzītās aizsardzības organizācijas

(1) Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas) ir komercsabiedrības, kuras veic kuģu tehnisko uzraudzību atbilstoši pilnvarojuma līgumam, kas noslēgts ar Latvijas Jūras administrāciju. Latvijas Jūras administrācija pilnvarojuma līgumus var slēgt tikai ar tām klasifikācijas sabiedrībām, kuras ir atzītas un kuru pilnvarojuma apjoms ir atzīts satiksmes ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši starptautisko normatīvo aktu prasībām. Atzīto klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu publicē laikrakstā “La tvijas Vēstnesis”.

(2) Ostu pārvaldes nodrošina klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju un atzīto aizsardzības organizāciju) pārstāvju brīvu piekļūšanu inspicējamajiem kuģiem.

 

19

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20

Juridiskais birojs

Likuma 18.pantā:

izslēgt pirmās daļas pēdējā teikumā vārdu “Atzīto”;

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

aizstāt otrajā daļā vārdus “klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju un atzīto aizsardzības organizāciju)” ar vārdiem “klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju), kā arī atzīto aizsardzības organizāciju”;

 

atbalstīt

 

Redakc.

 preciz.

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

7.  18.pantā:

aizstāt pirmās daļas pēdējā teikumā vārdus “Atzīto klasifikācijas” ar vārdu “Klasifikācijas”;

 

 

 

 

aizstāt otrajā daļā vārdus “klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju un atzīto aizsardzības organizāciju)” ar vārdiem “klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju), kā arī atzīto aizsardzības organizāciju”;

 

(3) Atzītās aizsardzības organizācijas ir komercsabiedrības, kuras veic ISPS kodeksā paredzētās funkcijas.

3. Papildināt 18.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Atzīto aizsardzības organizāciju atzīšanas, sertifikācijas un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets."

21

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 3.pantu (likuma 18.panta trešās daļas otro teikumu) šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka atzīto aizsardzības organizāciju atzīšanas,  sertifikācijas un darbības uzraudzības kārtību.”

atbalstīt

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka atzīto aizsardzības organizāciju atzīšanas, sertifikācijas un darbības uzraudzības kārtību.”;

 

 

22

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Papildināt 18.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.”

atbalstīt

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.”

21.pants. Kuģa žurnāli

(1) Uz visiem Latvijas kuģiem ir jābūt kuģa žurnālam, kura paraugu, reģistrācijas, aizpildīšanas un uzglabāšanas kārtību nosaka satiksmes ministrs.

(2) Uz Latvijas kuģiem, kuri piedalās starptautiskajā kuģošanā, ir jābūt starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktā parauga naftas operāciju žurnālam, atkritumu uzskaites žurnālam, GMDSS žurnālam, kā arī citiem starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentu un sertifikātu oriģināliem. Ja kuģis pārvadā kaitīgās šķidrās vielas lejamkravas, jābūt arī kravas operāciju žurnālam.

 

23

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Izteikt 21.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

            “(1) Uz visiem Latvijas kuģiem ir kuģa žurnāls un mašīnas žurnāls. Uz kuģiem, kuru tilpība ir mazāka par 500 BT, var izmantot apvienotās formas kuģa žurnālu, kurā paredzēti ieraksti par kuģa mehānismu darbību. Kuģa žurnāla un mašīnas žurnāla uzglabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Kuģa žurnāla un mašīnas žurnāla paraugus apstiprina Latvijas Jūras administrācija.”

atbalstīt

8. 21.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Uz visiem Latvijas kuģiem ir kuģa žurnāls un mašīnas žurnāls. Uz kuģiem, kuru tilpība ir mazāka par 500 BT, var izmantot apvienotās formas kuģa žurnālu, kurā paredzēti ieraksti par kuģa mehānismu darbību. Kuģa žurnāla un mašīnas žurnāla uzglabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Kuģa žurnāla un mašīnas žurnāla paraugus apstiprina Latvijas Jūras administrācija.”;

(3) Uz Latvijas kuģiem, kuru tilpība ir 500 BT vai lielāka un kuru galvenā dzinēja kopējā jauda ir 750 kW vai lielāka, ir jābūt mašīnas žurnālam, kura paraugu, reģistrācijas, aizpildīšanas un uzglabāšanas kārtību, ņemot vērā kuģa tipu un tā aprīkojumu, nosaka Latvijas Jūras administrācija.

