Aizsardzības un iekšlietu komisija

Aizsardzības un iekšlietu komisija                                                                                                                Likumprojekts 2. lasījumam (steidzams)       

 

Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (reģ. nr. 1174)

 

Spēkā esošā redakcija

1. lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2. lasījumam

(9)

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus "uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "komersants" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “komersants” (attiecīgā locījumā).

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

 

1) finanšu darījums (turpmāk arī - darījums):

 

a) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana,

 

b) kreditēšana arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem,

 

c) skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana,

 

d) bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišana un apkalpošana,

 

e) tirdzniecība ar valūtu savā vai klienta vārdā,

 

f) uzticības darījumi (trasts),

 

g) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana un ieguldījumu fondu un pensiju fondu pārvaldīšana,

 

h) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem kāds uzņēmies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

 

i) vērtību glabāšana,

 

j) piedalīšanās akciju emisijā un ar to saistīto pakalpojumu sniegšana,

 

k) konsultācijas klientiem par finansiāla rakstura pakalpojumiem,

 

l) (izslēgts ar 18.12.2003. likumu),

 

m) tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu,

 

n) apdrošināšana,

 

o) izložu un azartspēļu organizēšana un uzturēšana,

 

p) citi darījumi, kas pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem;

 

2) finanšu iestāde - Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), arī filiāle vai pārstāvniecība, kas dibināta, lai veiktu vienu vai vairākus šajā likumā minētos finanšu darījumus, izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, vai lai iegūtu līdzdalību citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā. Par finanšu iestādi šā likuma izpratnē tiek uzskatīta arī cita juridiskā vai fiziskā persona vai šādu personu apvienība, kuras profesionālā darbība ietver finanšu darījumu veikšanu, ar tiem saistīto konsultāciju sniegšanu vai šo darījumu apstiprināšanu;

 

3) finanšu līdzekļi — maksāšanas līdzekļi skaidras un bezskaidras naudas veidā, dārgmetāli, kā arī finanšu instrumenti;

 

4) klients - juridiskā vai fiziskā persona vai šādu personu apvienība, ko ar kredītiestādi vai finanšu iestādi saista vismaz viens finanšu darījums;

 

5) kredītiestāde — banka vai ārvalsts bankas filiāle;

 

6) neparasta darījuma pazīmju saraksts - Ministru kabineta apstiprināts saraksts, kurā ietvertās pazīmes var liecināt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu.

2. 1.pantā:

 

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5) kredītiestāde – Latvijas Republikā reģistrēta banka, elektroniskās naudas institūcija vai ārvalsts un dalībvalsts bankas vai elektroniskās naudas institūcijas filiāle;";

 

papildināt pantu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

 

"7) patiesais labuma guvējs – fiziska persona, kurai faktiski (tieši vai netieši) pieder vai kura faktiski (tieši vai netieši) kontrolē šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas klientu, vai kuras interesēs tiek veikts darījums. Par komersanta patieso labuma guvēju tiek uzskatīta fiziska persona, kurai faktiski (tieši vai netieši) pieder 25 vai vairāk procentu no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;

 

8) čaulas banka – banka, kuras vadības, personāla vai finanšu pakalpo­jumu sniegšanas vieta nav valstī, kurā tā ir reģistrēta, un nav tās darbību uzrau­gošās institūcijas (čaulas banka ir arī komercsabiedrība, kura veic bezskaidras naudas pārskaitījumus trešo personu uzdevumā, izņemot gadījumus, ja šādus pārskaitījumus veic elektroniskās naudas institūcija vai tie notiek starp viena likumā noteiktā kārtībā reģistrēta koncerna sabiedrībām (dalībniekiem))."

 

 

 

 

 

 

1

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

izteikt likumprojekta 2.panta otrās  daļas (likuma 1.panta 7.punktu) pirmos divus teikumus šādā redakcijā :

“7) patiesais labuma guvējs - fiziska persona, kurai pieder pamatkapitāls vai  balsstiesīgās akcijas (ieskaitot netiešā ceļā iegūtu līdzdalību)  vai kura kontrolē (tiešā vai netiešā veidā) šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas klientu, vai kuras interesēs tiek veikts darījums. Par komersanta patieso labuma guvēju tiek uzskatīta tāda fiziska  persona, kurai pieder (ieskaitot netiešā ceļā iegūtu līdzdalību) 25 vai vairāk procentu no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita”.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

2. 1.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) kredītiestāde — Latvijas Republikā reģistrēta banka, elektroniskās naudas institūcija vai ārvalsts un dalībvalsts bankas vai elektroniskās naudas institūcijas filiāle;”;

papildināt pantu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7) patiesais labuma guvējs — fiziskā persona, kurai pieder pamatkapitāls vai balsstiesīgās akcijas (ieskaitot netiešā ceļā iegūtu līdzdalību)  vai kura kontrolē (tiešā vai netiešā veidā) šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas klientu, vai kuras interesēs tiek veikts darījums. Par komersanta patieso labuma guvēju tiek uzskatīta tāda fiziskā persona, kurai pieder 25 vai vairāk procenti no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesīgajām akcijām (ieskaitot netiešā ceļā iegūtu līdzdalību);

8) čaulas banka — banka, kuras vadības, personāla vai finanšu pakalpojumu sniegšanas vieta neatrodas valstī, kurā banka ir reģistrēta, un kurai nav tās darbību uzraugošās institūcijas [čaulas banka ir arī komercsabiedrība, kura veic bezskaidras naudas pārskaitījumus trešo personu uzdevumā, izņemot gadījumus, kad šādus pārskaitījumus veic elektroniskās naudas institūcija vai tie tiek veikti starp viena likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta koncerna sabiedrībām (dalībniekiem)].”

