Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Reģ

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

"Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (Reģ.nr.1144) izskatīšanai 3.lasījumā

 

Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

Priekšlikumi

(11)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Finanšu instrumentu tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:

1

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta ievaddaļā pēc skaitļiem un saīsinājuma “2004, 2.nr.” ar vārdiem un skaitļiem “Latvijas Vēstnesis, 2005, 68.nr.”

Atbalstīt

Izdarīt Finanšu instrumentu tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr., Latvijas Vēstnesis, 2005, 68.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

6) izcelsmes valsts — dalībvalsts, kuras teritorijā ieguldījumu brokeru sabiedrība reģistrēta un saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai;

12) emitents — persona, kas savā vārdā izlaiž pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus;

14) emisijas prospekts — dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, kuru sākotnējo izvietošanu emitents vēlas veikt;

25) finanšu pārvaldītājsabiedrība — finanšu iestāde, kuras meitas sabiedrības ir vienīgi vai galvenokārt ieguldījumu brokeru sabiedrības vai citas finanšu iestādes, turklāt vismaz viena no tām ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;

26) jaukta pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav finanšu pārvaldītājsabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība un starp kuras meitas sabiedrībām ir vismaz viena ieguldījumu brokeru sabiedrība;

1. 1.pantā:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) izcelsmes valsts — dalībvalsts, ko nosaka saskaņā ar šā likuma 3.panta prasībām;”;

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

“12) emitents — persona, kas savā vārdā emitē vai paredz emitēt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus;”;

izteikt 14.punktu šādā redakcijā:

“14) emisijas prospekts — dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem emitents vēlas izteikt publisko piedāvājumu;”;

izteikt 25. un 26.punktu šādā redakcijā:

“25) finanšu pārvaldītājsabiedrība — finanšu iestāde, kura nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un kuras meitas sabiedrības ir vienīgi vai galvenokārt (ieguldījumu brokeru sabiedrības un citu finanšu iestāžu aktīvu vai ienākumu kopsumma pēdējā apstiprinātajā gada pārskatā veido vairāk par pusi no visu finanšu pārvaldītājsabiedrības kontrolēto meitas sabiedrību aktīvu vai ienākumu kopsummas) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai citas finanšu iestādes, turklāt vismaz viena no tām ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;

26) jaukta pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav finanšu pārvaldītājsabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un starp kuras meitas sabiedrībām ir vismaz viena ieguldījumu brokeru sabiedrība;”;

 

 

 

1. 1.pantā:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) izcelsmes valsts — dalībvalsts, ko nosaka saskaņā ar šā likuma 3.panta prasībām;”;

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

“12) emitents — persona, kas savā vārdā emitē vai paredz emitēt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus;”;

izteikt 14.punktu šādā redakcijā:

“14) emisijas prospekts — dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem emitents vēlas izteikt publisko piedāvājumu;”;

izteikt 25. un 26.punktu šādā redakcijā:

“25) finanšu pārvaldītājsabiedrība — finanšu iestāde, kura nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un kuras meitas sabiedrības ir vienīgi vai galvenokārt (ieguldījumu brokeru sabiedrības un citu finanšu iestāžu aktīvu vai ienākumu kopsumma pēdējā apstiprinātajā gada pārskatā veido vairāk par pusi no visu finanšu pārvaldītājsabiedrības kontrolēto meitas sabiedrību aktīvu vai ienākumu kopsummas) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai citas finanšu iestādes, turklāt vismaz viena no tām ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;

26) jaukta pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav finanšu pārvaldītājsabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un starp kuras meitas sabiedrībām ir vismaz viena ieguldījumu brokeru sabiedrība;”;

 

papildināt pantu ar 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41. un 42.punktu šādā redakcijā:

 

 

 

papildināt pantu ar 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41. un 42.punktu šādā redakcijā:

 

“29) sākotnējais reģistrs — viena vai vairāku emitentu finanšu instrumentu īpašnieku saraksts, kuri finanšu instrumentus savā īpašumā ieguvuši sākotnējās izvietošanas rezultātā vai kuri pēc finanšu instrumentu laišanas publiskajā apgrozībā nav dereģistrējuši sev piederošos finanšu instrumentus finanšu instrumentu kontā;

2

Juridiskais birojs

Precizēt likumprojekta 1.panta  29.punktā  terminu “dereģistrējuši” un šajā sakarā izteikt 29.punktu šādā redakcijā:

 “29) sākotnējais reģistrs – saraksts, kurā iekļautas personas, kurām pieder  viena vai vairāku emitentu emitētie finanšu instrumenti un kuras finanšu instrumentus ieguvušas sākotnējās izvietošanas rezultātā vai pēc finanšu instrumentu laišanas publiskajā apgrozībā sev piederošo finanšu instrumentu uzskaiti nav  pārvietojušas  no sākotnējā reģistra uz sev piederošo finanšu instrumentu kontu”.

Atbalstīt

“29) sākotnējais reģistrs – saraksts, kurā iekļautas personas, kurām pieder  viena vai vairāku emitentu emitētie finanšu instrumenti un kuras finanšu instrumentus ieguvušas sākotnējās izvietošanas rezultātā vai pēc finanšu instrumentu laišanas publiskajā apgrozībā sev piederošo finanšu instrumentu uzskaiti nav  pārvietojušas  no sākotnējā reģistra uz sev piederošo finanšu instrumentu kontu;

 

30) kapitāla vērtspapīri — akcijas un tām pielīdzināmi pārvedami vērtspapīri, kas nodrošina līdzdalību kapitālsabiedrības kapitālā, kā arī jebkura cita veida vērtspapīri, kas to konvertēšanas vai ar tiem piešķirto tiesību izmantošanas rezultātā dod tiesības iegūt jebkurus iepriekš minētos vērtspapīrus ar nosacījumu, ka minētos vērtspapīrus ir emitējis to akciju emitents, uz ko tie attiecas, vai kapitālsabiedrība, kas ietilpst minētā emitenta uzņēmumu grupā;

31) akciju sertifikāti — kapitāla vērtspapīri, kas emitēti, lai aizstātu citā valstī reģistrēta emitenta akcijas, un dod tā ieguvējam tiesības izmantot aizstātajās akcijās nostiprinātās tiesības;

 

 

 

30) kapitāla vērtspapīri — akcijas un tām pielīdzināmi pārvedami vērtspapīri, kas nodrošina līdzdalību kapitālsabiedrības kapitālā, kā arī jebkura cita veida vērtspapīri, kas to konvertēšanas vai ar tiem piešķirto tiesību izmantošanas rezultātā dod tiesības iegūt jebkurus iepriekš minētos vērtspapīrus ar nosacījumu, ka minētos vērtspapīrus ir emitējis to akciju emitents, uz ko tie attiecas, vai kapitālsabiedrība, kas ietilpst minētā emitenta uzņēmumu grupā;

31) akciju sertifikāti — kapitāla vērtspapīri, kas emitēti, lai aizstātu citā valstī reģistrēta emitenta akcijas, un dod tā ieguvējam tiesības izmantot aizstātajās akcijās nostiprinātās tiesības;

 

32) pārvedami vērtspapīri — vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas, izņemot maksāšanas līdzekļus. Tādi kā:

a) kapitāla vērtspapīri,

b) obligācijas un citi parāda vērtspapīri,

c) akciju sertifikāti,

d) citi vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties šā punkta “a” un “b” apakšpunktā minētos pārvedamos vērtspapīrus parakstīšanās vai apmaiņas ceļā vai paredzēti norēķini naudā;

3

Budžeta un finanšu (nodokļu)  komisija

 Izteikt 1.panta 32.punktu šādā redakcijā:

"32)  pārvedami  vērtspapīri – vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas, izņemot maksāšanas līdzekļus. Šādi vērtspapīri ir:

a) kapitāla vērtspapīri,

b) obligācijas un citi parāda vērtspapīri,

c) akciju sertifikāti,

d)  citi vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties šā punkta "a" un  "b"  apakšpunktā minētos  pārvedamos  vērtspapīrus  parakstīšanās  vai apmaiņas ceļā vai paredzēti norēķini naudā;".

Atbalstīt

32) pārvedami  vērtspapīri – vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas, izņemot maksāšanas līdzekļus. Šādi vērtspapīri ir:

a) kapitāla vērtspapīri,

b) obligācijas un citi parāda vērtspapīri,

c) akciju sertifikāti,

d)  citi vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties šā punkta "a" un  "b"  apakšpunktā minētos  pārvedamos  vērtspapīrus  parakstīšanās  vai apmaiņas ceļā vai paredzēti norēķini naudā;

 

33) mazie un vidējie komersanti — komersanti, kas saskaņā ar to individuālajiem gada pārskatiem vai konsolidētajiem gada pārskatiem atbilst vismaz diviem no šādiem trim kritērijiem:

a) vidējais darbinieku skaits finansiālajā gadā ir mazāks par 250,

b) aktīvu kopsumma nepārsniedz 43 000 000 eiras,

c) gada tīrais apgrozījums nepārsniedz 50 000 000 eiras;

34) publiskā piedāvājuma izteicējs — persona, kas publiski piedāvā pārvedamus vērtspapīrus;

35) piedāvājuma programma — pasākumu kopums līdzīgas vai vienādas kategorijas pārvedamu vērtspapīru (izņemot kapitāla vērtspapīrus) nepārtrauktai vai atkārtotai emisijai noteiktā laikaposmā;

36) nepārtraukti vai atkārtoti emitēti pārvedami vērtspapīri — līdzīgas vai vienādas kategorijas pārvedami vērtspapīri, kas emitēti nepārtrauktas emisijas vai vismaz divu atsevišķu emisiju, kas notikušas 12 mēnešu laikā, rezultātā;

37) uzņēmēja dalībvalsts — valsts, kurā tiek izteikts publiskais piedāvājums vai tiek lūgta pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētā tirgū, ja tā atšķiras no izcelsmes dalībvalsts;

38) kvalificētie ieguldītāji:

a) Latvijas Republikā vai citā valstī reģistrēta banka, sabiedrība, kas saskaņā ar likumu ir tiesīga pārvaldīt kopējo ieguldījumu uzņēmumus, ieguldījumu brokeru sabiedrība, pensiju fonds, apdrošinātājs, pārapdrošinātājs, preču dīleri, kā arī juridiskās personas, kuras ir licencētas veikt darbības finanšu tirgos, vai arī personas, kuras nav šādā veidā licencētas vai regulētas, bet kuru komercdarbības mērķis ir vienīgi ieguldīšana vērtspapīros,

b) valstis un pašvaldības, valstu centrālās bankas un starptautiskas finanšu iestādes,

c) citas juridiskās personas, kas nav uzskatāmas par mazajiem vai vidējiem komersantiem,

d) fiziskās personas, kas par kvalificētiem ieguldītājiem ir atzītas saskaņā ar dalībvalsts kompetentās institūcijas lēmumu,

e) mazie un vidējie komersanti, kas par kvalificētiem ieg uldītājiem ir atzīti saskaņā ar dalībvalsts kompetentās institūcijas lēmumu;

39) publiskais piedāvājums — ar jebkuru līdzekļu starpniecību sniegta tāda informācija par piedāvājuma noteikumiem un piedāvājamiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas ļauj ieguldītājiem lemt par šo vērtspapīru iegādi vai parakstīšanos uz tiem;

40) ārvalsts — valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

41) kompetentā institūcija — institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi funkciju uzraudzīt emisijas prospektu un prospektu sagatavošanas, reģistrēšanas un izplatīšanas kārtību un kura veic pienākumus, kas saistīti ar starptautisko sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

42) saistītais uzņēmums — līdzdalība uzņēmumā, kurā grupas uzņēmumiem tieši vai netieši (ar meitas uzņēmumu starpniecību) pieder 20 vai vairāk procentu no balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, vai līdzdalība, kas dod tiesības būtiski ietekmēt, bet ne kontrolēt ar uzņēmuma finansiālās darbības un pamatdarbības politiku saistīto lēmumu pieņemšanu.”

 

 

 

33) mazie un vidējie komersanti — komersanti, kas saskaņā ar to individuālajiem gada pārskatiem vai konsolidētajiem gada pārskatiem atbilst vismaz diviem no šādiem trim kritērijiem:

a) vidējais darbinieku skaits finansiālajā gadā ir mazāks par 250,

b) aktīvu kopsumma nepārsniedz 43 000 000 eiras,

c) gada tīrais apgrozījums nepārsniedz 50 000 000 eiras;

34) publiskā piedāvājuma izteicējs — persona, kas publiski piedāvā pārvedamus vērtspapīrus;

35) piedāvājuma programma — pasākumu kopums līdzīgas vai vienādas kategorijas pārvedamu vērtspapīru (izņemot kapitāla vērtspapīrus) nepārtrauktai vai atkārtotai emisijai noteiktā laikaposmā;

36) nepārtraukti vai atkārtoti emitēti pārvedami vērtspapīri — līdzīgas vai vienādas kategorijas pārvedami vērtspapīri, kas emitēti nepārtrauktas emisijas vai vismaz divu atsevišķu emisiju, kas notikušas 12 mēnešu laikā, rezultātā;

37) uzņēmēja dalībvalsts — valsts, kurā tiek izteikts publiskais piedāvājums vai tiek lūgta pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētā tirgū, ja tā atšķiras no izcelsmes dalībvalsts;

38) kvalificētie ieguldītāji:

a) Latvijas Republikā vai citā valstī reģistrēta banka, sabiedrība, kas saskaņā ar likumu ir tiesīga pārvaldīt kopējo ieguldījumu uzņēmumus, ieguldījumu brokeru sabiedrība, pensiju fonds, apdrošinātājs, pārapdrošinātājs, preču dīleri, kā arī juridiskās personas, kuras ir licencētas veikt darbības finanšu tirgos, vai arī personas, kuras nav šādā veidā licencētas vai regulētas, bet kuru komercdarbības mērķis ir vienīgi ieguldīšana vērtspapīros,

b) valstis un pašvaldības, valstu centrālās bankas un starptautiskas finanšu iestādes,

c) citas juridiskās personas, kas nav uzskatāmas par mazajiem vai vidējiem komersantiem,

d) fiziskās personas, kas par kvalificētiem ieguldītājiem ir atzītas saskaņā ar dalībvalsts kompetentās institūcijas lēmumu,

e) mazie un vidējie komersanti, kas par kvalificētiem ieguldītājiem ir atzīti saskaņā ar dalībvalsts kompetentās institūcijas lēmumu;

39) publiskais piedāvājums — ar jebkuru līdzekļu starpniecību sniegta tāda informācija par piedāvājuma noteikumiem un piedāvājamiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas ļauj ieguldītājiem lemt par šo vērtspapīru iegādi vai parakstīšanos uz tiem;

40) ārvalsts — valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

41) kompetentā institūcija — institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi funkciju uzraudzīt emisijas prospektu un prospektu sagatavošanas, reģistrēšanas un izplatīšanas kārtību un kura veic pienākumus, kas saistīti ar starptautisko sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

42) saistītais uzņēmums — līdzdalība uzņēmumā, kurā grupas uzņēmumiem tieši vai netieši (ar meitas uzņēmumu starpniecību) pieder 20 vai vairāk procentu no balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, vai līdzdalība, kas dod tiesības būtiski ietekmēt, bet ne kontrolēt ar uzņēmuma finansiālās darbības un pamatdarbības politiku saistīto lēmumu pieņemšanu.”

3.pants. Likuma darbība

(2) Šis likums attiecas uz šādiem finanšu instrumentiem:

1) pārvedami vērtspapīri — vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas:

a) akcijas un tām pielīdzināmi pārvedami vērtspapīri, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrības kapitālā (turpmāk — akcijas),

b) obligācijas un citi parāda vērtspapīri,

c) citi tirgojami pārvedami vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties šā punkta “a” vai “b” apakšpunktā minētos pārvedamus vērtspapīrus parakstīšanās vai apmaiņas ceļā,

d) akciju sertifikāti — pārvedami vērtspapīri, kas emitēti, lai aizstātu citā valstī reģistrēta emitenta akcijas, un dod tā ieguvējiem tiesības izmantot aizstātajās akcijās nostiprinātās tiesības. Vienlaikus nedrīkst tirgot akciju sertifikātus un akcijas, ko tie aizstāj. Aizstātās akcijas ir nobloķētas turētājbankā, kas emitējusi akciju sertifikātus;

2) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;

3) naudas tirgus instrumenti — īstermiņa parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;

4) atvasināti finanšu instrumenti — finanšu instrumenti (līgumi), kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, pārvedamu vērtspapīru cenas, preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma izmaiņām un kuru vērtību ietekmē viens vai vairāki finanšu riski, kas piemīt atvasinātā finanšu instrumenta pamatā esošajam primārajam finanšu aktīvam vai citam aktīvam un tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām. Atvasinātā finanšu instrumenta iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums (atšķirībā no citiem līgumu veidiem, kas arī ir atkarīgi no tirgus apstākļu izmaiņām), un ar līguma izpildi saistītie norēķini notiek nākotnē;

5) atvasināti preču instrumenti — atvasināti finanšu instrumenti, kuru pamatā esošais primārais aktīvs ir preces.

2. 3.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šis likums attiecas uz šādiem finanšu instrumentiem:

1) pārvedamiem vērtspapīriem;

2) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām un citiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;

3) naudas tirgus instrumentiem — īstermiņa (kuru dzēšanas termiņš ir īsāks par 12 mēnešiem) parāda instrumentiem (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citiem instrumentiem, kas tiek tirgoti naudas tirgos;

4) atvasinātiem finanšu instrumentiem — finanšu instrumentiem (līgumi), kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, pārvedamu vērtspapīru cenas, preču cenas, valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma izmaiņām un kuru vērtību ietekmē viens vai vairāki finanšu riski, kas piemīt atvasinātā finanšu instrumenta pamatā esošajam primārajam finanšu aktīvam vai citam aktīvam un tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām. Atvasinātā finanšu instrumenta iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums (atšķirībā no citiem līgumu veidiem, kas arī ir atkarīgi no tirgus apstākļu izmaiņām), un ar līguma izpildi saistītie norēķini notiek nākotnē;

5) atvasinātiem preču instrumentiem — atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuru pamatā esošais primārais aktīvs ir preces un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā (vai citos finanšu instrumentos) bez preces fiziskas piegādes.”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Šā likuma C sadaļas noteikumi un 41.panta prasības neattiecas uz:

1) atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību atvērtajos ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;

2) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko emitējusi dalībvalsts vai kāda dalībvalsts pašvaldība vai tās iestāde vai aģentūra, organizācijas, kuras ir starptautisko publisko tiesību subjekti un kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir biedri, Eiropas Centrālā banka vai dalībvalstu centrālās bankas;

3) akcijām dalībvalstu centrālo banku kapitālā; 

4) pārvedamiem vērtspapīriem, ko bez nosacījumiem un neatsaucami garantējusi dalībvalsts vai kāda dalībvalsts pašvaldība vai tās iestāde vai aģentūra;

5) pārvedamiem vērtspapīriem, ko emitējušas dalībvalsts atzītas asociācijas ar juridisko statusu vai bezpeļņas organizācijas, lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus savu bezpeļņas mērķu sasniegšanai;

6) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas bankas, ar nosacījumu, ka:

a) šie pārvedamie vērtspapīri nav pakārtoti (subordinēti), konvertējami vai aizvietojami,

b) šie pārvedamie vērtspapīri nedod tiesības parakstīties uz cita veida pārvedamiem vērtspapīriem vai iegūt tos, un tie nav saistīti ar atvasinātiem finanšu instrumentiem,

c) šie pārvedamie vērtspapīri realizē atmaksājamu noguldījumu saņemšanu,

d) uz šiem pārvedamiem vērtspapīriem attiecas dalībvalstu normatīvie akti par noguldījumu garantiju shēmām;

7) neatvietojamām kapitāla daļām, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt to turētājam tajās ietvertās tiesības izmantot dzīvokli vai cita veida nekustamo īpašumu vai tā daļu, turklāt šīs kapitāla daļas nevar pārdot, paturot šajās daļās ietvertās tiesības;

8) vērtspapīriem, kas iekļauti piedāvājumā, ja par 12 mēnešiem aprēķinātā kopējā samaksa par piedāvājumu ir mazāka nekā 2 500 000 eiras;

9) Zviedrijas banku atkārtoti emitētām ķīlu zīmēm bostadsobligationer, kuru galvenais mērķis ir garantēt hipotekāros aizdevumus, ja:

a) emitētās bostadsobligationer ir no vienas sērijas,

b) bostadsobligationer ir nepārtraukti emitētas noteiktā emisijas laika posmā,

c) noteikumi, kas attiecas uz bostadsobligationer, emisijas laika posmā nav mainīti,

d) summas, kas iegūtas no minēto bostadsobligationer emisijas, saskaņā ar statūtiem tiek iegrāmatotas aktīvos, kas nodrošina pietiekamu segumu no vērtspapīriem izrietošām saistībām;

10) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas bankas, ja par 12 mēnešiem aprēķinātā kopējā iegūstamā summa par piedāvājumu ir mazāka nekā 50 000 000 eiras, ar nosacījumu, ka šie pārvedamie vērtspapīri:

a) nav pakārtoti (subordinēti), konvertējami vai aizvietojami,

b) nedod tiesības parakstīties uz cita veida vērtspapīriem vai iegūt tos un tie nav saistīti ar atvasinātiem finanšu instrumentiem.”

 

 

 

2. 3.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šis likums attiecas uz šādiem finanšu instrumentiem:

1) pārvedamiem vērtspapīriem;

2) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām un citiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;

3) naudas tirgus instrumentiem — īstermiņa (kuru dzēšanas termiņš ir īsāks par 12 mēnešiem) parāda instrumentiem (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citiem instrumentiem, kas tiek tirgoti naudas tirgos;

4) atvasinātiem finanšu instrumentiem — finanšu instrumentiem (līgumi), kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, pārvedamu vērtspapīru cenas, preču cenas, valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma izmaiņām un kuru vērtību ietekmē viens vai vairāki finanšu riski, kas piemīt atvasinātā finanšu instrumenta pamatā esošajam primārajam finanšu aktīvam vai citam aktīvam un tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām. Atvasinātā finanšu instrumenta iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums (atšķirībā no citiem līgumu veidiem, kas arī ir atkarīgi no tirgus apstākļu izmaiņām), un ar līguma izpildi saistītie norēķini notiek nākotnē;

5) atvasinātiem preču instrumentiem — atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuru pamatā esošais primārais aktīvs ir preces un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā (vai citos finanšu instrumentos) bez preces fiziskas piegādes.”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Šā likuma C sadaļas noteikumi un 41.panta prasības neattiecas uz:

1) atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību atvērtajos ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;

2) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko emitējusi dalībvalsts vai kāda dalībvalsts pašvaldība vai tās iestāde vai aģentūra, organizācijas, kuras ir starptautisko publisko tiesību subjekti un kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir biedri, Eiropas Centrālā banka vai dalībvalstu centrālās bankas;

3) akcijām dalībvalstu centrālo banku kapitālā; 

4) pārvedamiem vērtspapīriem, ko bez nosacījumiem un neatsaucami garantējusi dalībvalsts vai kāda dalībvalsts pašvaldība vai tās iestāde vai aģentūra;

5) pārvedamiem vērtspapīriem, ko emitējušas dalībvalsts atzītas asociācijas ar juridisko statusu vai bezpeļņas organizācijas, lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus savu bezpeļņas mērķu sasniegšanai;

6) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas bankas, ar nosacījumu, ka:

a) šie pārvedamie vērtspapīri nav pakārtoti (subordinēti), konvertējami vai aizvietojami,

b) šie pārvedamie vērtspapīri nedod tiesības parakstīties uz cita veida pārvedamiem vērtspapīriem vai iegūt tos, un tie nav saistīti ar atvasinātiem finanšu instrumentiem,

c) šie pārvedamie vērtspapīri realizē atmaksājamu noguldījumu saņemšanu,

d) uz šiem pārvedamiem vērtspapīriem attiecas dalībvalstu normatīvie akti par noguldījumu garantiju shēmām;

7) neatvietojamām kapitāla daļām, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt to turētājam tajās ietvertās tiesības izmantot dzīvokli vai cita veida nekustamo īpašumu vai tā daļu, turklāt šīs kapitāla daļas nevar pārdot, paturot šajās daļās ietvertās tiesības;

8) vērtspapīriem, kas iekļauti piedāvājumā, ja par 12 mēnešiem aprēķinātā kopējā samaksa par piedāvājumu ir mazāka nekā 2 500 000 eiras;

9) Zviedrijas banku atkārtoti emitētām ķīlu zīmēm bostadsobligationer, kuru galvenais mērķis ir garantēt hipotekāros aizdevumus, ja:

a) emitētās bostadsobligationer ir no vienas sērijas,

b) bostadsobligationer ir nepārtraukti emitētas noteiktā emisijas laika posmā,

c) noteikumi, kas attiecas uz bostadsobligationer, emisijas laika posmā nav mainīti,

d) summas, kas iegūtas no minēto bostadsobligationer emisijas, saskaņā ar statūtiem tiek iegrāmatotas aktīvos, kas nodrošina pietiekamu segumu no vērtspapīriem izrietošām saistībām;

10) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas bankas, ja par 12 mēnešiem aprēķinātā kopējā iegūstamā summa par piedāvājumu ir mazāka nekā 50 000 000 eiras, ar nosacījumu, ka šie pārvedamie vērtspapīri:

a) nav pakārtoti (subordinēti), konvertējami vai aizvietojami,

b) nedod tiesības parakstīties uz cita veida vērtspapīriem vai iegūt tos un tie nav saistīti ar atvasinātiem finanšu instrumentiem.”

 

3. Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Izcelsmes valsts noteikšana

(1) Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām izcelsmes valsts ir dalībvalsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība reģistrēta un saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(2) Attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru emisiju, iekļaušanu regulētā tirgū vai publiska piedāvājuma izteikšanu izcelsmes valsts ir dalībvalsts, kurā:

1) ir emitenta juridiskā adrese, izņemot šīs daļas 2.punktā minētos gadījumus;

2) ir emitenta juridiskā adrese vai kurā ir vai tiks atļauta pārvedamu vērtspapīru tirdzniecība regulētā tirgū, vai kurā pārvedami vērtspapīri ir publiski piedāvāti pēc emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja vai tādas personas izvēles, kas lūdz pārvedamus vērtspapīrus iekļaut regulētā tirgū, ja:

a) pārvedama vērtspapīra, kas nav kapitāla vērtspapīrs, nominālvērtība ir vismaz 1000 eiru,

b) tie ir tādi pārvedami vērtspapīri, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru konversija vai tajos nostiprināto tiesību izmantošana ļauj iegādāties pārvedamos vērtspapīrus vai saņemt par tiem naudu, ja šo pārvedamo vērtspapīru emitents vienlaikus nav arī pašu bāzes pārvedamu vērtspapīru emitents;

3) pārvedami vērtspapīri ir publiski piedāvāti pirmo reizi pēc 2003.gada 31.decembra vai kurā ir iesniegts pirmais pieteikums atļaut tirdzniecību regulētā tirgū attiecīgi pēc emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja vai tādas personas izvēles, kas lūdz iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētā tirgū. Šā punkta prasības piemērojamas tiem ārvalstīs reģistrētajiem pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kas nav minēti šā panta otrās daļas 2.punktā. Ārvalstī reģistrētam emitentam ir tiesības mainīt izcelsmes valsti, ja sākotnēji tā netika noteikta pēc emitenta izvēles.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punkta prasības piemēro arī tādiem pārvedamiem vērtspapīriem, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru nominālvērtība ir noteikta nevis eirās, bet citā valūtā, ja to mazākā nominālvērtība ir līdzvērtīga 1000 eirām.”

 

 

 

3. Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Izcelsmes valsts noteikšana

(1) Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām izcelsmes valsts ir dalībvalsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība reģistrēta un saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(2) Attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru emisiju, iekļaušanu regulētā tirgū vai publiska piedāvājuma izteikšanu izcelsmes valsts ir dalībvalsts, kurā:

1) ir emitenta juridiskā adrese, izņemot šīs daļas 2.punktā minētos gadījumus;

2) ir emitenta juridiskā adrese vai kurā ir vai tiks atļauta pārvedamu vērtspapīru tirdzniecība regulētā tirgū, vai kurā pārvedami vērtspapīri ir publiski piedāvāti pēc emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja vai tādas personas izvēles, kas lūdz pārvedamus vērtspapīrus iekļaut regulētā tirgū, ja:

a) pārvedama vērtspapīra, kas nav kapitāla vērtspapīrs, nominālvērtība ir vismaz 1000 eiru,

b) tie ir tādi pārvedami vērtspapīri, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru konversija vai tajos nostiprināto tiesību izmantošana ļauj iegādāties pārvedamos vērtspapīrus vai saņemt par tiem naudu, ja šo pārvedamo vērtspapīru emitents vienlaikus nav arī pašu bāzes pārvedamu vērtspapīru emitents;

3) pārvedami vērtspapīri ir publiski piedāvāti pirmo reizi pēc 2003.gada 31.decembra vai kurā ir iesniegts pirmais pieteikums atļaut tirdzniecību regulētā tirgū attiecīgi pēc emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja vai tādas personas izvēles, kas lūdz iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētā tirgū. Šā punkta prasības piemērojamas tiem ārvalstīs reģistrētajiem pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kas nav minēti šā panta otrās daļas 2.punktā. Ārvalstī reģistrētam emitentam ir tiesības mainīt izcelsmes valsti, ja sākotnēji tā netika noteikta pēc emitenta izvēles.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punkta prasības piemēro arī tādiem pārvedamiem vērtspapīriem, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru nominālvērtība ir noteikta nevis eirās, bet citā valūtā, ja to mazākā nominālvērtība ir līdzvērtīga 1000 eirām.”

 

4. Papildināt likumu ar 3.2  pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Personas atzīšana par kvalificēto ieguldītāju

(1) Par kvalificētiem ieguldītājiem Komisija var atzīt tādas fiziskās personas, kas ir Latvijas Republikas rezidenti un izteikušas attiecīgu lūgumu, ja tās atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem:

1) ieguldītājs ir veicis būtiska apjoma darījumus pārvedamu vērtspapīru tirgos — vismaz 10 darījumus iepriekšējos četros ceturkšņos;

2) ieguldītāja pārvedamu vērtspapīru portfeļa vērtība pārsniedz 500 000 eiras;

3) ieguldītājs strādā vai ir strādājis vismaz vienu gadu finanšu sektorā specialitātē, kurā nepieciešamas zināšanas par pārvedamu vērtspapīru ieguldījumiem.

(2) Par kvalificētiem ieguldītājiem Komisija var atzīt mazos un vidējos komersantus, kuru juridiskā adrese ir Latvijā un kuri ir izteikuši skaidru lūgumu.

(3) Par kvalificētiem ieguldītājiem saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas prasībām atzīto personu saraksts ir pieejams Komisijas mājas lapā internetā.”

 

 

 

4. Papildināt likumu ar 3.2  pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Personas atzīšana par kvalificēto ieguldītāju

(1) Par kvalificētiem ieguldītājiem Komisija var atzīt tādas fiziskās personas, kas ir Latvijas Republikas rezidenti un izteikušas attiecīgu lūgumu, ja tās atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem:

1) ieguldītājs ir veicis būtiska apjoma darījumus pārvedamu vērtspapīru tirgos — vismaz 10 darījumus iepriekšējos četros ceturkšņos;

2) ieguldītāja pārvedamu vērtspapīru portfeļa vērtība pārsniedz 500 000 eiras;

3) ieguldītājs strādā vai ir strādājis vismaz vienu gadu finanšu sektorā specialitātē, kurā nepieciešamas zināšanas par pārvedamu vērtspapīru ieguldījumiem.

(2) Par kvalificētiem ieguldītājiem Komisija var atzīt mazos un vidējos komersantus, kuru juridiskā adrese ir Latvijā un kuri ir izteikuši skaidru lūgumu.

(3) Par kvalificētiem ieguldītājiem saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas prasībām atzīto personu saraksts ir pieejams Komisijas mājas lapā internetā.”

6.pants. Atbildība

Par šā likuma un Komisijas noteikumu pārkāpumiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem tiek piemērota kriminālatbildība likumos noteiktajā kārtībā.

5. Izslēgt 6.pantu.

 

 

 

5. Izslēgt 6.pantu.< /p>

7.pants. Tiesības iegūt būtisku līdzdalību

(1) Būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā un ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir tiesīgas iegūt tikai personas:

1) kurām ir nevainojama reputācija;

2) kurām ir stabils finansiālais stāvoklis, ko iespējams dokumentāri pierādīt;

3) kuras iespējams identificēt.

(2) Ja būtisku līdzdalību vēlas iegūt juridiskā persona, Komisija pārbauda ziņas par tās patiesajiem ieguvējiem, līdz tiek iegūta informācija par īpašniekiem — fiziskajām personām. Ja šādas juridiskās personas akcijas tiek kotētas kādā dalībvalstī, Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā vai Igaunijas Republikā reģistrētā regulētā tirgū vai fondu biržā, vai biržā, kas ir Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle, ziņas sniedz tikai par tiem īpašniekiem, kuriem šādā juridiskajā personā pieder būtiska līdzdalība.

6. 7.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) kuras ir bijušas finansiāli stabilas vismaz pēdējos trīs gadus un šo finansiālo stāvokli var dokumentāri pierādīt;”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Komisijai ir tiesības pieprasīt uz būtisku līdzdalību pretendējošajām, būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām, tajā skaitā juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, informāciju, kas nepieciešama, lai spriestu par šo personu reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, mantisko stāvokli, dalību citās komercsabiedrībās, ietekmi uz regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadību un darbību. Persona, kas vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz tai informāciju par brīvā kapitāla pietiekamību visu tās iegādāto regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akciju (daļu) apmērā.”;

papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Komisijai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošo, būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo juridisko personu īpašniekus (patiesos labuma guvējus), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Lai šīs personas tiktu identificētas, minētajām juridiskajām personām ir pienākums Komisijai iesniegt tās pieprasīto informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(4) Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopā to dalība aptver 10 un vairāk procentus no regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, šie akcionāri (dalībnieki) nevar izmantot visu tiem piederošo akciju balsstiesības. Komisija nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus (dalībniekus) un regulētā tirgus organizētāju, Latvijas Centrālo depozitāriju vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(5) Būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā un ieguldījumu brokeru sabiedrībā nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un tiem pielīdzināmi nodibinājumi.”

 

 

 

6. 7.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) kuras ir bijušas finansiāli stabilas vismaz pēdējos trīs gadus un šo finansiālo stāvokli var dokumentāri pierādīt;”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Komisijai ir tiesības pieprasīt uz būtisku līdzdalību pretendējošajām, būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām, tajā skaitā juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, informāciju, kas nepieciešama, lai spriestu par šo personu reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, mantisko stāvokli, dalību citās komercsabiedrībās, ietekmi uz regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadību un darbību. Persona, kas vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz tai informāciju par brīvā kapitāla pietiekamību visu tās iegādāto regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akciju (daļu) apmērā.”;

papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Komisijai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošo, būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo juridisko personu īpašniekus (patiesos labuma guvējus), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Lai šīs personas tiktu identificētas, minētajām juridiskajām personām ir pienākums Komisijai iesniegt tās pieprasīto informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(4) Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopā to dalība aptver 10 un vairāk procentus no regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, šie akcionāri (dalībnieki) nevar izmantot visu tiem piederošo akciju balsstiesības. Komisija nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus (dalībniekus) un regulētā tirgus organizētāju, Latvijas Centrālo depozitāriju vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(5) Būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā un ieguldījumu brokeru sabiedrībā nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un tiem pielīdzināmi nodibinājumi.”

 


 

10.pants. Komisijas pienākumi

(1) Komisija triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts kāds no šā likuma 9.pantā minētajiem paziņojumiem, izvērtē personas reputāciju un finansiālo stāvokli. Ja Komisija uzskata, ka personas būtiskas līdzdalības iegūšana vai palielināšana nenodrošinās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadību, jo persona neatbilst regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem (dalībniekiem) noteiktajām prasībām, tā nepiekrīt būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai un nekavējoties par šādu lēmumu paziņo attiecīgajai personai un attiecīgajai kapitālsabiedrībai.

(2) Ja persona iegūst būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā, Komisija, izvērtējot šā likuma 9.pantā minētos paziņojumus, konsultējas ar dalībvalsts uzraudzības institūciju, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kā arī ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, ieguldījumu brokeru sabiedrība nonāk šīs personas kontrolē.

(3) Ja būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme uz regulētā tirgus organizētāju, Latvijas Centrālo depozitāriju vai ieguldījumu brokeru sabiedrību apdraud vai var apdraudēt to finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, Komisija pieprasa nekavējoties pārtraukt šādu ietekmi, kā arī, ja tas nepieciešams, atsaukt attiecīgās kapitālsabiedrības valdi vai kādu valdes locekli vai aizliedz izmantot attiecīgajām būtisku līdzdalību ieguvušajām personām visu tām piederošo akciju (daļu) balsstiesības.

7. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Komisijas tiesības un pienākumi

(1) Komisija ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts šā likuma 9.pantā minētais paziņojums, izvērtē personas reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, mantisko stāvokli, dalību citās komercsabiedrībās un ietekmi uz regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadību un darbību.

(2) Komisija, izvērtējot šā likuma 9.pantā minētos paziņojumus, konsultējas ar dalībvalsts uzraudzības institūciju, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir dalībvalstī licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība, dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrība, persona, kas kontrolē dalībvalstī licencētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

(3) Komisija šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu personai aizliegt iegūt vai palielināt regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā būtisku līdzdalību un nekavējoties par to paziņo attiecīgajai personai un regulētā tirgus organizētājam, Latvijas Centrālajam depozitārijam vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ja:

1) šādas būtiskas līdzdalības iegūšana vai palielināšana nenodrošinās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadību;

2) personai nav nevainojama reputācija, nav brīvā kapitāla, finansiālās stabilitātes vai tās mantiskais stāvoklis ir neapmierinošs;

3) persona nesniedz vai atsakās sniegt Komisijai šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju;

4) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams Komisijai sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju;

5) līdzekļi, ko persona ieguldījusi, lai nodrošinātu būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, iegūti neparastu vai aizdomīgu darījumu rezultātā.

(4) Šā panta trešās daļas 4.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko (reģistrēto) personu, ja tās akcijas tiek kotētas kādā dalībvalsts regulētajā tirgū vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētā regulētajā tirgū un šī juridiskā (reģistrētā) persona Komisijai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā pieder būtiska līdzdalība.

(5) Ja Komisija ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, tad persona būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā iegūst vai palielina sešu mēnešu laikā no dienas, kad Komisijai iesniegts šā panta pirmajā daļā noteiktais paziņojums.

(6) Ja būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme uz regulētā tirgus organizētāju, Latvijas Centrālo depozitāriju vai ieguldījumu brokeru sabiedrību apdraud vai var apdraudēt to finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību, Komisija pieprasa nekavējoties pārtraukt šādu ietekmi, kā arī, ja tas nepieciešams, pieprasa atsaukt attiecīgās kapitālsabiedrības valdi (padomi) vai kādu valdes (padomes) locekli vai aizliedz izmantot attiecīgajām būtisku līdzdalību ieguvušajām personām visu tām piederošo akciju (daļu) balsstiesības.

(7) Šā panta trešajā un sestajā daļā minētā Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

 

 

 

7. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Komisijas tiesības un pienākumi

(1) Komisija ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts šā likuma 9.pantā minētais paziņojums, izvērtē personas reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, mantisko stāvokli, dalību citās komercsabiedrībās un ietekmi uz regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadību un darbību.

(2) Komisija, izvērtējot šā likuma 9.pantā minētos paziņojumus, konsultējas ar dalībvalsts uzraudzības institūciju, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir dalībvalstī licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība, dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrība, persona, kas kontrolē dalībvalstī licencētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

(3) Komisija šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu personai aizliegt iegūt vai palielināt regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā būtisku līdzdalību un nekavējoties par to paziņo attiecīgajai personai un regulētā tirgus organizētājam, Latvijas Centrālajam depozitārijam vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ja:

1) šādas būtiskas līdzdalības iegūšana vai palielināšana nenodrošinās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadību;

2) personai nav nevainojama reputācija, nav brīvā kapitāla, finansiālās stabilitātes vai tās mantiskais stāvoklis ir neapmierinošs;

3) persona nesniedz vai atsakās sniegt Komisijai šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju;

4) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams Komisijai sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju;

5) līdzekļi, ko persona ieguldījusi, lai nodrošinātu būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, iegūti neparastu vai aizdomīgu darījumu rezultātā.

(4) Šā panta trešās daļas 4.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko (reģistrēto) personu, ja tās akcijas tiek kotētas kādā dalībvalsts regulētajā tirgū vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētā regulētajā tirgū un šī juridiskā (reģistrētā) persona Komisijai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā pieder būtiska līdzdalība.

(5) Ja Komisija ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, tad persona būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā iegūst vai palielina sešu mēnešu laikā no dienas, kad Komisijai iesniegts šā panta pirmajā daļā noteiktais paziņojums.

(6) Ja būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme uz regulētā tirgus organizētāju, Latvijas Centrālo depozitāriju vai ieguldījumu brokeru sabiedrību apdraud vai var apdraudēt to finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību, Komisija pieprasa nekavējoties pārtraukt šādu ietekmi, kā arī, ja tas nepieciešams, pieprasa atsaukt attiecīgās kapitālsabiedrības valdi (padomi) vai kādu valdes (padomes) locekli vai aizliedz izmantot attiecīgajām būtisku līdzdalību ieguvušajām personām visu tām piederošo akciju (daļu) balsstiesības.

(7) Šā panta trešajā un sestajā daļā minētā Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

12.pants. Kapitālsabiedrības pienākumi

(2) Regulētā tirgus organizētājs, Latvijas Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība, likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot Komisijai gada pārskatu, kopā ar to iesniedz arī visu to akcionāru (dalībnieku) sarakstu, kuriem pieder būtiska līdzdalība. Šajā sarakstā tiek norādīta informācija, kas akcionāru (dalībnieku) sapulcei saskaņā ar likumu jāietver sagatavojamā akcionāru (dalībnieku) sarakstā, un attiecīgo akcionāru (dalībnieku) būtiskas līdzdalības apmērus procentos no ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.

8. Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Regulētā tirgus organizētājs, Latvijas Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība līdz katra gada 31.janvārim iesniedz Komisijai to akcionāru (dalībnieku) sarakstu, kuriem iepriekšējā gada 31.decembrī ir bijusi būtiska līdzdalība attiecīgajā kapitālsabiedrībā, norādot informāciju par akcionāriem (dalībniekiem) un savstarpēji saistītām akcionāru (dalībnieku) grupām un līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.”

 

 

 

 

8. Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Regulētā tirgus organizētājs, Latvijas Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība līdz katra gada 31.janvārim iesniedz Komisijai to akcionāru (dalībnieku) sarakstu, kuriem iepriekšējā gada 31.decembrī ir bijusi būtiska līdzdalība attiecīgajā kapitālsabiedrībā, norādot informāciju par akcionāriem (dalībniekiem) un savstarpēji saistītām akcionāru (dalībnieku) grupām un līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.”

 

13.pants. Neziņošanas sekas

(1) Ja persona nav izpildījusi šā likuma 9.pantā noteiktās prasības, Komisija piemēro šā likuma 10.panta trešajā daļā minētos tiesību ierobežojumus.

9. Aizstāt 13.panta pirmajā daļā skaitli un vārdus “10.panta trešajā” ar skaitli un vārdiem “7.panta ceturtajā”.

 

 

 

 

9. Aizstāt 13.panta pirmajā daļā skaitli un vārdus “10.panta trešajā” ar skaitli un vārdiem “7.panta ceturtajā”.

 

C sadaļa

Sākotnējā publiskā piedāvājuma izteikšana

14.pants. Sākotnējais publiskais piedāvājums

(1) Sākotnējais publiskais piedāvājums (turpmāk — publiskais piedāvājums) ir pārvedamu vērtspapīru emitenta vai tā pilnvarotas personas izteikts piedāvājums iegūt pārvedamus vērtspapīrus, kā arī jebkādas informācijas sniegšana jebkuros plašsaziņas līdzekļos par iespējām tos iegūt, ja šāds piedāvājums tiek izteikts pirmo reizi.

(2) Par publisko piedāvājumu šā likuma izpratnē netiek uzskatīts piedāvājums:

1) kas izteikts tikai profesionāliem ieguldītājiem;

2) kas nepārprotami izteikts noteiktam personu lokam vai mazāk nekā 50 personām;

3) kas izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 40 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa piedāvājuma izteikšanas pirmajā dienā;

4) kura pārvedamu vērtspapīru minimālā pirkuma cena vienam ieguldītājam ir vismaz 40 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa piedāvājuma izteikšanas pirmajā dienā, un nav atļauta tāda viena pārvedama vērtspapīra iegūšana, kuras rezultātā šis pārvedamais vērtspapīrs pieder vairākām personām;

5) kurā pārvedamus vērtspapīrus piedāvā pa daļām, ja vienas daļas vērtība ir vismaz 40 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa piedāvājuma izteikšanas pirmajā dienā;

6) kas izteikts par Latvijas Republikas, dalībvalsts vai šo valstu pašvaldību emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem;

7) kas izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, ko emitējušas tādas starptautiskas finanšu institūcijas, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika vai viena vai vairākas citas dalībvalstis;

8) kas izteikts kapitālsabiedrību apvienošanas vai sadalīšanas procesa ietvaros;

9) kura rezultātā akcijas bez atlīdzības piešķir esošajiem akciju sabiedrības akcionāriem;

10) kurā akcijas piedāvā apmaiņai pret citām tās pašas akciju sabiedrības akcijām, ja šāds piedāvājums nav saistīts ar akciju sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu;

11) kas izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, ko emitents vai ar to vienā koncernā ietilpstoša kapitālsabiedrība piedāvā esošajiem vai bijušajiem darbiniekiem vai valdes locekļiem prēmēšanas nolūkā;

12) kas izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, ko iegūst, konvertējot parāda vērtspapīrus vai īstenojot tiesības, ko piešķir pārvedami vērtspapīri, kas dod tiesības parakstīties uz akcijām, ar nosacījumu, ka par šiem parāda vērtspapīriem vai par pārvedamiem vērtspapīriem, kas dod tiesības parakstīties uz akcijām, Latvijas Republikā ir bijis publiski pieejams emisijas prospekts;

13) kas tiek izteikts par parāda vērtspapīriem, kuru dzēšanas termiņš ir mazāks par gadu;

14) kas tiek izteikts par eirovērtspapīriem, kuri netiek reklamēti un izplatīti šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

(3) Par eirovērtspapīriem šā panta izpratnē uzskatāmi pārvedami vērtspapīri, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

1) to izpirkšanu sākotnējai izvietošanai veic vai to izpirkšanu garantē divas vai vairākas dalībvalstī reģistrētas juridiskās personas;

2) tos piedāvā lielā apjomā vienā vai vairākās dalībvalstīs, kas nav dalībvalstis, kurās emitents ir reģistrēts;

3) uz tiem var parakstīties vai pirmreizēji tos iegūt tikai kredītiestādē vai citā finanšu iestādē.

 15.pants. Atļauja izteikt publisko piedāvājumu

(1) Publisko piedāvājumu drīkst izteikt tikai pēc tam, kad saņemts Komisijas lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(2) Lai saņemtu atļauju izteikt publisko piedāvājumu, emitents iesniedz atbildīgajai institūcijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus emisijas prospekta oriģināleksemplārus un emisijas prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas lēmumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru emisiju un publisko piedāvājumu.

(3) Iesniegumā norāda:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;

3) prognozējamo pārdošanas vai izplatīšanas sākuma datumu.

(4) Komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un 15 dienu laikā pēc visu normatīvajos aktos noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu.

(5) Komisija pieņem lēmumu par atļaujas atteikumu, ja iesniegtajos dokumentos iekļautā informācija:

1) neatbilst likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2) liecina, ka emisija neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(6) Lēmumu par atļaujas atteikumu izsniedz emitentam vai personai, kas emitenta pilnvarojumā iesniegusi Komisijai iesniegumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(7) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu, emisijas prospekts uzskatāms par reģistrētu Komisijā. Komisija ievieto lēmuma un emisijas prospekta tekstu savā mājas lapā internetā.

 16.pants. Emisijas prospekta sagatavošanas pienākuma izņēmumi

(1) Nesagatavojot emisijas prospektu, publisko piedāvājumu drīkst izteikt šādos gadījumos:

1) publisko piedāvājumu izsaka par parāda vērtspapīriem, kurus emitē Latvijas Republikā vai dalībvalstī reģistrēta persona, kas izveidota, pamatojoties uz īpašu likumu, ja šīs personas reģistrācijas valstī tai ir piešķirts monopolstatuss vai tās aizņēmumu atmaksu garantē reģistrācijas valsts vai pašvaldība;

2) publisko piedāvājumu izsaka par parāda vērtspapīriem, kurus emitē Latvijas Republikā vai dalībvalstī reģistrēta persona, kas izveidota, pamatojoties uz īpašu likumu, un kas nav komercsabiedrība, ja:

a) emisijas mērķis ir valsts kontrolēta līdzekļu piesaiste,

b) šīs personas vienīgais darbības veids ir ražošanas finansēšana vai līdzdalības iegūšana šādā ražošanā no emisijas rezultātā piesaistītajiem līdzekļiem un reģistrācijas valsts piešķirtiem līdzekļiem,

c) šīs personas emitētos parāda vērtspapīrus saskaņā ar tās valsts likumiem, kur tie emitēti, iespējams pielīdzināt valsts emitētiem vai valsts garantētiem pārvedamiem vērtspapīriem attiecībā uz iekļaušanu regulēto tirgu oficiālajos sarakstos;

3) publisko piedāvājumu izsaka par parāda vērtspapīriem, kurus nepārtraukti vai atkārtoti emitē Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde vai dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, vai kredītiestādei pielīdzināma finanšu iestāde, kura regulāri publicē gada pārskatus, ir izveidota vai darbojas, pamatojoties uz īpašu likumu, vai kuras darbību uzrauga īpašas valsts izveidotas iestādes, lai aizsargātu ieguldītāju intereses.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos emitents sagatavo sākotnējās izvietošanas noteikumus un iesniedz tos atbildīgajā institūcijā reģistrācijai.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad tajā minētie emitenti pirmo reizi izsaka publisko piedāvājumu par šāda veida emisiju.

(4) Ieguldījumu fondu apliecību publiskais piedāvājums notiek atbilstoši to sabiedrību darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kuras saskaņā ar likumu ir tiesīgas pārvaldīt kopējo ieguldījumu uzņēmumus.

10. Izteikt C sadaļu šādā redakcijā:

“C sadaļa

Publiskā piedāvājuma izteikšana

14.pants. Atļauja izteikt publisko piedāvājumu

(1) Publisko piedāvājumu drīkst izteikt tikai pēc tam, kad saņemts Komisijas lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu un emisijas prospekts ir publicēts saskaņā ar šā likuma 21.panta prasībām.

(2) Lai saņemtu atļauju izteikt publisko piedāvājumu, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus emisijas prospekta oriģināleksemplārus un emisijas prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas lēmumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru emisiju un publisko piedāvājumu.

(3) Iesniegumā norāda:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) pārvedamu vērtspapī ru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;

3) prognozējamo pārdošanas vai izplatīšanas sākuma datumu;

4) valstis, kurās emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas publiski piedāvāt pārvedamus vērtspapīrus.

(4) Komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un 10 darba dienu laikā pēc visu normatīvajos aktos noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu.

(5) Ja Komisija konstatē, ka tai iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi vai ka nepieciešama papildu informācija, tā paziņo to emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam 10 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Šādā gadījumā šajā pantā noteikto iesnieguma izskatīšanas termiņu skaita no dienas, kad tiek novērsti Komisijas norādītie trūkumi un iesniegta pieprasītā papildu informācija.

(6) Ja publiskais piedāvājums ir saistīts ar pārvedamiem vērtspapīriem, ko emitē emitents, kura pārvedami vērtspapīri nav iekļauti regulētā tirgū un kurš iepriekš nav izteicis publisko piedāvājumu par pārvedamiem vērtspapīriem, Komisija ir tiesīga iesnieguma izskatīšanas termiņu pagarināt līdz 20 darba dienām.

(7) Komisija pieņem lēmumu par atļaujas atteikumu, ja iesniegtajos dokumentos iekļautā informācija:

1) neatbilst likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

2) liecina, ka emisija neatbilst normatīvo aktu prasībām.

(8) Lēmumu par atļaujas atteikumu izsniedz emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam, kas iesniedzis Komisijai iesniegumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(9) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu, emisijas prospekts uzskatāms par reģistrētu Komisijā. Komisija ievieto lēmuma un emisijas prospekta tekstu savā mājas lapā internetā.

(10) Ja Komisija lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu nav pieņēmusi šajā pantā minētajā termiņā, tas emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam nedod tiesības izteikt publisko piedāvājumu. Šādā gadījumā Komisija nosūta emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam motivētu paskaidrojumu par jautājuma atlikšanu un norāda, kad lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu tiks pieņemts.

15.pants. Emisijas prospekta publicēšanas pienākums

(1) Izsakot publisko piedāvājumu par pārvedamiem vērtspapīriem, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs sagatavo un publicē emisijas prospektu. 

(2) Izsakot publisko piedāvājumu par šā likuma 3.panta septītās daļas 2., 4., 8., 9. un 10.punktā minētajiem pārvedamiem vērtspapīriem, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs ir tiesīgs brīvprātīgi sagatavot un publicēt emisijas prospektu saskaņā ar šā likuma C sadaļas prasībām.

(3) Ja tālāk tiek pārdoti pārvedami vērtspapīri, par kuriem saskaņā ar šā likuma 16.panta otrās daļas nosacījumiem nebija jāpublicē emisijas prospekts, tad Komisija izvērtē, vai tas ir uzskatāms par publisku piedāvājumu šā likuma izpratnē. Izvietojot pārvedamus vērtspapīrus ar finanšu starpnieku palīdzību, piedāvājums ir uzskatāms par publisku piedāvājumu un emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam ir pienākums publicēt emisijas prospektu, ja attiecībā uz galīgo izvietošanu nav izpildīts neviens no šā likuma 16.panta otrās daļas nosacījumiem.

16.pants. Emisijas prospekta publicēšanas pienākuma izņēmumi

(1) Prasība publicēt emisijas prospektu neattiecas uz šādu pārvedamu vērtspapīru emisiju:  

1) akcijām, ko emitē, lai aizvietotu tādas pašas kategorijas akcijas, ja šādu jaunu akciju emisija nepalielina reģistrēto pamatkapitālu;

2) pārvedamiem vērtspapīriem, ko piedāvā saistībā ar komercsabiedrības pārņemšanu, kuru īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas būtu iekļaujama emisijas prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

3) pārvedamiem vērtspapīriem, kas piedāvāti, piešķirti vai piešķirami saistībā ar apvienošanos, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas būtu iekļaujama emisijas prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

4) akcijām, kas bez maksas piedāvātas, piešķirtas vai piešķiramas pašreizējiem akcionāriem, un dividendēm, ko izmaksā tā veida akcijās, par kurām šādas dividendes tiek izmaksātas, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par akciju skaitu un veidu un par piedāvājuma iemesliem un noteikumiem;

5) pārvedamiem vērtspapīriem, ko pašreizējiem vai bijušajiem vadītājiem vai darbiniekiem piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt to darba devējs, kura pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū, vai saistītais uzņēmums, ja publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par pārvedamu vērtspapīru skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem un noteikumiem.

(2) Prasība publicēt emisijas prospektu neattiecas arī uz publisko piedāvājumu:

1) kas izteikts tikai kvalificētiem ieguldītājiem;

2) kas katrā dalībvalstī nepārprotami izteikts mazāk nekā 100 fiziskajām personām vai juridiskajām personām, kas nav kvalificētie ieguldītāji;

3) kurā pārvedamu vērtspapīru minimālais pirkuma apjoms katram ieguldītājam ir vismaz 50 000 eiras un nav atļauta tāda viena pārvedama vērtspapīra iegūšana, kuras rezultātā šis pārvedamais vērtspapīrs pieder vairākām personām;

4) kurā piedāvātā viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 50 000 eirām;

5) kas izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, kuru emisijas apjoms 12 mēnešu laikā nepārsniedz 100 000 eiras.

 

 

 

10. Izteikt C sadaļu šādā redakcijā:

“C sadaļa

Publiskā piedāvājuma izteikšana

14.pants. Atļauja izteikt publisko piedāvājumu

(1) Publisko piedāvājumu drīkst izteikt tikai pēc tam, kad saņemts Komisijas lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu un emisijas prospekts ir publicēts saskaņā ar šā likuma 21.panta prasībām.

(2) Lai saņemtu atļauju izteikt publisko piedāvājumu, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus emisijas prospekta oriģināleksemplārus un emisijas prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas lēmumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru emisiju un publisko piedāvājumu.

(3) Iesniegumā norāda:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;

3) prognozējamo pārdošanas vai izplatīšanas sākuma datumu;

4) valstis, kurās emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas publiski piedāvāt pārvedamus vērtspapīrus.

(4) Komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un 10 darba dienu laikā pēc visu normatīvajos aktos noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu.

(5) Ja Komisija konstatē, ka tai iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi vai ka nepieciešama papildu informācija, tā paziņo to emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam 10 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Šādā gadījumā šajā pantā noteikto iesnieguma izskatīšanas termiņu skaita no dienas, kad tiek novērsti Komisijas norādītie trūkumi un iesniegta pieprasītā papildu informācija.

(6) Ja publiskais piedāvājums ir saistīts ar pārvedamiem vērtspapīriem, ko emitē emitents, kura pārvedami vērtspapīri nav iekļauti regulētā tirgū un kurš iepriekš nav izteicis publisko piedāvājumu par pārvedamiem vērtspapīriem, Komisija ir tiesīga iesnieguma izskatīšanas termiņu pagarināt līdz 20 darba dienām.

(7) Komisija pieņem lēmumu par atļaujas atteikumu, ja iesniegtajos dokumentos iekļautā informācija:

1) neatbilst likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

2) liecina, ka emisija neatbilst normatīvo aktu prasībām.

(8) Lēmumu par atļaujas atteikumu izsniedz emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam, kas iesniedzis Komisijai iesniegumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(9) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu, emisijas prospekts uzskatāms par reģistrētu Komisijā. Komisija ievieto lēmuma un emisijas prospekta tekstu savā mājas lapā internetā.

(10) Ja Komisija lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu nav pieņēmusi šajā pantā minētajā termiņā, tas emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam nedod tiesības izteikt publisko piedāvājumu. Šādā gadījumā Komisija nosūta emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam motivētu paskaidrojumu par jautājuma atlikšanu un norāda, kad lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu tiks pieņemts.

15.pants. Emisijas prospekta publicēšanas pienākums

(1) Izsakot publisko piedāvājumu par pārvedamiem vērtspapīriem, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs sagatavo un publicē emisijas prospektu. 

(2) Izsakot publisko piedāvājumu par šā likuma 3.panta septītās daļas 2., 4., 8., 9. un 10.punktā minētajiem pārvedamiem vērtspapīriem, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs ir tiesīgs brīvprātīgi sagatavot un publicēt emisijas prospektu saskaņā ar šā likuma C sadaļas prasībām.

(3) Ja tālāk tiek pārdoti pārvedami vērtspapīri, par kuriem saskaņā ar šā likuma 16.panta otrās daļas nosacījumiem nebija jāpublicē emisijas prospekts, tad Komisija izvērtē, vai tas ir uzskatāms par publisku piedāvājumu šā likuma izpratnē. Izvietojot pārvedamus vērtspapīrus ar finanšu starpnieku palīdzību, piedāvājums ir uzskatāms par publisku piedāvājumu un emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam ir pienākums publicēt emisijas prospektu, ja attiecībā uz galīgo izvietošanu nav izpildīts neviens no šā likuma 16.panta otrās daļas nosacījumiem.

16.pants. Emisijas prospekta publicēšanas pienākuma izņēmumi

(1) Prasība publicēt emisijas prospektu neattiecas uz šādu pārvedamu vērtspapīru emisiju:  

1) akcijām, ko emitē, lai aizvietotu tādas pašas kategorijas akcijas, ja šādu jaunu akciju emisija nepalielina reģistrēto pamatkapitālu;

2) pārvedamiem vērtspapīriem, ko piedāvā saistībā ar komercsabiedrības pārņemšanu, kuru īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas būtu iekļaujama emisijas prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

3) pārvedamiem vērtspapīriem, kas piedāvāti, piešķirti vai piešķirami saistībā ar apvienošanos, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas būtu iekļaujama emisijas prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

4) akcijām, kas bez maksas piedāvātas, piešķirtas vai piešķiramas pašreizējiem akcionāriem, un dividendēm, ko izmaksā tā veida akcijās, par kurām šādas dividendes tiek izmaksātas, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par akciju skaitu un veidu un par piedāvājuma iemesliem un noteikumiem;

5) pārvedamiem vērtspapīriem, ko pašreizējiem vai bijušajiem vadītājiem vai darbiniekiem piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt to darba devējs, kura pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū, vai saistītais uzņēmums, ja publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par pārvedamu vērtspapīru skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem un noteikumiem.

(2) Prasība publicēt emisijas prospektu neattiecas arī uz publisko piedāvājumu:

1) kas izteikts tikai kvalificētiem ieguldītājiem;

2) kas katrā dalībvalstī nepārprotami izteikts mazāk nekā 100 fiziskajām personām vai juridiskajām personām, kas nav kvalificētie ieguldītāji;

3) kurā pārvedamu vērtspapīru minimālais pirkuma apjoms katram ieguldītājam ir vismaz 50 000 eiras un nav atļauta tāda viena pārvedama vērtspapīra iegūšana, kuras rezultātā šis pārvedamais vērtspapīrs pieder vairākām personām;

4) kurā piedāvātā viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 50 000 eirām;

5) kas izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, kuru emisijas apjoms 12 mēnešu laikā nepārsniedz 100 000 eiras.

 17.pants. Emisijas prospekta saturs

(1) Emisijas prospektu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Komisijas noteikumiem par emisijas prospektā iekļaujamo informāciju. Noteikumus par emisijas prospektā iekļaujamo informāciju Komisija izstrādā, ievērojot attiecīgo Eiropas Kopienu direktīvu prasības un pārvedamu vērtspapīru tirgus regulēšanas vispāratzītu labu praksi.

(2) Emisijas prospektā iekļauj ziņas par emitentu un tā piedāvātajiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas, ņemot vērā emitenta darbības veidu un tā piedāvāto pārvedamu vērtspapīru veidu un kategoriju, jāzina potenciālajiem ieguldītājiem vai personām, kuras sniedz konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos, lai pamatoti novērtētu emitenta finansiālo stāvokli, tā pašreizējo darbību un nākotnes plānus, kā arī informāciju par pārvedamos vērtspapīros nostiprinātajām tiesībām. Emisijas prospektā iekļauj arī ziņas par sākotnējās izvietošanas noteikumiem.

(3) Ja 12 mēnešu laikā pēc dienas, kad emitents saņēmis atļauju publiski piedāvāt pārvedamus vērtspapīrus, tas publiski piedāvā citus pārvedamus vērtspapīrus, jaunajā emisijas prospektā norāda tikai to informāciju, kura ir mainījusies kopš iepriekšējā emisijas prospekta sagatavošanas un kura varētu ietekmēt no jauna emitējamo pārvedamu vērtspapīru cenu, kā arī jaunās sākotnējās izvietošanas noteikumus. Šādā gadījumā jaunajā emisijas prospektā dod atsauci uz iepriekšējo emisijas prospektu un norāda vietu, kur iepriekšējais prospekts ir publiski pieejams.

(4) Ja emitents pieņēmis lēmumu veikt pārvedamu vērtspapīru sākotnējo izvietoša nu ar regulētā tirgus organizētāja starpniecību vai nekavējoties pēc sākotnējās izvietošanas pabeigšanas iesniegt iesniegumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tas sagatavo emisijas prospektu, ievērojot šā likuma un Komisijas noteikumu prasības attiecībā uz prospekta saturu.

 18.pants. Grozījumi emisijas prospektā

(1) Emitents nekavējoties sagatavo grozījumus emisijas prospektā, ja laikā no emisijas prospekta iesniegšanas Komisijai līdz pārvedamu vērtspapīru sākotnējās izvietošanas termiņa beigām tam kļuvusi zināma jebkāda informācija, kas var ietekmēt ieguldītāja lēmumu par pārvedamu vērtspapīru iegūšanu vai šo vērtspapīru cenu.

(2) Grozījumus emisijas prospektā un to tekstu elektroniskā veidā emitents iesniedz Komisijai un informāciju par grozījumiem nekavējoties publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(3) Grozījumu teksts uzskatāms par emisijas prospekta neatņemamu sastāvdaļu, un tam vienmēr jābūt pieejamam kopā ar attiecīgo emisijas prospektu.

(4) Emisijas prospekta grozījumu tekstu Komisija nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

 19.pants. Atbrīvojums no pienākuma iekļaut emisijas prospektā atsevišķu informāciju

Tikai Komisija ir tiesīga pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas atbrīvot emitentu no pienākuma iekļaut emisijas prospektā informāciju šādos gadījumos:

1) šī informācija ir nenozīmīga un nevar ietekmēt potenciālā ieguldītāja viedokli par emitenta finansiālo stāvokli;

2) šādas informācijas izpaušana ir pretrunā ar visas sabiedrības interesēm;

3) šādas informācijas izpaušana var būtiski kaitēt emitenta interesēm, bet tikai tad, ja šīs informācijas nesniegšana nevar maldināt potenciālos ieguldītājus par apstākļiem un faktiem, kas ir būtiski, lai novērtētu pārvedamus vērtspapīrus;

4) informācija emisijas prospekta publicēšanas dienā ir publiski pieejama saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem.

 20.pants. Emisijas prospekta apstiprināšana un atbildība par tajā iekļauto informāciju

(1) Akciju sabiedrības emisijas prospektu apstiprina šīs sabiedrības akcionāru sapulce, akcionāru sapulces pilnvarota sabiedrības pārvaldes institūcija vai amatpersona, bet citu emitentu emisijas prospektus — to attiecīgi pilnvarotas pārvaldes institūcijas vai amatpersonas.

(2) Emisijas prospektā norāda par šajā prospektā iekļautās informācijas patiesumu atbildīgo emitenta pārvaldes institūciju locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir) un amatu. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka, pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām, emisijas prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt emisijas prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(3) Ja persona nav atbildīga par visu emisijas prospektā iekļauto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(4) Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras ir atbildīgas par prospektā iekļautās informācijas patiesumu, ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ tas cietis zaudējumus.

 

 

17.pants. Emisijas prospekta saturs

(1) Emisijas prospektā viegli analizējamā un saprotamā veidā ietver informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, un informāciju, kas ir vajadzīga, lai ieguldītājs varētu pienācīgi novērtēt emitenta finanšu stāvokli, bilanci, darbības rezultātus (pelņu vai zaudējumus) un attīstības prognozi un ar pārvedamiem vērtspapīriem un tajos nostiprinātās tiesības, kā arī izvērtēt emitenta un jebkura galvotāja nākotnē iespējamo finanšu stāvokli.

(2) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pēc savas izvēles emisijas prospektu var sagatavot kā vienu dokumentu vai kā atsevišķus dokumentus. Ja emisijas prospektu sagatavo kā atsevišķus dokumentus, katram no tiem ir jābūt reģistrētam Komisijā. Emisijas prospektam pievieno kopsavilkumu, kas ir sagatavots saskaņā ar šā panta trešās daļas 3.punkta prasībām. 

(3) Emisijas prospektu, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem, veido:

1) reģistrācijas dokuments, kurā ietver informāciju par emitentu;

2) vērtspapīru apraksts, kurā ietver informāciju par pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti;

3) kopsavilkums, kurā īsi, neizmantojot speciālo terminoloģiju, un valodā, kādā sākotnēji tika sagatavots emisijas prospekts, atspoguļo būtisko emitentu raksturojošo informāciju un riskus, kas saistīti ar emitentu, galvotāju (ja tāds ir) un pārvedamiem vērtspapīriem. Kopsavilkumā uzsver brīdinājumu par to, ka:

a) tas ir lasāms kā emisijas prospekta ievads,

b) jebkuram lēmumam ieguldīt pārvedamos vērtspapīros jābūt balstītam uz ieguldītāja izvērtējumu par emisijas prospektu kopumā,

c) ja tiesā ir celta prasība attiecībā uz emisijas prospektā ietverto informāciju, ieguldītājam, kas cēlis prasību tiesā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem, būs jāsedz emisijas prospekta tulkošanas izmaksas pirms tiesvedības uzsākšanas,

d) personas, kuras iesniegušas kopsavilkumu, tajā skaitā veikušas tā tulkošanu un pieteikušās tā paziņošanai, var saukt pie civiltiesiskās atbildības tikai tad, ja kopsavilkums ir maldinošs, neprecīzs vai, lasot kopā ar pārējām emisijas prospekta daļām, pretrunīgs.

(4) Detalizētu emisijas prospektā iekļaujamo informāciju un prospekta saturu nosaka saskaņā ar Eiropas Komisijas 2004.gada 29.aprīļa regulu (EK) Nr.809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 809/2004).

(5) Ja Eiropas Komisijas regulā Nr.809/2004 noteiktā emisijas prospektā iekļaujamā informācija neatbilst emitenta darbības jomai, juridiskajai formai vai pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, tad emisijas prospektā iekļauj informāciju, kas ir līdzvērtīga prasītajai. Ja šādas līdzvērtīgas informācijas nav, minēto informāciju emisijas prospektā neiekļauj.

(6) Ja emisijas prospektā nevar norādīt piedāvājuma galīgo cenu un to pārvedamu vērtspapīru daudzumu, kas tiks publiski piedāvāti, tad tajā iekļauj nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiks noteikts pārvedamo vērtspapīru daudzums vai cena, bet, ja nav norādīta galīgā pārdošanas cena, norāda maksimālo piedāvājuma cenu.

(7) Ja emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs nevar nodrošināt šā panta sestajā daļā minēto nosacījumu izpildi, personai, kas parakstījusies uz piedāvātajiem pārvedamiem vērtspapīriem, ir tiesības atsaukt savu piekrišanu divu darba dienu laikā vai prospektā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par divām darba dienām, pēc tam, kad informācija par piedāvājuma galīgo cenu un to pārvedamo vērtspapīru daudzumu, kas tiks publiski piedāvāti, ir iesniegta Komisijai un publicēta saskaņā ar šā likuma 21.panta ceturtās daļas prasībām.

(8) Ja emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pieņēmis lēmumu veikt pārvedamu vērtspapīru sākotnējo izvietošanu ar regulētā tirgus organizētāja starpniecību vai nekavējoties pēc sākotnējās izvietošanas pabeigšanas iesniegt iesniegumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tas sagatavo vienu prospektu, ievērojot šā likuma un Eiropas Komisijas regulas Nr.809/2004 prasības attiecībā uz prospekta saturu.

17.1 pants. Pamatprospekta saturs

(1) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs emisijas prospekta vietā var sagatavot pamatprospektu par šādiem pārvedamu vērtspapīru veidiem:

1) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri, tajā skaitā jebkura veida garantijas vērtspapīriem, kas emitēti saskaņā ar piedāvājuma programmu;

2) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas bankas, šādos gadījumos:

a) ja summas, kas iegūtas no minēto vērtspapīru emisijas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek izvietotas aktīvos, kuri līdz to termiņa beigām nodrošina pietiekamu segumu saistībām, kas izriet no pārvedamiem vērtspapīriem,

b) ja iesaistītās bankas maksātnespējas gadījumā minētās summas ir prioritāri paredzētas, lai atmaksātu pamatsummu un procentus, kam pienācis atmaksas termiņš, nepārkāpjot Kredītiestāžu likuma prasības par saistību izpildes kārtību maksātnespējas gadījumā.

(2) Pamatprospekts ir prospekts, kurš satur visu šajā sadaļā minēto informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, un kurā emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs var neiekļaut informāciju par piedāvājuma galīgajiem noteikumiem.

(3) Ja piedāvājuma galīgie noteikumi nav iekļauti pamatprospektā vai tā papildinājumā, tos par katru publisko piedāvājumu, cik drīz vien iespējams, un, ja iespējams, pirms piedāvājuma sākšanās dara pieejamus ieguldītājiem un iesniedz Komisijai. Visos šādos gadījumos piemērojamas šā likuma 17.panta sestās daļas prasības.

(4) Pamatprospektu reģistrē Komisijā saskaņā ar šā likuma 14.panta prasībām.

(5) Pamatprospektā sniegto informāciju, ja nepieciešams, papildina ar jaunāko informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, ievērojot šā likuma 18.panta prasības.

17.2 pants. Informācijas iekļaušana atsauces veidā

Emisijas prospektā informāciju var iekļaut kā atsauci uz vienu vai vairākiem iepriekš vai vienlaikus publicētiem dokumentiem, ko reģistrējusi Komisija vai kas iesniegti Komisijai saskaņā ar šā likuma prasībām. Šādā gadījumā emisijas prospektā iekļauj atsauču sarakstu, kas ļautu ieguldītājiem viegli identificēt konkrēto informāciju. Atsauču veidā sniegtajai informācijai jābūt jaunākajai, kāda ir pieejama emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam. Kopsavilkumā neiekļauj informāciju atsauces veidā.


17.3 pants. Emisijas prospekts, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem

Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs, kuram ir Komisijā reģistrēts reģistrācijas dokuments, sagatavo tikai vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, ja pārvedami vērtspapīri tiek publiski piedāvāti. Šādā gadījumā vērtspapīru aprakstā sniedz informāciju, ko parasti ietver reģistrācijas dokumentā, ja kopš brīža, kad Komisijā tika reģistrēts jaunākais reģistrācijas dokuments vai kāds šā likuma 18.pantā paredzētais papildinājums, ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas var ietekmēt ieguldītāju novērtējumu. Vērtspapīru aprakstus un kopsavilkumu reģistrē atsevišķi.

18.pants. Emisijas prospekta papildinājumi

(1) Ja laikā no emisijas prospekta iesniegšanas Komisijai līdz pārvedamu vērtspapīru izvietošanas termiņa beigām rodas vai ir atklāti jebkādi svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas saistītas ar emisijas prospektā ietverto informāciju un var ietekmēt vērtspapīru novērtējumu, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs sagatavo emisijas prospekta papildinājumus.

(2) Emisijas prospekta papildinājumus un to tekstu elektroniskā veidā emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs iesniedz Komisijai, kas tos reģistrē septiņu darba dienu laikā pēc visu dokumentu saņemšanas. Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs papildina arī kopsavilkumu un tā tulkojumu, ja nepieciešams ņemt vērā jauno informāciju, kas ietverta papildinājumos. 

(3) Emisijas prospekta papildinājumus publicē saskaņā ar šā likuma 21.panta prasībām. Papildinājumu teksts uzskatāms par neatņemamu emisijas prospekta sastāvdaļu, un tam vienmēr jābūt pieejamam kopā ar attiecīgo emisijas prospektu.

(4) Ja ieguldītāji pirms emisijas prospekta papildinājumu publicēšanas jau ir piekrituši pirkt pārvedamus vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem, viņiem ir tiesības divu darba dienu laikā vai emisijas prospektā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par divām darba dienām, pēc emisijas prospekta papildinājuma publicēšanas atsaukt savu piekrišanu.

19.pants. Atbrīvojums no pienākuma iekļaut emisijas prospektā atsevišķu informāciju

Tikai Komisija ir tiesīga pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas atbrīvot emitentu vai publiskā piedāvājuma izteicēju no pienākuma iekļaut emisijas prospektā informāciju, kas minēta Eiropas Komisijas regulā Nr. 809/2004, šādos gadījumos:

1) šī informācija ir nenozīmīga un nevar ietekmēt potenciālā ieguldītāja viedokli par emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja un galvotāja, ja tāds ir, pašreizējo un nākotnes finansiālo stāvokli;

2) šādas informācijas izpaušana ir pretrunā ar visas sabiedrības interesēm;

3) šādas informācijas izpaušana var būtiski kaitēt emitenta interesēm, bet tikai tad, ja šīs informācijas nesniegšana nevar maldināt potenciālos ieguldītājus par apstākļiem un faktiem, kas ir būtiski, lai novērtētu emitentu, publiskā piedāvājuma izteicēju un galvotāju, ja tāds ir, kā arī par piedāvātajos pārvedamos vērtspapīros nostiprinātajām tiesībām.

20.pants. Emisijas prospekta apstiprināšana un atbildība par tajā iekļauto informāciju

(1) Emisijas prospektu apstiprina emitenta akcionāru (dalībnieku) sapulce vai tās pilnvarota pārvaldes institūcija vai amatpersona.

(2) Par emisijas prospekta saturu ir atbildīga emitenta pārvaldes institūcija, publiskā piedāvājuma izteicējs un galvotājs (ja tāds ir).

(3) Emisijas prospektā norāda par šajā prospektā iekļautās informācijas patiesumu atbildīgo personu vārdu, uzvārdu un amatu vai juridisko personu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka, pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām, emisijas prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt emisijas prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(4) Ja persona nav atbildīga par visu emisijas prospektā iekļauto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(5) Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras ir atbildīgas par prospektā iekļautās informācijas patiesumu, ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ tas cietis zaudējumus.

(6) No emisijas prospektā norādītajām atbildīgajām personām ieguldītājs nevar pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ja viņš savu izvēli ir izdarījis, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vai tā tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums ir maldinošs vai ir pretrunā ar pārējām emisijas prospekta daļām.

20.1 pants. Emisijas prospekta, pamatprospekta un reģistrācijas dokumenta derīgums

(1) Publiskā piedāvājuma emisijas prospekts ir derīgs 12 mēnešus pēc tā publikācijas, ja ir ievērotas šā likuma 18.panta prasības.

(2) Piedāvājuma programmas gadījumā pamatprospekts, kas iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem.

(3) Attiecībā uz tiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas minēti šā likuma 17.1 panta trešās daļas 2.punktā, emisijas prospekts ir derīgs līdz brīdim, kad attiecīgie pārvedamie vērtspapīri vairs netiek nepārtraukti vai atkārtoti emitēti.

(4) Emisijas prospekts ir derīgs, ja tas sastāv no reģistrācijas dokumenta un vērtspapīru apraksta, kuros ietvertā informācija ir papildināta saskaņā ar šā likuma 17.3 panta prasībām, un kopsavilkuma. Reģistrācijas dokuments, kas minēts šā likuma 17.panta trešās daļas 1.punktā un iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem, ja ir ievērotas šā likuma 18.panta prasības.

 

 

 

17.pants. Emisijas prospekta saturs

(1) Emisijas prospektā viegli analizējamā un saprotamā veidā ietver informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, un informāciju, kas ir vajadzīga, lai ieguldītājs varētu pienācīgi novērtēt emitenta finanšu stāvokli, bilanci, darbības rezultātus (pelņu vai zaudējumus) un attīstības prognozi un ar pārvedamiem vērtspapīriem un tajos nostiprinātās tiesības, kā arī izvērtēt emitenta un jebkura galvotāja nākotnē iespējamo finanšu stāvokli.

(2) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pēc savas izvēles emisijas prospektu var sagatavot kā vienu dokumentu vai kā atsevišķus dokumentus. Ja emisijas prospektu sagatavo kā atsevišķus dokumentus, katram no tiem ir jābūt reģistrētam Komisijā. Emisijas prospektam pievieno kopsavilkumu, kas ir sagatavots saskaņā ar šā panta trešās daļas 3.punkta prasībām. 

(3) Emisijas prospektu, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem, veido:

1) reģistrācijas dokuments, kurā ietver informāciju par emitentu;

2) vērtspapīru apraksts, kurā ietver informāciju par pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti;

3) kopsavilkums, kurā īsi, neizmantojot speciālo terminoloģiju, un valodā, kādā sākotnēji tika sagatavots emisijas prospekts, atspoguļo būtisko emitentu raksturojošo informāciju un riskus, kas saistīti ar emitentu, galvotāju (ja tāds ir) un pārvedamiem vērtspapīriem. Kopsavilkumā uzsver brīdinājumu par to, ka:

a) tas ir lasāms kā emisijas prospekta ievads,

b) jebkuram lēmumam ieguldīt pārvedamos vērtspapīros jābūt balstītam uz ieguldītāja izvērtējumu par emisijas prospektu kopumā,

c) ja tiesā ir celta prasība attiecībā uz emisijas prospektā ietverto informāciju, ieguldītājam, kas cēlis prasību tiesā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem, būs jāsedz emisijas prospekta tulkošanas izmaksas pirms tiesvedības uzsākšanas,

d) personas, kuras iesniegušas kopsavilkumu, tajā skaitā veikušas tā tulkošanu un pieteikušās tā paziņošanai, var saukt pie civiltiesiskās atbildības tikai tad, ja kopsavilkums ir maldinošs, neprecīzs vai, lasot kopā ar pārējām emisijas prospekta daļām, pretrunīgs.

(4) Detalizētu emisijas prospektā iekļaujamo informāciju un prospekta saturu nosaka saskaņā ar Eiropas Komisijas 2004.gada 29.aprīļa regulu (EK) Nr.809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 809/2004).

(5) Ja Eiropas Komisijas regulā Nr.809/2004 noteiktā emisijas prospektā iekļaujamā informācija neatbilst emitenta darbības jomai, juridiskajai formai vai pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, tad emisijas prospektā iekļauj informāciju, kas ir līdzvērtīga prasītajai. Ja šādas līdzvērtīgas informācijas nav, minēto informāciju emisijas prospektā neiekļauj.

(6) Ja emisijas prospektā nevar norādīt piedāvājuma galīgo cenu un to pārvedamu vērtspapīru daudzumu, kas tiks publiski piedāvāti, tad tajā iekļauj nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiks noteikts pārvedamo vērtspapīru daudzums vai cena, bet, ja nav norādīta galīgā pārdošanas cena, norāda maksimālo piedāvājuma cenu.

(7) Ja emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs nevar nodrošināt šā panta sestajā daļā minēto nosacījumu izpildi, personai, kas parakstījusies uz piedāvātajiem pārvedamiem vērtspapīriem, ir tiesības atsaukt savu piekrišanu divu darba dienu laikā vai prospektā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par divām darba dienām, pēc tam, kad informācija par piedāvājuma galīgo cenu un to pārvedamo vērtspapīru daudzumu, kas tiks publiski piedāvāti, ir iesniegta Komisijai un publicēta saskaņā ar šā likuma 21.panta ceturtās daļas prasībām.

(8) Ja emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pieņēmis lēmumu veikt pārvedamu vērtspapīru sākotnējo izvietošanu ar regulētā tirgus organizētāja starpniecību vai nekavējoties pēc sākotnējās izvietošanas pabeigšanas iesniegt iesniegumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tas sagatavo vienu prospektu, ievērojot šā likuma un Eiropas Komisijas regulas Nr.809/2004 prasības attiecībā uz prospekta saturu.

17.1 pants. Pamatprospekta saturs

(1) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs emisijas prospekta vietā var sagatavot pamatprospektu par šādiem pārvedamu vērtspapīru veidiem:

1) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri, tajā skaitā jebkura veida garantijas vērtspapīriem, kas emitēti saskaņā ar piedāvājuma programmu;

2) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas bankas, šādos gadījumos:

a) ja summas, kas iegūtas no minēto vērtspapīru emisijas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek izvietotas aktīvos, kuri līdz to termiņa beigām nodrošina pietiekamu segumu saistībām, kas izriet no pārvedamiem vērtspapīriem,

b) ja iesaistītās bankas maksātnespējas gadījumā minētās summas ir prioritāri paredzētas, lai atmaksātu pamatsummu un procentus, kam pienācis atmaksas termiņš, nepārkāpjot Kredītiestāžu likuma prasības par saistību izpildes kārtību maksātnespējas gadījumā.

(2) Pamatprospekts ir prospekts, kurš satur visu šajā sadaļā minēto informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, un kurā emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs var neiekļaut informāciju par piedāvājuma galīgajiem noteikumiem.