(4) Uz Latvijas kuģiem, kuru tilpība ir mazāka par 500 BT un kuru galvenā dzinēja kopējā jauda ir mazāka par 750 kW, mašīnas žurnāls nav obligāts un ierakstus par kuģa mehānismu darbību izdara kuģa žurnālā.

(5) Kuģa žurnālus Latvijā reģistrē Latvijas ostu kapteiņi, bet ārvalstīs  —  Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, izdarot par to ierakstu Kuģa žurnālu reģistrācijas grāmatā un reģistrējamos kuģu žurnālos.

 

24

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Izslēgt 21.panta trešo un ceturto daļu.

atbalstīt

izslēgt trešo un ceturto daļu.

26.pants. Jūrnieku sagatavošana

(1) Jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām, kā arī jūrnieku profesionālās izglītības īstenošanu uzrauga Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un kritērijiem.

(2) Jūrnieku sertificēšanu veic Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un kritērijiem.

(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt STCW un citu Latvijai saistošu starptautisko normatīvo aktu piemērošanas procedūras un kārtību.

(4) Ministru kabinets var izdot noteikumus par atpūtai un sportam paredzēto kuģošanas līdzekļu vadītāju apmācību un sertificēšanu.

 

25

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

26

Atbildīgā komisija

Izteikt 26. panta nosaukumu šādā redakcijā:

26.pants. Jūrnieku un kuģošanas līdzekļu vadītāju sagatavošana

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“ (4) Atpūtai un sportam paredzēto kuģošanas līdzekļu vadītāju sertificēšanu atbisltoši savai kompetencei veic Latvijas Jūras administrācija un Ceļu satiksmes drošības direkcija. Ministru kabinets izdod noteikumus par atpūtai un sportam paredzēto kuģošanas līdzekļu vadītāju apmācību un sertificēšanu.”

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

9. 26.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“26.pants. Jūrnieku un kuģošanas līdzekļu vadītāju sagatavošana”;

 

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Atpūtai un sportam paredzēto kuģošanas līdzekļu vadītāju sertificēšanu atbilstoši savai kompetencei veic Latvijas Jūras administrācija un Ceļu satiksmes drošības direkcija. Ministru kabinets izdod noteikumus par atpūtai un sportam paredzēto kuģošanas līdzekļu vadītāju apmācību un sertificēšanu.”

 

27.pants. Jūrnieka grāmatiņa

(1) Jūrnieka grāmatiņa ir jūrnieka personas identifikācijas dokuments atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas 1958.gada Konvencijas par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām prasībām. Tā kalpo par jūrnieka ceļošanas dokumentu, un tajā tiek ierakstītas ziņas par jūrnieka kvalifikāciju un darbu uz kuģiem.

 

 

 

 

 

(2) Jūrnieka grāmatiņu izsniedz Jūrnieku reģistrā reģistrētiem jūrniekiem, kuri norīkoti darbā uz starptautiskajā kuģošanā nodarbinātiem kuģiem un kuriem ir Latvijas kompetento iestāžu izsniegts personu apliecinošs dokuments, ārvalstniekiem — ārvalsts kompetento iestāžu izsniegts personu apliecinošs dokuments un Latvijas kompetento iestāžu izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Jūrnieka grāmatiņu izsniedz arī personām, kas mācās Latvijas jūrnieku izglītības iestādēs un atrodas mācību praksē uz kuģiem.

 

27

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Aizstāt 27.panta otrajā daļā vārdus “reģistrā” ar vārdiem “reģistra sertificēšanas datu bāzē”.

 

atbalstīt

10. 27.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “reģistrā” ar vārdiem “reģistra sertificēšanas datu bāzē”;

 

(3) Jūrnieka grāmatiņas noformē, izsniedz, apmaina, anulē, aiztur un to uzskaiti veic Latvijas Jūras administrācija. Jūrnieka grāmatiņu noformēšanas, izsniegšanas, apmaiņas, anulēšanas, aizturēšanas un to uzskaites kārtību nosaka satiksmes ministrs.

 

28

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Izslēgt 27.panta trešo daļu.

 

atbalstīt

izslēgt trešo daļu;

 

 (4) Jūrnieka grāmatiņā iekļaujamo informāciju un jūrnieka grāmatiņas lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ierakstus jūrnieka grāmatiņā izdara latviešu un angļu valodā.