 

3. Papildināt I nodaļu ar 5.1, 5.2 un 5.3 pantu šādā redakcijā:

 

 "5.1 pants. (1) Kredītiestāde, uzsākot korespondentattiecības ar ārvalsts banku, veic mērķtiecīgus, samērīgus un lietderīgus pasākumus, tos dokumentējot, lai pārliecinātos, ka šajā valstī ir spēkā tiesību akti par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu un ka šī ārvalsts banka ievēro šos tiesību aktus.

 

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās prasības nav attiecināmas uz gadīju­miem, ja korespondentattiecības tiek dibinātas ar banku, kura reģistrēta ārvalstī, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībniece.

 

 5.2 pants. Lai izpildītu šā likuma prasības, novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu iespējamo legalizāciju vai terorisma finansēšanu, kredītiestādei un finanšu iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt no Nederīgo dokumentu reģistra, Sodu reģistra un Iedzīvotāju reģistra informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, trešajām personām un saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem un darbiniekiem, nodrošinot saņemtās informācijas pienācīgu aizsardzību.

 

5.3 pants. Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas nedrīkst veikt darījumus ar čaulas bankām."

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

Saeimas Juridiskais birojs:

 

aizstāt likumprojekta 3.pantā (likuma 5.1 pantā) vārdus “tiesību akti” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “normatīvie akti”  (attiecīgā locījumā).

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

izslēgt no 5.2 panta vārdus “novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu iespējamo legalizāciju vai terorisma finansēšanu”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Papildināt I nodaļu ar 5.1, 5.2 un 5.3 pantu šādā redakcijā:

“5.1 pants. (1) Kredītiestāde, uzsākot korespondentattiecības ar ārvalsts banku, veic mērķtiecīgus, samērīgus un lietderīgus pasākumus, tos dokumentējot, lai pārliecinātos, ka šajā valstī ir spēkā normatīvie akti par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu un ka šī ārvalsts banka ievēro šos normatīvos aktus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās prasības nav attiecināmas uz gadījumiem, kad korespondentattiecības tiek dibinātas ar banku, kura reģistrēta ārvalstī, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts.

5.2 pants. Lai izpildītu šā likuma prasības, kredītiestādei un finanšu iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt no Nederīgo dokumentu reģistra, Sodu reģistra un Iedzīvotāju reģistra informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, trešajām personām un saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem un darbiniekiem, nodrošinot saņemtās informācijas pienācīgu aizsardzību.

5.3 pants. Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas nedrīkst veikt darījumus ar čaulas bankām.”

 

 

 

 

 

8.pants. Ja šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai ir zināms vai rodas aizdomas, ka šā likuma 6. un 7.pantā minētie darījumi tiek veikti trešās personas uzdevumā, tai atbilstoši savām iespējām jāveic mērķtiecīgi pasākumi trešās personas identificēšanai, to skaitā jāpieprasa klienta parakstīts paziņojums par personu, kuras interesēs tiek veikti darījumi.

 

 

9.pants. Šajā likumā ietvertās klientu identifikācijas prasības nav attiecināmas uz:

 

1) finanšu darījumiem, kuros šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas klients ir:

 

a) Latvijas Republikā licencēta kredītiestāde vai finanšu iestāde,

 

b) kredītiestāde vai finanšu iestāde, kurai licence izsniegta valstī, kas minēta Kontroles dienesta noteiktajā sarakstā. Šajā sarakstā Kontroles dienests iekļauj valstis, kurās ir spēkā likumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes direktīvu pret finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai;

 

2) Eiropas Savienības valstī vai citā Kontroles dienesta noteiktajā valstī reģistrētas fondu biržas biedru, ja šī birža ir Starptautiskās fondu biržu federācijas locekle;

 

3) apdrošināšanas sabiedrībām (apdrošinātājiem), ja klienta periodiski iemaksājamās apdrošināšanas prēmijas viena gada laikā kopsummā nepārsniedz 1000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai vienreizēji iemaksājamā apdrošināšanas prēmija nav lielāka par 2500 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, - neatkarīgi no apdrošināšanas summas.

 

10.pants. (1) Ja klients identificēts šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona uzglabā klienta identifikācijas datus apliecinošu dokumentu kopijas ne mazāk kā piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanās.

 

(2) Ja klients identificēts šā likuma 7. un 8.pantā noteiktajā kārtībā, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona uzglabā klienta identifikācijas datus apliecinošu dokumentu kopijas, kā arī darījumu veikšanu apliecinošus dokumentus ne mazāk kā piecus gadus pēc darījuma veikšanas. Minētais dokumentu uzglabāšanas termiņš attiecas arī uz šā likuma 8.pantā minēto trešo personu identifikācijas datus apliecinošajiem dokumentiem, ja tādi ir bijuši iegūti.

