Likumprojekts

Grozījumi Mobilizācijas likumā

Izdarīt Mobilizācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 24.nr.; 2004, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "valsts institūcijas un pašvaldības" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "valsts un pašvaldību institūcijas" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdus "valsts institūcijas, pašvaldības" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "valsts un pašvaldību institūcijas" (attiecīgā locījumā).

3. Aizstāt visā likumā vārdus "Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "privāto tiesību juridiskā persona" (attiecīgā locījumā).

4. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

5. Izslēgt 9.panta 3., 6., 7., 9., 10. un 12.punktu.

6. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) Krīzes vadības padome koordinē mobilizācijas sistēmas darbību valsts apdraudējuma gadījumā;";

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) Ekonomikas ministrija plāno, sagatavo un vada tautsaimniecības mobilizāciju valsts apdraudējuma gadījumā.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "valsts institūciju, kā arī pašvaldību" ar vārdiem "valsts un pašvaldību institūciju".

7. Izteikt 15.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) ministriem (valsts ministriem) – viņu padotībā esošajās iestādēs, komercsabiedrībās un attiecīgās nozares mobilizācijas plānos iekļautajās iestādēs, kā arī privāto tiesību juridisko personu mobilizācijas gatavību;".

8. Aizstāt 16.panta otrajā daļā vārdu "institūciju" ar vārdu "iestāžu".

Aizsardzības ministrs

E.Repše

Likumprojekta “Grozījumi Mobilizācijas likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar 2005.gada 5.aprīlī Ministru kabinetā (rīkojums Nr.219) atbalstīto Mobilizācijas koncepciju Krīzes vadības padome noteikta kā koordinējošā institūcija mobilizācijas sistēmas izveidei, bet Ekonomikas ministrijai uzdots risināt tautsaimniecības mobilizācijas jautājumus, kas neatbilst Mobilizācijas likumā noteiktajam.

Mobilizācijas likuma 10.panta pirmās daļas:

- 1.punktā noteikts, ka mobilizācijas sistēmas darbību valsts apdraudējuma gadījumā koordinē Krīzes kontroles centrs, kurš savu darbību ir pārtraucis;

- 2. un 3.punktā noteikta Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas kompetence mobilizācijas jautājumos, bet likuma 10.pantā nav noteikta ministrija, kuras kompetencē ietilptu tautsaimniecības mobilizācijas jautājumu risināšana.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.pantu, pastāv divas padotības formas – pakļautība un pārraudzība. Pašreiz Mobilizācijas likumā ir minēta pārziņas forma, tāpēc ir nepieciešams izdarīt grozījumu, aizstājos pakļautību, pārraudzību un pārziņu ar padotību. Likumprojektā ir saskaņoti Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Mobilizācijas likumā izmantotie termini.

Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumu 4.punktu, Ministru kabinets izstrādā un iesniedz projektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos. Mobilizācijas likumā tiek lietots termins „uzņēmējsabiedrība”, kas pēc sava juridiskā satura neatbilst Komerclikumā lietotajam vārdam „komercsabiedrība”.

Pašlaik spēkā esošais Mobilizācijas likums deleģē 13 Ministru kabineta noteikumu izstrādi. Mobilizācijas koncepcija, kas tika pieņemta ar Ministru kabineta 2005.gada 6.aprīļa rīkojumu Nr.219, paredz tikai 6 no šiem noteikumiem:

1. par mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu veidošanas kārtību;

2. par mobilizācijas plāniem;

3. par atliktajām piegādēm;

4. par mobilizācijas pieprasījumiem;

5. par mobilizācijas gatavības pārbaudēm un mobilizācijas mācībām;

6. par rezerves karavīru un rezervistu iesaukšanas kārtību aktīvajā militārajā dienestā mobilizācijas izsludināšanas gadījumā.

Koncepcija arī nosaka, ka spēkā esošā Mobilizācijas likuma deleģējumus Ministru kabinetam par tautsaimniecības nozaru darbību valsts apdraudējuma gadījumā nepieciešams reglamentēt jau spēkā esošajos likumos, kas nosaka konkrētas darbības attiecīgajā sfērā, piemēram, nodrošinājumu ar energoresursiem, nodrošinājumu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm, neatliekamo medicīnisko palīdzību, zālēm un medikamentiem, hidrometeoroloģisko informāciju, pasta, radio, televīzijas un citu plašsaziņas līdzekļu darbību.

2.Normatīvā akta būtība

Likumprojekts paredz:

a) izslēgt no Mobilizācijas likuma tos pantus un punktus, kas deleģē Ministru kabineta noteikumu izstrādi, bet neatbilst Mobilizācijas koncepcijā noteiktajam.

b) noteikt, ka Krīzes vadības padomes kompetencē ietilpst koordinēt mobilizācijas sistēmas darbību valsts apdraudējuma gadījumā;

c) noteikt, ka Ekonomikas ministrijas kompetencē ietilpst plānot, sagatavot un vadīt tautsaimniecības mobilizāciju valsts apdraudējuma gadījumā

d) terminoloģiski saskaņot Mobilizācijas likumā lietotos terminus ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Komerclikumā lietotajiem terminiem.

4. Cita informācija

Citas informācijas nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Normatīvajam aktam nav ietekmes uz valsts vai pašvaldību budžetu.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija

Citas informācijas nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem ekspertiem nav notikušas

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas papildu funkcijas valsts institūcijām neradīsies. Papildu finansējums nav nepieciešams.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija.

Citas informācijas nav.

Aizsardzības ministrs E.Repše

Aizsardzības ministrs

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā persona

E.Repše

J.Karlsbergs

S.Araslanova

I.Kalna

A.Bērziņš

08.08.2005.

1021

A.V.Būcēns, 7335102

Valdis.Būcēns@mod.gov.lv

J.Arness. 7335129

Juris.Arness@mod.gov.lv

R.Dreiškena, 7335148

Rita.Dreiskena@mod.gov.lv

S.Žogota, 7335283

Sanita.Zogota@mod.gov.lv