(3) Ja piedāvājuma galīgie noteikumi nav iekļauti pamatprospektā vai tā papildinājumā, tos par katru publisko piedāvājumu, cik drīz vien iespējams, un, ja iespējams, pirms piedāvājuma sākšanās dara pieejamus ieguldītājiem un iesniedz Komisijai. Visos šādos gadījumos piemērojamas šā likuma 17.panta sestās daļas prasības.

(4) Pamatprospektu reģistrē Komisijā saskaņā ar šā likuma 14.panta prasībām.

(5) Pamatprospektā sniegto informāciju, ja nepieciešams, papildina ar jaunāko informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, ievērojot šā likuma 18.panta prasības.

17.2 pants. Informācijas iekļaušana atsauces veidā

Emisijas prospektā informāciju var iekļaut kā atsauci uz vienu vai vairākiem iepriekš vai vienlaikus publicētiem dokumentiem, ko reģistrējusi Komisija vai kas iesniegti Komisijai saskaņā ar šā likuma prasībām. Šādā gadījumā emisijas prospektā iekļauj atsauču sarakstu, kas ļautu ieguldītājiem viegli identificēt konkrēto informāciju. Atsauču veidā sniegtajai informācijai jābūt jaunākajai, kāda ir pieejama emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam. Kopsavilkumā neiekļauj informāciju atsauces veidā.


17.3 pants. Emisijas prospekts, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem

Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs, kuram ir Komisijā reģistrēts reģistrācijas dokuments, sagatavo tikai vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, ja pārvedami vērtspapīri tiek publiski piedāvāti. Šādā gadījumā vērtspapīru aprakstā sniedz informāciju, ko parasti ietver reģistrācijas dokumentā, ja kopš brīža, kad Komisijā tika reģistrēts jaunākais reģistrācijas dokuments vai kāds šā likuma 18.pantā paredzētais papildinājums, ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas var ietekmēt ieguldītāju novērtējumu. Vērtspapīru aprakstus un kopsavilkumu reģistrē atsevišķi.

18.pants. Emisijas prospekta papildinājumi

(1) Ja laikā no emisijas prospekta iesniegšanas Komisijai līdz pārvedamu vērtspapīru izvietošanas termiņa beigām rodas vai ir atklāti jebkādi svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas saistītas ar emisijas prospektā ietverto informāciju un var ietekmēt vērtspapīru novērtējumu, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs sagatavo emisijas prospekta papildinājumus.

(2) Emisijas prospekta papildinājumus un to tekstu elektroniskā veidā emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs iesniedz Komisijai, kas tos reģistrē septiņu darba dienu laikā pēc visu dokumentu saņemšanas. Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs papildina arī kopsavilkumu un tā tulkojumu, ja nepieciešams ņemt vērā jauno informāciju, kas ietverta papildinājumos. 

(3) Emisijas prospekta papildinājumus publicē saskaņā ar šā likuma 21.panta prasībām. Papildinājumu teksts uzskatāms par neatņemamu emisijas prospekta sastāvdaļu, un tam vienmēr jābūt pieejamam kopā ar attiecīgo emisijas prospektu.

(4) Ja ieguldītāji pirms emisijas prospekta papildinājumu publicēšanas jau ir piekrituši pirkt pārvedamus vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem, viņiem ir tiesības divu darba dienu laikā vai emisijas prospektā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par divām darba dienām, pēc emisijas prospekta papildinājuma publicēšanas atsaukt savu piekrišanu.

19.pants. Atbrīvojums no pienākuma iekļaut emisijas prospektā atsevišķu informāciju

Tikai Komisija ir tiesīga pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas atbrīvot emitentu vai publiskā piedāvājuma izteicēju no pienākuma iekļaut emisijas prospektā informāciju, kas minēta Eiropas Komisijas regulā Nr. 809/2004, šādos gadījumos:

1) šī informācija ir nenozīmīga un nevar ietekmēt potenciālā ieguldītāja viedokli par emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja un galvotāja, ja tāds ir, pašreizējo un nākotnes finansiālo stāvokli;

2) šādas informācijas izpaušana ir pretrunā ar visas sabiedrības interesēm;

3) šādas informācijas izpaušana var būtiski kaitēt emitenta interesēm, bet tikai tad, ja šīs informācijas nesniegšana nevar maldināt potenciālos ieguldītājus par apstākļiem un faktiem, kas ir būtiski, lai novērtētu emitentu, publiskā piedāvājuma izteicēju un galvotāju, ja tāds ir, kā arī par piedāvātajos pārvedamos vērtspapīros nostiprinātajām tiesībām.

20.pants. Emisijas prospekta apstiprināšana un atbildība par tajā iekļauto informāciju

(1) Emisijas prospektu apstiprina emitenta akcionāru (dalībnieku) sapulce vai tās pilnvarota pārvaldes institūcija vai amatpersona.

(2) Par emisijas prospekta saturu ir atbildīga emitenta pārvaldes institūcija, publiskā piedāvājuma izteicējs un galvotājs (ja tāds ir).

(3) Emisijas prospektā norāda par šajā prospektā iekļautās informācijas patiesumu atbildīgo personu vārdu, uzvārdu un amatu vai juridisko personu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka, pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām, emisijas prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt emisijas prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(4) Ja persona nav atbildīga par visu emisijas prospektā iekļauto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(5) Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras ir atbildīgas par prospektā iekļautās informācijas patiesumu, ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ tas cietis zaudējumus.

(6) No emisijas prospektā norādītajām atbildīgajām personām ieguldītājs nevar pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ja viņš savu izvēli ir izdarījis, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vai tā tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums ir maldinošs vai ir pretrunā ar pārējām emisijas prospekta daļām.

20.1 pants. Emisijas prospekta, pamatprospekta un reģistrācijas dokumenta derīgums

(1) Publiskā piedāvājuma emisijas prospekts ir derīgs 12 mēnešus pēc tā publikācijas, ja ir ievērotas šā likuma 18.panta prasības.

(2) Piedāvājuma programmas gadījumā pamatprospekts, kas iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem.

(3) Attiecībā uz tiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas minēti šā likuma 17.1 panta trešās daļas 2.punktā, emisijas prospekts ir derīgs līdz brīdim, kad attiecīgie pārvedamie vērtspapīri vairs netiek nepārtraukti vai atkārtoti emitēti.

(4) Emisijas prospekts ir derīgs, ja tas sastāv no reģistrācijas dokumenta un vērtspapīru apraksta, kuros ietvertā informācija ir papildināta saskaņā ar šā likuma 17.3 panta prasībām, un kopsavilkuma. Reģistrācijas dokuments, kas minēts šā likuma 17.panta trešās daļas 1.punktā un iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem, ja ir ievērotas šā likuma 18.panta prasības.

 

 21.pants. Emisijas prospekta izplatīšanas kārtība

(1) Emisijas prospektu aizliegts izplatīt, pirms Komisija pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(2) Emitents vai tā pilnvarota persona nodrošina, ka vismaz vienu darbdienu pirms dienas, kad tiek uzsākta parakstīšanās uz pārvedamiem vērtspapīriem, visām ieinteresētajām personām ir iespēja šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā norādītajās vietās un norādītajā laikā bez maksas iepazīties ar emisijas prospektu vai iegūt emisijas prospekta norakstu (kopiju).

(3) Ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms dienas, kad iespējams uzsākt parakstīšanos uz pārvedamiem vērtspapīriem, emitents publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” šādu informāciju:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) gadījumos, kad emitents izsaka publisko piedāvājumu ar pilnvarotas personas starpniecību, — emitenta pilnvarotas personas firmu, reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

3) datumu, kad pieņemts lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu;

4) pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju un kopējo skaitu;

5) viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību un pārdošanas cenu;

6) dienu, kurā uzsāk parakstīšanos uz pārvedamiem vērtspapīriem;

7) dienu, kurā beidzas parakstīšanās uz pārvedamiem vērtspapīriem (ja tāda ir noteikta);

8) vietas, kur iespējams iepazīties ar emisijas prospektu, un vietas, kur iespējams parakstīties uz pārvedamiem vērtspapīriem vai tos iegūt;

9) laiku, kad iespējams iepazīties ar emisijas prospektu un kad iespējams parakstīties uz pārvedamiem vērtspapīriem vai tos iegūt.

(4) Pēc tam, kad saņemts Komisijas lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu, publiskā piedāvājuma noteikumus drīkst grozīt tikai ar Komisijas iepriekšēju rakstveida atļauju.

(5) Informāciju par grozījumiem publiskā piedāvājuma noteikumos publicē šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

 22.pants. Emisijas prospektu savstarpēja atzīšana

(1) Izsakot publisko piedāvājumu par dalīb valsts emitenta pārvedamiem vērtspapīriem, emisijas prospekts šajā likumā noteiktajā kārtībā nav jāsagatavo, ja publiskais piedāvājums par šiem pārvedamiem vērtspapīriem jau ticis izteikts kādā no dalībvalstīm un no dienas, kad attiecīgās dalībvalsts atbildīgā institūcija ir reģistrējusi emisijas prospektu, līdz publiskā piedāvājuma izteikšanas dienai Latvijas Republikā nav pagājuši vairāk kā trīs mēneši.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos emitents vienlaikus ar iesniegumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

1) attiecīgās dalībvalsts atbildīgās institūcijas reģistrētu emisijas prospektu un tā tulkojumu valsts valodā. Par reģistrētu uzskatāms arī tāds emisijas prospekts, pamatojoties uz kuru attiecīgās dalībvalsts atbildīgā institūcija pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu;

2) attiecīgās dalībvalsts atbildīgās institūcijas lēmuma par prospekta reģistrāciju vai atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai tam analoģiska (pielīdzināma) dokumenta norakstu (kopiju);

3) emisijas prospekta pielikumu.

(3) Emisijas prospekta pielikumā iekļauj vismaz informāciju par:

1) Latvijas Republikas pārvedamu vērtspapīru tirgus specifiku, kas ir būtiska attiecīgajā gadījumā, tai skaitā ziņas par nodokļiem un nodevām, kuras Latvijas Republikā piemēro ienākumiem, kas tiek gūti no pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem tiek izteikts publiskais piedāvājums;

2) finanšu iestādēm, kas Latvijas Republikā pilnvarotas darboties kā emitenta finansiālo saistību kārtotājas;

3) kārtību, kādā tiek publicēta informācija, kas adresēta pārvedamu vērtspapīru ieguvējiem.

(4) Ja publisko piedāvājumu par vieniem un tiem pašiem pārvedamiem vērtspapīriem vienlaikus vai ne vairāk kā ar viena mēneša starpību izsaka Latvijas Republikā un vienā vai vairākās dalībvalstīs, Komisija pieņem lēmumu par atļauju izteikt pārvedamu vērtspapīru publisko piedāvājumu, ja to emitents ir reģistrēts Latvijas Republikā.

(5) Ja vienu un to pašu pārvedamu vērtspapīru publisko piedāvājumu vienlaikus vai ne vairāk kā ar viena mēneša starpību Latvijas Republikā un vienā vai vairākās dalībvalstīs vēlas izteikt kādā no šīm dalībvalstīm reģistrēts emitents, Komisija pieņem lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu tikai tādā gadījumā, ja emitenta reģistrācijas valsts normatīvie akti neuzliek par pienākumu emitenta reģistrācijas valsts atbildīgajai institūcijai, kura pieņem lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu, pirms tam izskatīt emisijas prospektu un ja emisijas prospekts ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

 23.pants. Publiskā piedāvājuma izteikšanas kārtība

(1) Emitents izsaka publisko piedāvājumu ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(2) Ja emitents nav izteicis publisko piedāvājumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, tas publiskā piedāvājuma izteikšanai sagatavo jaunu emisijas prospektu un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniedz to izskatīšanai Komisijā.

 24.pants. Publiskā piedāvājuma reklamēšana

(1) Publiskā piedāvājuma reklamēšanu drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad publicēta šā likuma 21.panta trešajā daļā noteiktā informācija.

(2) Reklāmā norāda vietu un laiku, kur un kad var iepazīties ar emisijas prospektu.

(3) Pārvedamu vērtspapīru publiskā piedāvājuma laikā emitents vai tā pilnvarota persona nedrīkst izplatīt informāciju, kura nav ietverta emisijas prospektā vai šā prospekta grozījumos vai nepatiesi atspoguļo emisijas prospektā sniegto informāciju, vai ir pretrunā ar to.

(4) Sludinājumu, paziņojumu, plakātu un citu publisko piedāvājumu reklamējošu dokumentu tekstu elektroniskā veidā nosūta Komisijai ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms to publicēšanas.

(5) Komisijai ir tiesības aizliegt šā panta ceturtajā daļā minēto dokumentu publicēšanu, ja nav ievērotas šajā pantā noteiktās prasības.

21.pants. Emisijas prospekta publicēšanas kārtība

(1) Emisijas prospektu aizliegts izplatīt, pirms Komisija pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(2) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, tiklīdz tas iespējams, dara pieejamu sabiedrībai emisijas prospektu, taču jebkurā gadījumā laikus pirms publiskā piedāvājuma, bet ne vēlāk kā publiskā piedāvājuma sākumā.

(3) Tādu viena veida un vienas kategorijas pārvedamu vērtspapīru publiskā piedāvājuma gadījumā, kuri tiks iekļauti regulētā tirgū pirmo reizi, prospektam jābūt pieejamam vismaz sešas darba dienas pirms piedāvājuma beigām. Šī prasība nav spēkā, ja saskaņā ar šā likuma 17.panta astoto daļu ir sagatavots viens prospekts.

(4) Emisijas prospekts tiek uzskatīts par pieejamu sabiedrībai, kad tas ir publicēts:

1) ievietojot vienā vai vairākos laikrakstos, kas tiek izplatīti visās dalībvalstīs vai kas ir plašā apgrozībā dalībvalstīs, kurās ir izteikts publiskais piedāvājums, vai

2) elektroniskā veidā emitenta mājas lapā internetā un to attiecīgo finanšu starpnieku mājas lapās internetā, kuri izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, tajā skaitā pie pilnvarotajiem maksātājiem, vai

3) elektroniskā veidā Komisijas mājas lapā internetā.

(5) Komisija ir tiesīga pieprasīt emitentiem, kas publicē savus emisijas prospektus saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu, arī publicēt emisijas prospektus elektroniskā veidā atbilstoši šā panta ceturtās daļas 2.punktam. Tāpat Komisija ir tiesīga pieprasīt publicēt paziņojumu, kurā jānorāda, kā emisijas prospekts ir darīts pieejams sabiedrībai un kur sabiedrība to var iegūt.

(6) Gadījumā, kad emisijas prospektu veido vairāki dokumenti vai tajā ir iekļauta informācija atsauces veidā, dokumentus un informāciju, kas veido emisijas prospektu, var publicēt atsevišķi, ja minētie dokumenti ir bez maksas darīti pieejami sabiedrībai šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Katrā dokumentā norāda, kur var iegūt citus pilnu emisijas prospektu veidojošos dokumentus.

(7) Emisijas prospekta un emisijas prospekta papildinājumu tekstam, kas publicēts vai darīts pieejams sabiedrībai, un formātam jābūt identiskiem to sākotnējai redakcijai, kas reģistrēta Komisijā.

(8) Ja emisijas prospektu publicē elektroniskā veidā, emitentam, publiskā piedāvājuma izteicējam vai finanšu starpniekam, kas izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, prospekts papīra formā bez maksas jāizsniedz ieguldītājam pēc tā pieprasījuma.

22.pants. Emisijas prospektu savstarpēja atzīšana un paziņošanas kārtība

(1) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs, ja emisijas prospekts un visi tā papildinājumi ir reģistrēti Komisijā, var izteikt publisko piedāvājumu vienā vai vairākās dalībvalstīs vai dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, pēc tam, kad pēc emitenta lūguma Komisija ir informējusi attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas saskaņā ar šā panta ceturtās un piektās daļas prasībām.

(2) Gadījumos, kad citas dalībvalsts emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas izteikt publisko piedāvājumu Latvijā, attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas reģistrētais emisijas prospekts un visi tā papildinājumi ir derīgi publiskā piedāvājuma izteikšanai, ja attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija par emisijas prospekta reģistrēšanu ir informējusi Komisiju.

(3) Ja ir konstatēti svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas minētas šā likuma 18.pantā un kas radušās kopš emisijas prospekta reģistrēšanas, tikai attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija var pieprasīt papildinājumu reģistrēšanu un publicēšanu atbilstoši izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir tiesīgas tikai vērst izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas uzmanību uz jebkādas jaunas informācijas nepieciešamību.

(4) Komisija iesniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai institūcijai apliecinājumu, ka emisijas prospekts ir sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 4.novembra direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, ar ko groza direktīvu 2001/34/EK, un minētā emisijas prospekta kopiju šādā kārtībā:

a) triju darba dienu laikā pēc emitenta vai tās personas pieprasījuma, kas ir atbildīga par emisijas prospekta sagatavošanu;

b) ja pieprasījums ir iesniegts kopā ar emisijas prospekta projektu, vienas darba dienas laikā pēc emisijas prospekta reģistrēšanas.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajam apliecinājumam pievieno kopsavilkuma tulkojumu, par kura sagatavošanu un satura atbilstību oriģinālajam emisijas prospekta tekstam ir atbildīgs emitents vai tā persona, kura ir atbildīga par emisijas prospekta sagatavošanu. Tādas pašas prasības attiecas arī uz jebkuru emisijas prospekta papildinājumu.

(6) Ja Komisija saskaņā ar šā likuma 19.panta noteikumiem ir atļāvusi emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam neiekļaut kādu informāciju emisijas prospektā, tad, informējot uzņēmējas dalībvalsts kompetento institūciju, Komisija norāda arī savas atļaujas pamatojumu.

22.pants. Valodu lietošana

(1) Ja publiskais piedāvājums tiks izteikts tikai Latvijā, emisijas prospektu sagatavo valsts valodā.

(2) Ja publiskais piedāvājums tiks izteikts vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latviju, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pēc savas izvēles emisijas prospektu sagatavo valodā, ko Komisija un attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(3) Ja citas dalībvalsts emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas izteikt publisko piedāvājumu Latvijā, tam ir jāsagatavo emisijas prospekta kopsavilkums valsts valodā.

(4) Ja publiskais piedāvājums tiks izteikts vairāk nekā vienā dalībvalstī, ieskaitot Latviju, emisijas prospektu sagatavo valsts valodā un pēc emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja izvēles dara pieejamu valodā, ko attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

23.pants. Ārvalstīs reģistrētu emitentu sagatavotu emisijas prospektu atzīšana

(1) Komisija ir tiesīga reģistrēt emisijas prospektu, ko emitenti, kuru juridiskā adrese ir ārvalstīs, sagatavojuši atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, ja:

1) emisijas prospekts ir sagatavots saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, ko noteikušas starptautiskas vērtspapīru komisiju organizācijas, ieskaitot Starptautiskās vērtspapīru tirgus organizācijas informācijas atklāšanas standartus;

2) informācijai, arī finanšu informācijai, tiek izvirzītas līdzvērtīgas prasības, kādas noteiktas šajā likumā.

(2) Ja pārvedami vērtspapīri, kurus emitējis ārvalstī reģistrēts emitents, tiek publiski piedāvāti citā dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, piemēro šā likuma 22. un 22.1 panta prasības.

24.pants. Publiskā piedāvājuma reklamēšana

(1) Publiskā piedāvājuma reklāmā norāda to, ka emisijas prospekts ir vai tiks publicēts, kur un kad var iegūt emisijas prospektu. Reklāmai ir jābūt skaidri un nepārprotami atpazīstamai kā reklāmai.

(2) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs nedrīkst izplatīt informāciju par pārvedamu vērtspapīru publisko piedāvājumu, kas ir neprecīza vai maldinoša un kas nav ietverta emisijas prospektā vai šā prospekta papildinājumos. Šai informācijai ir jāatbilst tai informācijai, kas ietverta emisijas prospektā, ja tas jau publicēts, vai informācijai, kura noteikti jāiekļauj emisijas prospektā, ja emisijas prospektu publicē vēlāk.

(3) Ja atbilstoši šā likuma prasībām emisijas prospekts nav jāsagatavo, būtisku informāciju, ko sniedz emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs un kas adresēta kvalificētiem ieguldītājiem vai īpašām ieguldītāju kategorijām, tajā skaitā informāciju par sanāksmēm, kuras attiecas uz vērtspapīru piedāvājumiem, izziņo visiem kvalificētiem ieguldītājiem vai īpašām ieguldītāju kategorijām, kurām piedāvājums ir sevišķi adresēts.

(4) Visai informācijai, kas attiecas uz publisko piedāvājumu un kas, pat ja ne reklāmas nolūkā, izziņota mutvārdos vai rakstveidā, jāatbilst tai informācijai, kas ietverta emisijas prospektā.

24.1 pants. Komisijas tiesības

(1) Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) motivēti pieprasīt emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam emisijas prospektā ietvert papildu informāciju, ja tas nepieciešams ieguldītāju aizsardzībai;

2) motivēti pieprasīt emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam un personām, kuras kontrolē tos vai kuras tie kontrolē, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

3) motivēti pieprasīt emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti izteikt publisko piedāvājumu, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

4) apturēt jebkura emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja publisko piedāvājumu uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības;

5) aizliegt vai apturēt sludinājumus uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības;

6) aizliegt publisko piedāvājumu, ja Komisija konstatē, ka pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības, vai ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka tās varētu tikt pārkāptas;

7) darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents nespēj izpildīt savus pienākumus un saistības.

(2) Ja Komisija konstatē, ka emitents vai finanšu iestāde, kas atbild par publisko piedāvājumu, ir pārkāpusi šā likuma C sadaļas prasības vai nepilda šā likuma C sadaļā noteiktos pienākumus, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai.

(3) Ja, neraugoties uz to, ka Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neefektīvi, emitents vai finanšu iestāde, kas ir atbildīga par publisko piedāvājumu, turpina pārkāpt šā likuma C sadaļas prasības, Komisija pēc paziņošanas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai ir tiesīga veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām.

(4) Komisijai ir tiesības nodot atklātībai informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu vai publiskā piedāvājuma izteicēju par šā likuma C sadaļas prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šāda informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.”

 

 

 

21.pants. Emisijas prospekta publicēšanas kārtība

(1) Emisijas prospektu aizliegts izplatīt, pirms Komisija pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(2) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, tiklīdz tas iespējams, dara pieejamu sabiedrībai emisija s prospektu, taču jebkurā gadījumā laikus pirms publiskā piedāvājuma, bet ne vēlāk kā publiskā piedāvājuma sākumā.

(3) Tādu viena veida un vienas kategorijas pārvedamu vērtspapīru publiskā piedāvājuma gadījumā, kuri tiks iekļauti regulētā tirgū pirmo reizi, prospektam jābūt pieejamam vismaz sešas darba dienas pirms piedāvājuma beigām. Šī prasība nav spēkā, ja saskaņā ar šā likuma 17.panta astoto daļu ir sagatavots viens prospekts.

(4) Emisijas prospekts tiek uzskatīts par pieejamu sabiedrībai, kad tas ir publicēts:

1) ievietojot vienā vai vairākos laikrakstos, kas tiek izplatīti visās dalībvalstīs vai kas ir plašā apgrozībā dalībvalstīs, kurās ir izteikts publiskais piedāvājums, vai

2) elektroniskā veidā emitenta mājas lapā internetā un to attiecīgo finanšu starpnieku mājas lapās internetā, kuri izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, tajā skaitā pie pilnvarotajiem maksātājiem, vai

3) elektroniskā veidā Komisijas mājas lapā internetā.

(5) Komisija ir tiesīga pieprasīt emitentiem, kas publicē savus emisijas prospektus saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu, arī publicēt emisijas prospektus elektroniskā veidā atbilstoši šā panta ceturtās daļas 2.punktam. Tāpat Komisija ir tiesīga pieprasīt publicēt paziņojumu, kurā jānorāda, kā emisijas prospekts ir darīts pieejams sabiedrībai un kur sabiedrība to var iegūt.

(6) Gadījumā, kad emisijas prospektu veido vairāki dokumenti vai tajā ir iekļauta informācija atsauces veidā, dokumentus un informāciju, kas veido emisijas prospektu, var publicēt atsevišķi, ja minētie dokumenti ir bez maksas darīti pieejami sabiedrībai šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Katrā dokumentā norāda, kur var iegūt citus pilnu emisijas prospektu veidojošos dokumentus.

(7) Emisijas prospekta un emisijas prospekta papildinājumu tekstam, kas publicēts vai darīts pieejams sabiedrībai, un formātam jābūt identiskiem to sākotnējai redakcijai, kas reģistrēta Komisijā.

(8) Ja emisijas prospektu publicē elektroniskā veidā, emitentam, publiskā piedāvājuma izteicējam vai finanšu starpniekam, kas izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, prospekts papīra formā bez maksas jāizsniedz ieguldītājam pēc tā pieprasījuma.

22.pants. Emisijas prospektu savstarpēja atzīšana un paziņošanas kārtība

(1) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs, ja emisijas prospekts un visi tā papildinājumi ir reģistrēti Komisijā, var izteikt publisko piedāvājumu vienā vai vairākās dalībvalstīs vai dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, pēc tam, kad pēc emitenta lūguma Komisija ir informējusi attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas saskaņā ar šā panta ceturtās un piektās daļas prasībām.

(2) Gadījumos, kad citas dalībvalsts emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas izteikt publisko piedāvājumu Latvijā, attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas reģistrētais emisijas prospekts un visi tā papildinājumi ir derīgi publiskā piedāvājuma izteikšanai, ja attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija par emisijas prospekta reģistrēšanu ir informējusi Komisiju.

(3) Ja ir konstatēti svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas minētas šā likuma 18.pantā un kas radušās kopš emisijas prospekta reģistrēšanas, tikai attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija var pieprasīt papildinājumu reģistrēšanu un publicēšanu atbilstoši izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir tiesīgas tikai vērst izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas uzmanību uz jebkādas jaunas informācijas nepieciešamību.

(4) Komisija iesniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai institūcijai apliecinājumu, ka emisijas prospekts ir sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 4.novembra direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, ar ko groza direktīvu 2001/34/EK, un minētā emisijas prospekta kopiju šādā kārtībā:

a) triju darba dienu laikā pēc emitenta vai tās personas pieprasījuma, kas ir atbildīga par emisijas prospekta sagatavošanu;

b) ja pieprasījums ir iesniegts kopā ar emisijas prospekta projektu, vienas darba dienas laikā pēc emisijas prospekta reģistrēšanas.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajam apliecinājumam pievieno kopsavilkuma tulkojumu, par kura sagatavošanu un satura atbilstību oriģinālajam emisijas prospekta tekstam ir atbildīgs emitents vai tā persona, kura ir atbildīga par emisijas prospekta sagatavošanu. Tādas pašas prasības attiecas arī uz jebkuru emisijas prospekta papildinājumu.

(6) Ja Komisija saskaņā ar šā likuma 19.panta noteikumiem ir atļāvusi emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam neiekļaut kādu informāciju emisijas prospektā, tad, informējot uzņēmējas dalībvalsts kompetento institūciju, Komisija norāda arī savas atļaujas pamatojumu.

22.pants. Valodu lietošana

(1) Ja publiskais piedāvājums tiks izteikts tikai Latvijā, emisijas prospektu sagatavo valsts valodā.

(2) Ja publiskais piedāvājums tiks izteikts vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latviju, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pēc savas izvēles emisijas prospektu sagatavo valodā, ko Komisija un attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(3) Ja citas dalībvalsts emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas izteikt publisko piedāvājumu Latvijā, tam ir jāsagatavo emisijas prospekta kopsavilkums valsts valodā.

(4) Ja publiskais piedāvājums tiks izteikts vairāk nekā vienā dalībvalstī, ieskaitot Latviju, emisijas prospektu sagatavo valsts valodā un pēc emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja izvēles dara pieejamu valodā, ko attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

23.pants. Ārvalstīs reģistrētu emitentu sagatavotu emisijas prospektu atzīšana

(1) Komisija ir tiesīga reģistrēt emisijas prospektu, ko emitenti, kuru juridiskā adrese ir ārvalstīs, sagatavojuši atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, ja:

1) emisijas prospekts ir sagatavots saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, ko noteikušas starptautiskas vērtspapīru komisiju organizācijas, ieskaitot Starptautiskās vērtspapīru tirgus organizācijas informācijas atklāšanas standartus;

2) informācijai, arī finanšu informācijai, tiek izvirzītas līdzvērtīgas prasības, kādas noteiktas šajā likumā.

(2) Ja pārvedami vērtspapīri, kurus emitējis ārvalstī reģistrēts emitents, tiek publiski piedāvāti citā dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, piemēro šā likuma 22. un 22.1 panta prasības.

24.pants. Publiskā piedāvājuma reklamēšana

(1) Publiskā piedāvājuma reklāmā norāda to, ka emisijas prospekts ir vai tiks publicēts, kur un kad var iegūt emisijas prospektu. Reklāmai ir jābūt skaidri un nepārprotami atpazīstamai kā reklāmai.

(2) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs nedrīkst izplatīt informāciju par pārvedamu vērtspapīru publisko piedāvājumu, kas ir neprecīza vai maldinoša un kas nav ietverta emisijas prospektā vai šā prospekta papildinājumos. Šai informācijai ir jāatbilst tai informācijai, kas ietverta emisijas prospektā, ja tas jau publicēts, vai informācijai, kura noteikti jāiekļauj emisijas prospektā, ja emisijas prospektu publicē vēlāk.

(3) Ja atbilstoši šā likuma prasībām emisijas prospekts nav jāsagatavo, būtisku informāciju, ko sniedz emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs un kas adresēta kvalificētiem ieguldītājiem vai īpašām ieguldītāju kategorijām, tajā skaitā informāciju par sanāksmēm, kuras attiecas uz vērtspapīru piedāvājumiem, izziņo visiem kvalificētiem ieguldītājiem vai īpašām ieguldītāju kategorijām, kurām piedāvājums ir sevišķi adresēts.

(4) Visai informācijai, kas attiecas uz publisko piedāvājumu un kas, pat ja ne reklāmas nolūkā, izziņota mutvārdos vai rakstveidā, jāatbilst tai informācijai, kas ietverta emisijas prospektā.

24.1 pants. Komisijas tiesības

(1) Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) motivēti pieprasīt emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam emisijas prospektā ietvert papildu informāciju, ja tas nepieciešams ieguldītāju aizsardzībai;

2) motivēti pieprasīt emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam un personām, kuras kontrolē tos vai kuras tie kontrolē, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

3) motivēti pieprasīt emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti izteikt publisko piedāvājumu, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

4) apturēt jebkura emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja publisko piedāvājumu uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības;

5) aizliegt vai apturēt sludinājumus uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības;

6) aizliegt publisko piedāvājumu, ja Komisija konstatē, ka pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības, vai ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka tās varētu tikt pārkāptas;

7) darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents nespēj izpildīt savus pienākumus un saistības.

(2) Ja Komisija konstatē, ka emitents vai finanšu iestāde, kas atbild par publisko piedāvājumu, ir pārkāpusi šā likuma C sadaļas prasības vai nepilda šā likuma C sadaļā noteiktos pienākumus, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai.

(3) Ja, neraugoties uz to, ka Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neefektīvi, emitents vai finanšu iestāde, kas ir atbildīga par publisko piedāvājumu, turpina pārkāpt šā likuma C sadaļas prasības, Komisija pēc paziņošanas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai ir tiesīga veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām.

(4) Komisijai ir tiesības nodot atklātībai informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu vai publiskā piedāvājuma izteicēju par šā likuma C sadaļas prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šāda informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.”

 


 

27.pants. Tirgus organizētāja pienākumi un tiesības

(1) Tirgus organizētājs atbilstoši likumam, Komisijas noteikumiem, kā arī saviem statūtiem un noteikumiem organizē regulēto tirgu un sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar finanšu instrumentu publisko apgrozību.

(2) Tirgus organizētājs ir visiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem atklāta un pieejama organizācija, kura nodrošina katra tā organizētā regulētā tirgus atklātumu un labas vadības principiem atbilstošu darbību.

(3) Tirgus organizētājs nodrošina:

1) finanšu instrumentu godīgu un atklātu iekļaušanu regulētajā tirgū un tirdzniecības norisi, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret visām vienā statusā esošām personām (piemēram, emitenti, dalībnieki);

2) regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu uzraudzību;

3) regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu piedāvājuma un pieprasījuma koncentrāciju finanšu instrumentu cenas noteikšanai;

4) darījumu slēgšanas drošumu;

5) vienotas informācijas izplatīšanu, kas ļautu noteikt regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu vērtību;

6) ar veiktajiem darījumiem saistīto norēķinu organizēšanu un norēķinu veikšanas drošumu.

(4) Tirgus organizētājs organizē vienu regulēto tirgu, kurā tiek iekļauti tādi finanšu instrumenti, kuru emitentiem iekļaušanai šajā regulētajā tirgū netiek izvirzītas kvantitatīvas prasības (tādas kā apmaksātais minimālais pamatkapitāls, akcionāru skaits, kapitalizācijas lielums, rentabilitāte vai arī publiskajā apgrozībā esošo akciju īpatsvars), bet ir saistošas visas šajā likumā noteiktās prasības attiecībā uz informācijas atklātumu.

(5) Tirgus organizētājam ir tiesības no tā biedru veiktajām iemaksām organizēt garantiju fondu, lai nodrošinātu regulētajā tirgū noslēgto darījumu izpildi.

11. Papildināt 27.pantu ar sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

“(6) Garantiju fonda līdzekļus, kas pieder tirgus organizētāja biedriem, tirgus organizētājs tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem. Garantiju fonda līdzekļus tirgus organizētājs tur kontā Latvijas Bankā, informējot Latvijas Banku, ka kontā esošie līdzekļi ir Garantiju fonda līdzekļi.

(7) Garantiju fonda līdzekļus nedrīkst izmantot tirgus organizētāja kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad tirgus organizētājs likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu.

(8) Tirgus organizētājam, ievērojot šā likuma F¹ sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt vienai vai vairākām personām (turpmāk — ārpakalpojumu sniedzējs) šādu pakalpojumu (turpmāk — ārpakalpojumi) sniegšanu:

1) grāmatvedības kārtošanu;

2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību;

3) iekšējās kontroles organizēšanu;

4) citas darbības (ārpakalpojumus), kas nepieciešamas tirgus organizētāja darbības nodrošināšanai un ar finanšu instrumentu publisko apgrozību saistīto pakalpojumu sniegšanai.

(9) Tirgus organizētājs iekšējā revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

(10) Tirgus organizētājs nedrīkst:

1) deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai statūtiem noteiktos savu pārvaldes institūciju pienākumus;

2) licencē regulētā tirgus organizēšanai atļauto funkciju kopuma veikšanu pilnībā nodot ārpakalpojumu sniedzējiem.”

 

 

 

 

11. Papildināt 27.pantu ar sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

“(6) Garantiju fonda līdzekļus, kas pieder tirgus organizētāja biedriem , tirgus organizētājs tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem. Garantiju fonda līdzekļus tirgus organizētājs tur kontā Latvijas Bankā, informējot Latvijas Banku, ka kontā esošie līdzekļi ir Garantiju fonda līdzekļi.

(7) Garantiju fonda līdzekļus nedrīkst izmantot tirgus organizētāja kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad tirgus organizētājs likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu.

(8) Tirgus organizētājam, ievērojot šā likuma F¹ sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt vienai vai vairākām personām (turpmāk — ārpakalpojumu sniedzējs) šādu pakalpojumu (turpmāk — ārpakalpojumi) sniegšanu:

1) grāmatvedības kārtošanu;

2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību;

3) iekšējās kontroles organizēšanu;

4) citas darbības (ārpakalpojumus), kas nepieciešamas tirgus organizētāja darbības nodrošināšanai un ar finanšu instrumentu publisko apgrozību saistīto pakalpojumu sniegšanai.

(9) Tirgus organizētājs iekšējā revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

(10) Tirgus organizētājs nedrīkst:

1) deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai statūtiem noteiktos savu pārvaldes institūciju pienākumus;

2) licencē regulētā tirgus organizēšanai atļauto funkciju kopuma veikšanu pilnībā nodot ārpakalpojumu sniedzējiem.”

 

28.pants. Tirgus organizētāja noteikumi

(3) Tirgus organizētāja noteikumi un šo noteikumu grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ja noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Tirgus organizētājs noteikumus un šo noteikumu grozījumus ir tiesīgs iesniegt publicēšanai pēc to apstiprināšanas tirgus organizētāja padomē. Par noteikumu apstiprināšanu tirgus organizētājs nekavējoties informē Komisiju.

(5) Noteikumos tirgus organizētājs izvirza vismaz šādas prasības, kas jāievēro tā biedriem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti iekļauti kādā no tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem, un kas reglamentē:

6) tirgus manipulāciju identificēšanas un novēršanas kārtību;

7) citas attiecības, kas saistītas ar regulētā tirgus darbību un finanšu instrumentu publisko apgrozību.

12. 28.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tirgus organizētājs noteikumus un šo noteikumu grozījumus ievieto savā mājas lapā internetā nekavējoties pēc to apstiprināšanas tirgus organizētāja padomē. Tirgus organizētāja noteikumi un šo noteikumu grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to ievietošanas tirgus organizētāja mājas lapā internetā, ja noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Par noteikumu apstiprināšanu tirgus organizētājs nekavējoties informē Komisiju.”;

papildināt piekto daļu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

“6¹) Garantiju fonda darbības kārtību;”.

 

 

 

12. 28.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tirgus organizētājs noteikumus un šo noteikumu grozījumus ievieto savā mājas lapā internetā nekavējoties pēc to apstiprināšanas tirgus organizētāja padomē. Tirgus organizētāja noteikumi un šo noteikumu grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to ievietošanas tirgus organizētāja mājas lapā internetā, ja noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Par noteikumu apstiprināšanu tirgus organizētājs nekavējoties informē Komisiju.”;

papildināt piekto daļu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

“6¹) Garantiju fonda darbības kārtību;”.

36.pants. Tirgus organizētāja biedri

(3) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura Latvijas Republikā ir atvērusi filiāli, var kļūt par tirgus organizētāja biedru no dienas, ar kuru tā šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā.

(4) Dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, atverot filiāli, var kļūt par tirgus organizētāja biedru, sākot no dienas, ar kuru tā likumos noteiktajā kārtībā ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā.

(5) Ārvalstī reģistrēta sabiedrība, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus, vai tāda dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas nav uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, atverot filiāli, var kļūt par tirgus organizētāja biedru tikai pēc tam, kad tā ir reģistrēta Komisijā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

13. 36.pantā:

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Par tirgus organizētāja biedru var kļūt dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura savā reģistrācijas valstī ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(4) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var kļūt par regulētā tirgus organizētāja biedru:

1) atverot filiāli, ja darījumu veikšanai tirgus organizētāja regulētajos tirgos ir nepieciešama tieša biedra klātbūtne;

2) bez filiāles atvēršanas, ja darījumus tirgus organizētāja regulētajos tirgos var veikt no attāluma.”;

izslēgt piektajā daļā vārdus “vai tāda dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura nav uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, atverot filiāli”.

 

 

 

 

13. 36.pantā:

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Par tirgus organizētāja biedru var kļūt dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura savā reģistrācijas valstī ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(4) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var kļūt par regulētā tirgus organizētāja biedru:

1) atverot filiāli, ja darījumu veikšanai tirgus organizētāja regulētajos tirgos ir nepieciešama tieša biedra klātbūtne;

2) bez filiāles atvēršanas, ja darījumus tirgus organizētāja regulētajos tirgos var veikt no attāluma.”;

izslēgt piektajā daļā vārdus “vai tāda dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura nav uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, atverot filiāli”.

 

 


 

37.pants. Informācijas par darījumiem ar regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem sniegšana un uzglabāšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem, tirgus organizētāja noteiktajā kārtībā, bet ne retāk kā reizi darbdienā ziņo attiecīgajam tirgus organizētājam par notikušajiem darījumiem.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktais ziņošanas pienākums attiecas arī uz darījumiem, kas notikuši ar šā panta otrajā daļā minētajiem finanšu instrumentiem ārpus regulētā tirgus.

(8) Tirgus organizētājs apkopo informāciju par darījumiem ar attiecīgajā regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, ja darījumi notikuši ārpus regulētā tirgus.

 

14. 37.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem, ziņo par notikušajiem darījumiem ne retāk kā reizi darbdienā:

1) attiecīgajam tirgus organizētājam tā noteiktajā kārtībā, ja darījumi ir notikuši attiecīgajā regulētajā tirgū un ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tirgus organizētāja biedrs;

2) Latvijas Centrālajam depozitārijam tā noteiktajā kārtībā, ja darījumi ir notikuši ārpus regulētā tirgus, neatkarīgi no tā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir vai nav Latvijas Centrālā depozitārija dalībnieks.”;

izslēgt trešo daļu;

papildināt astoto daļu ar pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Latvijas Centrālais depozitārijs pēc šā panta pirmajā daļā minēto ziņojumu saņemšanas nekavējoties nosūta tirgus organizētājam informāciju par darījumiem, kas notikuši ārpus regulētā tirgus. Latvijas Centrālais depozitārijs un tirgus organizētājs savstarpēji vienojas par kārtību, kādā nosūtāma informācija par darījumiem, kas notikuši ārpus regulētā tirgus.”

 

 

 

14. 37.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem, ziņo par notikušajiem darījumiem ne retāk kā reizi darbdienā:

1) attiecīgajam tirgus organizētājam tā noteiktajā kārtībā, ja darījumi ir notikuši attiecīgajā regulētajā tirgū un ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tirgus organizētāja biedrs;

2) Latvijas Centrālajam depozitārijam tā noteiktajā kārtībā, ja darījumi ir notikuši ārpus regulētā tirgus, neatkarīgi no tā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir vai nav Latvijas Centrālā depozitārija dalībnieks.”;

izslēgt trešo daļu;

papildināt astoto daļu ar pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Latvijas Centrālais depozitārijs pēc šā panta pirmajā daļā minēto ziņojumu saņemšanas nekavējoties nosūta tirgus organizētājam informāciju par darījumiem, kas notikuši ārpus regulētā tirgus. Latvijas Centrālais depozitārijs un tirgus organizētājs savstarpēji vienojas par kārtību, kādā nosūtāma informācija par darījumiem, kas notikuši ārpus regulētā tirgus.”