 

4. Izteikt 8., 9. un 10.pantu šādā redakcijā:

 

"8.pants. (1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas pieprasa klienta parakstītu paziņojumu par patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā trešajām personām, ja šā likuma 6. un 7.pantā minētie darījumi tiek veikti šīs trešās personas uzdevumā, kā arī veic mērķtiecīgus, samērīgus un lietderīgus pasākumus patiesā labuma guvēja, tai skaitā trešās personas, noskaidrošanai un identificē paziņojuma iesniedzēju.

 

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu aizpilda, veicot šā likuma 6. un 7.pantā noteiktos darījumus.

 

(3) Paziņojumā par patieso labuma guvēju, tai skaitā par trešo personu, norāda šā likuma 6.pantā minēto informāciju.

 

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto darbību apjomu, veidu un biežumu nosaka šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas, izvērtējot iespē­jamos riskus attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, kas saistīti ar attiecīgo klientu un darījumu.

 

(5) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu pienākums ir dokumen­tēt darbības patiesā labuma guvēja, tai skaitā trešās personas, klienta organiza­toriskās uzbūves, saimnieciskās darbības specifikas, kā arī klienta īpašumtiesību un kontroles struktūras, noskaidrošanu un pēc pieprasījuma uzrādīt šos doku­mentus šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām.

 

 9.pants. Šajā likumā ietvertās klientu identifikācijas un patieso labuma guvēju, tai skaitā trešo personu, noskaidrošanas prasības nav attiecināmas uz:

 

1) finanšu darījumiem, kuros šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas klients ir:

 

a) Latvijas Republikā licencēta kredītiestāde vai finanšu iestāde,

 

b) kredītiestāde vai finanšu iestāde, kurai licence izsniegta valstī, kuras attiecīgie normatīvie akti atbilst Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kas paredz novērst finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai,

 

c) valsts vai pašvaldība, vai valsts vai pašvaldības iestāde, vai komersants, kuru kontrolē valsts vai pašvaldība;

 

2) Eiropas Savienības valstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstī reģistrētu finanšu instrumentu tirgus organizatoru vai tirgus organizatoru, kas ir Starptautiskās fondu biržas federācijas loceklis, vai komersantu (tā meitas sabiedrību), kura kapitāla daļas iekļautas šādu tirgus organizatoru oficiālajos sarakstos;

 

3) apdrošināšanas sabiedrībām (apdrošinātājiem), ja klienta periodiski iemaksājamās apdrošināšanas prēmijas viena gada laikā kopsummā nepārsniedz 1000 eiru ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai vienreizēji iemaksājamā apdrošināšanas prēmija nav lielāka par 2500 eiru ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, – neatkarīgi no apdrošināšanas summas.

 

 10.pants. (1) Ja klients identificēts šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona klienta identifikācijas datus aplieci­nošu dokumentu kopijas glabā vismaz piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanās.

 

(2) Ja klients identificēts šā likuma 7.pantā noteiktajā kārtībā, patiesā labuma guvējs vai šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētā trešā persona noskaid­rota šā likuma 7. un 8.pantā noteiktajā kārtībā un paziņojuma iesniedzējs identi­ficēts šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona klienta un paziņojuma iesniedzēja identifikācijas datus apliecinošu dokumentu kopijas, darījumus apliecinošus dokumentus un paziņojumu par patieso labuma guvēju, tai skaitā trešo personu, glabā vismaz piecus gadus pēc darījuma veikšanas."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

aizstāt likumprojekta 4.pantā (likuma 9.pantā)  vārdu “tiesību” ar vārdu “normatīvo”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

4. Izteikt 8., 9. un 10.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. (1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas pieprasa klienta parakstītu paziņojumu par patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā trešajām personām, ja šā likuma 6. un 7.pantā minētie darījumi tiek veikti šo trešo personu uzdevumā, kā arī veic mērķtiecīgus, samērīgus un lietderīgus pasākumus, lai noskaidrotu patiesos labuma guvējus, tai skaitā trešās personas, un identificē paziņojuma iesniedzēju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu aizpilda, veicot šā likuma 6. un 7.pantā noteiktos darījumus.

(3) Paziņojumā par patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā trešajām personām, norāda šā likuma 6.pantā minēto informāciju.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto darbību apjomu, veidu un biežumu nosaka šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas, izvērtējot iespējamos riskus attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, kas saistīta ar attiecīgo klientu un darījumu.

(5) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu pienākums ir dokumentēt darbības patieso labuma guvēju, tai skaitā trešo personu, klienta organizatoriskās uzbūves, saimnieciskās darbības specifikas, kā arī klienta īpašumtiesību un kontroles struktūras noskaidrošanu un pēc pieprasījuma uzrādīt šos dokumentus šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām.