(5) Ziņas par nederīgām jūrnieka grāmatiņām un to veidlapām iekļauj nederīgo dokumentu reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

29

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

30

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Izteikt 27.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ministru kabinets nosaka jūrnieku grāmatiņā iekļaujamo informāciju un kārtību, kādā Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs veic jūrnieku grāmatiņu noformēšanu, izsniegšanu, apmaiņu, aizturēšanu, anulēšanu un uzskaiti.”

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 27.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ministru kabinets nosaka jūrnieku grāmatiņā iekļaujamo informāciju un kārtību, kādā Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs veic jūrnieku grāmatiņu noformēšanu, izsniegšanu, apmaiņu, aizturēšanu, anulēšanu, atzīšanu par nederīgām un uzskaiti.”

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ministru kabinets nosaka jūrnieku grāmatiņā iekļaujamo informāciju un kārtību, kādā Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs veic jūrnieku grāmatiņu noformēšanu, izsniegšanu, apmaiņu, aizturēšanu, anulēšanu, atzīšanu par nederīgām un uzskaiti.”

31.pants. Alkohola lietošanas ierobežojums, narkotisko un psihotropo vielu lietošanas aizliegums

(1) Jūrniekiem, atrodoties uz kuģa, alkohola koncentrācija asinīs (BAC) no sardzes brīvajā laikā nedrīkst pārsniegt 0,5 promiles.

(2) Jūrnieki atturas no alkohola lietošanas ne mazāk kā divas stundas pirms sardzes uzsākšanas un nedrīkst to lietot sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas laikā.

(3) Jūrnieki uz kuģiem nedrīkst atrasties narkotisko un psihotropo vielu iespaidā.

(4) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas kuģu īpašniekiem noteikt uz saviem kuģiem stingrākas prasības jūrniekiem attiecībā uz pieļaujamajām alkohola lietošanas normām.

 

 

 

 

 

 (5) Kuģa kapteinis, ostas kapteinis vai jūras negadījuma izmeklēšanas inspektors pieprasa, lai jūras negadījumā vai incidentā iesaistītajiem kuģa apkalpes locekļiem veic alkohola reibuma, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanu vai asins analīzi, ja ir pamats aizdomām, ka viņi lietojuši alkoholu vai narkotiskās vai citas apreibinošas vielas.

 

 

31

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

32

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Izteikt 31.panta piekto daļu šādā redakcijā:

            “(5) Kuģa kapteinis, ostas kapteinis vai jūras negadījumu izmeklēšanas inspektors pieaicina policiju, lai tā jūras negadījumā vai incidentā iesaistītajām personām veic alkohola reibuma, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanu vai nosūta šīs personas asins analīzes veikšanai, ja ir pamats aizdomām, ka tās lietojušas alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošas vielas.”

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 31.panta piekto daļu šādā redakcijā:

            “(5) Kuģa kapteinis, ostas kapteinis vai jūras negadījumu izmeklēšanas inspektors pieaicina policiju, lai tā jūras negadījumā vai incidentā iesaistītajām personām veic alkohola reibuma, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanu vai nosūta šīs personas analīzes veikšanai, ja ir pamats aizdomām, ka tās lietojušas alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošas vielas.”

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

11. Izteikt 31.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Kuģa kapteinis, ostas kapteinis vai jūras negadījumu izmeklēšanas inspektors pieaicina policiju, lai tā jūras negadījumā vai incidentā iesaistītajām personām veic alkohola reibuma, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanu vai nosūta šīs personas analīzes veikšanai, ja ir pamats aizdomām, ka tās lietojušas alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošas vielas.”

34.pants. Loču dienests

 

33

Atbildīgā komisija

izteikt 34. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“34.pants. Loči un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatori”;

atbalstīt

12. 34.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“34.pants. Loči un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatori”;

(1) Locis ir attiecīgās ostas pārvaldes darbinieks, kas saņēmis attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu. Locis veic kuģa kapteiņa padomdevēja funkcijas kuģa manevros, kuģim ienākot ostā, izejot no tās vai pārvietojoties tajā. Par drošu kuģa navigāciju loča darbības laikā uz kuģa atbild kuģa kapteinis.

(2) Loči var sniegt loču pakalpojumus arī ūdeņos ārpus ostas.