39.pants. Tirgus organizētāja tiesības veikt uzraudzību

(1) Tirgus organizētājs uzrauga katra tā organizētā regulētā tirgus darbību šajā likumā un tirgus organizētāja noteikumos reglamentētajā kārtībā.

(2) Tirgus organizētājs uzrauga finanšu instrumentu cenu veidošanos tā organizētajos regulētajos tirgos, kā arī tirdzniecības norisi, lai atklātu dar ījumus, kuri tiek veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai tirgus manipulācijas, un citus šā likuma un citu normatīvo aktu pārkāpumus.

(3) Tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no tā biedriem informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai lemtu par to atbilstību tirgus organizētāja biedra statusam.

(4) Tirgus organizētājs ir tiesīgs līgumos, ko tas noslēdz ar tirgus organizētāja biedriem, paredzēt soda naudu par tirgus organizētāja noteikumu neievērošanu.

(5) Tirgus organizētājs uzrauga tā organizētajos regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu darbības atbilstību regulētā tirgus darbību reglamentējošiem noteikumiem.

(6) Tirgus organizētājs ir tiesīgs līgumos, ko tas noslēdz ar emitentu, kurš iekļauj savus finanšu instrumentus regulētajā tirgū, paredzēt soda naudu par tirgus organizētāja noteikumu neievērošanu.

(7) Tirgus organizētājs nekavējoties informē Komisiju par tā atklātajiem šā likuma, citu normatīvo aktu un tirgus organizētāja noteikumu pārkāpumiem, kā arī par šo pārkāpumu sakarā pieņemtajiem lēmumiem.

15. Papildināt 39.pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(8) Tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt un tirgus organizētāja biedriem pēc šāda pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tirgus organizētājam tā pieprasīto informāciju par tirgus organizētāja biedru klientiem (fiziskajām un juridiskajām personām), to finanšu instrumentu kontiem un naudas kontiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu norēķiniem, un veiktajiem darījumiem ar regulētā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, ja šī informācija ir nepieciešama tirgus organizētājam, lai pildītu iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju novēršanai piešķirtās uzraudzības funkcijas. Tirgus organizētājs ir tiesīgs izmantot iesniegto informāciju tikai mērķim, kuram tā pieprasīta.

(9) Par šā panta astotās daļas kārtībā iegūtās informācijas tīšu vai netīšu izpaušanu atklātībai vai personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, tirgus organizētāja padomes, valdes locekļi un darbinieki tiek saukti pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

15. Papildināt 39.pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(8) Tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt un tirgus organizētāja biedriem pēc šāda pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tirgus organizētājam tā pieprasīto informāciju par tirgus organizētāja biedru klientiem (fiziskajām un juridiskajām personām), to finanšu instrumentu kontiem un naudas kontiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu norēķiniem, un veiktajiem darījumiem ar regulētā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, ja šī informācija ir nepieciešama tirgus organizētājam, lai pildītu iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju novēršanai piešķirtās uzraudzības funkcijas. Tirgus organizētājs ir tiesīgs izmantot iesniegto informāciju tikai mērķim, kuram tā pieprasīta.

(9) Par šā panta astotās daļas kārtībā iegūtās informācijas tīšu vai netīšu izpaušanu atklātībai vai personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, tirgus organizētāja padomes, valdes locekļi un darbinieki tiek saukti pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.”

 

II nodaļa

Finanšu instrumentu iekļaušana regulētajos tirgos

41.pants. Vispārīgās prasības iekļaušanai regulētajos tirgos

(1) Regulētajos tirgos var iekļaut finanšu instrumentus, kuru atsavināšana nav ierobežota.

(2) Lai pārvedamus vērtspapīrus iekļautu oficiālajā sarakstā, emitents iesniegumam pievieno prospektu, kas sagatavots atbilstoši šim likumam un Komisijas noteikumiem par minimālo oficiālajā sarakstā iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru prospekta saturu un reģistrēts Komisijā.

(3) Lai pārvedamus vērtspapīrus iekļautu pārējos regulētajos tirgos, emitents iesniegumam pievieno prospektu, kas sagatavots atbilstoši šim likumam un Komisijas noteikumiem par minimālo pārvedamu vērtspapīru emisijas prospekta saturu un reģistrēts Komisijā.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos emitents iesniegumam pievieno arī citus dokumentus saskaņā ar attiecīgā tirgus organizētāja noteikumiem.

(5) Prasības citu finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajā tirgū nosaka attiecīgais tirgus organizētājs.

(6) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajos tirgos pieņem tirgus organizētāja valde, pamatojoties uz emitenta iesniegumu.

 42.pants. Prasības akciju iekļaušanai oficiālajā sarakstā

(1) Akcijas iekļauj oficiālajā sarakstā, ja:

1) tajā iekļaujamo akciju prognozējamā tirgus kapitalizācija ir vismaz 1 000 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas kursa dienā, kad tirgus organizētājs pieņem lēmumu par akciju iekļaušanu oficiālajā sarakstā. Ja oficiālajā sarakstā iekļaujamo akciju tirgus kapitalizāciju nav iespējams prognozēt, akciju iekļaušana šajā sarakstā pieļaujama, ja akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls un rezerves (tostarp peļņa vai zaudējumi) pēdējā pārskata gada laikā kopumā ir vismaz 1 000 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas kursa;

2) akciju sabiedrība ir darījusi publiski pieejamus gada pārskatus vismaz par trim pēdējiem pārskata gadiem;

3) iesniegums iekļaušanai oficiālajā sarakstā iesniegts par visām attiecīgās kategorijas akcijām.

(2) Ja iekļaušana regulētā tirgus oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo akciju tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas.

(3) Ja akciju publiskais piedāvājums nenotiek ar regulētā tirgus starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja iekļaušanai šajā sarakstā piesaka vismaz 25 procentus no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgās kategorijas akcijas.

(4) Ja akciju publiskais piedāvājums notiek ar tirgus organizētāja starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iekļaušanai šajā sarakstā piesaka vismaz 25 procentus no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgās kategorijas akcijas, vai arī tirgus organizētājam ir pamats uzskatīt, ka, pastāvot pat zemākai procentuālajai attiecībai, pēc iekļaušanas oficiālajā sarakstā šo akciju tirgus darbosies pietiekami aktīvi.

(5) Tirgus organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības un stingrākus kritērijus akciju iekļaušanai oficiālajā sarakstā.

16. Izteikt D sadaļas II nodaļu šādā redakcijā:

“II nodaļa

Finanšu instrumentu iekļaušana regulētos tirgos

41.pants. Vispārīgās prasības iekļaušanai regulētos tirgos

(1) Regulētos tirgos var iekļaut finanšu instrumentus, kuru atsavināšana nav ierobežota.

(2) Iekļaujot pārvedamus vērtspapīrus tirdzniecībai regulētā tirgū, nepieciešams publicēt prospektu, kas sagatavots atbilstoši šīs nodaļas prasībām.

(3) Lai pārvedamus vērtspapīrus iekļautu regulētā tirgū, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, iesniegumam pievieno prospektu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma un Eiropas Komisijas regulas Nr.809/2004 prasībām, kā arī reģistrēts Komisijā.

(4) Ja regulētā tirgū paredzēts iekļaut šā likuma 3.panta septītās daļas 2., 4., 8., 9. un 10.punktā minētos pārvedamos vērtspapīrus, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, ir tiesīga brīvprātīgi sagatavot prospektu.

(5) Prasības citu finanšu instrumentu iekļaušanai regulētā tirgū nosaka attiecīgais tirgus organizētājs.

(6) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētos tirgos pieņem tirgus organizētāja valde, pamatojoties uz emitenta vai personas, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, iesniegumu.

42.pants. Prasības akciju un tām pielīdzināmu pārvedamu vērtspapīru, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrības kapitālā, iekļaušanai oficiālajā sarakstā

(1) Akcijas un tām pielīdzināmus pārvedamus vērtspapīrus, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrību kapitālā (turpmāk — akcijas), iekļauj oficiālajā sarakstā, ja:

1) tajā iekļaujamo akciju prognozējamā tirgus kapitalizācija ir vismaz 1 000 000 eiru ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas kursa dienā, kad tirgus organizētājs pieņem lēmumu par akciju iekļaušanu oficiālajā sarakstā. Gadījumos, kad oficiālajā sarakstā iekļaujamo akciju tirgus kapitalizāciju nav iespējams prognozēt, akciju iekļaušana šajā sarakstā pieļaujama, ja akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls un rezerves (tostarp peļņa vai zaudējumi) pēdējā pārskata gada laikā kopumā ir vismaz 1 000 000 eiru ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas kursa;

2) akciju sabiedrība ir darījusi publiski pieejamus gada pārskatus vismaz par trim pēdējiem pārskata gadiem;

3) iesniegums iekļaušanai oficiālajā sarakstā iesniegts par visām attiecīgās kategorijas akcijām.

(2) Ja iekļaušana regulētā tirgus oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo akciju tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas.

(3) Ja akciju publiskais piedāvājums nenotiek ar regulētā tirgus starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja iekļaušanai šajā sarakstā piesaka vismaz 25 procentus no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgās kategorijas akcijas.

(4) Ja akciju publiskais piedāvājums notiek ar tirgus organizētāja starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iekļaušanai šajā sarakstā piesaka vismaz 25 procentus no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgās kategorijas akcijas, vai arī tirgus organizētājam ir pamats uzskatīt, ka, pastāvot pat zemākai procentuālajai attiecībai, pēc iekļaušanas oficiālajā sarakstā šo akciju tirgus darbosies pietiekami aktīvi.

(5) Tirgus organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības un stingrākus kritērijus akciju iekļaušanai oficiālajā sarakstā.

 

 

 

16. Izteikt D sadaļas II nodaļu šādā redakcijā:

“II nodaļa

Finanšu instrumentu iekļaušana regulētos tirgos

41.pants. Vispārīgās prasības iekļaušanai regulētos tirgos

(1) Regulētos tirgos var iekļaut finanšu instrumentus, kuru atsavināšana nav ierobežota.

(2) Iekļaujot pārvedamus vērtspapīrus tirdzniecībai regulētā tirgū, nepieciešams publicēt prospektu, kas sagatavots atbilstoši šīs nodaļas prasībām.

(3) Lai pārvedamus vērtspapīrus iekļautu regulētā tirgū, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, iesniegumam pievieno prospektu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma un Eiropas Komisijas regulas Nr.809/2004 prasībām, kā arī reģistrēts Komisijā.

(4) Ja regulētā tirgū paredzēts iekļaut šā likuma 3.panta septītās daļas 2., 4., 8., 9. un 10.punktā minētos pārvedamos vērtspapīrus, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, ir tiesīga brīvprātīgi sagatavot prospektu.

(5) Prasības citu finanšu instrumentu iekļaušanai regulētā tirgū nosaka attiecīgais tirgus organizētājs.

(6) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētos tirgos pieņem tirgus organizētāja valde, pamatojoties uz emitenta vai personas, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, iesniegumu.

42.pants. Prasības akciju un tām pielīdzināmu pārvedamu vērtspapīru, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrības kapitālā, iekļaušanai oficiālajā sarakstā

(1) Akcijas un tām pielīdzināmus pārvedamus vērtspapīrus, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrību kapitālā (turpmāk — akcijas), iekļauj oficiālajā sarakstā, ja:

1) tajā iekļaujamo akciju prognozējamā tirgus kapitalizācija ir vismaz 1 000 000 eiru ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas kursa dienā, kad tirgus organizētājs pieņem lēmumu par akciju iekļaušanu oficiālajā sarakstā. Gadījumos, kad oficiālajā sarakstā iekļaujamo akciju tirgus kapitalizāciju nav iespējams prognozēt, akciju iekļaušana šajā sarakstā pieļaujama, ja akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls un rezerves (tostarp peļņa vai zaudējumi) pēdējā pārskata gada laikā kopumā ir vismaz 1 000 000 eiru ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas kursa;

2) akciju sabiedrība ir darījusi publiski pieejamus gada pārskatus vismaz par trim pēdējiem pārskata gadiem;

3) iesniegums iekļaušanai oficiālajā sarakstā iesniegts par visām attiecīgās kategorijas akcijām.

(2) Ja iekļaušana regulētā tirgus oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo akciju tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas.

(3) Ja akciju publiskais piedāvājums nenotiek ar regulētā tirgus starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja iekļaušanai šajā sarakstā piesaka vismaz 25 procentus no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgās kategorijas akcijas.

(4) Ja akciju publiskais piedāvājums notiek ar tirgus organizētāja starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iekļaušanai šajā sarakstā piesaka vismaz 25 procentus no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgās kategorijas akcijas, vai arī tirgus organizētājam ir pamats uzskatīt, ka, pastāvot pat zemākai procentuālajai attiecībai, pēc iekļaušanas oficiālajā sarakstā šo akciju tirgus darbosies pietiekami aktīvi.

(5) Tirgus organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības un stingrākus kritērijus akciju iekļaušanai oficiālajā sarakstā.

43.pants. Prasības obligāciju un citu parāda vērtspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā

(1) Obligācijas un citus parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja kopējais aizņēmuma apjoms nav mazāks par 200 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas kursa. Šo prasību nepiemēro nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja nav noteikts aizņēmuma apjoms.

(2) Tirgus organizētājs var pieņemt lēmumu par šā panta pirmās daļas prasībām neatbilstošu parāda vērtspapīru iekļaušanu oficiālajā sarakstā pēc tam, kad pārliecinājies, ka attiecīgajiem parāda vērtspapīriem būs pietiekami aktīvs tirgus.

(3) Konvertējamas vai apmaināmas obligācijas, kā arī jebkurus parāda vērtspapīrus ar papildu tiesībām iegūt akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja ar minētajām obligācijām vai vērtspapīriem saistītās akcijas jau ir iekļautas tā paša vai cita tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā.

43.pants. Prasības obligāciju un citu parāda vērtspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā

(1) Obligācijas un citus parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja kopējais aizņēmuma apjoms nav mazāks par 200 000 eiru ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas kursa. Šo prasību nepiemēro nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja nav noteikts aizņēmuma apjoms.

(2) Tirgus organizētājs var pieņemt lēmumu par šā panta pirmās daļas prasībām neatbilstošu parāda vērtspapīru iekļaušanu oficiālajā sarakstā pēc tam, kad pārliecinājies, ka attiecīgajiem parāda vērtspapīriem būs pietiekami aktīvs tirgus.

(3) Konvertējamas vai apmaināmas obligācijas, kā arī jebkurus parāda vērtspapīrus ar papildu tiesībām iegūt akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja ar minētajām obligācijām vai vērtspapīriem saistītās akcijas jau ir iekļautas tā paša vai cita tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā.

 

 

 

43.pants. Prasības obligāciju un citu parāda vērtspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā

(1) Obligācijas un citus parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja kopējais aizņēmuma apjoms nav mazāks par 200 000 eiru ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas kursa. Šo prasību nepiemēro nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja nav noteikts aizņēmuma apjoms.

(2) Tirgus organizētājs var pieņemt lēmumu par šā panta pirmās daļas prasībām neatbilstošu parāda vērtspapīru iekļaušanu oficiālajā sarakstā pēc tam, kad pārliecinājies, ka attiecīgajiem parāda vērtspapīriem būs pietiekami aktīvs tirgus.

(3) Konvertējamas vai apmaināmas obligācijas, kā arī jebkurus parāda vērtspapīrus ar papildu tiesībām iegūt akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja ar minētajām obligācijām vai vērtspapīriem saistītās akcijas jau ir iekļautas tā paša vai cita tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā.

(4) Parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iesniegums par to iekļaušanu attiecas uz visiem konkrētās emisijas parāda vērtspapīriem.

 

(4) Parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iesniegums par to iekļaušanu attiecas uz visiem konkrētās emisijas parāda vērtspapīriem.

 

4

Budžeta un finanšu (nodokļu)  komisija

Izteikt 43.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iesniegums par to iekļaušanu attiecas uz visiem attiecīgās emisijas parāda vērtspapīriem. Šo prasību var nepiemērot attiecībā pret Latvijas Republikas emitētiem parāda vērtspapīriem.".

Atbalstīt

(4) Parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iesniegums par to iekļaušanu attiecas uz visiem attiecīgās emisijas parāda vērtspapīriem. Šo prasību var nepiemērot attiecībā pret Latvijas Republikas emitētiem parāda vērtspapīriem.

(5) Ja iekļaušana oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo parāda vērtspapīru tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas. Šo noteikumu nepiemēro nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja sākotnējās izvietošanas beigu diena nav noteikta.

(6) Tirgus organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības un stingrākus kritērijus obligāciju un citu parāda vērtspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā.

(5) Ja iekļaušana oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo parāda vērtspapīru tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas. Šo noteikumu nepiemēro hipotekāro ķīlu zīmju emisijas gadījumā un nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja sākotnējās izvietošanas beigu diena nav noteikta.

(6) Tirgus organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības un stingrākus kritērijus obligāciju un citu parāda vērtspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā.

 

 

 

(5) Ja iekļaušana oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo parāda vērtspapīru tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas. Šo noteikumu nepiemēro hipotekāro ķīlu zīmju emisijas gadījumā un nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja sākotnējās izvietošanas beigu diena nav noteikta.

(6) Tirgus organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības un stingrākus kritērijus obligāciju un citu parāda vērtspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā.

 


 

 44.pants. Prospekta saturs

(1) Prospektu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Komisijas noteikumiem par prospekta minimālo saturu un kārtību, kādā emitents atbrīvojams no pienākuma ietvert prospektā atsevišķu informāciju.

44.pants. Prospekta saturs

(1) Prospektam, ko sagatavo pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai regulētā tirgū, piemēro šā likuma 17.panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās, piektās un astotās daļas prasības.

 

 

 

44.pants. Prospekta saturs

(1) Prospektam, ko sagatavo pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai regulētā tirgū, piemēro šā likuma 17.panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās, piektās un astotās daļas prasības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos noteikumus Komisija izstrādā, ievērojot attiecīgo Eiropas Kopienu direktīvu prasības un pārvedamu vērtspapīru tirgus regulēšanas vispāratzītu labu praksi.

 

(2) Ja prospekts sagatavots par tādu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru nominālvērtība ir ne mazāka par 50 000 eirām, kopsavilkums nav jāsniedz, izņemot šā likuma 49.1 panta trešajā daļā minēto gadījumu.

5

Budžeta un finanšu (nodokļu)  komisija

Izteikt 44.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja prospekts sagatavots par tādu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru nominālvērtība nav mazāka par 50 000 eirām, kopsavilkums nav jāsniedz, izņemot šā likuma 49.1 panta trešajā daļā minēto gadījumu.".

Atbalstīt

(2) Ja prospekts sagatavots par tādu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru nominālvērtība nav mazāka par 50 000 eirām, kopsavilkums nav jāsniedz, izņemot šā likuma 49.1 panta trešajā daļā minēto gadījumu.

(3) Prospektā ietver ziņas par emitentu un tā piedāvātajiem pārvedamiem vērtspapīriem, kuras, ņemot vērā emitenta darbības veidu un tā piedāvāto pārvedamu vērtspapīru veidu un kategoriju, būtu jāzina potenciālajiem ieguldītājiem vai personām, kuras sniedz konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos, lai novērtētu emitenta finansiālo stāvokli, tā pašreizējo darbību un nākotnes plānus. Prospektā ietver arī informāciju par pārvedamos vērtspapīros nostiprinātajām tiesībām.

(3) Lai emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, atbrīvotu no pienākuma iekļaut prospektā informāciju, kas minēta Eiropas Komisijas regulā Nr.809/2004, piemēro šā likuma 19.panta prasības.

 

 

 

(3) Lai emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, atbrīvotu no pienākuma iekļaut prospektā informāciju, kas minēta Eiropas Komisijas regulā Nr.809/2004, piemēro šā likuma 19.panta prasības.

45.pants. Grozījumi prospektā

(1) Emitents nekavējoties sagatavo grozījumus prospektā, ja laikā no prospekta iesniegšanas Komisijai līdz tirdzniecības uzsākšanai tam kļuvusi zināma jebkāda informācija, kas var ietekmēt ieguldītāja lēmumu par pārvedamu vērtspapīru iegūšanu vai šādu vērtspapīru cenu.

(2) Grozījumus prospektā un to tekstu elektroniskā veidā emitents iesniedz Komisijai. Ja emitents jau iesniedzis tirgus organizētājam iesniegumu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tas iesniedz prospekta grozījumus arī attiecīgajam tirgus organizētājam.

(3) Grozījumu teksts uzskatāms par prospekta neatņemamu sastāvdaļu, un tam vienmēr jābūt pieejamam kopā ar attiecīgo prospektu.

 46.pants. Atbildība par prospektā iekļauto informāciju

(1) Prospektā norāda par tajā ietvertās informācijas patiesumu atbildīgo emitenta pārvaldes institūciju locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir) un amatu. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka, pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām, prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(2) Ja persona nav atbildīga par visu prospektā iekļauto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(3) Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras ir atbildīgas par tajā iekļautās informācijas patiesumu, ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ tas cietis zaudējumus.

44.1 pants. Pamatprospekta saturs

(1) Pamatprospektu sagatavo saskaņā ar šā likuma 17.1 panta pirmās, otrās un trešās daļas prasībām.

(2) Pamatprospektu reģistrē Komisijā saskaņā ar šā likuma 48.panta prasībām.

(3) Informāciju, kas sniegta pamatprospektā, ja nepieciešams, saskaņā ar šā likuma 45.panta prasībām papildina ar jaunāko informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks iekļauti regulētā tirgū.

44.2 pants. Informācijas iekļaušana atsauces veidā

Informācijas iekļaušanai prospektā atsauces veidā piemēro šā likuma 17.2 panta prasības.  

44.3 pants. Prospekts, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem

Emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū un kam ir Komisijā reģistrēts reģistrācijas dokuments, sagatavo tikai vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, ja pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū. Šādā gadījumā vērtspapīru aprakstā ietver informāciju, ko parasti sniedz reģistrācijas dokumentā, ja kopš brīža, kad tika reģistrēts jaunākais reģistrācijas dokuments vai kāds, šā likuma 45.pantā paredzēts papildinājums, ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas var ietekmēt ieguldītāju novērtējumu. Vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu reģistrē atsevišķi.

45.pants. Prospekta papildinājumi

(1) Ja laikā no prospekta iesniegšanas Komisijai līdz pārvedamu vērtspapīru tirdzniecības uzsākšanai regulētā tirgū rodas vai ir atklāti jebkādi svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas saistītas ar prospektā iekļauto informāciju un var ietekmēt pārvedamu vērtspapīru novērtējumu, emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, sagatavo prospekta papildinājumus.

(2) Prospekta papildinājumus un to tekstu elektroniskā veidā emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, iesniedz Komisijai, kas tos reģistrē septiņu darba dienu laikā pēc visu dokumentu saņemšanas. Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, papildina arī kopsavilkumu un tā tulkojumu, ja nepieciešams ņemt vērā jauno informāciju, kas ietverta papildinājumā. Ja emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, jau iesniegusi tirgus organizētājam iesniegumu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tā iesniedz prospekta papildinājumus arī attiecīgajam tirgus organizētājam.

(3) Prospekta papildinājumus publicē saskaņā ar šā likuma 52.panta prasībām. Papildinājumu teksts uzskatāms par neatņemamu prospekta sastāvdaļu, un tam vienmēr jābūt pieejamam kopā ar attiecīgo prospektu.

(4) Ja ieguldītāji pirms prospekta papildinājumu publicēšanas jau ir piekrituši pirkt pārvedamus vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem, viņiem ir tiesības divu darba dienu laikā vai prospektā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par divām darba dienām, pēc prospekta papildinājuma publicēšanas atsaukt savu piekrišanu.

46.pants. Atbildība par prospektā iekļauto informāciju

(1) Prospektu apstiprina emitenta akcionāru (dalībnieku) sapulce vai tās pilnvarota pārvaldes institūcija vai amatpersona.

(2) Par prospekta saturu ir atbildīga emitenta pārvaldes institūcija vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, un galvotājs (ja tāds ir).

(3) Prospektā norāda par tajā ietvertās informācijas patiesumu atbildīgo personu vārdu, uzvārdu un amatu vai juridisko personu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka, pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām, prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(4) Ja persona nav atbildīga par visu prospektā iekļauto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(5) Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras ir atbildīgas par tajā iekļautās informācijas patiesumu, ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ tas cietis zaudējumus.

(6) No prospektā norādītajām atbildīgajām personām ieguldītājs nevar pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ja viņš savu izvēli ir izdarījis, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vai tā tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums ir maldinošs vai ir pretrunā ar pārējām emisijas prospekta daļām.

 

 

 

44.1 pants. Pamatprospekta saturs

(1) Pamatprospektu sagatavo saskaņā ar šā likuma 17.1 panta pirmās, otrās un trešās daļas prasībām.

(2) Pamatprospektu reģistrē Komisijā saskaņā ar šā likuma 48.panta prasībām.

(3) Informāciju, kas sniegta pamatprospektā, ja nepieciešams, saskaņā ar šā likuma 45.panta prasībām papildina ar jaunāko informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks iekļauti regulētā tirgū.

44.2 pants. Informācijas iekļaušana atsauces veidā

Informācijas iekļaušanai prospektā atsauces veidā piemēro šā likuma 17.2 panta prasības.  

44.3 pants. Prospekts, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem

Emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū un kam ir Komisijā reģistrēts reģistrācijas dokuments, sagatavo tikai vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, ja pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū. Šādā gadījumā vērtspapīru aprakstā ietver informāciju, ko parasti sniedz reģistrācijas dokumentā, ja kopš brīža, kad tika reģistrēts jaunākais reģistrācijas dokuments vai kāds, šā likuma 45.pantā paredzēts papildinājums, ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas var ietekmēt ieguldītāju novērtējumu. Vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu reģistrē atsevišķi.

45.pants. Prospekta papildinājumi

(1) Ja laikā no prospekta iesniegšanas Komisijai līdz pārvedamu vērtspapīru tirdzniecības uzsākšanai regulētā tirgū rodas vai ir atklāti jebkādi svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas saistītas ar prospektā iekļauto informāciju un var ietekmēt pārvedamu vērtspapīru novērtējumu, emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, sagatavo prospekta papildinājumus.

(2) Prospekta papildinājumus un to tekstu elektroniskā veidā emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, iesniedz Komisijai, kas tos reģistrē septiņu darba dienu laikā pēc visu dokumentu saņemšanas. Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, papildina arī kopsavilkumu un tā tulkojumu, ja nepieciešams ņemt vērā jauno informāciju, kas ietverta papildinājumā. Ja emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, jau iesniegusi tirgus organizētājam iesniegumu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tā iesniedz prospekta papildinājumus arī attiecīgajam tirgus organizētājam.

(3) Prospekta papildinājumus publicē saskaņā ar šā likuma 52.panta prasībām. Papildinājumu teksts uzskatāms par neatņemamu prospekta sastāvdaļu, un tam vienmēr jābūt pieejamam kopā ar attiecīgo prospektu.

(4) Ja ieguldītāji pirms prospekta papildinājumu publicēšanas jau ir piekrituši pirkt pārvedamus vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem, viņiem ir tiesības divu darba dienu laikā vai prospektā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par divām darba dienām, pēc prospekta papildinājuma publicēšanas atsaukt savu piekrišanu.

46.pants. Atbildība par prospektā iekļauto informāciju

(1) Prospektu apstiprina emitenta akcionāru (dalībnieku) sapulce vai tās pilnvarota pārvaldes institūcija vai amatpersona.

(2) Par prospekta saturu ir atbildīga emitenta pārvaldes institūcija vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, un galvotājs (ja tāds ir).

(3) Prospektā norāda par tajā ietvertās informācijas patiesumu atbildīgo personu vārdu, uzvārdu un amatu vai juridisko personu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka, pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām, prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(4) Ja persona nav atbildīga par visu prospektā iekļauto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(5) Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras ir atbildīgas par tajā iekļautās informācijas patiesumu, ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ tas cietis zaudējumus.

(6) No prospektā norādītajām atbildīgajām personām ieguldītājs nevar pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ja viņš savu izvēli ir izdarījis, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vai tā tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums ir maldinošs vai ir pretrunā ar pārējām emisijas prospekta daļām.

 47.pants. Prospekta sagatavošanas pienākuma izņēmumi

(1) Prospektu nesagatavo Latvijas Republikas un dalībvalsts vai šo valstu pašvaldību emitētu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai regulētajos tirgos.

(2) Komisija, ievērojot attiecīgo Eiropas Kopienu direktīvu prasības, apstiprina noteikumus par to, kādos gadījumos citi emitenti pilnīgi vai daļēji atbrīvojami no prospekta sagatavošanas.

 

47.pants. Prospekta publicēšanas pienākuma izņēmumi

Pienākums publicēt prospektu neattiecas uz šādu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū:

1) akcijām, kas 12 mēnešu laika posmā veido mazāk nekā 10 procentus no tādas pašas kategorijas akciju skaita, kas jau ir iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū;

2) akcijām, ko emitē, lai aizvietotu tādas pašas kategorijas akcijas, kuras jau iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū, ja šādu akciju emisija nepalielina reģistrēto pamatkapitālu;

3) pārvedamiem vērtspapīriem, ko piedāvā saistībā ar pārņemšanu, kuru īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas būtu iekļaujama prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

4) pārvedamiem vērtspapīriem, kas piedāvāti, piešķirti vai piešķirami saistībā ar apvienošanos, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas būtu iekļaujama prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

5) akcijām, kas bez maksas piedāvātas, piešķirtas vai piešķiramas pašreizējiem akcionāriem, un dividendēm, ko izmaksā tā veida akcijās, par kurām šādas dividendes tiek izmaksātas, ievērojot nosacījumu, ka minētās akcijas ir tāda paša veida akcijas, kādas jau iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū, un ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par akciju skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem un noteikumiem;

6) pārvedamiem vērtspapīriem, ko pašreizējiem vai bijušajiem vadītājiem vai darbiniekiem piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt to darba devējs vai saistītais uzņēmums, ievērojot nosacījumu, ka minētie pārvedamie vērtspapīri ir tādas pašas kategorijas pārvedami vērtspapīri, kādi jau iekļauti tajā pašā regulētajā tirgū, un ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par pārvedamu vērtspapīru skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem un noteikumiem;

7) akcijām, kas rodas citu vērtspapīru konversijas vai apmaiņas rezultātā vai to tiesību izmantošanas rezultātā, ko piešķir citi vērtspapīri, ja minētās akcijas ir tādas pašas kategorijas akcijas, kādas jau iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū;

8) pārvedamiem vērtspapīriem, kas jau iekļauti citā regulētā tirgū, ievērojot šādus nosacījumus:

a) šie pārvedamie vērtspapīri vai tādas pašas kategorijas pārvedami vērtspapīri ir jau vairāk nekā 18 mēnešus iekļauti citā regulētā tirgū,

b) attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kas pirmo reizi iekļauti regulētā tirgū pēc 2003.gada 31decembra, iekļaušana citā regulētā tirgū ir saistīta ar reģistrētu prospektu, kas darīts pieejams sabiedrībai saskaņā ar šā likuma 51.pantu,

c) attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri pirmo reizi iekļauti dalībvalstu biržas sarakstos no 1983.gada 30.jūnija līdz 2005.gada 30.jūnijam un par kuriem prospekti reģistrēti saskaņā ar dalībvalstu normatīvajiem aktiem, kuros pārņemtas Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas šā punkta “b” apakšpunkts,

d) ir izpildītas saistības par pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību citā regulētā tirgū,

e) persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū atbilstoši šim atbrīvojumam, dara pieejamu sabiedrībai kopsavilkuma dokumentu latviešu valodā,

f) kopsavilkuma dokuments, kas minēts šā punkta “e” apakšpunktā, ir darīts pieejams sabiedrībai tajā dalībvalstī, kuras regulētā tirgū pārvedamus vērtspapīrus ir lūgts iekļaut,

g) kopsavilkums atbilst šā likuma 17.panta trešās daļas 3.punkta prasībām un ir norādīts, kur var iegūt jaunāko prospektu un kur ir pieejama finanšu informācija, ko saskaņā ar sev saistošo izziņošanas pienākumu publicējis emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū.

6

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 16.pantā (likuma 47.panta 3.punktā) vārdu “tiesību” ar vārdu “normatīvo”.

 

Atbalstīt

47.pants. Prospekta publicēšanas pienākuma izņēmumi

Pienākums publicēt prospektu neattiecas uz šādu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū:

1) akcijām, kas 12 mēnešu laika posmā veido mazāk nekā 10 procentus no tādas pašas kategorijas akciju skaita, kas jau ir iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū;

2) akcijām, ko emitē, lai aizvietotu tādas pašas kategorijas akcijas, kuras jau iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū, ja šādu akciju emisija nepalielina reģistrēto pamatkapitālu;

3) pārvedamiem vērtspapīriem, ko piedāvā saistībā ar pārņemšanu, kuru īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas būtu iekļaujama prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām;

4) pārvedamiem vērtspapīriem, kas piedāvāti, piešķirti vai piešķirami saistībā ar apvienošanos, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas būtu iekļaujama prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

5) akcijām, kas bez maksas piedāvātas, piešķirtas vai piešķiramas pašreizējiem akcionāriem, un dividendēm, ko izmaksā tā veida akcijās, par kurām šādas dividendes tiek izmaksātas, ievērojot nosacījumu, ka minētās akcijas ir tāda paša veida akcijas, kādas jau iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū, un ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par akciju skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem un noteikumiem;

6) pārvedamiem vērtspapīriem, ko pašreizējiem vai bijušajiem vadītājiem vai darbiniekiem piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt to darba devējs vai saistītais uzņēmums, ievērojot nosacījumu, ka minētie pārvedamie vērtspapīri ir tādas pašas kategorijas pārvedami vērtspapīri, kādi jau iekļauti tajā pašā regulētajā tirgū, un ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par pārvedamu vērtspapīru skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem un noteikumiem;

7) akcijām, kas rodas citu vērtspapīru konversijas vai apmaiņas rezultātā vai to tiesību izmantošanas rezultātā, ko piešķir citi vērtspapīri, ja minētās akcijas ir tādas pašas kategorijas akcijas, kādas jau iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū;

8) pārvedamiem vērtspapīriem, kas jau iekļauti citā regulētā tirgū, ievērojot šādus nosacījumus:

a) šie pārvedamie vērtspapīri vai tādas pašas kategorijas pārvedami vērtspapīri ir jau vairāk nekā 18 mēnešus iekļauti citā regulētā tirgū,

b) attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kas pirmo reizi iekļauti regulētā tirgū pēc 2003.gada 31decembra, iekļaušana citā regulētā tirgū ir saistīta ar reģistrētu prospektu, kas darīts pieejams sabiedrībai saskaņā ar šā likuma 51.pantu,

c) attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri pirmo reizi iekļauti dalībvalstu biržas sarakstos no 1983.gada 30.jūnija līdz 2005.gada 30.jūnijam un par kuriem prospekti reģistrēti saskaņā ar dalībvalstu normatīvajiem aktiem, kuros pārņemtas Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas šā punkta “b” apakšpunkts,

d) ir izpildītas saistības par pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību citā regulētā tirgū,

e) persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū atbilstoši šim atbrīvojumam, dara pieejamu sabiedrībai kopsavilkuma dokumentu latviešu valodā,

f) kopsavilkuma dokuments, kas minēts šā punkta “e” apakšpunktā, ir darīts pieejams sabiedrībai tajā dalībvalstī, kuras regulētā tirgū pārvedamus vērtspapīrus ir lūgts iekļaut,

g) kopsavilkums atbilst šā likuma 17.panta trešās daļas 3.punkta prasībām un ir norādīts, kur var iegūt jaunāko prospektu un kur ir pieejama finanšu informācija, ko saskaņā ar sev saistošo izziņošanas pienākumu publicējis emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū.

 


 

48.pants. Prospekta reģistrācija

(1) Prospektu reģistrē Komisija. Lai reģistrētu prospektu, emitents iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus prospekta oriģināleksemplārus un prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas lēmumu par attiecīgo pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

(2) Iesniegumā norāda:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) regulētajā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;

3) tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru, e-pasta adresi (ja tāda ir) un tā regulētā tirgus nosaukumu, kurā emitents vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus.

(3) Ja dalībvalstī reģistrēts emitents vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus Latvijas Republikā reģistrētā regulētajā tirgū un vienas vai vairāku dalībvalstu (kas nav tā reģistrācijas valsts) regulētajos tirgos vienlaikus vai ne vairāk kā ar viena mēneša starpību, Komisija reģistrē prospektu, ja tas sagatavots atbilstoši šā likuma prasībām.

(4) Komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un 15 dienu laikā pēc visu normatīvajos aktos noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu.

(5) Ja prospektā nav ietverta visa informācija atbilstoši šā likuma un Komisijas noteikumu prasībām, Komisija pieņem lēmumu par prospekta reģistrācijas atteikumu.

(6) Lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu izsniedz emitentam vai personai, kas emitenta pilnvarojumā iesniegusi Komisijai iesniegumu par prospekta reģistrāciju.

(7) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par prospekta reģistrāciju, Komisija lēmuma tekstu nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā un lēmuma kopiju nosūta attiecīgajam tirgus organizētājam.

48.pants. Prospekta reģistrācija

(1) Prospektu reģistrē Komisija. Lai reģistrētu prospektu, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus prospekta oriģināleksemplārus un prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas lēmumu par attiecīgo pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū.

(2) Iesniegumā norāda:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) regulētā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;

3) tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru, e-pasta adresi (ja tāda ir) un tā regulētā tirgus nosaukumu, kurā emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus;

4) valstis, kurās pārvedamus vērtspapīrus vēlas iekļaut regulētā tirgū.

(3) Komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un 10 darba dienu laikā pēc visu normatīvajos aktos noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu.

(4) Ja Komisija konstatē, ka tai iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi vai ka nepieciešama papildu informācija, tā paziņo to emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, 10 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Šādā gadījumā šajā pantā noteikto iesnieguma izskatīšanas termiņu skaita no dienas, kad tiek novērsti Komisijas norādītie trūkumi un iesniegta pieprasītā papildu informācija.

(5) Ja Komisija šajā pantā noteiktajos termiņos nav pieņēmusi lēmumu, prospekts nav uzskatāms par reģistrētu. Šādā gadījumā Komisija sniedz emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, argumentētu paskaidrojumu par aizkavēšanās iemeslu un norāda, kad lēmums par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu tiks pieņemts.

(6) Lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu izsniedz emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū un ir iesniegusi Komisijai iesniegumu par prospekta reģistrāciju.

(7) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par prospekta reģistrāciju, Komisija lēmuma tekstu nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā un lēmuma kopiju nosūta attiecīgajam tirgus organizētājam.

 

 

 

48.pants. Prospekta reģistrācija

(1) Prospektu reģistrē Komisija. Lai reģistrētu prospektu, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus prospekta oriģināleksemplārus un prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas lēmumu par attiecīgo pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū.

(2) Iesniegumā norāda:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) regulētā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;

3) tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru, e-pasta adresi (ja tāda ir) un tā regulētā tirgus nosaukumu, kurā emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus;

4) valstis, kurās pārvedamus vērtspapīrus vēlas iekļaut regulētā tirgū.

(3) Komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un 10 darba dienu laikā pēc visu normatīvajos aktos noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu.

(4) Ja Komisija konstatē, ka tai iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi vai ka nepieciešama papildu informācija, tā paziņo to emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, 10 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Šādā gadījumā šajā pantā noteikto iesnieguma izskatīšanas termiņu skaita no dienas, kad tiek novērsti Komisijas norādītie trūkumi un iesniegta pieprasītā papildu informācija.

(5) Ja Komisija šajā pantā noteiktajos termiņos nav pieņēmusi lēmumu, prospekts nav uzskatāms par reģistrētu. Šādā gadījumā Komisija sniedz emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, argumentētu paskaidrojumu par aizkavēšanās iemeslu un norāda, kad lēmums par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu tiks pieņemts.

(6) Lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu izsniedz emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū un ir iesniegusi Komisijai iesniegumu par prospekta reģistrāciju.

(7) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par prospekta reģistrāciju, Komisija lēmuma tekstu nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā un lēmuma kopiju nosūta attiecīgajam tirgus organizētājam.

 

48.1 pants. Prospekta, pamatprospekta un reģistrācijas dokumenta derīgums

(1) Prospekts ir derīgs 12 mēnešus pēc tā publikācijas attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, ja ir ievērotas šā likuma 45.panta prasības.

(2) Piedāvājuma programmas gadījumā pamatprospekts, kas iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem.

(3) Attiecībā uz tiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas minēti šā likuma 17.1 panta pirmās daļas 2.punktā, prospekts ir derīgs līdz brīdim, kad attiecīgie pārvedamie vērtspapīri vairs netiek nepārtraukti vai atkārtoti emitēti.

(4) Prospekts ir derīgs, ja tas sastāv no reģistrācijas dokumenta un vērtspapīru apraksta, kuros ietvertā informācija ir papildināta saskaņā ar šā likuma 44.3 panta prasībām, un kopsavilkuma. Reģistrācijas dokuments, kas minēts šā likuma 17.panta trešās daļas 1.punktā un iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem, ja ir ievērotas šā likuma 57.1 panta pirmās daļas prasības.

 

 

 

48.1 pants. Prospekta, pamatprospekta un reģistrācijas dokumenta derīgums

(1) Prospekts ir derīgs 12 mēnešus pēc tā publikācijas attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, ja ir ievērotas šā likuma 45.panta prasības.

(2) Piedāvājuma programmas gadījumā pamatprospekts, kas iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem.

(3) Attiecībā uz tiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas minēti šā likuma 17.1 panta pirmās daļas 2.punktā, prospekts ir derīgs līdz brīdim, kad attiecīgie pārvedamie vērtspapīri vairs netiek nepārtraukti vai atkārtoti emitēti.