9.pants. Šajā likumā ietvertās klientu identifikācijas un patieso labuma guvēju, tai skaitā trešo personu, noskaidrošanas prasības nav attiecināmas uz:

1) finanšu darījumiem, kuros šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas klients ir:

a) Latvijas Republikā licencēta kredītiestāde vai finanšu iestāde,

b) kredītiestāde vai finanšu iestāde, kurai licence izsniegta valstī, kuras attiecīgie normatīvie akti atbilst Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, kas paredz novērst finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai,

c) valsts vai pašvaldība, vai valsts vai pašvaldības iestāde, vai komersants, kuru kontrolē valsts vai pašvaldība;

2) Eiropas Savienības valstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētu finanšu instrumentu tirgus organizatoru vai tirgus organizatoru, kas ir Starptautiskās fondu biržas federācijas loceklis, vai komersantu (tā meitas sabiedrību), kura kapitāla daļas iekļautas šādu tirgus

organizatoru oficiālajos sarakstos;

3) apdrošināšanas sabiedrībām (apdrošinātājiem), ja klienta periodiski iemaksājamās apdrošināšanas prēmijas viena gada laikā kopsummā nepārsniedz 1000 eiru ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai vienreizēji iemaksājamā apdrošināšanas prēmija nav lielāka par 2500 eiru ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, — neatkarīgi no apdrošināšanas summas.

10.pants. (1) Ja klients identificēts šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona klienta identifikācijas datus apliecinošo dokumentu kopijas glabā vismaz piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanās.

(2) Ja klients identificēts šā likuma 7.pantā noteiktajā kārtībā, patiesā labuma guvējs vai šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētā trešā persona noskaidrota šā likuma 7. un 8.pantā noteiktajā kārtībā un paziņojuma iesniedzējs identificēts šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona klienta un paziņojuma iesniedzēja identifikācijas datus apliecinošo dokumentu kopijas, darījumus apliecinošos dokumentus un paziņojumu par patieso labuma guvēju, tai skaitā trešo personu, glabā vismaz piecus gadus pēc darījuma veikšanas.”

11.pants. (1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu pienākums ir:

 

1) nekavējoties ziņot Kontroles dienestam par katru finanšu darījumu, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm. Neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību izstrādā Kontroles dienests, ņemot vērā Konsultatīvās padomes ieteikumus, un apstiprina Ministru kabinets.

 

2) pēc Kontroles dienesta rakstveida pieprasījuma nekavējoties sniegt tam šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai nepieciešamo papildu informāciju par klienta finanšu darījumu (darījumiem), par kuru (kuriem) ir saņemts ziņojums, bet šā likuma 32.pantā paredzētajos gadījumos ar ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora piekrišanu - arī par pārējiem klienta darījumiem.

 

(2) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu amatpersonām un darbiniekiem ir pienākums ziņot Kontroles dienestam arī par atklātajiem faktiem, kuri neatbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm, taču citu apstākļu dēļ rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu.

5. 11.pantā:

 

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 

 "2) 14 dienu laikā pēc Kontroles dienesta rakstiska pieprasījuma saņem­šanas sniegt tam šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai nepieciešamo papildu informāciju un dokumentus par klienta finanšu darījumu, par kuru ir saņemts ziņojums no šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajām personām vai veikta informācijas apmaiņa ar šā likuma 39.pantā minētajām iestādēm un institūcijām, bet par pārējiem šā klienta darījumiem – ar ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora piekrišanu. Ņemot vērā sniedzamās informācijas un dokumentu apjomu, pēc saskaņošanas ar Kontroles dienestu pieprasījuma izpildes termiņš var tikt pagarināts.";

 

 papildināt otro daļu aiz vārda "pienākums" ar vārdu "nekavējoties".

 

 

 

5. 11.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) 14 dienu laikā pēc Kontroles dienesta rakstveida pieprasījuma saņemšanas sniegt tam šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai nepieciešamo papildu informāciju un dokumentus par klienta finanšu darījumu, par kuru ir saņemts ziņojums no šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajām personām vai veikta informācijas apmaiņa ar šā likuma 39.pantā minētajām iestādēm un institūcijām, bet par pārējiem šā klienta darījumiem — ar ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora piekrišanu. Ņemot vērā sniedzamās informācijas un dokumentu apjomu, pēc saskaņošanas ar Kontroles dienestu pieprasījuma izpildes termiņu var pagarināt.”;

papildināt otro daļu pēc vārda “pienākums” ar vārdu “nekavējoties”.

 

 

 

6. Papildināt III nodaļu ar 16.1 pantu šādā redakcijā:

 

"16.1 pants. (1) Lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu iespējamo legalizāciju vai terorisma finansēšanu, kredītiestāde pēc Eiropas Savienības dalībvalstī vai ārvalstī, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībniece, reģistrētas korespondentbankas lūguma sniedz tai savu klie ntu, patiesā labuma guvēju, tai skaitā trešo personu, identificējošu informāciju un ziņas par veiktajiem darījumiem, ja attiecīgās valsts likumdošanas akti paredz analoģisku pienākumu tās jurisdikcijā esošajām kredītiestādēm.

 

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto ziņu sniegšanu attiecīgajai kredīt­iestādei, tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība."

 

5

 

 

 

 

 

6

 

Saeimas Juridiskais birojs:

aizstāt likumprojekta 6.pantā (likuma 16.1 pantā) vārdu “likumdošanas“ ar vārdu “normatīvie”.