(3) Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt kārtību, kādā uz kuģiem izmantojami loči, un loču darbības rajonus, ņemot vērā starptautisko normatīvo aktu prasības.

(4) Kuģa kapteinis, kuram ir izņēmuma sertifikāts, atbrīvojams no pienākuma loču darbības rajonā izmantot loci, ja Latvijai saistošajos starptautiskajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

 

 

34

 

 

 

 

 

 

35

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Papildināt 34.panta trešo daļu pirms vārda „un” ildinmācības, sertifikācijas,ta atbilsto miem iekas ar vārdiem „kā arī loču apmācības, sertifikācijas un kvalifikācijas pārbaužu kārtību”.

 

Atbildīgā komisija

izteikt 34.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets, ņemot vērā starptautisko normatīvo aktu prasības, nosaka loču darbības rajonus, kārtību kādā uz kuģiem izmantojami loči, kā arī loču apmācības, sertifikācijas un kvalifikācijas pārbaužu kārtību.”

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets, ņemot vērā starptautisko normatīvo aktu prasības, nosaka loču darbības rajonus, kārtību, kādā uz kuģiem izmantojami loči, kā arī loču apmācības, sertifikācijas un kvalifikācijas pārbaužu kārtību.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

36

Atbildīgā komisija

Papildināt 34.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 “(5) Ministru kabinets nosaka kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācības, sertificēšanas un kvalifikācijas pārbaužu kārtību”

atbalstīt

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ministru kabinets nosaka kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācības, sertificēšanas un kvalifikācijas pārbaužu kārtību.”

41.pants. Kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas

(1) Lai nodrošinātu efektīvu un drošu kuģu satiksmi un informācijas apmaiņu Latvijas ūdeņos, kur notiek intensīva kuģu satiksme, satiksmes ministrs nosaka rajonus, kuros izveidojamas kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas.

(2) Satiksmes ministrs nosaka kuģošanas un ziņošanas kārtību šā panta pirmajā daļā minētajos rajonos.

(3) Ikviens kuģis, kas atrodas kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas darbības rajonā, ievēro tajā noteikto kuģošanas un ziņošanas kārtību.

 

 

 

 

 

 

 

37

 

 

 

 

 

 

 

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Papildināt 41.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ministru kabinets var noteikt kuģu satiksmes dienesta operatoru apmācības, sertifikācijas un kvalifikācijas pārbaužu kārtību.”

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.

 

 

 

 

45.pants. Radioziņojumi

(1) Latvijas piekrastes ūdeņos ietilpstošajos GMDSS rajonos Krasta apsardze nodrošina avārijas (MAYDAY), steidzamības (PAN-PAN) un regulārus jūras drošības (SECURITEE) ziņojumus, kā arī meteoroloģisko prognožu pārraides atbilstoši SOLAS konvencijas, SAR konvencijas, Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas un Starptautiskā radiosakaru reglamenta prasībām. Koordinācijas centrs (MRCC) saņem kuģa aizsardzības trauksmes signālu.

(2) (Izslēgta ar 28.10.2004. likumu).

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināma AIS krasta sakaru tīkla darbība.

 

38

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Papildināt 45.panta pirmo daļu pēc vārda „signālu” ar vārdiem “un kuģu sniegto aizsardzības informāciju”

 

atbalstīt

13. Papildināt 45.panta pirmo daļu pēc vārda “signālu” ar vārdiem “un kuģu sniegto aizsardzības informāciju”.

 

46.pants. Cilvēku meklēšana un glābšana

(1) Cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus veic Krasta apsardze saskaņā ar SAR konvencijas un Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas prasībām.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumos. Minētie noteikumi nosaka kārtību, kādā notiek Krasta apsardzes un citu institūciju sadarbība, Koordinācijas centra (MRCC), tā apakšcentru un Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (ARCC) darbība, kā arī Latvijas atbildības rajonu.

(3) Krasta apsardze nodrošina Koordinācijas centra (MRCC) un GMDSS krasta sakaru tīkla darbību un meklēšanas un glābšanas operācijās izmanto Nacionālo bruņoto spēku kuģus, gaisakuģus, Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru (ARCC), kā arī citus tehniskos līdzekļus atbilstoši operatīvās rīcības plānam.