(4) Prospekts ir derīgs, ja tas sastāv no reģistrācijas dokumenta un vērtspapīru apraksta, kuros ietvertā informācija ir papildināta saskaņā ar šā likuma 44.3 panta prasībām, un kopsavilkuma. Reģistrācijas dokuments, kas minēts šā likuma 17.panta trešās daļas 1.punktā un iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem, ja ir ievērotas šā likuma 57.1 panta pirmās daļas prasības.

 49.pants. Prospektu savstarpēja atzīšana

(1) Ja Latvijas Republikā reģistrēts emitents vēlas iekļaut brīvi pārvedamus vērtspapīrus Latvijas Republikā reģistrēta tirgus organizētāja organizētā regulētajā tirgū un vienā vai vairākos dalībvalstīs reģistrētu tirgus organizētāju organizētos regulētajos tirgos vienlaikus vai ne vairāk kā ar viena mēneša starpību, tas iesniedz prospektu reģistrācijai Komisijā.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos emitents vienlaikus ar prospektu iesniedz Komisijai informāciju par to, kuru dalībvalstu tirgus organizētājiem vai uzraudzības iestādēm tas ir iesniedzis vai gatavojas iesniegt pieteikumu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū. Iesniegumā emitents norāda attiecīgās uzraudzības institūcijas vai tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir).

(3) Vienlaikus ar iesniegumu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu citu dalībvalstu regulētajos tirgos emitents iesniedz attiecīgajai uzraudzības institūcijai vai tirgus organizētājam arī Komisijā reģistrēta prospekta kopiju. Ja Komisija prospektu vēl nav reģistrējusi, emitents iesniedz attiecīgajai uzraudzības institūcijai vai tirgus organizētājam prospekta projektu.

(4) Pēc prospekta reģistrācijas Komisija nosūta lēmuma par prospekta reģistrāciju kopiju visiem tirgus organizētājiem vai uzraudzības iestādēm, kurās emitents iesniedzis vai plāno iesniegt iesniegumu par tā pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

(5) Ja Komisija saskaņā ar šo likumu vai Komisijas noteikumiem ir atbrīvojusi emitentu no pienākuma iekļaut prospektā daļu informācijas, Komisija vienlaikus ar lēmuma par prospekta reģistrāciju kopiju nosūta attiecīgajiem tirgus organizētājiem vai atbildīgajām institūcijām informāciju par šādas atļaujas piešķiršanu un šādas atļaujas piešķiršanas pamatojumu.

(6) Ja dalībvalstī reģistrēts emitents vēlas iekļaut brīvi pārvedamus vērtspapīrus šajā dalībvalstī reģistrēta tirgus organizētāja un Latvijas Republikā reģistrēta tirgus organizētāja organizētā regulētajā tirgū vienlaikus vai ne vairāk kā ar viena mēneša starpību, tam prospekts Komisijā nav jāreģistrē.

(7) Šā panta sestajā daļā minētajos gadījumos emitents vienlaikus ar iesniegumu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū Komisijai iesniedz:

1) attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai vai tirgus organizētājam iesniegtā prospekta projektu un tā tulkojumu valsts valodā. Ja prospektu jau reģistrējusi tās dalībvalsts atbildīgā institūcija vai tirgus organizētājs, kurā emitents reģistrēts, emitents iesniedz Komisijai reģistrēta prospekta kopiju un tā tulkojumu valsts valodā;

2) prospekta pielikumu, kurš uzskatāms par prospekta neatņemamu sastāvdaļu.

(8) Ja pēc prospekta projekta iesniegšanas Komisijai līdz dienai, kad tas reģistrēts attiecīgās dalībvalsts atbildīgajā institūcijā vai tirgus organizētājā, prospektā ir izdarīti grozījumi, emitents iesniedz Komisijai reģistrēta prospekta kopiju.

(9) Prospekta pielikumā iekļauj vismaz informāciju par:

1) Latvijas Republikas pārvedamu vērtspapīru tirgus specifiku, kas ir būtiska attiecīgajā gadījumā, tai skaitā ziņas par nodokļiem un nodevām, kuras Latvijas Republikā piemēro ienākumiem, kas tiek gūti no regulētajā tirgū iekļaujamiem pārvedamiem vērtspapīriem;

2) organizācijām, kas Latvijas Republikā pilnvarotas darboties kā emitenta finansiālo saistību kārtotājas;

3) kārtību, kādā ieguldītāji var izmantot regulētajā tirgū iekļaujamos pārvedamos vērtspapīros nostiprinātās tiesības.

(10) Šā panta sestās, septītās un astotās daļas noteikumi attiecas arī uz gadījumiem, kad ne agrāk kā pirms trim mēnešiem dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs vai atbildīgā institūcija reģistrējusi emisijas prospektu vai pieņēmusi lēmumu par atļauju laist pārvedamus vērtspapīrus publiskajā apgrozībā.

(11) Ja pārvedami vērtspapīri, kurus emitents vēlas iekļaut Latvijas Republikā reģistrēta tirgus organizētāja organizētā regulētajā tirgū, ne ilgāk kā pirms sešiem mēnešiem jau iekļauti kādā dalībvalstī reģistrēta tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā, Komisija pēc informācijas apmaiņas ar attiecīgās dalībvalsts atbildīgo institūciju ir tiesīga atbrīvot emitentu no pienākuma izstrādāt jaunu prospektu.

 50.pants. Iesnieguma par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū izskatīšana

(1) Emitents iesniedz tirgus organizētājam iesniegumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc prospekta reģistrācijas Komisijā.

(2) Tirgus organizētājs 10 dienu laikā no dienas, kad emitents iesniedzis iesniegumu, pieņem lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū. Minētajā termiņā tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt no emitenta papildu informāciju saskaņā ar noteikumiem par attiecīgā regulētā tirgus darbību. Šādā gadījumā 10 dienu termiņš tiek skaitīts no dienas, kad papildu informācija iesniegta tirgus organizētājam.

(3) Lēmumu par dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājs pieņem tikai pēc tam, kad prospekts reģistrēts Komisijā vai tirgus organizētājs saņēmis dalībvalsts uzraudzības institūcijas vai tirgus organizētāja lēmuma par prospekta reģistrāciju kopiju.

(4) Tirgus organizētāja lēmumu par atteikumu iekļaut finanšu instrumentus regulētajā tirgū var pārsūdzēt Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(5) Lēmumā par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājs norāda šādu informāciju:

1) Komisijas piešķirto prospekta reģistrācijas datumu un numuru;

2) emitenta firmu un juridisko adresi;

3) emitenta reģistrācijas vietu un numuru;

4) finanšu instrumentu veidu un kategoriju;

5) finanšu instrumentu skaitu (izņemot atvērtā fonda ieguldījumu apliecības), nominālvērtību un emisijas apjomu.

(6) Lēmumā par ieguldījumu apliecību iekļaušanu regulētajā tirgū papildus norāda ieguldījumu fonda nosaukumu un reģistrācijas numuru.

(7) Lēmumā par dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū papildus norāda tās atbildīgās institūcijas vai tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru un interneta mājas lapas adresi, kas pieņēmis lēmumu par prospekta reģistrāciju.

(8) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājs nekavējoties nosūta emitentam, Komisijai un Latvijas Centrālajam depozitārijam.

 51.pants. Prospekta izplatīšanas kārtība

(1) Prospektu aizliegts izplatīt pirms tā reģistrācijas Komisijā.

(2) Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tirgus organizētājs nekavējoties ievieto lēmuma un prospekta tekstu savā mājas lapā internetā.

(3) Ievietojot prospektu tirgus organizētāja mājas lapā internetā, norāda vismaz šādu informāciju:

1) tā regulētā tirgus nosaukumu, kurā pārvedami vērtspapīri tiks tirgoti;

2) informāciju, kas atbilstoši šā likuma 50.panta piektās, sestās un septītās daļas prasībām ietverta lēmumā par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū;

3) laiku, kad attiecīgā tirgus organizētāja telpās iespējams bez maksas iepazīties ar prospektu, iegūt prospekta norakstu (kopiju).

 52.pants. Regulētajā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklamēšana

(1) Regulētajā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklamēšanu drīkst uzsākt ar dienu, kad prospekts ir pieejams šā likuma 51.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Reklāmā nedrīkst ietvert maldinošu informāciju vai informāciju, kas ir pretrunā ar prospektā norādītajām ziņām.

(3) Reklāmā norāda vietu un laiku, kur un kad var iepazīties ar prospektu.

(4) Sludinājumus, paziņojumus, plakātus un dokumentus, kuros reklamē pārvedamus vērtspapīrus, par kuru iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājam ir iesniegts iesniegums, pirms publicēšanas nosūta attiecīgajam tirgus organizētājam. Tirgus organizētājam ir tiesības aizliegt to publicēšanu, ja nav ievērotas šā panta prasības.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteikto informāciju emitents elektroniskā veidā nosūta tirgus organizētājam attiecīgā tirgus organizētāja noteiktajā kārtībā.

 

 

 

49.pants. Prospektu savstarpēja atzīšana un paziņošanas kārtība

(1) Emitents vai persona, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, kuras prospekts un visi tā papildinājumi ir reģistrēti Komisijā, var lūgt iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs vai dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, pēc tam, kad pēc emitenta vai personas, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, lūguma Komisija ir informējusi attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas saskaņā ar šā panta ceturtās un piektās daļas prasībām.

(2) Gadījumos, kad citas dalībvalsts emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētā tirgū Latvijā, attiecīgās dalībvalsts kompetentās institūcijas reģistrēts prospekts un visi tā papildinājumi ir derīgi, ja attiecīgās dalībvalsts kompetentā institūcija par prospekta reģistrēšanu ir informējusi Komisiju.

(3) Ja ir konstatēti svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas minētas šā likuma 45.pantā un kas radušās kopš prospekta reģistrēšanas, tikai attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija ir tiesīga pieprasīt papildinājumu reģistrēšanu un publicēšanu atbilstoši izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām. Latvijas kompetentās institūcijas ir tiesīgas tikai vērst izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas uzmanību uz jebkādas jaunas informācijas nepieciešamību.

(4) Komisija iesniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai institūcijai apliecinājumu, ka prospekts ir sagatavots saskaņā ar direktīvu 2003/71/EK, un minētā prospekta kopiju šādā kārtībā:

1) triju darba dienu laikā pēc emitenta vai tās personas pieprasījuma, kas ir atbildīga par prospekta sagatavošanu;

2) ja pieprasījums ir iesniegts kopā ar prospekta projektu, vienas darba dienas laikā pēc prospekta reģistrēšanas.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajam apliecinājumam pievieno kopsavilkuma tulkojumu, par kura sagatavošanu un satura atbilstību oriģinālajam emisijas prospekta tekstam ir atbildīgs emitents vai tā persona, kura ir atbildīga par prospekta sagatavošanu. Tādas pašas prasības attiecas arī uz jebkuru prospekta papildinājumu.

(6) Ja Komisija saskaņā ar šā likuma 44.panta trešās daļas noteikumiem ir atļāvusi emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, neiekļaut kādu informāciju prospektā, tad, informējot uzņēmējas dalībvalsts kompetento institūciju, Komisija norāda arī savas atļaujas pamatojumu.

49.pants. Valodu lietošana

(1) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētā tirgū tiks lūgta tikai Latvijā, prospektu sagatavo valsts valodā.

(2) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētā tirgū tiks lūgta vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latviju, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, pēc savas izvēles prospektu sagatavo valodā, ko Komisija un attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(3) Ja citas dalībvalsts emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētā tirgū Latvijā, tai ir jāsagatavo prospekta kopsavilkums valsts valodā.

(4) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētā tirgū tiek lūgta vairāk nekā vienā dalībvalstī, ieskaitot Latviju, prospektu sagatavo valsts valodā un pēc emitenta vai tās personas izvēles, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, dara pieejamu valodā, ko attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(5) Ja iekļaušana regulētā tirgū tiek lūgta vienā vai vairākās dalībvalstīs attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 eiras, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, pēc savas izvēles prospektu sagatavo valodā, ko Komisija un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā. 

49.pants. Ārvalstīs reģistrētu emitentu sagatavotu prospektu atzīšana

(1) Komisija ir tiesīga reģistrēt prospektu, ko emitenti, kuru juridiskā adrese ir ārvalstīs, sagatavojuši atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, ja:

1) prospekts ir sagatavots saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, ko noteikušas starptautiskas vērtspapīru komisiju organizācijas, ieskaitot Starptautiskās vērtspapīru tirgus organizācijas informācijas atklāšanas standartus;

2) informācijai, arī finanšu informācijai, tiek izvirzītas tādas pašas prasības, kādas noteiktas šajā likumā.

(2) Ja pārvedami vērtspapīri, kurus emitējis ārvalstī reģistrēts emitents, tiek iekļauti regulētā tirgū citā dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, piemēro šā likuma 49. un 49.1 panta prasības.

50.pants. Iesnieguma par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētā tirgū izskatīšana

(1) Emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, iesniedz tirgus organizētājam iesniegumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētā tirgū ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc prospekta reģistrācijas Komisijā.

(2) Tirgus organizētājs 10 dienu laikā no dienas, kad emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, iesniegusi iesniegumu, pieņem lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētā tirgū. Minētajā termiņā tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt no emitenta vai personas, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, papildu informāciju saskaņā ar noteikumiem par attiecīgā regulētā tirgus darbību. Šādā gadījumā 10 dienu termiņu skaita no dienas, kad papildu informācija iesniegta tirgus organizētājam.

(3) Lēmumu par dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū tirgus organizētājs pieņem tikai pēc tam, kad prospekts reģistrēts Komisijā vai tirgus organizētājs saņēmis attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas vai tirgus organizētāja apliecinājumu par prospekta reģistrāciju.

(4) Tirgus organizētāja lēmumu par atteikumu iekļaut finanšu instrumentus regulētā tirgū var pārsūdzēt Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(5) Lēmumā par finanšu instrumentu (izņemot ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības) iekļaušanu regulētā tirgū tirgus organizētājs norāda šādu informāciju:

1) datumu, kurā prospekts reģistrēts Komisijā (ja saskaņā ar likumu emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, ir pienākums sagatavot prospektu);

2) emitenta firmu un juridisko adresi;

3) emitenta reģistrācijas vietu un numuru;

4) finanšu instrumentu veidu, kategoriju, nominālvērtību un emisijas apjomu.

(6) Lēmumā par ieguldījumu apliecību iekļaušanu regulētā tirgū norāda šādu informāciju:

1) datumu, kurā ieguldījumu fonds reģistrēts Komisijā;

2) ieguldījumu fonda veidu un nosaukumu;

3) ieguldījumu fondu pārvaldošās sabiedrības firmu un juridisko adresi;

4) ieguldījumu fonda emitēto ieguldījumu apliecību skaitu, ieguldījumu fonda daļas vērtību (atvērtajam ieguldījumu fondam) vai nominālvērtību (slēgtajam ieguldījumu fondam) lēmuma pieņemšanas dienā.

(7) Lēmumā par citā dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū papildus norāda tās atbildīgās institūcijas vai tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru un mājas lapas adresi internetā, kurš pieņēmis lēmumu par prospekta reģistrāciju.

(8) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētā tirgū tirgus organizētājs nekavējoties nosūta emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, Komisijai un Latvijas Centrālajam depozitārijam.

51.pants. Prospekta izplatīšanas kārtība

(1) Prospektu aizliegts izplatīt pirms tā reģistrācijas Komisijā. Emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiklīdz tas iespējams, publisko prospektu, taču jebkurā gadījumā laikus pirms pārvedamu vērtspapīru iekļaušanas regulētā tirgū, bet ne vēlāk kā dienā, kad pieņemts lēmums par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū.

(2) Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, tirgus organizētājs nekavējoties ievieto lēmuma un prospekta tekstu savā mājas lapā internetā.

(3) Prospekts tiek uzskatīts par pieejamu sabiedrībai, kad tas ir publicēts:

1) ievietojot vienā vai vairākos laikrakstos, kas tiek izplatīti visās dalībvalstīs vai kas ir plašā apgrozībā dalībvalstīs, kurās pārvedami vērtspapīri tiek iekļauti regulētā tirgū, vai

2) drukātā veidā. Šādā gadījumā tas bez maksas jādara pieejams sabiedrībai tā regulētā tirgus organizētāja birojā, kurā pārvedami vērtspapīri tiek iekļauti organizētajā regulētajā tirgū, vai emitenta juridiskās adreses birojā un to finanšu starpnieku birojos, kuri izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, tajā skaitā pie pilnvarotajiem maksātājiem,  vai

3) elektroniskā veidā emitenta mājas lapā internetā un to attiecīgo finanšu starpnieku mājas lapās internetā, kuri izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, tajā skaitā pie pilnvarotajiem maksātājiem, vai

4) elektroniskā veidā tā regulētā tirgus organizētāja mājas lapā internetā, kurā ir lūgta pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētā tirgū.

(4) Komisija ir tiesīga pieprasīt emitentiem vai personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū un publicē savus prospektus saskaņā ar šā panta trešās daļas 1. vai 2. punktu, arī publicēt prospektus elektroniskā veidā atbilstoši šā panta trešās daļas 3. punktam. Tāpat Komisija ir tiesīga pieprasīt publicēt paziņojumu, kurā jānorāda, kā prospekts ir darīts pieejams sabiedrībai un kur sabiedrība to var iegūt.

(5) Gadījumā, kad prospektu veido vairāki dokumenti vai tajā ir iekļauta informācija atsauces veidā, dokumentus un informāciju, kas veido prospektu, var publicēt atsevišķi, ja minētie dokumenti ir bez maksas darīti pieejami sabiedrībai šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. Katrā dokumentā norāda, kur var iegūt citus pilnu prospektu veidojošos dokumentus.

(6) Prospekta un prospekta papildinājumu tekstam, kas publicēts vai darīts pieejams sabiedrībai, un formātam jābūt identiskiem to sākotnējai versijai, kas reģistrēta Komisijā.

(7) Ja prospektu publicē elektroniskā veidā, emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, prospekts papīra formā bez maksas jāizsniedz ieguldītājam pēc tā pieprasījuma.

(8) Komisija reizi gadā savā mājas lapā internetā publicē to prospektu sarakstu, kurus tā ir reģistrējusi pēdējo 12 mēnešu laikā.

52.pants. Regulētā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklamēšana

(1) Regulētā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklāmā nedrīkst ietvert neprecīzu vai maldinošu informāciju vai informāciju, kas ir pretrunā ar prospektā norādītajām ziņām. Šai informācijai ir jāatbilst tai informācijai, kas ietverta prospektā, ja tas jau publicēts, vai informācijai, kura noteikti jāiekļauj prospektā, ja prospektu publicē vēlāk.

(2) Informācijai, kas jebkādā veidā sniegta par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, jāatbilst tai informācijai, kas ietverta prospektā.

(3) Reklāmā norāda to, ka prospekts ir vai tiks publicēts, kur un kad var iegūt prospektu. Reklāmai ir jābūt skaidri un nepārprotami atpazīstamai kā reklāmai.

(4) Visai informācijai, kas attiecas uz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū un kas, pat ja ne reklāmas nolūkā, izziņota mutvārdos vai rakstveidā, jāatbilst tai informācijai, kas ietverta prospektā.

 

 

 

49.pants. Prospektu savstarpēja atzīšana un paziņošanas kārtība

(1) Emitents vai persona, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, kuras prospekts un visi tā papildinājumi ir reģistrēti Komisijā, var lūgt iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs vai dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, pēc tam, kad pēc emitenta vai personas, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, lūguma Komisija ir informējusi attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas saskaņā ar šā panta ceturtās un piektās daļas prasībām.

(2) Gadījumos, kad citas dalībvalsts emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētā tirgū Latvijā, attiecīgās dalībvalsts kompetentās institūcijas reģistrēts prospekts un visi tā papildinājumi ir derīgi, ja attiecīgās dalībvalsts kompetentā institūcija par prospekta reģistrēšanu ir informējusi Komisiju.

(3) Ja ir konstatēti svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas minētas šā likuma 45.pantā un kas radušās kopš prospekta reģistrēšanas, tikai attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija ir tiesīga pieprasīt papildinājumu reģistrēšanu un publicēšanu atbilstoši izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām. Latvijas kompetentās institūcijas ir tiesīgas tikai vērst izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas uzmanību uz jebkādas jaunas informācijas nepieciešamību.

(4) Komisija iesniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai institūcijai apliecinājumu, ka prospekts ir sagatavots saskaņā ar direktīvu 2003/71/EK, un minētā prospekta kopiju šādā kārtībā:

1) triju darba dienu laikā pēc emitenta vai tās personas pieprasījuma, kas ir atbildīga par prospekta sagatavošanu;

2) ja pieprasījums ir iesniegts kopā ar prospekta projektu, vienas darba dienas laikā pēc prospekta reģistrēšanas.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajam apliecinājumam pievieno kopsavilkuma tulkojumu, par kura sagatavošanu un satura atbilstību oriģinālajam emisijas prospekta tekstam ir atbildīgs emitents vai tā persona, kura ir atbildīga par prospekta sagatavošanu. Tādas pašas prasības attiecas arī uz jebkuru prospekta papildinājumu.

(6) Ja Komisija saskaņā ar šā likuma 44.panta trešās daļas noteikumiem ir atļāvusi emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, neiekļaut kādu informāciju prospektā, tad, informējot uzņēmējas dalībvalsts kompetento institūciju, Komisija norāda arī savas atļaujas pamatojumu.

49.pants. Valodu lietošana

(1) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētā tirgū tiks lūgta tikai Latvijā, prospektu sagatavo valsts valodā.

(2) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētā tirgū tiks lūgta vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latviju, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, pēc savas izvēles prospektu sagatavo valodā, ko Komisija un attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(3) Ja citas dalībvalsts emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētā tirgū Latvijā, tai ir jāsagatavo prospekta kopsavilkums valsts valodā.

(4) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētā tirgū tiek lūgta vairāk nekā vienā dalībvalstī, ieskaitot Latviju, prospektu sagatavo valsts valodā un pēc emitenta vai tās personas izvēles, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, dara pieejamu valodā, ko attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(5) Ja iekļaušana regulētā tirgū tiek lūgta vienā vai vairākās dalībvalstīs attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 eiras, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, pēc savas izvēles prospektu sagatavo valodā, ko Komisija un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā. 

49.pants. Ārvalstīs reģistrētu emitentu sagatavotu prospektu atzīšana

(1) Komisija ir tiesīga reģistrēt prospektu, ko emitenti, kuru juridiskā adrese ir ārvalstīs, sagatavojuši atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, ja:

1) prospekts ir sagatavots saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, ko noteikušas starptautiskas vērtspapīru komisiju organizācijas, ieskaitot Starptautiskās vērtspapīru tirgus organizācijas informācijas atklāšanas standartus;

2) informācijai, arī finanšu informācijai, tiek izvirzītas tādas pašas prasības, kādas noteiktas šajā likumā.

(2) Ja pārvedami vērtspapīri, kurus emitējis ārvalstī reģistrēts emitents, tiek iekļauti regulētā tirgū citā dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, piemēro šā likuma 49. un 49.1 panta prasības.

50.pants. Iesnieguma par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētā tirgū izskatīšana

(1) Emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, iesniedz tirgus organizētājam iesniegumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētā tirgū ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc prospekta reģistrācijas Komisijā.

(2) Tirgus organizētājs 10 dienu laikā no dienas, kad emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, iesniegusi iesniegumu, pieņem lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētā tirgū. Minētajā termiņā tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt no emitenta vai personas, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, papildu informāciju saskaņā ar noteikumiem par attiecīgā regulētā tirgus darbību. Šādā gadījumā 10 dienu termiņu skaita no dienas, kad papildu informācija iesniegta tirgus organizētājam.

(3) Lēmumu par dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū tirgus organizētājs pieņem tikai pēc tam, kad prospekts reģistrēts Komisijā vai tirgus organizētājs saņēmis attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas vai tirgus organizētāja apliecinājumu par prospekta reģistrāciju.

(4) Tirgus organizētāja lēmumu par atteikumu iekļaut finanšu instrumentus regulētā tirgū var pārsūdzēt Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(5) Lēmumā par finanšu instrumentu (izņemot ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības) iekļaušanu regulētā tirgū tirgus organizētājs norāda šādu informāciju:

1) datumu, kurā prospekts reģistrēts Komisijā (ja saskaņā ar likumu emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, ir pienākums sagatavot prospektu);

2) emitenta firmu un juridisko adresi;

3) emitenta reģistrācijas vietu un numuru;

4) finanšu instrumentu veidu, kategoriju, nominālvērtību un emisijas apjomu.

(6) Lēmumā par ieguldījumu apliecību iekļaušanu regulētā tirgū norāda šādu informāciju:

1) datumu, kurā ieguldījumu fonds reģistrēts Komisijā;

2) ieguldījumu fonda veidu un nosaukumu;

3) ieguldījumu fondu pārvaldošās sabiedrības firmu un juridisko adresi;

4) ieguldījumu fonda emitēto ieguldījumu apliecību skaitu, ieguldījumu fonda daļas vērtību (atvērtajam ieguldījumu fondam) vai nominālvērtību (slēgtajam ieguldījumu fondam) lēmuma pieņemšanas dienā.

(7) Lēmumā par citā dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū papildus norāda tās atbildīgās institūcijas vai tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru un mājas lapas adresi internetā, kurš pieņēmis lēmumu par prospekta reģistrāciju.

(8) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētā tirgū tirgus organizētājs nekavējoties nosūta emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, Komisijai un Latvijas Centrālajam depozitārijam.

51.pants. Prospekta izplatīšanas kārtība

(1) Prospektu aizliegts izplatīt pirms tā reģistrācijas Komisijā. Emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiklīdz tas iespējams, publisko prospektu, taču jebkurā gadījumā laikus pirms pārvedamu vērtspapīru iekļaušanas regulētā tirgū, bet ne vēlāk kā dienā, kad pieņemts lēmums par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū.

(2) Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, tirgus organizētājs nekavējoties ievieto lēmuma un prospekta tekstu savā mājas lapā internetā.

(3) Prospekts tiek uzskatīts par pieejamu sabiedrībai, kad tas ir publicēts:

1) ievietojot vienā vai vairākos laikrakstos, kas tiek izplatīti visās dalībvalstīs vai kas ir plašā apgrozībā dalībvalstīs, kurās pārvedami vērtspapīri tiek iekļauti regulētā tirgū, vai

2) drukātā veidā. Šādā gadījumā tas bez maksas jādara pieejams sabiedrībai tā regulētā tirgus organizētāja birojā, kurā pārvedami vērtspapīri tiek iekļauti organizētajā regulētajā tirgū, vai emitenta juridiskās adreses birojā un to finanšu starpnieku birojos, kuri izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, tajā skaitā pie pilnvarotajiem maksātājiem,  vai

3) elektroniskā veidā emitenta mājas lapā internetā un to attiecīgo finanšu starpnieku mājas lapās internetā, kuri izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, tajā skaitā pie pilnvarotajiem maksātājiem, vai

4) elektroniskā veidā tā regulētā tirgus organizētāja mājas lapā internetā, kurā ir lūgta pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētā tirgū.

(4) Komisija ir tiesīga pieprasīt emitentiem vai personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū un publicē savus prospektus saskaņā ar šā panta trešās daļas 1. vai 2. punktu, arī publicēt prospektus elektroniskā veidā atbilstoši šā panta trešās daļas 3. punktam. Tāpat Komisija ir tiesīga pieprasīt publicēt paziņojumu, kurā jānorāda, kā prospekts ir darīts pieejams sabiedrībai un kur sabiedrība to var iegūt.

(5) Gadījumā, kad prospektu veido vairāki dokumenti vai tajā ir iekļauta informācija atsauces veidā, dokumentus un informāciju, kas veido prospektu, var publicēt atsevišķi, ja minētie dokumenti ir bez maksas darīti pieejami sabiedrībai šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. Katrā dokumentā norāda, kur var iegūt citus pilnu prospektu veidojošos dokumentus.

(6) Prospekta un prospekta papildinājumu tekstam, kas publicēts vai darīts pieejams sabiedrībai, un formātam jābūt identiskiem to sākotnējai versijai, kas reģistrēta Komisijā.

(7) Ja prospektu publicē elektroniskā veidā, emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, prospekts papīra formā bez maksas jāizsniedz ieguldītājam pēc tā pieprasījuma.

(8) Komisija reizi gadā savā mājas lapā internetā publicē to prospektu sarakstu, kurus tā ir reģistrējusi pēdējo 12 mēnešu laikā.

52.pants. Regulētā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklamēšana

(1) Regulētā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklāmā nedrīkst ietvert neprecīzu vai maldinošu informāciju vai informāciju, kas ir pretrunā ar prospektā norādītajām ziņām. Šai informācijai ir jāatbilst tai informācijai, kas ietverta prospektā, ja tas jau publicēts, vai informācijai, kura noteikti jāiekļauj prospektā, ja prospektu publicē vēlāk.

(2) Informācijai, kas jebkādā veidā sniegta par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, jāatbilst tai informācijai, kas ietverta prospektā.

(3) Reklāmā norāda to, ka prospekts ir vai tiks publicēts, kur un kad var iegūt prospektu. Reklāmai ir jābūt skaidri un nepārprotami atpazīstamai kā reklāmai.

(4) Visai informācijai, kas attiecas uz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū un kas, pat ja ne reklāmas nolūkā, izziņota mutvārdos vai rakstveidā, jāatbilst tai informācijai, kas ietverta prospektā.

 53.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības uzsākšana

(1) Pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību regulētajā tirgū drīkst uzsākt ne agrāk kā trīs dienas pēc tam, kad prospekts ievietots attiecīgā tirgus organizētāja mājas lapā internetā.

(2) Finanšu instrumentu tirdzniecību regulētajā tirgū drīkst uzsākt tikai pēc to iegrāmatošanas Latvijas Centrālajā depozitārijā. Šī prasība neattiecas uz finanšu instrumentiem, kuri ir publiskajā apgrozībā arī ārpus Latvijas Republikas un jau iegrāmatoti citā valstī.

(3) Latvijas Centrālais depozitārijs iegrāmato finanšu instrumentus pēc tam, kad ir noslēdzis līgumu ar emitentu un saņēmis Latvijas Centrālā depozitārija noteikumos paredzētos dokumentus.

 54.pants. Pienākumi kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū

(1) Kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas nodrošina vienādu attieksmi pret visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri.

(2) Akciju sabiedrības valde nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos iekļautas tās akcijas, ir pieejama līdzvērtīga informācija vismaz par:

1) akcionāru sapulcēm;

2) dividenžu izmaksu;

3) jaunu akciju emisiju, tai skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz šīm akcijām, kā arī atteikšanās no šīm akcijām, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas;

4) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder akcijas, var īstenot savas tiesības;

5) jebkādām izmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas dažādās tās akciju kategorijās.

(3) Kapitālsabiedrības valde nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos iekļauti tās parāda vērtspapīri, ir pieejama līdzvērtīga informācija vismaz par:

1) to personu sapulcēm, kurām pieder parāda vērtspapīri;

2) procentu izmaksu;

3) jaunu parāda vērtspapīru emisiju, tai skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz jaunemitējamiem parāda vērtspapīriem, kā arī atteikšanās no šiem vērtspapīriem, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas;

4) parāda vērtspapīru konversijas un maiņas noteikumiem;

5) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, var īstenot savas tiesības;

6) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas šīs kapitālsabiedrības dažādas kategorijas parāda vērtspapīros.

(4) Ja regulētajā tirgū iekļautie parāda vērtspapīri ir konvertējamas obligācijas vai obligācijas ar tiesībām nākotnē iegūt akcijas, akciju sabiedrība nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos iekļauti šie parāda vērtspapīri, ir pieejama līdzvērtīga informācija par tiesībām, kuras nostiprinātas ar šiem parāda vērtspapīriem saistītajās akcijās.

(5) Tirgus organizētājs ir tiesīgs noteikt papildu prasības, kas jāievēro kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētā tirgus oficiālajā sarakstā.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto informāciju kapitālsabiedrības valde nosūta attiecīgajam tirgus organizētājam, kurš nekavējoties nodrošina tās ievietošanu savā mājas lapā internetā.

(7) Vismaz 14 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces, kurā plānots lemt par grozījumiem kapitālsabiedrības statūtos, kapitālsabiedrības valde statūtu grozījumu projektu nosūta tiem tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti šīs sabiedrības pārvedami vērtspapīri.

53.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības uzsākšana

(1) Pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību regulētā tirgū drīkst uzsākt ne agrāk kā trīs dienas pēc tam, kad prospekts ievietots attiecīgā tirgus organizētāja mājas lapā internetā.

(2) Finanšu instrumentu tirdzniecību regulētā tirgū drīkst uzsākt tikai pēc to iegrāmatošanas Latvijas Centrālajā depozitārijā. Šī prasība neattiecas uz finanšu instrumentiem, kuri ir publiskajā apgrozībā arī ārpus Latvijas Republikas un jau iegrāmatoti citā valstī.

(3) Latvijas Centrālais depozitārijs iegrāmato finanšu instrumentus pēc tam, kad ir noslēdzis līgumu ar emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū un saņēmis Latvijas Centrālā depozitārija noteikumos paredzētos dokumentus.

54.pants. Pienākumi kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētā tirgū

(1) Kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas nodrošina vienādu attieksmi pret visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri. Kapitālsabiedrībai, kuras vārda akcijas ir iekļautas regulētā tirgū, akcionāru sapulce izsludināma ar regulētā tirgus organizētāja starpniecību, informāciju par sapulces norises vietu, laiku un darba kārtībā iekļaujamajiem jautājumiem publicējot regulētā tirgus organizētāja noteiktajā kārtībā.

(2) Akciju sabiedrības valde nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos iekļautas sabiedrības akcijas, ir pieejama līdzvērtīga informācija vismaz par:

1) akcionāru sapulcēm;

2) dividenžu izmaksu;

3) jaunu akciju emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz šīm akcijām, kā arī atteikšanās no šīm akcijām, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas;

4) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder akcijas, var īstenot savas tiesības;

5) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas dažādās šīs sabiedrības akciju kategorijās.

(3) Kapitālsabiedrības valde nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos iekļauti tās parāda vērtspapīri, ir pieejama līdzvērtīga informācija vismaz par:

1) to personu sapulcēm, kurām pieder parāda vērtspapīri;

2) procentu izmaksu;

3) jaunu parāda vērtspapīru emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz jaunemitējamiem parāda vērtspapīriem, kā arī atteikšanās no šiem vērtspapīriem, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas;

4) parāda vērtspapīru konversijas un maiņas noteikumiem;

5) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, var īstenot savas tiesības;

6) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas šīs kapitālsabiedrības dažādas kategorijas parāda vērtspapīros.

(4) Ja regulētajā tirgū iekļautie parāda vērtspapīri ir konvertējamas obligācijas vai obligācijas ar tiesībām nākotnē iegūt akcijas, akciju sabiedrība nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos iekļauti šie parāda vērtspapīri, ir pieejama līdzvērtīga informācija par tiesībām, kuras nostiprinātas ar šiem parāda vērtspapīriem saistītajās akcijās.

(5) Tirgus organizētājs ir tiesīgs noteikt papildu prasības, kas ir jāievēro kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā vai citos tirgus organizētāja regulētajos tirgos.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto informāciju kapitālsabiedrības valde nosūta attiecīgajam tirgus organizētājam, kurš nekavējoties nodrošina tās ievietošanu savā mājas lapā internetā.

(7) Vismaz 14 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces kapitālsabiedrības valde vai persona, kura saskaņā ar likumu ir tiesīga sasaukt un sasauc sapulci, nosūta tiem tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti šīs sabiedrības pārvedami vērtspapīri, sapulces darba kārtības jautājumos pieņemamo lēmumu projektus. Ja akcionāru (dalībnieku) sapulcē ir plānots lemt par grozījumiem kapitālsabiedrības statūtos, statūtu grozījumu projekts ir nosūtāms tiem tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļautas kapitālsabiedrības akcijas, vismaz 14 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces.

 

 

 

53.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības uzsākšana

(1) Pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību regulētā tirgū drīkst uzsākt ne agrāk kā trīs dienas pēc tam, kad prospekts ievietots attiecīgā tirgus organizētāja mājas lapā internetā.

(2) Finanšu instrumentu tirdzniecību regulētā tirgū drīkst uzsākt tikai pēc to iegrāmatošanas Latvijas Centrālajā depozitārijā. Šī prasība neattiecas uz finanšu instrumentiem, kuri ir publiskajā apgrozībā arī ārpus Latvijas Republikas un jau iegrāmatoti citā valstī.

(3) Latvijas Centrālais depozitārijs iegrāmato finanšu instrumentus pēc tam, kad ir noslēdzis līgumu ar emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū un saņēmis Latvijas Centrālā depozitārija noteikumos paredzētos dokumentus.

54.pants. Pienākumi kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētā tirgū

(1)& nbsp;Kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas nodrošina vienādu attieksmi pret visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri. Kapitālsabiedrībai, kuras vārda akcijas ir iekļautas regulētā tirgū, akcionāru sapulce izsludināma ar regulētā tirgus organizētāja starpniecību, informāciju par sapulces norises vietu, laiku un darba kārtībā iekļaujamajiem jautājumiem publicējot regulētā tirgus organizētāja noteiktajā kārtībā.

(2) Akciju sabiedrības valde nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos iekļautas sabiedrības akcijas, ir pieejama līdzvērtīga informācija vismaz par:

1) akcionāru sapulcēm;

2) dividenžu izmaksu;

3) jaunu akciju emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz šīm akcijām, kā arī atteikšanās no šīm akcijām, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas;

4) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder akcijas, var īstenot savas tiesības;

5) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas dažādās šīs sabiedrības akciju kategorijās.

(3) Kapitālsabiedrības valde nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos iekļauti tās parāda vērtspapīri, ir pieejama līdzvērtīga informācija vismaz par:

1) to personu sapulcēm, kurām pieder parāda vērtspapīri;

2) procentu izmaksu;

3) jaunu parāda vērtspapīru emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz jaunemitējamiem parāda vērtspapīriem, kā arī atteikšanās no šiem vērtspapīriem, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas;

4) parāda vērtspapīru konversijas un maiņas noteikumiem;

5) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, var īstenot savas tiesības;

6) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas šīs kapitālsabiedrības dažādas kategorijas parāda vērtspapīros.

(4) Ja regulētajā tirgū iekļautie parāda vērtspapīri ir konvertējamas obligācijas vai obligācijas ar tiesībām nākotnē iegūt akcijas, akciju sabiedrība nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos iekļauti šie parāda vērtspapīri, ir pieejama līdzvērtīga informācija par tiesībām, kuras nostiprinātas ar šiem parāda vērtspapīriem saistītajās akcijās.

(5) Tirgus organizētājs ir tiesīgs noteikt papildu prasības, kas ir jāievēro kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā vai citos tirgus organizētāja regulētajos tirgos.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto informāciju kapitālsabiedrības valde nosūta attiecīgajam tirgus organizētājam, kurš nekavējoties nodrošina tās ievietošanu savā mājas lapā internetā.

(7) Vismaz 14 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces kapitālsabiedrības valde vai persona, kura saskaņā ar likumu ir tiesīga sasaukt un sasauc sapulci, nosūta tiem tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti šīs sabiedrības pārvedami vērtspapīri, sapulces darba kārtības jautājumos pieņemamo lēmumu projektus. Ja akcionāru (dalībnieku) sapulcē ir plānots lemt par grozījumiem kapitālsabiedrības statūtos, statūtu grozījumu projekts ir nosūtāms tiem tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļautas kapitālsabiedrības akcijas, vismaz 14 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces.

 55.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana un to izslēgšana no regulētā tirgus

(1) Tirgus organizētājs var apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus, ja attiecīgo finanšu instrumentu regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama vai tiek apdraudētas ieguldītāju intereses.

(2) Ja tirgus organizētājs neizmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, lai gan attiecīgo finanšu instrumentu regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama vai tiek apdraudētas ieguldītāju intereses, Komisijai ir tiesības apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus.

(3) Tirgus organizētāja lēmumu par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus var pārsūdzēt Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(4) Finanšu instrumentus no regulētā tirgus var izslēgt, pamatojoties uz emitenta iesniegumu. Lēmumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus pieņem emitenta akcionāru sapulce. Sapulces protokolā norāda tos akcionārus, kuri balsojuši “par”.

55.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana un to izslēgšana no regulētā tirgus

(1) Tirgus organizētājs var apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus, ja attiecīgo finanšu instrumentu regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama vai tiek apdraudētas ieguldītāju intereses.

(2) Ja tirgus organizētājs neizmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, lai gan attiecīgo finanšu instrumentu regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama vai tiek apdraudētas ieguldītāju intereses, Komisijai ir tiesības apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus.

(3) Tirgus organizētāja lēmumu par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus var pārsūdzēt Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(4) Finanšu instrumentus no regulētā tirgus var izslēgt, pamatojoties uz iesniegumu, kas saņemts no emitenta vai personas, kas lūdza pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū. Lēmumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus pieņem emitenta akcionāru sapulce. Sapulces protokolā norāda tos akcionārus, kuri balsojuši “par”.

(5) Ja tirgus organizētājs ir pieņēmis lēmumu par finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus, jo attiecīgo finanšu instrumentu emitents nav ievērojis likuma un tirgus organizētāja noteikumus, emitenta valde vai padome mēneša laikā sasauc akcionāru ārkārtas sapulci un pieņem lēmumu par finanšu instrumentu izņemšanu no regulētā tirgus un tie akcionāri, kuri ir balsojuši “par” izņemšanu no regulētā tirgus, izsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu atbilstoši šā likuma D sadaļas V nodaļas noteikumiem.

(6) Ja šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā sasauktā akcionāru ārkārtas sapulce pieņem lēmumu palikt regulētajā tirgū, tai ir jānodrošina, ka pārvaldes institūciju locekļi veic visas nepieciešamās darbības, lai tiktu novērsti tie pārkāpumi un apstākļi, kuru dēļ emitenta finanšu instrumenti tika izslēgti no regulētā tirgus.