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

aizstāt 16.1 panta pirmajā daļā vārdus “Lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu iespējamo legalizāciju vai terorisma finansēšanu” ar vārdiem “Šā likuma mērķa īstenošanai”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

6. Papildināt III nodaļu ar 16.1 pantu šādā redakcijā:

“16.1 pants. (1) Šā likuma mērķa īstenošanai kredītiestāde pēc Eiropas Savienības dalībvalstī vai ārvalstī, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, reģistrētas korespondentbankas lūguma sniedz tai savus klientus, patiesā labuma guvējus, tai skaitā trešās personas, identificējošu informāciju un ziņas par veiktajiem darījumiem, ja attiecīgās valsts normatīvie akti paredz analoģisku pienākumu tās jurisdikcijā esošajām kredītiestādēm.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto ziņu sniegšanu attiecīgajai kredītiestādei, tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība.”

 

17.pants. Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajām personām ir jāatturas no darījuma veikšanas, ja rodas aizdomas par to, ka šis darījums saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu.

 

7. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

 

"17.pants. (1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajām personām jāatturas no darījuma vai vairāku savstarpēji saistītu darījumu veikšanas, tai skaitā no iespējamām noteikta veida debeta operācijām klienta kontā, ja  rodas aizdomas par to saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, legalizācijas mēģinājumu vai terorisma finansēšanu.

 

(2) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas par atturēšanos nekavējoties ziņo Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma 12.panta prasībām, pievienojot ziņojumam to rīcībā esošos ar atturēšanos saistītos dokumentus.

 

(3) 14 dienu laikā pēc ziņojuma saņemšanas par atturēšanos Kontroles dienests:

 

1) izdod rīkojumu atbilstoši šā likuma 17.2 panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām un par to rakstiski paziņo šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai;

 

2) rakstiski paziņo šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, ka, lai tiktu izlemts jautājums par finanšu līdzekļu debeta operāciju klienta kontā vai citas mantas kustības apturēšanu, ir nepieciešama ziņojumā iekļautās informācijas papildu analīze un informācijas un dokumentu pieprasīšana, tai skaitā ar šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu starpniecību no klienta, par klientu un tā darījumiem, vai rakstiski paziņo šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, ka nav pamata rīkojuma izdošanai atbilstoši šā likuma 17.2 panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

 

(4) Par informācijas sniegšanas faktu pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā vai par šādas rīcības neiespējamību saistībā ar atturēšanos Kontroles dienests var informēt šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu, kā arī tās uzraudzības un kontroles institūciju."

 

 

 

 

7

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

papildināt  likumprojekta 7.pantu (likuma 17.pantu) pēc vārda “atturēšanos” ar vārdiem “veikt darījumu”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

7. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. (1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajām personām jāatturas no darījuma vai vairāku savstarpēji saistītu darījumu veikšanas, tai skaitā no iespējamām noteikta veida debeta operācijām klienta kontā, ja rodas aizdomas par to saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, legalizācijas mēģinājumu vai terorisma finansēšanu.

(2) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas par atturēšanos veikt darījumu nekavējoties ziņo Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma 12.panta prasībām, pievienojot ziņojumam to rīcībā esošos ar atturēšanos veikt darījumu saistītos dokumentus.

(3) 14 dienu laikā pēc tam, kad saņemts ziņojums par atturēšanos veikt darījumu, Kontroles dienests:

1) izdod rīkojumu atbilstoši šā likuma 17.2 panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām un par to rakstveidā paziņo šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai;

2) rakstveidā paziņo šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, ka ir jāveic ziņojumā iekļautās informācijas papildu analīze un informācija un dokumenti par klientu un tā darījumiem ir jāpieprasa no klienta, tai skaitā ar šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu starpniecību, lai izlemtu jautājumu par to, vai finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustība ir apturama, vai arī rakstveidā paziņo šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, ka nav pamata izdot rīkojumu atbilstoši šā likuma 17.2 panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

(4) Par faktu, ka pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā sniegta informācija, vai par to, ka saistībā ar atturēšanos veikt darījumu šādu informāciju sniegt nav iespējams, Kontroles dienests var informēt šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu, kā arī tās uzraudzības un kontroles institūciju.”

17.2 pants. (1) Ja, pamatojoties uz Kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai legalizācijas mēģinājums, Kontroles dienests var dot šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajām personām rīkojumu apturēt finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību uz laiku, ne ilgāku par 45 dienām.

 

(2) Kontroles dienesta rīkojumu šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas izpilda nekavējoties un pieprasa no klienta Kontroles dienesta rīkojumā norādīto informāciju.

 

(3) Kontroles dienests atceļ rīkojumu par finanšu līdzekļu debeta operāciju klienta kontā vai citas mantas kustības apturēšanu, ja klients ir sniedzis pamatotu informāciju par finanšu līdzekļu vai citas mantas izcelsmes likumību. Minēto informāciju klients iesniedz šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, kura to nekavējoties nodod Kontroles dienestam.

 

(4) Ja rīkojums nav atcelts, Kontroles dienests 10 darbdienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā.

8. Izteikt 17.2 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Ja, pamatojoties uz Kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, legalizācijas mēģinājums vai terorisma finansēšana, Kontroles dienests var dot šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajām personām rīkojumu apturēt finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību uz laiku, kas nepārsniedz 45 dienas."

 

 

 

8. Izteikt 17.2 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja, pamatojoties uz Kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, legalizācijas mēģinājums vai terorisma finansēšana, Kontroles dienests var dot šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajām personām rīkojumu apturēt finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību uz laiku, kas nepārsniedz 45 dienas.”