(4) Krasta apsardze var izveidot Koordinācijas centra (MRCC) apakšcentrus. Ostas kuģu satiksmes dienests (VTS) glābšanas gadījumos tiek uzskatīts par šādu apakšcentru.

 

39

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Papildināt 46.panta pirmo daļu pēc vārda „darbus” ar vārdiem „kā arī palīdzības sniegšanas koordināciju un patvēruma vietas piešķiršanu kuģiem”.

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

14. 46.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “darbus” ar vārdiem “kā arī palīdzības sniegšanas koordināciju un patvēruma vietas piešķiršanu kuģiem”;

(5) Koordinācijas centram (MRCC) un tā apakšcentriem ir jābūt operatīvās rīcības plāniem, kas nosaka kārtību un cilvēku meklēšanā un glābšanā iesaistītās institūcijas Latvijas atbildības rajonā, ieskaitot ostu akvatorijas.

(6) Jūras vai aviācijas avārijas gadījumā Koordinācijas centram (MRCC) ir tiesības atļaut ārvalstu kuģiem un karakuģiem ienākt Latvijas teritoriālajos ūdeņos, bet gaisakuģiem un militārajiem gaisakuģiem ielidot Latvijas gaisa telpā virs tās teritoriālajiem ūdeņiem, par to operatīvi informējot Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju.

(7) Uz pasažieru kuģiem, kas veic regulāru satiksmi ilgāk par sešiem mēnešiem un šķērso Latvijas atbildības rajonu, ir jābūt sadarbības plānam cilvēku meklēšanai un glābšanai. Minēto plānu atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas rekomendācijām izstrādā Krasta apsardze.

 

40

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Papildināt 46.panta piekto daļu pēc vārda „glābšanā” ar vārdiem „palīdzības sniegšanas koordinācijā un patvēruma vietu piešķiršanā kuģiem”.

atbalstīt

papildināt piekto daļu pēc vārda “glābšanā” ar vārdiem “palīdzības sniegšanas koordinācijā un patvēruma vietu piešķiršanā kuģiem”.

48.pants. Paziņojumi jūrniekiem un navigācijas brīdinājumi

Latvijas Jūras administrācija informē jūrniekus par kuģošanas režīma pārmaiņām un pārmaiņām navigācijas aprīkojumā Latvijas ūdeņos. Latvijas Jūras administrācija šo informāciju publicē izdevumos “Paziņojumi jūrniekiem” un “Navigācijas brīdinājumi”. Krasta apsardze šo informāciju pilnībā vai daļēji iekļauj regulārajos drošības (SECURITEE) ziņojumos.

 

41

 

 

 

 

 

 

 

42

 

 

 

 

 

43

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Izslēgt 48.pantā vārdus “ un “Navigācijas brīdinājumi””.

 

 

 

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Papildināt 48.pantu pirms vārda „pilnībā” ar vārdiem „tai skaitā navigācijas brīdinājumus”

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 48. pantu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Jūras administrācija apkopo informāciju par kuģošanas režīma pārmaiņām un pārmaiņām navigācijas aprīkojumā Latvijas ūdeņos un publicē to navigācijas izdevumā “Paziņojumi jūrniekiem”.

(2) Krasta apsardze šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju un navigācijas brīdinājumus pilnībā vai daļēji iekļauj regulārajos drošības (SECURITEE) ziņojumos.”

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.

 

 

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.

 

 

 

atbalstīt

 

15. Izteikt 48.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Jūras administrācija apkopo informāciju par kuģošanas režīma pārmaiņām un pārmaiņām navigācijas aprīkojumā Latvijas ūdeņos un publicē to navigācijas izdevumā “Paziņojumi jūrniekiem”.

(2) Krasta apsardze šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju un navigācijas brīdinājumus pilnībā vai daļēji iekļauj regulārajos drošības (SECURITEE) ziņojumos.”

50.pants. Jūras negadījumu izmeklēšana

(1) Kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, kā arī jebkura Latvijas valsts institūcija, fiziskā vai juridiskā persona, kura uzzinājusi par jūras negadījumu, nekavējoties par to ziņo Krasta apsardzei. Krasta apsardze šo informāciju sniedz Latvijas Jūras administrācijai, bet vides piesārņojuma gadījumā — arī Jūras vides pārvaldei.

 

 

 

 

 

 (2) Jūras negadījumus attiecībā uz jūras (kuģu) avārijām izmeklē Latvijas Jūras administrācija, ja radies piesārņojums, piesaistot arī Jūras vides pārvaldi.