55.1 pants. Komisijas tiesības

(1) Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) motivēti pieprasīt personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, prospektā ietvert papildu informāciju, ja tas vajadzīgs ieguldītāju aizsardzībai;

2) motivēti pieprasīt personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, un personām, kuras kontrolē tās vai kuras tās kontrolē, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

3) motivēti pieprasīt to personu, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti lūgt pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

4) apturēt pārvedamu vērtspapīru tirdzniecības uzsākšanu vai to tirdzniecību uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

5) aizliegt vai apturēt sludinājumus uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

6) aizliegt publisko piedāvājumu, ja Komisija konstatē, ka pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības, vai ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka tās varētu tikt pārkāptas;

7) apturēt vai lūgt attiecīgos regulētos tirgus apturēt tirdzniecību regulētā tirgū līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

8) aizliegt tirdzniecību regulētā tirgū, ja Komisija konstatē, ka tiek pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

9) darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents nespēj izpildīt savus pienākumus.

(2) Pēc pārvedamu vērtspapīru iekļaušanas regulētā tirgū Komisijai ir tiesības:

1) pieprasīt, lai emitents izziņo visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt regulētā tirgū iekļauto pārvedamo vērtspapīru novērtējumu, un tādējādi nodrošināt ieguldītāju aizsardzību vai nevainojamu tirgus darbību;

2) izslēgt vai lūgt attiecīgā regulētā tirgus organizētāju izslēgt pārvedamus vērtspapīrus no regulētā tirgus, ja emitenta stāvoklis, pēc Komisijas domām, ir tāds, ka tirdzniecība būtu neizdevīga ieguldītāju interesēm;

3) nodrošināt, ka emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū, izpilda normatīvajos aktos paredzētos pienākumus, ka vienāda informācija tiek sniegta visiem ieguldītājiem un emitents vienādi izturas pret visiem pārvedamu vērtspapīru turētājiem, kuri ir vienādā stāvoklī, visās dalībvalstīs, kurās izteikts publiskais piedāvājums vai pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētā tirgū;

4) veikt pārbaudes, lai kontrolētu atbilstību šā likuma D sadaļas II nodaļas prasībām, kā arī, ja nepieciešams, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vērsties attiecīgajā tiesu iestādē vai sadarboties ar citām iestādēm.

(3) Ja Komisija konstatē, ka emitents nepilda šā likuma D sadaļas II nodaļas un 57.1 panta prasības, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai.

(4) Ja, neraugoties uz to, ka Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta trešās daļas prasībām, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neefektīvi, emitents turpina pārkāpt šā likuma D sadaļas II nodaļas un 57.1 panta prasības, Komisija pēc paziņošanas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai ir tiesīga veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām.

(5) Komisijai ir tiesības publicēt informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šāda informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.”

 

 

 

55.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana un to izslēgšana no regulētā tirgus

(1) Tirgus organizētājs var apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus, ja attiecīgo finanšu instrumentu regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama vai tiek apdraudētas ieguldītāju intereses.

(2) Ja tirgus organizētājs neizmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, lai gan attiecīgo finanšu instrumentu regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama vai tiek apdraudētas ieguldītāju intereses, Komisijai ir tiesības apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus.

(3) Tirgus organizētāja lēmumu par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus var pārsūdzēt Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(4) Finanšu instrumentus no regulētā tirgus var izslēgt, pamatojoties uz iesniegumu, kas saņemts no emitenta vai personas, kas lūdza pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū. Lēmumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus pieņem emitenta akcionāru sapulce. Sapulces protokolā norāda tos akcionārus, kuri balsojuši “par”.

(5) Ja tirgus organizētājs ir pieņēmis lēmumu par finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus, jo attiecīgo finanšu instrumentu emitents nav ievērojis likuma un tirgus organizētāja noteikumus, emitenta valde vai padome mēneša laikā sasauc akcionāru ārkārtas sapulci un pieņem lēmumu par finanšu instrumentu izņemšanu no regulētā tirgus un tie akcionāri, kuri ir balsojuši “par” izņemšanu no regulētā tirgus, izsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu atbilstoši šā likuma D sadaļas V nodaļas noteikumiem.

(6) Ja šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā sasauktā akcionāru ārkārtas sapulce pieņem lēmumu palikt regulētajā tirgū, tai ir jānodrošina, ka pārvaldes institūciju locekļi veic visas nepieciešamās darbības, lai tiktu novērsti tie pārkāpumi un apstākļi, kuru dēļ emitenta finanšu instrumenti tika izslēgti no regulētā tirgus.

55.1 pants. Komisijas tiesības

(1) Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) motivēti pieprasīt personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, prospektā ietvert papildu informāciju, ja tas vajadzīgs ieguldītāju aizsardzībai;

2) motivēti pieprasīt personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, un personām, kuras kontrolē tās vai kuras tās kontrolē, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

3) motivēti pieprasīt to personu, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti lūgt pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

4) apturēt pārvedamu vērtspapīru tirdzniecības uzsākšanu vai to tirdzniecību uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

5) aizliegt vai apturēt sludinājumus uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

6) aizliegt publisko piedāvājumu, ja Komisija konstatē, ka pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības, vai ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka tās varētu tikt pārkāptas;

7) apturēt vai lūgt attiecīgos regulētos tirgus apturēt tirdzniecību regulētā tirgū līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

8) aizliegt tirdzniecību regulētā tirgū, ja Komisija konstatē, ka tiek pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

9) darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents nespēj izpildīt savus pienākumus.

(2) Pēc pārvedamu vērtspapīru iekļaušanas regulētā tirgū Komisijai ir tiesības:

1) pieprasīt, lai emitents izziņo visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt regulētā tirgū iekļauto pārvedamo vērtspapīru novērtējumu, un tādējādi nodrošināt ieguldītāju aizsardzību vai nevainojamu tirgus darbību;

2) izslēgt vai lūgt attiecīgā regulētā tirgus organizētāju izslēgt pārvedamus vērtspapīrus no regulētā tirgus, ja emitenta stāvoklis, pēc Komisijas domām, ir tāds, ka tirdzniecība būtu neizdevīga ieguldītāju interesēm;

3) nodrošināt, ka emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū, izpilda normatīvajos aktos paredzētos pienākumus, ka vienāda informācija tiek sniegta visiem ieguldītājiem un emitents vienādi izturas pret visiem pārvedamu vērtspapīru turētājiem, kuri ir vienādā stāvoklī, visās dalībvalstīs, kurās izteikts publiskais piedāvājums vai pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētā tirgū;

4) veikt pārbaudes, lai kontrolētu atbilstību šā likuma D sadaļas II nodaļas prasībām, kā arī, ja nepieciešams, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vērsties attiecīgajā tiesu iestādē vai sadarboties ar citām iestādēm.

(3) Ja Komisija konstatē, ka emitents nepilda šā likuma D sadaļas II nodaļas un 57.1 panta prasības, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai.

(4) Ja, neraugoties uz to, ka Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta trešās daļas prasībām, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neefektīvi, emitents turpina pārkāpt šā likuma D sadaļas II nodaļas un 57.1 panta prasības, Komisija pēc paziņošanas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai ir tiesīga veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām.

(5) Komisijai ir tiesības publicēt informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šāda informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.”

56.pants. Gada pārskati

(2) Latvijas Republikā vai ārvalstīs reģistrēta kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā, gada pārskatu sagatavo saskaņā ar Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un iesniedz attiecīgajam tirgus organizētājam tā noteiktajā kārtībā.

17. Aizstāt 56.panta otrajā daļā vārdus “Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem” ar vārdiem “starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas ieviesti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulas (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu 5.pantu”.

 

 

 

17. Aizstāt 56.panta otrajā daļā vārdus “Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem” ar vārdiem “starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas ieviesti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulas (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu 5.pantu”.

57.pants. Ceturkšņa un pusgada pārskati

(1) Kapitālsabiedrība, kuras akcijas iekļautas oficiālajā sarakstā, iesniedz tirgus organizētājam ceturkšņa pārskatus par pirmo un trešo ceturksni un pusgada pārskatu, kas sagatavoti atbilstoši tās reģistrācijas valsts likumiem, starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un attiecīgā tirgus organizētāja noteikumiem.

(2) Ceturkšņa un pusgada pārskatu iesniegšanas termiņus nosaka tirgus organizētājs.

(3) Ceturkšņa un pusgada pārskati sastāv no bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina. Pusgada pārskatam pievieno arī vadības ziņojumu par kapitālsabiedrības darbību.

(4) Katram bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina postenim pusgada pārskatā norāda arī attiecīgajam laikposmam atbilstošo skaitli par iepriekšējo pārskata gadu.

(5) Vadības ziņojumā sniedz visu būtisko informāciju, kas ļauj ieguldītājiem pamatoti novērtēt kapitālsabiedrības darbības attīstības tendences un peļņu vai zaudējumus, norādot uz īpašiem apstākļiem, kuri attiecīgajā laikposmā ietekmējuši šo darbību un peļņu vai zaudējumus. Informāciju vadības ziņojumā atspoguļo tā, lai nodrošinātu iespēju to salīdzināt ar informāciju par attiecīgo laikposmu iepriekšējā pārskata gadā. Vadības ziņojumā iekļauj arī norādes par kapitālsabiedrības iespējamo turpmāko attīstību kārtējā pārskata gadā.

(6) Ja ceturkšņa un pusgada pārskatus ir pārbaudījis zvērināts revidents, tos iesniedz tirgus organizētājam kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu.

(7) Akciju sabiedrība, kas sagatavo konsolidētos gada pārskatus, ceturkšņa un pusgada pārskatus var iesniegt gan konsolidētā, gan nekonsolidētā veidā.

(8) Tirgus organizētājs ceturkšņa un pusgada pārskatus nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc to saņemšanas ievieto savā mājas lapā internetā, kā arī dara šos pārskatus publiski pieejamus jebkurā citā tirgus organizētāja noteiktajā veidā.

18. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

“57.pants. Starpposmu finanšu pārskati

(1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti oficiālajā sarakstā vai citos tirgus organizētāja regulētos tirgos, iesniedz tirgus organizētājam nerevidētu finanšu pārskatu par trim, sešiem un deviņiem mēnešiem, kā arī nerevidētu gada pārskatu, kas sagatavoti atbilstoši tās reģistrācijas valsts likumiem, starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas ieviesti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulas (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu 5.pantu, un attiecīgā tirgus organizētāja noteikumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto finanšu pārskatu kapitālsabiedrība iesniedz tirgus organizētāja noteiktajos termiņos, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā pārskata perioda beigām.

(3) Triju, sešu un deviņu mēnešu finanšu pārskati sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un piezīmēm vai pielikumiem. Sešu mēnešu finanšu pārskatam un nerevidētajam gada pārskatam pievieno arī vadības ziņojumu par kapitālsabiedrības darbību.

(4) Katram konkrētā finanšu pārskata postenim ir jābūt salīdzinātam ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem. Visi finanšu pārskatu posteņi ir jāizsaka gan Latvijas latos, gan eirās.

(5) Vadības ziņojumā, ko pievieno sešu mēnešu finanšu pārskatam, sniedz visu būtisko informāciju, kas ļauj ieguldītājiem pamatoti novērtēt kapitālsabiedrības darbības attīstības tendences un peļņu vai zaudējumus, norādot uz īpašiem apstākļiem, kuri attiecīgajā laika posmā ietekmējuši šo darbību un peļņu vai zaudējumus. Informāciju vadības ziņojumā atspoguļo tā, lai nodrošinātu iespēju to salīdzināt ar informāciju par attiecīgo laika posmu iepriekšējā pārskata gadā. Vadības ziņojumā iekļauj arī norādes par kapitālsabiedrības iespējamo turpmāko attīstību kārtējā pārskata gadā.

(6) Ja šā panta pirmajā daļā minēto finanšu pārskatu ir pārbaudījis zvērināts revidents, to iesniedz tirgus organizētājam kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu.

(7) Kapitālsabiedrība, kurai ir pienākums sagatavot konsolidētos gada pārskatus, šā panta pirmajā daļā minētos finanšu pārskatus iesniedz tirgus organizētājam konsolidētā veidā.

(8) Tirgus organizētājs šā panta pirmajā un septītajā daļā minētos pārskatus nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc to saņemšanas ievieto savā mājas lapā internetā, kā arī dara šos pārskatus publiski pieejamus jebkurā citā tirgus organizētāja noteiktajā veidā.”

 

 

 

18. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

“57.pants. Starpposmu finanšu pārskati

(1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti oficiālajā sarakstā vai citos tirgus organizētāja regulētos tirgos, iesniedz tirgus organizētājam nerevidētu finanšu pārskatu par trim, sešiem un deviņiem mēnešiem, kā arī nerevidētu gada pārskatu, kas sagatavoti atbilstoši tās reģistrācijas valsts likumiem, starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas ieviesti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulas (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu 5.pantu, un attiecīgā tirgus organizētāja noteikumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto finanšu pārskatu kapitālsabiedrība iesniedz tirgus organizētāja noteiktajos termiņos, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā pārskata perioda beigām.

(3) Triju, sešu un deviņu mēnešu finanšu pārskati sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un piezīmēm vai pielikumiem. Sešu mēnešu finanšu pārskatam un nerevidētajam gada pārskatam pievieno arī vadības ziņojumu par kapitālsabiedrības darbību.

(4) Katram konkrētā finanšu pārskata postenim ir jābūt salīdzinātam ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem. Visi finanšu pārskatu posteņi ir jāizsaka gan Latvijas latos, gan eirās.

(5) Vadības ziņojumā, ko pievieno sešu mēnešu finanšu pārskatam, sniedz visu būtisko informāciju, kas ļauj ieguldītājiem pamatoti novērtēt kapitālsabiedrības darbības attīstības tendences un peļņu vai zaudējumus, norādot uz īpašiem apstākļiem, kuri attiecīgajā laika posmā ietekmējuši šo darbību un peļņu vai zaudējumus. Informāciju vadības ziņojumā atspoguļo tā, lai nodrošinātu iespēju to salīdzināt ar informāciju par attiecīgo laika posmu iepriekšējā pārskata gadā. Vadības ziņojumā iekļauj arī norādes par kapitālsabiedrības iespējamo turpmāko attīstību kārtējā pārskata gadā.

(6) Ja šā panta pirmajā daļā minēto finanšu pārskatu ir pārbaudījis zvērināts revidents, to iesniedz tirgus organizētājam kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu.

(7) Kapitālsabiedrība, kurai ir pienākums sagatavot konsolidētos gada pārskatus, šā panta pirmajā daļā minētos finanšu pārskatus iesniedz tirgus organizētājam konsolidētā veidā.

(8) Tirgus organizētājs šā panta pirmajā un septītajā daļā minētos pārskatus nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc to saņemšanas ievieto savā mājas lapā internetā, kā arī dara šos pārskatus publiski pieejamus jebkurā citā tirgus organizētāja noteiktajā veidā.”

 

 

19. Papildināt likumu ar 57.pantu šādā redakcijā:

“57.1 pants. Informācija

(1) Emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū, vismaz reizi gadā iesniedz dokumentus, kurus tie saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu ir publicējuši vai darījuši pieejamus sabiedrībai iepriekšējos 12 mēnešos vienā vai vairākās dalībvalstīs un ārvalstīs. Emitents ir tiesīgs iesniegt tikai publicēto dokumentu sarakstu, norādot, kur tie ir pieejami.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija iesniedzama Komisijai pēc finanšu pārskatu publikācijas.

(3) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz to pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīru emitenti, un uz tiem gadījumiem, kad viena vērtspapīra nominālvērtība ir ne mazāka par 50 000 eirām.”

 

 

 

19. Papildināt likumu ar 57.pantu šādā redakcijā:

“57.1 pants. Informācija

(1) Emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū, vismaz reizi gadā iesniedz dokumentus, kurus tie saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu ir publicējuši vai darījuši pieejamus sabiedrībai iepriekšējos 12 mēnešos vienā vai vairākās dalībvalstīs un ārvalstīs. Emitents ir tiesīgs iesniegt tikai publicēto dokumentu sarakstu, norādot, kur tie ir pieejami.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija iesniedzama Komisijai pēc finanšu pārskatu publikācijas.

(3) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz to pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīru emitenti, un uz tiem gadījumiem, kad viena vērtspapīra nominālvērtība ir ne mazāka par 50 000 eirām.”

58.pants. Būtiski notikumi

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti iekļauti regulētajā tirgū, nekavējoties, bet ne vēlāk, kā tiek paziņots plašsaziņas līdzekļiem, tirgus organizētāja noteiktajā kārtībā ziņo tam par būtiskiem notikumiem.

(2) Būtisks notikums šā panta izpratnē ir jebkurš ar emitentu saistīts notikums, kas emitentam ir zināms vai būtu bijis jāzina un kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto emitenta finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot šos finanšu instrumentus.

(3) Tirgus organizētājs informāciju par būtiskiem notikumiem pēc tās saņemšanas nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

20. Papildināt 58.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Emitents nedrīkst sniegt nepatiesas vai maldinošas ziņas par viņam būtiskiem notikumiem.”

 

 

 

 

20. Papildināt 58.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Emitents nedrīkst sniegt nepatiesas vai maldinošas ziņas par viņam būtiskiem notikumiem.”

 

66.pants. Obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums

(1) Citiem akcionāriem adresētu piedāvājumu atpirkt tiem piederošās akcijas obligāti izsaka persona, kas:

1) tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šīs personas balsstiesības akcionāru sapulcē sasniedz vai pārsniedz pusi no balsu kopskaita;

2) akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojusi “par”. Šāds balsojums nedrīkst būt slēgts balsojums.

21. Papildināt 66.panta pirmās daļas 2.punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Akcionāri, kas akcionāru sapulcē jautajumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojuši “par”, pilnvaro no sava vidus pārstāvi, kurš viņu vārdā izteiks piedāvājumu.”

 

 

 

 

21. Papildināt 66.panta pirmās daļas 2.punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Akcionāri, kas akcionāru sapulcē jautajumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojuši “par”, pilnvaro no sava vidus pārstāvi, kurš viņu vārdā izteiks piedāvājumu.”

 

81.pants. Galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums

(3) Galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu drīkst izteikt pēc tam, kad pieņemts lēmums par akciju izņemšanu no regulētajiem tirgiem.

 

22. Izteikt 81.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu drīkst izteikt pēc tam, kad pieņemts lēmums par akciju izņemšanu no regulētā tirgus. Ja akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus “par” ir balsojuši vairāki akcionāri un viens no tiem ir šā panta pirmajā daļā minētā persona, šī persona var apvienot galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu ar obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un tiem akcionāriem, kuri balsojuši par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, bet kuri neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, nav pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Šādā gadījumā piedāvātājs ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā minētā akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanas iesniedz Komisijai iesniegumu par galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu.”

 

 

 

22. Izteikt 81.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu drīkst izteikt pēc tam, kad pieņemts lēmums par akciju izņemšanu no regulētā tirgus. Ja akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus “par” ir balsojuši vairāki akcionāri un viens no tiem ir šā panta pirmajā daļā minētā persona, šī persona var apvienot galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu ar obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un tiem akcionāriem, kuri balsojuši par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, bet kuri neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, nav pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Šādā gadījumā piedāvātājs ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā minētā akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanas iesniedz Komisijai iesniegumu par galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu.”

83.pants. Akciju atsavināšana par labu galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicējam

(4) Pēc tam, kad šā panta trešajā daļā noteiktā naudas summa pilnā apmērā ieskaitīta Latvijas Centrālā depozitārija naudas kontā Latvijas Bankā, Latvijas Centrālais depozitārijs pārskaita visas tajā iegrāmatotās attiecīgās akciju sabiedrības akcijas uz piedāvātāja kontu, vienlaikus veicot naudas pārvedumus uz attiecīgo kontu turētāju naudas kontiem.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde vienas darbdienas laikā pēc naudas saņemšanas no Latvijas Centrālā depozitārija šo naudas summu ieskaita akcionāra vai tās personas naudas kontā, kuras turējumā atrodas akcijas, atbilstoši tam akciju daudzumam, kurš galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā bija šīs personas finanšu instrumentu kontā.

(6) Atlīdzību tiem akcionāriem, kuru akcijas galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā atrodas Latvijas Centrālā depozitārija sākotnējā reģistrā, ieskaita speciāli šim mērķim atvērtā kontā Latvijas Centrālajā depozitārijā.

23. 83.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pēc tam, kad šā panta trešajā daļā noteiktā naudas summa pilnā apmērā ieskaitīta Latvijas Centrālā depozitārija naudas kontā Latvijas Bankā, Latvijas Centrālais depozitārijs pārskaita visas sākotnējā reģistrā un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību Latvijas Centrālajā depozitārijā atvērtajos korespondējošajos kontos iegrāmatotās attiecīgās akciju sabiedrības akcijas uz piedāvātāja kontu, vienlaikus veicot naudas pārvedumus uz attiecīgo kontu turētāju naudas kontiem un nosūtot pieprasījumu kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām dzēst attiecīgās akciju sabiedrības akcijas šā panta pirmajā daļā minēto akcionāru finanšu instrumentu kontos.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “akcionāra vai tās personas naudas kontā, kuras turējumā atrodas akcijas, atbilstoši tam akciju daudzumam, kurš galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā bija šīs personas finanšu instrumentu kontā” ar vārdiem “to personu naudas kontos atbilstoši iegrāmatoto akciju daudzumam, kuru finanšu instrumentu kontos galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā bija iegrāmatotas attiecīgās akciju sabiedrības akcijas”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “speciāli šim mērķim atvērtā kontā Latvijas Centrālajā depozitārijā” ar vārdiem “Latvijas Centrālā depozitārija naudas kontā Latvijas Bankā”.

 

 

 

23. 83.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pēc tam, kad šā panta trešajā daļā noteiktā naudas summa pilnā apmērā ieskaitīta Latvijas Centrālā depozitārija naudas kontā Latvijas Bankā, Latvijas Centrālais depozitārijs pārskaita visas sākotnējā reģistrā un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību Latvijas Centrālajā depozitārijā atvērtajos korespondējošajos kontos iegrāmatotās attiecīgās akciju sabiedrības akcijas uz piedāvātāja kontu, vienlaikus veicot naudas pārvedumus uz attiecīgo kontu turētāju naudas kontiem un nosūtot pieprasījumu kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām dzēst attiecīgās akciju sabiedrības akcijas šā panta pirmajā daļā minēto akcionāru finanšu instrumentu kontos.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “akcionāra vai tās personas naudas kontā, kuras turējumā atrodas akcijas, atbilstoši tam akciju daudzumam, kurš galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā bija šīs personas finanšu instrumentu kontā” ar vārdiem “to personu naudas kontos atbilstoši iegrāmatoto akciju daudzumam, kuru finanšu instrumentu kontos galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā bija iegrāmatotas attiecīgās akciju sabiedrības akcijas”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “speciāli šim mērķim atvērtā kontā Latvijas Centrālajā depozitārijā” ar vārdiem “Latvijas Centrālā depozitārija naudas kontā Latvijas Bankā”.

84.pants. Šīs nodaļas darbības joma

(1) Šīs nodaļas noteikumi ir saistoši visām personām attiecībā uz finanšu instrumentiem un atvasinātiem preču instrumentiem:

1) kurus tirgo kādā no Latvijas Republikas regulētajiem tirgiem, neatkarīgi no tā, vai darījums noticis kādā no šiem regulētajiem tirgiem vai ārpus tiem;

2) attiecībā uz kuriem emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas pieņēmušas lēmumu par iesniegumu, uz kura pamata varētu uzsākt šo finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu tirdzniecību kādā no Latvijas Republikas regulētajiem tirgiem;

3) kurus tirgo kādā no dalībvalstu regulētajiem tirgiem, neatkarīgi no tā, vai darījums noticis kādā no šiem regulētajiem tirgiem vai ārpus tiem;

4) attiecībā uz kuriem emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas pieņēmušas lēmumu par iesniegumu, uz kura pamata varētu uzsākt šo finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu tirdzniecību kādā no dalībvalstu regulētajiem tirgiem.

(2) Komisija uzrauga darbības, kas tiek veiktas ar šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajiem finanšu instrumentiem un atvasinātiem preču instrumentiem Latvijas Republikas teritorijā, dalībvalstīs vai ārvalstīs.

(3) Komisija uzrauga darbības, kas tiek veiktas ar šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētajiem finanšu instrumentiem un atvasinātiem preču instrumentiem Latvijas Republikas teritorijā.

(4) Šīs nodaļas noteikumi par iekšējās informācijas izmantošanas aizliegumu attiecas arī uz tādiem finanšu instrumentiem, kuri nav iekļauti kādā no Latvijas Republikas vai dalībvalstu regulētajiem tirgiem, bet kuru cena ir atkarīga no finanšu instrumentiem, kurus tirgo kādā no Latvijas Republikas vai dalībvalstu regulētajiem tirgiem.

(5) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz darījumiem, kurus veic Latvijas Republika, Latvijas Banka vai cita valsts pilnvarota institūcija, Eiropas Centrālā banka, dalībvalstu centrālās bankas vai citas dalībvalstu pilnvarotas institūcijas, lai īstenotu monetāro, valūtas maiņas kursa vai valsts parāda pārvaldes politiku.

24. Papildināt 84.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz darījumiem ar pašu akcijām atpirkšanas programmās vai uz pasākumiem, kas vērsti uz finanšu instrumenta stabilizāciju un veikti atbilstoši Komisijas 2003.gada 22.decembra regulai (EK) Nr.2273/2003, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju.”

 

 

 

 

24. Papildināt 84.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz darījumiem ar pašu akcijām atpirkšanas programmās vai uz pasākumiem, kas vērsti uz finanšu instrumenta stabilizāciju un veikti atbilstoši Komisijas 2003.gada 22.decembra regulai (EK) Nr.2273/2003, ar ko Eirop as Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju.”

 

85.pants. Iekšējās informācijas izmantošanas aizliegums

(1) Iekšējā informācija ir tāda ar emitentu vai finanšu instrumentiem tieši vai netieši saistīta informācija, kura nav tikusi publiski atklāta un kuras atklāšana būtiski ietekmētu šā emitenta emitēto finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot finanšu instrumentus.

(3) Attiecībā uz atvasinātiem preču instrumentiem iekšējā informācija ir tāda ar vienu vai vairākiem atvasinātiem preču instrumentiem saistīta informācija, kura nav tikusi publiski atklāta un kuras atklāšanu sagaida attiecīgā atvasinātu preču instrumentu tirgus dalībnieki saskaņā ar šā tirgus paražām un vispārpieņemtajiem darbības noteikumiem.

 

 

 

25. 85.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Iekšējā informācija ir tāda ar emitentu vai finanšu instrumentiem tieši vai netieši saistīta precīza informācija, kura nav tikusi publiski atklāta un kuras atklāšana būtiski ietekmētu šā emitenta emitēto finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenu. Par precīzu uzskatāma tāda informācija, kas norāda uz pastāvošu vai nākotnē iespējamu apstākļu kopumu vai bijušu vai varbūtēju notikumu un ir pietiekami specifiska, lai ļautu izdarīt secinājumus par šā apstākļu kopuma vai notikuma iespējamo ietekmi uz finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenām. Par informāciju, kuras atklāšana būtiski ietekmētu emitenta emitēto finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenu, uzskatāma informācija, ko vidusmēra ieguldītājs visdrīzāk izmantotu, pieņemot lēmumu pirkt vai pārdot finanšu instrumentus.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “un kuras atklāšanu sagaida attiecīgo atvasināto preču instrumentu tirgus dalībnieki saskaņā ar šā tirgus paražām un vispārpieņemtajiem darbības noteikumiem” ar vārdiem “bet kura parasti ir pieejama attiecīgā atvasinātu preču instrumentu tirgus dalībniekiem vai kuru atklāj saskaņā ar normatīvo aktu vai noslēgto līgumu prasībām, tirgus praksi vai tirgus darbības noteikumiem”.

 

 

 

25. 85.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Iekšējā informācija ir tāda ar emitentu vai finanšu instrumentiem tieši vai netieši saistīta precīza informācija, kura nav tikusi publiski atklāta un kuras atklāšana būtiski ietekmētu šā emitenta emitēto finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenu. Par precīzu uzskatāma tāda informācija, kas norāda uz pastāvošu vai nākotnē iespējamu apstākļu kopumu vai bijušu vai varbūtēju notikumu un ir pietiekami specifiska, lai ļautu izdarīt secinājumus par šā apstākļu kopuma vai notikuma iespējamo ietekmi uz finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenām. Par informāciju, kuras atklāšana būtiski ietekmētu emitenta emitēto finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenu, uzskatāma informācija, ko vidusmēra ieguldītājs visdrīzāk izmantotu, pieņemot lēmumu pirkt vai pārdot finanšu instrumentus.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “un kuras atklāšanu sagaida attiecīgo atvasināto preču instrumentu tirgus dalībnieki saskaņā ar šā tirgus paražām un vispārpieņemtajiem darbības noteikumiem” ar vārdiem “bet kura parasti ir pieejama attiecīgā atvasinātu preču instrumentu tirgus dalībniekiem vai kuru atklāj saskaņā ar normatīvo aktu vai noslēgto līgumu prasībām, tirgus praksi vai tirgus darbības noteikumiem”.

86.pants. Iekšējās informācijas turētāju saraksts

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti vai atvasināti preču instrumenti tiek tirgoti regulētajā tirgū, izstrādā iekšējos noteikumus par kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas var veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem. Iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents iekļauj vismaz informāciju par valdes un padomes locekļiem, iekšējo revidentu (sabiedrības kontrolieri) un citām personām, kuru rīcībā saskaņā ar darba pienākumiem regulāri nonāk iekšējā informācija.

(3) Iekšējās informācijas turētāju sarakstu, kā arī jebkādus grozījumus tajā ietvertajā informācijā emitents iesniedz tirgus organizētājam.

(4) Iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas triju darbdienu laikā pēc darījuma veikšanas ar emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem iesniedz rakstveida paziņojumu attiecīgajam tirgus organizētājam.

(5) Tirgus organizētājs informāciju par iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļauto personu darījumiem nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

 

26. 86.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Emitents, kura finanšu instrumenti tiek tirgoti regulētā tirgū, izstrādā iekšējos noteikumus par kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas var veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātajiem preču instrumentiem. Iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents iekļauj informāciju par:

1) emitenta valdes un padomes locekļiem, iekšējo revidentu (sabiedrības kontrolieri);

2) citām personām (emitenta darbiniekiem), kuru rīcībā saskaņā ar darba pienākumiem nonāk iekšējā informācija;

3) citiem vadošiem darbiniekiem, kuri nav šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto institūciju locekļi, bet kuru rīcībā pastāvīgi atrodas ar emitentu tieši vai netieši saistīta iekšējā informācija un kuru lēmumi var ietekmēt emitenta darbību un attīstību;

4) personām, kas cieši saistītas ar šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētajām personām. Par cieši saistītām personām uzskatāmi: laulātais, aizgādībā esoši bērni, citi radinieki, kuriem ar minēto personu ir bijusi kopīga saimniecība vismaz gadu pirms šā likuma 86.panta pirmajā daļā minēto darījumu veikšanas, jebkura juridiskā persona, ja tajā pārvaldes pienākumus pilda vai tieši vai netieši šo juridisko personu kontrolē šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētās personas vai šo personu laulātais, aizgādībā esoši bērni vai šajā punktā minētie radinieki.”;

izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents norāda šādu informāciju:

1) iekšējās informācijas turētāju identificējošus datus (fiziskajām personām — rezidentiem — vārds, uzvārds, personas kods; fiziskajām personām — nerezidentiem — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi; juridiskajām personām — firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta);

2) pamatojumu personas iekļaušanai iekšējās informācijas turētāju sarakstā;

3) gadu un datumu, kurā saraksts ir sastādīts vai tajā ir izdarīti grozījumi.

(4) Iekšējās informācijas turētāju sarakstu, kā arī jebkādus grozījumus tajā ietvertajā informācijā emitents iesniedz tirgus organizētājam. Grozījumus sarakstā izdara nekavējoties, ja saraksts papildināms ar informāciju par jaunu iekšējās informācijas turētāju, ja mainās pamatojums iekšējās informācijas turētāja iekļaušanai sarakstā vai ja iekšējā informācija personai vairs nav pieejama, norādot gadu un datumu, sākot ar kuru attiecīgā informācija personai ir vai vairs nav pieejama. Tirgus organizētājs saņemto iekšējās informācijas sarakstu un to grozījumu kopijas iesniedz Komisijai.

(5) Tirgus organizētājs tā noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina biedriem pieeju tā rīcībā esošajiem aktuālajiem iekšējās informācijas turētāju sarakstiem.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Emitents uzglabā iekšējās informācijas turētāju sarakstu un tajā veiktos grozījumus 10 gadus no tā sastādīšanas dienas, nodrošinot, ka grozījumu izdarīšanai ir iespējams izsekot.”

 

 

 

26. 86.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Emitents, kura finanšu instrumenti tiek tirgoti regulētā tirgū, izstrādā iekšējos noteikumus par kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas var veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātajiem preču instrumentiem. Iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents iekļauj informāciju par:

1) emitenta valdes un padomes locekļiem, iekšējo revidentu (sabiedrības kontrolieri);

2) citām personām (emitenta darbiniekiem), kuru rīcībā saskaņā ar darba pienākumiem nonāk iekšējā informācija;

3) citiem vadošiem darbiniekiem, kuri nav šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto institūciju locekļi, bet kuru rīcībā pastāvīgi atrodas ar emitentu tieši vai netieši saistīta iekšējā informācija un kuru lēmumi var ietekmēt emitenta darbību un attīstību;

4) personām, kas cieši saistītas ar šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētajām personām. Par cieši saistītām personām uzskatāmi: laulātais, aizgādībā esoši bērni, citi radinieki, kuriem ar minēto personu ir bijusi kopīga saimniecība vismaz gadu pirms šā likuma 86.panta pirmajā daļā minēto darījumu veikšanas, jebkura juridiskā persona, ja tajā pārvaldes pienākumus pilda vai tieši vai netieši šo juridisko personu kontrolē šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētās personas vai šo personu laulātais, aizgādībā esoši bērni vai šajā punktā minētie radinieki.”;

izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents norāda šādu informāciju:

1) iekšējās informācijas turētāju identificējošus datus (fiziskajām personām — rezidentiem — vārds, uzvārds, personas kods; fiziskajām personām — nerezidentiem — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi; juridiskajām personām — firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta);

2) pamatojumu personas iekļaušanai iekšējās informācijas turētāju sarakstā;

3) gadu un datumu, kurā saraksts ir sastādīts vai tajā ir izdarīti grozījumi.

(4) Iekšējās informācijas turētāju sarakstu, kā arī jebkādus grozījumus tajā ietvertajā informācijā emitents iesniedz tirgus organizētājam. Grozījumus sarakstā izdara nekavējoties, ja saraksts papildināms ar informāciju par jaunu iekšējās informācijas turētāju, ja mainās pamatojums iekšējās informācijas turētāja iekļaušanai sarakstā vai ja iekšējā informācija personai vairs nav pieejama, norādot gadu un datumu, sākot ar kuru attiecīgā informācija personai ir vai vairs nav pieejama. Tirgus organizētājs saņemto iekšējās informācijas sarakstu un to grozījumu kopijas iesniedz Komisijai.

(5) Tirgus organizētājs tā noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina biedriem pieeju tā rīcībā esošajiem aktuālajiem iekšējās informācijas turētāju sarakstiem.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Emitents uzglabā iekšējās informācijas turētāju sarakstu un tajā veiktos grozījumus 10 gadus no tā sastādīšanas dienas, nodrošinot, ka grozījumu izdarīšanai ir iespējams izsekot.”

 


 

 

27. Papildināt likumu ar 86.¹ pantu šādā redakcijā:

“86.¹ pants. Paziņojums par darījumu ar finanšu instrumentiem

(1) Paziņojumu par darījumiem ar emitenta akcijām vai ar tām saistītiem finanšu instrumentiem, vai atvasinātiem finanšu instrumentiem, ja darījums veikts savā vārdā, attiecīgajam tirgus organizētājam šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniedz šā likuma 86.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā minētās personas.

 

 

 

 

27. Papildināt likumu ar 86.¹ pantu šādā redakcijā:

“86.¹ pants. Paziņojums par darījumu ar finanšu instrumentiem

(1) Paziņojumu par darījumiem ar emitenta akcijām vai ar tām saistītiem finanšu instrumentiem, vai atvasinātiem finanšu instrumentiem, ja darījums veikts savā vārdā, attiecīgajam tirgus organizētājam šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniedz šā likuma 86.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā minētās personas.

 

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu sniedz piecu darba dienu laikā pēc darījuma veikšanas, ja viena darījuma apjoms pārsniedz 5 000 eiru ekvivalentu latos, vai piecu darba dienu laikā pēc tāda pēdējā darījuma veikšanas, ar kuru kalendārā gada laikā personas veikto darījumu kopējais apjoms pārsniedz 5 000 eiru ekvivalentu latos. Darījumu kopējo apjomu aprēķina, summējot šā likuma 86.panta pirmās daļas 1.punktā vai 3.punktā minēto personu un 86.panta pirmās daļas 4.punktā minēto attiecīgo saistīto personu darījumu apjomu. Paziņojumu nesniedz, ja darījumu kopējais apjoms kalendārā gada laikā nepārsniedz 5 000 eiru ekvivalentu latos.

7

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 27.pantā (likuma 86.1 pantā) otrajā daļā pēc vārdiem “personu un” ar vārdiem “šā likuma”.

 

Atbalstīt

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu sniedz piecu darba dienu laikā pēc darījuma veikšanas, ja viena darījuma apjoms pārsniedz 5 000 eiru ekvivalentu latos, vai piecu darba dienu laikā pēc tāda pēdējā darījuma veikšanas, ar kuru kalendārā gada laikā personas veikto darījumu kopējais apjoms pārsniedz 5 000 eiru ekvivalentu latos. Darījumu kopējo apjomu aprēķina, summējot šā likuma 86.panta pirmās daļas 1.punktā vai 3.punktā minēto personu un šā likuma 86.panta pirmās daļas 4.punktā minēto attiecīgo saistīto personu darījumu apjomu. Paziņojumu nesniedz, ja darījumu kopējais apjoms kalendārā gada laikā nepārsniedz 5 000 eiru ekvivalentu latos.

 

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā sniedz šādu informāciju:

1) paziņojumu sniedzošo personu identificējošus datus (fiziskajām personām — rezidentiem — vārds, uzvārds, personas kods; fiziskajām personām — nerezidentiem — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi; juridiskajām personām — firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta);

2) pienākuma sniegt paziņojumu pamatojumu;

3) emitenta firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru, vietu un iestādi;

4) finanšu instrumentu raksturojošu informāciju, kura nepārprotami ļauj identificēt finanšu instrumentu (finanšu instrumenta veids, ISIN kods u.tml.);

5) darījuma veidu (pirkšana, pārdošana);

6) darījuma datumu un vietu;

7) darījuma apjomu un cenu.

(4) Tirgus organizētājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc paziņojuma saņemšanas ievieto savā mājas lapā internetā informāciju par paziņojumiem, kas saskaņā ar šo pantu sniegti par iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļauto personu darījumiem.”

 

 

 

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā sniedz šādu informāciju:

1) paziņojumu sniedzošo personu identificējošus datus (fiziskajām personām — rezidentiem — vārds, uzvārds, personas kods; fiziskajām personām — nerezidentiem — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi; juridiskajām personām — firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta);

2) pienākuma sniegt paziņojumu pamatojumu;

3) emitenta firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru, vietu un iestādi;

4) finanšu instrumentu raksturojošu informāciju, kura nepārprotami ļauj identificēt finanšu instrumentu (finanšu instrumenta veids, ISIN kods u.tml.);

5) darījuma veidu (pirkšana, pārdošana);

6) darījuma datumu un vietu;

7) darījuma apjomu un cenu.

(4) Tirgus organizētājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc paziņojuma saņemšanas ievieto savā mājas lapā internetā informāciju par paziņojumiem, kas saskaņā ar šo pantu sniegti par iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļauto personu darījumiem.”

87.pants. Iekšējās informācijas publicēšanas pienākums un tā izņēmumi

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti vai atvasināti preču instrumenti tiek tirgoti regulētajā tirgū, nodrošina pēc iespējas ātrāku un precīzāku tādas iekšējās informācijas publisku atklāšanu, kas tieši attiecas uz šo emitentu vai tā emitētajiem finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem.

(2) Iekšējo informāciju emitents publicē ne agrāk par paziņojuma nosūtīšanu attiecīgajam tirgus organizētājam. Iekšējo informāciju emitents ievieto savā mājas lapā internetā (ja tāda ir izveidota) un nodrošina šīs informācijas atrašanos mājas lapā, kamēr tā ir aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas.

(9) Personas, kas veic vai izplata pētījumus par finanšu instrumentiem, atvasinātiem preču instrumentiem vai to emitentiem, kā arī personas, kas sagatavo un izplata cita veida informāciju par ieguldījumu stratēģiju, kura paredzēta publicēšanai, dara visu iespējamo, lai šī informācija būtu objektīva un nesaturētu maldinošas ziņas, kā arī atklāj savas intereses un iespējamos interešu konfliktus attiecībā uz tiem finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem, par kuriem šī informācija tiek publicēta.

(10) Šā panta devītajā daļā minētās personas ievēro Komisijas noteikumus, kuri izvirza minimālās prasības attiecībā uz pētījumu saturu vai to saturu, kas ietverams cita veida informācijā par finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem un to emitentiem (arī to dokumentu saturu, kas iesaka ieguldījumu stratēģiju), un interešu vai interešu konflikta atklāšanas kārtību.