 

 

 

8

Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija:

papildināt likumu ar 17.3 pantu šādā redakcijā:

“(1) Šā likuma 17.1 panta pirmajā daļā un 17.2 panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos Kontroles dienests var dot rīkojumu mantas reģistra turētājam veikt tā kompetencei atbilstošus pasākumus, lai uz rīkojumā noteikto laiku nepieļautu tās pārreģistrāciju.

(2) Reģistra turētājs rīkojumu izpilda nekavējoties, par izpildes veidu un rezultātiem paziņojot Kontroles dienestam.

(3) Ja rīkojums nav atcelts, Kontroles dienests 10 darbdienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm šā likuma 32. pantā noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

9. Papildināt likumu ar 17.3 pantu šādā redakcijā:

“(1) Šā likuma 17.1 panta pirmajā daļā un 17.2 panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos Kontroles dienests var dot rīkojumu mantas reģistra turētājam veikt tā kompetencei atbilstošus pasākumus, lai uz rīkojumā noteikto laiku nepieļautu tās pārreģistrāciju.

(2) Reģistra turētājs rīkojumu izpilda nekavējoties, par izpildes veidu un rezultātiem paziņojot Kontroles dienestam.

(3) Ja rīkojums nav atcelts, Kontroles dienests 10 darbdienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā.”

 

9. Papildināt IV nodaļu ar 19.2 pantu šādā redakcijā:

 

"19.2 pants. (1) Lai šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas varētu izpildīt šā likuma prasības, novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu iespējamo legali­zāciju vai terorisma finansēšanu, tām ir tiesības pieprasīt saviem klientiem un klientiem ir pienākums sniegt informāciju un dokumentus par patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā par trešajām personām, un jebkuru klienta veikto darījumu, tā saimniecisko, personīgo darbību, finansiālo stāvokli un līdzekļu avotiem.

 

(2) Ja klients nesniedz vai atsakās sniegt šā panta pirmajā daļā minēto informāciju un dokumentus, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas lemj par darījuma attiecību ar attiecīgo klientu turpināšanu vai izbeigšanu vai par attiecīgā klienta saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu, kā arī par tām pašām darbībām attiecībā uz citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesā labuma guvēji vai kas veic darījumus to pašu trešo personu uzdevumā. Minētajām darbībām jābūt dokumentētām, un dokumentiem jābūt pieejamiem šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām.

 

(3) Ja finanšu iestāde vai kredītiestāde izbeidz darījuma attiecības ar savu klientu, attiecīgā klienta konti finanšu iestādē vai kredītiestādē tiek slēgti un tajos esošie naudas līdzekļi vai finanšu instrumenti pēc klienta lūguma pārskai­tāmi vienīgi uz šī paša klienta kontu citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, no kuras saņemti klienta naudas līdzekļi vai finanšu instrumenti vai kas reģistrēta un sniedz finanšu pakalpojumus, ieskaitot noguldījumu pieņemšanu, reģistrā­cijas valstī, kas ir  cita Eiropas Ekonomikas zonas valsts.

 

(4) Finanšu iestādēm un kredītiestādēm ir tiesības tieši vai ar īpaši šim mērķim izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par personām, ar kurām šajā pantā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, kā arī izveidot un uzturēt attiecīgus reģistrus par šādām personām.

 

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju un izpaužamas vienīgi pašām finanšu iestādēm, kredīt­iestādēm un institūcijai, kas izveidota šādu ziņu apmaiņai, kā arī Kredītiestāžu likuma 63.pantā minētajām valsts institūcijām likumā noteiktajā kārtībā.

 

(6) Kredītiestādei neiestājas juridiska atbildība par darījuma attiecību izbeigšanu ar klientu vai tā saistību izpildes pirmstermiņa pieprasījumu šajā pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā."

9

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

izslēgt no 19.2 panta pirmās daļas vārdus “novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu iespējamo legalizāciju vai terorisma finansēšanu”.

Atbalstīt

10. Papildināt IV nodaļu ar 1 9.2 pantu šādā redakcijā:

“19.2 pants. (1) Lai šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas varētu izpildīt šā likuma prasības, tām ir tiesības pieprasīt no saviem klientiem un klientiem ir pienākums sniegt informāciju un dokumentus par patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā trešajām personām, un jebkuru klienta veikto darījumu, tā saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli un līdzekļu avotiem.

(2) Ja klients nesniedz vai atsakās sniegt šā panta pirmajā daļā minēto informāciju un dokumentus, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas lemj par darījuma attiecību ar attiecīgo klientu turpināšanu vai izbeigšanu vai par attiecīgā klienta saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu, kā arī par tām pašām darbībām attiecībā uz citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesā labuma guvēji vai kuri veic darījumus to pašu trešo personu uzdevumā. Minētajām darbībām jābūt dokumentētām, un dokumentiem jābūt pieejamiem šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām.