 

 

 

 

 

(3) Ja jūras negadījumā iesaistīts ārvalsts kuģis, par šo negadījumu un tā izmeklēšanas gaitu Latvijas Jūras administrācija ziņo kuģa karoga valsts kompetentajai institūcijai, kura var iesaistīties turpmākajā jūras negadījuma izmeklēšanā. Negadījuma izmeklēšanā var piedalīties arī citu ieinteresēto valstu kompetentās institūcijas.

 

 

 

 

 

(4) Jūras negadījumu izmeklēšanas kārtību jūras drošības aspektā atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas Kodeksam par jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanu nosaka satiksmes ministrs. Ja negadījumam ir noziedzīga nodarījuma raksturs, tā izmeklēšana notiek kriminālprocesuālajā kārtībā.

(5) Vides piesārņojuma gadījumu izmeklēšanas kārtību nosaka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

 

44

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Aizstāt 50.panta ceturtajā daļā vārdus „satiksmes ministrs” ar vārdiem „Ministru kabinets”.

 

atbalstīt

16. Aizstāt 50.panta ceturtajā daļā vārdus “satiksmes ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

51.pants. Piesārņojuma novēršana

(1) Kuģa īpašnieks, kuģa kapteinis un jūrā nostiprinātas platformas operators nodrošina piesārņojuma novēršanas noteikumu ievērošanu atbilstoši MARPOL konvencijas un tās pielikumu, Helsinku konvencijas un citu starptautisko tiesību normām.

(2) Kuģa kapteinis nodrošina to, ka pirms kuģa iziešanas no ostas kuģa un kuģa kravas radītie atkritumi tiek nodoti attiecīgās ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās saskaņā ar starptautisko normatīvo aktu prasībām.

(3) Latvijas ūdeņos ir aizliegta atkritumu vai citu vielu izgāšana jūrā no kuģiem un jūrā nostiprinātām iekārtām. Šis aizliegums neattiecas uz:

1) gultnes padziļināšanas darbos iegūtās grunts izgāšanu jūrā, ja tā notiek saskaņā ar Jūras vides pārvaldes izdotu atļauju;

2) piezvejas un pārzvejas izgāšanu jūrā;

3) gadījumiem, kad cilvēkam, kuģim vai jūrā nostiprinātai iekārtai draud bojāeja un vielu izgāšana jūrā ir vienīgā iespēja, kā novērst šos draudus. Vielas izgāžot jūrā, raugās, lai līdz minimumam tiktu samazināts iespējamais apdraudējums cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī kaitējums jūras videi. Jebkura persona, kas konstatē šādu izgāšanas gadījumu, par to ziņo Jūras vides pārvaldei.

(4) Atkritumu, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu sadedzināšana Latvijas ūdeņos ir aizliegta.

 

 

 

 

 

 (5) Kuģa kapteinis par kravas un bunkurēšanas operācijām ostas akvatorijā esošajos reidos informē ostas kapteini, ārpus ostas akvatorijas — Krasta apsardzi. Katrs kuģis, veicot minētās operācijas, ir nodrošināts ar avārijas seku likvidācijas plāniem un aprīkojumu, kas ir pietiekams, lai novērstu iespējamās kaitīgo vielu noplūdes sekas jūrā.

(6) Ostu pārvaldes nodrošina, lai ostās būtu Jūras vides pārvaldes apstiprināts darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumiem.

(7) Naftas vai ķīmisko vielu termināla, piestātnes vai piestātņu grupas operatori nodrošina, ka tiek izstrādāts darbības plāns neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem. Šo plānu apstiprina Jūras vides pārvalde.

(8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētos plānus attiecībā uz ostām izstrādā ostas pārvaldes, attiecībā uz termināliem — to īpašnieki, ņemot vērā 1990.gada Starptautiskās konvencijas par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā (turpmāk — OPRC konvencija) prasības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās tipveida prasības, kuras jāievēro, sagatavojot darbības plānu neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem.

 

4 5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

46

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Izteikt 51.panta piekto daļu šādā redakcijā:

            „(5) Kravas, pasažieru un apgādes operācijas kuģiem jūrā atļautas tikai  navigācijas izdevumā “Paziņojumi jūrniekiem” izziņotajās enkurvietās, informējot Krasta apsardzi.  Bīstamo un piesārņojošo kravu pārkraušanas operācijas no kuģa uz kuģi saskaņo ar Krasta apsardzi, Valsts vides dienestu, attiecīgo muitas iestādi, Latvijas Jūras administrāciju un enkurvietai tuvākās ostas kapteini. Katrs kuģis, veicot minētās operācijas, ir nodrošināts ar avārijas seku likvidācijas plāniem un aprīkojumu, kas ir pietiekams, lai novērstu kaitīgo vielu noplūdes sekas jūrā.”

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 51.panta piekto daļu šādā redakcijā:

            „(5) Kravas, pasažieru un apgādes operācijas, ja kuģis atrodas jūrā, atļautas tikai  navigācijas izdevumā “Paziņojumi jūrniekiem” izziņotajās enkurvietās, informējot Krasta apsardzi.  Bīstamo un piesārņojošo kravu pārkraušanas operācijas no kuģa uz kuģi saskaņo ar Krasta apsardzi, Valsts vides dienestu, attiecīgo muitas iestādi, Latvijas Jūras administrāciju un enkurvietai tuvākās ostas kapteini. Katrs kuģis, veicot minētās operācijas, ir nodrošināts ar avārijas seku likvidācijas plāniem un aprīkojumu, kas ir pietiekams, lai novērstu kaitīgo vielu noplūdes sekas jūrā.”

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

17. Izteikt 51.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Kravas, pasažieru un apgādes operācijas, ja kuģis atrodas jūrā, atļautas tikai navigācijas izdevumā “Paziņojumi jūrniekiem” izziņotajās enkurvietās, informējot Krasta apsardzi. Bīstamo un piesārņojošo kravu pārkraušanas operācijas no kuģa uz kuģi saskaņo ar Krasta apsardzi, Valsts vides dienestu, attiecīgo muitas iestādi, Latvijas Jūras administrāciju un enkurvietai tuvākās ostas kapteini. Katrs kuģis, veicot minētās operācijas, ir nodrošināts ar avārijas seku likvidācijas plāniem un aprīkojumu, kas ir pietiekams, lai novērstu kaitīgo vielu noplūdes sekas jūrā.”

59.pants. Ūdensceļu iezīmēšana dabā un atzīmēšana kartē

(1) Ūdensceļus iezīmē dabā un atzīmē kartē atbilstoši hidrogrāfiskās, hidroloģiskās un citādas ūdensceļu pētniecības rezultātiem.

(2) Ūdensceļu iezīmēšanai lieto navigācijas līdzekļus atbilstoši Starptautiskās bāku asociācijas (IALA) noteiktajai sistēmai “A” reģionam. Šā likuma izpratnē navigācijas līdzekļi ir bākas, bojas, stoderes, vadlīnijas zīmes, radionavigācijas līdzekļi, kuģu satiksmes dienesta (VTS) aprīkojums vai cits navigācijā izmantojams aprīkojums, kas uzstādīts, lai nodrošinātu drošu kuģošanu.

 

 

 

 

 

 (3) Satiksmes ministrs nosaka kārtību, kādā notiek ūdensceļu iezīmēšana dabā un atzīmēšana kartē, kā arī navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanu.

 

47

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Izslēgt 59.panta trešo daļu.

 

atbalstīt

18. Izslēgt 59.panta trešo daļu.

 

60.pants. Navigācijas līdzekļu sistēmas uzturēšana

(1) Latvijas Jūras administrācija organizē navigācijas līdzekļu sistēmas izveidošanu un vispārēju uzraudzību Latvijas ūdeņos. Navigācijas līdzekļu sistēmu veido šā likuma 59.panta otrajā daļā minētie navigācijas līdzekļi.

(2) Nevienu navigācijas līdzekli nedrīkst uzstādīt, pārtraukt tā darbību vai nomainīt, ja iepriekš nav saņemta Latvijas Jūras administrācijas rakstveida piekrišana.

 

 

 

 

 

 (3) Tehniskās prasības navigācijas līdzekļiem, ņemot vērā starptautisko normatīvo aktu prasības, kā arī navigācijas līdzekļu izvietojumu Latvijas piekrastē, ir tiesīgs noteikt satiksmes ministrs.

(4) Latvijas Jūras administrācija ir tiesīga jebkurā laikā piekļūt navigācijas līdzekļiem, lai veiktu to kontroli.

 

48

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

49

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Izteikt 60.panta trešo daļu sekojošā redakcijā:

„(3) Tehniskās prasības navigācijas līdzekļiem, ņemot vērā starptautisko normatīvo aktu prasības, kā arī navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanas kārtību var noteikt Ministru kabinets.

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 60.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Tehniskās prasības navigācijas līdzekļiem, ņemot vērā starptautisko normatīvo aktu prasības, kā arī navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

19. Izteikt 60.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tehniskās prasības navigācijas līdzekļiem, ņemot vērā starptautisko normatīvo aktu prasības, kā arī navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Pārejas noteikumi

1. Līdz šā likuma 35.panta otrajā daļā un 46.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.janvārim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1998.gada 24.marta noteikumi nr.101 “Noteikumi par tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem”;

2) Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi nr.58 “Noteikumi par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumos”;

3) Ministru kabineta 2000.gada 18.aprīļa noteikumi nr.146 “Kuģu pasažieru reģistrācijas kārtība”;

4) Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi nr.156 “Noteikumi par ziņojumiem par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām”. 

2. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim apstiprina šā likuma 53.panta pirmajā daļā minēto nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā. 

3. (Izslēgts ar 30.10.2003. likumu). 

4. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

 

 

 

 

 

5. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 45.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

 

50

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Aizstāt Pārejas noteikumu 5.punktā skaitli “2005” ar skaitli “2006”.

atbalstīt

20. Pārejas noteikumos:

aizstāt 5.punktā skaitli “2005” ar skaitli “2006”;

6. Šā likuma 26.panta jaunā redakcija stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.

(28.10.2004. likuma redakcijā)

 

7. Grozījumi šā likuma 27.pantā (par panta trešās daļas otrā teikuma izslēgšanu un ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā) stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

(28.10.2004. likuma redakcijā)

 

8. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.janvārim izdod šā likuma 17.panta ceturtajā daļā un 24.panta piektajā un sestajā daļā minētos noteikumus.

(28.10.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 

9. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 26.panta pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus.

 

51

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Aizstāt Pārejas noteikumu 9.punktā skaitli “2005” ar skaitli “2006”.

atbalstīt

aizstāt 9.punktā skaitli “2005” ar skaitli “2006”;

10. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 7.panta trešajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 19.panta piektajā daļā un 27.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

 

 

 

 

 

 

 

52

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Papildināt Pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

„11. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izdod šā likuma 18.panta ceturtajā daļā, 50.panta ceturtajā daļā un 60.panta trešajā daļā minētos noteikumus.”

atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izdod šā likuma 18.panta ceturtajā daļā, 50.panta ceturtajā daļā un 60.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

 

 

 

 

 

 

53

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Papildināt Pārejas noteikumus ar 12.punktu šādā redakcijā:

 “12. Līdz šā likuma 18.panta ceturtajā daļā, 50.panta ceturtajā daļā un 60.panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai piemērojami šādi Satiksmes ministrijas normatīvie akti:

  2003.gada 3.septembra Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.22 “Noteikumi par tehniskajām prasībām navigācijas līdzekļiem”;

     2003.gada 19.septembra Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.26   „Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtība”;

2003.gada 19.decembra Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.30 “Noteikumi par navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanu un ūdensceļu iezīmēšanu dabā”;

2004.gada 21.aprīļa Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.8 „Jūras negadījumu izmeklēšanas kārtība”.”

atbalstīt

 

 

 

Redakc.

 preciz.

12. Līdz šā likuma 18.panta ceturtajā daļā, 50.panta ceturtajā daļā un 60.panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai piemērojami šādi Satiksmes ministrijas normatīvie akti:

Satiksmes ministrijas 2003.gada 3.septembra noteikumi Nr.22 “Noteikumi par tehniskajām prasībām navigācijas līdzekļiem”;

Satiksmes ministrijas 2003.gada 19.septembra noteikumi Nr.26   “Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtība”;

Satiksmes ministrijas 2003.gada 19.decembra noteikumi Nr.30 “Noteikumi par navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanu un ūdensceļu iezīmēšanu dabā”;

Satiksmes ministrijas 2004.gada 21.aprīļa noteikumi Nr.8 “Jūras negadījumu izmeklēšanas kārtība”.”