 

28. 87.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Emitents nodrošina vienlaicīgu iekšējās informācijas publisku atklāšanu dalībvalstīs, kurās tas ir iesniedzis iesniegumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētā tirgū vai saņēmis apstiprinājumu finanšu instrumentu iekļaušanai regulētā tirgū.”;

papildināt otro daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ja iekšējā informācijā, kas ir publicēta, notiek būtiskas izmaiņas, emitents nodrošina šo izmaiņu publisku atklāšanu, izmantojot sākotnējos informācijas atklāšanas kanālus.”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Likumīgās intereses var attiekties uz:

1) sarunām, kuras notiek, vai ar tām saistītām norisēm, ja publiska izziņošana varētu ietekmēt šo sarunu iznākumu vai normālu gaitu, īpaši apstākļos, kad ir apdraudēta emitenta finansiālā stabilitāte un informācijas publiskošana nopietni apdraudētu esošo un iespējamo akcionāru intereses, kaitējot uz emitenta finansiālās stabilitātes atjaunošanu virzītu sarunu pabeigšanai;

2) emitenta pārvaldes institūcijas pieņemtajiem lēmumiem vai noslēgtajiem līgumiem, kam nepieciešams citas emitenta institūcijas apstiprinājums, lai tie stātos spēkā, ja emitenta organizatoriskā struktūra paredz pārvaldes institūciju nodalīšanu, gadījumā, kad iekšējās informācijas publiska izziņošana pirms šādas apstiprināšanas, vienlaikus paziņojot, ka joprojām tiek gaidīts attiecīgais apstiprinājums, varētu ietekmēt sabiedrības vērtējumu par emitentu.”;

papildināt devīto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic nepieciešamos organizatoriskos un administratīvos pasākumus, lai novērstu minēto interešu konfliktu  rašanos.”;

izslēgt desmitajā daļā vārdus “vai atvasinātiem preču instrumentiem”;

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti šā panta ceturtajā daļā minētie nosacījumi par iekšējās informācijas konfidencialitāti, emitents:

1) izveido efektīvu sistēmu nolūkā ierobežot tādu personu piekļuvi iekšējai informācijai, kurām tā nav nepieciešama, pildot darba pienākumus emitentā;

2) informē personas, kurām ir pieejama emitenta iekšējā informācija, par normatīvo aktu prasībām un sankcijām, kuras var piemērot par šādas informācijas ļaunprātīgu vai nepienācīgu izmantošanu.”

 

 

 

28. 87.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Emitents nodrošina vienlaicīgu iekšējās informācijas publisku atklāšanu dalībvalstīs, kurās tas ir iesniedzis iesniegumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētā tirgū vai saņēmis apstiprinājumu finanšu instrumentu iekļaušanai regulētā tirgū.”;

papildināt otro daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ja iekšējā informācijā, kas ir publicēta, notiek būtiskas izmaiņas, emitents nodrošina šo izmaiņu publisku atklāšanu, izmantojot sākotnējos informācijas atklāšanas kanālus.”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Likumīgās intereses var attiekties uz:

1) sarunām, kuras notiek, vai ar tām saistītām norisēm, ja publiska izziņošana varētu ietekmēt šo sarunu iznākumu vai normālu gaitu, īpaši apstākļos, kad ir apdraudēta emitenta finansiālā stabilitāte un informācijas publiskošana nopietni apdraudētu esošo un iespējamo akcionāru intereses, kaitējot uz emitenta finansiālās stabilitātes atjaunošanu virzītu sarunu pabeigšanai;

2) emitenta pārvaldes institūcijas pieņemtajiem lēmumiem vai noslēgtajiem līgumiem, kam nepieciešams citas emitenta institūcijas apstiprinājums, lai tie stātos spēkā, ja emitenta organizatoriskā struktūra paredz pārvaldes institūciju nodalīšanu, gadījumā, kad iekšējās informācijas publiska izziņošana pirms šādas apstiprināšanas, vienlaikus paziņojot, ka joprojām tiek gaidīts attiecīgais apstiprinājums, varētu ietekmēt sabiedrības vērtējumu par emitentu.”;

papildināt devīto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic nepieciešamos organizatoriskos un administratīvos pasākumus, lai novērstu minēto interešu konfliktu  rašanos.”;

izslēgt desmitajā daļā vārdus “vai atvasinātiem preču instrumentiem”;

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti šā panta ceturtajā daļā minētie nosacījumi par iekšējās informācijas konfidencialitāti, emitents:

1) izveido efektīvu sistēmu nolūkā ierobežot tādu personu piekļuvi iekšējai informācijai, kurām tā nav nepieciešama, pildot darba pienākumus emitentā;

2) informē personas, kurām ir pieejama emitenta iekšējā informācija, par normatīvo aktu prasībām un sankcijām, kuras var piemērot par šādas informācijas ļaunprātīgu vai nepienācīgu izmantošanu.”

88.pants. Tirgus manipulāciju aizliegums

(1) Negodīgi darījumi un tirgus manipulācijas ar finanšu instrumentiem un atvasinātiem preču instrumentiem ir aizliegtas.

(2) Par negodīgiem uzskatāmi darījumi, kuri neatbilst Civillikuma vispārīgajiem noteikumiem un kuru rezultātā tiek aizskartas līdzēju vai citu personu tiesības vai likumīgās intereses.

(3) Tirgus manipulācijas ir:

1) darījumu veikšana vai arī finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu pirkšanas vai pārdošanas uzdevumu iesniegšana ar šādu mērķi:

a) radīt finanšu instrumenta vai atvasināta preču instrumenta šķietamu apgrozību,

b) radīt nepatiesu priekšstatu par finanšu instrumenta vai atvasināta preču instrumenta pieprasījumu vai piedāvājumu,

c) mākslīgi ietekmēt (uzturēt, paaugstināt, pazemināt) finanšu instrumenta vai atvasināta preču instrumenta cenu,

d) būtiski traucēt finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu tirgus normālu funkcionēšanu;

2) tādas informācijas izplatīšana ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, kura rada vai var radīt nepatiesu vai maldinošu priekšstatu par finanšu instrumenta vai atvasināta preču instrumenta cenu, pieprasījumu vai piedāvājumu, tai skaitā apzināti nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana, ja persona, kas izplata šo informāciju, zina vai tai būtu bijis jāzina, ka informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

(4) Šā panta trešās daļas 1.punktā norādītās darbības uzskatāmas par manipulācijām neatkarīgi no tā, vai mērķis tiek sasniegts.

(5) Par manipulācijām neuzskata finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu cenas uzturēšanu, ko veic persona, kas organizē finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu sākotnējo izvietošanu, ja emisijas prospektā norādīts cenas uzturēšanas laiks un uzturamās cenas lielums, ieskaitot zemāko pieļaujamo cenu.

 

29. Papildināt 88.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Par manipulācijām neuzskata darbības, kas atbilst pieņemtajai tirgus praksei attiecīgajā regulētajā tirgū, kuru izvērtējusi un apstiprinājusi Komisija šā likuma 88.¹ pantā noteiktajā kārtībā.

(7) Izvērtējot tirgus manipulācijas, ņem vērā šādus apstākļus:

1) vai iesniegto rīkojumu par finanšu instrumentu tirdzniecību vai veikto darījumu apjoms ir būtisks salīdzinājumā ar attiecīgā finanšu instrumenta dienas apgrozījumu attiecīgajā regulētajā tirgū, īpaši gadījumā, kad rīkojumi vai darījumi būtiski ietekmē attiecīgā finanšu instrumenta cenu;

2) vai tirdzniecības rīkojumi, ko iesniegusi persona, kura pērk vai pārdod būtisku finanšu instrumentu apjomu, vai šādas personas veiktie darījumi izraisa ievērojamas regulētā tirgū iekļauta finanšu instrumenta vai saistīta atvasināta instrumenta, vai finanšu instrumenta pamatā esoša primārā aktīva cenas izmaiņas;

3) vai veikto darījumu rezultātā regulētā tirgū iekļautā finanšu instrumenta patiesais labuma guvējs paliek nemainīgs;

4) vai īsā laika posmā tiek iesniegti pretēji rīkojumi par finanšu instrumentu tirdzniecību, vispirms iesniedzot pirkšanas rīkojumu un pēc tam pārdošanas rīkojumu, vai otrādi, un vai šie rīkojumi veido nozīmīgu attiecīgā finanšu instrumenta dienas apgrozījuma daļu attiecīgajā regulētajā tirgū, un kādā apmērā iesniegtie rīkojumi var izraisīt regulētā tirgū iekļautā finanšu instrumenta cenas izmaiņas;

5) vai iesniegtie rīkojumi par finanšu instrumentu tirdzniecību vai veiktie darījumi ar finanšu instrumentiem koncentrējas īsā laika posmā tirdzniecības sesijā un vai šie rīkojumi izraisa finanšu instrumenta cenas izmaiņas, kuras pēc tam mainās pretējā virzienā;

6) vai iesniegtie rīkojumi par finanšu instrumentu tirdzniecību, kurus atsauc pirms to izpildes, ietekmē sniedzamo informāciju par regulētā tirgū iekļautā finanšu instrumenta labāko piedāvājuma vai pieprasījuma cenu vai tirgus dalībniekiem pieejamo informāciju par iesniegtajiem rīkojumiem;

7) vai rīkojumus par finanšu instrumentu tirdzniecību iesniedz un vai darījumus veic laikā, kad tiek aprēķinātas atsauces cenas, norēķinu cenas un novērtējumi, un kādā mērā rīkojumi vai darījumi ietekmē šīs cenas un novērtējumus;

8) vai pirms vai pēc iesniegtajiem rīkojumiem par finanšu instrumentu tirdzniecību vai veiktajiem darījumiem iesniedzējs vai ar to saistītas personas neizplata nepatiesu vai maldinošu informāciju; 

9) vai rīkojumus par finanšu instrumentu tirdzniecību neiesniedz vai darījumus neveic pirms vai pēc tam, kad rīkojuma iesniedzējs vai ar to saistītas personas izstrādā vai izplata pētījumus vai ieguldījumu rekomendācijas, kuras ir kļūdainas vai neobjektīvas vai par kurām ir pierādāms, ka tās ir būtisku interešu ietekmētas.”

 

 

 

29. Papildināt 88.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Par manipulācijām neuzskata darbības, kas atbilst pieņemtajai tirgus praksei attiecīgajā regulētajā tirgū, kuru izvērtējusi un apstiprinājusi Komisija šā likuma 88.¹ pantā noteiktajā kārtībā.

(7) Izvērtējot tirgus manipulācijas, ņem vērā šādus apstākļus:

1) vai iesniegto rīkojumu par finanšu instrumentu tirdzniecību vai veikto darījumu apjoms ir būtisks salīdzinājumā ar attiecīgā finanšu instrumenta dienas apgrozījumu attiecīgajā regulētajā tirgū, īpaši gadījumā, kad rīkojumi vai darījumi būtiski ietekmē attiecīgā finanšu instrumenta cenu;

2) vai tirdzniecības rīkojumi, ko iesniegusi persona, kura pērk vai pārdod būtisku finanšu instrumentu apjomu, vai šādas personas veiktie darījumi izraisa ievērojamas regulētā tirgū iekļauta finanšu instrumenta vai saistīta atvasināta instrumenta, vai finanšu instrumenta pamatā esoša primārā aktīva cenas izmaiņas;

3) vai veikto darījumu rezultātā regulētā tirgū iekļautā finanšu instrumenta patiesais labuma guvējs paliek nemainīgs;

4) vai īsā laika posmā tiek iesniegti pretēji rīkojumi par finanšu instrumentu tirdzniecību, vispirms iesniedzot pirkšanas rīkojumu un pēc tam pārdošanas rīkojumu, vai otrādi, un vai šie rīkojumi veido nozīmīgu attiecīgā finanšu instrumenta dienas apgrozījuma daļu attiecīgajā regulētajā tirgū, un kādā apmērā iesniegtie rīkojumi var izraisīt regulētā tirgū iekļautā finanšu instrumenta cenas izmaiņas;

5) vai iesniegtie rīkojumi par finanšu instrumentu tirdzniecību vai veiktie darījumi ar finanšu instrumentiem koncentrējas īsā laika posmā tirdzniecības sesijā un vai šie rīkojumi izraisa finanšu instrumenta cenas izmaiņas, kuras pēc tam mainās pretējā virzienā;

6) vai iesniegtie rīkojumi par finanšu instrumentu tirdzniecību, kurus atsauc pirms to izpildes, ietekmē sniedzamo informāciju par regulētā tirgū iekļautā finanšu instrumenta labāko piedāvājuma vai pieprasījuma cenu vai tirgus dalībniekiem pieejamo informāciju par iesniegtajiem rīkojumiem;

7) vai rīkojumus par finanšu instrumentu tirdzniecību iesniedz un vai darījumus veic laikā, kad tiek aprēķinātas atsauces cenas, norēķinu cenas un novērtējumi, un kādā mērā rīkojumi vai darījumi ietekmē šīs cenas un novērtējumus;

8) vai pirms vai pēc iesniegtajiem rīkojumiem par finanšu instrumentu tirdzniecību vai veiktajiem darījumiem iesniedzējs vai ar to saistītas personas neizplata nepatiesu vai maldinošu informāciju; 

9) vai rīkojumus par finanšu instrumentu tirdzniecību neiesniedz vai darījumus neveic pirms vai pēc tam, kad rīkojuma iesniedzējs vai ar to saistītas personas izstrādā vai izplata pētījumus vai ieguldījumu rekomendācijas, kuras ir kļūdainas vai neobjektīvas vai par kurām ir pierādāms, ka tās ir būtisku interešu ietekmētas.”

 

30. Papildināt likumu ar 88.¹ pantu šādā redakcijā:

“88.¹ pants. Pieņemtā tirgus prakse

(1) Pieņemtā tirgus prakse ir vienā vai vairākos finanšu instrumentu tirgos iespējama prakse, kuru Komisija apstiprinājusi šajā pantā noteiktajā kārtībā. Lai noteiktu, vai attiecīgā tirgus prakse ir pieļaujama attiecīgajā tirgū, Komisija izvērtē šādus apstākļus:

1) attiecīgās tirgus prakses caurskatāmības pakāpi tirgum kopumā;

2) nepieciešamību aizsargāt tirgus darbību, piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbību, izvērtējot attiecīgās tirgus prakses ietekmi uz galvenajiem tirgus parametriem, tajā skaitā vidējo svērto cenu tirdzniecības sesijā vai dienas slēgšanas cenu;

3) pakāpi, kādā attiecīgā tirgus prakse ietekmē tirgus likviditāti un efektivitāti;

4) pakāpi, kādā attiecīgajā tirgus praksē tiek ievērots attiecīgā tirgus tirdzniecības mehānisms un dota iespēja tirgus dalībniekiem pienācīgi un savlaicīgi reaģēt uz prakses radīto jauno situāciju tirgū;

5) risku, ko attiecīgā tirgus prakse var radīt to tieši vai netieši saistīto, regulēto vai neregulēto tirgu integritātei Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā, kuros tirdzniecībā atrodas attiecīgais finanšu instruments;

6) rezultātus, ko uzraudzības vai cita institūcija, ar kuru Komisija sadarbojas, ieguvusi, veicot izpēti, kuras ietvaros izvērtēts, vai attiecīgā tirgus prakse pārkāpj attiecīgajā tirgū vai tieši vai netieši saistītajos tirgos Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā pastāvošās normatīvo aktu prasības tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai;

7) attiecīgā tirgus strukturālo raksturojumu (regulētā vai neregulētā tirgus veids, apgrozībā esošo finanšu instrumentu un tirgus dalībnieku kategorijas).

(2) Komisija, izvērtējot attiecīgo tirgus praksi, konsultējas ar emitentu, ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju, tirgus organizētāja un patērētāju pārstāvjiem, kā arī struktūras, apgrozījuma un darījumu veidu ziņā līdzvērtīgu finanšu instrumentu tirgu uzraudzības institūcijām.

(3) Komisija, publicējot lēmumu par pieņemto tirgus praksi savā mājas lapā internetā, sniedz attiecīgās tirgus prakses aprakstu un norāda apstākļus, kurus tā ņēmusi vērā, atzīstot tirgus praksi par pieļaujamu, īpaši ja citu dalībvalstu uzraudzības iestāžu lēmums, izvērtējot attiecīgo tirgus praksi, atšķiras. Ņemot vērā attiecīgā tirgus vides būtiskas izmaiņas, Komisija saskaņā ar šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto procedūru atjauno informāciju par pieņemtajām tirgus praksēm.

(4) Informāciju par šā panta kārtībā apstiprinātu tirgus praksi Komisija nekavējoties nosūta Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai.”

 

 

 

30. Papildināt likumu ar 88.¹ pantu šādā redakcijā:

“88.¹ pants. Pieņemtā tirgus prakse

(1) Pieņemtā tirgus prakse ir vienā vai vairākos finanšu instrumentu tirgos iespējama prakse, kuru Komisija apstiprinājusi šajā pantā noteiktajā kārtībā. Lai noteiktu, vai attiecīgā tirgus prakse ir pieļaujama attiecīgajā tirgū, Komisija izvērtē šādus apstākļus:

1) attiecīgās tirgus prakses caurskatāmības pakāpi tirgum kopumā;

2) nepieciešamību aizsargāt tirgus darbību, piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbību, izvērtējot attiecīgās tirgus prakses ietekmi uz galvenajiem tirgus parametriem, tajā skaitā vidējo svērto cenu tirdzniecības sesijā vai dienas slēgšanas cenu;

3) pakāpi, kādā attiecīgā tirgus prakse ietekmē tirgus likviditāti un efektivitāti;

4) pakāpi, kādā attiecīgajā tirgus praksē tiek ievērots attiecīgā tirgus tirdzniecības mehānisms un dota iespēja tirgus dalībniekiem pienācīgi un savlaicīgi reaģēt uz prakses radīto jauno situāciju tirgū;

5) risku, ko attiecīgā tirgus prakse var radīt to tieši vai netieši saistīto, regulēto vai neregulēto tirgu integritātei Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā, kuros tirdzniecībā atrodas attiecīgais finanšu instruments;

6) rezultātus, ko uzraudzības vai cita institūcija, ar kuru Komisija sadarbojas, ieguvusi, veicot izpēti, kuras ietvaros izvērtēts, vai attiecīgā tirgus prakse pārkāpj attiecīgajā tirgū vai tieši vai netieši saistītajos tirgos Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā pastāvošās normatīvo aktu prasības tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai;

7) attiecīgā tirgus strukturālo raksturojumu (regulētā vai neregulētā tirgus veids, apgrozībā esošo finanšu instrumentu un tirgus dalībnieku kategorijas).

(2) Komisija, izvērtējot attiecīgo tirgus praksi, konsultējas ar emitentu, ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju, tirgus organizētāja un patērētāju pārstāvjiem, kā arī struktūras, apgrozījuma un darījumu veidu ziņā līdzvērtīgu finanšu instrumentu tirgu uzraudzības institūcijām.

(3) Komisija, publicējot lēmumu par pieņemto tirgus praksi savā mājas lapā internetā, sniedz attiecīgās tirgus prakses aprakstu un norāda apstākļus, kurus tā ņēmusi vērā, atzīstot tirgus praksi par pieļaujamu, īpaši ja citu dalībvalstu uzraudzības iestāžu lēmums, izvērtējot attiecīgo tirgus praksi, atšķiras. Ņemot vērā attiecīgā tirgus vides būtiskas izmaiņas, Komisija saskaņā ar šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto procedūru atjauno informāciju par pieņemtajām tirgus praksēm.

(4) Informāciju par šā panta kārtībā apstiprinātu tirgus praksi Komisija nekavējoties nosūta Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai.”

89.pants. Pienākums atturēties no darījuma izpildes

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atturas no darījuma izpildes ieguldītāja uzdevumā, ja rodas aizdomas, ka šis darījums tiek izpildīts, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nekavējoties ziņo Komisijai par darījumiem, no kuriem tā atturējusies saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām.

(3) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei nav iespējams atturēties no darījuma izpildes, ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei ir tiesības izpildīt darījumu, vienlaikus par to ziņojot Komisijai.

31. 89.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda “kredītiestāde” ar vārdiem “saskaņā ar tās iekšējā procedūrā noteikto kārtību”;

papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir atturējusies no darījuma izpildes atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas dēļ ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība neatkarīgi no tā, kādi ir sniegtās informācijas izmantošanas rezultāti.

(5) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz rakstveidā (pa pastu, faksu vai e-pastu) vai mutvārdos. Ja paziņojums ir sniegts mutvārdos, Komisija var pieprasīt šāda paziņojuma rakstveida apstiprinājumu. Paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

1) darījuma aprakstu, tajā skaitā norādot rīkojuma veidu, tirdzniecības veidu;

2) ziņas par apstākļiem, kas ir pamatā aizdomām, ka darījums tiek veikts, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas;

3) patieso labuma guvēju un darījumā iesaistītās personas identificējošus datus;

4) paziņojuma sniedzēja statusu (brokeris, aģents, finanšu instrumenta sākotnējais izvietotājs);

5) citu informāciju, kas var būt nozīmīga, izvērtējot iespējamo tirgus manipulāciju vai iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.

(6) Ja brīdī, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz paziņojumu Komisijai, šā panta piektajā daļā norādītā informācija nav pieejama pilnībā, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz vismaz informāciju par apstākļiem, kuri ir pamatā aizdomām, ka darījums tiek veikts, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulāciju. Pārējo informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde iesniedz Komisijai, tiklīdz tā ir pieejama.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nedrīkst informēt personu, kas devusi rīkojumu par darījuma izpildi, vai trešās personas par šā panta kārtībā Komisijai iesniegto paziņojumu.

(8) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde šā panta kārtībā ziņojusi par darījumiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas, ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība par finanšu instrumentu konta vai darījumu noslēpuma neievērošanu.

(9) Komisija nedrīkst izpaust ziņas par personām, kas tai sniegušas šajā pantā minēto paziņojumu, ja ziņu izpaušana var radīt kaitējumu šīm personām.”

 

 

 

31. 89.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda “kredītiestāde” ar vārdiem “saskaņā ar tās iekšējā procedūrā noteikto kārtību”;

papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir atturējusies no darījuma izpildes atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas dēļ ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība neatkarīgi no tā, kādi ir sniegtās informācijas izmantošanas rezultāti.

(5) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz rakstveidā (pa pastu, faksu vai e-pastu) vai mutvārdos. Ja paziņojums ir sniegts mutvārdos, Komisija var pieprasīt šāda paziņojuma rakstveida apstiprinājumu. Paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

1) darījuma aprakstu, tajā skaitā norādot rīkojuma veidu, tirdzniecības veidu;

2) ziņas par apstākļiem, kas ir pamatā aizdomām, ka darījums tiek veikts, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas;

3) patieso labuma guvēju un darījumā iesaistītās personas identificējošus datus;

4) paziņojuma sniedzēja statusu (brokeris, aģents, finanšu instrumenta sākotnējais izvietotājs);

5) citu informāciju, kas var būt nozīmīga, izvērtējot iespējamo tirgus manipulāciju vai iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.

(6) Ja brīdī, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz paziņojumu Komisijai, šā panta piektajā daļā norādītā informācija nav pieejama pilnībā, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz vismaz informāciju par apstākļiem, kuri ir pamatā aizdomām, ka darījums tiek veikts, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulāciju. Pārējo informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde iesniedz Komisijai, tiklīdz tā ir pieejama.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nedrīkst informēt personu, kas devusi rīkojumu par darījuma izpildi, vai trešās personas par šā panta kārtībā Komisijai iesniegto paziņojumu.

(8) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde šā panta kārtībā ziņojusi par darījumiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas, ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība par finanšu instrumentu konta vai darījumu noslēpuma neievērošanu.

(9) Komisija nedrīkst izpaust ziņas par personām, kas tai sniegušas šajā pantā minēto paziņojumu, ja ziņu izpaušana var radīt kaitējumu šīm personām.”

92.pants. Latvijas Centrālā depozitārija darbība un funkcijas

(2) Centrālā depozitārija funkcijas ir šādas:

(3) Šā panta otrajā daļā minētās funkcijas Latvijas Republikā ir tiesīgs veikt tikai Centrālais depozitārijs.

32. 92.pantā:

papildināt otro daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) kārtot sākotnējo reģistru.”;

papildināt trešo daļu pēc vārda “daļā” ar vārdiem un skaitli “izņemot 3.punktu”.

 

 

 

 

32. 92.pantā:

papildināt otro daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) kārtot sākotnējo reģistru.”;

papildināt trešo daļu pēc vārda “daļā” ar vārdiem un skaitli “izņemot 3.punktu”.

 

93.pants. Publiskajā apgrozībā esošo finanšu instrumentu iegrāmatošanas un uzskaites kārtība

(2) Centrālais depozitārijs iegrāmato finanšu instrumentus pēc līguma noslēgšanas ar emitentu un pēc tam, kad tas saņēmis tirgus organizētāja lēmuma par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū apliecinātu norakstu (kopiju) un citus Centrālā depozitārija noteikumos minētos dokumentus.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras vēlas veikt tādu finanšu instrumentu turēšanu, kuri atrodas publiskajā apgrozībā un ir iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā, atver kontus Centrālajā depozitārijā.

 

33. 93.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Centrālais depozitārijs iegrāmato finanšu instrumentus pēc līguma noslēgšanas ar emitentu un pēc tam, kad likumā noteiktajā kārtībā emitents ir tiesīgs izteikt finanšu instrumentu publisko piedāvājumu vai laist finanšu instrumentus publiskajā apgrozībā, kā arī ir iesniedzis Centrālajam depozitārijam citus Centrālā depozitārija noteikumos minētos dokumentus. “;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “kontus Centrālajā depozitārijā” ar vārdiem “vai citā ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē, kura reģistrēta Latvijas Republikā un kura nodrošina ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientiem vai pašai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piederošo finanšu instrumentu turēšanu Centrālajā depozitārijā”;

papildināt pantu ar septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

“(7) Kārtību, kādā šā panta trešajā daļā minētie otrā līmeņa finanšu instrumentu kontu turētāji veic finanšu instrumentu uzskaiti, nosaka Komisija.

(8) Naudas līdzekļus, kas pieder finanšu instrumentu īpašniekiem, kuri ir reģistrēti sākotnējā reģistrā vai bija reģistrēti sākotnējā reģistrā un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā nebija pieņēmuši galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, Centrālais depozitārijs tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem.

(9) Šā panta astotajā daļā minētos naudas līdzekļus tur Centrālā depozitārija kontā Latvijas Bankā, informējot Latvijas Banku, ka kontā esošie naudas līdzekļi ir sākotnējā reģistrā reģistrēto akcionāru vai galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu nepieņēmušo attiecīgās akciju sabiedrības bijušo akcionāru naudas līdzekļi.

(10) Šā panta astotajā daļā minētos līdzekļus nedrīkst izmantot Centrālā depozitārija kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad Centrālais depozitārijs likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu.”

 

 

 

33. 93.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Centrālais depozitārijs iegrāmato finanšu instrumentus pēc līguma noslēgšanas ar emitentu un pēc tam, kad likumā noteiktajā kārtībā emitents ir tiesīgs izteikt finanšu instrumentu publisko piedāvājumu vai laist finanšu instrumentus publiskajā apgrozībā, kā arī ir iesniedzis Centrālajam depozitārijam citus Centrālā depozitārija noteikumos minētos dokumentus. “;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “kontus Centrālajā depozitārijā” ar vārdiem “vai citā ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē, kura reģistrēta Latvijas Republikā un kura nodrošina ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientiem vai pašai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piederošo finanšu instrumentu turēšanu Centrālajā depozitārijā”;

papildināt pantu ar septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

“(7) Kārtību, kādā šā panta trešajā daļā minētie otrā līmeņa finanšu instrumentu kontu turētāji veic finanšu instrumentu uzskaiti, nosaka Komisija.

(8) Naudas līdzekļus, kas pieder finanšu instrumentu īpašniekiem, kuri ir reģistrēti sākotnējā reģistrā vai bija reģistrēti sākotnējā reģistrā un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā nebija pieņēmuši galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, Centrālais depozitārijs tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem.

(9) Šā panta astotajā daļā minētos naudas līdzekļus tur Centrālā depozitārija kontā Latvijas Bankā, informējot Latvijas Banku, ka kontā esošie naudas līdzekļi ir sākotnējā reģistrā reģistrēto akcionāru vai galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu nepieņēmušo attiecīgās akciju sabiedrības bijušo akcionāru naudas līdzekļi.

(10) Šā panta astotajā daļā minētos līdzekļus nedrīkst izmantot Centrālā depozitārija kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad Centrālais depozitārijs likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu.”

94.pants. Centrālā depozitārija noteikumi

(1) Centrālā depozitārija noteikumi ir dokumenti, kuros izvirzītas prasības, kas jāievēro tā dalībniekiem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā.

(2) Lai nodrošinātu šajā likumā paredzēto funkciju izpildi, Centrālais depozitārijs noteikumos reglamentē vismaz:

2) Centrālā depozitārija dalībnieku uzņemšanas un izslēgšanas kārtību, biedru tiesības un pienākumus, kā arī biedra statusa apturēšanas kārtību;

7) Centrālajā depozitārijā iegrāmatotu finanšu instrumentu ieķīlāšanas kārtību;

8) citus jautājumus, kas saistīti ar Centrālā depozitārija funkciju izpildi.

(3) Šā panta otrajā daļā paredzētos noteikumus un to grozījumus Centrālais depozitārijs iesniedz Komisijai.

(4) Ja 30 dienu laikā no noteikumu vai to grozījumu iesniegšanas dienas Centrālais depozitārijs nav saņēmis Komisijas iebildumus, tas publicē attiecīgos noteikumus vai to grozījumus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(5) Centrālā depozitārija noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ja attiecīgajos noteikumos vai to grozījumos nav noteikts citādi.

(6) Noteikumus un to grozījumus pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Centrālais depozitārijs ievieto savā mājas lapā internetā.

(7) Noteikumus, kuros reglamentēta datu apmaiņas kārtība starp Centrālo depozitāriju un tā dalībniekiem, vai to grozījumus Centrālais depozitārijs ir tiesīgs nepublicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Šādi noteikumi stājas spēkā, ja 30 dienu laikā no to iesniegšanas dienas Centrālais depozitārijs nav saņēmis Komisijas iebildumus.

34. 94.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “depozitārijā” ar vārdiem “un šā likuma 94.panta otrās daļas 1., 5. un 6.punktā minētajos jautājumos arī tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras nav Centrālā depozitārija dalībnieki, bet veic Centrālajā depozitārijā iegrāmatotu finanšu instrumentu turēšanu”;

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdu “biedri” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “dalībnieki” (attiecīgā locījumā);

papildināt otro daļu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

“7¹) sākotnējā reģistra izveidošanas un kārtošanas kārtību;”;

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Centrālais depozitārijs izstrādā šā panta otrajā daļā paredzēto noteikumu projektu un iesniedz to Komisijai. Komisija izvērtē noteikumu (arī noteikumu grozījumu, ja tie ir nepieciešami) projekta atbilstību likumu, citu normatīvo aktu prasībām un Centrālā depozitārija funkciju sekmīgai izpildei un 30 dienu laikā no projekta iesniegšanas dienas sagatavo par to atzinumu. Ja atzinumā nav izteikti iebildumi, Centrālais depozitārijs ir tiesīgs lemt par noteikumu apstiprināšanu.

(4) Centrālais depozitārijs noteikumus un šo noteikumu grozījumus ievieto savā mājas lapā internetā nekavējoties pēc to apstiprināšanas Centrālā depozitārija padomē. Centrālā depozitārija noteikumi un šo noteikumu grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to ievietošanas Centrālā depozitārija mājas lapā internetā, ja noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Par noteikumu apstiprināšanu Centrālais depozitārijs nekavējoties informē Komisiju.”;

izslēgt piekto, sesto un septīto daļu.

 

 

 

 

34. 94.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “depozitārijā” ar vārdiem “un šā likuma 94.panta otrās daļas 1., 5. un 6.punktā minētajos jautājumos arī tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras nav Centrālā depozitārija dalībnieki, bet veic Centrālajā depozitārijā iegrāmatotu finanšu instrumentu turēšanu”;

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdu “biedri” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “dalībnieki” (attiecīgā locījumā);

papildināt otro daļu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

“7¹) sākotnējā reģistra izveidošanas un kārtošanas kārtību;”;

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Centrālais depozitārijs izstrādā šā panta otrajā daļā paredzēto noteikumu projektu un iesniedz to Komisijai. Komisija izvērtē noteikumu (arī noteikumu grozījumu, ja tie ir nepieciešami) projekta atbilstību likumu, citu normatīvo aktu prasībām un Centrālā depozitārija funkciju sekmīgai izpildei un 30 dienu laikā no projekta iesniegšanas dienas sagatavo par to atzinumu. Ja atzinumā nav izteikti iebildumi, Centrālais depozitārijs ir tiesīgs lemt par noteikumu apstiprināšanu.

(4) Centrālais depozitārijs noteikumus un šo noteikumu grozījumus ievieto savā mājas lapā internetā nekavējoties pēc to apstiprināšanas Centrālā depozitārija padomē. Centrālā depozitārija noteikumi un šo noteikumu grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to ievietošanas Centrālā depozitārija mājas lapā internetā, ja noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Par noteikumu apstiprināšanu Centrālais depozitārijs nekavējoties informē Komisiju.”;

izslēgt piekto, sesto un septīto daļu.

 

99.pants. Centrālā depozitārija tiesības un pienākumi

(1) Centrālais depozitārijs nosaka finanšu instrumentu uzskaites principus un kārtību, kas ir saistoša visiem tā dalībniekiem.

(2) Centrālajam depozitārijam ir tiesības saņemt atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem. Atlīdzības apmērs un veids paredzēts Centrālā depozitārija noteikumos.

(3) Centrālais depozitārijs uzrauga, lai tā dalībnieki ievērotu Centrālā depozitārija noteikumu prasības, kā arī piemēro Centrālā depozitārija noteikumos paredzētās sankcijas prasību neievērošanas gadījumā. Centrālais depozitārijs nekavējoties informē Komisiju par tā atklātajiem šā likuma, citu normatīvo aktu un Centrālā depozitārija noteikumu pārkāpumiem, kā arī par lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar šiem pārkāpumiem.

(4) Centrālajam depozitārijam ir tiesības atvērt finanšu instrumentu kontus ārvalstu centrālajos depozitārijos vai finanšu instrumentu norēķinus organizējošās organizācijās, kā arī atvērt pie sevis finanšu instrumentu kontus šīm organizācijām.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktā kontu atvēršana iespējama pēc līguma noslēgšanas ar attiecīgajām organizācijām. Centrālais depozitārijs nekavējoties informē Komisiju par šādu līgumu noslēgšanu.

35. Papildināt 99.pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(6) Centrālajam depozitārijam, ievērojot šā likuma F¹ sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šādu ārpakalpojumu veikšanu:

1) grāmatvedības kārtošanu;

2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību;

3) iekšējās kontroles organizēšanu;

4) citas darbības (ārpakalpojumus), kuras nepieciešamas Centrālā depozitārija darbības nodrošināšanai un šā likuma 92.pantā minēto funkciju veikšanai.

(7) Centrālais depozitārijs iekšējā revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

(8) Centrālais depozitārijs nedrīkst deleģēt:

1) saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai depozitārija statūtiem noteiktos tā pārvaldes institūciju pienākumus;

2) funkcijas, kuras saskaņā ar šā likuma 92.panta trešo daļu ir tiesīgs veikt tikai Centrālais depozitārijs.”

 

 

 

 

35. Papildināt 99.pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(6) Centrālajam depozitārijam, ievērojot šā likuma F¹ sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šādu ārpakalpojumu veikšanu:

1) grāmatvedības kārtošanu;

2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību;

3) iekšējās kontroles organizēšanu;

4) citas darbības (ārpakalpojumus), kuras nepieciešamas Centrālā depozitārija darbības nodrošināšanai un šā likuma 92.pantā minēto funkciju veikšanai.

(7) Centrālais depozitārijs iekšējā revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

(8) Centrālais depozitārijs nedrīkst deleģēt:

1) saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai depozitārija statūtiem noteiktos tā pārvaldes institūciju pienākumus;

2) funkcijas, kuras saskaņā ar šā likuma 92.panta trešo daļu ir tiesīgs veikt tikai Centrālais depozitārijs.”

 

100.pants. Centrālā depozitārija uzraudzība

(5) Šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajos gadījumos Komisijai ir tiesības apturēt Centrālā depozitārija valdes un padomes locekļu darbību un pilnvarot Komisijas pārstāvjus veikt Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju funkcijas līdz brīdim, kad tiek novērsti visi pārkāpumi.

 

8

Budžeta un finanšu (nodokļu)  komisija

Aizstāt 100.panta piektajā daļā vārdu "trešajā" ar vārdu "sestajā".

Atbalstīt

36. Aizstāt 100.panta piektajā daļā vārdu "trešajā" ar vārdu "sestajā".

101.pants. Tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrībām šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā un dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības.

(4) Par ieguldījumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti Latvijas Republikā, uzskatāmi tādi ieguldījumu pakalpojumi, kuru reklamēšanas vai piedāvāšanas valoda, veids vai saturs liecina par to, ka attiecīgais pakalpojums tiek piedāvāts Latvijas Republikas rezidentiem.

36. izteikt 101.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrībām šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības un ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāles, kā arī dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības.

(4)  Par ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, kas tiek sniegti Latvijas Republikā, uzskatāmi ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakuspakalpojumi, ja tos:

1) sniedz Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība;

2) sniedz ārpus Latvijas Republikas reģistrēta komercsabiedrība vai fiziskā persona, kuras dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, bet ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu reklamēšanas vai piedāvāšanas valoda, veids vai saturs liecina par to, ka attiecīgais pakalpojums tiek piedāvāts Latvijas Republikā;

3) piedāvā virtuāli no Latvijas Republikai piešķirtā interneta protokola adrešu apgabala vai arī kaut viens no pakalpojuma saņemšanai nepieciešamajiem pasākumiem kārtojams ar personu, kuras atrašanās vieta vai adrese ir Latvijas Republikā.”

 

 

 

37. izteikt 101.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrībām šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības un ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāles, kā arī dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības.

(4)  Par ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, kas tiek sniegti Latvijas Republikā, uzskatāmi ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakuspakalpojumi, ja tos:

1) sniedz Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība;

2) sniedz ārpus Latvijas Republikas reģistrēta komercsabiedrība vai fiziskā persona, kuras dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, bet ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu reklamēšanas vai piedāvāšanas valoda, veids vai saturs liecina par to, ka attiecīgais pakalpojums tiek piedāvāts Latvijas Republikā;

3) piedāvā virtuāli no Latvijas Republikai piešķirtā interneta protokola adrešu apgabala vai arī kaut viens no pakalpojuma saņemšanai nepieciešamajiem pasākumiem kārtojams ar personu, kuras atrašanās vieta vai adrese ir Latvijas Republikā.”

102.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrību tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Komisijā ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai (turpmāk šajā sadaļā — licence).

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nav tiesīga saņemt licenci tikai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai.

(3) Licenci Komisija izsniedz uz nenoteiktu laiku. Licencē norāda, kurus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga sniegt.

(4) Dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības ir tiesīgas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā šā likuma 112.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst veikt komercdarbību, kas nav saistīta ar ieguldījumu pakalpojumu, ieguldījumu blakuspakalpojumu vai citu finanšu pakalpojumu sniegšanu.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrības firmā iekļaujama vārdkopa “ieguldījumu brokeru sabiedrība” vai tās saīsinājums “IBS”. Tikai sabiedrībai, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ir tiesības firmā izmantot vārdkopu “ieguldījumu brokeru sabiedrība” vai tās saīsinājumu “IBS”.

37. Papildināt 102.pantu ar septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ievērojot šā likuma F¹ sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šādu ārpakalpojumu veikšanu:

1) grāmatvedības kārtošanu;

2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību;

3) iekšējās kontroles organizēšanu;

4) ieguldījumu pakalpojuma un ieguldījumu blakuspakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšanu.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība iekšējā revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst:

1) deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai sabiedrības statūtiem noteiktos ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūciju pienākumus;

2) licencē atļauto ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu pilnībā nodot ārpakalpojumu sniedzējiem.”

 

 

 

 

38. Papildināt 102.pantu ar septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ievērojot šā likuma F¹ sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šādu ārpakalpojumu veikšanu:

1) grāmatvedības kārtošanu;

2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību;

3) iekšējās kontroles organizēšanu;

4) ieguldījumu pakalpojuma un ieguldījumu blakuspakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšanu.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība iekšējā revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst:

1) deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai sabiedrības statūtiem noteiktos ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūciju pienākumus;

2) licencē atļauto ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu pilnībā nodot ārpakalpojumu sniedzējiem.”

 

103.pants. Kredītiestādes tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Latvijas Republikā reģistrētas bankas, ārvalstu banku filiāles, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmušas licenci kredītiestādes darbībai, pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

1) finanšu instrumentu uzskaites kārtību;

2) finanšu instrumentu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumus;

3) tās struktūrvienības nolikumu, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus. Ja paredzēta ieguldījumu pakalpojumu sniegšana kredītiestādes filiālēs vai tām pēc būtības pielīdzināmās struktūrvienībās, kredītiestāde nolikumā nosaka arī ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu šajās struktūrvienībās.

38. 103.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un kontroles procedūras aprakstu;”;

papildināt pirmo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

“2¹) to darījumu identificēšanas procedūras aprakstu, kas veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas finanšu instrumentu tirgū;”;

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) tās struktūrvienības nolikumu, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus. Ja paredzēta ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana kredītiestādes filiālēs vai tām pēc būtības pielīdzināmās struktūrvienībās, kredītiestāde nolikumā nosaka arī ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu sniegšanu šajās struktūrvienībās.”

 

 

 

39. 103.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un kontroles procedūras aprakstu;”;

papildināt pirmo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

“2¹) to darījumu identificēšanas procedūras aprakstu, kas veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas finanšu instrumentu tirgū;”;

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) tās struktūrvienības nolikumu, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus. Ja paredzēta ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana kredītiestādes filiālēs vai tām pēc būtības pielīdzināmās struktūrvienībās, kredītiestāde nolikumā nosaka arī ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu sniegšanu šajās struktūrvienībās.”

 

104.pants. Ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas ierobežošana

(1) Komisija ir tiesīga ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības sniegt vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un veikt finanšu instrumentu turēšanu, ja:

4) Komisija ir saņēmusi pieteikumu par ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidāciju;

39. Izteikt 104.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ir uzsākts ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidācijas process;”.