(3) Ja finanšu iestāde vai kredītiestāde izbeidz darījuma attiecības ar savu klientu, attiecīgā klienta konti finanšu iestādē vai kredītiestādē tiek slēgti un tajos esošie naudas līdzekļi vai finanšu instrumenti pēc klienta lūguma pārskaitāmi vienīgi uz šā paša klienta kontu citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, no kuras saņemti klienta naudas līdzekļi vai finanšu instrumenti vai kura reģistrēta un sniedz finanšu pakalpojumus, tai skaitā noguldījumu pieņemšanu, reģistrācijas valstī, kas ir cita Eiropas Ekonomikas zonas valsts.

(4) Finanšu iestādēm un kredītiestādēm ir tiesības tieši vai ar īpaši šim mērķim izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par personām, ar kurām šajā pantā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, kā arī izveidot un uzturēt attiecīgus reģistrus par šādām personām.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju un izpaužamas vienīgi pašām finanšu iestādēm, kredītiestādēm un institūcijai, kas izveidota šādu ziņu apmaiņai, kā arī Kredītiestāžu likuma 63.pantā minētajām valsts institūcijām likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Kredītiestādei neiestājas juridiska atbildība par darījuma attiecību izbeigšanu ar klientu vai tā saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu šajā pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā.”

20.pants. (1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas izveido un dokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējo kontroles sistēmu, paredzot regulāru tās darbības efektivitātes izvērtēšanu, kā arī skaidri noteiktu klientu identificēšanas un saimnieciskās darbības pārzināšanas kārtību.

 

(2) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas nodrošina, lai to darbinieki pārzina šā likuma prasības, kā arī veic regulāru darbinieku apmācību neparasta darījuma pazīmju vai aizdomīga finanšu darījuma konstatēšanā un iekšējās kontroles noteikumos paredzēto darbību izpildē.

 

(3) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas nosaka struktūrvienību vai ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu. Par šādas struktūrvienības noteikšanu vai darbinieka iecelšanu šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona paziņo Kontroles dienestam, kā arī attiecīgajai šīs personas uzraudzības un kontroles institūcijai.

 

(4) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas reģistrē Kontroles dienestam sniegtos ziņojumus un nodrošina to pieejamību uzraudzības un kontroles institūcijām.

10. Papildināt 20.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(11) Finanšu iestādes un kredītiestādes veic mērķtiecīgus, samērīgus un lietderīgus pasākumus savu klientu veikto darījumu uzraudzībai, kā arī pārlie­cinās par klientu veikto darījumu atbilstību faktiskajai šā klienta saimnieciskās darbības specifikai. Minētajām darbībām jābūt dokumentētām, un dokumentiem jābūt pieejamiem finanšu iestādes un kredītiestādes uzraudzības un kontroles institūcijām."

 

 

 

11. Papildināt 20.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(11) Finanšu iestādes un kredītiestādes veic mērķtiecīgus, samērīgus un lietderīgus pasākumus, lai uzraudzītu savu klientu veiktos darījumus, kā arī pārliecinās par klientu veikto darījumu atbilstību faktiskajai šo klientu saimnieciskās darbības specifikai. Minētajām darbībām jābūt dokumentētām, un dokumentiem jābūt pieejamiem finanšu iestādes un kredītiestādes uzraudzības un kontroles institūcijām.”

 

26.1 pants. Lai uzraudzības un kontroles institūcijas varētu veikt šajā likumā noteiktos pienākumus, tām likumos noteiktās kompetences ietvaros ir tiesības pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām informāciju, kas saistīta ar šā likuma prasību izpildi, kā arī veikt darbības, lai samazinātu iespējas izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu un kapitāla tirgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.

11. Aizstāt 26.1 pantā vārdus "lai samazinātu iespējas izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu un kapitāla tirgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai" ar vārdiem "lai nepieļautu vai samazinātu iespējas izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu un kapitāla tirgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai".

 

 

 

12. Aizstāt 26.1 pantā vārdus “lai samazinātu iespējas izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu un kapitāla tirgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai” ar vārdiem “lai nepieļautu vai samazinātu iespējas izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu un kapitāla tirgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai”.

 

12. Papildināt VI nodaļu ar 26.2 pantu šādā redakcijā:

 

"26.2 pants. Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām ir tiesības publicēt statistiku par šā likuma noteikumu pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām."

 

 

 

13. Papildināt VI nodaļu ar 26.2 pantu šādā redakcijā:

“26.2 pants. Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām ir tiesības publicēt statistiku par šā likuma noteikumu pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām.”

29.pants. Kontroles dienesta pienākums ir:

 

1) saņemt, apkopot, uzglabāt un analizēt šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu ziņojumus, kā arī citā veidā iegūto informāciju, lai konstatētu, vai šī informācija var būt attiecināma uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu;

 

2) sniegt pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājuma vai cita ar to saistīta krimināli sodāma nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas izmeklēšanai vai iztiesāšanai;

 

3) analizēt sniegtās informācijas kvalitāti un tās izmantošanas efektivitāti un informēt par to šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas;

 

4) veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājuma paņēmienu analīzi un izpēti, pilnveidot metodes šādu darbību aizkavēšanai un atklāšanai;

 

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā sadarboties ar ārvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājuma apkarošanu.

13. Papildināt 29.pantu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

 

"6) sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām informāciju par nozie­dzīgi iegūtu līdzekļu iegūšanas un legalizācijas raksturīgākajiem paņēmieniem un vietām, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu iespējas izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu un kapitāla tirgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizā­cijai un terorisma finansēšanai;

 

7) pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma atbilstoši to kom­petencei sniegt ziņas par šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu ziņojumu statistiku, kvalitāti un izmantošanas efektivitāti."

 

 

 

14. Papildināt 29.pantu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6) sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām informāciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšanas un legalizācijas raksturīgākajiem paņēmieniem un vietām, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu iespējas izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu un kapitāla tirgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai;

7) pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma atbilstoši to kompetencei sniegt ziņas par šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu ziņojumu statistiku, kvalitāti un izmantošanas efektivitāti.”

 

30.pants. Kontroles dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Kontroles dienestā saņemtās informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka Ģenerālprokurora padome, ņemot vērā Konsultatīvās padomes ieteikumus. Informācija par finanšu darījumiem Kontroles dienestā tiek uzglabāta vismaz piecus gadus.

14. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

 

"30.pants. Kontroles dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehnis­kos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Kontroles dienestā saņemtās informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka Kontroles dienesta priekšnieks pēc saskaņošanas ar ģenerālprokuroru. Informāciju par finanšu darījumiem Kontroles dienestā glabā vismaz piecus gadus."

 

 

 

15. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“30.pants. Kontroles dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Kontroles dienestā saņemtās informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka Kontroles dienesta priekšnieks pēc saskaņošanas ar ģenerālprokuroru. Informāciju par finanšu darījumiem Kontroles dienestā glabā vismaz piecus gadus.”

 

33.pants. Kontroles dienests pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarotu prokuroru no likumības un pamatotības viedokļa izvērtēta un akceptēta operatīvās darbības subjektu vai pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu pieprasījuma, kā arī tiesas pieprasījuma atbilstoši šā likuma prasībām sniedz informāciju, ja par krimināli sodāmiem nodarījumiem, kas paredzēti šā likuma 4.pantā, uzsākta vismaz viena no šādām darbībām:

 

1) ierosināta krimināllieta Latvijas Kriminālprocesa kodeksa paredzētajā kārtībā;

 

2) ierosināta operatīvās izstrādes lieta Operatīvās darbības likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā.

15. Izteikt 33.panta otro apakšpunktu šādā redakcijā:

 

"2) ierosināta operatīvās uzskaites lieta Operatīvās darbības likuma 21. un 22.pantā noteiktajā kārtībā."

 

 

 

16. Izteikt 33.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ierosināta operatīvās uzskaites lieta Operatīvās darbības likuma 21. un 22.pantā noteiktajā kārtībā.”

 

35.pants. (1) Par informācijas pieprasīšanas pamatotību ir atbildīgs tās pieprasītājs un prokurors, kurš akceptējis pieprasījumu.

 

(2) Kontroles dienesta sniegtā informācija zaudē savu slepenības statusu ar brīdi, kad attiecīgā persona tiek saukta pie kriminālatbildības.

 

(3) Šā likuma 32.-34.pantā minētajos gadījumos Kontroles dienests materiālus iesniedz ģenerālprokuroram vai īpaši pilnvarotiem prokuroriem nodošanai attiecīgi pilnvarotām iestādēm.

16. Izteikt 35.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Kontroles dienesta sniegto informāciju var publiskot ar brīdi, kad attiecīgā persona tiek saukta pie kriminālatbildības."

 

 

 

17. Izteikt 35.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kontroles dienesta sniegto informāciju var publiskot ar brīdi, kad attiecīgā persona tiek saukta pie kriminālatbildības.”

36.pants. (1) Kontroles dienests tā rīcībā esošo informāciju drīkst izmantot tikai šajā likumā paredzētajiem mērķiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

(2) Informācija, kura Kontroles dienestā iegūta ģenerālprokurora un īpaši pilnvarotu prokuroru uzraudzības kārtībā, nav nododama izmeklēšanas iestāžu vai tiesas rīcībā vai izmantojama to vajadzībām.

 

(3) Šajā likumā minētās valsts institūcijas informāciju, kuru tām sniedzis Kontroles dienests, drīkst izmantot tikai tam mērķim, kādam tā saņemta. Kopēšana un informācijas ievadīšana datu bāzēs ir aizliegta.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17. Izslēgt 36.panta trešās daļas otro teikumu.

 

 

 

18. Izslēgt 36.panta trešās daļas otro teikumu.

Pārejas noteikums

Ar kontiem, kas atvērti pirms 1997.gada 1.janvāra, neidentificējot klientu, pēc 1999.gada 1.janvāra, kamēr nav veikta konta turētāja identifikācija, nedrīkst veikt nekādas darbības, izņemot konta slēgšanu.

18. Aizstāt vārdus "Pārejas noteikums" ar vārdiem "Pārejas noteikumi".

 

 

 

19. Pārejas noteikumā:

aizstāt nosaukumu “Pārejas noteikums” ar vārdiem “Pārejas noteikumi”;

papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Šā likuma noteikumi attiecināmi arī uz šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu struktūrvienībām un meitas sabiedrībām ārvalstīs.”

 

19. Papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2. Šā likuma noteikumi attiecināmi arī uz šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu struktūrvienībām un meitas sabiedrībām ārvalstīs."