 

 

 

 

40. Izteikt 104.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ir uzsākts ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidācijas process;”.

 

106.pants. Prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes un padomes locekļiem un daļu īpašniekiem (akcionāriem)

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības daļu īpašnieki (akcionāri) var būt tikai personas:

1) kurām ir nevainojama reputācija;

2) kurām ir pietiekami finanšu līdzekļi, kuru ieguves tiesiskumu iespējams dokumentāri pierādīt;

3) kuru identitāti ir iespējams pārbaudīt.

40. 106.pantā:

izteikt piektās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) kuras iespējams identificēt.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.”

 

 

 

 

41. 106.pantā:

izteikt piektās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) kuras iespējams identificēt.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.”

 

107.pants. Dokumenti, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz licences saņemšanai

(2) Vienlaikus ar iesniegumu ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz šādus dokumentus:

2) bilanci par stāvokli iepriekšējā mēneša beigās, kas sagatavota saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrību gada pārskatu sagatavošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, un sākotnējā kapitāla prasību izpildi apliecinošus dokumentus (piemēram, zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu, izziņu no kredītiestādes, dokumentus, kas apliecina izmaiņas kapitālā kārtējā gadā);

3) iekšējās revīzijas sistēmas izveidošanai nepieciešamo pamatelementu, politikas un ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai un kvalitatīvai ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai būtisku procedūru aprakstus:

a) ieguldījumu brokeru sabiedrības organizatoriskās struktūras aprakstu ar skaidri norādītiem padomes (ja tāda ir izveidota) un valdes locekļu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem. Ja tiek paredzēta filiāļu izveide, ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un filiāļu vadītāju pienākumu aprakstu,

f) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru aprakstus,

5) finanšu instrumentu uzskaites kārtību;

 (7) Grozījumus licences saņemšanai iesniegtajos dokumentos pēc licences saņemšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no grozījumu pieņemšanas dienas vai dienas, kad attiecīgā informācija kļuva tai zināma.

41. 107.pantā:

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) bilanci un kapitāla pietiekamības aprēķinu par stāvokli iepriekšējā mēneša pēdējā dienā, kas sagatavoti saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrību pārskatu un kapitāla pietiekamības aprēķina sagatavošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī sākotnējā kapitāla prasību izpildi apliecinošus dokumentus (piemēram, zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu, izziņu no kredītiestādes, dokumentus, kas apliecina izmaiņas kapitālā kārtējā gadā);”;

izteikt otrās daļas 3.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

“3) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai un kvalitatīvai ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai nepieciešamās ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas politikas un procedūras aprakstus:”;

izteikt otrās daļas 3.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) ieguldījumu brokeru sabiedrības organizatoriskās struktūras aprakstu ar skaidri norādītiem padomes (ja tāda ir izveidota) un valdes locekļu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus sniedzošo struktūrvienību vadītāju un darbinieku pienākumiem. Ja tiek paredzēta filiāļu izveide, ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus sniedzošo filiāļu vadītāju un darbinieku pienākumu aprakstu,”;

izteikt otrās daļas 3.punkta “f” apakšpunktu šādā redakcijā:

“f) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles procedūru aprakstu, kas ietver arī klientu identificēšanas un saimnieciskās darbības pārzināšanas kārtības aprakstu,”;

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) to ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un kontroles procedūras aprakstu, kuru sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas saņemt licenci;”;

papildināt otro daļu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

“5¹) to darījumu identificēšanas procedūras aprakstu, kas veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas;”;

izslēgt septīto daļu.

 

 

 

42. 107.pantā:

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) bilanci un kapitāla pietiekamības aprēķinu par stāvokli iepriekšējā mēneša pēdējā dienā, kas sagatavoti saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrību pārskatu un kapitāla pietiekamības aprēķina sagatavošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī sākotnējā kapitāla prasību izpildi apliecinošus dokumentus (piemēram, zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu, izziņu no kredītiestādes, dokumentus, kas apliecina izmaiņas kapitālā kārtējā gadā);”;

izteikt otrās daļas 3.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

“3) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai un kvalitatīvai ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai nepieciešamās ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas politikas un procedūras aprakstus:”;

izteikt otrās daļas 3.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) ieguldījumu brokeru sabiedrības organizatoriskās struktūras aprakstu ar skaidri norādītiem padomes (ja tāda ir izveidota) un valdes locekļu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus sniedzošo struktūrvienību vadītāju un darbinieku pienākumiem. Ja tiek paredzēta filiāļu izveide, ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus sniedzošo filiāļu vadītāju un darbinieku pienākumu aprakstu,”;

izteikt otrās daļas 3.punkta “f” apakšpunktu šādā redakcijā:

“f) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles procedūru aprakstu, kas ietver arī klientu identificēšanas un saimnieciskās darbības pārzināšanas kārtības aprakstu,”;

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) to ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un kontroles procedūras aprakstu, kuru sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas saņemt licenci;”;

papildināt otro daļu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

“5¹) to darījumu identificēšanas procedūras aprakstu, kas veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas;”;

izslēgt septīto daļu.

108.pants. Licences piešķiršanas kārtība

(4) Komisija konsultējas ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām pirms licences izsniegšanas:

1) dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrībai;

2) tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kuras mātes sabiedrība ir dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde;

3) tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, kuru kontrolē persona, kas kontrolē arī citu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi kādā no dalībvalstīm.

42. 108.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms licences izsniegšanas tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai:

1) kura ir dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) kura ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir dalībvalstī licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība;

3) kuru kontrolē persona, kas kontrolē arī citu dalībvalstī licencētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Komisija pirms licences izsniegšanas, kā arī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības gaitā no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasa un novērtē informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru piemērotību un valdes locekļu reputāciju un pieredzi, ja šīs personas ir iesaistītas citu tās grupas komercsabiedrību vadībā, kurā tiks iekļauta attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība.”

 

 

 

43. 108.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms licences izsniegšanas tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai:

1) kura ir dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) kura ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir dalībvalstī licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība;

3) kuru kontrolē persona, kas kontrolē arī citu dalībvalstī licencētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Komisija pirms licences izsniegšanas, kā arī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības gaitā no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasa un novērtē informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru piemērotību un valdes locekļu reputāciju un pieredzi, ja šīs personas ir iesaistītas citu tās grupas komercsabiedrību vadībā, kurā tiks iekļauta attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība.”

 

43. Papildināt likumu ar 108.¹ pantu šādā redakcijā:

“108.¹  pants. Paziņojums par izmaiņām pēc licences saņemšanas

Septiņu dienu laikā pēc izmaiņām ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes (ja tāda izveidota) sastāvā ieguldījumu brokeru sabiedrība Komisijai iesniedz paziņojumu par notikušajām izmaiņām. Vienlaikus ar paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz jaunieceltā valdes vai padomes locekļa dokumentus, kas minēti šā likuma 107.panta otrās daļas 1.punktā.” 

 

 

 

44. Papildināt likumu ar 108.¹ pantu šādā redakcijā:

“108.¹ pants. Paziņojums par izmaiņām pēc licences saņemšanas

Septiņu dienu laikā pēc izmaiņām ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes (ja tāda izveidota) sastāvā ieguldījumu brokeru sabiedrība Komisijai iesniedz paziņojumu par notikušajām izmaiņām. Vienlaikus ar paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz jaunieceltā valdes vai padomes locekļa dokumentus, kas minēti šā likuma 107.panta otrās daļas 1.punktā.” 

109.pants. Licencē noteikto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu maiņa

(2) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas uzsākt jaunu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, tā vienlaikus ar iesniegumu iesniedz:

1) papildinājumus darbības plānā;

2) attiecīgo politiku un procedūru aprakstus;

3) grozījumus finanšu instrumentu uzskaites kārtībā;

4) grozījumus finanšu instrumentu uzskaites datu bāzu aizsardzības noteikumos;

5) kapitāla pietiekamības aprēķinu.

44. 109.panta otrajā daļā:

izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) to ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu procedūras aprakstu, kuru sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas uzsākt;

3) grozījumus esošajos ieguldījumu brokeru sabiedrības politiku un procedūru aprakstos, ja šādi grozījumi izdarāmi sakarā ar jaunu ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu;”;

izslēgt 4.punktu;

papildināt 5.punktu pēc vārda “aprēķinu” ar vārdiem “ja sakarā ar jaunu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir lielāka sākotnējā kapitāla prasība”.

 

 

 

45. 109.panta otrajā daļā:

izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) to ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu procedūras aprakstu, kuru sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas uzsākt;

3) grozījumus esošajos ieguldījumu brokeru sabiedrības politiku un procedūru aprakstos, ja šādi grozījumi izdarāmi sakarā ar jaunu ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu;”;

izslēgt 4.punktu;

papildināt 5.punktu pēc vārda “aprēķinu” ar vārdiem “ja sakarā ar jaunu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir lielāka sākotnējā kapitāla prasība”.

111.pants. Licences anulēšanas kārtība

(1) Komisija anulē ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegto licenci šādos gadījumos:

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav sniegusi ieguldījumu pakalpojumus ilgāk par sešiem mēnešiem;

4) ieguldījumu brokeru sabiedrība regulāri neievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības;

45. 111.panta pirmajā daļā:

aizstāt 3.punktā vārdus “ieguldījumu pakalpojumus” ar vārdiem “tās licencē norādītos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus”;

aizstāt 4.punktā vārdu “regulāri” ar vārdiem “atkārtoti vai ilgstoši”.

 

 

 

 

46. 111.panta pirmajā daļā:

aizstāt 3.punktā vārdus “ieguldījumu pakalpojumus” ar vārdiem “tās licencē norādītos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus”;

aizstāt 4.punktā vārdu “regulāri” ar vārdiem “atkārtoti vai ilgstoši”.

 

115.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskats

(2) Gada pārskatu sagatavo saskaņā ar šo likumu un no šā likuma izrietošiem Komisijas norādījumiem, kuriem jāatbilst starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīviem un saistībām, tās finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

46. Aizstāt 115.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “kuriem jāatbilst” ar vārdu “un”.

 

 

 

 

47. Aizstāt 115.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “kuriem jāatbilst” ar vārdu “un”.

 

122.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu veido pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsumma, no kuras atskaita pašu kapitāla samazinājumu, ko veido:

1) ieguldījumi to kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un citu finanšu iestāžu pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir būtiska līdzdalība [izņemot šādus ieguldījumus to ieguldījumu brokeru sabiedrību meitas sabiedrību pamatkapitālā, kuras ir kredītiestādes, finanšu iestādes (izņemot apdrošināšanas sabiedrības) un ieguldījumu brokeru sabiedrības] un kuras ir pakļautas uzraudzībai uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata;

2) ieguldījumu kopsummas daļa, kas pārsniedz 10 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, to kredītiestāžu, finanšu iestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav būtiskas līdzdalības.

 

47. Izteikt 122.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu veido pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsumma, no kuras atskaita pašu kapitāla samazinājumu, ko veido:

1) ieguldījumi to kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un finanšu iestāžu pamatkapitālā, subordinētajā kapitālā un — saskaņā ar Komisijas noteikumiem — citos finanšu instrumentos, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir būtiska līdzdalība;

2) ieguldījumu kopsummas daļa, kas pārsniedz 10 procentus no iegul­dījumu brokeru sabiedrības pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, to kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un finanšu iestāžu pamatkapitālā, subordinētajā kapitālā un — saskaņā ar Komisijas noteikumiem — citos finanšu instrumentos, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav būtiskas līdzdalības;

3) ieguldījumi tādu apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību pamatkapitālā, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai tieši vai netieši pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;

4) ieguldījumi apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdroši­nāšanas pārvaldītājsabiedrību subordinētajā kapitālā un — saskaņā ar Komisijas noteikumiem — citos finanšu instrumentos.”

 

 

 

48. Izteikt 122.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu veido pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsumma, no kuras atskaita pašu kapitāla samazinājumu, ko veido:

1) ieguldījumi to kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un finanšu iestāžu pamatkapitālā, subordinētajā kapitālā un — saskaņā ar Komisijas noteikumiem — citos finanšu instrumentos, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir būtiska līdzdalība;

2) ieguldījumu kopsummas daļa, kas pārsniedz 10 procentus no iegul­dījumu brokeru sabiedrības pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, to kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un finanšu iestāžu pamatkapitālā, subordinētajā kapitālā un — saskaņā ar Komisijas noteikumiem — citos finanšu instrumentos, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav būtiskas līdzdalības;

3) ieguldījumi tādu apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību pamatkapitālā, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai tieši vai netieši pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;

4) ieguldījumi apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdroši­nāšanas pārvaldītājsabiedrību subordinētajā kapitālā un — saskaņā ar Komisijas noteikumiem — citos finanšu instrumentos.”

128.pants. Pienākumi attiecībās ar klientiem

(2) Ar klientu noslēgtajos līgumos par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nedrīkst ietvert noteikumus, kas būtu pretrunā ar šā panta pirmajā daļā noteikto vai apslēptā veidā ietvertu sekas, kas jebkādā veidā būtu vērstas pret klientu.

(7) Klienta uzdevuma izpildi nedrīkst aizkavēt, un to izpilda nekavējoties (izņemot likumā noteiktos gadījumus) saskaņā ar klienta rīkojumu par uzdevuma izpildes laiku vai cenu.

48. 128.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda “sniegšanu” ar vārdiem “un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu”;

aizstāt septītajā daļā vārdus “rīkojumu par uzdevuma izpildes laiku vai cenu” ar vārdiem “norādījumiem par uzdevuma izpildi”.

 

 

 

 

49. 128.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda “sniegšanu” ar vārdiem “un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu”;

aizstāt septītajā daļā vārdus “rīkojumu par uzdevuma izpildes laiku vai cenu” ar vārdiem “norādījumiem par uzdevuma izpildi”.

 

 

130.pants. Finanšu instrumentu konti un to izraksti

(5) Identificējot personu, kura vēlas atvērt finanšu instrumentu kontu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pieprasa attiecīgajai personai informāciju par to, vai šī persona nav iekļauta šā likuma 86.pantā minētajā iekšējās informācijas turētāju reģistrā, kā arī pastāvīgi atjauno šo informāciju, salīdzinot to ar attiecīgā tirgus organizētāja mājas lapā internetā ievietoto informāciju. Ja persona tiek iekļauta iekšējās informācijas turētāju reģistrā pēc tam, kad tai ticis atvērts finanšu instrumentu konts ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē, šīs personas pienākums ir par to paziņot attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei.

(6) Izpildot iekšējās informācijas turētāju reģistrā iekļauto personu iesniegtos uzdevumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem regulētā tirgū, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde tirgus organizētāja noteiktajā kārtībā papildina uzdevumus ar īpašu norādi, ka tos veic persona, kas iekļauta iekšējās informācijas turētāju reģistrā, kā arī ļauj identificēt attiecīgo personu.

49. 130.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Identificējot personu, kura vēlas atvērt finanšu instrumentu kontu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pieprasa no attiecīgās personas informāciju par to, vai šī persona nav iekļauta šā likuma 86.pantā minētajā iekšējās informācijas turētāju sarakstā. Ja persona tiek iekļauta iekšējās informācijas turētāju sarakstā pēc tam, kad tai ticis atvērts finanšu instrumentu konts ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē, šīs personas pienākums ir par to paziņot attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei.”;

izslēgt sesto daļu.

 

 

 

 

50. 130.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Identificējot personu, kura vēlas atvērt finanšu instrumentu kontu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pieprasa no attiecīgās personas informāciju par to, vai šī persona nav iekļauta šā likuma 86.pantā minētajā iekšējās informācijas turētāju sarakstā. Ja persona tiek iekļauta iekšējās informācijas turētāju sarakstā pēc tam, kad tai ticis atvērts finanšu instrumentu konts ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē, šīs personas pienākums ir par to paziņot attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei.”;

izslēgt sesto daļu.

 

 


 

133.pants. Regulāri sniedzamā informācija

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes sagatavo un iesniedz Komisijai tās noteiktajos termiņos pārskatus par finanšu instrumentu apgrozījumu, par tām piederošajiem un to turējumā esošajiem finanšu instrumentiem un citus pārskatus saskaņā ar Komisijas noteikumiem.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība sagatavo un iesniedz Komisijai kapitāla pietiekamības aprēķinu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma prasībām un Komisijas noteikumiem.

50. Izteikt 133.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība sagatavo un iesniedz Komisijai pārskatus par klientu finanšu instrumentu turējumu, ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu stāvokli, pašu kapitāla attiecību pret riska svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamības aprēķinu), lielajiem riska darījumiem un darījumiem ar personām, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, un citus pārskatus tās noteiktajā kārtībā un termiņos.

(2) Kredītiestāde sagatavo un iesniedz Komisijai atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavotu pārskatu par klienta finanšu instrumentu turējumu.”

 

 

 

51. Izteikt 133.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība sagatavo un iesniedz Komisijai pārskatus par klientu finanšu instrumentu turējumu, ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu stāvokli, pašu kapitāla attiecību pret riska svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamības aprēķinu), lielajiem riska darījumiem un darījumiem ar personām, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, un citus pārskatus tās noteiktajā kārtībā un termiņos.

(2) Kredītiestāde sagatavo un iesniedz Komisijai atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavotu pārskatu par klienta finanšu instrumentu turējumu.”

134.pants. Ārvalstīs un dalībvalstīs reģistrētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju tiesības

(2) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai tās reģistrācijas valstī un nav uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, atverot filiāli (turpmāk šajā nodaļā — dalībvalsts sabiedrība), var kļūt par tirgus organizētāja biedru un Centrālā depozitārija dalībnieku pēc reģistrācijas Komisijā.

51. Izslēgt 134.panta otro daļu.

 

 

 

 

52. Izslēgt 134.panta otro daļu.

 

135.pants. Reģistrācija Komisijā

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā līguma noslēgšana nav nepieciešama, ja attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijai ir pienākums sniegt Komisijai informāciju Starptautiskās vērtspapīru tirgus organizācijas dalībvalstu noslēgtā līguma ietvaros.

52. Aizstāt 135.panta otrajā daļā vārdu “tirgus” ar vārdu “komisiju”.

 

 

 

 

53. Aizstāt 135.panta otrajā daļā vārdu “tirgus” ar vārdu “komisiju”.

 

139.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzība

(1) Komisijai ir tiesības pārbaudīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību, tai skaitā veikt iekšējās pārbaudes ieguldījumu brokeru sabiedrībās.

(2) Komisijas pilnvaroti pārstāvji ne retāk kā reizi divos gados pārbauda ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nepiekrīt Komisijas pārbaudes atzinumam, tā ir tiesīga iesniegt sūdzību Komisijas padomei. Komisijas padome ir tiesīga noteikt jaunu pārbaudi vai lemt par grozījumu izdarīšanu pārbaudes atzinumā, vai arī noraidīt sūdzību.

53. 139.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “Komisijai” ar vārdiem “un tās pilnvarotajām personām”;

izslēgt otro daļu;

aizstāt sestajā daļā vārdus “pārbaudes atzinums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “ziņojums par veikto pārbaudi”(attiecīgā locījumā).

 

 

 

 

54. 139.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “Komisijai” ar vārdiem “un tās pilnvarotajām personām”;

izslēgt otro daļu;

aizstāt sestajā daļā vārdus “pārbaudes atzinums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “ziņojums par veikto pārbaudi”(attiecīgā locījumā).

 

142.pants. Konsolidētā uzraudzība

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir citu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai finanšu iestāžu (izņemot apdrošināšanas sabiedrības) mātes sabiedrība vai kurai citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai finanšu iestādēs (izņemot apdrošināšanas sabiedrības) ir tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 20 vai vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, šā likuma 121.pantā noteiktās ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības ievēro, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras mātes sabiedrība ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, šā likuma 121.pantā noteiktās ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības ievēro, pamatojoties uz šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Konsolidācijas grupā neietilpst tās finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, kuras ir apdrošināšanas sabiedrības.

(3) Ja Komisija to pieprasa, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras uzraudzību saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem Komisija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības ievēro, pamatojoties arī uz nekonsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras uzraudzību veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, nodrošina, lai visās sabiedrībās, kuru pārskati tiek konsolidēti, būtu efektīva iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina patiesas informācijas sagatavošanu uzraudzības veikšanai. Lai novērtētu uzraudzības veikšanai iesniegtās informācijas patiesumu, Komisija ir tiesīga veikt iekšējās pārbaudes sabiedrībās, kuru finanšu pārskati tiek konsolidēti.

(7) To ieguldījumu brokeru sabiedrību un finanšu iestāžu (izņemot apdrošināšanas sabiedrības) finanšu pārskati, kuras ir meitas sabiedrības, konsolidācijas vajadzībām tiek konsolidēti pēc pilnas konsolidācijas metodes.

(8) Konsolidāciju pēc proporcionālās metodes veic attiecībā uz tām kapitāla daļām ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai citās finanšu iestādēs (izņemot apdrošināšanas sabiedrības), kuras pārvalda tāda sabiedrība, kas iekļauta konsolidācijas grupā kopā ar vienu vai vairākām sabiedrībām, kuras netiek iekļautas konsolidācijas grupā, ja šo sabiedrību saistības ir atkarīgas tikai no tām piederošās kapitāla daļas.

(9) Ja konsolidācijas grupas līdzdalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai citā finanšu iestādē (izņemot apdrošināšanas sabiedrības), kas nav konsolidācijas grupas meitas sabiedrība, tieši vai netieši aptver 20 un vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, šo līdzdalību konsolidētajos finanšu pārskatos uzrāda, piemērojot pašu kapitāla metodi.

(10) Ja Komisija to pieprasa, finanšu pārskatu konsolidāciju veic pēc Komisijas norādītās konsolidācijas metodes gadījumos, kad divu vai vairāku ieguldījumu brokeru sabiedrību vai citu finanšu iestāžu:

1) darbību nosaka viena un tā pati persona vai personas un tas nenotiek saskaņā ar līguma vai statūtu noteikumiem;

2) pārvaldes institūcijās (izņemot akcionāru vai dalībnieku sapulci) vai izpildinstitūcijās iecelto personu vairākums ir vienas un tās pašas personas.

(11) Komisija ir tiesīga tās noteiktajos gadījumos un kārtībā atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību no uzraudzības, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(13) Lai pārbaudītu tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, Komisija saņēmusi par dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Komisija ir tiesīga nosūtīt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu veikt iekšējo pārbaudi attiecīgajā sabiedrībā.

54. 142.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir citu ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestāžu  vai kredītiestāžu mātes sabiedrība vai kurai citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās, citās finanšu iestādēs vai kredītiestādēs ir tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 20 vai vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, šā likuma 121.panta pirmajā daļā un trešās daļas 1. un 2.punktā noteiktās ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības ievēro, pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidētajiem finanšu pārskatiem.”;

aizstāt otrajā daļā skaitli un vārdu “121.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “121.panta pirmajā daļā un trešās daļas 1. un 2.punktā” un izslēgt otro teikumu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas kārtību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata un citas ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas kārtību, kā arī konsolidētajos finanšu pārskatos ietveramo sabiedrību kopumu nosaka Komisija.”;

izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ieguldījumu brokeru sabiedrība pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par sabiedrībām, kuru finanšu pārskati saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir iekļauti ieguldījumu brokeru sabiedrības vai finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētajā finanšu pārskatā vai ir atbrīvoti no konsolidācijas. Komisijai ir tiesības veikt iekšējās pārbaudes sabiedrībās, kuru pārskati tiek konsolidēti vai atbrīvoti no konsolidācijas, lai novērtētu sniegtās informācijas patiesumu.”;

izteikt septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(7) To ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestāžu un kredītiestāžu finanšu pārskati, kuras ir meitas sabiedrības, tiek konsolidēti pēc pilnas konsolidācijas metodes.

(8) Konsolidāciju pēc proporcionālās metodes veic attiecībā uz tām kapitāla daļām ieguldījumu brokeru sabiedrībās, citās finanšu iestādēs un kredītiestādēs, kuras pārvalda tāda sabiedrība, kas iekļauta konsolidācijas grupā kopā ar vienu vai vairākām sabiedrībām, kuras netiek iekļautas konsolidācijas grupā, ja šo sabiedrību saistības ir atkarīgas tikai no tām piederošās kapitāla daļas.

(9) Ja konsolidācijas grupas līdzdalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, kas nav konsolidācijas grupas meitas sabiedrība, tieši vai netieši aptver 20 un vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, šo līdzdalību konsolidētajos finanšu pārskatos uzrāda, piemērojot pašu kapitāla metodi.”;

aizstāt desmitajā daļā vārdus “ieguldījumu brokeru sabiedrību vai citu finanšu iestāžu” ar vārdu “sabiedrību”;

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Komisija ir tiesīga atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību no uzraudzības, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība ir banka vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas reģistrēta dalībvalstī un šajā dalībvalstī ir iekļauta komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata.”;

papildināt pantu ar 11.¹, 11.², 11.³  un 11.daļu šādā redakcijā:

“(11¹) Komisija ir tiesīga atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras mātes sabiedrība ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, no uzraudzības, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja kādas dalībvalsts uzraudzības institūcija jau iekļāvusi Latvijas Republikā reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidējamo sabiedrību kopumā, kura uzraudzību attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata.

(11²) Komisija ir tiesīga piemērot ieguldījumu brokeru sabiedrībai šā panta vienpadsmitās un 11.1 daļas noteikumus pēc tam, kad ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju ir noslēgta savstarpēja vienošanās, kurā ir paredzētas sadarbības un informācijas apmaiņas procedūras. Komisija informē Eiropas Komisiju par šāda rakstura vienošanās esamību un saturu.

(11³) Komisija ir tiesīga pieprasīt no dalībvalsts uzraudzības institūcijas informāciju par šajā valstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai banku, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, ja šīs valsts uzraudzības institūcija nav iekļāvusi Latvijas Republikā reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidējamo sabiedrību kopumā, kura uzraudzību šīs valsts uzraudzības institūcija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata.

(114) Komisija pēc dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma sniedz informāciju par Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, banku, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir šajā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, ja Komisija nav iekļāvusi attiecīgajā dalībvalstī reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību tādu sabiedrību kopumā, kura uzraudzību Komisija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata.”;

izteikt trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

“(13) Lai pārbaudītu tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata, Komisija saņēmusi par dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Komisija ir tiesīga nosūtīt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu veikt iekšējo pārbaudi attiecīgajā sabiedrībā.”;

 

 

 

55. 142.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir citu ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestāžu  vai kredītiestāžu mātes sabiedrība vai kurai citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās, citās finanšu iestādēs vai kredītiestādēs ir tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 20 vai vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, šā likuma 121.panta pirmajā daļā un trešās daļas 1. un 2.punktā noteiktās ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības ievēro, pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidētajiem finanšu pārskatiem.”;

aizstāt otrajā daļā skaitli un vārdu “121.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “121.panta pirmajā daļā un trešās daļas 1. un 2.punktā” un izslēgt otro teikumu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas kārtību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata un citas ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas kārtību, kā arī konsolidētajos finanšu pārskatos ietveramo sabiedrību kopumu nosaka Komisija.”;

izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ieguldījumu brokeru sabiedrība pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par sabiedrībām, kuru finanšu pārskati saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir iekļauti ieguldījumu brokeru sabiedrības vai finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētajā finanšu pārskatā vai ir atbrīvoti no konsolidācijas. Komisijai ir tiesības veikt iekšējās pārbaudes sabiedrībās, kuru pārskati tiek konsolidēti vai atbrīvoti no konsolidācijas, lai novērtētu sniegtās informācijas patiesumu.”;

izteikt septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(7) To ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestāžu un kredītiestāžu finanšu pārskati, kuras ir meitas sabiedrības, tiek konsolidēti pēc pilnas konsolidācijas metodes.

(8) Konsolidāciju pēc proporcionālās metodes veic attiecībā uz tām kapitāla daļām ieguldījumu brokeru sabiedrībās, citās finanšu iestādēs un kredītiestādēs, kuras pārvalda tāda sabiedrība, kas iekļauta konsolidācijas grupā kopā ar vienu vai vairākām sabiedrībām, kuras netiek iekļautas konsolidācijas grupā, ja šo sabiedrību saistības ir atkarīgas tikai no tām piederošās kapitāla daļas.

(9) Ja konsolidācijas grupas līdzdalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, kas nav konsolidācijas grupas meitas sabiedrība, tieši vai netieši aptver 20 un vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, šo līdzdalību konsolidētajos finanšu pārskatos uzrāda, piemērojot pašu kapitāla metodi.”;

aizstāt desmitajā daļā vārdus “ieguldījumu brokeru sabiedrību vai citu finanšu iestāžu” ar vārdu “sabiedrību”;

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Komisija ir tiesīga atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību no uzraudzības, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība ir banka vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas reģistrēta dalībvalstī un šajā dalībvalstī ir iekļauta komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata.”;

papildināt pantu ar 11.¹, 11.², 11.³  un 11.daļu šādā redakcijā:

“(11¹) Komisija ir tiesīga atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras mātes sabiedrība ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, no uzraudzības, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja kādas dalībvalsts uzraudzības institūcija jau iekļāvusi Latvijas Republikā reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidējamo sabiedrību kopumā, kura uzraudzību attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata.

(11²) Komisija ir tiesīga piemērot ieguldījumu brokeru sabiedrībai šā panta vienpadsmitās un 11.1 daļas noteikumus pēc tam, kad ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju ir noslēgta savstarpēja vienošanās, kurā ir paredzētas sadarbības un informācijas apmaiņas procedūras. Komisija informē Eiropas Komisiju par šāda rakstura vienošanās esamību un saturu.

(11³) Komisija ir tiesīga pieprasīt no dalībvalsts uzraudzības institūcijas informāciju par šajā valstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai banku, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, ja šīs valsts uzraudzības institūcija nav iekļāvusi Latvijas Republikā reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidējamo sabiedrību kopumā, kura uzraudzību šīs valsts uzraudzības institūcija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata.

(114) Komisija pēc dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma sniedz informāciju par Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, banku, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir šajā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, ja Komisija nav iekļāvusi attiecīgajā dalībvalstī reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību tādu sabiedrību kopumā, kura uzraudzību Komisija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata.”;

izteikt trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

“(13) Lai pārbaudītu tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata, Komisija saņēmusi par dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Komisija ir tiesīga nosūtīt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu veikt iekšējo pārbaudi attiecīgajā sabiedrībā.”;

 


 

 

papildināt pantu ar piecpadsmito, sešpadsmito, septiņpadsmito, astoņpadsmito, deviņpadsmito, divdesmito un divdesmit pirmo daļu šādā redakcijā:

“(15)  Ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, iegūstot līdzdalību kādas ārvalstī reģistrētas sabiedrības pamatkapitālā, kuras rezultātā sabiedrība saskaņā ar šā likuma prasībām vai Komisijas noteikumiem kļūst pakļauta konsolidētajai uzraudzībai, jāpārliecinās, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai saskaņā ar šā likuma prasībām jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati, ir spējīga saņemt šā likuma prasību izpildei nepieciešamo informāciju.

(16) Ja dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, nesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai šā panta otrajā daļā noteikto prasību izpildei nepieciešamo informāciju, Komisijai ir tiesības aizliegt finanšu pārvaldītājsabiedrībai izmantot tās balsstiesības ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība vai sabiedrība, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

(17) Sabiedrībām, kuru finanšu pārskati ir iekļauti konsolidētajā finanšu pārskatā vai saskaņā ar Komisijas noteikumiem atbrīvoti no iekļaušanas tajā, ir tiesības sniegt informāciju, kura saskaņā ar Komisijas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem vai Komisijas un dalībvalsts uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības veikšanai, dalībvalstīs reģistrētai sabiedrībai, kura ir Latvijas Republikā reģistrētas sabiedrības mātes sabiedrība vai kurai tiešā vai netiešā veidā tajā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.

(18) Jauktai pārvaldītājsabiedrībai un tās dalībvalstīs reģistrētajām meitas sabiedrībām ir tiesības savstarpēji apmainīties ar attiecīgo informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Komisijas un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības veikšanai.

(19) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība ir ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, Komisija pirms lēmuma pieņemšanas par šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata pēc savas iniciatīvas vai pēc lūguma, ko izteikusi ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrība, konsultējas ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības iestādēm un novērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta prasībām, kas dalībvalstīs pieņemtas līdzvērtīgai uzraudzībai uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata.

(20) Komisija pieņem lēmumu, ievērojot Eiropas Banku komitejas vadlīnijas, izvērtējot, vai attiecīgās ārvalsts uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata atbilst prasībām, kas dalībvalstīs pieņemtas konsolidētajai uzraudzībai.

(21) Ja ārvalsts uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata neatbilst dalībvalstīs pieņemtajām prasībām, Komisija veic ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata atbilstoši šā likuma prasībām.”

 

 

 

papildināt pantu ar piecpadsmito, sešpadsmito, septiņpadsmito, astoņpadsmito, deviņpadsmito, divdesmito un divdesmit pirmo daļu šādā redakcijā:

“(15)  Ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, iegūstot līdzdalību kādas ārvalstī reģistrētas sabiedrības pamatkapitālā, kuras rezultātā sabiedrība saskaņā ar šā likuma prasībām vai Komisijas noteikumiem kļūst pakļauta konsolidētajai uzraudzībai, jāpārliecinās, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai saskaņā ar šā likuma prasībām jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati, ir spējīga saņemt šā likuma prasību izpildei nepieciešamo informāciju.

(16) Ja dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, nesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai šā panta otrajā daļā noteikto prasību izpildei nepieciešamo informāciju, Komisijai ir tiesības aizliegt finanšu pārvaldītājsabiedrībai izmantot tās balsstiesības ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība vai sabiedrība, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

(17) Sabiedrībām, kuru finanšu pārskati ir iekļauti konsolidētajā finanšu pārskatā vai saskaņā ar Komisijas noteikumiem atbrīvoti no iekļaušanas tajā, ir tiesības sniegt informāciju, kura saskaņā ar Komisijas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem vai Komisijas un dalībvalsts uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības veikšanai, dalībvalstīs reģistrētai sabiedrībai, kura ir Latvijas Republikā reģistrētas sabiedrības mātes sabiedrība vai kurai tiešā vai netiešā veidā tajā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.

(18) Jauktai pārvaldītājsabiedrībai un tās dalībvalstīs reģistrētajām meitas sabiedrībām ir tiesības savstarpēji apmainīties ar attiecīgo informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Komisijas un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības veikšanai.

(19) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība ir ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, Komisija pirms lēmuma pieņemšanas par šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata pēc savas iniciatīvas vai pēc lūguma, ko izteikusi ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrība, konsultējas ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības iestādēm un novērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta prasībām, kas dalībvalstīs pieņemtas līdzvērtīgai uzraudzībai uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata.

(20) Komisija pieņem lēmumu, ievērojot Eiropas Banku komitejas vadlīnijas, izvērtējot, vai attiecīgās ārvalsts uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata atbilst prasībām, kas dalībvalstīs pieņemtas konsolidētajai uzraudzībai.

(21) Ja ārvalsts uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata neatbilst dalībvalstīs pieņemtajām prasībām, Komisija veic ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata atbilstoši šā likuma prasībām.”

 

55. Papildināt likumu ar F¹ sadaļu šādā redakcijā:

“F¹ sadaļa

Ārpakalpojumu sniegšana

142.1 pants. Ārpakalpojumu sniegšanas uzsākšanas kārtība

(1) Ārpakalpojuma saņēmējs šā likuma izpratnē var būt tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība.

(2) Ārpakalpojumus tirgus organizētājam, Centrālajam depozitārijam un ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir vismaz triju gadu pieredze tādu ārpakalpojumu sniegšanā, kurus ārpakalpojumu sniedzējam plāno deleģēt tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība.

(3) Vismaz 30 dienas pirms ārpakalpojuma saņemšanas tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu rakstveida iesniegumu par plānotā ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam pievieno ārpakalpojuma politikas un procedūras aprakstu un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai apliecinātu kopiju.

(4) Tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai grozījumus ārpakalpojuma politikas un procedūras aprakstā ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas.

(5) Ārpakalpojuma līgumā nosaka:

1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu;

2) precīzas ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības;

3) ārpakalpojuma saņēmēja un ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, tajā skaitā:

a) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

b) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības dot ārpakalpojumu sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,

c) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības iesniegt ārpakalpojumu sniedzējam motivētu rakstveida pieprasījumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu, ja ārpakalpojuma saņēmējs konstatējis, ka ārpakalpojumu sniedzējs nepilda ārpakalpojuma līgumā noteiktās apjoma vai kvalitātes prasības,

d) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt ārpakalpojuma saņēmējam iespēju pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

e) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu pēc ārpakalpojuma saņēmēja motivēta rakstveida pieprasījuma saņemšanas;

4) Komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un Komisijas funkciju veikšanu.

(6) Tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas plāno šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt ārpakalpojumu, izstrādā attiecīgu ārpakalpojuma politiku un procedūru. Ārpakalpojuma procedūrā nosaka:

1) iekšējo kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojuma saņemšanu;

2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

3) par sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzēju un par saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību atbildīgās personas un struktūrvienības, kā arī attiecīgo personu tiesības un pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņēmēja rīcību gadījumos, kad ārpakalpojumu sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus.

(7) Komisijai ir tiesības veikt ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, tajā skaitā iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Komisijas funkciju veikšanai.

(8) Ārpakalpojumu sniedzējs uzsāk sniegt ārpakalpojumu, ja ārpakalpojuma saņēmējs 30 dienu laikā no šā panta trešajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas nav saņēmis Komisijas aizliegumu ārpakalpojuma saņemšanai.

(9) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņemta attiecīgā ārpakalpojuma saņēmēja piekrišana. Tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība pirms ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē par to Komisiju un iesniedz šā panta trešajā daļā minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma noteikumi.

142.2 pants. Ārpakalpojumu sniegšanas ierobežošana

(1) Komisija aizliedz regulētā tirgus organizētājam, Centrālajam depozitārijam vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja:

1) nav ievēroti šā likuma noteikumi;

2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot tirgus organizētāja, Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības iespējas sniegt šajā likumā noteiktos pakalpojumus, kā arī var aizskart to klientu likumiskās intereses;

3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot ārpakalpojuma saņēmēja pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos, ārpakalpojuma saņēmēja statūtos vai citos iekšējos aktos tam noteiktos pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Komisijas iespējas veikt likumā noteiktās funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par ārpakalpojuma saņēmēja un ārpakalpojumu sniedzēja paredzēto sadarbību un ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasībām.

(2) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo tirgus organizētāju, Centrālo depozitāriju un ieguldījumu brokeru sabiedrību no atbildības, kas noteikta likumā vai līgumā ar to klientiem. Ārpakalpojuma saņēmējs ir atbildīgs par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savu veikumu.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai ārpakalpojuma saņēmējs novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņus. Ja Komisijas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Komisija pieprasa, lai ārpakalpojuma saņēmējs pārtrauc ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā pārtraukšanas termiņu.

(4) Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai ārpakalpojuma saņēmējs nekavējoties izbeidz spēkā esošo ārpakalpojuma līgumu, ja tā konstatē:

1) ka ārpakalpojuma saņēmējs neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami;

2) ka ārpakalpojuma saņēmējs neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) būtiskus trūkumus ārpakalpojumu sniedzēja darbībā, kuri apdraud vai var apdraudēt ārpakalpojuma saņēmēja saistību izpildi;

4) ka iestājies kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

(5) Ārpakalpojuma saņēmējs nekavējoties informē Komisiju, ja tas konstatējis, ka ārpakalpojumu sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līgumā noteiktās ārpakalpojuma apjoma vai kvalitātes prasības.

(6) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo ārpakalpojuma saņēmēju no pienākuma veikt normatīvajos aktos noteikto ar tā darbību saistīto risku pārvaldīšanu.

(7) Šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minētā Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

 

 

 

56. Papildināt likumu ar F¹ sadaļu šādā redakcijā:

“F¹ sadaļa

Ārpakalpojumu sniegšana

142.1 pants. Ārpakalpojumu sniegšanas uzsākšanas kārtība

(1) Ārpakalpojuma saņēmējs šā likuma izpratnē var būt tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība.

(2) Ārpakalpojumus tirgus organizētājam, Centrālajam depozitārijam un ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir vismaz triju gadu pieredze tādu ārpakalpojumu sniegšanā, kurus ārpakalpojumu sniedzējam plāno deleģēt tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība.

(3) Vismaz 30 dienas pirms ārpakalpojuma saņemšanas tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu rakstveida iesniegumu par plānotā ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam pievieno ārpakalpojuma politikas un procedūras aprakstu un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai apliecinātu kopiju.

(4) Tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai grozījumus ārpakalpojuma politikas un procedūras aprakstā ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas.

(5) Ārpakalpojuma līgumā nosaka:

1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu;

2) precīzas ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības;

3) ārpakalpojuma saņēmēja un ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, tajā skaitā:

a) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

b) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības dot ārpakalpojumu sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,

c) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības iesniegt ārpakalpojumu sniedzējam motivētu rakstveida pieprasījumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu, ja ārpakalpojuma saņēmējs konstatējis, ka ārpakalpojumu sniedzējs nepilda ārpakalpojuma līgumā noteiktās apjoma vai kvalitātes prasības,

d) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt ārpakalpojuma saņēmējam iespēju pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

e) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu pēc ārpakalpojuma saņēmēja motivēta rakstveida pieprasījuma saņemšanas;

4) Komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un Komisijas funkciju veikšanu.

(6) Tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas plāno šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt ārpakalpojumu, izstrādā attiecīgu ārpakalpojuma politiku un procedūru. Ārpakalpojuma procedūrā nosaka:

1) iekšējo kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojuma saņemšanu;

2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

3) par sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzēju un par saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību atbildīgās personas un struktūrvienības, kā arī attiecīgo personu tiesības un pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņēmēja rīcību gadījumos, kad ārpakalpojumu sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus.

(7) Komisijai ir tiesības veikt ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, tajā skaitā iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot d